Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2139(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0070/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0070/2015

Debates :

PV 28/04/2015 - 16
CRE 28/04/2015 - 16

Balsojumi :

PV 29/04/2015 - 10.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0130

Pieņemtie teksti
PDF 520kWORD 118k
Trešdiena, 2015. gada 29. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
2013.finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ES aģentūru darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un kontrole
P8_TA(2015)0130A8-0070/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2014/2139(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus(1) par decentralizēto aģentūru 2013. finanšu gada pārskatiem,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(5), un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0070/2015),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES, Euratom) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta V pielikuma 3. punktu;

B.  tā kā aizvadītās desmitgades laikā aģentūru skaits ir ievērojami pieaudzis (2000. gadā bija trīs aģentūras, savukārt 2013. gadā — 32),

1.  uzsver aģentūru veikto uzdevumu nozīmi un tiešo ietekmi uz Savienības pilsoņu ikdienas dzīvi, aģentūru autonomiju, it īpaši attiecībā uz regulatīvajām aģentūrām un tām aģentūrām, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi veikt neatkarīgus zinātniskos un tehniskos novērtējumus; norāda, ka decentralizēto aģentūru uzdevums ir palīdzēt Komisijai īstenot Savienības politiku pašas Savienības vārdā; aicina Komisiju un Savienības Aģentūru tīklu (turpmāk „Tīklu”) uzlabot komunikācijas politiku, lai nodrošinātu, ka aģentūras efektīvi sazinās ar pilsoņiem nolūkā palielināt informētību par ražīgumu un sasniegumiem;

2.  atzīst aģentūru nozīmi Savienības politikas atbalstīšanā; aicina attiecīgajos Eiropas pusgada politikas procesa posmos plašāk izmantot minētās specializētās zināšanas un kompetenci; uzsver aģentūru devumu darbā pie stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanas;

3.  atzīst, ka brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir izveidotas daudzas aģentūras, bet atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un tiešā ietekme uz pilsoņu ikdienas dzīvi; uzsver, ka visas jaunās aģentūras tika izveidotas, pamatojoties uz reālu nepieciešamību; norāda, ka dažas ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītās aģentūras ir operatīvās aģentūras un to budžeta izpilde ir atkarīga arī no ārējiem apstākļiem;

4.  uzskata, ka aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešana atbildīgajās komitejās palīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes;

5.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu par Eiropas aģentūru un citu struktūru 2013. gada ikgadējo revīziju rezultātiem (turpmāk „Revīzijas palātas kopsavilkums”) norāda, ka aģentūru 2013. gada budžets bija aptuveni EUR 2 miljardu apmērā, kas ir 25 % pieaugums salīdzinājumā ar 2012. gadu un aptuveni 1,4 % no Savienības vispārējā budžeta; norāda, ka šo pieaugumu galvenokārt izraisīja jaunu aģentūru izveide un jaunu pienākumu uzlikšana dažām agrāk izveidotām aģentūrām; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu norāda, ka aģentūras nodarbina aptuveni 6 500 ierēdņus un pagaidu darbiniekus, kas pārstāv 14 % no Savienības amatpersonu kopskaita, kas paredzēts Savienības vispārējā budžetā; turklāt norāda, ka aģentūrās strādā aptuveni 2 900 līgumdarbinieku un norīkoto darbinieku;

6.  atgādina, ka ar aģentūrām saistītais reputācijas risks Savienībai ir augsts, jo tām ir nozīmīga ietekme uz politiku, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu jomās, kas ir vitāli svarīgas Savienības pilsoņiem;

7.  norāda, ka naudas lietderīgas izmantošanas princips attiecas arī uz aģentūrām, un ka tām būtu jāpierāda savas darbības efektivitāte, nodrošinot, ka pilsoņi ir labi informēti par aģentūru darbības rezultātiem; prasa, lai Tīkls detalizēti informētu budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kā tiek izmantoti un kādu pievienoto vērtību sniedz kopīgo principu kopumi un rokasgrāmatas attiecībā uz veiktspējas mērīšanas sistēmām un struktūrām, daudzgadu un gada plānošanas dokumentiem, galvenajiem darbības rādītājiem un ziņošanas un novērtēšanas instrumentiem;

Vienotā pieeja un Komisijas ceļvedis

8.  atgādina, ka 2012. gada jūlijā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma vienotu pieeju attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām (turpmāk „vienotā pieeja”) — politisku vienošanos par aģentūru turpmāko pārvaldību un reformu; norāda, ka Komisija ir atbildīga par pēcpārbaudi saistībā ar šo nolīgumu;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas 2012. gada decembrī izstrādāto „Vienotās pieejas turpmāko pasākumu ceļvedi ES decentralizētajām aģentūrām” (turpmāk „Ceļvedis”) un aicina visas iesaistītās puses turpināt īstenot tajā paustās idejas; norāda, ka Komisija Ceļvedī izklāstīja detalizētu plānu par to, kā veikt vienotās pieejas pēcpārbaudi, un sniedza 90 jautājumus, saistībā ar kuriem nepieciešama visu iesaistīto pušu rīcība;

10.  norāda uz Komisijas progresa ziņojumu par vienotās pieejas īstenošanu, 2013. gada un turpmāko darba kārtību un Komisijas un decentralizēto aģentūru kopīgajiem centieniem, kas panāca ievērojamu progresu; šajā sakarā atzinīgi vērtē aģentūru iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas dienestu darbības un pienākumu precizēšanu pārskatītajā Finanšu pamatregulā(6)(FPR), kā arī Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izstrādātās vadlīnijas aģentūru krāpšanas apkarošanas stratēģijai;

11.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju norāda, ka aģentūrām ir ievērojami panākumi attiecībā uz vienotajā pieejā paredzēto pasākumu īstenošanu; turklāt atzīst, ka saskaņā ar aptauju, ko Tīkls veica starp aģentūrām, kurām piemēro Ceļvedi, aģentūrām piemērojamo Ceļveža pasākumu pabeigšanas līmenis ir 96 %;

12.  norāda, ka Komisijas dienesti izstrādāja standarta noteikumus, kas ietver attiecīgus juridiskus noteikumus, atspoguļojot vienotajā pieejā iekļautos principus, kā arī citus noteikumus, kas parasti ir iekļauti aģentūru dibināšanas aktos; atzīst, ka šie standarta noteikumi tiek izmantoti kā atskaites punkts, kad tiek izveidotas jaunas aģentūras vai kad tiek pārskatīti esošie dibināšanas akti;

13.  norāda, ka, pamatojoties uz aģentūru ieguldījumu, Komisija izstrādāja vadlīnijas ar standarta noteikumiem par mītnes nolīgumiem starp decentralizētajām aģentūrām un uzņēmējām dalībvalstīm; ar bažām norāda, ka 10 aģentūrām joprojām nav mītnes nolīgumu; norāda, ka šīm aģentūrām jautājums par mītnes nolīgumiem ir jāatrisina efektīvi un prioritārā kārtībā, lai palielinātu efektivitāti un ietaupītu izmaksas; pauž bažas, ka mītnes nolīgumu trūkums var nopietni ietekmēt aģentūru personālu, un aicina dalībvalstis noslēgt šos nolīgumus līdz nākamās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākumam;

14.  uzskata, ka ir nepieciešams veikt rūpīgu novērtējumu par iespēju apvienot aģentūras, kuras veic līdzīgus uzdevumus, ne tikai resursu izšķērdēšanas novēršanai, bet arī kritiskās masas radīšanai, padarot aģentūru darbību patiesi efektīvu;

15.  konstatē, ka Komisija ir uzlabojusi savus pakalpojumus aģentūrām gan vispārēju, gan konkrētu ieteikumu veidā, izmantojot Tīkla sniegto informāciju un ieteikumus; norāda, ka kontekstā ar ierobežotajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem šie uzlabojumi ir likuši apsvērt iespējamus strukturālos pasākumus, lai racionalizētu aģentūru darbību; norāda, ka šie pasākumi jau ir devusi rezultātus, piemēram, attiecībā uz koplietošanas pakalpojumiem starp aģentūrām, un mudina aģentūras turpināt šos centienus;

Budžeta un finanšu pārvaldība

16.  atgādina, ka gada pārskata princips ir viens no trim grāmatvedības pamatprincipiem — līdztekus vienotības un līdzsvara principiem —, kas obligāti jāievēro, lai nodrošinātu efektīvu Savienības budžeta izpildi; norāda, ka decentralizētās aģentūras dažreiz nepilnīgi ievēro šo principu; aicina aģentūras līdz minimumam samazināt kļūdas šajā aspektā;

17.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumā sniegto informāciju norāda, ka pārnesto saistību apropriāciju augstais līmenis joprojām ir visbiežākā budžeta un finanšu pārvaldības problēma un ka šis jautājums attiecas uz 24 aģentūrām; atzīst, ka pārnesumu augstais līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam;

18.  pieņem zināšanai, ka septiņos gadījumos Revīzijas palāta joprojām norādīja uz atcelšanas un pārnešanas no iepriekšējiem gadiem augsto līmeni; konstatē, ka šādas pārnešanas norāda uz apropriācijām, kas pārnestas, pamatojoties uz pārvērtētām vajadzībām, vai ir citādā veidā nepamatotas; aicina aģentūras darīt visu, kas ir to spēkos, it īpaši īstenot labākus budžeta plānošanas procesus, lai turpmāk nepieļautu pārnesumus, jo īpaši koncentrējoties uz tām aģentūrām, kuras atcēla pārnesumus no iepriekšējiem gadiem;

19.  norāda, ka Komisija 2013. gada 30. septembrī pieņēma jaunu FPR, lai vienkāršotu noteikumus, ko piemēro aģentūrām;

20.  norāda, ka, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci un salīdzināmību starp aģentūru sagatavotajiem dokumentiem, Komisija kopā ar tām strādā pie plānošanas dokumenta vadlīnijām, kurās ir gada un daudzgadu sadaļas, kā arī konsolidēto gada darbības pārskatu (GDP) veidne, kas pielāgota FPR noteiktajām prasībām;

21.  norāda, ka FPR paredz, ka līdz katra gada 1. jūlijam konsolidēts GDP ir jānosūta Komisijai, Revīzijas palātai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, apkopojot informāciju no GDP, iekšējās un ārējās revīzijas ziņojumiem, kā arī finanšu pārskatiem, kā to prasīja iepriekšējās finanšu regulas noteikumi; norāda, ka budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumi paliek atsevišķi, ņemot vērā specifisko raksturu un provizorisko pārskatu adresātus;

22.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un Frontex gadījumā Revīzijas palāta joprojām bija spiesta izdot atzinumus ar iebildēm par pārskatu pakārtoto darījumu likumību un pareizību; pauž bažas par to, ka joprojām ir daudz (97) Revīzijas palātas komentāru attiecībā uz 35 aģentūrām; mudina Tīklu parūpēties par to, lai attiecīgās aģentūras veiktu visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar Revīzijas palātas konstatējumiem;

Sadarbība starp aģentūrām — kopīgi pakalpojumi un sinerģijas

23.  pauž šaubas par aģentūru ģeogrāfisko izvietojumu, jo daudzas no tām atrodas tālu no citām Eiropas iestādēm; uzskata, ka, lai aizsargātu aģentūru neatkarību, ģeogrāfiskais attālums nav nepieciešams un pats par sevi arī nepasargā no nevēlamas iejaukšanās no Komisijas vai dalībvalstu puses, taču visos gadījumos tas rada papildu ceļa izdevumus, un apgrūtina sinerģiju veidošanu, piemēram, visām vai vairākām aģentūrām izmantojot centralizētus administratīvos un finanšu pakalpojumus;

24.  norāda, ka visas aģentūras ir pārbaudījušas iekšējos administratīvos procesus saskaņā ar budžeta izpildes apstiprinātājiestādes iepriekšējiem ieteikumiem; turklāt norāda, ka vairākām aģentūrām jau ir regulārs procesu novērtējums, ko veic saskaņā ar ISO sertifikāciju (ISO 9001), kā arī notiek kvalitātes un iekšējās revīzijas departamentu veiktas revīzijas; pieņem zināšanai, ka dažas aģentūras ir noslēgušas līgumus par konsultantu palīdzību, lai izvērtētu savus iekšējos administratīvos procesus;

25.  atzinīgi vērtē to, ka FPR paredz pakalpojumu koplietošanas vai nodošanas iespēju, ja tas var uzlabot izmaksu efektivitāti; atgādina, ka aģentūras jau pašlaik meklē sinerģiju iespējas, apmainās ar paraugpraksi un kopīgi izmanto pakalpojumus, lai darbotos efektīvi un pēc iespējas lietderīgāk izmantotu savus resursus; atzīst aģentūru savstarpējās sadarbības attīstību, kas pastiprināsies turpmākajos gados un ļaus tām turpināt īstenot savus mērķus; norāda, ka 82 % aģentūru ir parakstījušas saprašanās memorandu ar citām aģentūrām; aicina aģentūras turpināt paplašināt savu jau pašlaik labi izveidoto sadarbību un kopīgos pakalpojumus; aicina aģentūras proaktīvi meklēt turpmākas savstarpējās sadarbības iespējas, lai uzlabotu darba efektivitāti un lietderību;

26.  pēc iepazīšanās ar aģentūru sniegto informāciju konstatē, ka ir izveidots tiešsaistes saziņas līdzeklis, kas kalpo kā platforma informācijas, zināšanu un paraugprakses apmaiņai starp aģentūrām un ietver datubāzi ar kopīgiem pakalpojumiem dažādās jomās un atsauces uz jaunām iniciatīvām; pieņem zināšanai, ka sadarbība starp aģentūrām nepārtraukti palielinās attiecīgajās specializētās jomās un ka tuvākajā nākotnē 65 % no aģentūrām sagaida, ka tiks noslēgtas jaunas iniciatīvas un parakstīti jauni saprašanās memorandi ar citām aģentūrām;

Darbības rādītāji

27.  atzinīgi vērtē to, ka ir panākta vienošanās par kopīgo principu kopumu attiecībā uz efektīvu un lietderīgu uz rezultātiem orientētu pārvaldību, kā arī kopīgām vadlīnijām par veiktspējas mērīšanas sistēmām, daudzgadu un gada plānošanas dokumentiem un ziņošanas un novērtēšanas instrumentiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai Tīkls kļūtu par locekli jaunajā Veiktspējas starpiestāžu darbgrupā, lai veicinātu vienotu izpratni par labas un uzlabotas veiktspējas koncepciju; prasa Revīzijas palātai savlaicīgi sniegt novērtējumu par aģentūru veiktspēju un darbības rezultātiem pirms daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanas 2016. gadā;

28.  uzskata par pozitīvu tendenci ziņojumos vairāk pievērsties efektivitātei un rezultātiem; prasa vēl vairāk uzlabot ziņošanas sistēmu šajā jomā, lai palielinātu aģentūru demokrātisko atbildību;

Cilvēkresursu pārvaldība

29.  ņem vērā, ka Komisija 2013. gada jūlijā pieņēma paziņojumu „Cilvēkresursu un finanšu resursu plānošana decentralizētām aģentūrām 2014.–2020. gadam”(7) ar mērķi nodrošināt resursu savietojamību ar šajā sakarā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam paredzētajiem ierobežojumiem;

30.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka lielākā daļa aģentūru ar milzīgām grūtībām, tomēr savos attiecīgajos personāla politikas daudzgadu plānos jau ir īstenojušas pieprasīto darbinieku skaita samazināšanu par 5 %; pauž nožēlu par to, ka Komisija ir izveidojusi papildu pārdales fondu ar 5 % no personāla, tādējādi faktiski uzliekot papildu samazinājumus aģentūru štatu sarakstiem un pārsniedzot saskaņoto 5 % mērķi;

31.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka dažas aģentūras jau pašlaik saskaras ar nopietnām grūtībām īstenot savas pilnvaras, izmantojot ierobežotos resursus, kas ir to rīcībā; ar bažām norāda, ka aģentūrām būs grūti nodrošināt tādu pašu darba kvalitātes līmeni, ja šis darbinieku skaita papildu samazināšanas process turpināsies, bet Savienība tām uztic arvien vairāk uzdevumu un pienākumu; aicina Komisiju pārskatīt tās plānu par personāla papildu samazināšanām un pielāgot to atbilstoši katras aģentūras darba slodzei un resursu vajadzībām;

32.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz budžeta procedūru, ka uz darbiniekiem, kurus finansē no nozares maksājumiem un tādējādi nefinansē no Savienības budžeta, nevajadzētu attiecināt Savienības piemēroto ikgadējo samazinājumu par 1 %; uzskata, ka Komisijai būtu jānošķir aģentūras, kas tiek finansētas galvenokārt no Savienības budžeta, un jāierosina atsevišķs regulējums tām aģentūrām, kas finansējumu gūst galvenokārt no attiecīgās nozares maksājumiem, kuriem jābūt samērīgiem aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem;

33.  kopumā uzskata, ka jāuzlabo darbinieku pieņemšanas procedūras un cita starpā arī to pārredzamība;

34.  norāda, ka Tīkls vienojās izveidot starpaģentūru izmeklētāju kopumu, lai veiktu dienesta izmeklēšanas; norāda, ka aģentūru nominētie kandidāti šajā nolūkā piedalīsies specifiskā mācību pasākumā, ko organizēs Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs;

Tīkla sadarbība ar Parlamentu

35.  pauž gandarījumu par Tīkla sadarbību ar atbildīgo parlamentāro komiteju un norāda, ka aģentūru direktori, ar kuriem komiteja sazinājās ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros, bija atsaucīgi un pretimnākoši; aicina Tīklu un katru aģentūru atsevišķi vēl vairāk paplašināt savu komunikāciju un sadarbību ar Parlamentu ārpus budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras;

Interešu konflikti un pārredzamība

36.  konstatē, ka saskaņā ar Ceļvedi 2013. gada decembrī Komisija publicēja „Vadlīnijas par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ES decentralizētajās aģentūrās” („Vadlīnijas”); norāda, ka minētās Vadlīnijas ietver noteikumus par interešu deklarāciju publicēšanu valdes locekļiem, izpilddirektoriem, zinātnisko komiteju ekspertiem vai citām šādām struktūrām un personālam; turklāt norāda, ka Vadlīnijas paredz skaidru norādi uz politiku, ko pieņem aģentūras; ņem vērā, ka vairākas aģentūras ir pieņēmušas vai atjauninājušas savu politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, atspoguļojot Vadlīnijas;

37.  norāda, ka aģentūrām Vadlīnijas nav juridiski saistošas un aicina Komisiju izpētīt, kā ar aģentūrām noslēgt saistošākus līgumus, lai veicinātu pārredzamību un izvairītos no interešu konfliktiem;

38.  pēc iepazīšanās ar aģentūru sniegto informāciju konstatē, ka Savienības pilsoņu uzticībai Eiropas iestādēm, aģentūrām un struktūrām ir vislielākā nozīme; norāda, ka aģentūras ir ieviesušas vairākus konkrētus pasākumus un instrumentus, lai adekvāti risinātu faktiskus un šķietamus interešu konfliktu riskus; norāda, ka 88 % aģentūru jau ir pieņēmuši attiecīgu interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politiku, savukārt atlikušie 12 % to gatavojas darīt; norāda, ka 81 % aģentūru politiku ņem vērā norīkotos valstu ekspertus un ārējos un pagaidu darbiniekus;

39.  tomēr norāda, ka vairākām aģentūrām joprojām ir grūtības īstenot neatkarības nodrošināšanas politiku, jo īpaši attiecībā uz ekspertu grupu, zinātnes ekspertu grupu un komiteju personālu; iesaka aģentūrām risināt šo jautājumu kopā ar Komisiju, ņemot vērā arī ieteikumus, kas pausti Eiropas ombuda izmeklēšanā pēc savas iniciatīvas (OI/6/2014/NF), kas uzsākta 2014. gada 12. maijā un izklāstīta vēstulē Komisijai par Komisijas ekspertu grupu sastāvu;

40.  ņem vērā, ka 61 % aģentūru savā tīmekļvietnē jau ir publicējis valdes locekļu, vadības personāla un ārējo un iekšējo ekspertu dzīves aprakstus un interešu deklarācijas; norāda, ka pārējās aģentūras ir piekritušas šo informāciju publicēt pēc pārskatītas politikas pieņemšanas un sagaida, ka šīs aģentūras pieņems pārskatītu politiku un publicēs šo informāciju bez liekas kavēšanās;

41.  norāda, ka norīkotie valstu eksperti, ārējie un pagaidu darbinieki nav īpaši pieminēti vadlīnijās un ka jo īpaši attiecībā uz tā dēvētajiem neatkarīgajiem ekspertiem joprojām pastāv iespējas interpretācijai, piemēram, attiecībā uz zinātniekiem, kuri ir veikuši arī pētniecību atsevišķiem uzņēmumiem vai plašākām uzņēmējdarbības aprindām; aicina Tīklu šajā sakarā nodrošināt saskaņotu pieeju, kas novērstu arī netiešus interešu konfliktus;

42.  norāda, ka OLAF izstrādāja vadlīnijas aģentūru pretkrāpšanas stratēģijām un ka šajā darbā tika ņemts vērā aģentūru devums; norāda, ka OLAF sniedza atbalstu aģentūrām, lai palīdzētu tām īstenot šīs vadlīnijas;

43.  aicina Revīzijas palātu veikt turpmākos pasākumus saistībā ar Īpašo ziņojumu Nr. 15/2012 „Interešu konflikta pārvaldība revīzijai atlasītajās ES aģentūrās”;

44.  mudina Komisiju regulāri novērtēt aģentūru pārredzamību un integritāti un publiskot šāda novērtējuma rezultātus;

Redzamība

45.  pauž nožēlu par aģentūru pamanāmības un demokrātiskās pārskatatbildības trūkumu, jo tās parasti nav labi zināmas pilsoņiem un ir jutīgas attiecībā uz ārēju ietekmi, ko var izraisīt speciālisti lobisti, jo īpaši tie, kas pārstāv lielos uzņēmumus;

46.  norāda, ka 2014. gadā gandrīz visas aģentūras savās tīmekļvietnēs ir iekļāvušas apliecinājumu, ka tās ir Savienības aģentūras; mudina pārējās aģentūras steidzami ievietot šādu apliecinājumu un aicina aģentūras nodrošināt, lai tās un to darbs tiktu uztverts saistībā ar Savienību;

47.  atzinīgi vērtē dažu aģentūru iniciatīvu ieviest sabiedrisko apspriešanu par dažiem savas politikas aspektiem; mudina aģentūras turpināt šo praksi;

48.  norāda, ka attiecībā uz sociālo atbildību visi līgumi, kurus aģentūras noslēdz par ārpakalpojumiem, uzliek līgumslēdzējiem pienākumu izpildīt vietējos darba un nodokļu tiesību aktus; norāda, ka aģentūras arī apņēmās veikt turpmākus pasākumus sociālās atbildības veicināšanai saistībā ar savu specifisko sociālo profilu vai saistībā ar vietējām kopienām, kurās tās ir izvietotas;

49.  jo īpaši norāda uz šādām darbībām:

   Eiropas Zāļu aģentūra lielāko daļu no darba rezultātiem publicē savā tīmekļvietnē, lai uzlabotu sabiedrības informētību un izpratni,
   Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs aktīvi atbalsta Saloniku pašvaldību, kas pēta iespējas kartēt un pielāgot prasmes vietējā un reģionālā līmenī, kā arī pārdala deklasificētu IT aprīkojumu vietējām skolām un labdarības organizācijām, izmantojot pārredzamu pieteikšanās un sadales procesu,
   Eiropas Izglītības fonda inovatīvā programma sociālo mediju aktivitātēm Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību 2010. gadā ieguva starptautiskas balvas, un šāda līdzdalības pieeja tālāk tika iekļauta visās tā darbībās;

50.  norāda, ka tikai viena aģentūra — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT) — savus gada darbības pārskatus (GDP) publicē visās Savienības oficiālajās valodās, bet trīs aģentūras tulko GDP kopsavilkumu 23 oficiālajās valodās, izņemot gēlu valodu;

51.  pieņem zināšanai, ka CdT vadībā Tīkls veica aptauju par aģentūru izmantotajām pieejām daudzvalodībai; konstatē, ka šī aptauja parādīja, ka pašreizējās pieejas daudzvalodībai ir ļoti dažādas, un norāda, ka, tā kā katrai aģentūrai ir atšķirīga mērķauditorija un ieinteresēto pušu prasības, kā arī dažādi budžeti un mērogi, nav iespējama vienveidīga valodas politika, kas derētu visām aģentūrām;

52.  tomēr atzīst, ka visas aģentūras strādā pie tā, lai tiešsaistes informācijā izmantotu daudzvalodu praksi, un to mērķis ir savā tīmekļvietnē izvietot vismaz kādu sadaļu vai dokumentu, kas sniedz pamatinformāciju par aģentūru visās oficiālajās Savienības valodās; uzsver, ka, lai gan daudzvalodu pieeja uzliek būtiskas finanšu saistības, tomēr aģentūrām ir nepieciešams veikt tūlītējus pasākumus šajā jomā;

53.  norāda, ka aģentūru darba rezultāti kļūst publiski pieejami, publicējot savās tīmekļvietnēs GDP; turklāt norāda, ka GDP daļas ietver aprakstus, kur viegli saprotamā veidā ir paskaidrots, kā Savienības finansējumu izmanto aģentūru budžetā; norāda, ka lielākā daļa aģentūru sagatavo ziņojumus par savu īpašo uzdevumu izraisīto ietekmi uz Savienības pilsoņiem un izskaidro, kāpēc viņu darbs ir svarīgs;

54.  norāda, ka daudzas aģentūras ir nostiprinājušas savu tiešsaistes klātbūtni un veltījušas ievērojamus centienus vairot savu pamanāmību, un pauž atzinību par proaktīvo nostāju šajā jautājumā; turklāt aicina aģentūras paplašināt savu pamanāmību, izmantojot citus instrumentus, piemēram, sociālos tīklus, atvērto durvju dienas, dalību gadatirgos un citus tamlīdzīgus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsoņi tiek pārredzamā veidā labi informēti par aģentūru darbu;

Iekšējā kontrole

55.  konstatē, ka 10 aģentūrām kopumā bija adresēti 17 komentāri par iekšējās kontroles jautājumiem, tātad ir vērojams progress salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad 22 aģentūrām bija 34 komentāri par šiem jautājumiem; norāda, ka četros gadījumos šie jautājumi attiecās uz iekšējās kontroles standartiem, kuri nebija pieņemti līdz gada beigām vai bija pieņemti, bet īstenoti tikai daļēji, vai saistībā ar kuriem vēl turpinājās korektīvie pasākumi; norāda, ka komentāri par pamatlīdzekļu pārvaldību un dotāciju pārvaldību samazinājās salīdzinājumā ar 2012. gadu;

56.  norāda, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) un aģentūru iekšējās revīzijas struktūru (IRS) lomas ir sīkāk paskaidrotas FPR, paredzot telpas darba koordinācijas uzlabošanai, informācijas apmaiņu un vispārējo sinerģiju starp tiem; norāda, ka FPR paredz aģentūrām iespēju kopīgi izmantot iekšējās revīzijas struktūras un aicina tās to darīt, ja vien tas ir iespējams;

57.  aicina Revīzijas palātu vairāk pievērsties revīziju veikšanai attiecībā uz aģentūru pareizu finanšu pārvaldību, proti, ekonomiju, efektivitāti un lietderīgumu, ar kādu aģentūras, veicot savus pienākumus, ir izlietojušas piešķirtās apropriācijas;

Pašfinansētās aģentūras

58.  atkārtoti uzsver, ka Savienības iestādēm, uz kurām FPR finanšu noteikumi neattiecas, attiecīgos gadījumos konsekvences nolūkā būtu jāpieņem līdzīgi noteikumi(8); uzsver, ka pašreizējie pārpalikumi ir jānovērš pēc iespējas ātrāk un būtu jāizpēta iespēja pārdalīt naudu Savienības budžetā, un uzdod šo jautājumu izskatīt Veiktspējas starpiestāžu darbgrupai;

Citi komentāri

59.  atzinīgi vērtē aģentūru centienus risināt jautājumu par izmaksu efektivitāti un darba vides draudzīgumu videi; mudina aģentūras turpinātu īstenot izmaksu ziņā efektīvus un videi draudzīgus risinājumus attiecībā uz darbu un ēku pārvaldību un vairāk izmantot digitālos risinājumus, piemēram, videokonferences, lai samazinātu ceļa un citus izdevumus;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV C 442, 10.12.2014.
(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(5) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(6). Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013.
(7) COM(2013)0519.
(8) Pašlaik CPVO (Kopienas Augu šķirņu birojs) Anžē un OHIM (Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs) Alikantē.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika