Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2947(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0211/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0211/2015

Debates :

PV 10/03/2015 - 20
CRE 10/03/2015 - 20

Balsojumi :

PV 11/03/2015 - 9.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0063

Pieņemtie teksti
PDF 313kWORD 97k
Trešdiena, 2015. gada 11. marts - Strasbūra
Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojums
P8_TA(2015)0063B8-0211/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojumu (2014/2947(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu „Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(1), 2010. gada 29. marta,

–  ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī notikušās ES un Melnkalnes pievienošanās konferences rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Melnkalnes panākumiem reformu īstenošanā (COM(2012)0222) un Padomes 2012. gada 26. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus par lēmumu 2012. gada 29. jūnijā uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” (COM(2014)0700), kuru papildina Komisijas dienestu darba dokuments „Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojums” (SWD(2014)0301), un 2014. gada 19. augustā pieņemto indikatīvo stratēģijas dokumentu 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā 2014. gada 1. un 2. decembrī notikušajā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas 9. sanāksmē pieņemto paziņojumu un ieteikumus,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta jautājumos par Melnkalni Charles Tannock veikto darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Melnkalne patlaban ir vienīgā šā reģiona valsts, kas atver un provizoriski slēdz sadaļas sarunās ar ES, un tas ir atzinīgi vērtējams sasniegums; tā kā šī vadošā loma nozīmē lielāku atbildību gan reģiona kontekstā, gan saistībā ar paplašināšanās procesu kopumā;

B.  tā kā katra kandidātvalsts tiek vērtēta pēc tās nopelniem un turpmākie panākumi būs atkarīgi no valsts reformu stratēģijas un rīcības plāna efektīvas īstenošanas;

C.  tā kā noturīgs dialogs valdības un opozīcijas starpā un abu pušu konstruktīva sadarbība ir svarīga, lai gūtu panākumus attiecībā uz sagatavošanos dalībai ES un nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos vēlēšanu procesam un valsts institūcijām; tā kā visiem politiskajiem spēkiem būtu jāsaglabā mērķtiecība attiecībā uz valsts pievienošanās ES procesu;

D.  tā kā Melnkalnei būtu jāturpina gūt noturīgus panākumus tiesiskuma jomā, kas ir būtisks priekšnoteikums attiecībā uz pievienošanos ES un ES dalībvalsts pienākumu uzņemšanos; tā kā ļoti nopietnas bažas joprojām sagādā korupcija;

E.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme reformu un pievienošanās ES procesā;

F.  tā kā vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājums joprojām sagādā bažas; tā kā pārskata periodā tika konstatēti jauni pret plašsaziņas līdzekļiem vērstas vardarbības gadījumi, lai gan saskaņā ar saņemto informāciju to skaits ir mazinājies; tā kā kompetentajām iestādēm ir jāuzlabo agrāk notikušo un jauno incidentu izmeklēšana, kā arī saukšana par tiem pie atbildības un jārada plašsaziņas līdzekļu brīvai un neatkarīgai darbībai labvēlīga gaisotne,

1.  atzinīgi vērtē pievienošanās sarunās gūtos panākumus, norādot, ka līdz šim ir tikušas uzsāktas sarunas 16 sadaļās, tajā skaitā 23., 24. un 31. sadaļā, un divas sadaļas (zinātne un pētniecība, izglītība un kultūra) ir provizoriski slēgtas;

2.  mudina turpināt pievienošanās sarunas, pamatojoties uz īstenotām reformām un konkrētiem rezultātiem, kas jo īpaši gūti saistībā ar tiesiskumu, plašsaziņas līdzekļu vidi un cīņu pret korupciju; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 16. decembrī tika pieņemti vairāki likumi atbilstoši rīcības plānam par 23. sadaļu; uzskata, ka līdztekus sarunu virzībai un uzlabotajam stratēģiskajam, normatīvajam un institucionālajam satvaram ir nepieciešams patiess progress valstī, galveno uzmanību veltot atbilstošu rīcības plānu un stratēģiju īstenošanai;

3.  atzinīgi vērtē sarunu struktūru nostiprināšanu, tostarp Tiesiskuma padomes nodibināšanu; aicina valdību stiprināt iestāžu sadarbību un paplašināt ministriju savstarpējās konsultācijas;

4.  atkārtoti norāda, ka reformas tiesiskuma jomā ir Eiropas integrācijas procesa pamatelements un būtisks nosacījums panākumu gūšanai pievienošanās sarunās kopumā; uzskata, ka politiskā griba arī turpmāk būs izšķirīga būtisku panākumu gūšanai un uzturēšanai cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kas ir drošs veids, kā pārbaudīt tiesu sistēmas neatkarību, efektivitāti un profesionalitāti;

5.  norāda — lai sarunās gūtu nepieciešamos panākumus, ir svarīgi nodrošināt reformu procesa iekļaujošo aspektu, aktīvi iesaistoties pilsoniskajai sabiedrībai; šajā saistībā mudina parlamentu aktīvāk veikt uzraudzību;

6.  atzinīgi vērtē rīcības plāna 2014. gadam pieņemšanu nolūkā stiprināt parlamentāro uzraudzību un parlamenta ētikas kodeksa pieņemšanu 2014. gada decembrī; uzsver, ka ir jāstiprina Melnkalnes parlamenta spējas un jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar parlamenta 2013. gada jūlijā pieņemto tehnisko ziņojumu par publisko līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu partiju politisko mērķu sasniegšanai, un uzsver, ka šajā sakarībā veiktie tiesu iestāžu pasākumi joprojām ir nepilnīgi; aicina valdību apsvērt iespējamus ieteikumus Melnkalnes parlamentam un uzlabot parlamenta piekļuvi svarīgajai informācijai;

7.  pauž bažas par to, ka izteikti polarizētās iekšpolitikas gaisotnes dēļ galvenā opozīcijas partija boikotē noteiktas parlamenta darba sesijas, konkrētāk, jautājumu uzdošanu premjerministram, un tas apdraud iestāžu demokrātisku darbību; tāpēc mudina visus politiskos spēkus — gan valdības, gan opozīcijas — mērķtiecīgi pievērst uzmanību valsts pievienošanās ES procesam un iesaistīties pastāvīgā dialogā un konstruktīvā sadarbībā, jo īpaši parlamenta iekšienē; uzsver, ka būs vajadzīga stipra politiskā griba, lai īstenošana būtu sekmīga un iestādes — spēcīgas;

8.  aicina valdību efektīvi īstenot EDSO/DICB, Venēcijas komisijas un GRECO ieteikumus par vēlēšanu noteikumiem saskaņā ar Eiropas standartiem un paraugpraksi, arī par tiesībām kandidēt vēlēšanās kā neatkarīgam kandidātam, samērīgu publisko finansējumu nolūkā veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem kandidātiem un politisko partiju revīziju; norāda, ka vietējās vēlēšanas aptumšoja apgalvojumi par pārkāpumiem vēlēšanu norisē; uzsver, ka šie apgalvojumi ir jāizmeklē un kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā par tiem jāsauc pie atbildības;

9.  uzsver, ka ir svarīgi skaidri nošķirt valsts un partijas nostāju; atzinīgi vērtē 2014. gada decembrī pieņemto jauno tiesību aktu par politisko partiju finansēšanu un mudina visas politiskās partijas tiekties šo likumu efektīvi īstenot, jo tam būtu vērā ņemami jāsamazina iespējas ļaunprātīgi izmantot publisko finansējumu; pauž nožēlu par to, ka nozīmīgi attiecīgo tiesību aktu dokumenti ir pieņemti bez vienprātīga partiju atbalsta;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pievienošanās procesā lielāku uzmanību pievērš valsts pārvaldes reformai; atzinīgi vērtē to, ka šajā saistībā ir gūti panākumi, taču norāda, ka varētu veikt papildu pasākumus nolūkā uzlabot tiesību aktu un vietējās pārvaldes kvalitāti; pievienojas bažām par valsts pārvaldes politizāciju; prasa gūt panākumus centrālās un vietējās pārvaldes pārredzamības, efektivitātes un pārskatatbildības veicināšanā un uzlabot pārvalžu koordināciju, kā arī vietējo pašvaldību koordināciju, jo īpaši ieguldījumu un projektu plānošanas un īstenošanas jomā; uzskata, ka ir sevišķi svarīgi pievērsties trūkumu risināšanai saistībā ar darbā pieņemšanas, no darba atlaišanas un novērtēšanas kritērijiem, snieguma novērtējuma neieviešanai un vājajām administratīvajām, uzraudzības un inspicēšanas spējām;

11.  mudina turpināt centienus stiprināt ombuda biroja spējas saistībā ar diskriminācijas novēršanas gadījumiem;

12.  pauž atzinību par jauno tiesu reformas stratēģiju 2014.–2018. gadam, ar gandarījumu norādot, ka attiecīgais rīcības plāns kopumā ir laikus īstenots un ka ir ievēlēts jauns valsts ģenerālprokurors; atzinīgi vērtē jaunus tiesiskos pasākumus pārredzamības veicināšanai valsts prokuroru vēlēšanās; norāda, ka panākumi tiesu reformas jomā veicināja četru papildu sadaļu atvēršanu 2014. gada decembrī notikušajā starpvaldību konferencē; mudina turpināt centienus uzraudzīt un vairāk samazināt neizskatīto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu un uzlabot konstitucionālās tiesas efektivitāti;

13.  atzinīgi vērtē Melnkalnes panākumus, īstenojot reformas, kuru mērķis ir nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību un lielāku efektivitāti; joprojām izjūt dziļas bažas par nevēlamu ietekmi uz tiesu iestāžu neatkarību, jo īpaši saistībā ar tiesnešu un prokuroru iecelšanu amatā un viņu karjeras attīstību; uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo atlases kritēriji iecelšanai amatā un paaugstināšanai amatā un jāievēro likumības un samērīguma principi disciplinārajās procedūrās; prasa īstenot būtiskus reformas pasākumus attiecībā uz tiesnešu un prokuroru iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā un disciplinārajām sistēmām; norāda, ka daži no šiem jautājumiem tiks risināti ar tiesību aktu kopumu tiesu sistēmas organizācijas jomā;

14.  pauž bažas par to, ka lietu izskatīšana Konstitucionālajā tiesā kavējas, jo īpaši to lietu, kas attiecas uz iespējamiem sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, iniciatīva pārbaudīt Likuma par administratīviem pārkāpumiem atbilstību konstitūcijai;

15.  pauž bažas par to, ka nav veikti vērā ņemami pasākumi, lai novērstu nesodāmību kara noziegumu lietās; mudina kompetentās iestādes savlaicīgi saukt pie atbildības vainīgos kara noziegumu lietās, arī visaugstākajā līmenī; mudina kompetentās iestādes efektīvi izmeklēt kara noziegumus, saukt par tiem pie atbildības, tiesāt vainīgos un viņus sodīt saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī nodrošināt upuriem iespēju ātri vērsties tiesā un saņemt kompensācijas;

16.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz vērā ņemamiem finanšu resursiem, ko iestādēm novirzījuši starptautiski līdzekļu devēji, korupcijas apkarošanā gūti vien ierobežoti panākumi un korupcija joprojām ir drauds demokrātisku institūciju pareizai darbībai un stabilitātei, tiesiskumam un ekonomikas attīstībai; aicina Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas stratēģijas īstenošanas valsts komisiju kā galveno pretkorupcijas pasākumu koordinēšanas struktūru uzņemties aktīvāku lomu; uzsver, ka valdībai, visiem sabiedriskās dzīves sektoriem un pilsoniskajai sabiedrībai ir steidzami aktīvāk jāiesaistās korupcijas novēršanā, tiesiskā regulējuma stiprināšanā un ziņotāju aizsargāšanā un šajā ziņā ir efektīvi jāsadarbojas;

17.  mudina iestādes stiprināt prokuroru, tiesnešu, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu spējas un panākt stabilus izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un notiesāšanas rādītājus visos līmeņos, arī augsta līmeņa korupcijas lietās; atzinīgi vērtē tiesību aktu pieņemšanu pretkorupcijas jomā, jo īpaši par lobēšanu, vispārēju administratīvu procedūru un publisko iepirkumu, un grozījumus tiesību aktos par interešu konfliktu novēršanu; pieprasa efektīvi īstenot minētos tiesību aktus nolūkā panākt tiesībaizsardzības iestāžu intensīvāku sadarbību un uzlabot interešu konfliktu un īpašumu deklarāciju kontroles sistēmu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt šo tiesību aktu īstenošanu; uzskata, ka ir svarīgi nostiprināt iestādes, lai tās varētu piemērot aktīvāku pieeju cīņā pret korupciju, un jauno parlamenta komiteju pilnībā iesaistīt Korupcijas novēršanas aģentūras (kam būtu jāsaņem pietiekami resursi) darba uzraudzībā; uzsver, ka joprojām nopietnas bažas sagādā trūkumi attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību un pārskatatbildību un ka šie trūkumi traucē apkarot korupciju;

18.  arī aicina tiesu iestādes, lai to darbs korupcijas un organizētās noziedzības jomā būtu pārredzamāks, jo īpaši saistībā ar šādos noziegumos iesaistītu uzņēmumu nosaukumu un privātpersonu un ierēdņu vārdu publicēšanu spriedumos;

19.  norāda, ka biežas tiesību aktu izmaiņas var būt šķērslis organizētās noziedzības apkarošanas efektivitātei; aicina uzlabot kompetento iestāžu spējas, jo īpaši attiecībā uz sarežģītu izmeklēšanu veikšanu un sarežģītu lietu risināšanu; atzinīgi vērtē kriminālkodeksa grozījumus nolūkā novērst un uzraudzīt radikalizāciju un reliģisko ekstrēmismu; atzinīgi vērtē jauno krimināllikumu, kas paredz, ka „ārvalstu kaujinieki”, tajā skaitā džihādisti, ir krimināli sodāmi; aicina kompetentās iestādes efektīvi īstenot attiecīgos tiesību aktu noteikumus, lai novērstu un uzraudzītu jebkādus iespējamus draudus Melnkalnes iedzīvotāju drošībai; uzsver, ka ir svarīgi apkarot visus ekstrēmisma veidus;

20.  atzinīgi vērtē Melnkalnes un Eiropola operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīguma parakstīšanu, panākumus sarunās par nolīguma ar Eurojust noslēgšanu un Melnkalnes iestāžu iegūto novērotāja statusu attiecīgajos Eiropas tiesiskās sadarbības tīklos; mudina īstenot ciešu operatīvo sadarbību ar attiecīgajām Eiropas tiesu iestādēm, cita starpā, cilvēku tirdzniecības jautājumā;

21.  ņem vērā nesenos centienus uzlabot konsultācijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) paredzēto mehānismu, lai nodrošinātu labāku politikas pārredzamību un tiesību aktu pieņemšanu iekļaujošā procesā; atzinīgi vērtē atklātās diskusijas par rīcības plānu attiecībā uz 23. un 24. sadaļu pārskatīšanu; aicina kompetentās iestādes turpināt ilgtspējīga publiskā finansējuma PSO un atbilstoša institucionālā regulējuma izstrādi; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir iecēlusi jaunu padomi nevalstisko organizāciju attīstības jautājumos; aicina kompetentās iestādes pielāgot tiesisko regulējumu un praksi nolūkā aizsargāt pilsoniskās sabiedrības aktīvistus pret uzbrukumiem un naidpilnu attieksmi, kas, kā ziņots, tiek propagandēta konkrētos laikrakstos, un veidot tādu gaisotni, kurā viņi var strādāt nebaidoties un neciešot represijas;

22.  atkārtoti uzsver vārda brīvības kā vienas no Eiropas Savienības pamatvērtībām nozīmi; uzskata, ka ir sevišķi svarīgi, lai žurnālisti būtu pilnībā neatkarīgi; ir sevišķi nobažījies par plašsaziņas līdzekļu brīvības pasliktināšanos un plašsaziņas līdzekļos strādājošo vājajiem profesionālajiem un ētikas standartiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka ir palielinājies pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu īpašumu mērķtiecīgi vērstu uzbrukumu skaits; norāda, ka Melnkalnes valdība ir izveidojusi komisiju nolūkā izmeklēt pret žurnālistiem vērstus uzbrukumus; mudina kompetentās iestādes īstenot šīs komisijas ieteikumus un panākt stabilus rādītājus attiecībā uz vainīgo personu kriminālvajāšanu un galīgo spriedumu pieņemšanu; uzskata, ka tādu neatkarīgu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pastāvēšana, kuriem raksturīga redakcionāla neatkarība un stabils un ilgtspējīgs finansējums, ir būtiski svarīga demokrātijas standartu pilnveidošanai; uzsver, ka par dažādu viedokļu paušanai labvēlīgiem apstākļiem ir jāgādā visām politikā iesaistītajām personām un plašsaziņas līdzekļiem; uzsver, ka publiski paziņojumi, atbalstot plašsaziņas līdzekļu brīvību, var palīdzēt veidot gaisotni, kas sekmētu cieņu pret žurnālistiem un žurnālistu aizsardzību; atzinīgi vērtē plašsaziņas līdzekļu pārstāvju vienošanos pārskatīt profesionālās ētikas kodeksu kā pirmo pasākumu, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu pašregulāciju; uzskata, ka ir jāpieņem skaidrs tiesiskais regulējums, kurā paredzēti noteikumi par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un finansējumu;

23.  uzskata, ka totalitārās pagātnes pārredzama apzināšana, arī slepeno dienestu arhīvu atvēršana, ir virzība uz turpmāku demokratizāciju, atbildības uzņemšanos un iestāžu stiprināšanu;

24.  atzinīgi vērtē to, ka tiesību akts par diskriminācijas novēršanu ir gandrīz pilnībā saskaņots ar acquis; aicina iestādes novērst atlikušās nepilnības attiecībā uz rasu diskrimināciju un noteikumiem par sankcijām; aicina iestādes nodrošināt Diskriminācijas novēršanas padomi ar visiem nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem; atzīstot, ka ir gūti zināmi panākumi romu tautības iedzīvotāju sociālās iekļautības un izglītības ziņā, pauž bažas par mācības priekšlaicīgi pārtraukušo romu tautības skolēnu skaitu un romu tautības skolēnu mazo īpatsvaru visā skolēnu kopskaitā; aicina veicināt iniciatīvas romu tautības iedzīvotāju atbalstam mājokļu, veselības, izglītības un nodarbinātības jomā, romu sieviešu tiesību nostiprināšanai un romu meiteņu izglītības atbalstam; atzinīgi vērtē kompetento iestāžu centienus aizsargāt LGBTI tiesības otrā praida pasākuma laikā, kas noritēja bez jebkādiem incidentiem; tomēr pauž bažas par to, ka turpinās uzbrukumi LGBTI kopienas locekļiem un aktīvistiem; mudina gan politikas, gan pilsoniskās sabiedrības dalībniekus apkarot izplatīto naidīgumu un vardarbību pret seksuālajām minoritātēm, jo īpaši ar centieniem izglītot un informēt sabiedrību, lai palīdzētu izmainīt attieksmi, un apmācot policiju, prokuratūru un tiesnešus;

25.  atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma uzlabojumus attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām; norāda, ka ir jāveic papildu pasākumi nolūkā panākt atbilstību ES acquis; mudina valdību paātrināt ēku pieejamības nodrošināšanu attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un uzskata par nožēlojamu to, ka lielākā daļa valsts un vietējo iestāžu, tajā skaitā atsevišķas sevišķi svarīgas ēkas (piemēram, parlaments un tiesas), vēl aizvien nav pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti; joprojām izjūt bažas par lielo skaitu cilvēku ar invaliditāti, kuri pēc pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt personu ar invaliditāti profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai paredzētā fonda un tā izdevumu pietiekamu pārredzamību;

26.  uzsver, ka ir vēl vairāk jāstiprina ar bērniem saistīto tiesību aktu un politikas īstenošana un uzraudzība, un šajā sakarībā jānodrošina pienācīga veiktspēja; prasa uzlabot visiem bērniem pieejamas izglītības kvalitāti un turpināt centienus atbalstīt neaizsargātus bērnus; uzsver, ka ir svarīgi paplašināt nepilngadīgo tiesvedības sistēmas reformu, to attiecinot arī uz bērniem administratīvās lietās, civillietās un kriminālprocesos, lai veicinātu plašākas iespējas vērsties tiesā;

27.  pauž bažas par to, ka joprojām ir gūti vien ierobežoti panākumi attiecībā uz sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesību, sieviešu pārstāvību politikā un darba tirgū un cīņu pret vardarbību ģimenē; šajā ziņā uzsver, ka ir steidzami jāpaātrina panākumu gūšana attiecībā uz sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesību, sieviešu pārstāvību politikā un darba tirgū un cīņu pret vardarbību ģimenē; šajā saistībā prasa uzlabot parlamenta iesaistīšanos, strukturētākā veidā sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un veicināt iestāžu spējas, cita starpā, uzlabot sociālo dienestu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību; mudina visos pasākumos galveno uzmanību pievērst cietušo tiesībām un ar pienācīgu rūpību novērst vardarbību ģimenē, to izmeklēt, par to sodīt un tajā cietušajiem sniegt kompensāciju;

28.  atzinīgi vērtē Melnkalnes politiku, kas ir vērsta uz iecietības gaisotnes veidošanu un visu nacionālo minoritāšu iekļaušanu; uzstājīgi mudina Melnkalnes iestādes turpināt Kotoras līča reģiona daudznacionālās identitātes aizsardzību un pastiprināt sadarbību kultūras un ekonomikas jomā ar kaimiņvalstīm, kas ir ES dalībvalstis;

29.  pauž atzinību par to, ka tiek garantēta un īstenota domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība; norāda, ka spriedze starp Serbijas un Melnkalnes pareizticīgajām baznīcām nav zudusi; aicina pieņemt jaunu likumu par reliģisko kopienu juridisko statusu;

30.  mudina valdību īstenot ilgtspējīgas ekonomikas reformas, tostarp paredzēt juridiskus noteikumus par konkurenci kropļojošiem mehānismiem, veicināt konkurētspēju un pārvarēt strukturālus trūkumus, risināt plašā neoficiālā sektora jautājumu un kopumā uzlabot uzņēmējdarbības vidi; aicina pastiprināt dažādo partneru sociālo dialogu; turklāt aicina stiprināt veiktspēju, arī iesaistīšanos sabiedriskajā apspriešanā, un stiprināt ekonomikas politikas izstrādi un koordināciju, arī nolūkā mazināt būtiskās atšķirības reģionu starpā; uzstāj, ka ir efektīvi jāapkaro izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; pauž bažas par to, ka juridiskā un tiesiskā nenoteiktība, arī attiecībā uz licencēšanu, nodokļu administrēšanas procedūrām un līgumu izpildi, var radīt risku ekonomikas dalībniekiem un apdraudēt Melnkalnes spēju piesaistīt ārvalstu ieguldītājus; uzsver, ka ir steidzami jāatrisina Melnkalnes un ārvalstu ieguldītāju komercstrīdi, kas ir sevišķi svarīgi Melnkalnes ekonomikai; pievienojas bažām par to, ka nav jūtami uzlabojies stāvoklis darba tirgū, un par nemainīgi augsto jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba līmeni, tāpēc aicina veikt aktīvus pasākumus darba tirgū;

31.  norāda, ka darba devēju un darba ņēmēju dialogs joprojām nav pietiekams, un aicina nostiprināt to personu tiesības, kuras veido jaunas arodbiedrības; atzinīgi vērtē grozījumus darba tiesību aktos ar mērķi reglamentēt darba ņēmēju tiesības bankrota gadījumā; mudina valdību paātrināt darbu pie tās pirmās nodarbinātības un sociālās reformas programmas ar mērķi noteikt un risināt Melnkalnes galvenās problēmas nodarbinātības politikas, sociālās iekļautības un nabadzības samazināšanas jomā;

32.  uzteic Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu un Melnkalnes pievienošanos ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME); aicina paātrināti īstenot valsts sektora atbalsta shēmas MVU, jo MVU ir starp galvenajiem ekonomikas attīstības virzītājspēkiem;

33.  joprojām izjūt nopietnas bažas par Melnkalnes lielākā rūpnieciskā ražotāja — alumīnija rūpnīcas KAP — bankrota procedūras risinājuma novilcināšanu, kas ir valsts saistību pārkāpums saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN); mudina valdību un iesaistītās puses panākt KAP lietas stabilu atrisinājumu saskaņā ar SAN valsts atbalsta noteikumiem un pamatojoties uz pārredzamību un tiesiskumu;

34.  pauž nožēlu par to, ka Melnkalne nav ņēmusi vērā Kipras tiesas rīkojumu par KAP pārdošanu, un aicina Melnkalni pilnībā atzīt saistošos ES dalībvalstu tiesu iestāžu nolēmumus;

35.  mudina Melnkalni turpināt virzību vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā, stiprinot administratīvo spēju, izstrādājot ilgtspējīgu enerģētikas politiku un veicinot videi nekaitīgu un ieguldījumus stimulējošu ekonomikas modeli, lai nodrošinātu saskaņotību ar vides un klimata jomas acquis; atgādina, ka ir jāizstrādā tāda valsts enerģētikas stratēģija, kurā tiek ņemti vērā daudzie un dažādie atjaunojamie energoresursi, un ka ir jāaizsargā dabas mantojums, kā arī aizsargājamās teritorijas un starptautiski nozīmīgās teritorijas; prasa steidzami rīkot apspriešanos par pārrobežu projektiem;

36.  aicina veikt ilgtermiņa plānošanu attiecībā uz piekrastes tūrismu un izveidot spēcīgus mehānismus, lai novērstu vides postījumus un korupciju telpiskās plānošanas un būvniecības nozarē;

37.  uzteic Melnkalnes proaktīvo līdzdalību un konstruktīvo lomu reģionālā un starptautiskā sadarbībā un reģionālā izlīguma procesā; apsveic valdību ar to, ka tā panākusi pilnīgu atbilstību ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, un mudina iestādes turpināt saskaņot valsts nostāju ārpolitikā ar attiecīgo ES nostāju, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar starptautiska terorisma draudiem; apsveic valdību ar to, ka tā līdz ar Albāniju ir vienīgā ES kandidātvalsts Rietumbalkānu reģionā, kura pilnībā atbalsta ES nostāju un lēmumus saistībā ar situāciju Ukrainā; aicina Melnkalnes iestādes intensificēt sadarbību ar starptautiskajiem politiskajiem un ekonomiskajiem partneriem nolūkā stiprināt valsts noturību pret ārēju spiedienu un mēģinājumiem destabilizēt valsti un reģionu; atzinīgi vērtē valsts dalību ES, NATO un ANO civilajās un militārajās misijās;

38.  aicina visas NATO dalībvalstis un jo īpaši tās ES dalībvalstis, kas ietilpst NATO, aktīvi atbalstīt Melnkalnes pievienošanos NATO aliansei, lai garantētu lielāku drošību Adrijas jūras reģionā, kur visas pārējās valstis jau ir NATO dalībvalstis, un tādējādi uzlabotu reģiona drošību;

39.  mudina Melnkalni konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē risināt nenokārtotos divpusējos jautājumus ar tās kaimiņvalstīm, cik drīz vien tas iespējams pievienošanās procesā; atkārto, ka ir ātri jāatrisina joprojām nenokārtotie robežu demarkācijas un pēctecības jautājumi ar Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Kosovu; mudina turpināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, daloties pieredzē par pievienošanās sarunu procesu; atzinīgi vērtē Melnkalnes novērotājas statusu Enerģētikas hartas nolīgumā;

40.  mudina nekavējoties atrisināt robežu jautājumu ar Horvātiju, savstarpēji vienojoties, un, ja savstarpēji saskaņotu risinājumu nav iespējams panākt, aicina strīdu izšķirt Hāgas Starptautiskajā Tiesā saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem un principiem;

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Melnkalnes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 108, 29.4.2010., 3. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika