Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2014. gada 13. novembris - BriseleGalīgā redakcija
Pieprasījums atcelt Ana Gomes deputāta imunitāti
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana – Īrijas pieteikums EGF/2014/007 IE/Andersen Ireland
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana – Grieķijas pieteikums EGF/2014/009 EL/Sprider Stores
 Asociācijas nolīguma noslēgšana starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku
 Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku ***
 Miera process Ziemeļīrijā
 Turcijas īstenoto darbību radītā spriedze Kipras ekskluzīvajā ekonomikas zonā
 Humanitārā situācija Dienvidsudānā

Pieprasījums atcelt Ana Gomes deputāta imunitāti
PDF 277kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Ana Gomes deputāta imunitāti (2014/2045(IMM))
P8_TA(2014)0046A8-0025/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ana Gomes deputāta imunitāti, kuru 2014. gada 18. jūnijā saistībā ar Lisabonas Izmeklēšanas un kriminālprocesa departamenta otrajā nodaļā notiekošo kriminālprocesu (NUIPC 8773/13.4TDLSB) nosūtīja Portugāles Republikas ģenerālprokurora vietnieks un kurš tika paziņots plenārsēdē 2014. gada 3. jūlijā,

–  pēc Ana Gomes uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0025/2014),

A.  tā kā Portugāles Republikas ģenerālprokurora vietnieks ir nosūtījis Lisabonas Izmeklēšanas un kriminālprocesa departamenta prokurora pieprasījumu atcelt Ana Gomes parlamentāro imunitāti saistībā ar A. Gomes paustiem iespējamiem apmelojošiem izteikumiem televīzijas debašu laikā; tā kā ir iesniegts pieprasījums, lai pret A. Gomes varētu sākt kriminālprocesu un viņu varētu nopratināt saistībā ar šo procesu;

B.  tā kā saskaņā ar 8. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus nedrīkst aizturēt un pret viņiem nedrīkst sākt tiesvedību saistībā ar viņu viedokli, kas izteikts, pildot deputāta pienākumus, vai viņu balsojumu, pildot deputāta pienākumus;

C.  tā kā Reglamenta 6. pantā ir noteikts, ka, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, Parlaments rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;

D.  tā kā Tiesa ir atzinusi, ka deputāta viedoklis, kuru tas ir paudis ārpus Eiropas Parlamenta, var tikt uzskatīts par viedokli, kuru viņš ir izteicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar protokola 8. pantu, tādējādi par galveno kritēriju uzskatot izteikuma raksturu un saturu, nevis vietu, kurā tas ir pausts;

E.  tā kā mūsdienu demokrātijā politiskās debates notiek arī ārpus Parlamenta telpām un tiek izmantoti visdažādākie komunikācijas līdzekļi — sākot no paziņojumiem presē un beidzot ar internetu;

F.  tā kā attiecīgajā televīzijas pārraidē Ana Gomes uzstājās kā Eiropas Parlamenta deputāte, apspriežot jautājumus, kuros viņa ir bijusi ieinteresēta Eiropas līmenī, kā to cita starpā apliecina viņas plenārsēdē iesniegtie jautājumi Komisijai, uz kuriem jāatbild rakstiski;

G.  tā kā vēršot uzmanību Portugāles valdības lēmumu par Viana do Castelo kuģu būvētavas privatizāciju, kurš arī lika Eiropas Komisijai veikt izmeklēšanu saistībā ar to, ka ir pārkāpti ES noteikumi par valsts atbalstu, viņa rīkojās, pildot Eiropas Parlamenta deputātes pilnvaras,

1.  nolemj neatcelt Ana Gomes deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu Portugāles Republikas kompetentajai iestādei un Ana Gomes.

(1) 1964. gada 12. maija spriedums lietā 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier (Recueil, 195. lpp.), 1986. gada 10. jūlija spriedums lietā 149/85, Wybot/Faure u. c. (Recueil, 2403. lpp.), 2008. gada 15. oktobra spriedums lietā T-345/05, Mote/Parlaments (Krājums, II-2849. lpp.), 2008. gada 21. oktobra spriedums apvienotajās lietās C-200/07 un C-201/07, Marra/De Gregorio un Clemente (Krājums, I-7929. lpp.), 2010. gada 19. marta spriedums lietā T-42/06, Gollnisch/Parlaments (Krājums, II-1135. lpp.), 2011. gada 6. septembra spriedums lietā C-163/10, Patriciello (Krājums, I-7565. lpp.).


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana – Īrijas pieteikums EGF/2014/007 IE/Andersen Ireland
PDF 388kWORD 71k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Īrijas pieteikums EGF/2014/007 IE/Andersen Ireland) (COM(2014)0616 – C8-0173/2014 – 2014/2098(BUD))
P8_TA(2014)0047A8-0024/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0616 – C8-0173/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (EGF regula)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums)(3) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0024/2014),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt iniciatīvas savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Īrija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2014/007 IE/Andersen Ireland, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF sakarā ar to, ka pārskata periodā no 2013. gada 21. oktobra līdz 2014. gada 21. februārim uzņēmumā Andersen Ireland Limited, kas darbojas NACE 2. red. 32. nodaļas (Juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu ražošana) nozarē, ir atlaists 171 darbinieks;

E.  tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  norāda, ka Īrijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā minētajiem intervences kritērijiem, atkāpjoties no 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta kritērijiem, kurā paredzēts, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti vai pašnodarbinātu personu darbība ir beigusies kādā dalībvalsts uzņēmumā;

2.  piekrīt Komisijai, ka Īrijas iestāžu norādītie izņēmuma apstākļi, proti, tas, ka darbinieku atlaišanai ir būtiska ietekme uz reģionālo nodarbinātību un vietējo un reģionālo ekonomiku, atbilstīgi EGF regulas 4. panta 2. punktam pamato atkāpi no minimālā 500 darba ņēmēju skaita, un ka tādēļ Īrija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

3.  norāda, ka Īrijas iestādes pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2014. gada 16. maijā un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 3. oktobrī; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri – mazāk nekā piecu mēnešu laikā;

4.  uzskata, ka 171 darbinieka atlaišana uzņēmumā Andersen Ireland Limited ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, kas notikušas globalizācijas dēļ, – četru gadu laikā (no 2008. gada līdz 2012. gadam) ES juvelierizstrādājumu nozarē imports ES ražojumus pārspēja četrkārt un no šā ārpussavienības ražojumu apjoma 95 % tika ievesti no Āzijas;

5.  norāda, ka šis ir pirmais EGF pieteikums attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri atlaisti juvelierizstrādājumu, bižutērijas un līdzīgu izstrādājumu ražošanas nozarē, kurā arī ir vērojams tiešsaistes tirdzniecības pieaugums un kurā darbība tādējādi varētu vēl vairāk samazināties;

6.  norāda, ka minēto darbinieku atlaišana vēl vairāk pasliktinās bezdarba situāciju reģionā, jo uzņēmums Andersen Ireland bija nozīmīgs darba devējs šajā galvenokārt lauku apvidū, kurā jau līdz tam bezdarba līmenis (39,3 %) vairāk nekā divas reizes pārsniedza valsts vidējo rādītāju (19 %);

7.  ņem vērā, ka Īrijas iestādes nolēma sniegt EGF līdzfinansētus individualizētus pakalpojumus ne tikai atlaistajiem darbiniekiem, bet arī līdz pat 138 jauniešiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET) un ir jaunāki par 25 gadiem, tādējādi kopumā līdz 276 personām palielinot to cilvēku skaitu, kuri varētu piedalīties atbalsta pasākumos; pauž bažas par neskaidrību, kas valda attiecībā uz to, kā tiks noteikti atbalstāmie NEET; aicina Īrijas iestādes ņemt vērā sociālos kritērijus un nodrošināt, ka EGF atbalsta saņēmēju atlasē pilnībā tiek ievēroti nediskriminēšanas un vienlīdzīgu iespēju principi;

8.  atgādina, ka ierosinātie pasākumi būtu jāpielāgo, ņemot vērā atlaisto darbinieku un NEET atšķirīgās vajadzības;

9.  sagaida, ka vidusposma pārskatā tiks iekļauts atsevišķs atbalstāmajiem NEET paredzēts finansiālo pasākumu saraksts;

10.  norāda, ka apmācībai, kas pieejama NEET, vajadzētu būt iekļaujošai un aptvert visus sabiedrības slāņus, tostarp vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Īrijas iestādes, vēloties steidzami palīdzēt darba ņēmējiem, individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt sniegt 2013. gada 21. oktobrī – labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

12.  norāda, ka ar līdzfinansējamo saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu paredzēts pavērt pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas apvidū, kur ir maz augošu nozaru vai ražotņu, un tam būs nepieciešama atlaisto darba ņēmēju kvalifikācijas būtiska paaugstināšana;

13.  norāda, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar atbalsta saņēmēju mērķgrupu un to pārstāvjiem, kā arī sociālajiem partneriem, un atzinīgi vērtē nodomu izveidot konsultatīvo forumu, lai papildinātu EGF Koordinācijas nodaļas darbu un tādējādi atlaistajiem darbiniekiem dotu iespēju regulāri sniegt pienesumu EGF programmas īstenošanā;

14.  atzinīgi vērtē EGF Koordinācijas nodaļas biroja izveidi ietekmētā apvidus tiešā tuvumā, kas kalpos kā vienas pieturas aģentūra darba ņēmējiem un NEET;

15.  atzinīgi vērtē to, ka tika organizēta vietēja atvērto durvju diena atlaistajiem darbiniekiem un NEET, lai pievērstu uzmanību dažādiem šajā programmā iekļautiem atbalsta instrumentiem un lai dotu iespēju potenciālajiem EGF līdzekļu saņēmējiem apspriest iespējas ar pakalpojumu sniedzējiem;

16.  norāda, ka individualizētie pakalpojumi, kas jāsniedz atlaistajiem darba ņēmējiem, ietver šādas darbības, kas apvienotas, veidojot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu: profesionālā orientācija un karjeras plānošanas atbalsts, EGF mācību stipendijas, apmācība un otrā līmeņa izglītības programmas, trešā līmeņa izglītības programmas, prasmju tīkla organizēta apmācība, atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai, ienākumu atbalsta veidi, ieskaitot mācību izdevumu segšanu;

17.  atzinīgi vērtē domu par prasmju tīkla organizētas apmācības iekļaušanu ierosinātajās atbalsta darbībās, ar to saprotot apmācību, kas vērsta uz darba ņēmēju reintegrāciju darba tirgū uzņēmumos, kas darbojas tajā pašā rūpniecības nozarē vai ģeogrāfiskajā teritorijā;

18.  ņem vērā, ka ienākumu atbalsta pasākumi tiks stingri ierobežoti un to maksimālais apjoms būs 35 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kā paredzēts EGF regulā;

19.  norāda uz to, ka trūkst skaidrības par aplēstajām summām, kas tiks piešķirtas kā atbalsts uzņēmējdarbībai/pašnodarbinātībai; uzskata, ka faktiskais atbalsta saņēmēju skaits var atšķirties no aplēsēm un tādējādi kopējās aplēstās izmaksas tiks sadalītas citādi; norāda, ka liela nozīme netaustāmu pakalpojumu un taustāma atbalsta sniegšanā, jo īpaši uzņēmējdarbības plānu dzīvotspējas novērtēšanā un atbalsta summu līdz EUR 15 000 apmērā piešķiršanā, būs vietējo uzņēmumu valdēm;

20.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kas paredz turpmākas darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

21.  atzinīgi vērtē to, ka, veicot ierosinātās darbības un nodrošinot to pieejamību, tiks piemērots vienādas attieksmes un nediskriminācijas princips;

22.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

23.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Īrijas pieteikums EGF/2014/007 IE/Andersen Ireland)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/877/ES.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana – Grieķijas pieteikums EGF/2014/009 EL/Sprider Stores
PDF 389kWORD 71k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Grieķijas pieteikums EGF/2014/009 EL/Sprider Stores) (COM(2014)0620 – C8-0183/2014 – 2014/2107(BUD))
P8_TA(2014)0048A8-0023/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0620 – C8-0183/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (EGF regula)(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0023/2014),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no piedāvāto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt iniciatīvas savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Grieķijas iestādes pieteikumu EGF/2014/009 EL/Sprider Stores iesniedza 2014. gada 6. jūnijā pēc 761 darbinieka atlaišanas Sprider Stores S.A. – uzņēmumā, kas darbojās ekonomikas nozarē, kura klasificēta NACE 2. red. 47. nodaļā (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus);

E.  tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  norāda, ka Grieķijas iestādes iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto intervences kritēriju (dēvēts arī par ekonomikas krīzes kritēriju), kurā paredzēts, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti vai pašnodarbinātu personu darbība ir beigusies kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un pašnodarbinātu personu darbības beigšanos uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

2.  norāda, ka Grieķijas iestādes, rūpīgi ņemot vērā šī vērtīgā budžeta instrumenta daudzās priekšrocības, pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2014 gada 6. jūnijā un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2014. gada 7. oktobrī; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri – mazāk nekā piecu mēnešu laikā;

3.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie intervences kritēriji ir ievēroti un ka līdz ar to Grieķija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu;

4.  piekrīt, ka atlaišanas cēloņi, proti, pieejamo mājsaimniecības ieņēmumu samazinājums, kas notika nodokļu sloga palielinājuma, algu samazinājuma (gan privātajā, gan publiskajā sektorā) un augošā bezdarba dēļ un kura rezultātā ievērojami pazeminājās pirktspēja, un krasa aizdevumu apjoma samazināšana uzņēmumiem un privātpersonām naudas trūkuma dēļ Grieķijas bankās, ir saistīti ar ekonomikas krīzi un ka Grieķija tādējādi ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF;

5.  norāda, ka līdz šim, pamatojoties uz globālo finanšu un ekonomikas krīzi, saistībā ar mazumtirdzniecības nozari ir iesniegti trīs citi EGF pieteikumi; šajā sakarībā iesaka Komisijai izvērtēt pārējo trīs EGF pieteikumu rezultātus, lai noteiktu reintegrācijas programmas, ar kurām ir panākti vislabākie rezultāti;

6.  norāda, ka šie atlaišanas gadījumi vēl vairāk pasliktinās bezdarba situāciju valstī, kuru jau nelabvēlīgi bija ietekmējusi ekonomikas un finanšu krīze un kurā ir visaugstākais bezdarba līmenis ES dalībvalstīs; tomēr atzinīgi vērtē to, ka pēdējo mēnešu laikā bezdarba līmeņa pieaugums ir apstājies;

7.  norāda, ka papildus palīdzībai 761 atlaistajam darbiniekam Grieķijas iestādes sniegs EGF līdzfinansētus individualizētus pakalpojumus līdz pat 550 jauniešiem, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET) un pieteikuma iesniegšanas dienā ir jaunāki par 30 gadiem, ņemot vērā, ka 682 darbinieku atlaišana notika NUTS 2. līmeņa reģionos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu;

8.  norāda, ka NEET mērķgrupas atlasei Grieķijas iestādes izmantos konkrētus kritērijus, kas atbilst Grieķijas jaunatnes garantijas īstenošanas plānā iekļautajiem kritērijiem (tostarp atstumtības risks, mājsaimniecību ienākumi, izglītības līmenis, bezdarba ilgums), kā arī pausto ieinteresētību; norāda, ka pirmo reizi saistībā ar jauno EGF regulu iesniegtā pieteikumā ir sniegta neliela informācija par to, kā notiek to NEET atlase, kuriem paredzēti atbalsta pasākumi; aicina Grieķijas iestādes ņemt vērā sociālos kritērijus un nodrošināt, ka EGF atbalsta saņēmēju atlasē pilnībā tiek ievēroti nediskriminēšanas un vienlīdzīgu iespēju principi;

9.  uzskata, ka ar šo EGF pieteikumu atbalstāmajām informācijas un reklāmas darbībām vajadzētu nodrošināt labāku izpratni par EGF ieguldījumu un ar tām vajadzētu arī sekmīgi risināt jauniešu bezdarba problēmu, lai atvieglotu atlases procedūru, izmantojot uzaicinājumu paust ieinteresētību;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Grieķijas iestādes, vēloties steidzami palīdzēt darba ņēmējiem, individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem nolēma sākt sniegt 2014. gada 1. septembrī – pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

11.  ņem vērā – Grieķijas iestādes ir norādījušas, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties ar paredzēto atbalsta saņēmēju pārstāvjiem un Grieķijas Privāto darba ņēmēju federāciju, un ka ierosinātais pieteikums 2014. gada maijā tika apspriests divās sanāksmēs ar sociālajiem partneriem, ar kuriem apspriedās par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar integrētā pasākumu kopuma saturu; turklāt iesaka Komisijai izvērtēt saskaņotā individualizēto pasākumu kopuma saturu un paredzētos rezultātus saistībā ar 5. punktā minēto izvērtēšanu, lai noteiktu labāko praksi turpmāko darbību īstenošanai;

12.  norāda, ka individualizētie pakalpojumi, kas jāsniedz atlaistajiem darba ņēmējiem un 550 NEET, ietver šādas darbības, kas apvienotas, veidojot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu: profesionālā orientācija, pabalsti karjeras plānošanai, apmācība, pārkvalifikācija un arodmācība, ieguldījums uzņēmējdarbības sākšanai, pabalsti darba meklētājiem un apmācībai, mobilitātes pabalsti; norāda, ka šo pakalpojumu mērķis ir palīdzēt atbalsta saņēmēju mērķgrupai noteikt savas prasmes un izveidot reālistisku karjeras plānu, un tie ir atkarīgi no šo personu aktīvas līdzdalības darba meklēšanā vai apmācības pasākumos;

13.  atgādina, ka ierosinātie pasākumi būtu jāpielāgo, ņemot vērā atlaisto darbinieku un konkrēto NEET atšķirīgās vajadzības;

14.  norāda, ka maksimālā pieļaujamā summa EUR 15000 apmērā tiks piešķirta konkrētiem 200 darbiniekiem un NEET kā ieguldījums viņu uzņēmumu izveidei; uzsver, ka šā pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, nodrošinot finansējumu dzīvotspējīgām uzņēmējdarbības iniciatīvām un tādējādi – turpmāku darbavietu izveidi vidējā termiņā; norāda, ka šī maksimālā pieļaujamā summa tiks piešķirta tikai tad, ja tiks izpildīti konkrēti nosacījumi, un saskaņā ar atbalstāmo jauno uzņēmumu dzīvotspēju;

15.  ņem vērā, ka ienākumu atbalsta pasākumi tiks stingri ierobežoti un to maksimālais apjoms būs 35 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kā paredzēts EGF regulā, un ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

16.  atzinīgi vērtē to, ka, nodrošinot ierosināto darbību pieejamību un tās īstenojot, tiks ievēroti vienādas attieksmes un nediskriminācijas principi;

17.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kas paredz turpmākas darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

18.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tās pielikumu Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Grieķijas pieteikums EGF/2014/009 EL/Sprider Stores)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam 2014/879/ES.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Asociācijas nolīguma noslēgšana starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku
PDF 348kWORD 99k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (09828/2014 – C8-0130/2014 – 2014/0083(NLE)2014/2817(INI))
P8_TA(2014)0049A8-0022/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09828/2014),

–  ņemot vērā projektu Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (17903/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu un 218. panta 7. punktu (C8-0130/2014),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. septembra pagaidu rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un EĀDD par sarunām par Eiropas Savienības un Moldovas Republikas asociācijas nolīgumu(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. novembra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(2),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju austrumu kaimiņreģionā un jo īpaši 2014. gada 12. marta rezolūciju par prioritāšu izvērtēšanu un noteikšanu ES attiecībām ar Austrumu partnerības valstīm(3) un 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par Krievijas īstenoto spiedienu uz Austrumu partnerības valstīm, jo īpaši — destabilizāciju Austrumukrainā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Moldovas Republikas asociācijas programmu, kuru 2014. gada 26. jūnijā apstiprināja Sadarbības padome un kura aizstāja 2005. gada 22. februāra Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0022/2014),

A.  tā kā dažu pēdējo gadu laikā, pateicoties Moldovas Republikas valdības politiskajai apņēmībai, tā ir ievērojami attīstījusies, veicot reformas un stiprinot attiecības ar ES;

B.  tā kā Ukrainas patlabanējā krīze, Krimas nelikumīgā aneksija un Krievijas loma tajā ir uzskatāmas par nopietnu Eiropas drošības apdraudējumu un ir izmainījušas ģeopolitisko kārtību; tā kā šie faktori ietekmē arī ES un Moldovas Republikas attiecības;

C.  tā kā Austrumu partnerība ietvaros ir izveidots nozīmīgs attiecību padziļināšanas politiskais pamats, lai paātrinātu politisko asociāciju un padziļinātu ekonomisko integrāciju starp ES un Moldovas Republiku — diviem subjektiem, kurus saista spēcīgas ģeogrāfiskās, vēsturiskās un kultūras saites — atbalstot politiskās un sociāli ekonomiskās reformas un sekmējot tuvināšanos, it īpaši, ja ņem vērā Krievijas ekonomiskās sankcijas un pret Moldovas Republiku vērsto destabilizējošo rīcību;

D.  tā kā Moldovas Republika 2014. gada 2. jūlijā ratificēja Asociācijas nolīgumu, tostarp nolīgumu par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), un tā kā atsevišķas šo tiesību aktu normas ir tikušas piemērotas uz laiku, sākot ar 2014. gada 1. septembri, kamēr tos nav ratificējušas ES dalībvalstis;

E.  tā kā Asociācijas nolīguma noslēgšana nav pašmērķis, bet gan ir paredzēta tāda vērienīgāka procesa ietvaros, ar kuru tiek paplašināta Moldovas Republikas Eiropas perspektīva no politiskā, ekonomiska un sociālā viedokļa; tā kā bezvīzu režīma ieviešana attiecībā uz Moldovas iedzīvotājiem, nolīgumu noslēgšana aviācijas, lauksaimniecības un civilās aizsardzības jomā, nolīguma noslēgšana par Moldovas Republikas dalību ES aģentūrās un programmās, kā arī par sadarbību kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā un — pats svarīgākais — ES un Moldovas Republikas Asociācijas nolīguma parakstīšana ir konkrētas šā procesa izpausmes; tā kā šajā nolūkā ir svarīga visu nolīgumu īstenošana;

F.  tā kā Moldovas Republikas premjerministrs Iurie Leanca ir paziņojis par Moldovas Republikas nodomu 2015. gadā iesniegt pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā;

G.  tā kā lielas daļas politisko spēku vienprātība par ES un Moldovas Republikas attiecībām un šo attiecību prioritātēm var sekmēt asociācijas programmas labāku un ātrāku īstenošanu, kas nāktu par labu Moldovas iedzīvotājiem;

H.  tā kā visiem reģioniem un etniskajām minoritātēm visos pārvaldes un sabiedrības līmeņos ir nepieciešams iekļaujošs un visaptverošs nacionālais dialogs un konstruktīva attieksme pret tiem, lai tie varētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā;

I.  tā kā gan ES, gan Moldovas Republikā īstenota masīva informācijas un komunikācijas kampaņa varētu veicināt iedzīvotāju sapratnes uzlabošanos par Asociācijas nolīguma un DCFTA abpusējo izdevīgumu;

J.  tā kā reģionālā mēroga institūcijas, tostarp Euronest parlamentārā asambleja, ir uzskatāmas par papildu forumiem, kuros apmainās ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi par asociācijas programmas īstenošanu;

K.  tā kā noteikti enerģētikas infrastruktūras projekti var iedzīvotājiem dot konkrētu labumu, jo tie garantē enerģētisko drošību un samazina iedzīvotāju enerģētikas izmaksas, vienlaikus ievērojot arī Enerģētikas kopienas kritērijus;

L.  tā kā Krievijas Federācijas noteiktie ierobežojumi pārdot konkrētus Moldovas produktus ir radījuši smagas sekas vietējiem ražotājiem un Moldovas Republikas ekonomikai kopumā;

M.  tā kā Krievija šogad jau sarīkoja militāras mācības Moldovas separātiskajā Piedņestras apgabalā; tā kā Piedņestras apgabala parlaments atkārtoti lūdza Maskavu atļaut tai pievienoties Krievijas Federācijai;

N.  tā kā ES un Moldovas Republikas DCFTA izveide ir uzskatāma par vienu no vislielākajiem šā nolīguma savstarpējiem ieguvumiem un ir neapstrīdami nozīmīga no Moldovas Republikas tirdzniecības, ekonomiskās izaugsmes, darbvietu radīšanas, labklājības un stabilitātes viedokļa;

O.  tā kā, izveidojot DCFTA ar ES, Moldovas Republika paplašinās piekļuvi ES tirgum un līdz ar to radīs jaunas attīstības un izaugsmes iespējas un nepastarpinātu izdevīgumu Moldovas uzņēmumiem un iedzīvotājiem; tā kā ES iegūs raitāku tirdzniecības apriti un labākus investēšanas Moldovas Republikā apstākļus;

P.  tā kā DCTFA nolīgumā ir iekļauti vairāki noteikumi, lai reformētu Moldovas Republikas tirdzniecību reglamentējošos tiesību aktus un ar tirdzniecību saistītus politikas virzienus atbilstoši ES tiesību aktu kopumam un saskaņā ar to, tādējādi nodrošinot valsts ekonomikas modernizāciju un labāku un paredzamāku uzņēmējdarbības vidi — tostarp no MVU viedokļa;

Q.  tā kā jebkurai Moldovas valdībai ir ļoti grūti īstenot Nolīgumā noteikto tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktu kopumam, ja tā nesaņem ES ekspertu spēcīgu administratīvo atbalstu;

R.  tā kā, piešķirot autonomās tirdzniecības preferences un pirms tam — GSP+ preferences, ES Moldovas ekonomikai jau ir sniegusi būtisku palīdzību un tā kā tai būtu šī valsts jāatbalsta arī turpmāk,

S.  tā kā spēcīgākas politiskās un ekonomiskās saites nodrošinās lielāku stabilitāti un labklājību visā Eiropas kontinentā; tā kā šāda veida sadarbības pamatā ir kopējas vērtības attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un tiesisku valsti, tā kā tās iedvesmas avots ir mūsu redzējums par katra cilvēka unikālo vērtību;

T.  tā kā Asociācijas nolīgums un ar to saistītā pakāpeniskā Moldovas Republikas integrācija ES politikas virzienu īstenošanā ne tikai nedrīkstētu iznīcināt Moldovas Republikas tradicionālās, vēsturiskās un ekonomiskās saites ar citām reģiona valstīm, bet — gluži otrādi — minētajiem faktoriem būtu jārada priekšnoteikumi, lai valsts varētu maksimāli izmantot savu potenciālu,

1.  sirsnīgi apsveic sakarā ar Asociācijas nolīguma parakstīšanu, ko var uzskatīt par Moldovas iedzīvotāju un varas iestāžu reformu pūliņu un vēlmju un pēdējā laikposmā gūto panākumu stipru atzinības apliecinājumu; augstu vērtē papildu atbalstu, ko Komisija 2014. gadā piešķīra, izmantojot „vairāk par vairāk” pieeju, un tādējādi atzina šīs prioritārajās jomās notikušās pozitīvās izmaiņas; atzīst, ka Asociācijas nolīguma parakstīšana nozīmē to, ka ES un Moldovas Republikas attiecībās ir sperts nozīmīgs solis uz priekšu un ir apliecināta apņemšanās ieturēt politiskās asociācijas un ekonomiskās integrācijas kursu; uzsver, ka saistību pilnīga īstenošana ir šā kursa ievērošanas galvenais faktors; tāpēc mudina dalībvalstis Asociācijas nolīgumu ratificēt, cik vien iespējams ātri;

2.  uzsver, ka Nolīguma parakstīšana un ratifikācija nav uzskatāma par ES un Moldovas Republikas attiecību veidošanas pašmērķi, un norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Moldovas Republikai tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, ja šajā valstī tiek ievēroti demokrātijas principi, pamatbrīvības un minoritāšu tiesības un nodrošināta tiesiskas valsts principa piemērošana;

3.  uzsver, ka Asociācijas nolīgums attiecas uz visu Moldovas Republikas starptautiski atzīto teritoriju un atbilst visu iedzīvotāju interesēm; tāpēc uzsver nepieciešamību savlaicīgi un pienācīgi risināt ar šo nolīgumu saistīto reformu sociālās sekas; aicina Moldovas Republiku nodrošināt, lai reformas būtu piesaistītas institucionālajai sistēmai un tajā dziļi sakņotos; īpaši norāda uz nepieciešamību īstenot visaptverošu sabiedrības informēšanas kampaņu par Asociācijas nolīguma mērķiem un saturu un par tiešajiem un konkrētajiem labumiem, kādus iedzīvotāji gūs no asociācijas programmas īstenošanas;

4.  atzinīgi vērtē asociācijas programmu, kurā ir noteikti Asociācijas nolīguma vispārīgo mērķu sasniegšanas konkrētie pasākumi un nosacījumi un kurai būtu jākalpo par orientieri, veidojot ES un Moldovas Republikas attiecības;

5.  uzsver, ka asociācijas programma būtu jāīsteno gan Moldovas Republikai, gan ES un ka tajā noteiktās prioritātes būtu jāatbalsta ar atbilstošu tehnisko un finansiālo ieguldījumu, lai Moldovas iedzīvotāji, cik vien iespējams ātri, pārliecinātos par asociācijas izdevīgumu; aicina Komisiju ņemt vērā šīs prioritātes, plānojot Moldovas Republikai paredzēto finansējumu; uzsver nepieciešamību uzlabot spēju šo ieguldījumu Moldovas Republikā apgūt, lai nodrošinātu projektu efektīvu īstenošanu un izmantotu finansējumu; izceļ tāda vadības, pārredzamības un pārskatatbildības mehānisma stiprināšanas svarīgumu, ar kuru uzrauga ES līdzekļu apgūšanu un izmantošanu; aicina puses apzināt vajadzību pēc apmācības, ar kuru nodrošina Moldovas Republikas spēju veikt asociācijas nolīgumā un Asociācijas programmā paredzētos pienākumus;

6.  uzsver to, ka ir svarīgi stiprināt to iestāžu stabilitāti, neatkarību un efektivitāti, kas atbild par demokrātijas nodrošināšanu, tiesiskas valsts principa ievērošanu un labu pārvaldību, un nostiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības sistēmu; šajā sakarībā atgādina par iepriekšējo reformas pasākumu nozīmi, piemēram, par tiesnešu iecelšanas sistēmas autonomijas stiprināšanu, Centrālās vēlēšanu komitejas reprezentatīvā sastāva izveidi un Revīzijas palātas efektivitātes un neatkarības uzlabošanu;

7.  aicina Moldovas iestādes nodrošināt, lai gaidāmo vēlēšanu process noritētu, ievērojot Eiropas un starptautiskos augstākos standartus, un noteikt nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu ārvalstīs dzīvojošo Moldovas iedzīvotāju dalību; minētās iestādes mudina cieši sadarboties ar EDSO/DICB un Eiropas Padomes Venēcijas komisiju un īstenot to izteiktos ieteikumus; īpaši norāda uz politisko dalībnieku un partiju nozīmīgo lomu un vajadzību pieņemt efektīvu regulējumu, ar kuru nodrošina partiju finansējuma pārredzamību; ir apņēmies nodrošināt vēlēšanu novērotāju klātbūtni un sūtīs savu vēlēšanu novērošanas misiju, lai novērotu parlamenta vēlēšanas 2014. gada 30. novembrī;

8.  konstatē vajadzību grozīt Moldovas Republikas Konstitūcijas 78. pantu, kurš reglamentē prezidenta ievēlēšanu, lai nepieļautu tāda institucionālā strupceļa atkārtošanos, kas varētu salēnināt reformu tempu; mudina, lai ikviena konstitucionālā reforma tiktu veikta, apspriežoties ar Venēcijas komisiju un attiecīgajām valsts ieinteresētajām personām;

9.  ar gandarījumu konstatē panākumus, kādus Moldovas Republikas iestādes ir guvušas, izpildot Eiropas reformu programmu, tostarp veicot tiesu un tiesībaizasrdzības sistēmas reformu, kā tas bija norādīts Komisijas 2014. gada 27. marta ziņojumā, un reorganizējot korupcijas apkarošanas sistēmu, īstenojot rīcības plānu cilvēktiesību jomā un romu tautības personu atbalsta rīcības plānu un turpinot dialogu ar Tiraspoli un smagās regulatīvās un sektoriālās reformas;

10.  konstatē līdz šim gūtos rezultātus; aicina iestādes arī turpmāk efektīvi īstenot cilvēktiesību nacionālo rīcības plānu, īpašu uzmanību pievēršot romu tautības personu cilvēktiesībām;

11.  aicina Moldovu ar jaunu sparu ķerties pie tiesu sistēmas reformas, lai panāktu šīs sistēmas un tiesībaizsardzības sistēmu neatkarību, un pieņemt konstitucionālās normas, ar kurām paredz tiesu sistēmas neatkarību, visu personu vienlīdzību likuma priekšā un pamata cilvēktiesību ievērošanu; akcentē vajadzību pastiprināt cīņu pret korupciju visos līmeņos, tostarp pilnībā īstenojot 2013. gadā pieņemto tiesību aktu paketi un palielinot korupcijas apkarošanas iestāžu sekmīgas darbības piemēru skaitu; aicina Moldovas iestādes nodrošināt, lai pie korupcijas apkarošanas sistēmas piederošie mehānismi, jo īpaši Nacionālais Korupcijas apkarošanas centrs un Nacionālais Godīguma centrs, būtu neatkarīgi un pilnībā darboties spējīgi, saņemtu pienācīgu finansējumu, būtu pilnībā nokomplektēti ar kadriem un rīkotos bez ārējas ietekmes;

12.  aicina Moldovas iestādes uzlabot publiskā finansējuma vadības, privatizācijas procesu un publiskā iepirkuma pārredzamību un pārskatatbildību par tiem, lai nodrošinātu labu pārvaldību, vienādu piekļuvi un taisnīgu konkurenci un vēl vairāk stiprinātu banku nozares uzraudzību;

13.  uzsver vajadzību pienācīgi un pilnībā izmeklēt visas ziņas par cilvēktiesību pārkāpumiem un jo īpaši vajadzību izbeigt nesodāmību un reāli sodīt personas, kas ir slikti izturējušās pret cilvēkiem un tos spīdzinājušas; tāpēc mudina Komisiju atbalstīt valdības struktūras, lai tās varētu pienācīgi vērsties pret šādiem pārkāpumiem, izmantojot nepieciešamos juridiskos instrumentus un sociālos mehānismus, ar kuriem šādus noziedzīgus nodarījumus novērš, un cieši sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai tai palīdzētu uzņemties plašākas cilvēktiesību aizsardzības funkcijas;

14.  īpaši norāda uz to, cik svarīgi ir diskriminācijas aizlieguma tiesību akti, lai nodrošinātu visu minoritāšu un jo īpaši no etnisko, reliģisko un LGBT minoritāšu līdztiesību un aizsardzību, un aicina Moldovas iestādes atcelt visas joprojām spēkā esošās diskriminējošās normas; uzsver to, cik svarīga ir jaunizveidotā Diskriminācijas nepieļaušanas un izskaušanas un vienlīdzības nodrošināšanas padome 2012. gada Vienlīdzības nodrošināšanas likuma īstenošanas jautājumos;

15.  aicina valdību izveidot atbilstošus uzraudzības mehānismus un piešķirt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai ievērotu visu etnisko minoritāšu tiesiskās aizsardzības garantijas un paplašinātu etnisko un lingvistisko minoritāšu iespējas mācīties dzimtajā valodā; papildus tam īpaši norāda uz to, cik svarīgi ir, lai valdība īstenotu dialogu ar visu etnisko minoritāšu pārstāvjiem un sniegtu tehnisko un finanšu atbalstu infrastruktūras uzlabošanai Gagauzijas autonomajā teritoriālajā novadā un Taraklijas rajonā;

16.  atkārtoti uzsver vajadzību stiprināt un sekmēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un daudzveidību un nodrošināt publiskām juridiskām personām piederošu plašsaziņas līdzekļu neitralitāti, vienlaikus atbalstot arī neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu īpašnieku nepārredzamību un plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrācijas tendencēm, kas mazina šo līdzekļu klāsta daudzveidību; tāpēc mudina iestādes sekmēt konkurētspējīgāku plašsaziņas līdzekļu tirgu un nodrošināt, lai visas par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgās aģentūras atbilstu Eiropas standartiem par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;

17.  atzinīgi vērtē ES un Moldovas Republikas Asociācijas nolīguma 27. nodaļu, kas ir īpaši veltīta sadarbībai bērnu tiesību aizsardzības un popularizēšanas jomā, un aicina abas puses atbalstīt attiecīgo asociācijas programmas punktu īstenošanu;

18.  pilnībā atbalsta bezvīzu režīma noteikšanu Moldovas iedzīvotājiem, atgādinot, ka Moldovas Republika bija pirmā Austrumu partnervalsts, kas izpildīja bezvīzu režīma kritērijus; aicina Moldovas iestādes arī turpmāk plaši informēt par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no vīzu atcelšanas fakta;

19.  konstatē muitas un robežsardzes dienestu spēju uzlabošanos un robežas ar Ukrainu demarkācijas virzību; atzinīgi vērtē ES Robežu palīdzības misijas Moldovā un Ukrainā (EUBAM) darbu un Moldovas iestāžu konstruktīvo sadarbību;

20.  aicina Kišiņevu un Komratu turpināt lietišķo sadarbību uzticības un iekļaujoša dialoga gaisotnē, lai sekmīgi īstenotu Asociācijas nolīgumu un izveidotu politisku vidi, kas veicinātu turpmāko virzību uz Eiropu;

21.  īpaši norāda uz vajadzību turpināt darbu pie valsts un pašvaldību publiskās pārvaldes profesionalizācijas un depolitizācijas, jo šis darbs arī ir nozīmīgs Asociācijas nolīguma pilnīgas īstenošanas faktors; aicina Moldovas Republiku īstenot decentralizācijas stratēģiju iekļaujošā veidā; norāda uz efektīvu vietējo pašvaldību un piemērotas infrastruktūras nozīmību no lauku teritoriju attīstības viedokļa, jo šī attīstība ir aizplūšanas no laukiem intensitātes mazināšanas priekšnoteikums;

22.  atzinīgi vērtē politisko apņēmību ievērot Asociācijas nolīgumā noteiktās prasības un uzteic valstī veikto modernizāciju; tomēr apzinās, ka ir jāturpina demokrātisko institūciju stiprināšana, un mudina Moldovas Republikas valdību neatslābstoši turpināt nepieciešamo pasākumu veikšanu; uzskata, ka politiskā stabilitāte un noturīga vienprātība par reformām, jo īpaši attiecībā uz tiesiskas valsts principa īstenošanu un neatkarības no valsts iestādēm nodrošināšanu, ir ārkārtīgi svarīgi faktori no Moldovas Eiropas centienu viedokļa;

23.  cer, ka Asociācijas nolīguma / DCFTA nolīguma īstenošana veicinās ilgtspējīgu attīstību un raitu Moldovas ekonomikas integrāciju pasaules tirgos, sekmējot tās modernizācijas procesu un radot labākus darba apstākļus; mudina Komisiju Moldovai sniegt palīdzību un ieteikumus par to, kā efektīvi īsā laikposmā pārvarēt pielāgošanās grūtības, tostarp sadarbībā ar arodbiedrībām un uzņēmēju vietējo kopienu;

24.  joprojām uzsver vajadzību pēc pārredzamas uzņēmējdarbības un investīciju vides, atbilstošām regulējuma reformām un privatizācijas procesa turpināšanas, lai atbalstītu Moldovas Republikas ekonomikas konkurētspēju, piesaistītu ārvalstu tiešās investīcijas un nodrošinātu to pasākumu ilgtspējību, kurus īsteno, lai risinātu strukturālās ekonomiskās problēmas; īpaši norāda uz nepieciešamību paplašināt lauksaimniecības vērtību radīšanas ķēdes, bez kā nav iespējama ekonomiska un sociāla attīstība;

25.  uzteic Moldovas Republikas apņēmību un lēmumu turpināt ekonomisko integrāciju ar ES, veicot dziļas, sarežģītas un dārgas ekonomiskās reformas; ir cieši pārliecināts, ka DCFTA būs labvēlīga ilgtermiņa ietekme uz Moldovas Republikas ekonomiku un tādējādi tā sekmēs šīs valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos;

26.  uzsver to, ka DCTFA sekmīga piemērošana ir atkarīga no tā, cik ātri, rūpīgi un efektīvi abas puses īstenos Nolīgumā paredzētās saistības; šajā sakarībā aicina ES Moldovas Republikai sniegt visu nepieciešamo finansiālo un tehnisko palīdzību, lai pie viena mazinātu arī Moldovas Republikas īstermiņa izmaksas;

27.  uzskata, ka parlamentārā kontrole ir pamata nosacījums, lai ES politikas nostādnēm nodrošinātu demokrātisku atbalstu; tāpēc aicina Komisiju savlaicīgi palīdzēt Parlamentam regulāri un rūpīgi uzraudzīt DCFTA nolīguma īstenošanu;

28.  konstatē, ka DCFTA nolīgums tiek piemērots uz laiku, sākot ar 2014. gada 1. septembri, pēc tā parakstīšanas 2014. gada 27. jūnijā, kā tas ir paredzēts 2014. gada 16. jūnija Padomes Lēmumā 2014/492/ES par Asociācijas nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, pamatojoties uz ES iestāžu kopīgu uzskatu par ārkārtas apstākļiem un steidzamu vajadzību atbalstīt šo valsti;

29.  ļoti nožēlo to, ka Krievija joprojām izmanto tirdzniecību kā reģiona destabilizācijas līdzekli, nosakot vairāku Moldovas Republikas preču importa aizliegumu, kas ir pretrunā Krievijas saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā; aicina Krievijas Federāciju pilnībā ievērot Moldovas Republikas teritoriālo neaizskaramību un tās eiropeiskās orientācijas izvēli; pilnībā atbalsta Komisijas ieceres atvieglināt Krievijas embargo ietekmi uz Moldovas produktiem, tostarp sniedzot finansiālu palīdzību un paplašinot un padziļinot Moldovas Republikai noteiktās autonomās tirdzniecības preferences;

30.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 1. jūlijā tika parakstīts Nolīgums par Moldovas Republikas dalību Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; uzskata, ka šīs pamatprogrammas ietvaros paredzētā sadarbība sekmēs izaugsmi, jauninājumus un konkurētspēju, radot jaunas darbvietas un iespējas; no Moldovas Republikas prasa lielāku dalību Savienības programmās un aģentūrās un lielāka skaita sadraudzības projektu un studentu apmaiņu īstenošanu;

31.  pieņem zināšanai neseno enerģētikas stratēģijas pārskatīšanu un aicina Moldovas Republikas valdību pārskatīt un padarīt iedarbīgāku 2013.–2015. gada nacionālo energoefektivitātes plānu, izstrādāt uzticamu un efektīvu atjaunojamās enerģijas plānu, lai dažādotu enerģijas avotus un panāktu klimata pārmaiņu politikas virzienu un mērķu atbilstību ES klimata pārmaiņu politikas virzieniem un mērķiem;

32.  atzinīgi vērtē Jasi–Ungeni gāzes starpsavienojumu; aicina Komisiju paātrināt cauruļvada Ungeni–Kišiņeva celtniecību, tostarp atvieglojot citu starptautisko partneru līdzfinansēšanas iespējas un stiprinot finansiālo atbalstu, lai šo projektu pabeigtu, cik vien iespējams ātri;

33.  aicina Kišiņevu un Tiraspoli turpināt konstruktīvos kontaktus, lai rastu efektīvu Piedņestras konflikta risinājumu un veiktu konkrētus pasākumus, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus; pauž vilšanos par to, ka līdz šim „5+2” formāta ietvaros nav gūts nekāds risinājums, un prasa, lai ES būtu lielāka ietekme, piemēram, nosakot tai statusu — lielāku par sarunu partnera lomu, un aicina visas iesaistītās puses izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai izveidotu konstruktīvu dialoga pamatus un atvieglinātu oficiālo sarunu ātru turpināšanu; aicina AP/PV un EĀDD proaktīvi strādāt pie tāda visaptveroša noregulējuma panākšanas, ar kuru tiktu ievērota Moldovas Republikas suverenitāte un teritoriālā neaizskaramība un sekmēta uzticības vairošana, cieši sadarbojoties ar EDSO kompetentajām struktūrām; uzsver vajadzību nodrošināt, lai Asociācijas nolīguma darbības joma un sekas attiektos arī uz Piedņestru, kas ir neatņemama Moldovas Republikas sastāvdaļa; šim nolūkam mudina Moldovas iestādes uzrunāt visu sabiedrību, uzņēmēju kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; norāda, ka visiem risinājumiem būtu jāatbilst starptautisko tiesību principiem un tie šo risinājumu izstrādē būtu jāņem vērā pilnībā;

34.  šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi ir visos līmeņos palielināt cilvēku tiešo kontaktu skaitu, lai radītu ilgstoša dialoga priekšnoteikumus un turpinātu sekmēt uzticības vairošanu nolūkā paātrināt miera procesu un pušu samierināšanu;

35.  uzsver to, cik svarīga ir sadarbība ar Moldovas Republikas parlamentu — tas ir viens no veidiem, kā uzraudzīt Asociācijas nolīguma un asociācijas programmas īstenošanu;

36.  aicina Komisiju pastiprināt palīdzības sniegšanu Moldovas Republikas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tās konsultēt specifiskās jomās, lai šīs organizācijas varētu veikt to reformu un saistību iekšējo uzraudzību, kuras valdība ir sākusi vai ir apņēmusies īstenot, izstrādājot un piemērojot tiesību aktus, un panākt pārskatbildību par tām, kā arī aicina palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai uzlabot savu organizatorisko un aizstāvības spēju, savu funkciju diskriminācijas un korupcijas apkarošanas pasākumu uzraudzīšanā un plašākā nozīmē — darbību, ar kuru tā popularizē pilsoniskās dalības un brīvprātīgā darba kultūru;

37.  ir norūpējies par Krievijas rīcību, kuras mērķis ir kavēt ES austrumu kaimiņu asociācijas procesu; atkārtoti pauž pārliecību, ka ES austrumu partneru asociācijas process neapdraud Krievijas politiskās un ekonomiskās intereses, un pauž nožēlu, ka Krievijas vadība šo procesu uztver kā apdraudējumu; uzsver, ka ir adekvāti jānovērš un jāizskaidro Krievijas bažas par asociācijas procesu, lai mazinātu bailes par jaunām Eiropas kontinenta ģeopolitiskā dalījuma līnijām; konstatē, ka ikvienai valstij ir neierobežotas tiesības izdarīt savu politisko izvēli, taču ES attiecību ar austrumu partneriem mērķis ir vairot labklājību un palielināt politisko stabilitāti, kas beigu beigās būs izdevīga visam reģionam;

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Moldovas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 51 E, 22.2.2013., 108. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0050.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0229.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0457.


Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Moldovas Republiku ***
PDF 275kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (09828/2014 – C8-0130/2014 – 2014/0083(NLE))
P8_TA(2014)0050A8-0020/2014

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09828/2014),

–  ņemot vērā projektu Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (17903/2013),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 218. panta 7. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0130/2014),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. septembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un EĀDD par sarunām par Eiropas Savienības un Moldovas asociācijas nolīgumu(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. novembra nenormatīvo rezolūciju(2) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0020/2014),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Moldovas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 51 E, 22.2.2013., 108. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0040.


Miera process Ziemeļīrijā
PDF 285kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra rezolūcija par miera procesu Ziemeļīrijā ((2014/2906(RSP))
P8_TA(2014)0051B8-0218/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Lielās piektdienas vienošanos, ko sauc arī par Belfāstas vienošanos un kas panākta daudzpusējās sarunās un parakstīta 1998. gada 10. aprīlī,

–  ņemot vērā 2001. gada Vestonpārkas vienošanos,

–  ņemot vērā vienošanos, kas panākta daudzpusējās sarunās, kuras notika 2006. gada 11.–13. oktobrī Sentendrūsā, Faifā, Skotijā, un kurās piedalījās abas valdības un visas Ziemeļīrijas galvenās partijas,

–  ņemot vērā 2010. gada Hilsboro vienošanos,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 15. decembra Regulu (ES) Nr. 1232/2010 par Eiropas Savienības finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ir svarīgi izbeigt visus vardarbīgos konfliktus Eiropas Savienībā;

B.  tā kā Apvienotās Karalistes un Īrijas valdību un politisko partiju sarunās tika panākta 1998. gada Lielās piektdienas vienošanās (Belfāstas vienošanās), kas paredzēja izveidot decentralizētu administrāciju, tostarp asambleju un izpildpārvaldi ar dalītu varu, ziemeļu un dienvidu ministru padomi, ziemeļu un dienvidu starpparlamentu asociāciju, ziemeļu un dienvidu konsultatīvo forumu, Lielbritānijas un Īrijas starpvaldību konferenci, Lielbritānijas un Īrijas padomi un paplašinātu Lielbritānijas un Īrijas starpparlamentu iestādi;

C.  tā kā Eiropas Savienība līdzās citiem starptautiskajiem partneriem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai, Jaunzēlandei un Austrālijai, ir veikusi svarīgu darbu miera procesa īstenošanas atbalstam, inter alia izmantojot Starptautisko Īrijas fondu;

D.  tā kā līdz šim sasniegtais progress ir bijis spēcīgs un labs piemērs, kā atrisināt konfliktu, balstoties uz partnerību, vienprātību un vienlīdzīgas attieksmes principiem, vienādu statusu un savstarpēju cieņu, un tas ir pozitīvi ietekmējis politiskās attiecības ne vien Ziemeļīrijā, bet arī plašākā mērogā;

E.  tā kā politiskās institūcijas, kas izveidotas saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos, ir sekmīgi darbojušās jau ilgu laiku;

F.  tā kā jaunajos politiskajos apstākļos ir panākta ievērojama ekonomiskā attīstība, samazinot bezdarba līmeni, piesaistot investīcijas un panākot, ka Ziemeļīriju labprāt izvēlas starptautisku konferenču, sporta un kultūras pasākumu rīkošanai;

G.  tā kā sociālās un ekonomiskās attīstības jomā joprojām pastāv būtiskas reģionālās atšķirības;

H.  tā kā miera procesā jāiegulda pastāvīgs darbs un tā kā pēdējos gados tomēr ir bijušas vairākas politiskas krīzes, tostarp procesa pretinieku grupu draudi, kuru dēļ process ir iestrēdzis, lai gan asambleja un izpildpārvalde vēl darbojas;

I.  tā kā 2013. gada decembrī pārtrūka vispusējās sarunas, kuras vadīja bijušais ASV diplomāts un sūtnis Ziemeļīrijā Richard Haass un kuru mērķis bija atrisināt vairākus visstrīdīgākos jautājumus, piemēram, par karogu un simbolikas lietojumu, protesta akcijām un gājieniem;

J.  tā kā ir atsākušās sarunas, kuru mērķis ir atrisināt atlikušos jautājumus;

K.  tā kā ES programmas PEACE mērķis ir nostiprināt virzību uz miermīlīgu un stabilu sabiedrību un veicināt samierināšanu, izmantojot atbalsta pasākumus un projektus, kas palīdz samierināt kopienas un veidot kopēju sabiedrību visiem,

1.  pauž bažas par to, ka miera procesa īstenošana ir nonākusi strupceļā, un mudina visas procesā iesaistītās puses konstruktīvi darboties, lai panāktu galīgu konflikta atrisinājumu un to, ka tiek pilnīgi īstenota Lielās piektdienas vienošanās un vēlākas vienošanās ar mērķi panākt ilgstošu un noturīgu mieru;

2.  atzinīgi vērtē iniciatīvu organizēt vispusējas sarunas nolūkā izkļūt no šā strupceļa un uzsver, ka jāvienojas par atlikušajiem jautājumiem, lai nostiprinātu Ziemeļīrijas demokrātisko institūciju darbību un stabilitāti; mudina visas puses konstruktīvi iesaistīties šajās sarunās, lai atrisinātu visus atlikušos jautājumus;

3.  atzinīgi vērtē to, ka prezidenta Obama administrācijas valsts sekretārs John Kerry ir iecēlis senatoru Gary Hart par personīgo sūtni;

4.  pauž bažas par to, ka marginālu elementu turpinātā vardarbība, noziegumi un antisociālās darbības apdraud miera procesu; uzsver, ka šādas noziedzīgas darbības ir jāapkaro, risinot pašreizējās ekonomiskās problēmas, piemēram, bezdarbu, zemo ienākumu un dzīves līmeni; uzsver, ka pastāvīgā vardarbība un iebiedēšana jānovērš, ar visu attiecīgo aģentūru atbalstu panākot iesaistīto kopienu plašu līdzdalību;

5.  tāpēc uzsver, ka steidzami vēl vairāk jāsekmē samierināšanās un jāuzlabo kopienu attiecības, kā arī ekonomika un sociālā attīstība, lai nostiprinātu miera procesu; šajā sakarā uzsver ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu un jo īpaši programmai PEACE piešķirtos EUR 150 miljonus, kā mērķis ir risināt šos svarīgos Ziemeļīrijas un Īrijas pierobežas reģiona jautājumus par labu visiem — gan ziemeļiem, gan dienvidiem;

6.  pauž cerību, ka Komisijas darba grupa Ziemeļīrijas jautājumā arī turpmāk sniegs svarīgu atbalstu;

7.  uzsver, ka Parlaments ir gatavs piedāvāt jebkādu atbalstu, ko iesaistītās puses uzskatītu par noderīgu miera procesā; aicina pirmo ministru un pirmā ministra vietnieku pēc vispusējo sarunu sekmīgas noslēgšanas uzstāties Parlamentā;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Ziemeļīrijas izpildpārvaldei un Apvienotās Karalistes un Īrijas valdībām.

(1) OV L 346, 30.12.2010., 1. lpp.


Turcijas īstenoto darbību radītā spriedze Kipras ekskluzīvajā ekonomikas zonā
PDF 286kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra rezolūcija par Turcijas darbībām, kas rada saspīlējumu Kipras Republikas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (2014/2921(RSP))
P8_TA(2014)0052RC-B8-0211/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada progresa ziņojumu par Turciju(1),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2013. gada 17. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja oficiālā pārstāvja 2014. gada 7. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā 2014. gada 8. oktobrī publicēto 2014. gada progresa ziņojumu par Turciju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2014. gada 3. oktobrī Turcija izdeva Navigācijas teleksa (NAVTEX) rīkojumu, plašu apgabalu Kipras Republikas ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) dienvidu daļā nelikumīgi nosakot par teritoriju, kurā laikposmā no 2014. gada 20. oktobra līdz 30. decembrim Turcijas kuģis „Barbaros” veiks seismiskos pētījumus; tā kā šie seismiskie pētījumi skar apgabalus, kurus Kipras Republikas valdība ir piešķīrusi Itālijas uzņēmumam ENI un Korejas Gāzes korporācijai iespējamo ogļūdeņraža krājumu izpētei jūras dzīlēs;

B.  tā kā Turcija joprojām apstrīd Kipras Republikas pastāvēšanu un Kipras Republikas likumīgās tiesības pētīt un izmantot dabas resursus savā EEZ un tādējādi apgrūtina Eiropas uzņēmumu darbību, lai gan ES ne reizi vien ir aicinājusi Turciju izbeigt šo rīcību, cita starpā arī Komisijas 2014. gada progresa ziņojumā par Turciju; tā kā Turcijas pretenzijām un darbībām nav likumīga pamata un tās ir klajā pretrunā ar starptautisko tiesību normām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS);

C.  tā kā UNCLOS ir noteikts vispusīgs tiesiskais regulējums, ar ko ir iedibināts tiesiskums un kārtība, un tajā ir paredzēti noteikumi, kas reglamentē jebkādu okeāna un tā resursu izmantošanu; tā kā ES ir ratificējusi UNCLOS, kas tagad ir kļuvusi par neatņemamu acquis communautaire sastāvdaļu;

D.  tā kā ES ir bieži atgādinājusi Turcijai, ka tai ir nelokāmi jāapņemas veidot labas kaimiņattiecības un miermīlīgi risināt strīdus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem;

E.  tā kā Turcijas darbības Kipras Republikas EEZ nepārprotami ir saistītas ar ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka Espen Barth Eide neseno iecelšanu amatā un nelabvēlīgi ietekmē sarunas, kuru mērķis ir panākt vispusīgu Kipras problēmas noregulējumu,

1.  mudina Turciju izturēties savaldīgi un rīkoties saskaņā ar starptautisko tiesību normām; pauž nožēlu par to, ka saistībā ar EEZ Turcijas draudi un pret Kipras Republiku vērstā vienpusējā rīcība kļūst aizvien spēcīgāka; atgādina, ka Kipras Republikas EEZ ir likumīga; aicina Turciju ievērot un pilnībā īstenot Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu 2005. gada 21. septembra deklarāciju, kurā cita starpā noteikts, ka visu ES dalībvalstu atzīšana ir neatņemams pievienošanās procesa elements;

2.  uzsver, ka Kipras Republikai ir visas suverēnās tiesības pētīt dabas resursus savā EEZ un ka Turcijas veiktie jūras pētījumi ir jāuzskata gan par nelikumīgiem, gan provokatīviem; prasa, lai nekavējoties tiktu atsaukti Turcijas kuģi, kas atrodas Kipras Republikas EEZ ūdeņos un to tuvumā;

3.  uzsver, ka ar šādu rīcību Turcija pārkāpj Kipras Republikas suverēnās tiesības un starptautisko tiesību normas, tostarp UNCLOS; atkārtoti aicina Turcijas valdību bez liekas vilcināšanās parakstīt un ratificēt UNCLOS, kas ir daļa no acquis communautaire;

4.  mudina Turciju nekavējoties atcelt savu Navigācijas teleksa rīkojumu un atturēties no jebkādas rīcības, kas pārkāpj Kipras Republikas suverēnās tiesības;

5.  aicina Turciju ievērot ES dalībvalstu suverenitāti to teritoriālajos ūdeņos; vēlreiz apliecina, ka ES dalībvalstu suverēnās tiesības cita starpā ir arī tiesības slēgt divpusējus nolīgumus, kā arī tiesības pētīt un izmantot savus dabas resursus saskaņā ar UNCLOS;

6.  piekrīt ANO viedoklim, kura uzskata, ka gāzes krājumu atrašana būtu izdevīga abām Kipras kopienām, ja vien būtu iespēja rast stabilu politisko risinājumu, kas izbeigtu konfliktu; uzskata — ja reģionā tiktu atrasti ievērojami ogļūdeņraža krājumi un būtu nodrošināta to pienācīga pārvaldība, tas varētu uz§labot ekonomiskās, politiskās un sociālās attiecības starp abām Kipras kopienām;

7.  uzskata — ja tiks atrasti ievērojami ogļūdeņraža krājumi, tad visām reģiona valstīm kopumā tos saskaņā ar starptautisko tiesību normām vajadzētu izmantot, lai vairotu labklājību un pārticību, kā arī nodrošinātu mieru un labāku dzīvi ikvienam šajā reģionā;

8.  atbalsta Kipras Republikas tiesības vērsties ANO un Starptautiskajā jūrniecības organizācijā, ceļot oficiālu prasību saistībā ar pārkāpumiem, kas skar tās suverēno teritoriju vai ūdeņus;

9.  atkārtoti norāda, ka Parlamentam ir svarīgi, lai Turcija normalizētu attiecības ar visām ES dalībvalstīm, un uzskata, ka, turpinot un/vai atkārtoti veicot šādas darbības, Turcija varētu nelabvēlīgi ietekmēt savas attiecības ar ES, cita starpā arī savu pievienošanās procesu;

10.  īpaši norāda uz to, ka ir svarīgi, lai Turcija izbeigtu provokatīvas darbības Kipras Republikas EEZ un atturētos no draudiem Kipras Republikai; konstatē, ka šīs darbības un draudi nelabvēlīgi ietekmē iespēju turpināt sarunas, kuru mērķis ir panākt vispusīgu Kipras problēmas noregulējumu; prasa nodrošināt stabilitāti šajā īpaši sensitīvajā reģionā, ņemot vērā problemātiskos jautājumus, ko vēl nāksies risināt;

11.  prasa, lai Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija uzmanīgi vērotu Turcijas darbības Kipras Republikas EEZ un par tām ziņotu Parlamentam;

12.  apliecina, ka joprojām nelokāmi atbalsta sarunas par Kipras atkalapvienošanos, kurām jānotiek ANO vadībā, lai panāktu vispusīgu Kipras problēmas noregulējumu; atbalsta ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka Kipras jautājumos Espen Barth Eide centienus panākt, lai būtu izpildīti visi priekšnoteikumi, kas vajadzīgi saspīlējuma mazināšanai un sarunu atsākšanai;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0235.


Humanitārā situācija Dienvidsudānā
PDF 311kWORD 87k
Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra rezolūcija par humanitāro situāciju Dienvidsudānā (2014/2922(RSP))
P8_TA(2014)0053RC-B8-0213/2014

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Dienvidsudānu, jo īpaši 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Dienvidsudānā(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2014. gada 23. janvāra un 2014. gada 10. maija paziņojumu par stāvokli Dienvidsudānā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves preses sekretāra 2014. gada 28. augusta un 2014. gada 31. oktobra paziņojumu par stāvokli Dienvidsudānā,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. jūlija Lēmumu 2014/449/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā(2),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2155 (2014),

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra starpposma ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Sudānā, ko iesniedza apspriešanai ANO Cilvēktiesību padomes 27. sesijā rīkotajā paneļdiskusijā,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. jūlija deklarāciju par Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. janvāra un 2014. gada 17. marta secinājumus par Dienvidsudānu,

–  ņemot vērā starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un darbības krīzes situācijās komisāres Kristalina Georgieva 2014. gada 25. septembra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2014. gada 30. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) 2014. gada 20. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā IGAD valstu un valdību vadītāju 28. ārkārtas augstākā līmeņa sanāksmes pieņemto 2014. gada 7. novembra rezolūciju,

–  ņemot vērā Sudānai un Dienvidsudānai paredzēto plānu, kas izklāstīts Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2012. gada 24. aprīļa paziņojumā un ko ES pilnībā atbalsta,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisijas Dienvidsudānas jautājumā starpposma ziņojumu, kas publiskots 2014. gada 26. un 27. jūnijā Malabo, Ekvatoriālajā Gvinejā,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Āfrikas cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā politiskais konflikts sākās pēc tam, kad valsts prezidents Salva Kiir apvainoja atlaisto viceprezidentu Riek Machar pret sevi vērsta valsts apvērsuma plānošanā; tā kā Riek Machar noliedza, ka ir mēģinājis veikt šādu valsts apvērsumu;

B.  tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 10 000 cilvēku gāja bojā mēnešiem ilgušajās kaujās un tā kā ir saņemti daudzi ziņojumi par ārkārtīgi nežēlīgiem noziegumiem un vardarbību pret etniskām grupām, kas ir pielīdzināmi kara noziegumiem;

C.  tā kā Dienvidsudāna ir pasaules jaunākā un neaizsargātākā valsts, kas pēc Komisijas humanitārās situācijas vispārējās apdraudētības un krīzes novērtējuma galīgā indeksa ieņem otro vietu;

D.  tā kā Dienvidsudānas konfliktā iesaistītās puses 2014. gada 7. janvārī Adisabebā uzsāka sarunas Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) aizgādībā;

E.  tā kā 2014. gada 23. janvārī tika parakstīta vienošanās par pamieru, kas atkārtoti tika apstiprināta 2014. gada 9. maijā, taču šo pamieru turpina pārkāpt, kā arī netiek īstenoti nekādi sankciju pasākumi;

F.  tā kā ilgstoša noregulējuma panākšanai miera sarunās nav panākts būtisks progress un tā kā ANO humānās palīdzības koordinators ir norādījis, ka politiskā un starpkopienu līmenī nav lielu izredžu panākt noturīgu mieru;

G.  tomēr tā kā 2014. gada 7. novembrī Dienvidsudānas valdība un Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības/armijas bruņotās opozīcijas grupējums parakstīja vienošanos, ar ko atkārtoti abas puses apņēmās pārtraukt karadarbību, piekrītot nosacījumam, ka par vienošanās neievērošanu IGAD reģiona valstis ieviesīs sankcijas;

H.  tā kā, beidzoties lietus sezonai, kaujas starp prezidenta S. Kiir spēkiem un R. Machar nemierniekiem jau ir atsākušās un sausuma periodā visticamāk pastiprināsies, ja vien netiks panākts politisks risinājums;

I.  tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2155 (2014) ir paustas nopietnas bažas par cilvēku masveida pārvietošanu un humanitāro krīzi, kas aizvien padziļinās; tā kā cīņās jau ir iesaistījušies Sudānas nemiernieku grupējumi un Ugandas kaujinieki, tad šī humanitārā krīze var skart daudz plašāku reģionu teritorijā, kurā jau tā ir vērojama nestabilitāte; tā kā šo nestabilitāti var pārvarēt, tikai novēršot pamatproblēmas, tostarp ārkārtīgu nabadzību, klimata pārmaiņas, ES un starptautiskās ģeostratēģiskās intereses un intervenci, labklājības netaisnīgu sadalījumu un resursu pārmērīgu izmantošanu;

J.  tā kā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo plaši izplatītā nabadzībā, neskatoties uz to, ka valstī ir bagātīgi naftas un citu dabas resursu krājumi, kuru eksports veido vairāk nekā 70 % no IKP un apmēram 90 % no valdības ieņēmumiem; tā kā ieņēmumi, kas iegūti no naftas nozares, ir veicinājuši vardarbīgu konfliktu rašanos;

K.  tā kā konflikta sekas ir satraucoši milzīgs seksuālās vardarbības pieaugums, kā to uzsvēris Zainab Bangura, ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis jautājumos par seksuālo vardarbību konfliktu skartajās teritorijās; tā kā joprojām izplatās neapstiprinātas ziņas par bērnu kareivju vervēšanu Dienvidsudānā; tā kā puse no Dienvidsudānas iedzīvotājiem ir bērni;

L.  tā kā, raksturojot situāciju Dienvidsudānā, ANO tai ir noteikusi ārkārtas situācijas 3. līmeni, kas ir sliktākais iespējamais humanitārās krīzes novērtējums;

M.  tā kā kopš gada sākuma Dienvidsudānā humānā palīdzība ir sniegta 3,5 miljoniem cilvēku; tā kā, vietējos atbalsta mehānismus kombinējot ar starptautisko humāno palīdzību, ir izdevies nepieļaut badu; tā kā gadījumā, ja kaujas atsāksies, jo īpaši tādās pilsētās kā Bora un Bentiu, perspektīvas attiecībā uz valsts nodrošinātību ar pārtiku tomēr ir drūmas, paredzot, ka 2,5 miljoni cilvēku arī turpmāk saskarsies ar krīzes vai ārkārtas līmeņa pārtikas trūkumu; tā kā sievietes ir īpaši neaizsargātas attiecībā uz pārtikas trūkumu, jo 57 % mājsaimniecību aizsargājamās teritorijās vada sievietes; tā kā vadošās palīdzības aģentūras, tostarp Oxfam, CARE un Cafod, ir brīdinājušas, ka cīņu atsākšanās gadījumā vairāku Dienvidsudānas daļu iedzīvotāji nākamā gada sākumā var piedzīvot badu;

N.  tā kā ir aplēsts, ka humānā palīdzība ir nepieciešama 3,8 miljoniem Dienvidsudānas iedzīvotāju, 1,4 miljoni iedzīvotāju ir pārvietoti valsts iekšienē un vairāk nekā 470 000 cilvēku meklē patvērumu kaimiņvalstīs;

O.  tā kā neatliekamākās humanitārās vajadzības ir pārtika, tīrs ūdens, veselības aprūpe, mājokļi, sanitārija, higiēna, epidēmiju (piemēram, holēras, malārijas, viscerālās leišmaniozes un hepatīta) novēršana un aizsardzība; tā kā aizvien biežāk ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts no seksuālās vardarbības cietušajām personām;

P.  tā kā piekļuvi cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība, apgrūtina karadarbība un vardarbība, kas tiek vērsta arī pret humānās palīdzības sniedzējiem un piegādātājiem; tā kā apmēram 80 % no visiem veselības aprūpes pakalpojumiem un citiem pamatpakalpojumiem sniedz nevalstiskas organizācijas;

Q.  tā kā 2014. gada septembrī Dienvidsudānas darba lietu ministrs paziņoja, ka visiem ārvalstu darbiniekiem līdz oktobra vidum ir jāpamet valsts teritorija, taču vēlāk viņš šo paziņojumu atsauca;

R.  tā kā līdz 2014. gada decembrim ir atlikta likuma par NVO pieņemšana, kura mērķis ir ierobežot teritoriju, kādā NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijas drīkst strādāt Dienvidsudānā; tā kā šī NVO likumprojekta īstenošanas gadījumā tas varētu ievērojami ietekmēt palīdzības sniegšanu šajā izšķirošajā brīdī, kad starptautiskā sabiedrība cenšas novērst bada izplatību;

S.  tā kā daudzo un ilgstošo globālo krīžu dēļ starptautiskās humānās palīdzības resursi ir tikpat kā izsmelti; tā kā starptautiskā sabiedrība nespēs sniegt finansiālu vai operacionālu palīdzību, ja krīze ieilgs;

T.  tā kā ES ir sniegusi vairāk nekā trešdaļu (38 %) no visa starptautiskā ieguldījuma, reaģējot uz humanitāro krīzi Dienvidsudānā, un tikai Komisija vien savu krīzēm paredzēto humānās palīdzības budžetu 2014. gadā ir palielinājusi, tam pārsniedzot 130 miljonus EUR;

U.  tā kā Āfrikas Savienība ir izveidojusi izmeklēšanas komisiju, kurai ir jāizmeklē cilvēktiesību pārkāpumi, par kuriem saņemti daudzi ziņojumi;

V.  tā kā 2014. gada 10. jūlijā ES paziņoja, ka tā ir sākusi mērķorientētu pasākumu pirmo kārtu, kas vērsti pret personām, kuras apgrūtina miera procesu, pārkāpj vienošanos par pamieru un izdara rupjus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā ES ir saglabājusi spēkā Dienvidsudānai noteikto ieroču embargo;

W.  tā kā pašreizējam konfliktam būtu jārod demokrātisks politiskais risinājums, kā arī jānodrošina iespējas radīt iestādes, par kurām panākta demokrātiska vienošanās, jaunas valsts veidošanai, kas nodibināta referenduma par neatkarību rezultātā; tā kā nolūkā panākt ilgtspējīgu mieru, atjaunot valsti pēc krīzes un pārvarēt nestabilitāti ir nepieciešams ilgtermiņa plāns un starptautiskās sabiedrības cieša, paredzama un noturīga iesaistīšanās,

1.  stingri nosoda satraucošo cilvēka darbības izraisīto krīzi Dienvidsudānā, kas ir pretrunā valsts atbrīvošanās kustības vērtībām un mērķim;

2.  asi nosoda vardarbības atsākšanos un atkārtoti notikušos vienošanās par karadarbības pārtraukšanu pārkāpumus, kuru rezultātā Dienvidsudānā — jau tā nestabilā un nepastāvīgā valstī — ir gājuši bojā un ievainoti civiliedzīvotāji, kā arī tiem nodarīts kaitējums, turklāt vairāk nekā simtiem tūkstošu cilvēku ir pārvietoti; nosoda bruņoto spēku vājo vadību un kontroli, kas palielina kaujinieku spēku turpmākās fragmentācijas iespējamību, kura var veicināt vardarbības izplatību un miera nolīgumu pārkāpumus;

3.  aicina starptautisko sabiedrību ievērot savas finansējuma piešķiršanas saistības pret Dienvidsudānu un reģionu un mobilizēt līdzekļus, lai nekavējoties reaģētu uz humanitārās situācijas pasliktināšanos Dienvidsudānā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES ieguldījumu humanitārās krīzes noregulēšanā Dienvidsudānā un prasa dalībvalstīm rast risinājumu, kā atbilstīgi savām starptautiskajām saistībām finansēt krīžu, kuru skaits aizvien pieaug, noregulēšanu;

4.  mudina ES pārplānot savu attīstības palīdzību, lai risinātu neatliekamākās Dienvidsudānas tautas vajadzības, un aicina atbalstīt pāreju uz mieru un stabilitāti; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka ir apturēta ar budžeta atbalstu Dienvidsudānai sniegtā attīstības palīdzība, izņemot darbības, kas nodrošina tiešu atbalstu iedzīvotājiem vai tiešu atbalstu pārejai uz demokrātisku iekārtu, kā arī humāno palīdzību, un prasa atbalsta sniegšanu veikt ar NVO un starptautisko organizāciju starpniecību;

5.  atkārtoti uzsver, ka ilgtermiņa miermīlīgas līdzāspastāvēšanas un attīstības perspektīvai vajadzīgas visaptverošas institucionālas reformas, lai panāktu valstī tādu pārvaldi, kas garantē tiesiskumu; uzsver, ka pārejas posms pēc konflikta visdrīzāk ilgs vairākus gadus un tam būs vajadzīga starptautiskās sabiedrības pastāvīga ilgtermiņa iesaistīšanās;

6.  nosoda attiecību pasliktināšanos starp humānās palīdzības sniedzējiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm, tostarp nelikumīgo palīdzības aplikšanu ar nodokļiem un palīdzības sniedzēju nesodītu vajāšanu un pat nonāvēšanu; norāda, ka vairākas ārvalstu humānās palīdzības organizācijas jau ir pārtraukušas savu darbību Dienvidsudānā, un tās, kas tur vēl darbojas, saskaras ar lielām grūtībām, lai apmierinātu pārvietoto civiliedzīvotāju vajadzības;

7.  prasa, lai humāno palīdzību un pārtikas atbalstu sniegtu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, pamatojoties vienīgi uz viņu vajadzībām, un atgādina visām Dienvidsudānas konfliktā iesaistītajām pusēm, ka tām ir pienākums atzīt un ievērot humānās palīdzības sniedzēju neitralitāti, neatkarību un neaizskaramību, lai atvieglotu dzīvību glābjošas palīdzības sniegšanu cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama, neņemot vērā cilvēku politisko vai etnisko piederību, un prasa nekavējoties pārtraukt jebkādu vardarbību pret humānās palīdzības sniedzējiem, humanitāro līdzekļu rekvizīciju un sniegtās palīdzības novirzīšanu citiem mērķiem; prasa arī atsaukt vai noraidīt likumu par NVO;

8.  prasa, lai humānā palīdzība, jo īpaši tā, kuru sniedz pamatpakalpojumu un pārtikas palīdzības veidā, netiktu novirzīta bruņotajiem grupējumiem;

9.  ir ļoti nobažījies par to, kāds Dienvidsudānā ir nodrošinātības ar pārtiku stāvoklis, kuru radījis konflikts un pasliktinājušas nesenās dabas katastrofas un kurš var ievērojami pasliktināties, ja atsāksies kaujas;

10.  ir pārliecināts, ka miera panākšana ļautu cilvēkiem atgriezties pamestajās lauku saimniecībās, no jauna atvērt tirdzniecības vietas un atjaunot savas mājas;

11.  stingri nosoda to, ka visas puses nonāvē cilvēkus bez tiesas sprieduma un izdara masu slepkavības, tīšus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, cilvēktiesību pārkāpumus (tostarp tos, kuri vērsti pret bēgļiem un pārvietotajām personām, sievietēm un pie neaizsargātām grupām piederošiem cilvēkiem, kā arī žurnālistiem), patvaļīgus arestus un turēšanu ieslodzījumā, vardarbīgu nolaupīšanu, sliktu apiešanos un spīdzināšanu; uzskata, ka valsts prezidentam S. Kiir un R. Machar būtu jādara viss iespējamais, lai liktu viņiem pakļautajiem karavīriem pārtraukt šādu pret cilvēkiem vērstu vardarbību;

12.  mudina Komisiju, dalībvalstis un Dienvidsudānas valsts iestādes strādāt ar kopienām un sieviešu tiesību aizsardzības organizācijām, lai nodrošinātu un veicinātu kvalitatīvu izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī seksuālās un reproduktīvās tiesības meitenēm un sievietēm, tostarp kontracepcijas līdzekļu pieejamību un HIV/AIDS pārbaudi un ārstēšanu;

13.  pauž nožēlu par to, ka šis konflikts ir kavējis daudzu sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu un ka tūkstošiem bērnu neapmeklē skolu; pauž bažas par to, ka bērni turpina nest vardarbības slogu, ciešot no psiholoģiskām grūtībām un piekļuves trūkuma pakalpojumiem, tostarp izglītībai; prasa puses pārtraukt vervēt un izmantot bērnus bruņotajos spēkos, kā arī pārtraukt citus smagus pārkāpumus pret bērniem;

14.  pauž nopietnas bažas par šā konflikta etnisko ievirzi; uzsver, ka centieni iegūt varu, pielietojot vardarbību vai dalot cilvēkus pēc etniskās piederības, ir pretrunā demokrātiskajām tiesiskuma normām;

15.  prasa saistībā ar visām apsūdzībām par smagajiem noziegumiem, kurus veikusi jebkura no konfliktā iesaistītajām pusēm, veikt starptautiskajiem standartiem atbilstošu, uzticamu, pārredzamu un visaptverošu izmeklēšanu, jo īpaši Āfrikas Savienības izmeklēšanas komisijas ietvaros; mudina, izmantojot visu nepieciešamo starptautisko atbalstu, izveidot pārejas posma tieslietu mehānismus, kas veicinātu gan izlīguma panākšanu, gan ļautu saukt pārkāpējus pie atbildības; mudina Dienvidsudānas valdību pēc iespējas drīz pievienoties Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem;

16.  atzinīgi vērtē ANO misijas Dienvidsudānā (UNMISS) spēju ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja atbalstu izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus;

17.  šajā saistībā saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon ierosinājumu un ieteikumu UNMISS cilvēktiesību ziņojumā atbalsta īpašas hibrīdtiesas izveidi, kurā tiktu iesaistīti starptautiskie partneri un kuras mērķis būtu saukt pie atbildības līderus par smagiem abu konfliktā iesaistīto pušu izdarītiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

18.  atgādina, ka humānā palīdzība ir būtiska, taču tā nevar atrisināt politisku problēmu, un ka valdībai ir jāuzņemas galvenā atbildība par civiliedzīvotāju aizsardzību; tāpēc prasa valsts bagātības darīt tieši pieejamas Dienvidsudānas tautas labklājības uzlabošanai; mudina visas puses ievērot vienošanos un konstruktīvi, piedaloties dialogā un sadarbojoties, iesaistīties Adisabebas miera sarunās ar mērķi pilnībā īstenot vienošanos par pamieru, un tūlīt atsākt sarunas, lai izveidotu nacionālās vienotības pagaidu valdību, kas ir vienīgais ilgtermiņa risinājums, kā arī panākt nacionālo izlīgumu visu Dienvidsudānas iedzīvotāju interesēs;

19.  pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz IGAD nepārtrauktajiem starpniecības centieniem miera sarunās, lai izveidotu nacionālās vienotības pagaidu valdību, nav panākts būtisks progress;

20.  tomēr atzinīgi vērtē 2014. gada 7. novembrī panākto vienošanos un aicina to nekavējoties un pilnībā īstenot; joprojām atbalsta IGAD vadīto starpniecību un tās pūliņus bruģēt ceļu iekļaujošam politiskajam dialogam un prasa ES arī turpmāk palīdzēt IGAD konceptuāli un finansiāli, kā arī palīdzēt ar personāla resursiem, kuru uzdevums ir novērot pamieru un izveidot tā pārbaudes mehānismu;

21.  uzsver, ka pienācīgu iestāžu un tiesiskā regulējuma izveide, lai pārvaldītu valsts naftas līdzekļus etniskā federālisma apstākļos ir galvenais faktors miermīlīgas attīstības nodrošināšanai; jo īpaši aicina ES atbalstīt Dienvidsudānas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kas ļautu izveidot stingru labas pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības (jo īpaši saistībā ar Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas īstenošanu) sistēmu, kā arī attīstīt infrastruktūru, izglītību, veselības un sociālās labklājības programmas, kas izmantotu ienākumus no naftas pārdošanas un palīdzību attīstības jomā;

22.  mudina Dienvidsudānas iestādes rūpēties, lai ienākumi no naftas pārdošanas dotu labumu iedzīvotājiem; aicina sarunās iesaistītās puses iekļaut miera nolīgumā tādas tēmas kā, piemēram, pārredzamība un publiskā kontrole naftas ieguves nozarē, lai tādā veidā ļautu ienākumus no šiem resursiem izmantot valsts noturīgā attīstībā un uzlabotu valsts iedzīvotāju dzīves apstākļus;

23.  pauž nožēlu, ka ES mērķorientētās sankcijas nav bijušas efektīvas, un prasa, lai IGAD, Āfrikas Savienība un starptautiskā sabiedrība noteiktu mērķorientētas sankcijas; atbalsta pret Dienvidsudānu noteiktā ieroču embargo turpināšanu un mudina ANO pieņemt ieroču embargo pret Dienvidsudānu un reģionu kopumā;

24.  atbalsta un par būtisku uzskata pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu miera sarunās;

25.  brīdina, ka konfliktam var būt tālejošas un destabilizējošas sekas jau tā nestabilajā reģionā, ko sevišķi destabilizē pieaugošais bēgļu skaits kaimiņvalstīs; tāpēc aicina visas Dienvidsudānas kaimiņvalstis un reģionālos spēkus cieši sadarboties, lai šajā valstī un reģionā uzlabotu drošības situāciju un rastu šai krīzei miermīlīgu un ilgstošu politisku risinājumu; uzsver, ka jo īpaši par attiecību uzlabojumu būtu uzskatāma sadarbības panākšana ar Sudānu;

26.  lai atbalstītu IGAD darbu un nodrošinātu starptautisko kohēziju, aicina izveidot kontaktgrupu, kurā būtu iesaistītas nozīmīgākās Dienvidsudānas notikumos ieinteresētās puses;

27.  atzinīgi vērtē ES īpašā pārstāvja Āfrikas ragā Alexander Rondos darbu; iesaka viņam visus centienus veltīt noturīga risinājuma panākšanai;

28.  mudina Dienvidsudānas valdību ratificēt Kotonū nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem un ES;

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Dienvidsudānas valdībai, Dienvidsudānas cilvēktiesību komisāram, Dienvidsudānas Nacionālajai leģislatīvajai asamblejai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei, ES un ĀKK Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un ANO ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0042.
(2) OV L 203, 11.7.2014., 100. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika