Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 27. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(5) un 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(6),

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2016. finanšu gada provizorisko tāmes projektu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2015. gada 27. aprīlī,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 96. un 97. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0144/2015),

A.  tā kā šī procedūra ir pirmā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un trešā budžeta procedūra daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014. – 2020. gadam darbības laikā;

B.  tā kā Prezidijs 2015. gada 9. februāra sanāksmē apstiprināja ģenerālsekretāra ierosinātās 2016. gada budžeta pamatnostādnes; tā kā šajās pamatnostādnēs galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai stiprinātu Parlamenta komiteju spēju pārbaudīt izpildvaras darbu, jo īpaši attiecībā uz deleģētajiem aktiem, ieguldījumiem Parlamenta ēku drošībā un kiberdrošībā, kā arī deputātiem paredzētajam atbalstam, jo īpaši attiecībā uz parlamentāro palīdzību;

C.  tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2016. gada provizoriskajā tāmes projektā ir ierosinājis budžetu EUR 1 850 470 600 apmērā un tas ir par 3,09 % lielāks nekā 2015. gada budžets un veido 19,51 % no 2014.–2020. gadam paredzētās DFS V izdevumu kategorijas;

D.  tā kā saistībā ar valsts parāda smago slogu un fiskālo konsolidāciju, ar kuru pašlaik saskaras dalībvalstis, Parlamentam budžeta jomā būtu jārīkojas atbildīgi un jāierobežo savi izdevumi, vienlaikus parūpējoties par to, lai tam būtu piešķirti pietiekami līdzekļi visu pilnvaru īstenošanai un iestādes pienācīgas darbības nodrošināšanai;

E.  tā kā, neraugoties uz nelielo rīcības brīvību un nepieciešamību līdzsvarot citās jomās panāktos ietaupījumus, būtu jāapsver noteikti ieguldījumi, lai pastiprinātu Parlamenta institucionālo lomu;

F.  tā kā DFS V izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2016. gada budžetam ir EUR 9483 miljoni faktiskajās cenās;

G.  tā kā 2015. gada 24. martā un 14. un 15. aprīlī notika Prezidija un Budžeta komitejas delegāciju saskaņošanas sanāksmes,

Vispārēji pamatprincipi un kopējais budžets

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta Prezidija un Budžeta komitejas labo sadarbību pašreizējās budžeta procedūras laikā un saskaņošanas procesā panākto vienošanos;

2.  ņem vērā ģenerālsekretāra ierosinātos 2016. gada prioritāros mērķus;

3.  atgādina, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta budžetā ir iekļauti ievērojami papildu izdevumi šādu pasākumu īstenošanai: patiesa likumdevēja statusa piešķiršana Eiropas Parlamentam un pastiprināta ēku politika (2010.–2012. gads), Horvātijas pievienošanās ES un Eiropas vēstures nams (2013. gads), Parlamenta Izpētes dienesta izveide (2014.–2015. gads); atzinīgi vērtē to, ka Parlaments spēja kompensēt lielāko daļu no šiem izdevumiem ar ietaupījumiem, kas tika gūti, veicot strukturālas un organizatoriskas reformas, tādējādi panākot mērenu budžeta palielināšanos, kas aptuveni atbilst inflācijas līmenim;

4.  norāda, ka iepriekšējā sasaukuma laikā Parlaments vienojās par vairākām politiskajām prioritātēm, kuru dēļ budžets vai nu palielinājās mērenā apjomā, vai tika ietaupīti tā līdzekļi; uzskata, ka jaunievēlētajam Parlamenta sasaukumam būtu rūpīgi jāizvērtē šo daudzgadu projektu īstenošana un, pamatojoties uz minēto izvērtēšanu, jāpieņem lēmums par savām politiskajām prioritātēm, tostarp vajadzības gadījumā par negatīvajām prioritātēm; šajā sakarībā prasa ģenerālsekretāram savlaicīgi pirms lasījuma Parlamentā 2015. gada rudenī iesniegt novērtējuma ziņojumu par šiem iesāktajiem daudzgadu projektiem;

5.  uzskata, ka 2016. gadā par prioritāti būtu jānosaka Parlamenta darba pastiprināšana, jo īpaši uzlabojot Parlamenta leģislatīvo darbu, un spēju pārbaudīt izpildvaras paveikto un Parlamenta ēku drošības un kiberdrošības uzlabošanu;

6.  uzskata, ka Parlamentam vajadzētu būt paraugam, jo īpaši pieliekot īpašas pūles attiecībā uz tā budžeta apmēra un izdevumu pieauguma līmeņa noteikšanu salīdzinājumā ar 2015. gadu; uzsver, ka 2016. gada budžeta pamatam jābūt reālistiskam un jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

7.  uzskata, ka, rūpīgi izvērtējot iespējamās sinerģijas un ietaupījumus, būtu jāturpina darbs pie strukturālām un organizatoriskām reformām, kuru mērķis ir panākt lielāku efektivitāti, vides ilgtspēju un lietderību; atgādina, ka ievērojamus ietaupījumus varētu gūt, nosakot Parlamentam tikai vienu, nevis trīs darba vietas (Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā); uzsver, ka šim procesam būtu jānorit tā, lai netiktu apdraudēta Parlamenta likumdošanas darba izcilība, pilnvaras budžeta jomā un pārbaudes pilnvaras vai deputātu, deputātu palīgu un personāla darba apstākļu kvalitāte;

8.  uzsver — lai dotu iespēju visiem Parlamenta deputātiem pildīt viņu pilnvaras un nodrošinātu Parlamenta spēju īstenot visas tā pilnvaras, būtu jānodrošina pietiekams resursu apmērs; uzsver, ka tāmē ir jāietver tiesību aktos paredzētie un obligātie izdevumi, kas būs vajadzīgi 2016. gadā;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Parlamenta budžeta daļas īpatsvars kopējā DFS V izdevumu kategorijā iepriekšējā sasaukuma laikā, izņemot 2011. un 2014. gadu, nepārsniedza 20 %; uzskata, ka arī 2016. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvaram nebūtu jāpārsniedz 20 % robeža;

10.  uzskata, ka Parlamenta budžeta izdevumu kopējais pieaugums 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu būtu jānosaka, izmantojot šādus divus faktorus:

uzsver, ka šajā nolūkā ir nepieciešams ietaupīt līdzekļus citās jomās;

11.  atzinīgi vērtē vienošanos par ietaupījumiem, ko Budžeta komitejas un Prezidija delegācija panāca 2015. gada 14. un 15. aprīļa saskaņošanas sanāksmē, ņemot vērā provizoriskajā tāmes projektā paredzēto līmeni, ko sākotnēji bija ierosinājis Prezidijs;

12.  nosaka, ka Parlamenta 2016. gada tekošo/ darbības izdevumu apmērs būs EUR 1 823 648 600, kas ir par 1,6 % vairāk nekā 2015. gada budžetā, un kā izņēmumu pievieno tāmes projektam ārkārtas izdevumus EUR 15 miljonu apmērā, kas 2016. gada budžetā pieprasīti, lai pastiprinātu drošību Parlamenta ēkās Briselē, kā arī Parlamenta kiberdrošību;

13.  izmanto iespēju, ko sniedz šis pirmais pilnvērtīgais ar Parlamenta budžetu saistītais saskaņošanas process astotā sasaukuma laikā, lai prasītu ģenerālsekretāram un Prezidijam iesniegt vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānus, kā arī dokumentus, kas attiecas uz 2017. gada budžeta izveides procedūru; prasa ģenerālsekretāram skaidri norādīt ar investīcijām saistītos izdevumus (ēkas, jaunu īpašumu iegāde u. c.) un izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību un tiesību aktos paredzēto pienākumu veikšanu;

14.  atgādina, ka Parlamentam budžeta procedūras laikā ir iespēja pielāgot budžeta prioritātes un tas pieņems galīgo lēmumu 2015. gada rudenī;

Konkrēti jautājumi

Parlamenta darba prioritizēšana

15.  uzsver, ka pēc tam, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, ar kuru Parlaments tika iecelts par patiesu likumdevēju iestādi līdztekus Padomei, un ņemot vērā to, ka viens no svarīgākajiem Parlamenta uzdevumiem ir kontrolēt izpildvaru, tagad ir absolūti būtiski pievērst galveno uzmanību likumdošanas darbam un deputātu veiktajam pārbaudes darbam;

16.  uzskata — lai konsolidētu Parlamenta lomu, būtu attiecīgi jāpastiprina, ja tas vēl nav izdarīts, specializēto Parlamenta komiteju sekretariātu administratīvā kapacitāte, pārvietojot uz tiem štata vietas;

17.  uzskata — lai nodrošinātu deputātiem pienācīgu atbalstu parlamentāro darbību veikšanā, ir nepieciešams rast jaunu līdzsvaru starp reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu skaitu; prasa ģenerālsekretāram pēc iespējas drīzāk iesniegt Prezidijam lēmuma priekšlikumu par šo jautājumu; uzskata, ka pašreizējo noteikumu pārskatīšanas gadījumā būtu jāievēro pārejas periods, un sagaida, ka galīgais lēmums stāsies spēkā ne vēlāk kā 2016. gada jūlijā;

18.  uzsver, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas Parlamentam;

19.  atgādina, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 130. pantu Priekšsēdētāju konference līdz 2015. gada jūlijam izvērtēs kārtību par jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, attiecībā uz papildu jautājumu iesniegšanu; uzsver to, ka koncentrēšanās uz parlamentārā darba statistiku nedrīkstētu kavēt deputātu faktisko likumdošanas darbu; tādēļ prasa pārskatīt šo kārtību un aicina kompetento iestādi:

20.  uzsver, ka, pārskatot šādus Parlamenta Reglamenta noteikumus par jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski (130. pants), var ietaupīt līdzekļus un samazināt Eiropas iestāžu administratīvo slogu, netraucējot Eiropas Parlamentam īstenot tā likumdošanas pilnvaras; sagaida, ka pārskatītos noteikumus sāks piemērot no 2016. gada janvāra;

21.  uzskata, ka mēbeļu atjaunošana visās deputātu un darbinieku darba telpās nav 2016. gada budžeta prioritāte;

Drošība

22.  uzsver, ka pašreizējā situācijā par svarīgāko prioritāti būtu jānosaka Parlamenta telpu drošība; uzsver, ka Parlamentam būs jāveic jauni pasākumi, kas nepieciešami, lai pastiprinātu gan iekšējo, gan ārējo drošību, gan kiberdrošību, vienlaikus paturot Parlamenta telpas atvērtas Eiropas pilsoņiem;

23.  šajā sakarībā prasa ģenerālsekretāram iesniegt Budžeta komitejai vispārēju novērtējumu par drošības pasākumiem, kurus Parlaments ir veicis, kopš tika pieņemts lēmums par Parlamenta drošības pakalpojumu internalizēšanu (Prezidija 2012. gada jūnija lēmums), un šo pasākumu ietekmi uz budžetu, un sniegt pārskatu par pasākumiem, kurus plānots veikt, lai pastiprinātu Parlamenta drošību tā telpās un ārpus tām, kā arī par šo pasākumu ietekmi uz 2016. gada budžetu; prasa sniegt informāciju par finansiālajām sekām saistībā ar iestāžu vienošanos par administratīvo sadarbību drošības jomā;

Kiberdrošība

24.  uzskata, ka, pieaugot elektronisko plašsaziņas līdzekļu un iekārtu izmantošanai, īpaša uzmanība būtu jāpievērš IT drošībai, lai garantētu Parlamenta informācijas un komunikāciju sistēmu augstāko iespējamo drošības līmeni; uzskata, ka jebkādi pasākumi šajā jomā jāveic, pamatojoties uz Parlamenta vajadzību skaidru izvērtējumu, un par tiem jālemj saistībā ar budžeta procedūru;

Ēku politika

25.  atgādina, ka pašlaik tiek pārskatīta Prezidija 2010. gadā pieņemtā vidēja termiņa stratēģija ēku politikas jomā; aicina ģenerālsekretāru pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2015. gada augustam pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2015. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā;

26.  atkārtoti norāda, ka ilgtermiņa ieguldījumi, tādi kā Parlamenta ēku projekti, ir jāīsteno piesardzīgi un pārredzami; prasa veikt stingru izmaksu pārvaldību, projektu plānošanu un uzraudzību; atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 203. pantu;

27.  aicina atbildīgos priekšsēdētāja vietniekus iesniegt kompetentajai komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju par ēkām, kā arī progresa ziņojumu par KAD ēku, tostarp šā projekta finansēšanas iespējām; pamatojoties uz to, budžeta lasījuma laikā izlems par KAD ēkai paredzētā finansējuma iekļaušanu 2016. gada budžetā, ņemot vērā iespējamos ietaupījumus, kas tiks gūti, samazinot procentu maksājumus;

28.  atgādina, ka KAD ēkas celtniecības dēļ kopējie ikgadējie maksājumi nākotnē būs daudz mazāki nekā līdzvērtīga īpašuma nomas izmaksas;

Komunikācija

29.  aicina ģenerālsekretāru ziņot Budžeta komitejai par 2014. gadā notikušo Parlamenta vēlēšanu kampaņas novērtēšanu, kā arī vispārējai sabiedrībai paredzētu Parlamenta komunikācijas pasākumu efektivitāti;

30.  stingri uzskata, ka deputātu primārais pienākums ir likumdošanas darbs; tādēļ uzskata, ka šajā nolūkā, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu interesi, sociālo plašsaziņas līdzekļu augošo nozīmi un deputātu papildu vajadzības parasto plenārsēžu laikā, par prioritāti būtu jānosaka saziņa ar sabiedrību un citām ieinteresētajām personām un jāmodernizē tehniskais aprīkojums un ar plašsaziņas līdzekļiem saistītie pakalpojumi;

31.  prasa Prezidijam nodrošināt pirmo Eiropas Jaunatnes dienu neatkarīgu novērtēšanu, pirms tiek rīkots otrs pasākums;

Parlamenta vides pēdas nospiedums

32.  atkārtoti norāda, ka Parlamenta pienākums ir rīkoties ilgtspējīgi; atzinīgi vērtē centienus veidot „bezpapīra” vidi un pašreizējo vērtīgo darbu, īstenojot EMAS pieeju; uzskata, ka EMAS procesam ir vajadzīgs nepārtraukts budžeta atbalsts;

33.  prasa izvērtēt rezultātus, kas gūti, piemērojot nostāju par brīvprātīgu izvēli attiecībā uz biznesa klases izmantošanu īsiem lidojumiem;

Eiropas vēstures nams

34.  ņem vērā, ka 2016. gadā ir paredzēta Eiropas vēstures nama atklāšana; prasa, lai ģenerālsekretārs savlaicīgi pirms Parlamenta lasījuma 2015. gada rudenī iesniegtu atjauninātu budžeta plānu par darbības izdevumiem, kas paredzēti nākamajos piecos gados pēc Eiropas vēstures nama atklāšanas, tostarp Komisijas līdzdalību; atgādina, ka Savienības 2014. gada budžeta III iedaļā tika izveidota jauna budžeta pozīcija 16 03 04 „Eiropas vēstures nams”, kas bija paredzēta Komisijas ieguldījumam Eiropas vēstures nama darbības izdevumu segšanā;

Ar personālu saistītie pasākumi

35.  uzsver, ka 2016. gadā būtu jāturpina īstenot mērķi saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kā tika nolemts, vienojoties par DFS 2014.–2020. gadam; atzinīgi vērtē apstiprinājumu par to, ka darbinieku skaita samazināšanas pasākumus nepiemēros politiskajām grupām, kas pilnībā atbilst iepriekšminētajām Parlamenta rezolūcijām par 2014. un 2015. gada budžetu;

36.  norāda, ka 2016. gadā ir ierosināts svītrot no Parlamenta Ģenerālsekretariāta štatu saraksta 57 štata vietas, tādējādi ietaupot aptuveni EUR 1,8 miljonus, ņemot vērā to, ka dažas no šīm štata vietām pašlaik nav aizpildītas un pārējie darbinieki gada laikā vai nu pensionēsies, vai tiks pārcelti citā amatā; norāda, ka ir ierosināts svītrot no Parlamenta štatu saraksta vēl divas štata vietas un pārcelt tās uz Komisiju saistībā ar diviem tās pārvaldītiem starpiestāžu IT projektiem, un attiecīgi 2016. gadā šīs divas papildu štata vietas iekļaut Komisijas štatu sarakstā;

37.  atbalsta ģenerālsekretāra priekšlikumu izveidot 25 papildu štata vietas, lai stiprinātu DG SAFE un uzlabotu drošības sistēmu efektivitāti Parlamenta telpās un ārpus tām un ēku ugunsdrošību, kā arī Parlamenta telpās nodrošinātu deputātiem, personālam un augsta līmeņa viesiem atbilstīgu aizsardzību; prasa norādīt precīzas izmaksas, ko rada šīs štata vietas; tomēr uzskata, ka drošības sistēma ārpus Parlamenta telpām būtu jānodrošina Beļģijas iestādēm;

38.  atzinīgi vērtē priekšlikumu pastiprināt Parlamenta komiteju sekretariātus, lai nodrošinātu deputātiem nepieciešamo atbalstu pārbaudes pienākumu veikšanā, īpašu uzmanību pievēršot tām Parlamenta komitejām, kuru pārziņā pašlaik ir vai turpmāk gaidāms vislielākais īstenošanas un deleģēto aktu skaits; uzsver, ka darbinieku skaita palielināšana būtu jāveic ar pārcelšanu;

39.  šajā sakarībā ņem vērā to, ka ģenerālsekretārs ierosina izveidot 20 papildu štata vietas, lai stiprinātu attiecīgo Parlamenta komiteju (ECON, ENVI, ITRE, TRAN un LIBE) sekretariātus;

40.  aicina ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai pilnīgu pārskatu par štata vietu skaita attīstību Parlamentā un to, kas līdz šim ir paveikts, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz štata vietu samazināšana par 5 %, un ko ir plānots darīt, lai šo mērķi sasniegtu noteiktajā termiņā, kā arī par to, kādas štata vietu skaita atsauces tiek izmantotas štatu sarakstā, lai šo mērķi sasniegtu;

Nobeiguma secinājumi

41.  pieņem 2016. finanšu gada tāmi;

42.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV L 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036.