Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Uzbekistānu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā(1),

–  ņemot vērā ES stratēģiju jaunai partnerībai ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 21. un 22. jūnijā, un Komisijas un Padomes 2008. gada 24. jūnija un 2010. gada 28. jūnija kopīgo progresa ziņojumu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2009. un 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(2),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā 2013. gada 20. novembra ES un Vidusāzijas valstu ministru sanāksmē pausto paziņojumu par finansējuma piešķiršanu EUR 1 mljrd. apmērā Vidusāzijas valstīm laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar ES Attīstības sadarbības instrumentu (ASI),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā, lai gan Uzbekistāna ir uzņēmusies saistības attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, tostarp vārda, pulcēšanās, biedrošanās un reliģijas brīvību, ko garantē Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī attiecībā uz spīdzināšanas aizliegumu, kas noteikts Konvencijā pret spīdzināšanu, šo saistību izpilde ir devusi tikai nelielus pozitīvus rezultātus;

B.  tā kā Uzbekistānas varas iestādes, lai īstenotu savu represīvo valdīšanu, politisku motīvu vadītas ir ieslodzījušas tūkstošiem cilvēku, vēršoties pret cilvēktiesību un opozīcijas aktīvistiem, žurnālistiem, reliģiju ticīgajiem, māksliniekiem un citiem, kas tiek uzskatīti par kritiski noskaņotiem, un tā kā „Reporters without borders” Uzbekistānu Pasaules preses brīvības indeksā 2014. gadā ir ierindojuši 166. vietā no 180 valstīm, un „Freedom House” šo valsti, tās presi un internetu vērtē kā „nebrīvu”; tā kā Uzbekistānā tiek sistemātiski ierobežotas un pārkāptas digitālās brīvības;

C.  tā kā starp ieslodzītajiem, kuru apcietināšanas vienīgais pamats bija miermīlīga savu tiesību uz vārda brīvību izmantošana, ir 15 labi pazīstami cilvēktiesību aktīvisti(3), pieci žurnālisti(4), četri miermīlīgas politiskās opozīcijas aktīvisti(5) un trīs neatkarīgu reliģisko kustību līderi(6); tā kā septiņi citi ir uzskatāmi par valdības kritizētājiem vai lieciniekiem Andidžonas 2005. gada 13. maija masu slepkavībai, kad Uzbekistānas valdības spēki nošāva un nogalināja simtiem galvenokārt miermīlīgu protestētāju(7); tā kā daudziem no šiem ieslodzītajiem ir nopietnas veselības problēmas, viņi ir spīdzināti un ir patvaļīgi pagarināts viņu ieslodzījuma termiņš;

D.  tā kā, kad Uzbekistānas valdība saskārās ar nepārtrauktu ārējo spiedienu, tostarp sankcijām un ierobežojumiem attiecībā uz militāro palīdzību, un citādu spēcīgu, publisku un konkrētu kritiku no starptautiskajiem partneriem, tā reaģēja ar pozitīviem pasākumiem, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju, tostarp pirms svarīgiem divpusējiem samitiem vai augsta līmeņa vizītēm atbrīvojot dažus politisku motīvu dēļ ieslodzītos;

E.  tā kā Uzbekistānas valdība turpina atteikt neatkarīgu izmeklēšanu par 2005. gadā notikušo simtiem cilvēku noslepkavošanu Andidžonā; tā kā vairāk nekā 200 personu joprojām izcieš sodu saistībā ar notikumiem Andidžonā pēc slēgtiem tiesas procesiem, ko apēnoja nopietni procesuāli pārkāpumi un norādes, ka atzīšanās iegūšanai varētu būt izmantota spīdzināšana; tā kā uz dažiem noziegumiem, kas saistīti ar Andidžonas masu slepkavību un spīdzināšanu, attiecas universāla jurisdikcija;

F.  tā kā 2009. un 2010. gadā Padome atcēla ES sankcijas, „lai mudinātu Uzbekistānas iestādes veikt turpmākus būtiskus pasākumus, uzlabojot tiesiskuma un cilvēktiesību situāciju valstī”, turklāt precizējot, ka „Padome cieši un pastāvīgi vēros cilvēktiesību stāvokli Uzbekistānā” un ka “dialoga un sadarbības dziļums un kvalitāte būs atkarīgi no Uzbekistānas reformām”;

G.  tā kā saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem piespiedu darba un bērnu darba izmantošana kokvilnas novākšanā joprojām ir plaši izplatīta, neskatoties uz Uzbekistānas iestāžu apņemšanos apkarot šo praksi, un tā kā saskaņā ar SDO 2013. gada 19. novembra ziņojumu Uzbekistānas valdība 1 milj. Uzbekistānas iedzīvotājus — gan pieaugušos, gan bērnus — ar varu spiež piedalīties kokvilnas ražas novākšanā nepieņemamos apstākļos un soda, ja viņi atsakās;

H.  tā kā sarunas par Uzbekistānas pievienošanos PTO joprojām turpinās un tā kā ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības nolīgums ietver skaidru klauzulu par demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, kas ir saistoša līgumslēdzējām pusēm,

1.  uzsver ES un Uzbekistānas attiecību nozīmi un sadarbības nostiprināšanu politikas un ekonomikas jomā, taču uzsver arī to, ka šīm attiecībām jāpamatojas uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principu savstarpēju ievērošanu, kā skaidri noteikts ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības nolīgumā;

2.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas tās personas, kuras ieslodzītas uz politiski motivētu apsūdzību pamata un aizturētas par savu politisko uzskatu brīvu paušanu, pilsonisko aktīvismu, darbību žurnālistikas jomā vai saviem reliģiskajiem uzskatiem;

3.  uzsver, ka visiem cilvēkiem, kuri, iespējams, iesaistījušies vardarbīgās darbībās, vajadzētu būt tiesībām uz jaunu un taisnīgu lietas izskatīšanu saskaņā ar starptautiskiem standartiem un, ja viņi tiek atzīti par vainīgiem, viņiem ir jāpiemēro kriminālsodi un/vai administratīvi sodi, kuri arī atbilst starptautiskiem standartiem;

4.  aicina Uzbekistānas iestādes nepieļaut spīdzināšanu, nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem pārtraukt dažāda veida spīdzināšanu un ļaunprātīgu izmantošanu ieslodzījuma vietās, kā arī pazemojošu izturēšanos pirmstiesas aizturēšanas iestādēs un soda izciešanas iestādēs, tostarp visos izmeklēšanas posmos nodrošinot neierobežotu advokāta palīdzību un nekavējošu medicīniskās aprūpes pieejamību un atjaunojot neatkarīgu novērošanu ieslodzījuma vietās, kā arī sniegt ieslodzīto personu ģimenes locekļiem visu informāciju par viņu radinieku atrašanās vietu un veselības stāvokli;

5.  mudina Uzbekistānas iestādes veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības visas amatpersonas, drošības dienesta personālu un sodu izciešanas sistēmas darbiniekus, kuri, iespējams, ir spīdzinājuši ieslodzītās un aizturētās personas vai pazemojoši izturējušies pret tām, vai noraidījuši viņu lūgumus pēc medicīniskās aprūpes;

6.  aicina Uzbekistānas iestādes ievērot visus starptautiskos ieteikumus, lai nepieļautu spīdzināšanu, izdot rīkojumu nekavējoties slēgt Jaslikas cietumu 64/71, apstiprināt vēl neizskatītos 11 ANO īpašo procedūru, tostarp ANO īpašā referenta spīdzināšanas jautājumos, pieprasījumus apmeklēt Uzbekistānu un atļaut Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un citiem neatkarīgiem novērotājiem veikt neierobežotu un neatkarīgu novērošanu ieslodzījuma vietās;

7.  mudina Uzbekistānas valdību pārtraukt praksi patvaļīgi liegt tām personām, kuras ieslodzītas uz politiski motivētu apsūdzību pamata un uz kurām attiecas amnestija, iespēju tikt iekļautām ikgadējās amnestijas deklarācijās, kā arī pārtraukt patvaļīgi pagarināt ieslodzījuma laiku par maznozīmīgiem vai „cietuma noteikumu” pārkāpumiem saskaņā ar Kriminālkodeksa 221. pantu par nepakļaušanos soda izciešanas nosacījumiem;

8.  aicina Uzbekistānas iestādes aizstāvēt sieviešu tiesības un jo īpaši ievērot ANO Komitejas pret spīdzināšanu ieteikumus;

9.  aicina ES augsto pārstāvi, EĀDD un dalībvalstis nekavējoties īstenot stratēģiju, lai piespiestu Uzbekistānu tuvāko mēnešu laikā panākt konkrētus un novērtējamus uzlabojumus cilvēktiesību jomā, kā progresa panākšanas termiņu nosakot nākamo gadu, kad būs desmitā gadadiena kopš slaktiņa Andidžonā; aicina EĀDD informēt Parlamentu par uzbeku režīma pārstāvjiem, kuri ir saukti pie atbildības par Andidžonā izdarītajiem noziegumiem, tostarp arī par tām 12 personām, kurām ES, reaģējot uz slaktiņu, noteica sankcijas, kas vēlāk tika atceltas;

10.  uzsver, ka konkrēti uzlabojumi būtu jāpanāk arī attiecībā uz nosacījumiem, kurus 2010. gadā noteica ES ārlietu ministri, proti, 1) jāatbrīvo visi ieslodzītie cilvēktiesību aizstāvji un tās personas, kas ieslodzītas savas pārliecības dēļ; 2) valstī jāatļauj netraucēta nevalstisko organizāciju darbība; 3) pilnībā jāsadarbojas ar visiem attiecīgajiem ANO īpašajiem referentiem; 4) jāgarantē runas un plašsaziņas līdzekļu brīvība; 5) jāturpina praktiski īstenot konvencijas, kas aizliedz bērnu darbu, un 6) pilnībā jāsaskaņo vēlēšanu procesi ar starptautiskajiem standartiem;

11.  uzskata — ja šajās jomās netiks panākts nozīmīgs progress, ES būtu jāuzņemas vadība un saskaņā ar 4. punktu jāierosina ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcija, ar kuru tiktu izstrādāts Uzbekistānai paredzēts īpašs mehānisms, kas nodrošina ilgstošu un proaktīvu Cilvēktiesību padomes iesaistīšanos, novērojot cilvēktiesību stāvokli Uzbekistānā un publiski ziņojot un debatējot par to;

12.  turklāt, ņemot vērā to, ka šajā īpašajā ārkārtas gadījumā nav nepieciešamības sniegt Sadarbības padomei attiecīgu informāciju par stāvokli, un pamatojoties uz Partnerības un sadarbības nolīguma 2. un 95. pantu, aicina ES brīdināt Uzbekistānu par to, ka ES noteiks mērķtiecīgus soda pasākumus, ja turpmākajos sešos mēnešos netiks panākts progress iepriekš minētajos cilvēktiesību jautājumos;

13.  aicina dalībvalstis ievērot Rīcības kodeksu par ieroču eksportu, kā arī divējādā lietojuma eksporta noteikumus;

14.  aicina Uzbekistānas iestādes pilnībā īstenot Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem(8);

15.  prasa Padomei, Komisijai un EĀDD nodrošināt Parlamentu ar to pasākumu publisku novērtējumu, kurus ES īstenojusi, lai piespiestu Uzbekistānu ievērot ES ārlietu ministru 2010. gada sanāksmē noteiktos cilvēktiesību kritērijus; aicina ANO Cilvēktiesību padomi izveidot Uzbekistānas uzraudzības mehānismu; mudina Padomi un Komisiju uzlabot dialogu ar Uzbekistānas valdību par cilvēktiesību jautājumiem un cer, ka EĀDD stingri pievērsīsies visiem svarīgākajiem cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumiem ES un Uzbekistānas cilvēktiesību dialoga sanāksmē, kas notiks 4. novembrī, un panāks, ka šīs sanāksmes būs rezultatīvākas, tādējādi rodot izeju no pašreizējās neapmierinošās situācijas;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Uzbekistānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam, EĀDD, Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, EDSO un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) OV C 168 E, 14.6.2013., 91. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470. (3) Azam Farmonov, Mehriniso Hamdamova, Zulhumor Hamdamova, Isroiljon Kholdorov, Nosim Isakov, Gaybullo Jalilov, Nuriddin Jumaniyazov, Matluba Kamilova, Ganikhon Mamatkhanov, Chuyan Mamatkulov, Zafarjon Rahimov, Yuldash Rasulov, Bobomurod Razzokov, Fahriddin Tillaev un Akzam Turgunov. (4) Solijon Abdurakhmanov, Muhammad Bekjanov, Gayrat Mikhliboev, Yusuf Ruzimuradov, un Dilmurod Saidov. (5) Murod Juraev, Samandar Kukanov, Kudratbek Rasulov un Rustam Usmanov. (6) Ruhiddin Fahriddinov, Hayrullo Hamidov un Akram Yuldashev. (7) Dilorom Abdukodirova, Botirbek Eshkuziev, Bahrom Ibragimov, Davron Kabilov, Erkin Musaev, Davron Tojiev un Ravshanbek Vafoev. (8) OV C 168 E, 14.6.2013., 195. lpp.