Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes secinājumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju 2170 (2014) un ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju S-22/L.1 (2014),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumus par Irāku un Sīriju,

–  ņemot vērā 2014. gada 5. septembrī NATO samitā pieņemto deklarāciju,

–  ņemot vērā 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā secinājumus, ko 2014. gada 15. septembrī pieņēma Parīzē notikušajā konferencē par drošību Irākā un cīņu pret Islāma valsti (IS),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, un Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā humanitārā situācija Irākā un Sīrijā, kas jau tā bija kritiska, ir pasliktinājās vēl vairāk, kad daļu šo valstu teritorijas sagrāba no al-Qaeda atšķēlusies teroristu un džihādistu grupa „Islāma valsts” (IS); tā kā IS un ar to saistīti teroristu grupējumi to pārrobežu rakstura dēļ rada draudus plašākam reģionam; tā kā pieaugu bažas par to cilvēku labklājību, kuri aizvien atrodas iesprostoti IS spēku kontrolētajās teritorijās;

B.  tā kā Irākas un Sīrijas robežas sabrukums ir devis IS iespējas palielināt klātbūtni abās valstīs; tā kā pēdējos mēnešos IS ir paplašinājusi iekarotās teritorijās un tagad tās kontrolē ir ne tikai Sīrijas austrumu daļa, bet arī Irākas ziemeļrietumu reģioni, tostarp otrā lielākā pilsēta Mosula; tā kā 2014. gada 29. jūnijā tika ziņots, ka IS ir proklamējusi kalifātu jeb islāma valsti tās kontrolētajās Irākas un Sīrijas teritorijās, un tās vadonis Abdu Bakr al-Baghdadi ir pasludinājis sevi par kalifu; tā kā IS neatzīst starptautiski atzītās robežas un ir paudusi apņemšanos paplašināt „Islāma kalifātu”, pakļaujot arī citas valstis, kurās vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi;

C.  tā kā iekarotajās Irākas un Sīrijas teritorijās tiek piemēroti ārkārtīgi stingri interpretēti šariata likumi; tā kā IS un ar to saistīto grupējumu kontrolētajās teritorijās ir bijuši smagi starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumi, tostarp mērķtiecīga cilvēku nogalināšana, piespiešana pāriet citā ticībā, cilvēku nolaupīšana, sieviešu tirdzniecība, sieviešu un bērnu paverdzināšana, bērnu rekrutēšana, lai izmantotu viņus kā pašnāvniekus–spridzinātājus, seksuāla un fiziska izmantošana un spīdzināšana; tā kā IS ir noslepkavojusi žurnālistus James Foley un Steven Sotloff un humānās palīdzības organizācijas darbinieku David Haines; tā kā IS spēki ir uzbrukuši kristiešiem, jazīdiem, turkmēņiem, šabakiem, kakaiešiem, sābiešiem un šiītu kopienām, kā arī daudziem arābiem un sunnītiem; tā kā apzināti tiek iznīcinātas mošejas, pieminekļi, svētnīcas, baznīcas un citas kulta celtnes, kapenes un kapsētas, kā arī arheoloģisko atradumu vietas un kultūras mantojuma vietas;

D.  tā kā Irākas kristieši savas reliģijas un pārliecības dēļ nesen piedzīvojuši vajāšanu, zaudējuši savas pamattiesības un bijuši spiesti atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās; tā kā saskaņā ar Open Doors International aplēsēm kristiešu skaits Irākā ir ievērojami samazinājies no 1,2 miljoniem 1990. gadu sākumā līdz 330 000–350 000 šobrīd; tā kā pirms Sīrijas konflikta sākuma šajā valstī dzīvoja vairāk nekā 1,8 miljoni kristiešu; tā kā kopš konflikta sākuma savas mājas ir bijuši spiesti pamest vismaz 500 000 kristiešu;

E.  tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA) šogad Irākā iekšzemē tika pārvietoti aptuveni 1,4 miljoni personu un aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā IS darbības paplašināšanās ir radījusi humanitāro krīzi, jo īpaši civiliedzīvotāju masveida pārvietošanu; tā kā 2014. gada 12. augustā ES nolēma palielināt humāno palīdzību Irākai par EUR 5 miljoniem, lai sniegtu pamatpalīdzību pārvietotajiem cilvēkiem, līdz ar to līdz šim 2014. gadā nodrošinātais finansējums humānajai palīdzībai Irākā ir EUR 17 miljoni, tā kā ES turpina paplašināt humāno palīdzību un ir izveidojusi gaisa tiltu starp Briseli un Erbilu;

F.  tā kā ANO lēš, ka Sīrijas konfliktā ir gājis bojā vairāk nekā 191 000 cilvēku; tā kā saskaņā ar OCHA aplēsēm Sīrijā ir 6,4 miljoni iekšzemē pārvietoto personu un Sīriju ir pametuši vairāk nekā 3 miljoni bēgļu, kas devušies galvenokārt uz Libānu (1,17 miljoni bēgļu), Turciju (832 000), Jordāniju (613 000), Irāku (215 000), kā arī Ēģipti un Ziemeļāfriku (162 000); tā kā saskaņā ar Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorātu (ECHO) aptuveni 10,8 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība; tā kā līdz šim 2014. gadā humānajai palīdzībai Sīrijas krīzē cietušajiem ES ir atvēlējusi EUR 150 miljonus;

G.  tā kā vairāki simti ārvalstu kaujinieku, tostarp no ES dalībvalstīm, ir pievienojušies IS kaujiniekiem; tā kā dalībvalstu valdības šos ES pilsoņus uzskata par drošības risku;

H.  tā kā ES ir atzinusi, kāds slogs gulstas uz Kurdistānas reģionu un Kurdistānas reģionālo valdību, kas ir uzņēmusi lielu skaitu iekšzemē pārvietoto personu,

I.  tā kā ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) ir paziņojis, ka šajā teritorijā vēl arvien ir ļoti grūti sniegt civiliedzīvotājiem un bēgļiem tiem nepieciešamo palīdzību; tā kā ir svarīgi vēl pirms ziemas iestāšanās izmitināt simtiem tūkstošu bēgļu no Sīrijas un Irākas;

J.  tā kā ES ir vairākkārt apliecinājusi, ka vēlas redzēt Irāku vienotu, suverēnu un teritoriāli nesadalītu;

K.  tā kā valstu un valdību vadītāji, kas piedalījās 2014. gada 4. un 5. septembra NATO samitā, paziņoja, ka IS darbība Sīrijā un Irākā ir drauds reģiona drošībai un ka Sīrijas, Irākas un citu reģiona valstu iedzīvotājiem ir vajadzīgs starptautiskās kopienas atbalsts, lai pretotos šim drošības apdraudējumam;

L.  tā kā ir apsvērta iespēja veikt gaisa uzlidojumus Sīrijas austrumu daļā; tā kā 2014. gada 5. septembra NATO sanāksmē tika izveidota pret IS vērsta koalīcija; tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) patlaban izstrādā visaptverošu reģionālo stratēģiju IS radīto draudu novēršanai; tā kā ASV prezidents Baraks Obama 2014. gada 10. septembrī darīja zināmu savu stratēģiju cīņai pret IS, kurā ir iekļautas tādas darbības kā sistemātiski aviācijas uzlidojumi IS mērķiem ,,lai kur arī tie atrastos” (tostarp Sīrijā), palielināts atbalsts sabiedroto sauszemes spēkiem cīņā pret IS un vairāk pret terorismu vērstu pasākumu ar mērķi pārtraukt šai grupai saņemt finanšu līdzekļus; tā kā Arābu valstu līga ir apņēmusies pastiprināt sadarbību, lai Sīrijā un Irākā apkarotu IS;

M.  tā kā ievērojami IS ienākumu avoti ir banku un uzņēmumu izlaupīšana kontrolētajās teritorijās, pārņemot kontroli pār sešiem naftas ieguves laukiem Sīrijā, tostarp Sīrijas lielāko naftas ieguves iekārtu — al-Omar naftas lauku, kas atrodas tuvu Irākas robežai, un līdzekļu saņemšana no turīgiem donoriem, kuru lielākā daļa ir no tā paša reģiona;

N.  tā kā demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību, tostarp reliģijas un ticības brīvības, ievērošana ir ES pamatprincipi un mērķi un ir kopīgs pamats tās attiecībām ar trešām valstīm,

1.  pauž ārkārtīgas bažas par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos Irākā un Sīrijā, jo IS ir okupējusi daļu no šo valstu teritorijas; stingri nosoda neselektīvās slepkavības un cilvēktiesību pārkāpumus, ko veic šī un citas teroristu organizācijas un kas vērstas pret reliģiskām un etniskām minoritātēm un visneaizsargātāko iedzīvotāju grupām; asi nosoda IS veiktos uzbrukumus civiliem mērķiem, tostarp slimnīcām, skolām un reliģiskiem objektiem, kā arī nāvessoda izpildes un seksuālās vardarbības izmantošanu Irākā un Sīrijā; uzsver, ka vainīgie nedrīkst palikt nesodīti;

2.  asi nosoda to, ka IS kaujinieki ir noslepkavojuši žurnālistus James Foley un Steven Sotloff un humānās palīdzības organizācijas darbinieku David Haines, un pauž dziļas bažas par pārējo ekstrēmistu gūstā esošo cilvēku drošību; izsaka dziļu līdzjūtību minēto upuru un visu šajā konfliktā cietušo upuru ģimenēm;

3.  uzsver, ka plaši vai sistemātiski uzbrukumi civiliedzīvotājiem viņu etniskās, politiskās vai reliģiskās piederības, ticības vai dzimuma dēļ var tikt uzskatīti par noziegumu pret cilvēci; asi nosoda visu veidu diskrimināciju un neiecietību, kuras pamatā ir reliģija un ticība, kā arī nosoda vardarbību pret visām reliģiskajām kopienām; atkārtoti uzsver, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām;

4.  pauž atbalstu visiem, kas cietuši no neiecietības un naida reliģiskās piederības dēļ; pauž solidaritāti ar kristiešu kopienu pārstāvjiem, kuri tiek vajāti un kuriem draud nogalināšana savās dzimtajās zemēs — Irākā un Sīrijā —, un ar citām vajātajām reliģiskajām minoritātēm; atkārtoti apliecina atbalstu tam, ka visām reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, kas dzīvo Irākā un Sīrijā, tostarp kristiešiem, ir neatņemamas tiesības turpināt cieņpilni, līdztiesīgi un droši dzīvot savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē un brīvi praktizēt savu reliģiju; uzsver, ka noziegumi, kas pastrādāti pret kristiešu minoritāti, piemēram, asīrišiem, sīriešiem un haldiešiem, kā arī jazīdiem un šiītu musulmaņiem, ir pēdējais IS solis pretim pilnīgai reliģiskai tīrīšanai šajā reģionā; norāda, ka dažādu reliģiju pārstāvji mierīgi sadzīvojuši šajā reģionā gadsimtiem ilgi;

5.  bez ierunām noraida un par prettiesisku uzskata IS vadības paziņojumu par kalifāta izveidi kustības kontrolētajā teritorijā; uzsver, ka islāma kalifāta izveide un paplašināšana, kā arī citu ekstrēmistu grupu darbības Irākā un Sīrijā ir tiešs drauds Eiropas valstu drošībai; noraida jebkādas starptautiski atzītu robežu ar spēku veiktas vienpusējas izmaiņas; vēlreiz uzsver, ka ANO Drošības padome ar rezolūciju Nr. 1267 (1999) un rezolūciju Nr. 1989 (2011) ir IS piemērojusi ieroču embargo un līdzekļu iesaldēšanu, un uzsver šo pasākumu ātras un efektīvas īstenošanas nozīmi; aicina Padomi apsvērt iespēju efektīvāk izmantot esošos ierobežojošos pasākumus un jo īpaši neļaut IS gūt labumu no naftas vai citu resursu nelegālas pārdošanas starptautiskajos tirgos; pauž nopietnas bažas par apgalvojumiem, ka dalībnieki dažās dalībvalstīs ir iesaistīti nelikumīgā naftas tirdzniecībā ar IS; jautā Komisijai, vai tā var apstiprināt šos apgalvojumus, un, ja tā ir, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai nelikumīgā naftas tirdzniecība nekavējoties tiktu pārtraukta;

6.  nosoda to, ka IS un ar to saistītie grupējumi lieto un izmanto naftas ieguves laukus un saistīto infrastruktūru, kas ļauj IS gūt vērā ņemamus ienākumus, un mudina visas valstis ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2161 (2014) un Nr. 2170 (2014), kurās nosodīta jebkāda veida tieša vai netieša tirgošanās ar IS un ar to saistītajiem grupējumiem; pauž bažas par to, ka IS gūst ienākumus no naftas pārdošanas; ņem vērā ES nodomu pastiprināt sankcijas, lai neļautu IS pārdot naftu; tādēļ aicina ES noteikt sankcijas visiem tiem dalībniekiem (valdībām, valsts vai privātiem uzņēmumiem), kas iesaistīti IS kontrolētajās teritorijās iegūtās naftas transportēšanā, pārstrādē un tirdzniecībā, vienlaikus īstenojot finanšu plūsmu stingru kontroli, lai neļautu IS labā veikt ekonomiskas darbības un izmantot nodokļu oāzes;

7.  atzinīgi vērtē 2014. gada 8. septembrī publicēto visu Francijas islāma federāciju paziņojumu, kā arī citu islāma kopienu paziņojumus, kuros vienprātīgi un bez nosacījumiem nosoda to, ka ekstrēmistiski teroristu grupējumi izmanto islāmu, lai attaisnotu vardarbību, neiecietību un noziegumus pret cilvēci;

8.  aicina visas Irākas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un ievērot saistības, ko tām uzliek starptautiskie humanitāro tiesību un cilvēktiesību akti; aicina nekavējoties sniegt atbalstu un humāno palīdzību Irākas pārvietotajām personām;

9.  atzinīgi vērtē ASV un citu valstu centienus atbalstīt Irākas valsts un vietējās iestādes cīņā pret IS, lai apturētu tās turpmākos uzbrukumus un atvieglotu iespējas sniegt humāno palīdzību; atzinīgi vērtē ASV aicinājumu veidot starptautisku, pret IS vērstu koalīciju, kas pakāpeniski top; atzinīgi vērtē Arābu valstu līgas 2014. gada 7. septembrī pieņemto lēmumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai vērstos pret IS un iesaistītos starptautiskos, reģionālos un valstu pasākumos cīņā pret kaujiniekiem Irākā un Sīrijā, kā arī apstiprināt ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2170 (2014); aicina Arābu līgu apspriest iespēju grozīt Arābu valstu 1998. gada konvenciju cīņai pret terorismu, lai tās ar visiem iespējamajiem līdzekļiem varētu vērsties pret globālo terorismu;

10.  aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt Irākas iestādēm, tostarp nodrošinot īpaši neaizsargāto grupu militāro aizsardzību, lai sniegtu aizsardzību un palīdzību tiem, kas bēg no terorisma skartajiem apgabaliem, it īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu un etnisko un reliģisko kopienu locekļiem; aicina visus reģionālos dalībniekus pielikt pūles, lai veicinātu drošību un stabilitāti Irākā; atgādina, ka visiem reģionālajiem dalībniekiem un arī ES ir jāapņemas un jāuzņemas par pienākumu darīt visu iespējamo, lai garantētu, ka tradicionālās minoritātes un visi iedzīvotāji varētu atgriezties savās dzīvesvietās, no kurām tie bijuši spiesti bēgt; aicina ES dalībvalstis visos iespējamos veidos palīdzēt Irākai un tās vietējām iestādēm, tostarp sniedzot atbilstošu militāru palīdzību, lai tās varētu ierobežot un atvairīt terorismu un agresīvo IS ekspansiju; uzsver nepieciešamību reģiona valstīm rīkoties saskaņoti, lai cīnītos pret IS apdraudējumu; aicina visus dalībniekus reģionā darīt visu iespējamo, lai izbeigtu jebkādas valsts vai privātu struktūru darbības, kuru mērķis ir propagandēt un izplatīt ekstrēmistisku islāmistu ideoloģiju; aicina Turciju skaidri un nepārprotami apņemties cīnīties pret kopējiem draudiem drošībai, ko rada IS; aicina ES veicināt reģionālu dialogu par Tuvo Austrumu problēmām un iesaistīt tajā visus svarīgākos dalībniekus, jo īpaši Irānu un Saūda Arābiju;

11.  atzinīgi vērtē to, ka pēc Irākas valdības lūguma ir mobilizēts Eiropas Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs un aktivēts Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms; atzinīgi vērtē to, ka ES sniedz humāno palīdzību Irākai un Sīrijai; prasa sniegt papildu humāno palīdzību konflikta skartajiem iedzīvotājiem, tostarp Sīrijas kurdiem;

12.  aicina visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses, jo īpaši Sīrijas režīmu, nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un ievērot saistības, ko tām uzliek starptautiskie humanitāro tiesību un cilvēktiesību akti, veicināt humānās un cita veida palīdzības sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem, tostarp pāri robežām un konflikta frontēm, kā arī nodrošināt visa medicīniskā personāla un humānās palīdzības sniedzēju drošību; atzinīgi vērtē Libānas, Jordānijas un Turcijas paveikto bēgļu uzņemšanā; aicina starptautisko sabiedrību būt aktīvākai un pretimnākošākai, uzņemoties savu daļu sloga, un sniegt tiešu finansiālu atbalstu valstīm, kas uzņem bēgļus; aicina ES izdarīt spiedienu uz visiem līdzekļu devējiem, lai tie pildītu savus solījumus un bez vilcināšanās piešķirtu solītos līdzekļus; atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos, jo ES ir lielākā līdzekļu devēja gan jau piešķirto finanšu līdzekļu, gan nākotnē solīto līdzekļu ziņā;

13.  uzsver nepieciešamību izmantot visas iespējas, lai efektīvi cīnītos pret IS apdraudējumu Sīrijā, vienlaikus pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; uzsver, ka ilgtermiņā IS un citu ekstrēmistu organizāciju draudus palīdzētu neitralizēt vienīgi stabils un iekļaujošs politisks risinājums, kas paredzētu mierīgu pāreju uz tādu Sīrijas valdību, kas patiesi pārstāvētu visus valsts iedzīvotājus;

14.  aicina visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses respektēt ANO karaspēka atvilkšanas novērotāju spēku mandātu un garantēt ANO spēkiem, tostarp ES dalībvalstu vienībām, iespējas droši un brīvi pārvietoties; nosoda to, ka bruņots grupējums aizturēja 45 miera uzturētājus no Fidži; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 11. septembrī miera uzturētāji tika atbrīvoti;

15.  atgādina par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas kopējās misijas (OPCW-UN) īpašā koordinatora paziņojumu, kurā viņš darīja zināmu, ka ir iznīcināti 96 % no visiem Sīrijas ķīmisko ieroču krājumiem; aicina saskaņā ar vienošanos par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu padarīt nekaitīgus vēl arī atlikušos ieročus;

16.  atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu lēmumu atsaukties uz kurdu reģionālo iestāžu lūgumu nekavējoties nodrošināt tās ar militāriem materiāliem; uzsver, ka šādi lēmumi tiek pieņemti atkarībā no dalībvalstu iespējām un valstu tiesību aktiem, un šāda rīcība ir saskaņota ar Irākas valdības iestādēm; aicina tās dalībvalstis, kas nodrošina militāros materiālus kurdu reģionālajām iestādēm, savā starpā saskaņot darbības un īstenot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai nepieļautu militāro materiālu nekontrolētu izplatīšanu un izmantošanu pret civiliedzīvotājiem;

17.  atkārtoti pauž bažas par ziņām, ka tūkstošiem ārvalstu kaujinieku, tostarp ES dalībvalstu pilsoņu, ir pievienojušies IS nemierniekiem; aicina dalībvalstis atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 2170 (2014) veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu kaujinieku došanos uz nemieru apgabaliem no to teritorijas, kā arī izstrādāt drošības dienestu un ES aģentūru kopīgu stratēģiju džihādistu uzraudzībai un kontrolei; aicina sadarboties ES un starptautiskā līmenī, lai pienācīgi juridiski vērstos pret jebkuru personu, kas tiek turēta aizdomās par iesaisti teroristiskās darbībās; aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu savā starpā un ar ES iestādēm, kā arī nodrošināt efektīvu sadarbību ar Turciju; uzsver, cik liela nozīme ir novēršanai, kriminālvajāšanai, informēšanai, rehabilitācijai un reintegrācijai;

18.  pauž gandarījumu par jaunas un iekļaujošas valdības izveidi Irākā, kā arī ministriju darba programmas pieņemšanu; atbalsta ministru prezidenta centienus pabeigt valdības veidošanu; aicina, lai valdība būt patiesi pārstāvnieciska un ar iekļaujošu darba kārtību; uzsver, ka valdībai vajadzētu pienācīgi pārstāvēt Irākas sabiedrības politisko, reliģisko un etnisko daudzveidību, tostarp sunnītu minoritāti, lai būtu iespējams apturēt asinsizliešanu un valsts sašķelšanos; aicina visus dalībniekus strādāt kopīgi politiskās stabilitātes un miera interesēs un cīņā pret IS nemierniekiem; uzsver, ka Irākas vienotība, suverenitāte un teritoriālā integritāte ir būtiska stabilitātei un ekonomikas attīstībai valstī un reģionā;

19.  aicina Irākas valdību un parlamentu steidzami pārskatīt tiesību aktus un juridisko praksi, reformēt valsts tiesu sistēmu un drošības struktūras un īstenot iekļaujošu politiku attiecībā uz visiem irākiešiem, lai izbeigtu diskriminācijas politiku;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis konkrēti rīkoties, lai risinātu sieviešu situāciju Irākā un Sīrijā un nodrošinātu viņu brīvību un pamattiesību ievērošanu, veikt pasākumus, lai novērstu sieviešu un bērnu ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī vardarbību pret viņām, jo īpaši vēršoties pret meiteņu pāragrām laulībām; pauž īpašu satraukumu par visu veidu vardarbības pieaugumu pret jazīdu sievietēm, kuras IS kaujinieki iesloga, izvaro, seksuāli izmanto un pārdod;

21.  pauž bažas par arvien pieaugošo gadījumu skaitu, kad Irākā un Sīrijā nemiernieku grupās tiek iesaistīti arī bērni un jaunieši; mudina Komisiju sadarboties ar partneriem, tostarp starptautiskām organizācijām, lai sagatavotu visaptverošu programmu, ar kuru tiktu risināta vajadzību aizsargāt bruņota konflikta skartos bērnus un sievietes;

22.  atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes pieprasījumu ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojam nekavējoties nosūtīt uz Irāku misiju, lai izmeklētu IS un ar to saistīto teroristisko grupējumu pastrādātos starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus un šo tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī noskaidrotu pārkāpumu un ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu faktus un apstākļus, tādējādi nepieļaujot nesodāmību un nodrošinot, ka visi vainīgie tiek saukti pie atbildības;

23.  turpina paust pārliecību, ka noturīgu mieru Sīrijā un Irākā nevar panākt, ja visu pušu pārstāvji netiks saukti pie atbildības par konflikta laikā pastrādātajiem noziegumiem, jo īpaši tiem, kas veikti reliģiskas vai etniskas piederības dēļ; atkārtoti aicina nodot Starptautiskajai Krimināltiesai personas, kuras tur aizdomās par noziegumiem pret cilvēci Sīrijā un Irākā, un atbalsta visas iniciatīvas šajā jautājumā;

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0023.