Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2592(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0239/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.4
CRE 12/03/2015 - 8.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0074

Pieņemtie teksti
PDF 302kWORD 78k
Ceturtdiena, 2015. gada 12. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavība un demokrātijas stāvoklis Krievijā
P8_TA(2015)0074RC-B8-0239/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūcija par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā (2015/2592(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā(1), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā(2), 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšanu(3), 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas Memorial (Saharova balvas 2009. gada laureāte) slēgšanu Krievijā(4) un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par Krieviju, jo īpaši Alekseja Navaļņija gadījumu(5),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos F. Mogherini 2015. gada 28. februāra paziņojumu par Borisa Ņemcova slepkavību,

–  ņemot vērā PV/AP 2015. gada 4. marta paziņojumu par Nadjas Savčenko ilgstošo turēšanu apcietinājumā,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2015. gada 3. marta paziņojumu par aizliegumu EP deputātei Sandrai Kalnietei iebraukt Krievijas Federācijas teritorijā,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijas Cilvēktiesību ombuda Vladimira Lukina 2014. gada 4. marta paziņojumu par publiskām demonstrācijām Maskavā un tiesībaizsardzības iestāžu veiktajiem pasākumiem,

–  ņemot vērā ES un Krievijas 2013. gada 28. novembra apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,

–  ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un patlaban notiekošās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā bijušais Krievijas Federācijas premjerministra vietnieks, bijušais Ņižņijnovgorodas gubernators, izcilais Krievijas postpadomju sabiedrības un ekonomikas reformists un viens no Krievijas liberālās un demokrātiskās opozīcijas līderiem Boriss Ņemcovcs tika nogalināts netālu no Kremļa divas dienas pirms viņa organizētās 2015. gada 1. martā paredzētās demonstrācijas, kuras mērķis bija protestēt pret ekonomikas krīzes ietekmi un konfliktu Ukrainā;

B.  tā kā iepriekšējās nedēļās pirms nogalināšanas Boriss Ņemcovs izmeklēja Krievijas līdzdalību konfliktā Donbasā un pauda ieceri publicēt ziņojumu par šo jautājumu; tā kā saistībā ar Borisa Ņemcova slepkavību ir apcietināti pieci vīrieši, taču nav skaidrs, vai kāds no viņiem raidīja nāvējošos šāvienus; tā kā Krievijas iestādes neļāva dažiem Eiropas parlamenta deputātiem un valstu delegāciju pārstāvjiem ieceļot Krievijas Federācijā, tādējādi liedzot šīm personām piedalīties Borisa Ņemcova bērēs;

C.  tā kā Boriss Ņemcovs bija nelokāms modernas, pārtikušas, demokrātiskas un pasaulei atvērtas Krievijas Federācijas aizstāvis;

D.  tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pilntiesīga locekle un ir parakstījusi Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, tādējādi apņemoties ievērot demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību, kā arī cilvēktiesību ievērošanas principus;

E.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību jomā Krievijā pēdējos gados ir pasliktinājies un Krievijas iestādes ir pieņēmušas vairākus likumus, kuru noteikumi ir dažādi interpretējami un tiek izmantoti, lai vēl vairāk ierobežotu opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un mazinātu vārda un pulcēšanās brīvību; tā kā Tieslietu ministrija ir izmantojusi tai nesen piešķirtās pilnvaras un klasificējusi kā „ārvalstu aģentus” 42 grupas, tostarp valsts lietpratīgākās un autoritatīvākās cilvēktiesību organizācijas, kā arī izmantojusi birokrātiskus pamatojumus, lai censtos slēgt vairākas citas grupas; tā kā 2015. gada janvārī Krievijas Valsts dome sāka rīkoties, lai pieņemtu jaunu likumu, saskaņā ar ko aizliegtu „nevēlamu” ārvalstu organizāciju darbību;

F.  tā kā Parlaments jau daudzkārt ir paudis bažas par demokrātijas stāvokli Krievijā un sistemātisko tiesiskuma un pamatbrīvību neievērošanu; tā kā Krievijā netiek ievērots tiesiskums, godīgas tiesas standarti, likumā paredzētā kārtība un tiesas iestāžu neatkarība; tā kā pēdējās prezidenta un Valsts domes vēlēšanās netika ievēroti EDSO standarti;

G.  tā kā dažos pēdējos gados vairāki tiesas procesi un prāvas, tostarp, A. Navaļnija, S. Magņicka, M. Hodorkovska un A. Poļitkovskas lietās, lika apšaubīt Krievijas Federācijas tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un objektivitāti; tā kā iepriekš minētie plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušie gadījumi ir tikai ārpus Krievijas labāk zināmie no visiem tiem gadījumiem, kas kopumā liecina par Krievijas sistemātisku nespēju uzturēt tiesiskumu un nodrošināt saviem pilsoņiem taisnīgu tiesu;

H.  tā kā pieaug nepieciešamība īstenot vienotu, stingru, saskaņotu un visaptverošu, kā arī visu dalībvalstu atbalstītu ES politiku attiecībā pret Krieviju un, sniedzot tai atbalstu un palīdzību, vienlaikus paužot stingru un taisnīgu kritiku, kuras pamatā ir universālas vērtības, ko ir vienojušās ievērot gan ES, gan Krievija;

I.  tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir piedāvājusi Krievijai palīdzību un specializētās zināšanas, izmantojot partnerību modernizācijai, lai tā varētu stiprināt tiesiskumu, ievērot savas starptautiskās saistības un pilnībā attīstīt valsts ekonomikas potenciālu;

J.  tā kā 2015. gada 19. februārī Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam tika piespriests 15 dienu cietumsods par skrejlapu izplatīšanu, lai informētu par gaidāmo demonstrāciju; tā kā 2014. gada 30. decembrī tiesa viņam piesprieda 3,5 gadu ilgu nosacītu sodu, bet viņa brālim Oļegam Navaļnijam tika piespriests 3,5 gadus ilgs cietumsods;

K.  tā kā 2015. gada 4. martā Maskavas tiesa noraidīja vēl vienu Nadjas Savčenko pārsūdzību pret viņas nelikumīgo turēšanu apcietinājumā Krievijas Federācijā, kura tika iesniegta, atsaucoties uz viņas kā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas locekles imunitāti; tā kā 2015. gada 4. marts bija N. Savčenko badastreika 82. diena un tā kā pēc šāda ilgstoša badošanās perioda viņas veselība vai dzīvība ir apdraudēta;

L.  tā kā ir pagājuši seši mēneši, kopš Krievijas drošības dienesti Igaunijas teritorijā nolaupīja Igaunijas policijas darbinieku Estonu Kohveru, pārkāpjot starptautiskās tiesības; tā kā viņš joprojām atrodas nelikumīgā apcietinājumā Lefortovas cietumā Maskavā; tā kā viņš nesaņem pietiekamu juridisko palīdzību, viņam ir liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu un viņam tiek veikta nepamatota psihiatriskā pārbaude, par kuru joprojām nav informācijas;

M.  tā kā Eiropas Demokrātijas fonds strādā pie plurālisma jautājuma Krievijas plašsaziņas līdzekļos un tā kā tas ir aicināts kopā ar partneriem izstrādāt iniciatīvas attiecībā uz jauniem plašsaziņas līdzekļiem;

N.  tā kā Krievijas rīcībā joprojām ir 2010. gada aprīlī netālu no Smoļenskas avarējušās Polijas valdības lidmašīnas „Tu-154” atliekas un melnās kastes (šajā katastrofā gāja bojā Polijas prezidents un augstas politisko, militāro un kultūras aprindu amatpersonas); tā kā, neraugoties uz atkārtotiem lūgumiem, Krievijas iestādes atsakās atdot Polijai gan lidmašīnas atlūzas, gan melnās kastes,

1.  pauž stingru nosodījumu par Borisa Ņemcova nogalināšanu — nozīmīgāko politisko slepkavību Krievijas jaunāko laiku vēsturē —, kas veikta, viņu nošaujot blakus Kremlim apkaimē, kura ir aprīkota ar videokamerām un kurā strādā policija un drošības dienesti;

2.  apliecina cieņu Borisam Ņemcovam, kas bija prominents opozīcijas līderis, politiskās kustības „Solidarnost” dibinātājs un vadītājs un viens no vadošajiem prezidenta Vladimira Putina un Ukrainas kara kritiķiem, kurš veltīja savu dzīvi tam, lai panāktu demokrātiskāku, pārticīgāku un atklātāku Krieviju un veidotu spēcīgas partnerattiecības starp Krieviju un tās kaimiņiem un partneriem; pauž visdziļāko līdzjūtību Borisa Ņemcova ģimenei un draugiem, opozīcijas pārstāvjiem un Krievijas tautai; pauž nosodījumu par Krievijas lēmumu neļaut dažiem ES diplomātiem un valstu delegāciju pārstāvjiem apmeklēt viņa bēres, tādējādi kavējot ES centienus godināt drosmīgos Krievijas pilsoņus, kas iestājas par universālām vērtībām;

3.  norāda, ka viņa nogalināšana ir vēl viens no arvien pieaugošā neatklāto politiski motivēto slepkavību un aizdomīgu nāves gadījumu skaita, kas notikuši Krievijā kopš 1998. gada, pie kuriem pieskaitāmas arī pētnieciskās žurnālistes Annas Poļitkovskas, Aleksandra Ļitviņenko (noslepkavots Apvienotajā Karalistē), jurista Staņislava Markelova, žurnālistes Anastasijas Baburovas, cilvēktiesību aizstāves Natālijas Estemirovas, jurista Sergeja Magņitcka un tagad arī politiķa Borisa Ņemcova slepkavības;

4.  norāda, ka Krievijas iestādes ir paziņojušas par piecu čečenu izcelsmes aizdomās turētu personu apcietināšanu;

5.  prasa veikt neatkarīgu starptautisku slepkavības izmeklēšanu; uzskata, ka EDSO, Eiropas Padomes un ANO ietveros pieejamie instrumenti palīdzētu nodrošināt neitrālu un godīgu izmeklēšanu;

6.  prasa Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, nosakot turpmāko politiku pret Krieviju, ņemt vērā to, ka Krievijas iestāžu radītā politiskā atmosfēra ir sagatavojusi auglīgu augsni šādām slepkavībām, vardarbībai un spiedienam; pauž bažas par Krievijā pēdējos gados arvien pieaugošo naida atmosfēru, kas vērsta pret opozīcijas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, minoritātēm un kaimiņvalstu tautām un ko uzkurina valsts plašsaziņas līdzekļi kā daļu no politiskās kultūras, kura attālinās no demokrātijas principu ievērošanas;

7.  aicina Krievijas Federācijas iestādes pārtraukt nekaunīgo propagandas un informācijas karu pret tās kaimiņiem, Rietumu pasauli un saviem iedzīvotājiem, padarot Krieviju par valsti, kuru raksturo represijas, naida kurināšana un bailes, kurā nacionālistisku eiforiju rada Krimas anektēšana un karadarbības eskalācija Ukrainā un kurā Kremlis pretēji starptautiskajiem tiesību aktiem kultivē un provocē naidu un agresiju; pauž nosodījumu par jauno propagandas karu, kas tiek vērsts pret demokrātiskām un pamata vērtībām, kuras tiek pasniegtas kā Krievijas sabiedrībai svešas; atgādina, ka gan Eiropas Savienība, gan Krievijas Federācija daudzās starptautiskās deklarācijās un līgumos ir apņēmušās aizsargāt universālās demokrātiskās vērtības un pamattiesības; uzsver, ka opozīcijas spēku pastāvēšana ir svarīga, lai nodrošinātu pastāvīgas debates un viedokļu un ideju apmaiņu politikā un likumdošanas procesā Krievijā;

8.  aicina Krievijas iestādes pārtraukt īstenot politisku un juridisku spiedienu, represīvas darbības un iebiedēšanu pret opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, ļaujot tiem brīvi darboties saskaņā ar Krievijas konstitūcijas pamatprincipiem;

9.  pauž dziļas bažas par to, ka Krievija kā ANO, Eiropas Padomes un EDSO locekle neievēro savas starptautiskās juridiskās saistības aizsargāt cilvēktiesības un tiesiskumu; uzskata, ka Krievijas Federācijai būtu jāpilda saistības, kuras tā ir uzņēmusies; pauž nosodījumu par faktu, ka jaunākie notikumi liecina par Krievijas attālināšanos no funkcionēšanas demokrātijas režīma, kas paredz opozīcijas, tiesiskuma un tiesu iestāžu neatkarības ievērošanu;

10.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Krievijas iestādes nav reaģējušas uz Krievijas Federācijā un starptautiskajās aprindās pausto kritiku par tā dēvēto ārvalstu aģentu likumu, un par to, ka noteikumi ir pieņemti nevis grozījumu veidā, bet kā likums, kas vēl vairāk ierobežo nekomerciālu organizāciju rīcības iespējas un pēc savas būtības ir diskriminējošs; stingri aicina Krieviju pārskatīt attiecīgo tiesību aktu, lai izpildītu savas starptautiskās saistības cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā;

11.  atzinīgi vērtē Augstākās tiesas 2015. gada 28. janvāra spriedumu noraidīt Tieslietu ministrijas prasību par Krievijas organizācijas „Memoriāls” slēgšanu un apsūdzības par pārkāpumiem tās organizatoriskajā struktūrā, un prasa no „ārvalstu aģentu” saraksta svītrot pārējās NVO;

12.  prasa Krievijas iestādēm nekavējoties atbrīvot visus zināmos politieslodzītos;

13.  aicina Krievijas iestādes steidzami atbrīvot Ukrainas Augstākās radas deputāti un PACE locekli Nadju Savčenko, kura tika nolaupīta Ukrainas teritorijā un tiek nelikumīgi turēta apcietinājumā Krievijā; uzsver to, ka Krievija ir atbildīga par viņas ļoti trauslo veselības stāvokli; pauž dziļas bažas par viņas veselību un mudina Krievijas tiesu iestādes piemērot humanitāro tiesību aktus;

14.  pauž nosodījumu par Igaunijas policijas darbinieka Eston Kohver nolaupīšanu Igaunijas teritorijā un aizvešanu uz Krieviju; prasa viņu nekavējoties atbrīvot un garantēt drošu atgriešanos Igaunijā;

15.  uzskata, ka Krievija joprojām ir nozīmīga globālo procesu dalībniece un ka ES un Krievijas stratēģiskajās interesēs ir ātri līdzsvarot situāciju un atjaunot attiecības, izmantojot diplomātiju un starpniecību, kas pamatotos uz starptautisko tiesību aktu un EDSO saistību ievērošanu;

16.  pauž atbalstu Krievijas demokrātiskajiem spēkiem, kas ir apņēmušies panākt atvērtu sabiedrību un īstenot reformas;

17.  mudina Padomi izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, saskaņā ar kuru 28 ES dalībvalstīm un ES iestādēm jāpauž spēcīgs kopējs vēstījums par cilvēktiesību nozīmi ES un Krievijas attiecībās un nepieciešamību izbeigt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības apspiešanu Krievijā; uzskata, ka ES stratēģijas mērķim vajadzētu būt vērstam uz to, lai panāktu, ka Krievija pilnībā ievēro EDSO principus, un motivētu tās vadītājus izvest Krieviju no politiskās un ekonomiskās pašizolācijas;

18.  prasa PV/AP un Komisijai izstrādāt spēcīgāku atbalsta programmu Krievijas un okupētā Krimas reģiona pilsoniskajai sabiedrībai un meklēt un attīstīt jaunas iespējas ar to sadarboties, lai veicinātu demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma vērtības; prasa ES tās finanšu instrumentu pašreizējā plānošanas posmā palielināt finansiālo palīdzību Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, izmantojot Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm paredzētos fondus, un partnerības instrumentā iekļaut ES un Krievijas pilsoniskās sabiedrības forumu, lai nodrošinātu stabilu un uzticamu ilgtermiņa atbalstu;

19.  atkārto iepriekšējās rezolūcijās paustās bažas par Krievijas iestāžu nesadarbošanos ar neatkarīgajiem starptautiskajiem izmeklētājiem MH17 reisa notriekšanas lietā; stingri uzsver, ka Minskas nolīgumā paredzētie amnestijas noteikumi nevar tikt piemēroti šajā noziegumā vainīgajiem, lai viņiem nepienāktos nekāda veida amnestija;

20.  aicina Krievijas iestādes nekavējoties nodot Polijas valdības avarējušās lidmašīnas „Tu-154” atlūzas un visas melnās kastes Polijai; uzsver, ka Krievijas tiesu iestāžu atkarības līmenis no varas iestādēm mazina objektīvas un godīgas izmeklēšanas iespējas;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV C 68 E, 7.3.2014., 13. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0284.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0253.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0039.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0006.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika