Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu (2015/2039(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. pantu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 26. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,
– ņemot vērā Sorbonas kopīgo deklarāciju par Eiropas augstākās izglītības sistēmas arhitektūras saskaņošanu, ko 1998. gada 25. maijā Parīzē parakstīja četri atbildīgie Francijas, Vācijas, Itālijas un Apvienotās Karalistes ministri (turpmāk — Sorbonas deklarācija)(1),
– ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā Boloņā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri (turpmāk — Boloņas deklarācija)(2),
– ņemot vērā Ministru konferencē, kurā tikās par augstākās izglītības jomu atbildīgie Eiropas ministri un kura norisinājās Lēvenē un Luvenlanēvā 2009. gada 28. un 29. aprīlī, pieņemto oficiālo paziņojumu (komunikē)(3),
– ņemot vērā 2010. gada 12. marta Budapeštas-Vīnes deklarāciju, kuru pieņēma 47 valstu izglītības ministri un ar kuru oficiāli tika uzsākta Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) darbība(4),
– ņemot vērā Bukarestē 2012. gada 26. un 27. aprīlī notikušajā Ministru konferencē un Trešajā Boloņas politikas forumā pieņemto oficiālo paziņojumu (komunikē)(5),
– ņemot vērā Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) Ministru konferencē Bukarestē 2012. gada 26. un 27. aprīlī pieņemto EHEA mobilitātes stratēģiju 2020. gada perspektīvā(6),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu („IMI regula”)(7),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra ieteikumu, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā(8),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra ieteikumu par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(9),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(10),
– ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(11),
– ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2009. gada 26. novembra secinājumus par izglītības nozīmes palielināšanu labi funkcionējošā zināšanu trijstūrī(12),
– ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(13),
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu(14),
– ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu „Jaunatne kustībā — jauniešu mācību mobilitātes veicināšana”(15),
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. maija paziņojumu „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un jauninājumi” (COM(2006)0208),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),
– ņemot vērā ziņojumu „Augstākā izglītība Eiropā 2009: Boloņas procesa virzība” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2009)(16),
– ņemot vērā ziņojumu „Tiešskats uz augstāko izglītību Eiropā 2010. gadā — Boloņas procesa ietekme” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2010)(17),
– ņemot vērā ziņojumu „Eiropas augstākās izglītības telpa 2012. gadā — ziņojums par Boloņas procesa īstenošanu” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2012)(18),
– ņemot vērā Eirobarometra 2007. gadā veikto mācībspēku aptauju par augstākās izglītības reformu(19),
– ņemot vērā Eirobarometra 2009. gadā veikto studentu aptauju par augstākās izglītības reformu(20),
– ņemot vērā Eirostata 2009. gada 16. aprīļa publikāciju „Boloņas process Eiropas augstākajā izglītībā — svarīgākie sociālās dimensijas un mobilitātes rādītāji”(21),
– ņemot vērā Erevānā, Armēnijā 2011. gada 8. un 9. septembrī notikušās starptautiskās konferences par augstākās izglītības finansēšanu noslēguma ziņojumu(22),
– ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. septembra rezolūciju par Boloņas procesu un studentu mobilitāti(23),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu — jauna partnerība Eiropas universitāšu modernizācijai(24),
– ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas iestāžu ieguldījumu Boloņas procesa konsolidācijā un progresā(25),
– ņemot vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF)(26),
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0121/2015),
A. tā kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā Boloņas procesa svarīgajai nozīmei vajadzētu izpausties kā centieniem sasniegt visaugstākā iespējamā zināšanu un inovāciju līmeņa mērķus, nodrošinot iedzīvotājiem plašas iespējas iegūt izglītību un pastāvīgi papildināt zināšanas, un tā kā tam vajadzētu atspoguļoties stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā, kā arī Ž. K. Junkera investīciju plāna Eiropai īstenošanā;
B. tā kā pētījumi rāda, ka gandrīz katram trešajam darba devējam Eiropā ir problēmas atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm; tā kā attiecībā uz mērķi samazināt prasmju neatbilstību ES (atšķirības starp indivīda darba prasmēm un prasībām darba tirgū) Boloņas reforma līdz šim nav bijusi ļoti veiksmīga; tā kā prasmju neatbilstība ir kļuvusi par galveno problēmu Eiropā, kas ietekmē visas sabiedrības jomas, sākot no uzņēmumu produktivitātes un efektivitātes līdz jauniešu pašreizējai un turpmākajai labklājībai;
C. tā kā jauniešu bezdarba problēma kopš krīzes sākuma 2008. gadā nav daudz uzlabojusies; tā kā 2014. gada beigās ES bija aptuveni 5 miljoni jaunieši (jaunāki par 25 gadiem), kas ir bezdarbnieki;
D. tā kā, citējot kādu filozofu, universitāšu raksturīgai iezīmei ir jābūt „patiesības un skaistuma meklējumiem”, papildus to uzdevumam sagatavot jaunus profesionāļus, zinātniekus, inženierus, skolotājus, ārstus, politiķus, iedzīvotājus;
E. tā kā ir svarīgi aplūkot universitātes kā galvenās reālās Boloņas procesa dalībnieces, kuru darbība sniedzas pāri reģionālo un valsts iestāžu koordinācijas, regulatīvajām un resursu atbalsta funkcijām;
F. tā kā šajā starpvalstu iniciatīvā sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām ir paveikts darbs, lai sniegtu vienotu Eiropas atbildi uz nopietnām problēmām, ar ko saskaras daudzas valstis, bet tas ir bijis nepietiekams;
G. tā kā Boloņas procesa faktiskais mērķis ir nodrošināt standartu un kvalitātes saderīgumu un salīdzināmību dažādās augstākās izglītības sistēmās, vienlaikus respektējot augstskolu autonomiju un tādējādi veicinot patiesi demokrātiskas Eiropas telpas radīšanu un piedāvājot iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas;
H. tā kā ir nepieciešams novērtējums par aizvadīto piecpadsmit gadu laikā gūtajiem panākumiem, šajā novērtējumā ņemot vērā gan reģionālās sadarbības „veiksmes stāstu”, gan pastāvīgās problēmas, ar ko ir nācies saskarties, gan arī to, ka izvirzītie mērķi nav sasniegti vienādā mērā;
I. tā kā Boloņas process, neraugoties uz to, ka lielākajā daļā valstu tas ir virzījis un motivējis izglītības reformas, dažās valstīs var tikt uzskatīts par birokrātisku šķērsli neveiksmīgas komunikācijas un izpratnes trūkuma dēļ par to, kāda ir Boloņas procesa patiesā vīzija;
J. tā kā ir svarīgi atzīt, ka Boloņas process savā būtībā ir visas Eiropas mēroga process, kā arī atzīt visus tajā iesaistītos dalībniekus, tostarp studentus, mācībspēkus, pētniekus un darbiniekus, kas nav mācībspēki;
K. tā kā izšķirīga nozīme ir tam, lai izglītībai un apmācībai, tostarp profesionālajai apmācībai, tiktu pastāvīgi sniegts finansiāls atbalsts un lai šis atbalsts tiktu palielināts, jo īpaši šajā ekonomikas krīzes laikā;
L. tā kā šajā pastāvīgi mainīgajā situācijā ir nepieciešams atkārtoti apliecināt valstu valdību un visu citu attiecīgo ieinteresēto pušu politiskās saistības, kas ir Boloņas procesa pamatā, un iesaistīšanos Eiropas iestāžu procesa īstenošanā;
Boloņas procesa nozīme
1. norāda, ka prasmju pilnveidošanas, izaugsmes un darbvietu izveides sekmēšanas perspektīvā izglītība ir viens no galvenajiem mūsu sabiedrības balstiem; uzsver, ka lielākam ieguldījumam izglītībā ir izšķiroša nozīme, lai varētu efektīvi pārvarēt nabadzību, sociālo nevienlīdzību un bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, un veicināt sociālo iekļautību;
2. norāda, ka Boloņas process varētu palīdzēt atrisināt prasmju neatbilstības jautājumu ES, ja tas nodrošinātu studentiem iespēju iegūt un attīstīt darba tirgū nepieciešamās kompetences, un ka ar šādu rīcību tas varētu sasniegt svarīgo mērķi — uzlabot absolventu nodarbinātību;
3. apzinās Boloņas procesa nozīmi t. s. zināšanu Eiropas izveidē; uzsver, ka zināšanu izplatīšana, izglītība un pētniecība ir stratēģijas „Eiropa 2020” izšķirošs elements un sniedz ieguldījumu Eiropas pilsoniskuma veicināšanā; tomēr uzsver arī, ka ir nepieciešams konsultēties ar augstākās izglītības aprindām (mācībspēkiem, studentiem un darbiniekiem, kas nav mācībspēki), lai izprastu iebildumus pret reformām, kuras saistītas ar Boloņas procesu, kā arī nepieciešamību nodrošināt bezmaksas un visiem pieejamu valsts izglītību, kas apmierina sabiedrības vajadzības;
4. norāda, ka Boloņas reformu rezultātā tika izveidota Eiropas augstākās izglītības telpa (European Higher Education Area — EHEA) un ka aizvadīto piecpadsmit gadu laikā šīs reformas ļāvušas gūt ievērojamus panākumus, proti, padarot augstākās izglītības struktūras salīdzināmākas, palielinot mobilitāti, izveidojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā arī diplomu atzīšanā, uzlabojot izglītības sistēmu kvalitāti, kā arī Eiropā iegūtas augstākās izglītības pievilcīgumu;
5. norāda, ka Boloņas procesā joprojām ir jāpaveic liels darbs attiecībā uz izglītības sistēmas pielāgošanu darba tirgus vajadzībām un vispārējās piemērotības darba tirgum un konkurētspējas, kā arī Eiropas augstākās izglītības pievilcīguma uzlabošanu; norāda, ka Eiropas augstākās izglītības iestādēm ir jāspēj ātri reaģēt uz ekonomikas, kultūras, zinātnes un tehnoloģijas izmaiņām modernajā sabiedrībā, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu izaugsmes, piemērotības darba tirgum un sociālās kohēzijas veicināšanai;
6. norāda uz Bukarestē 2012. gadā notikušajā EHEA ministru konferencē ieskicētajiem tuvāko gadu mērķiem un valstu prioritātēm attiecībā uz darbībām, kas īstenojamas līdz 2015. gadam, kā arī uz šajā konferencē pieņemtajiem ieteikumiem attiecībā uz EHEA mobilitātes stratēģiju 2020. gada perspektīvā, un iesaka izveidot jaunas observatorijas, jaunas pieejas dažādajām Eiropas augstskolu aprindām, kā arī izveidot jaunu integrācijas sistēmu augstskolu kopienu locekļiem, lai tos integrētu šā plāna reformu procesā;
Prioritātes un uzdevumi
7. aicina EHEA valstis īstenot kopīgās, saskaņotās reformas, lai paātrinātu Boloņas procesa mērķu sasniegšanu un stiprinātu EHEA uzticamību; mudina atbalstīt valstis, kuras saskaras ar grūtībām šo reformu īstenošanā; šajā sakarībā atbalsta plaša apmēra starpvalstu un attiecīgo ieinteresēto pušu partnerību izveidi;
8. aicina dalībvalstis turpināt uzlabot un atjaunināt augstākās izglītības iestāžu novērtējumu saskaņā ar standartiem, kurus iepriekš starptautiskā līmenī noteica izglītības sistēmas, atzinīgi novērtējot izcilību ar mērķi attīstīt zināšanas, pētniecību un zinātni;
9. uzsver mācību metožu dažādības, tostarp valodu dažādības, saglabāšanas nozīmi; mudina dalībvalstis palielināt studentu stipendijas un nodrošināt, ka tās ir viegli pieejamas;
10. norāda, ka ir jāturpina centieni pilnveidot EHEA, balstoties uz tās mērķu sasniegšanā panākto progresu, kā arī uz panākumiem, kas gūti koordinācijā ar Eiropas izglītības un apmācības telpu, Eiropas mūžizglītības telpu un Eiropas pētniecības telpu;
11. aicina visas ieinteresētās puses, kas ir saistītas ar Boloņas procesa īstenošanu, pastiprināt kvalitātes nodrošināšanu, lai panāktu, ka Eiropas augstākās izglītības joma uzlabo savu pievilcīgumu, par piemēru ņemot pasaules akadēmisko izcilību;
12. aicina dalībvalstis, EHEA valstis un visu ES sekmēt sabiedrības izpratni par Boloņas procesu un sabiedrības atbalstu šim procesam, tostarp īstenojot darbības iedzīvotāju līmenī, lai panāktu efektīvāku un dinamiskāku iesaistīšanos tā mērķu sasniegšanā;
13. norāda, ka Komisijai kā Boloņas procesa dalībniecei ir svarīga nozīme, veidojot EHEA, un aicina to saglabāt savu lomu Boloņas procesa intensificēšanā un centienu paātrināšanā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;
14. norāda, ka ir nepieciešams izvirzītajos mērķos iekļaut terciārā sektora izglītības un pētniecības kvalitāti; uzskata, ka viens no šo mērķu sasniegšanas rādītājiem varētu būt absolventu piemērotības darba tirgum palielināšana, kas ir arī stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis;
15. aicina valdības, augstākās izglītības iestādes un pētniecības institūtus iesaistīties dialogā par to, kā mērķtiecīgi, maksimāli un efektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus un raudzīties pēc jauniem un atšķirīgiem finansēšanas modeļiem, lai papildinātu valsts finansējumu; šajā sakarībā uzsver arī programmas „Apvārsnis 2020” nozīmīgumu, vadot sadarbības pētniecības projektus starp Eiropas augstākās izglītības iestādēm, un pauž bažas par nepārtrauktajiem mēģinājumiem samazināt tās finansējumu, lai gan citas budžeta sadaļas netiek apstrīdētas;
16. aicina valdības uzlabot efektivitāti attiecībā uz valsts finansējuma izlietojumu izglītības jomā un ievērot ES galveno mērķi — līdz 2020. gadam 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā un izstrādē; uzsver, ka ir nepieciešams vērienīgs finansējums izglītības un pētniecības jomā, jo tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem, kā arī cīnītos ar ekonomikas krīzi un bezdarbu;
17. norāda, kādas potenciālās iespējas ESIF būtu jādod augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai; pauž nopietnas bažas par plānotajiem finansējuma samazinājumiem programmai „Apvārsnis 2020”, kas tiešā veidā saistīts ar pētniecību un izglītību, par labu ESIF;
18. brīdina, ka „Apvārsnis 2020” līdzekļu samazinājumi neapšaubāmi ietekmētu Boloņas procesa pilnīgu īstenošanu, un mudina Komisiju atsaukt jebkuru šādu priekšlikumu;
19. rosina izmantot gan augšupēju, gan lejupēju pieeju, iesaistot visu akadēmisko kopienu un sociālos partnerus, un prasa EHEA ministriem uzņemties politiskas saistības un iesaistīties sadarbībā, izstrādājot kopēju stratēģiju Boloņas reformu īstenošanai;
20. prasa turpināt studiju programmu pilnveidošanu, nosakot skaidrus mērķus un tiecoties panākt, lai tās sniegtu nepieciešamās zināšanas apvienojumā ar dažādām prasmēm, gan vispārējām, gan profesionālām, kas nepieciešamas ne tikai, lai absolventus sagatavotu darba tirgus prasībām un attīstītu viņu spējas iesaistīties mūžizglītībā, bet arī lai kalpotu kā būtisks iedzīvotāju integrācijas faktors; atbalsta Eiropas profesionālo kvalifikāciju sertifikācijas sistēmas pilnīgu ieviešanu;
21. uzsver STEM disciplīnu (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) lomu un to nozīmīgumu attiecībā uz sabiedrību, ekonomiku un absolventu piemērotību darba tirgum;
22. prasa EHEA pareizi ieviest Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS) un diploma pielikumu — galvenos instrumentus, kas saistīti ar studentu akadēmisko slodzi un studiju rezultātiem, — lai sekmētu mobilitāti un palīdzētu studentiem veidot savu akadēmisko un ārpusmācību sasniegumu apkopojumu;
23. uzsver, cik svarīgi ir garantēt akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu un savietojamību, lai nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Eiropas līmenī un visās valstīs, kas pievienojušās EHEA, atbilstoši pārskatītajiem Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm (ESG) Eiropas augstākās izglītības jomā; aicina visas EHEA valstis un to attiecīgās kvalitātes nodrošināšanas aģentūras pievienoties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīkliem (Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā — ENQA un Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs — EQAR);
24. mudina Boloņas procesa partnerus un jo īpaši Komisiju regulāri izvērtēt kompetenču un prasmju neatbilstību brīdī, kad absolventi nokļūst darba vidē;
25. uzsver, cik būtisks ir stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis, lai 40 % no 30–34 gadus veciem cilvēkiem būtu ar pabeigtu augstāko izglītību un iegūtu attiecīgas prasmes un kompetences, kas viņiem ļauj atrast atbilstošu darbu;
26. uzsver kvalifikāciju ietvarstruktūru nozīmi pārredzamības uzlabošanā un aicina visas Boloņas procesā iesaistītās valstis nodrošināt valsts kvalifikāciju ietvarstruktūru saderīgumu ar EHEA un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrām;
27. uzsver, ka valsts kvalifikāciju sistēmas (NQF) daudzās dalībvalstīs joprojām ir nepieciešams pielāgot Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EQF), kā arī Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm (ESG); norāda, ka daudzas NQF joprojām nav reģistrētas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR);
28. norāda, ka studentu, mācībspēku, pētnieku un darbinieku, kas nav mācībspēki, mobilitāte ir viena no galvenajām Boloņas procesa prioritātēm; aicina dalībvalstis palielināt mobilitātes iespējas un kvalitāti un uzsver nepieciešamību pastiprināt „EHEA mobilitātes stratēģijas 2020” īstenošanu un līdz 2020. gadam sasniegt arī studentu mobilitātes kvantitatīvo mērķi — 20 %; šajā saistībā uzsver programmu „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020” būtisko nozīmi un to, cik svarīgi ir nodrošināt to raitu un efektīvu īstenošanu un veicināšanu; uzsver, ka studiju stipendijas, kas attiecas uz programmu „Erasmus+”, būtu jāatbrīvo no nodokļiem un sociālajām nodevām;
29. aicina pakāpeniski iekļaut studentu mobilitāti universitāšu oficiālajā mācību programmā;
30. uzsver nepieciešamību ES mobilitātes programmās iesaistīt pienācīgā daudzumā mākslas un mūzikas studentus un pasniedzējus;
31. aicina Komisiju un dalībvalstis universitāšu un tālākizglītības iestāžu klasificēšanas kritērijos iekļaut Eiropas un starptautisko partnerattiecību un mobilitātes līmeni, ko tās veicina;
32. atzīmē augstākās izglītības iestāžu noteicošo lomu mobilitātes veicināšanā un absolventu un pētnieku zināšanu un prasmju attīstīšanā, kas viņiem ļauj gūt panākumus ar nodarbinātību globālajā ekonomikā;
33. aicina dalībvalstis, Eiropas Savienību un EHEA nostiprināt mobilitāti, veicinot valodu apguvi, likvidējot administratīvos šķēršļus, paredzot piemērotu finansiālā atbalsta mehānismu un garantējot stipendiju, dotāciju un kredītpunktu pārnesamību; atzīmē, ka mobilitāte joprojām ir grūtāk pieejama studentiem, kas pieder pie mazāk pārtikuša sabiedrības slāņa;
34. uzsver izglītības paradigmas maiņu gan programmu izstrādē, gan īstenošanā, ko raksturo tas, ka izglītība kļūst vairāk orientēta uz studentiem, šai pieejai ietverot studentu personības pilnveidošanu; uzsver, cik būtiska ir studentu līdzdalība augstākās izglītības pārvaldībā;
35. uzsver, ka studiju programmām vajadzētu būt vērstām uz ilgtermiņa tirgus prasībām; uzsver arī to, ka piemērotība darba tirgum nozīmē to, ka studentiem vajadzētu būt daudzām dažādām kompetencēm, kas sagatavo viņus darba tirgum un sniedz viņiem mūžizglītības iespējas; šajā saistībā aicina uz aktīvu dialogu un valsts līmeņa un pārrobežu sadarbību attiecībā uz programmām un stažēšanos universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju starpā, kas palīdzētu pārvarēt ekonomikas krīzi, stimulētu ekonomisko izaugsmi, sekmētu uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu un tādējādi pavērtu iespējas plašākā sociālā nozīmē; rosina augstākās izglītības iestādes būt atvērtām attiecībā uz starpnozaru studijām, universitātes pētniecības institūtu izveidi un sadarbību ar atšķirīgiem partneriem;
36. uzsver nepieciešamību piedāvāt plašas iespējas dalībai mūžizglītībā, kā arī citos izglītības ieguves veidos, piemēram, neformālajā un ikdienējā izglītībā, kas ir būtiskas sociālo prasmju pilnveidošanai;
37. prasa centienus pastiprināt saikni starp augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju, tostarp veicinot uz pētniecību balstītu izglītību, un uzsver, ka programma „Apvārsnis 2020” ir galvenais finansēšanas mehānisms pētniecības atbalstam; prasa labāk sinhronizēt Boloņas procesa atbalstam īstenotos pasākumus, piemēram, programmas „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”;
38. prasa elastīgākus izglītības ieguves veidus, kuros ietilpst kopīga grāda ieguves programmas un starpdisciplināras studijas un kuri atbalsta inovāciju, radošu pieeju, profesionālo izglītību un apmācību, duālo izglītību un uzņēmējdarbības elementus augstākajā izglītībā, un aicina izpētīt jauno tehnoloģiju, digitalizācijas un IKT sniegto potenciālu, lai bagātinātu mācības un mācīšanu, kā arī tālāk attīstītu plaša spektra prasmes un jaunus mācību, mācīšanas un novērtēšanas modeļus;
39. aicina augstākās izglītības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sociālos partnerus un uzņēmumus iesaistīties pastāvīgā dialogā par nodarbināmības sekmēšanu un uzlabošanu; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pievērsties diskusijai par augstākās izglītības neizmantoto potenciālu attiecībā uz izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanu; aicina EHEA valstis un augstākās izglītības iestādes palielināt sadarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvas apmācības un mācekļu prakses, un šajā saistībā pastiprināt mobilitāti; uzsver, ka ieinteresētajām pusēm ir efektīvāk jāsadarbojas, lai paaugstinātu pamatkvalifikācijas un atjaunotu kvalificētu darbaspēku, kā arī uzlabotu profesionālās orientācijas un nodarbinātības konsultāciju sniegšanu, pieejamību un kvalitāti; turklāt uzskata, ka ir plašāk jāatbalsta studiju programmās ietvertā stažēšanās un citas apmācības darba vietā;
40. uzsver, ka ir nepieciešams atļaut atzītu bēgļu piekļuvi visām iestādēm, kuras apvienojušās EHEA, kas var palīdzēt viņiem ar izglītību veidot neatkarīgu dzīvi; turklāt uzsver, ka ir nepieciešams padarīt liberālākas uzturēšanās atļaujas absolventiem, kas vēlas veikt kvalificētu profesionālo darbību; uzsver, ka būtu jāpastiprina centieni attiecībā uz atzītu bēgļu sasvstarpēju atzīšanu, jo īpaši šādu studentu mobilitātes aspektā;
41. uzsver, ka dalībvalstis un visas augstākās izglītības iestādes, kas pievienojušās EHEA, ir atbildīgas par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, kas apmierinātu sociālās un ekonomiskās vajadzības pastāvošo problēmjautājumu kontekstā, un uzsver, ka ir nepieciešama cieša to sadarbība, lai sasniegtu Boloņas procesā noteiktos mērķus;
42. atzīmē, ka tikai dažas dalībvalstis ir izveidojušas visaptverošu stratēģiju, lai augstākajā izglītībā iekļautu studentus no zemāka sociāli ekonomiskā slāņa, tādējādi risinot t. s. sociālā filtra problēmu;
43. aicina Boloņas procesā vairāk iesaistīt vidusskolu skolotājus saistībā ar skolotāju apmācības kvalitātes un profesionālās mobilitātes veicināšanu, lai apmierinātu uz zināšanām balstītas sabiedrības jaunās prasības izglītības un apmācības jomā un sekmētu studentu snieguma uzlabošanos;
44. uzsver izglītības, tās kvalitātes un skolotāju misijas lomu nākamo paaudžu veidošanā, veicinot plašāku sociālo un ekonomisko kohēziju, kā arī darbvietu radīšanu, augstāku konkurētspējas un izaugsmes potenciālu; šajā sakarībā aicina panākt skolotāju profesijas labāku atzīšanu;
45. prasa īstenot ekonomiskus un sociālus centienus uzlabot sociālo iekļautību, nodrošinot visām personām taisnīgu un atklātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, sekmējot akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju, kā arī ārvalstīs pavadītu studiju periodu un iepriekšējās izglītības, sociālo prasmju programmu un neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un sniedzot attiecīgu izglītību dažādām izglītojamo cilvēku grupām ar mūžizglītības starpniecību;
46. uzsver Boloņas procesa sociālo dimensiju; aicina rīkoties ar mērķi pievērsties jautājumam par to, lai palielinātu nepietiekami pārstāvētu un mazāk aizsargātu grupu piedalīšanos, arī ar starptautisku mobilitātes programmu palīdzību;
47. uzsver izglītības mobilitātes lomu starpkultūru mācību procesā un to, ka Boloņas procesā ir jāveic aktīvi pasākumi, veicinot studentu starpkultūru zināšanas un cieņu;
48. prasa īstenot centienus izstrādāt EHEA ārējās dimensijas stratēģiju, sadarbojoties ar citiem pasaules reģioniem, lai palielinātu EHEA konkurētspēju un pievilcīgumu globālā mērogā, uzlabotu informācijas nodrošināšanu par EHEA, stiprinātu partnerībā balstītu sadarbību, pastiprinātu politisko dialogu un lielākā mērā atzītu kvalifikācijas;
49. uzsver nepieciešamību pilnveidot datu ieguvi EHEA valstīs, lai efektīvāk noteiktu un novērstu problēmas Boloņas procesā;
50. uzsver nākamās EHEA ministru konferences, kas 2015. gada maijā norisināsies Erevānā, nozīmi saistībā ar objektīvu un kritisku izvērtēšanu attiecībā uz panākumiem un trūkumiem 2012.–2015. gadam noteikto prioritāšu sasniegšanā, lai virzītu EHEA un turpinātu tās konsolidāciju ar pilnīgu Savienības atbalstu;
o o o
51. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 (COM(2015)0010).