Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2596(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0235/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0235/2015

Debates :

PV 12/03/2015 - 4
CRE 12/03/2015 - 4

Balsojumi :

PV 12/03/2015 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0078

Pieņemtie teksti
PDF 284kWORD 55k
Ceturtdiena, 2015. gada 12. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Jūrasasaru krājuma ilgtspējīga izmantošana
P8_TA(2015)0078B8-0235/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūcija par jūrasasaru krājuma ilgtspējīgu izmantošanu (2015/2596(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā zinātniskā informācija par jūrasasaru krājumiem ir nepietiekama, jo īpaši trūkst datu par precīzu jūrasasaru apdzīvoto areālu, pārvietošanās ceļiem un vairošanās vietām;

B.  tā kā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) izšķir četras jūrasasaru krājumu vietas: Ķeltu jūra, Lamanša jūras šaurums, Ziemeļjūra; Biskajas līcis; ūdeņi uz rietumiem no Pireneju pussalas; ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un Īrijas;

C.  tā kā vairāki pētījumi apliecina, ka, neraugoties uz ārkārtas pasākumiem, ko iepriekš veikusi Komisija, jūrasasaru krājumu stāvoklis vieš bažas;

D.  tā kā jūrasasaru mirstības līmenis vēl aizvien ir augsts un jūrasasari ir zivju suga, kurai raksturīga lēna nobriešana un augšana, jūrasasariem ir vajadzīgs ilgs laiks, lai populācija atgrieztos iepriekšējā līmenī;

E.  tā kā jūrasasari ir dārga un zvejniecības nozarē pieprasīta zivju suga, jo tai ir augsta ekonomiskā vērtība;

F.  tā kā jūrasasaru zvejā ir iesaistīts liels skaits kuģu un jūrasasaru zveja ir neviendabīga izmantoto kuģu lieluma, zvejas sezonas un izmantoto zvejas rīku ziņā;

G.  tā kā atpūtas zvejā nozvejoto lomu lielums ir ievērojams un sastāda vismaz vienu ceturto daļu no kopējā nozvejoto jūrasasaru daudzuma;

H.  tā kā 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku(1) ir noteikts, ka krājumi jāpalielina vai jāsaglabā tādā līmenī, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam;

I.  tā kā jūrasasari ir suga, uz kuru neattiecas kopējā pieļaujamā nozveja (TAC);

J.  tā kā Komisija ir veikusi ārkārtas pasākumus un noteikusi aizliegumu līdz 2015. gada 30. aprīlim zvejot jūrasasarus ar pelaģiskajiem traļiem Ķeltu jūrā, Lamanša jūras šaurumā un Ziemeļjūras dienvidu daļā;

K.  tā kā valstu līdz šim veiktie pasākumi ir bijuši nepietiekami, lai saglabātu šo sugu, un neatrisina problēmas, kas saistītas ar resursu sadali un piekļuvi tiem;

L.  tā kā jūrasasaru krājumu izmantošana nārsta periodā ir īpaši jāierobežo, jo tas redzami palēnina krājumu atjaunošanos un liedz panākt, ka krājumi atjaunojas iepriekšējā līmenī;

M.  tā kā Īrija atļauj zvejot jūrasasarus tikai atpūtas zvejniekiem;

N.  tā kā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF) iesaka samazināt jūrasasaru mirstību par apmēram 60 %;

O.  tā kā padomdevēju padomju darba grupa jūrasasaru jautājumos ir izstrādājusi ieteicamos Eiropas krājumu pārvaldības pasākumus;

P.  tā kā ilgtspējīga jūrasasaru krājumu izmantošana nozīmē tādu politisku izvēli, ko vajadzētu izdarīt, iesaistot visas ieinteresētās puses,

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt jūrasasaru krājumu stāvokli un krājumu samazināšanās apmērus, sugas migrāciju un precīzi noteikt vairošanās vietas; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, kas piedāvā ievērojumu finansējumu zinātnisko datu vākšanai;

2.  uzsver, ka ir svarīgi precīzi novērtēt, cik lielu daļa jūrasasaru zvejas veido zvejas darbības un cik lielu daļu — atpūtas zvejā nozvejotie lomi;

3.  uzskata, ka sugas aizsardzībai ir nepieciešami Eiropas līmeņa pasākumi, ar kuriem tiek pārvaldīta jūrasasaru zveja; turklāt uzskata, ka šajos pasākumos vajadzētu pienācīgi ņemt vērā zinātnisko informāciju un dot priekšroku pārvaldībai uz vietas un reģionalizācijas principam;

4.  aicina Komisiju ierosināt daudzgadu jūrasasaru krājumu pārvaldības plānu, lai šīs sugas zivju krājumi atjaunotos līmenī, kas ir augstāks par maksimālo ilgtspējīgo ieguves apjomu; uzsver nepieciešamību šī pārvaldības plāna izstrādē iesaistīt profesionālos un atpūtas zvejniekus un padomdevējas padomes;

5.  atgādina, ka daudzgadu pārvaldības plānus vajadzētu sagatavot, ievērojot koplēmuma procedūru;

6.  uzskata, ka, lai izveidotu daudzgadu jūrasasaru krājumu pārvaldības plānu, ir svarīgi novērtēt dažādos pārvaldības pasākumus, kas attiecas uz komerciālo zveju, īpaši svarīgi ir izvērtēt TAC noteikšanu un nepieciešamību pēc zinātniski pamatota saprātīga lēmuma par minimālo izkraušanas izmēru un pagaidu teritoriālajiem ierobežojumiem, lai aizsargātu nārstu, kā arī citiem tehniskiem pasākumiem;

7.  atzīst, ka TAC ieviešana radīs problēmas, īpaši attiecībā uz vēsturisko lomu aprēķināšanu, kvotu sadali nacionālā līmenī starp dažādu veidu zvejniekiem un grūtības apmierināt pieprasījumu pēc atpūtas zvejas, taču, ņemot vērā akūto nepieciešamību rīkoties jūrasasaru izsīkstošo krājumu dēļ, uzsver, ka šādi pasākumi ir jāapsver;

8.  uzskata, ka ir vajadzīgi ES līmeņa pasākumi kvantitatīvu ierobežojumu veidā, kuru veids vēl jāprecizē, kas attiektos uz atpūtas zveju;

9.  uzskata, ka komerciālās un atpūtas zvejas pasākumiem jābūt saskaņotiem citam ar citu, lai saglabātu krājumus maksimālajā ilgtspējīgajā ieguves apjomā, kā to paredz kopējās zivsaimniecības politikas mērķi;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika