Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/0285(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0128/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0128/2015

Debates :

PV 27/04/2015 - 18
CRE 27/04/2015 - 18
PV 22/06/2016 - 19
CRE 22/06/2016 - 19

Balsojumi :

PV 28/04/2015 - 7.8
CRE 28/04/2015 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 23/06/2016 - 8.8
CRE 23/06/2016 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0104
P8_TA(2016)0287

Pieņemtie teksti
PDF 856kWORD 273k
Otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
P8_TA(2015)0104A8-0128/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (COM(2014)0614 – C8-0174/2014 – 2014/0285(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.apsvērums
(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā16, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai.
(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā16, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai, ievērojot attiecīgus ekoloģiskos un ekonomiskos faktorus.
__________________
__________________
16 OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.
16 OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4.apsvērums
(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no vides viedokļa, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no sociālekonomiskā un vides viedokļa, līdzsvaroti piemērojot piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Šīs regulas izveidotais vairāksugu pārvaldības plāns paredz, ka vairāk jāņem vērā plāna aptverto sugu atšķirīgās ekoloģiskās lomas un funkcijas. Tā kā dažādās sugas lielā mērā mijiedarbojas, vienlaicīgi panākt visu sugu maksimālu ilgtspējīgu nozveju nevar un ir jālemj, kuras sugas vajadzētu noteikt par prioritārām.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
7.bapsvērums (jauns)
(7b)  Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāņem vērā jaunākie ICES ieteikumi un ziņojumi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai nodrošinātu, ka šī regula cik iespējams atbilst jaunākajai informācijai.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7.capsvērums (jauns)
(7c)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK1a (turpmāk “Jūras stratēģijas pamatdirektīva”) komerciāli izmantoto zivju krājumu dabiskie sadalījumi pēc vecuma un izmēra ir svarīgi rādītāji jūras vides laba ekoloģiskā stāvokļa panākšanai.
_________________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)  Ir lietderīgi izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem.
(8)  Galvenais mērķis ir izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt atjaunot, panākt un uzturēt attiecīgo sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem, cik vien iespējams samazinot ietekmi uz citām sugām, piemēram, jūras putniem, un jūras vidi kopumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9.apsvērums
(9)  Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai pieejai atbilstošu biomasas apjomu.
(9)  Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai ekosistēmas pieejai zvejniecības pārvaldībā atbilstošu biomasas apjomu un kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9.aapsvērums (jauns)
(9a)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, pakāpeniski izskaust izmetumus, izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to. Šo mērķi var sasniegt, uzlabojot zvejas rīku un prakses selektivitāti.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.
(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos. Nosakot līmeņus, kas jāsasniedz zvejas izraisītas zivju mirstības un biomasas aspektā, būtu jāņem vērā jaunākie zinātniskie ieteikumi.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
12.apsvērums
(12)  Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu19, jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem.
(12)  Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu19, jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem, kuri ļauj atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Par izmantošanas augšējo robežu būtu jānosaka izmantošana maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī.
__________________
__________________
19 ICES tehniskie dienesti, 2014. gada septembris; http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Fmsy_range_for_Baltic_cod_and_pelagic_stocks.pdf.
19 ICES tehniskie dienesti, 2014. gada septembris; http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Fmsy_range_for_Baltic_cod_and_pelagic_stocks.pdf.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma nārsta bara minimālās biomasas apmērā, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai. Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minimālo nārsta bara biomasu.
(13)  Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma biomasas apmērā, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam (BMSY). Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic, lai nepieļautu, ka krājuma apmērs kļūst mazāks par minēto līmeni.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
14.apsvērums
(14)   Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts.
(14)   Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad citi rādītāji ļauj sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Zinātniskie dati par nārsta biomasu attiecībā uz piezveju ātri jādara pieejami, lai varētu veikt vajadzīgos pasākumus.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
16.apsvērums
(16)   Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.
(16)   Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16.aapsvērums (jauns)
(16a)  Pieņemot deleģētos aktus Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktā izkraušanas pienākuma ievērošanai, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis, lai paredzētu citus pārvaldības pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
17.apsvērums
(17)   Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/200520 vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.
(17)   Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/200520 vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.
__________________
__________________
20 Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
20 Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
17.aapsvērums (jauns)
(17a)  Pieņemot tehniskos pavadpasākumus, kas palīdzētu sasniegt plāna mērķus, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
18.apsvērums
(18)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(18)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu un specializēto struktūru līmenī dalībvalstīs un Savienībā, iesaistot gan Eiropas Parlamenta, gan Padomes ekspertus. Pirms konkrēta pasākuma priekšlikuma pabeigšanas būtu jārīko intensīva apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
18.aapsvērums (jauns)
(18a)  Pieņemot deleģētos aktus, kas paplašina šīs regulas darbības jomu attiecībā uz korektīviem pasākumiem, kuri attiecas uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, un attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
18.bapsvērums (jauns)
(18b)  Īstenojot ar šo regulu izveidoto plānu, prioritāte būtu jāpiešķir reģionalizācijas principa piemērošanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
19.apsvērums
(19)   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.
(19)   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm un konsultatīvajām padomēm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.aapsvērums (jauns)
(19a)  Lai uzlabotu plāna efektivitāti un novatoriskos aspektus, kopīgajiem ieteikumiem un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem vajadzētu tiekties panākt augšupēju un uz rezultātiem balstītu pieeju iekļaušanu.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
19.bapsvērums (jauns)
(19b)  Pieņemot deleģētos aktus par plānā paredzētiem saglabāšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
22.aapsvērums (jauns)
(22a)  Būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumā var sniegt finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/20141a.
___________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
25.apsvērums
(25)  Attiecībā uz termiņiem jānorāda, ka attiecīgo krājumu maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Pēc tam tas būtu jāuztur.
(25)  Attiecībā uz termiņiem attiecīgo krājumu mērķapjoms, ja iespējams, būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Izmantošanas apmēru sasniegšana vēlākā laikā būtu jāatļauj tikai tad, ja to sasniegšana līdz 2015. gadam nopietni apdraudētu iesaistīto zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Pēc 2015. gada minētie izmantošanas apmēri būtu jāsasniedz cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk par 2020. gadu. Pēc tam mērķis būtu jāuztur.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
26.apsvērums
(26)  Tā kā nav izveidots zvejas piepūles režīms, ir jāsvītro īpašie noteikumi par īpašu zvejas atļauju un kuģu vai dzinēju aizstāšanu, kas piemērojami Rīgas jūras līcī. Tāpēc būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005.
svītrots
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šo plānu piemēro arī attiecīgo krājumu zvejā iegūtām jūras zeltplekstēm, plekstēm, akmeņplekstēm un gludajiem rombiem ICES 22.–32. apakšrajonā.
2.  Šī regula paredz arī pasākumus attiecībā uz jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezveju ICES 22.–32. apakšrajonā, kurus piemēro 1. punktā minēto krājumu zvejai.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – b un c punkti
(b)  “murdi” ir lieli zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši, virspusē atvērti un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;
(b)  “murdi, kūri un stāvvadi” ir zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;
(c)  “zivju ķeramie grozi un venteri” ir mazas krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;
(c)  “zivju ķeramie grozi un venteri” ir krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;
Grozījums Nr. 63, 28 un 56
Regulas priekšlikums
3. pants
1.  Plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un jo īpaši:
1.  Plāns nodrošina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK mērķu sasniegšanu un jo īpaši:
(a)  sasniegt un uzturēt attiecīgo krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un
(a)  atjaunot un uzturēt attiecīgos krājumus virs biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un
(b)  nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu saskaņā ar piesardzīgu pieeju.
(b)  nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
2.  Plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltpleksti.
2.  Plāns veicina izmetumu izskaušanu, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to, un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltpleksti.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Saskaņotība ar Savienības vides tiesību aktiem
1.  Plāns piemēro ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībai.
2.  Nolūkā nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu un ka zvejas darbības nedegradē jūras vidi, plāns atbilst Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem un palīdz tos panākt, lai līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli. Konkrētāk, tā mērķi ir:
(a)  nodrošināt, ka tiek izpildīti minētās direktīvas I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi;
(b)  palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma 1., 4. un 6. raksturlielumu proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pēc tam jāuztur šādos diapazonos.
1.  Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomā ņem vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, un tie, ja iespējams, ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam un pēc tam jāuztur. Attiecīgo krājumu zvejas izraisītu mirstību nosaka šādos diapazonos.
Krājums
Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons

Krājums
Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons

Baltijas jūras rietumdaļas menca
0,23–0,29

Baltijas jūras rietumdaļas menca
0 līdz FMSY

Baltijas jūras austrumdaļas menca
0,41–0,51

Baltijas jūras austrumdaļas menca
0 līdz FMSY

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
0,23–0,29

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
0 līdz FMSY

Rīgas jūras līča reņģe
0,32–0,39

Rīgas jūras līča reņģe
0 līdz FMSY

Botnijas jūras reņģe
0,13–0,17

Botnijas jūras reņģe
0 līdz FMSY

Botnijas līča reņģe
Nav noteikts

Botnijas līča reņģe
0 līdz FMSY

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
0,25–0,31

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
0 līdz FMSY

Baltijas jūras brētliņa
0,26–0,32

Baltijas jūras brētliņa
0 līdz FMSY

FMSY (zvejas izraisīta zivju mirstība, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai) vērtības iegūst jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, kas ir uzticami un pieejami, un zvejas izraisītai zivju mirstības (F) vērtībai vajadzētu tiekties uz 0,8 x FMSY.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Zvejas iespējas nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka tās pārsniedz 1. punkta tabulā norādītās FMSY vērtības, ir mazāka nekā 5 %.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Šī regula zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. pantā, paredz saskaņā ar minēto regulu sniegto finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara minimālā biomasa, kura atbilst pilnai reproduktīvajai spējai, attiecīgajiem krājumiem ir šāda.
1.  Saglabāšanas references rādītāji, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai, attiecīgajiem krājumiem ir šāda.
Krājums
Nārsta bara minimālā biomasa (tonnās)

Krājums
Nārsta bara minimālā biomasa (tonnās)

Baltijas jūras rietumdaļas menca
36 400

Baltijas jūras rietumdaļas menca
36 400 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras austrumdaļas menca
88 200

Baltijas jūras austrumdaļas menca
88 200 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
600 000

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
600 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Rīgas jūras līča reņģe
Nav noteikta

Rīgas jūras līča reņģe
Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Botnijas jūras reņģe
Nav noteikta

Botnijas jūras reņģe
Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Botnijas līča reņģe
Nav noteikta

Botnijas līča reņģe
Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
110 000

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
110 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras brētliņa
570 000

Baltijas jūras brētliņa
570 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ja kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta 1. punktā, tiek pieņemti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma strauju atjaunošanos līdz piesardzīgam apjomam. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas nosaka tādos apmēros, kas ir mazāki par tiem, kuri nodrošinātu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazonus, kas noteikti 4. panta 1. punktā. Vajadzības gadījumā šo korektīvo pasākumu vidū var būt leģislatīva akta priekšlikumu iesniegšana, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu.
2.  Ja kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta 1. punktā, tiek pieņemti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi pēc iespējas drīz atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas nosaka tādos apmēros, kas ir mazāki par tiem, kuri nodrošinātu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazonus, kas noteikti šīs regulas 4. panta 1. punktā. Vajadzības gadījumā šo korektīvo pasākumu vidū var būt leģislatīva akta priekšlikumu iesniegšana, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja kāda attiecīgā krājuma biomasa konkrētā gadā ir zemāka par līmeņiem, kas norādīti tabulā turpmāk, veic attiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir apturēt attiecīgā krājuma specializētu zveju.
Krājums
Biomasas limits (tonnās)

Baltijas jūras rietumdaļas menca
26 000

Baltijas jūras austrumdaļas menca
63 000

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
430 000

Rīgas jūras līča reņģe
Nav noteikta

Botnijas jūras reņģe
Nav noteikta

Botnijas līča reņģe
Nav noteikta

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
90 000

Baltijas jūras brētliņa
410 000

Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
6. pants
Pasākumi jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba apdraudējuma gadījumā
Jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba tehniskie saglabāšanas pasākumi
1.  Ja zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma saglabāšana Baltijas jūrā ir apdraudēta, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz apdraudēto krājumu jebkurā no turpmāk minētajiem aspektiem:
1.   Ja zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka nolūkā nodrošināt, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma pārvaldība Baltijas jūrā notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju, vajadzīgi korektīvi pasākumi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezveju un turpmāk minētajiem tehniskajiem pasākumiem:
(c)   (a) zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;
(a)  zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;
(d)(b) tehniskie pasākumi, tostarp tādi, kas nosaka:
(1)   zvejas rīku raksturlielumus, jo īpaši linuma acs izmēru, auklas diametru, zvejas rīka izmēru,
(b)   zvejas rīku raksturlielumi, jo īpaši linuma acs izmērs, auklas diametrs, zvejas rīka izmērs;
(2)   zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku, zvejas rīka ievietošanas dziļumu,
(c)   zvejas rīku izmantošana, jo īpaši ūdenī atrašanās laiks un zvejas rīka ievietošanas dziļums;
(3)   aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos,
(d)   aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos apgabalos;
(4)   aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos laikposmos,
(e)   aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos laikposmos;
(5)   minimālo saglabāšanas references izmēru.
(f)   minimālais saglabāšanas references izmērs;
(g)  citi ar selektivitāti saistīti raksturlielumi.
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīto mērķi, un tie balstās uz zinātnisko ieteikumu.
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīto mērķi un saskaņotību ar 3.a pantā minētajiem Savienības vides aktiem, un tie balstās uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par īpašiem saglabāšanas pasākumiem, kas minēti 1. punktā.
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par īpašiem saglabāšanas pasākumiem, kas minēti 1. punktā.
3.a  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.
3.b  Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, analizē 1. punktā minēto deleģēto aktu ietekmi gadu pēc to pieņemšanas un pēc tam katru gadu. Ja šāda analīze liecina, ka deleģētais akts aktuālās situācijas risināšanai neder, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgu ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
7. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltplekstei izkraušanas pienākumu nepiemēro, ja zvejo ar šādiem zvejas rīkiem: murdi, zivju ķeramie grozi un venteri.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, mencai izkraušanas pienākumu nepiemēro, ja zvejo ar šādiem zvejas rīkiem: murdi, zivju ķeramie grozi un venteri, kūri un stāvvadi.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību.
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, kā arī saskaņotību ar 3.a pantā minētajiem Savienības vides tiesību aktiem un nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  zvejas mērķsugu un linuma acs izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II un III pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā;
(a)  zvejas mērķsugu, linuma acs izmēru un minimālo saglabāšanas references izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II, III un IV pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā un 14. panta 1. punktā;
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
(f)  tralēšanas aizliegums Rīgas jūras līcī, kas noteikts tās 22. pantā.
svītrots
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Turklāt pirms tehnisko pasākumu pieņemšanas Komisija cenšas ņemt vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, tostarp ICES pētījumus.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Pelaģiskā zveja, kurā izmanto stacionārus zvejas rīkus ar linuma acs izmēru, kas mazāks par110 mm vai 120 mm izliekamu rīku gadījumā, mencu nārstošanas laikā ir aizliegta.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
VIa nodaļa (jauna)
VIa NODAĻA
ĪPAŠI PASĀKUMI
9.a pants
Īpaši pasākumi
1.  No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegtss veikt jebkādas zvejas darbības norobežotajos apgabalos, ar loksodromām secīgi savienojot šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.
(a)  1. apgabals:
–  55° 45′ N, 15° 30′ E;
–  55° 45′ N, 16° 30′ E;
–  55° 00′ N, 16° 30′ E;
–  55° 00′ N, 16° 00′ E;
–  55° 15′ N, 16° 00′ E;
–  55° 15′ N, 15° 30′ E;
–  55° 45′ N, 15° 30′ E;
(b)  2. apgabals:
–  55° 00′ N, 19° 14′ E;
–  54° 48′ N, 19° 20′ E;
–  54° 45′ N, 19° 19′ E;
–  54° 45′ N, 18° 55′ E;
–  55° 00′ N, 19° 14′ E;
(c)  3. apgabals:
–  56° 13′ N, 18° 27′ E;
–  56° 13′ N, 19° 31′ E;
–  55° 59′ N, 19° 13′ E;
–  56° 03′ N, 19° 06′ E;
–  56° 00′ N, 18° 51′ E;
–  55° 47′ N, 18° 57′ E;
–  55° 30′ N, 18° 34′ E;
–  56° 13′ N, 18° 27′ E.
2.  Visiem Savienības zvejas kuģiem, kuru garums ir vismaz astoņi metri un uz kuriem ir vai tiek izmantoti jebkādi zvejas rīki mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2187/2005 3. pantu, vajadzīga īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā.
3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus šā panta grozīšanai, ja tas vajadzīgs 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzībai.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
10. pants
10. pants
10. pants
Reģionālā sadarbība
Reģionālā sadarbība
1.  Šajā nodaļā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
1.  Šīs regulas 6., 8. un 9. pantā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis turpmāk norādītajos termiņos var iesniegt kopīgus ieteikumus:
2.  Pēc apspriešanās ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm attiecīgās dalībvalstis var iesniegt jebkādus 6. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā minētos kopīgos ieteikumus pirmo reizi ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu, bet ne vēlāk kā 1. septembrī tādu pasākumu gadījumā, kuri attiecas uz dalībvalstīm. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, ja pēkšņi ir mainījusies plāna aptverta krājuma situācija un ieteiktie pasākumi ir vajadzīgi vai pamatoti saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.
a)  par pasākumiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā un attiecas uz konkrēto kalendāra gadu, – ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. septembrī;
b)  par pasākumiem, kas izklāstīti 8 panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā, – pirmo reizi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam sešus mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu.
2.a  Arī attiecīgās konsultatīvās padomes var iesniegt ieteikumus saskaņā ar 2. punktā norādītajiem termiņiem.
2.b  Visas Komisijas atkāpes no kopīgajiem ieteikumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, un tās ir iespējams pārbaudīt.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
12. pants
12. pants
12. pants
Iepriekšēji paziņojumi
Iepriekšēji paziņojumi
1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem,
1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro:
kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kg mencu
(a)   attiecībā uz mencas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kilogrami mencu;
vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.
(b)  attiecībā uz reņģes un/vai brētliņas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturētas vismaz divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.
2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā.
2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut agrāku ienākšanu ostā, ja ir pieejami attiecīgajiem kontroles pasākumiem vajadzīgie apstākļi.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
13. pants – b punkts
(b)  5 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.
(b)  2 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
14. pants
14. pants
14. pants
Plāna novērtēšana
Plāna novērtēšana
Komisija sešus gadus pēc plāna stāšanās spēkā un pēc tam reizi sešos gados nodrošina novērtējumu par šā plāna ietekmi uz krājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši lai ņemtu vērā izmaiņas zinātniskajos ieteikumos. Šo novērtējumu rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Komisija trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados novērtē šā daudzgadu plāna ietekmi uz krājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz progresu zivju krājumu atjaunošanā un uzturēšanā virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šā novērtējuma rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, un Komisija var ierosināt pielāgot daudzgadu plānu vai ierosināt grozīt deleģētos aktus, ja tas ir vajadzīgs un ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
IXa nodaļa (jauna)
IXa NODAĻA
EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTS
14.a pants
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts
Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā šajā regulā paredzēto daudzgadu plānu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. panta izpratnē.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 6., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 6., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
16. pants
Regulas (EK) Nr. 2187/2005 20. un 21. pantu svītro.
Regulu (EK) Nr. 2187/2005 groza šādi:
1.  Regulas 13. panta 3. punktu svītro.
2.  Regulas IV pielikuma slejā “Minimālais izmērs” tekstu “38 cm” attiecībā uz mencas minimālo saglabāšanas references izmēru aizstāj ar “35 cm”.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta 2. punkta otro daļu (A8- 0128/2015).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika