Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2014. gada 10. septembrī sniedza ES delegācija Burundi,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 10. aprīļa paziņojumu par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā Arušas Miera un samierināšanās vienošanos,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 22. jūlija secinājumus par Lielo ezeru reģionu, jo īpaši secinājumu 7. punktu,

–  ņemot vērā ANO Burundi biroja (BNUB) ziņojumus,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko trešdien, 2014. gada 9. jūlijā, ANO ģenerālsekretāra vietnieks cilvēktiesību jautājumos Ivan Simonovic sniedza Miera veidošanas fonda Burundi grupā,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un ANO Bērnu fonda (UNICEF) misiju ziņojumus un prioritārās rīcības jomas (2010–2014), jo īpaši attiecībā uz bada novēršanu un nepietiekamu uzturu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā vadošais cilvēktiesību aizstāvis un Cilvēktiesību un apcietināto personu aizsardzības asociācijas (Association pour la protection des droits humains et des personnes détenues, APRODH) prezidents Pierre Claver Mbonimpa 2014. gada 15. maijā tika no jauna aizturēts, pēc tam apsūdzēts par „valsts ārējās drošības apdraudēšanu” un „valsts iekšējās drošības apdraudēšanu, izraisot sabiedriskās kārtības traucējumus” un, kopš viņu sāka nopratināt, atrodas pirmstiesas apcietinājumā;

B.  tā kā P. C. Mbonimpa veikums demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzībā Burundi pēdējo divdesmit un vairāk gadu laikā viņam ir sagādājis vairākas starptautiskas balvas un plašu atzinību gan paša valstī, gan ārzemēs;

C.  tā kā viņam izvirzītās apsūdzības attiecas uz komentāriem, ko viņš 2014. gada 6. maijā izteica radiostacijā Radio Publique Africaine (RPA), proti, ka valdošās partijas CNDD-FDD jaunatnes spārns, kas pazīstams arī ar nosaukumu Imbonerakure, ir ticis apbruņots un nosūtīts uz Kongo Demokrātisko Republiku (KDR) militārai apmācībai, un tā kā tādas pašas bažas bija paudis BNUB, kurš uzsvēra, ka šo jauniešu militarizācija ir „nopietns drauds mieram Burundi”;

D.  tā kā Pierre Mbonimpa aizturēšana liecina par pieaugošu risku cilvēktiesību aizstāvjiem, par aktīvistu un žurnālistu vajāšanu un opozīcijas partijas biedru patvaļīgu aizturēšanu, t. i., darbībām, ko saskaņā ar cilvēktiesību grupu un ANO ģenerālsekretāra vietnieka cilvēktiesību jautājumos teikto galvenokārt ir veicis Imbonerakure;

E.  tā kā pēc miermīlīga opozīcijas partijas pasākuma 2014. gada 8. martā tika aizturēti 70 cilvēki, no kuriem 48 cilvēkiem vēlāk piesprieda cietumsodus, tostarp mūža ieslodzījumu;

F.  tā kā pēdējās nedēļās valdība Burundi ir aizliegusi miermīlīgus protestus un demonstrācijas P. C. Mbonimpa atbalstam un brīdinājusi radiostacijas nepārraidīt informāciju, kas apstiprina P. C. Mbonimpa apgalvojumus;

G.  tā kā vārda brīvības pilnīga ievērošana, tostarp attiecībā uz žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, ir nosacījums brīvām un godīgām vēlēšanām 2015. gadā un tam, lai šo vēlēšanu rezultātus atzītu visi;

H.  tā kā ES nesen ir piešķīrusi EUR 432 miljonus Burundi no Eiropas Attīstības fonda 2014.–2020. gada laikposmam, lai cita starpā palīdzētu uzlabot pārvaldību un pilnveidotu pilsonisko sabiedrību;

I.  tā kā katrs otrais Burundi iedzīvotājs un gandrīz divas trešdaļas jeb 58 % no visiem bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, cieš no hroniski nepietiekama uztura un tā kā Burundi ir augstākais bada līmenis starp tām 120 valstīm, kuras iekļāva pasaules bada indeksa aprēķinā 2012. gadā;

J.  tā kā Burundi ir viena no piecām pasaules nabadzīgākajām valstīm un tās IKP uz iedzīvotāju ir viens no zemākajiem rādītājiem; tā kā daudzus Burundi iedzīvotājus aizvien vairāk uztrauc pārtikas, ūdens un degvielas pieaugošās izmaksas, augstais korupcijas līmenis un politisko līderu pārskatatbildības trūkums;

K.  tā kā Burundi patlaban skar smagākā politiskā krīze, kopš šajā valstī 2005. gadā beidzās 12 gadus ilgušais pilsoņu karš, un tā kā tas atkal rada draudus ne tikai stabilitātei valsts iekšienē, bet arī kaimiņvalstīs jau tā nestabilajā Āfrikas kontinenta reģionā,

1.  stingri nosoda cilvēktiesību aizstāvja Pierre Claver Mbonimpa apcietināšanu un prasa viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot; pauž bažas par viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos un prasa viņam sniegt steidzamu medicīnisku palīdzību;

2.  pauž īpašas bažas par to opozīcijas partijas MSD biedru stāvokli, kuri ir apcietināti pēc 2014. gada 8. marta notikumiem; aicina Burundi varas iestādes anulēt spriedumu un tiesāt no jauna personas, pret kurām saskaņā ar starptautiskajām normām, tostarp tiesībām uz aizsardzību un samērīgumu, var tikt izvirzītas ticamas apsūdzības;

3.  mudina Burundi valdību veikt pasākumus, ar kuriem tiktu kontrolēta CNDD-FDD jaunatnes līga, lai neļautu tās biedriem iebiedēt cilvēkus, ko viņi uzskata par oponentiem, un uzbrukt tiem, kā arī mudina nodrošināt, ka tie, kuri ir atbildīgi par ļaunprātībām, tiek tiesāti; prasa veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka CNDD-FDD apbruņo un apmāca savu jaunatnes spārnu; mudina opozīcijas partiju līderus novērst vardarbību, kas tikusi vērsta pret šo partiju oponentiem;

4.  aicina Lielo ezeru reģiona valstis novērst nelikumīgās Imbonerakure darbības un šādas problēmas risināt kopīgi ar Burundi valdību; aicina šīs valstis negrozīt augsta līmeņa apņemšanos veicināt mieru un stabilitāti, izmantojot spēkā esošos reģionālos mehānismus, kā arī pastiprināt centienus sekmēt reģionālo saimniecisko attīstību, īpašu uzmanību veltot samierināšanas jautājumam, cilvēktiesību ievērošanai, cīņai pret nesodāmību un labākās tiesu iestāžu pārskatatbildības noteikšanai;

5.  atgādina, ka Burundi ir saistoša Kotonū nolīguma cilvēktiesību klauzula, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta un tādēļ tai ir pienākums ievērot vispārējās cilvēktiesības, tostarp vārda brīvību; aicina Burundi valdību atļaut pirms 2015. gada vēlēšanām rīkot īstenas un atvērtas politiskās debates, neradot bailes par iebiedēšanu, neiejaucoties opozīcijas partiju iekšējā pārvaldībā, nenosakot ierobežojumus nevienas partijas kampaņām, īpaši lauku rajonos, un nepieļaujot tiesu varas ļaunprātīgu izmantošanu, lai atbrīvotos no politiskajiem sāncenšiem;

6.  pauž dziļas bažas par to, ka pēc 2010. gada vēlēšanām nav notikusi saukšana pie atbildības par vairākām politiskajām slepkavībām, kas notikušas laikā no 2010. līdz 2012. gadam; aicina Burundi varas iestādes nodrošināt, ka šo slepkavību izdarītāji tiek saukti pie atbildības taisnīgā tiesā, un darīt visu iespējamo, lai līdz 2015. gada vēlēšanām novērstu politisko vardarbību;

7.  šajā sakarībā atgādina, ka ir svarīgi ievērot Rīcības kodeksu vēlēšanu jomā (Code de bonne conduite en matière électorale) un ar ANO starpniecību sagatavoto vēlēšanu ceļvedi, ko politiskie rīcībspēki parakstīja 2013. gadā, un pilnībā atbalsta BNUB darbības, kuru mērķis ir novērst turpmāku politiskās vardarbības palielināšanos laikā, kad notiek gatavošanās 2015. gada vēlēšanām, un palīdzēt atjaunot drošību un mieru ilgtermiņā;

8.  pauž dziļas bažas par Burundi iedzīvotāju vispārējo ekonomisko un sociālo stāvokli, īpaši attiecībā uz bēgļiem un pārvietotajām personām, kuru skaits turpinās pieaugt, ņemot vērā drošības problēmas valstī un spriedzi kaimiņvalstīs;

9.  mudina visas puses ievērot savas saistības, kas ietvertas dokumentā par 2000. gada Arušas Miera un samierināšanās vienošanos, pateicoties kurai 2005. gadā izdevās pārtraukt 12 gadus ilgušo pilsoņu konfliktu; brīdina neveikt izmaiņas Burundi konstitūcijā, lai svītrotu tajā Arušas līgumos paredzētos pamatnoteikumus par pilnvaru sadalījumu;

10.  aicina ES augsto pārstāvi un dalībvalstis atbilstoši ES Stratēģiskajam satvaram par cilvēktiesībām attiecībā uz Burundi nodrošināt skaidru un principiālu ES politiku, kurā uzmanība vērsta uz nemitīgajiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju apsvērt apspriežu sākšanu ar Burundi saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu par iespējamu nolīguma apturēšanu un apspriežu laikā veikt jebkādus attiecīgus pasākumus;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Burundi valdībai un Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.