Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0155/2014)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2015),

1.  sniedz Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (4) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Eiropas ombudes 2015. gada 26. februāra Lēmumu par izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2015),

1.  atzinīgi vērtē to, ka arī savas darbības trešajā finanšu gadā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir izpildījis budžetu un Revīzijas palāta nav konstatējusi būtiskas kļūdas; norāda uz panākumiem, kas gūti iepriekšējos gados konstatēto kļūdu labošanā, un atbalsta Revīzijas palātas gada pārskatā sniegtos ieteikumus par turpmākiem uzlabojumiem; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas publicēto Īpašo ziņojumu Nr. 11/2014 par EĀDD izveidi un daudziem lietderīgajiem šajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem attiecībā uz uzlabojumiem, kuri, cerams, pēc iespējas drīzāk tiks īstenoti;

2.  uzsver, ka 2011., 2012. un 2013. gada ziņojumā Revīzijas palāta par EĀDD atkārtoti ietvēra konstatējumus, kas bija saistīti ar algu maksājumiem darbiniekiem, nepilnībām ģimenes pabalstu administrēšanā, kuru EĀDD uzdevumā veic Atalgojuma un individuālo tiesību birojs, delegāciju drošības pakalpojumu iepirkuma līgumiem un IT pakalpojumu līgumiem;

3.  ir noraizējies par to, ka jautājums par darbinieku pabalstiem un saistībā ar tiem pieļautajām kļūdām bija radījis bažas jau iepriekšējos gados; prasa ieviest stingrāku kontroli šajā jomā, jo īpaši regulāri atgādināt darbiniekiem, ka viņiem ir jādeklarē citur saņemti pabalsti;

4.  pauž bažas par to, ka 2013. gadā vēl joprojām pilnībā nedarbojās Atalgojuma un individuālo tiesību biroja programma un ka tādēļ darbiniekiem tika nepareizi izmaksāti sociālie pabalsti; prasa EĀDD paplašināt šo sistēmu, iekļaujot tajā ierēdņus no visām dalībvalstīm;

5.  atgādina, ka EĀDD centrālajiem dienestiem regulāri jāseko līdzi visām iepirkuma procedūrām un katram procedūras posmam, jo īpaši delegācijās; uzskata, ka ir jāsniedz pastāvīgs atbalsts iesaistītajiem delegāciju darbiniekiem, sniedzot viņiem skaidrus norādījumus, lai mazinātu objektīvā riska iespējamību, jo īpaši sensitīvu konkursu un līgumu gadījumā; atzinīgi vērtē īpašas darba grupas izveidošanu EĀDD centrālajos dienestos darbam ar delegāciju drošības pakalpojumu līgumiem;

6.  norāda, ka attiecībā uz EĀDD piešķirtajiem pamatlīgumiem ir jāpieliek pienācīgas pūles, lai nodrošinātu darījumu izsekojamību, atbilstoši dokumentējot katru līgumu neatkarīgi no tā specifikas; prasa EĀDD centrālajiem dienestiem arī turpmāk uzlabot delegāciju darbinieku prasmes un informētību šajā jautājumā, kā arī attiecībā uz saistīto iekšējās kontroles normatīvu efektīvo piemērošanu kopumā; norāda, ka viena no nopietnākajām nepilnībām, kas atklāta, veicot ex ante pārbaudes 2013. gadā, attiecas uz informācijas kvalitāti, un prasa steidzami novērst šo trūkumu, lai nodrošinātu piekļuvi precīzai un vispusīgai informācijai pārvaldības un administratīvajā jomā;

7.  aicina EĀDD pilnveidot jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju attiecībā uz trešām valstīm un atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 23. janvārī beidzot tika parakstīts administratīvs saprašanās memorands ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

8.  prasa, lai EĀDD ziņotu par progresu, kas panākts saistībā ar jauno Savienības delegācijām piemērojamo stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kuras izstrādi bija plānots pabeigt 2013. gadā;

9.  pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina EĀDD tos nekavējoties ieviest;

10.  aicina EĀDD saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

11.  norāda, ka EĀDD centrālo dienestu galīgais budžets 2013. gadā bija EUR 508,8 miljoni, kas ir par 4,09 % vairāk, un tas ir sadalīts šādi: EUR 195,81 miljons EĀDD centrālajiem dienestiem un EUR 312,95 miljoni Savienības delegācijām; norāda, ka EĀDD paša budžetu papildina Komisijas iemaksa EUR 272,4 miljonu apmērā;

12.  pieņem zināšanai, ka 69 % (t. i., EUR 134,59 miljoni) EĀDD centrālo dienestu budžeta paredzēti algu maksājumiem un citam štata un ārštata darbinieku atalgojumam un10 % (EUR 19,92 miljoni) — ēkām un ar tām saistīto izmaksu segšanai; norāda, ka Savienības delegācijas izmanto EUR 106,6 miljonus (34 %) štata darbinieku algošanai, EUR 62,2 miljonus (19,9 %) — ārštata darbiniekiem un EUR 99,6 miljonus (31,8 %) — ēkām un ar tām saistīto izmaksu segšanai;

13.  uzskata, ka ierobežoto līdzekļu dēļ EĀDD vēl nav kļuvis par pilnvērtīgu Savienības diplomātisko dienestu; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas panākt EĀDD konsolidāciju;

14.  norāda, ka budžeta neitralitātes princips ir vērtējams ārkārtīgi atzinīgi, tomēr to nevajadzētu aplūkot šķirti no ietaupījumiem, ko dalībvalstis guvušas saistībā ar EĀDD izveidi;

15.  uzskata, ka EĀDD joprojām ir iestāde, kurā lielākā daļa darbinieku ieņem augstus amatus, un tas būtu jāmaina; uzskata, ka līdz šim veiktie pasākumi nolūkā ieviest korekcijas šajā jautājumā ir solis pareizajā virzienā, un prasa Komisijai aktīvāk iesaistīties dienestu sadarbības uzlabošanā; prasa EĀDD nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par AD15 un AD16 štata vietu skaita samazināšanu; turklāt norāda uz to, ka nav izveidota vadītāju kompetences sistēma, kas būtu pamats sākotnēji atlasīto kandidātu novērtēšanā; uzsver, ka kompetence ārpolitikas jautājumos joprojām jāuzskata par galveno kritēriju personāla atlasē;

16.  uzstāj, ka ir jāuzlabo EĀDD augstākā vadība un jāoptimizē lēmumu pieņemšana;

17.  atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojies ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars attiecībā uz to EĀDD darbinieku skaitu, kas nāk no valstīm, kuras Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada — tagad šo valstu pārstāvji veido 18 % no administratīvā personāla un 17,7 % no delegāciju vadītāju skaita, ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju skaita relatīvo apmēru, proti, 21 %; uzsver, ka, pieņemot darbiniekus darbā un piešķirot viņiem amatus, ir jānodrošina ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars; uzskata, ka vienlīdzīga ģeogrāfiskā pārstāvība EĀDD ir svarīgs elements, kas palīdzētu uzlabot darbības rezultātus, un aicina Komisiju turpināt strādāt šajā virzienā;

18.  ņem vērā centienus uzlabot dzimumu līdzsvaru un novērst iespējamos šķēršļus karjeras izaugsmei; mudina EĀDD turpināt darbu pie tā, lai samazinātu dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotību, jo īpaši augstāka līmeņa darbinieku kategorijā;

19.  tomēr pauž bažas par to, ka EĀDD atbildīgos amatos tiek iecelts neliels skaits sieviešu (204 vīrieši un 55 sievietes delegācijās, bet augstākos vadības amatus ieņem 42 vīrieši un 4 sievietes, proti, tikai 8,7 % sieviešu); prasa attiecībā uz vadošiem amatiem īstenot vienlīdzīgu iespēju plānu, lai pēc iespējas drīzāk novērstu šo nelīdzsvarotību;

20.  norāda, ka 2013. gadā ir sasniegts nolikumā noteiktais mērķis, ka vismaz divām trešdaļām no EĀDD administratīvajiem (AD) darbiniekiem ir jābūt dalībvalstu diplomātiem; tomēr norāda uz salīdzinoši lielo skaitu dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu (2014. gada jūnijā — 397) un prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par viņu statusu/atalgojumu un EĀDD budžetam radītajām izmaksām;

21.  atkārtoti pauž pagājušā gada izteikto prasību izveidot visaptverošu tabulu, kurā tiktu iekļauti visi EĀDD rīcībā esošie cilvēkresursi, norādot personu amata pakāpi, dzimumu un valstspiederību; norāda, ka šāda tabula būtu automātiski jāiekļauj iestādes gada darbības pārskatā;

22.  tomēr pauž nožēlu par to, ka vēl nav izdevies uzlabot ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru, un prasa, lai EĀDD panāktu pamatīgāku ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru, jo īpaši attiecībā uz vadošu amatpersonu un delegāciju vadītāju štata vietām; atgādina, ka ir obligāti jāpanāk dalībvalstu ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars visos administrācijas līmeņos, un mudina EĀDD veikt pasākumus, kas ļauj panākt visu dalībvalstu labāku un līdzsvarotāku pārstāvību;

23.  uzskata, ka Savienības īpašo pārstāvju pienākumi ir ļoti neskaidri noteikti un ka trūkst pienācīgas uzraudzības un darbības rezultātu analīzes; lai mazinātu šos trūkumus, ierosina Savienības īpašos pārstāvjus iekļaut EĀDD;

24.  atgādina, ka ir svarīgi pārcelt Savienības īpašo pārstāvju budžetu no kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) pamatdarbības budžeta uz EĀDD budžetu, lai veicinātu integrāciju EĀDD;

25.  pieņem zināšanai pārmaiņas cilvēkresursu jomā, tomēr piekrīt Revīzijas palātas apsvērumiem par to, ka delegācijās ir vajadzīgas specializētas konkrētu nozaru zināšanas; pauž bažas par to, ka Savienības delegācijās trūkst personāla darbam politikas struktūrvienībās un kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) misiju operatīvajai plānošanai un īstenošanai; norāda arī uz to, ka Savienības delegācijām ir praktiskas grūtības saistībā ar izlūkošanas ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu; aicina Komisiju kopā ar EĀDD ieviest saskaņotu pieeju delegāciju darbinieku profila optimizēšanai;

26.  norāda, ka līdzekļi, ko EĀDD atvēl iekšējās politikas ārējiem aspektiem, joprojām nav pietiekami un tam nav personāla, kas nepieciešams, lai ieguldītu atbilstīgu darbu finanšu instrumentu plānošanā, tādējādi apdraudot Savienības ārējās darbības saskaņotību;

27.  uzskata, ka šajā krīzes un vispārēju budžeta samazinājumu laikā būtu jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek iestāžu telpās, jo izbraukuma sanāksmju pievienotā vērtība neattaisno tik augstas izmaksas;

28.  aicina EĀDD gūt labāku ieskatu par izmaksām, ko rada darbā pieņemšanas procedūras; aicina EĀDD darba intervijās izmantot inovatīvus risinājumus, piemēram, videokonferences, un, cik vien iespējams, rast līdzīgus risinājumus attiecībā uz darbinieku apmācību;

29.  atkārtoti norāda, ka EĀDD ir jāievieš prasība jaunajiem EĀDD darbiniekiem iesniegt rakstisku deklarāciju, ar ko viņi apliecina, ka iepriekš nav strādājuši izlūkdienestos;

30.  mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu ārējo attiecību dienestu un EĀDD ciešāku koordināciju un sadarbību, ņemot vērā arī horizontālus tematiskos jautājumus;

31.  uzsver, ka izmaksas var būtiski ietaupīt, uzlabojot dalībvalstu sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomā un proaktīvi nosakot kopējos pasākumus, kurus EĀDD varētu pakāpeniski pārņemt, lai Savienības ietekme pasaulē kļūtu spēcīgāka un efektīvāka;

32.  uzsver, ka būtu jāturpina pilnveidot darba praksi, lai uzlabotu sadarbību ar Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorātu (DEVCO) un sniegtu atbalstu tematiskajām struktūrām (piemēram, Konfliktu novēršanas un drošības politikas direktorātam);

33.  uzsver, ka tematiskās struktūras būtu jāiesaista visos plānošanas posmos, lai novērstu to, ka jautājumi par konfliktu novēršanu, miera veidošanu, dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām darba kārtībā tiek iekļauti pēdējā brīdī;

34.  uzskata, ka pašreizējo Savienības ārpolitiku joprojām ļoti lielā mērā ietekmē atsevišķu dalībvalstu ārpolitika; uzsver, ka Savienības ārpolitikas rezultātus galvenokārt nosaka tas, ka netiek pietiekami iesaistītas valstis ar specializētām zināšanām par pastāvošajiem konfliktiem, jo īpaši Ukrainas un Krievijas konfliktu; aicina EĀDD konsekventi uzraudzīt šo jautājumu un ņemt vērā konkrētu dalībvalstu ārpolitikas iespējamo ietekmi uz Savienības ārpolitiku;

35.  uzsver to, cik svarīgi ir atzīt un atbalstīt norīkoto civilo darbinieku un militārā personāla smago darbu visnestabilākajās un bīstamākajās pasaules vietās, kurās arī Savienībai ir jābūt pārstāvētai un jāīsteno sava darbība; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi šiem darbiniekiem, kuri dzīvo un strādā ārkārtīgi smagos apstākļos gan drošības un pārvietošanās ziņā, gan kopā ar ģimeni vai atšķirtībā no tās, gan ņemot vērā kultūras un sociālos faktorus, tiek nodrošināts augstākais aizsardzības un drošības līmenis un pietiekams elastīgums; atbalsta attiecīgo delegāciju drošības izmaksām iezīmētā budžeta palielināšanu; uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi salīdzināt statistikas datus par EĀDD darbiniekiem un dalībvalstu ārējās darbības dienestu darbiniekiem, kas strādā šādos apstākļos;

36.  uzstāj, ka ir jāvienkāršo budžeta shēma delegāciju atbalstam; uzsver, ka delegācijas ar vismazāko darbinieku skaitu atrodas sarežģītā situācijā tādēļ, ka noteikumi, kas delegācijām tiek piemēroti attiecībā uz pilnvarojumu veikt maksājumu deleģēšanu starp EĀDD un Komisijas darbiniekiem, ir sarežģīti un stingri; aicina EĀDD un Komisiju apsvērt iespēju, ievērojot finanšu kontroles noteikumus, atvieglot procedūru, saskaņā ar kuru tiek piešķirta līdzekļu izmantošanas atļauja;

37.  uzsver, ka pašlaik Savienības delegācijām piemērojamie finanšu noteikumi joprojām rada smagu administratīvo slogu delegācijas vadītājam un neļauj viņam pilnībā koncentrēties uz galveno atbildības jomu — politisko darbību; mudina EĀDD un Komisiju rast šim jautājumam risinājumu, kas varētu ietvert izmaiņas finanšu noteikumos, ar nosacījumu, ka minētais nemazina delegāciju finanšu pārvaldības kvalitāti un precizitāti; norāda arī uz to, ka administratīvajiem izdevumiem joprojām tiek izmantotas budžeta pozīcijas gan no EĀDD, gan Komisijas budžeta, kas lieki sarežģī finanšu plūsmas;

38.  norāda, ka Savienības personālam delegācijās un Savienības personālam KĀDP misijās vienā atrašanās vietā tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi par brīvdienām, lidojumiem, piemaksām un citiem pabalstiem; prasa veikt tādu maksājumu un pabalstu izsmeļošu salīdzinājumu, kurus, piemēram, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, ir saņēmis Savienības delegācijas personāls un Savienības personāls KĀDP misijās Mogadišu (Somālija) un Bangi (Centrālāfrikas Republika), un uzstāj, ka gadījumos, kad pastāv atšķirības, ir jāsniedz pamatojums;

39.  uzsver, ka ir jānodrošina lielāks elastīgums KDAP misiju finansēšanā, lai garantētu Savienības iekšējo un ārējo drošību saistībā ar apdraudējumu, ko rada tās kaimiņvalstīs vērojamie konflikti, kā arī iespējamo teroristu darbību paaugstinātais risks;

40.  uzsver to, ka ir ārkārtīgi svarīgi izveidot kopīgu pakalpojumu centru, jo, nodrošinot KDAP misijām un Savienības īpašajiem pārstāvjiem un viņu birojiem centralizētu atbalstu loģistikas, iepirkuma un administratīvo pakalpojumu jomā, tiktu ievērojami ietaupīti līdzekļi; pauž nožēlu par ilgo kavēšanos centra izveidē un mudina visas iesaistītās personas steidzami panākt vienošanos par vispusīgu kopīgu pakalpojumu centru, kas spēj sniegt lietderīgu atbalstu misijām, jo īpaši to darbības sākumposmā, standartizēt darba procesus un nodrošināt ātrāku un izmaksu ziņā izdevīgāku iepirkumu;

41.  mudina EĀDD palielināt apjomradīto ietaupījumu sniegtās priekšrocības, veidojot jaunu sinerģiju starp EĀDD centrālajiem dienestiem un delegācijām, kā arī sadarbībā ar dalībvalstīm un to diplomātiskajiem dienestiem Savienības patiesas ārpolitikas un ārlietu dienestu garā; ar gandarījumu konstatē — lai gan to gadījumu skaits, kad Savienības delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības kopīgi nomā telpas, joprojām ir ierobežots, tas tomēr palielinās; prasa EĀDD turpināt meklēt veidus, kā šādu kopīgas nomas gadījumu skaitu palielināt;

42.  prasa EĀDD gada darbības pārskatam pievienot tā nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

43.  mudina EĀDD iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei 2013. gadā noslēgto ēku līgumu sarakstu, sniedzot arī izsmeļošu informāciju par katru līgumu, valsti, kurā līgums noslēgts, un līguma termiņu, kā EĀDD to bija darījusi 2011. gada darbības pārskatā, un prasa, lai tikpat izsmeļošu informāciju par ēku līgumiem EĀDD sniegtu arī 2014. gada darbības pārskatā.

44.  atzīst, ka joprojām ir veicams darbs saistībā ar konsulārajiem dienestiem; uzsver, ka konsulāro pakalpojumu sniegšana Savienības delegācijās dotu iespēju ietaupīt izmaksas; aicina EĀDD sagatavot sīku analīzi par minētā jautājuma finansiālo ietekmi, bet dalībvalstis — vienoties par šo jautājumu, lai izstrādātu saskaņotus noteikumus un tiesību aktus;

45.  aicina Revīzijas palātu nākamgad savā ziņojumā izvērtēt to, kā EĀDD ir pildījis šajā rezolūcijā iekļautos Parlamenta ieteikumus.