Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku un par Austrumu partnerību,

–  ņemot vērā EDSO / Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (DICB) sākotnējos konstatējumus par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām Ukrainā 2014. gada 26. oktobrī,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2014. gada 15. decembra 8. ziņojumu par situāciju cilvēktiesību jomā un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) 2014. gada 26. decembra ziņojumu par situāciju Ukrainā Nr. 22,

–  ņemot vērā ES un Ukrainas 2014. gada 27. jūnija asociācijas nolīgumu, kurš ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA), un tā vienlaicīgu ratificēšanu Eiropas Parlamentā un Ukrainas parlamentā (Verkhovna Rada) 2014. gada 16. septembrī,

–  ņemot vērā 2014. gada 5. septembra Minskas protokolu un 2014. gada 19. septembra Minskas memorandu par 12 punktu miera plāna īstenošanu,

–  ņemot vērā ANO 2014. gada 20. novembra ziņojumu par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Austrumukrainā un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch ziņojumus par pārkāpumiem Krimā,

–  ņemot vērā NATO un Ukrainas komisijas 2014. gada 2. decembra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 21. marta, 2014. gada 27. jūnija, 2014. gada 16. jūlija, 2014. gada 30. augusta un 2014. gada 18. decembra secinājumus par Ukrainu,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. decembrī notikušās pirmās Asociācijas padomes sanāksmes starp ES un Ukrainu rezultātus,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 17. novembra secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2014. gada 26. oktobrī Ukrainā tika rīkotas parlamenta vēlēšanas, kuras noritēja efektīvi, bez traucējumiem un kopumā ievērojot pamattiesības, neraugoties uz austrumu reģionos joprojām notiekošo konfliktu un Krievijas veikto nelikumīgo Krimas aneksiju;

B.  tā kā jaunajai valdībai, kuru veido eiropeiski noskaņoti spēki, ir reformu virzīšanai nepieciešamais konstitucionālais vairākums un tā jau ir pieņēmusi koalīcijas līgumu, kurā noteikti pamati stingram reformu procesam ar mērķi veicināt tālāku integrāciju Eiropā, modernizēt un attīstīt valsti, nodrošināt patiesu demokrātiju un tiesiskumu un veikt konstitucionālas izmaiņas, kā ierosināts P. Porošenko miera plānā;

C.  tā kā tā dēvētās prezidenta un parlamenta vēlēšanas Doņeckā un Luhanskā 2014. gada 2. novembrī bija Ukrainas tiesību aktu un Minskas vienošanos pārkāpums un tāpēc tās nevar tikt atzītas; tā kā šo vēlēšanu rīkošana nelabvēlīgi ietekmēja miera un izlīguma procesu;

D.  tā kā separātisti un Krievijas spēki katru dienu ir pārkāpuši 2014. gada 5. septembra vienošanos par uguns pārtraukšanu; tā kā kopš 2014. gada 9. decembra, pateicoties prezidenta P. Porošenko ierosmei ievērot „klusuma režīmu”, ir ievērojami samazinājies pārkāpumu skaits; tā kā 2014. gada 19. septembra memoranda galvenos punktus Krievijas atbalstītie separātisti tomēr vēl nav īstenojuši; tā kā saskaņā ar uzticamu avotu sniegto informāciju Krievija turpina atbalstīt separātistu kaujiniekus, nemitīgi iepludinot militāro aprīkojumu, algotņus un Krievijas regulārās armijas vienības, tostarp smagos kaujas tankus, sarežģītas pretgaisa aizsardzības sistēmas un artilēriju;

E.  tā kā bruņotā konflikta dēļ Ukrainas austrumdaļā ir gājuši bojā tūkstošiem karavīru un civiliedzīvotāju, vēl daudz lielāks ir ievainoto skaits un simtiem tūkstoši cilvēku ir pametuši savas mājas, vairumam bēgot uz Krieviju, un situācija konflikta zonā rada dziļas bažas gan no humānās palīdzības, gan veselības aizsardzības viedokļa;

F.  tā kā Krimas pussalas nelikumīgā aneksija bija Eiropā pirmais gadījums pēc Otrā pasaules kara, kad notikusi vardarbīga kādas valsts daļas iekļaušana citā valstī, un tādējādi ir pārkāptas starptautiskās tiesības, tostarp ANO Harta, Helsinku Nobeiguma akts un 1994. gada Budapeštas memorands;

G.  tā kā 2014. gada 17. novembra ES Ārlietu padome pieņēma principiālu lēmumu par turpmākām sankcijām, kuras vērstas pret separātistu līderiem;

H.  tā kā gan okupētajā Austrumukrainā, gan Krimā plaši tiek pārkāptas cilvēktiesības un tas īpaši skar Krimas tatārus un ietver iebiedēšanu un jaunus cilvēku pazušanas gadījumus;

I.  tā kā būtu vēlama ciešāka ES un ASV sadarbība ar Ukrainu saistītas politikas jomā;

J.  tā kā Ukrainas parlaments 2014. gada 23. decembrī nobalsoja par valsts neitralitātes statusa izbeigšanu,

1.  pauž pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās tautu; atkārtoti izsaka atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei, teritoriālajai vienotībai, robežu neaizskaramībai un Eiropas ceļa izvēlei;

2.  nosoda separātistu un citu neregulāro spēku Austrumukrainā veiktos teroraktus un kriminālnoziegumus;

3.  atzinīgi vērtē 2014. gada 26. oktobra vispārējo vēlēšanu pozitīvo novērtējumu, neraugoties uz problemātiskajiem drošības un politiskajiem apstākļiem, un pēc tam notikušo Verkhovna Rada jaunā sasaukuma inaugurāciju; atzinīgi vērtē prezidenta P. Porošenko, premjerministra A. Jaceņuka un spīkera V. Groismana stingro politisko apņemšanos strādāt kopā un veicināt stingru reformu procesu; stingri mudina Ukrainas jauno valdību un parlamentu nekavējoties pieņemt un īstenot tik ļoti nepieciešamās politiskās un sociāli ekonomiskās reformas, lai veidotu uz tiesiskumu pamatotu demokrātisku valsti ar augstu labklājības līmeni;

4.  pauž nožēlu, ka valsts pašreizējās situācijas dēļ Verkhovna Rada nav pārstāvēti visi Ukrainas iedzīvotāji no visām tās teritorijas daļām; atgādina, ka Ukrainas valdībai un parlamentam ir jānodrošina to iedzīvotāju tiesību un vajadzību aizsardzība, kuri nav pārstāvēti valsts lēmējinstitūcijās;

5.  stingri nosoda Krievijas agresīvo un ekspansīvo politiku, kura apdraud Ukrainas vienotību un neatkarību un rada potenciālus draudus arī ES un kura ietver nelikumīgu Krimas aneksiju un nepieteiktu hibrīdkaru pret Ukrainu, kurā apvienoti kiberkara, regulāro un neregulāro spēku izmantošanas, propagandas, ekonomiskā spiediena, šantāžas enerģētikas jomā, diplomātijas un politiskās destabilizācijas elementi; uzsver, ka šāda rīcība ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un ir nopietns izaicinājums Eiropas drošības situācijai; uzsver, ka nav attaisnojuma militāra spēka lietošanai Eiropā, aizbildinoties ar „vēsturiskiem vai drošības iemesliem” vai nepieciešamību aizsargāt „ārvalstīs dzīvojošus tautiešus”; aicina Maskavu izbeigt situācijas saasināšanu, nekavējoties apturot ieroču, algotņu un karaspēka sūtījumus, kas paredzēti separātisko kaujinieku atbalstam, un izmantot savu ietekmi separātistu vidū, lai pārliecinātu viņus iesaistīties politiskajā procesā;

6.  mudina visas puses nekavējoties pilnībā īstenot Minskas protokolu un tādējādi pierādīt savu patieso apņemšanos panākt deeskalāciju un ievērot maksimālu savaldību; aicina Krieviju atļaut starptautiskajiem novērotājiem uzraudzīt Krievijas un Ukrainas robežu, izmantot savu ietekmi pār separātistiem, lai nodrošinātu, ka viņi ievēro pamieru, un konstruktīvi strādāt, lai īstenotu Minskas vienošanās; mudina pieņemt uzticības veicināšanas pasākumus, kas atbalstītu miera iedibināšanas un izlīguma centienus; šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgs ir iekļaujošs politiskais dialogs un ekonomikas programma Donbasa tautsaimniecības rehabilitācijai;

7.  aicina jo īpaši saistībā ar gaidāmo 2015. gada marta Padomes sanāksmi turpināt pašreizējo ES sankciju režīmu līdz Krievija pilnībā ievēros un reāli pildīs Minskas saistības, un mudina Komisiju atrast veidus, kā pastiprināt dalībvalstu savstarpējo solidaritāti, ja ar Krieviju saistītā krīze turpināsies; uzsver vajadzību pieņemt skaidrus kritērijus, kuru izpildes gadījumā varētu tikt pārtraukta jaunu ierobežojošu pasākumu pieņemšana pret Krieviju vai varētu tikt atcelti iepriekš pieņemtie pasākumi, un šie kritēriji būtu: pamiera īstenošana, Krievijas spēku, Krievijas atbalstīto nelegālo bruņoto grupējumu un algotņu pilnīga un beznosacījuma atsaukšana no Ukrainas teritorijas, visu sagūstīto, tostarp Nadjas Savčenko, apmaiņa un Ukrainas kontroles atjaunošana visā tās teritorijā, arī Krimā; ja Krievija veiks vēl citas Ukrainu destabilizējošas darbības, aicina Eiropadomi piemērot papildu ierobežojošus pasākumus, kā arī paplašināt to darbības jomu, tajā iekļaujot arī kodolenerģijas nozari un ierobežojot Krievijas struktūru spēju veikt starptautiskus finanšu darījumus; atzīst, ka ES ir jābūt gatavai atbalstīt kaimiņvalstis, kurās būtu jānodrošina tāds pats drošības līmenis kā dalībvalstīs;

8.  uzskata, ka sankcijām vajadzētu ietilpt plašākā ES pieejā attiecībā uz Krieviju un PV/AP centienos stiprināt dialogu; atgādina, ka sankciju vienīgais mērķis ir panākt, lai Krievijas valdība mainītu savu pašreizējo politiku un jēgpilni piedalītos Ukrainas krīzes mierīga atrisinājuma panākšanā; uzskata, ka ES ierobežojošo pasākumu saglabāšana, stiprināšana un atgriezeniskums ir atkarīgi no pašas Krievijas attieksmes un no stāvokļa Ukrainā;

9.  uzsver, ka ir jāsaglabā politiskie un diplomātiskie sakari ar Krieviju, lai būtu iespējams rast diplomātiskus konflikta risinājumus, un tādēļ atbalsta tādus formātus kā „Ženēva” un „Normandija”, ja tas ļauj gūt taustāmus rezultātus;

10.  atbalsta politiku neatzīt Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas aneksiju un šajā sakarā pozitīvi vērtē nesen pieņemtās papildu sankcijas attiecībā uz investīcijām, pakalpojumiem un tirdzniecību, ko īsteno ar Krimu un Sevastopoli;

11.  uzsver, ka asociācijas nolīgumam / DCFTA vajadzētu būt tādu ātru un nepieciešamu reformu ceļvedim, kuras steidzami jāīsteno, neraugoties uz smago kara situāciju daļā Luhanskas un Doņeckas apgabala; aicina Padomi un Komisiju veikt visu nepieciešamo, lai palīdzētu Ukrainai, tai pieņemot minēto reformu regulējumu un, kas ir vēl svarīgāk, tai to arī īstenojot, lai radītu ES un Ukrainas divpusējā asociācijas nolīguma pilnīgas īstenošanas priekšnoteikumus; šajā kontekstā atzinīgi vērtē to, ka ir sākusi darboties Eiropas Savienības padomdevēja misija (ESPM); piekrīt Venēcijas komisijas atzinumam, ka, lai konstitucionālā reforma būtu sekmīga, ir būtiski to sagatavot iekļaujošā veidā, nodrošinot plašas sabiedriskās apspriešanas;

12.  pieprasa Komisijas „Ukrainas atbalsta grupai” sniegt ātrāku un nopietnāku tehnisko palīdzību, tostarp apzināt jomas, kur šāda palīdzība ir nepieciešama, lai palīdzētu Ukrainai izstrādāt un īstenot visaptverošu reformu programmu un nosūtītu padomdevējus un ekspertus no ES iestādēm un dalībvalstīm; aicina Ukrainas iestādes izveidot ES integrācijas un atbalsta koordinācijas ministriju vai biroju un augsta līmeņa ministriju sadarbības koordinācijas komiteju, kurai būtu piešķirtas pilnvaras uzraudzīt un pārraudzīt uz ES vērstā tuvināšanas procesa un reformu progresu un kas varētu sagatavot un koordinēt šo darbību īstenošanu;

13.  ir stingri pārliecināts, ka Ukrainā ir steidzami vajadzīga vērienīga pretkorupcijas programma, kurā ietverts arī princips par absolūtu neiecietību pret korupciju; aicina Ukrainas vadošās amatpersonas izskaust sistemātisko korupciju, nekavējoties un efektīvi īstenojot korupcijas apkarošanas valsts stratēģiju, un uzsver, ka cīņai pret šo praksi ir jākļūst par vienu no jaunās valdības galvenajām prioritātēm; šajā nolūkā iesaka izveidot politiski neatkarīgu korupcijas novēršanas biroju, kam vajadzētu būt pietiekamām spējām un resursiem, lai tas varētu dot nozīmīgu ieguldījumu labi funkcionējošu valsts iestāžu izveidē; atzinīgi vērtē Ukrainas lūgumu Interpolam un aresta ordera izdošanu attiecībā uz bijušo prezidentu V. Janukoviču sakarā ar apsūdzībām par publisko līdzekļu piesavināšanos; aicina dalībvalstis izpildīt Interpola aresta orderi un palīdzēt atgūt nozagtos līdzekļus; atzinīgi vērtē uzņēmumu ombuda izveidi un aicina Ukrainas valdību izstrādāt attiecīgu likumprojektu par šo institūciju;

14.  atgādina, ka 2014. gada 16. jūlijā Eiropas Savienības Padome atcēla ieroču piegādes embargo Ukrainai un līdz ar to šobrīd nav šķēršļu un juridisku ierobežojumu, kas neļautu dalībvalstīm piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus; uzskata, ka ES būtu jāizpēta iespējas, kā atbalstīt Ukrainas valdību valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un Ukrainas ārējo robežu aizsardzībā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, transformējot to ES dalībvalstu bruņotos spēkus, kas ir bijušās Varšavas pakta dalībvalstis, īpaši izmantojot tādu apmācības misiju sistēmu, kas jau tiek nodrošinātas bruņotajiem spēkiem citās pasaules daļās; atbalsta pašlaik veikto nenogalinoša aprīkojuma piegādi;

15.  ņem vērā, ka ir pieņemts likums, kas atceļ valsts 2010. gadā ieviesto „nepievienošanās statusu”; atzīstot Ukrainas tiesības pašai brīvi izdarīt savu izvēli, atbalsta prezidenta P. Porošenko nostāju, ka Ukrainai tagad ir steidzami jāpievēršas politiskām, ekonomiskām un sociālām reformām, un ka iestāšanās NATO ir jautājums, par ko vēlāk visā Ukrainā rīkotā referendumā būtu jāļauj lemt valsts iedzīvotājiem; uzsver, ka Ukrainas tuvināšanās Eiropas Savienībai un šīs valsts pievienošanās NATO ir divi nesaistīti jautājumi;

16.  uzsver, ka liela nozīme ir starptautiskās kopienas apņēmībai atbalstīt ekonomisko un politisko stabilizāciju un reformas Ukrainā; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt vērienīgu palīdzības plānu Ukrainai, kas būtu pamatots uz principu „lielāks atbalsts lielākām reformām” un būtu atkarīgs no nosacījumu izpildes, un pastiprināt centienus palīdzības sniegšanā Ukrainai, cita starpā rīkojot līdzekļu devēju/investīciju konferenci un sadarbojoties ar starptautiskām finanšu institūcijām, lai noteiktu turpmākos pasākumus Ukrainas ekonomiskās un finansiālās atlabšanas veicināšanai; atzinīgi vērtē 11 miljardu EUR vērto Ukrainas atbalsta paketi, kuru paredzēts izmaksāt tuvākajos gados, un Komisijas priekšlikumu piešķirt Ukrainai vēl EUR 1,8 miljardus vidēja termiņa aizdevumu veidā;

17.  šajā sakarībā atkārtoti pauž pārliecību, ka asociācijas nolīgums nav uzskatāms par ES un Ukrainas attiecību galīgo mērķi; turklāt norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Ukrainai ― tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij ― ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā izpilda Kopenhāgenas kritērijus, ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu; aicina ES dalībvalstis ratificēt AN pirms augstākā līmeņa tikšanās Rīgā;

18.  uzsver energoapgādes drošības svarīgumu Ukrainā un uzsver, ka Ukrainas enerģētikas nozare ir jāreformē saskaņā ar saistībām, ko šī valsts uzņēmusies Enerģētikas kopienā; atzinīgi vērtē ES, Krievijas un Ukrainas vienošanos par ziemas pasākumu klāstu, kas paredz Krievijas gāzes piegādi līdz 2015. gada martam un ES izrādīto solidaritāti un palielināto gāzes apjomu, kas tiek sūtīts uz Ukrainu atgriezeniskās plūsmās no dalībvalstīm;

19.  uzsver, ka ir radikāli jāuzlabo ES energoapgādes drošība, enerģētiskā neatkarība un noturība pret ārēju spiedienu, un ka ir jāsamazina ES enerģētiskā atkarība no Krievijas, vienlaikus īstenojot konkrētus alternatīvos pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras Krieviju izmanto kā vienīgo piegādātāju; aicina ES īstenot patiesu kopējo ārējo enerģētikas politiku un strādāt, lai izveidotu Eiropas enerģētikas savienību; mudina pilnībā īstenot iekšējo vienoto enerģijas tirgu, tostarp Trešo enerģētikas paketi, un turpināt objektīvi izskatīt lietu pret uzņēmumu Gazprom;

20.  uzsver, ka par prioritāti jāuzskata cauruļvadu projekti, kuri dažādo energopiegādes Eiropas Savienībai, un tādēļ atzinīgi vērtē projekta South Stream apturēšanu; aicina Eiropas enerģētikas kopienu izstrādāt programmu sadarbībai ar Ukrainu, kā arī ar Dienvidkaukāza, Centrālās Āzijas reģiona, Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģiona valstīm, lai attīstītu infrastruktūru un ES un tās Eiropas kaimiņvalstu savstarpējo savienojamību neatkarīgi no Krievijas gāzes ģeopolitikas; atzīst, ka stabilas gāzes piegādes Ukrainai ir ļoti svarīgas arī dalībvalstu energoapgādes drošības garantēšanai;

21.  uzsver, ka ES kopā ar Ukrainas iestādēm ir jāpievērš turpmāka uzmanība humanitārajai krīzei Ukrainā un jārisina sevišķi smagā humanitārā situācija, jo īpaši iekšzemē pārvietoto personu situācija; aicina Komisiju un komisāru humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas jautājumos, neiesaistot starpnieku organizācijas, sagatavot stabilas, tiešas un sen jau vajadzīgas humanitāras darbības, kas tiktu īstenotas kā t. s. humānās palīdzības zilie konvoji, kuri būtu nepārprotami marķēti kā nākoši no ES; aicina Komisiju tuvākajos divos mēnešos iesniegt šādu rīcības plānu Parlamentam; uzsver, ka Ukrainai ir vajadzīga turpmāka ES un tās dalībvalstu finansiāla palīdzība, kura palīdzētu šai valstij tikt galā ar smago humanitāro krīzi; atgādina Pasaules Veselības organizācijas brīdinājumus par to, ka Austrumukrainā ir ārkārtas stāvoklis veselības nozarē, jo slimnīcu darbība ir traucēta, trūkst zāļu un vakcīnu, un prasa sniegt plašāku un efektīvāku humāno palīdzību iekšzemē pārvietotām personām, jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un nodrošināt Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai (SSKK) neierobežotu un netraucētu piekļuvi konflikta zonām; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ilgi gaidītais tiesību akts par iekšzemē pārvietotām personām, kā arī lēmums, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, nosūtīt ES ekspertus, kuri konsultēs Ukrainas iestādes par jautājumiem, kas saistīti ar iekšzemē pārvietotām personām;

22.  prasa piešķirt konflikta skartajiem iedzīvotājiem papildu humāno palīdzību un atbalstu; atgādina, ka humānā palīdzība Austrumukrainai ir jāsniedz, pilnībā ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības un humānisma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus un nodrošinot ciešu koordināciju ar Ukrainas valdību, ANO un SSKK; aicina Krieviju atļaut veikt Donbasam paredzēto humānās palīdzības konvoju starptautisku pārbaudi, lai kliedētu šaubas par šīm kravām;

23.  uzsver, ka Ukrainas krīzes atrisināšanā izšķiroša loma ir EDSO, jo tai ir pieredze bruņotu konfliktu un krīžu risināšanā, un uzsver to, ka gan Krievijas Federācija, gan Ukraina ir šīs organizācijas locekles; pauž nožēlu, ka EDSO Īpašā pārraudzības misija joprojām nav pietiekami nokomplektēta ar darbiniekiem un līdz ar to nespēj veikt savas funkcijas; aicina dalībvalstis, PV / AP un Komisiju arī turpmāk censties nostiprināt EDSO Īpašo pārraudzības misiju Ukrainā ar personālu un aprīkojumu; uzskata — ja Ukrainas iestādes to prasa, Eiropas Savienībai būtu jānosūta ES pārraudzības misija, lai veicinātu Ukrainas un Krievijas robežas efektīvu kontroli un uzraudzību;

24.  aicina PV / AP un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāru veikt viņu pilnvarām atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu tāda Ukrainas krīzes politiska risinājuma panākšanu, kuru ievērotu visas iesaistītās puses; uzsver, ka šis risinājums nedrīkst pieļaut iesaldēta konflikta scenāriju Austrumukrainā un Krimā; aicina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci izstrādāt pieeju, kas principiālu un stingru nostāju par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautisko tiesību principiem apvieno ar centieniem krīzi Austrumukrainā un Krimā atrisināt sarunās; atkārto, ka ES dalībvalstu vienotība un saskaņotība ir priekšnosacījums sekmīgai ES stratēģijai attiecībā uz Krieviju; šajā sakarā aicina dalībvalstu valdības atturēties no vienpusējas rīcības un retorikas un pastiprināt centienus, lai izstrādātu kopīgu Eiropas nostāju attiecībā uz Krieviju;

25.  pieprasa atsākt patiesu un iekļaujošu valsts mēroga dialogu, kurā varētu arī panākt risinājumu, lai Ukrainas valdība izmaksātu sociālos pabalstus un pensijas un sniegtu humāno palīdzību konflikta zonas iedzīvotājiem; uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai objektīvi un efektīvi izmeklētu visus plaša mēroga vardarbības uzliesmojumus, tostarp Maidanā, Odesā, Mariupolē, Slovjanskā un Rimarskā notikušos; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt svarīga loma personisko kontaktu un savstarpējās izpratnes sekmēšanā Ukrainā, kā arī demokrātisku pārmaiņu un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanā; mudina ES palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai;

26.  atzinīgi vērtē Francijas valdības lēmumu apturēt Mistral tipa helikopteru bāzes kuģu piegādi un aicina visas dalībvalstis ieņemt līdzīgu nostāju attiecībā uz eksportu, kuru neskar ES lēmumi par sankcijām, jo īpaši attiecībā uz ieročiem un divējāda lietojuma precēm;

27.  aicina Komisiju un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāru divu mēnešu laikā sagatavot un iesniegt Parlamentam komunikācijas stratēģiju cīņai pret Krievijas propagandas kampaņu, kas attiecas uz ES, tās austrumu kaimiņvalstīm un pašu Krieviju, kā arī izstrādāt instrumentus, kuri ļautu ES un tās dalībvalstīm Eiropas un dalībvalstu līmenī vērsties pret šo propagandas kampaņu;

28.  atkārtoti apliecina atbalstu starptautiskajai izmeklēšanai par Malaysian Airlines reisa MH17 lidmašīnas traģiskās notriekšanas apstākļiem un atkārto aicinājumu saukt vainīgos pie atbildības; pauž nožēlu par šķēršļiem, kas radušies izmeklēšanas procesā, un mudina visas iesaistītās puses izrādīt patiesu vēlēšanos sadarboties, nodrošināt drošu un neierobežotu piekļuvi MH17 katastrofas vietai, kā arī atļaut piekļūt visiem citiem attiecīgajiem resursiem, kuri var palīdzēt izmeklēšanā; vēlas saņemt informāciju par izmeklēšanas norisi;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm, Ukrainas prezidentam, Austrumu partnerības valstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, Euronest Parlamentārajai asamblejai, kā arī Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentārajām asamblejām.