Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Azerbaidžānā, jo īpaši 2012. gada 18. aprīļa rezolūciju ar Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un EĀDD par sarunām par ES un Azerbaidžānas asociācijas nolīgumu(1) un 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par Ilgar Mammadov lietu(2),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 15. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Īstenojot jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku” (JOIN(2012)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 27. martā pieņemto EKP 2013. gada progresa ziņojumu par Azerbaidžānu (SWD(2014)0070),

–  ņemot vērā un ES un Azerbaidžānas EKP rīcības plānu,

–  ņemot vērā PV/AP un paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas komisāra Štefan Füle pārstāvju 2014. gada 2. augusta paziņojumu par Leyla Yunus apcietināšanu,

–  ņemot vērā PV/AP pārstāvja 2014. gada 6. augusta paziņojumu par Rasul Jafarov arestu;

–  ņemot vērā ES 2014. gada 14. augusta paziņojumu par cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības stāvokli Azerbaidžānā,

–  ņemot vērā komisāra Füle 2014. gada 8. septembra paziņojumu Baku par pilsoniskās sabiedrības izšķirošo lomu Austrumu partnerībā un viņa paziņojumu par jaunu ES atbalsta programmu pilsoniskajai sabiedrībai Azerbaidžānā, piešķirot EUR 3 miljonus 2014.–2015. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Thorbjørn Jagland 2014. gada 1. augusta paziņojumu par Miera un demokrātijas institūta direktores Leyla Yunus arestu Azerbaidžānā,

–  ņemot vērā EDSO Parlamentārās asamblejas gadskārtējā sesijā no 2014. gada 28. jūnija līdz 2. jūlijam pieņemto Baku deklarāciju, kurā paustas bažas par administratīvo procedūru un tiesību aktu ļaunprātīgu izmantošanu, lai aizturētu, ieslodzītu, iebiedētu vai kā citādi apklusinātu cilvēktiesību aizstāvjus un kritiķus daudzās EDSO iesaistītajās valstīs,

–  ņemot vērā EK un Azerbaidžānas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1999. gadā, un notiekošās sarunas starp abām pusēm par jaunu nolīgumu, kas aizstās pašreizējo,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā dažu iepriekšējo gadu laikā vispārējais cilvēktiesību klimats Azerbaidžānā ir pasliktinājies, pēdējos mēnešos ievērojami pastiprinoties valdības represijām, spiedienam un iebiedēšanai, kas vērsta pret NVO, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;

B.  tā kā kopš jūlija beigām valdība ir vērsusies pret dažiem no valsts izcilākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, ieslogot tos saistībā ar acīmredzami politiski motivētām apsūdzībām — it īpaši šeit jāpiemin pazīstamā Miera un demokrātijas institūta direktore Leyla Yunus, viņas vīrs vēsturnieks Arif Yunus un Azerbaidžānas Cilvēktiesību kluba priekšsēdētājs Rasul Jafarov;

C.  tā kā Azerbaidžānas Juridiskās izglītības biedrības priekšsēdētājs Intigam Aliyev — cilvēktiesību advokāts vairāk nekā 200 lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesā tādās jomās kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un vēlēšanu likuma pārkāpumi Azerbaidžānā — tika 2014. gada 8. augustā arestēts un pakļauts trīs mēnešu aizturēšanai saistībā ar apsūdzību krimināllietā, un šis incidents apliecina valstī pieaugošo tendenci apklusināt un pakļaut kriminālvajāšanai ievērojamus cilvēktiesību aizstāvjus;

D.  tā kā ir ziņots, ka Leyla Yunus cietumā ir tikusi pakļauta vardarbības aktiem, ko veikusi viņas kameras biedrene, un ka nav veikti nekādi pasākumi, lai sodītu kameras biedreni vai nodrošinātu Yunus kundzes aizsardzību; tā kā, lai gan Yunus kundzes veselība cietumā ir pasliktinājusies, piemērota medicīniskā aprūpe nav sniegta;

E.  tā kā 2014. gada 26. maijā Vēlēšanu uzraudzības un demokrātijas pētījumu centra (EMDS) priekšsēdētājam Anar Mammadli un šā centra direktoram Bashir Suleymanli tika piespriesti cietumsodi uz attiecīgi 5 gadiem un 6 mēnešiem un 3 gadiem un 6 mēnešiem saistībā ar apsūdzībām par nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgu uzņēmējdarbību;

F.  tā kā vienlaikus ar iepriekš minēto 8 nevalstiskās jaunatnes kustības NIDA aktīvisti tika notiesāti saistībā ar apsūdzībām par huligānismu, narkotiku glabāšanu un sprāgstvielu glabāšanu, kā arī nodomu radīt sabiedriskas nekārtības, turklāt sociālo mediju aktīvistiem Omar Mammadov, Abdul Abilov un Elsever Murselli tika piespriesti 5 līdz 5,5 gadu cietumsodi saistībā ar apsūdzībām par narkotiku glabāšanu, turklāt nevienam no viņiem nebija pieejams advokāts pēc viņu pašu izvēles un visi sūdzējās par sliktu izturēšanos policijas apcietinājumā;

G.  tā kā daudziem citiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem Azerbaidžānā izvirzītas juridiskas apsūdzības, tostarp sabiedriskās organizācijas „Izglītības centrs „Inteliģentais pilsonis”” vadītāju Hasan Huseynli 2014. gada 14. jūlijā notiesāja uz 6 gadiem ieslodzījumā un vadošā krievvalodīgā laikraksta „Zerkalo” pētnieciskais žurnālists Rauf Mirkadirov ir pirmstiesas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām par nodevību; tā kā 2014. gada 8. augustā policija iebruka Reportieru brīvības un drošuma institūta (IRFS) birojā, kas ir valstī ievērojama plašsaziņas līdzekļu tiesību NVO un ko vada pazīstams un starptautiski atzīts cilvēktiesību aizstāvis Emin Huseynov; tā kā cita nesen arestēta persona ir ievērojamais opozīcijas žurnālists Seymur Haziyev, kas apsūdzēts par noziedzīgu huligānismu un atrodas 2 mēnešu pirmstiesas apcietinājumā;

H.  tā kā pirms šiem gadījumiem bija desmitiem citu, kas skāra politiskos aktīvistus, tiesību aizstāvjus, žurnālistus, blogerus un sociālo mediju aktīvistus, kurus iestādes ieslodzījušas pēdējos divos gados, pamatojoties uz līdzīgām izdomātām apsūdzībām, tostarp par huligānismu, narkotiku glabāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pat nodevību; tā kā nesenajiem arestiem ir bijusi plaša ietekme, liekot vairākiem pazīstamiem aktīvistiem pamest valsti vai slēpties;

I.  tā kā neatkarīgais Azerbaidžānas laikraksts „Azadliq” bija spiests pārtraukt iznākšanu it kā sakarā ar finanšu problēmām, bet iepriekš saskārās ar iestāžu spiedienu, iespējams, saistībā ar publikācijām par korupciju;

J.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) ir pieņēmusi daudzus nolēmumus lietās par cilvēktiesību pārkāpumiem Azerbaidžānā, no kuriem jaunākais ir 2014. gada 22. maijā Republikas alternatīvās pilsoniskās kustības (REAL) priekšsēdētāja Ilgar Mammadov lietā; tā kā, neraugoties uz nolēmumu, ka viņa aizturēšana ir bijusi politiski motivēta, iestādes atteicās viņu atbrīvot;

K.  tā kā miermīlīgas protesta demonstrācijas Baku centrā ir aizliegtas kopš 2006. gada un nesen ir ieviesti jauni, bargi naudassodi un ilgāki administratīvās aizturēšanas periodi tiem, kas organizē un piedalās nesankcionētās publiskās sanāksmēs;

L.  tā kā Azerbaidžānas iestādes nav ņēmušas vērā Eiropas Padomes Eiropas Komisijas par demokrātiju caur likuma spēku (Venēcijas komisija) atzinumus par tiesību aktiem, kas attiecas uz biedrošanās brīvību, politiskajām partijām un aizsardzību pret neslavas celšanu; tā kā turklāt tās nav pievērsušas pienācīgu uzmanību Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra konstatējumiem, kas atklāti vizītēs šajā valstī;

M.  tā kā 2014. gada februārī prezidents Aliyev parakstīja turpmākus grozījumus NVO likumā, kas tagad nodrošina iestādēm papildu pilnvaras uz laiku apturēt vai pastāvīgi aizliegt valsts un ārvalstu NVO Azerbaidžānā un ievieš jaunus pārkāpumus, kuri sodāmi ar naudassodiem, kas tagad palielināti līdz AZN 2500–3000 (aptuveni EUR 2600–3100) NVO gadījumā un AZN 1000–2000 (aptuveni EUR 1000–2000) valsts un ārvalstu NVO direktoriem;

N.  tā kā pēc Baku pilsētas Nasimi rajona tiesas 2014. gada 8. jūlija lēmuma tika iesaldēts Naftas strādnieku tiesību aizsardzības sabiedriskās organizācijas, kas atrodas Baku, un tās līdera Gahramanova Mirvari Uzeyir bankas konti;

O.  tā kā Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes dalībvalsts un ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

P.  tā kā Azerbaidžāna 2014. gada 14. maijā kļuva par Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāju,

1.  uzsver, ka Austrumu partnerības sadarbības struktūras un Azerbaidžānas saistību Eiropas Padomē un EDSO centrā ir pilnīga cilvēktiesību, demokrātijas principu, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošana;

2.  ļoti asi nosoda Leyla Yunus, Arif Yunus, Rasul Jafarov, Intigam Aliyev un Hasan Huseyni arestēšanu un ieslodzīšanu un pieprasa viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot, kā arī atsaukt visas viņiem izvirzītās apsūdzības; pieprasa veikt tūlītēju un rūpīgu izmeklēšanu par uzbrukumu Ilqar Nasibov un aicina saukt pie atbildības visas personas, kas atbildīgas par to;

3.  aicina Azerbaidžānas iestādes garantēt Leyla Yunus, Arif Yunusov un visiem Azerbaidžānas cilvēktiesību aizstāvjiem fizisko un psiholoģisko integritāti un steidzami nodrošināt piemērotu medicīnisko aprūpi, tostarp medikamentus un hospitalizāciju;

4.  atkārtoti aicina Azerbaidžānas valdību veikt konkrētus pasākumus, lai kā steidzamu prioritāti uzlabotu cilvēktiesību situāciju valstī, tostarp nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvojot visus politieslodzītos un izbeidzot politiski motivētus arestus;

5.  aicina Azerbaidžānas iestādes izbeigt vajāšanu un iebaidīšanu, kas vērsta pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, opozīcijas politiķiem un neatkarīgiem žurnālistiem, un atturēties iejaukties vai graut viņu vērtīgo darbu demokrātijas attīstībai Azerbaidžānā; aicina iestādes arī nodrošināt visiem aizturētajiem, tostarp žurnālistiem un politiskiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem tiesības uz taisnīgu tiesu, jo īpaši piekļuvi advokātam pēc viņu izvēles, piekļuvi viņu ģimenēm un citas taisnīgas tiesas normas;

6.  pauž nožēlu par pasākumiem, ko Azerbaidžānas valdību veikusi, lai ierobežotu kontaktus starp pilsoniskās sabiedrības un jauniešu aktīvistiem un intelektuāļiem no Armēnijas un Azerbaidžānas, jo šiem kontaktiem ir liela nozīme, lai pārvarētu ieilgušo naidīgumu starp abām valstīm; šajā sakarā atgādina par svarīgo darbu, ko šajā jomā veica Leyla Yunus un viņas vīrs Arif;

7.  mudina Azerbaidžānas valdību uzaicināt un pilnībā sadarboties ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju un komisāru un ANO speciālajām procedūrām attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, tiesībām uz brīvu biedrošanos un miermīlīgu pulcēšanos, vārda brīvību un patvaļīgu aizturēšanu, lai veiktu grozījumus savos tiesību aktos un pilnveidotu praksi atbilstoši ekspertu secinājumiem;

8.  aicina Azerbaidžānas iestādes bez turpmākas kavēšanās veikt cilvēktiesību reformas, kas jau sen bija jāveic, tostarp izpildīt daudzas neizpildītās pievienošanās saistības, ko Azerbaidžāna uzņēmās pirms iestāšanās Eiropas Padomē, un izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtos nolēmumus pret Azerbaidžānu;

9.  aicina Azerbaidžānas iestādes atcelt publiskās pulcēšanās aizliegumu Baku centrā, pārtraukt uzlikt naudassodus mierīgiem demonstrantiem un nevērst pret tiem administratīvu aizturēšanu;

10.  atkārtoti apliecina nostāju, ka ES atbalstam un sadarbībai ar Azerbaidžānas Republiku, tostarp pašreizējām sarunām par stratēģisko modernizācijas partnerību, ir jāparedz nosacījums un jāietver klauzulas, kas attiecas uz cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, tostarp garantijām par interneta brīvību un piekļuvi informācijai un sakariem bez cenzūras, vārda brīvību, biedrošanās brīvību un pulcēšanās brīvību;

11.  uzsver, ka tā piekrišana partnerības nolīguma ar Azerbaidžānu parakstīšanai būs atkarīga no apmierinošas reakcijas uz iepriekšminētajām prasībām, cilvēktiesību aizstāvju atbrīvošanas, neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības darbību ierobežojošu tiesību aktu atsaukšanas un pret NVO, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, opozīcijas spēkiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, minoritāšu tiesību aktīvistiem un jaunatnes un sociālo tīklu aktīvistiem vērstu represiju un iebiedēšanas izbeigšanas;

12.  aicina Padomi, Komisiju un EĀDD stingri piemērot „vairāk par vairāk” principu, jo īpaši pievēršot uzmanību cilvēktiesību aizstāvju stāvoklim (saskaņā ar ES vadlīnijām par cilvēktiesību aizstāvjiem), patvaļīgai un politiski motivētai apcietināšanai, tiesu iestāžu neatkarībai, demokrātiskām reformām, pamattiesībām un brīvībām; jo īpaši prasa pārskatīt EKI plānošanu, izbeidzot visu palīdzību, kas nav stingri orientēta uz cilvēktiesībām un pilsonisko sabiedrību;

13.  pauž nožēlu, ka ES un Azerbaidžānas cilvēktiesību dialogs nav panācis būtisku progresu attiecībā uz cilvēktiesību stāvokli valstī; aicina EĀDD pastiprināt šo dialogu, lai padarītu to efektīvu un uz rezultātu orientētu, un regulāri ziņot Parlamentam;

14.  aicina Azerbaidžānas valdību vienkāršot pašreizējo pārāk sarežģīto un garo procedūru NVO reģistrācijai, lai ieviestu būtiskus tiesību aktu grozījumus nolūkā atcelt nesenos pasākumus, kas ierobežo NVO brīvību pieņemt ziedojumus bez oficiālas reģistrācijas, kā arī ievērot Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu CM/Rec(2007)14 dalībvalstīm par NVO juridisko statusu Eiropā;

15.  aicina Padomi un dalībvalstis mudināt Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) aicināt Azerbaidžānas iestādes pārtraukt apspiešanu un skaidri norādīt, ka tā sagaida, ka šī valsts, kura nākamgad uzņems Eiropas olimpiskās spēles, pildīs Olimpiskās hartas prasību ievērot preses brīvību;

16.  aicina EĀDD pilnībā piemērot ES vadlīnijas par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES delegācijā Baku organizēt regulāras sanāksmes ar neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, tostarp koordinējot šīs tikšanās ar ES dalībvalstu pārstāvniecībām, kā arī izmantot šīs sanāksmes, lai paustu publisku atbalstu cilvēktiesību aizstāvju darbam; mudina EĀDD uzmanīgi novērot visus tiesas procesus un tiesvedību pret cilvēktiesību aizstāvjiem un ziņot par šo jautājumu Parlamentam;

17.  atgādina par Parlamenta 2012. gada 24. maija nostāju(3) un aicina Padomi apsvērt iespēju piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, ja tie turpināsies;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Azerbaidžānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, EĀDD, Padomei, Komisijai un Eiropas Padomei.

(1) OV C 258 E, 7.9.2013., 36. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0285. (3) OV C 264 E, 13.9.2013., 91. lpp.