Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā (kodificēta redakcija) (COM(2014)0308 – C8-0011/2014 – 2014/0160(COD))

P8_TA(2015)0015 A8-0031/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0308),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0011/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0031/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Islandes Republikas nolīgumā (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/475.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (kodificēta redakcija) (COM(2014)0317 – C8-0017/2014 – 2014/0163(COD))

P8_TA(2015)0016 A8-0033/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0317),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0017/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0033/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/476.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (kodificēta redakcija) (COM(2014)0318 – C8-0016/2014 – 2014/0164(COD))

P8_TA(2015)0017 A8-0032/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0318),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0016/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0032/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/477.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija) (COM(2014)0321 – C8-0012/2014 – 2014/0166(COD))

P8_TA(2015)0018 A8-0040/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0321),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0012/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0040/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par kopīgiem importa noteikumiem (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/478.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem eksporta noteikumiem (kodificēta redakcija) (COM(2014)0322 – C8-0013/2014 – 2014/0167(COD))

P8_TA(2015)0019 A8-0035/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0322),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0013/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0035/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par kopīgiem eksporta noteikumiem (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/479.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Gabonas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0904 – C8-0263/2014 – 2011/0441(NLE))

P8_TA(2015)0020 A8-0007/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0904),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0263/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0007/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gabonas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Andoras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0908 – C8-0264/2014 – 2011/0443(NLE))

P8_TA(2015)0021 A8-0004/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0908),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0264/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0004/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Andoras valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Seišelu pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0909 – C8-0265/2014 – 2011/0444(NLE))

P8_TA(2015)0022 A8-0006/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0909),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0265/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14.oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0006/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Seišelu valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Krievijas Federācijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0911 – C8-0266/2014 – 2011/0447(NLE))

P8_TA(2015)0023 A8-0008/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0911),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0266/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0008/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Albānijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0912 – C8-0262/2014 – 2011/0448(NLE))

P8_TA(2015)0024 A8-0002/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0912),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0262/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0002/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu,

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Albānijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Singapūras pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0915 – C8-0267/2014 – 2011/0450(NLE))

P8_TA(2015)0025 A8-0003/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0915),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0267/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0003/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Marokas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0916 – C8-0268/2014 – 2011/0451(NLE))

P8_TA(2015)0026 A8-0005/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0916),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0268/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0005/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu deklarāciju Eiropas Savienības interesēs, ar ko tās akceptē Armēnijas pievienošanos 1980. gada Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2011)0917 – C8-0269/2014 – 2011/0452(NLE))

P8_TA(2015)0027 A8-0009/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2011)0917),

–  ņemot vērā 1980. gada konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0269/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0009/2015),

1.  apstiprina priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina pievienošanās akceptēšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Armēnijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra lēmums par pilnvaru pārbaudi (2014/2165(REG))

P8_TA(2015)0028 A8-0013/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1976. gada 20. septembra Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(1),

–  ņemot vērā 2005. gada 28. septembra Lēmumu, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu(2), un jo īpaši tā 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2005. gada 7. jūlija un 2009. gada 30. aprīļa spriedumus(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 3., 4. un 11. pantu un I pielikumu,

–  ņemot vērā dalībvalstu kompetento iestāžu oficiālos paziņojumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0013/2015),

A.  tā kā 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punktā ir skaidri norādīti amati, kas nav savienojami ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu;

B.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 11. pantu un I pielikumu deputātiem ir sīki jādeklarē sava profesionālā darbība, kā arī jebkuri citi algoti pienākumi vai darbība;

C.  tā kā visas dalībvalstis Eiropas Parlamentam ir paziņojušas ievēlēto deputātu kandidātu vārdus, bet daļa vēl nav nosūtījušas — vai ir nosūtījušas novēloti — iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā, kā prasīts Reglamenta 3. panta 4. punktā;

D.  tā kā dažos gadījumos dalībvalstis iesniedza daļēju paziņojumu par ievēlētajiem deputātu kandidātiem un pārējo informāciju nosūtīja vēlāk;

E.  tā kā dažās dalībvalstīs saskaņā ar valsts tiesību aktiem joprojām izskata iebildumus par dažu Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu un tā kā šo procedūru rezultātā attiecīgo deputātu ievēlēšana varētu tikt anulēta;

F.  tā kā saskaņā ar 1976. gada 20. septembra Akta 12. pantu Eiropas Parlamentam ir jāizšķir strīdi par deputāta mandāta derīgumu tikai tad, ja tie ir saistīti ar minētā akta noteikumu pārkāpumiem, un nav tie jāizskata gadījumos, kad pārkāpti aktā minētie dalībvalstu vēlēšanu noteikumi;

G.  tā kā nolūkā pārbaudīt deputātu pilnvaras saskaņā ar 1976. gada Akta 12. pantu Parlamentam obligāti jāņem vērā vēlēšanu rezultāti, ko oficiāli izsludinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes; tā kā šis noteikums Parlamentam tomēr neliedz attiecīgā situācijā ziņot par iespējamiem gadījumiem, kad rezultātu pamatā esošie valsts vēlēšanu tiesību akti ir pretrunā ES tiesību aktiem;

H.  tā kā dažu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas jau noteiktu laiku dzīvo citā valstī, viņu izcelsmes dalībvalsts var atņemt tiesības balsot (balsstiesību atņemšana); tā kā dažos gadījumos tas var nozīmēt arī kandidēšanas tiesību atņemšanu;

I.  tā kā Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija ir ziņojusi, ka daļa citu dalībvalstu valstspiederīgo, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, pēdējās Eiropas vēlēšanās nevarēja izmantot savas tiesības balsot,

1.  ņemot vērā iespējamos dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumus par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu, atzīst par derīgu to šā lēmuma pielikumā minēto Eiropas Parlamenta deputātu mandātu, par kuru ievēlēšanu ir paziņojušas dalībvalstu kompetentās iestādes un kuri ir snieguši rakstisku deklarāciju, kas izriet no 1976. gada 20. septembra Akta 7. panta 1. un 2. punkta un Reglamenta I pielikuma;

2.  atkārtoti prasa dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās ne tikai nekavējoties paziņo Eiropas Parlamentam visu ievēlēto kandidātu vārdus, bet arī nosūta iespējamo aizstājēju vārdus vēlēšanu rezultātu secībā;

3.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nekavējoties pabeigt iesniegto strīdu izskatīšanu un informēt Parlamentu par rezultātiem;

4.  uzskata, ka balsstiesību atņemšana principā soda valstspiederīgos, kas izmantojuši tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā (LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts), liedz tiem dzīvesvietas dalībvalstī balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās (LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts) un ir pretrunā tiešu vispārēju vēlēšanu principam (LES 14. panta 3. punkts un 1976. gada Akta 1. panta 3. punkts); uzskata, ka balsstiesību atņemšanu nekādā gadījumā nedrīkst piemērot Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un aicina Komisiju panākt, ka neviena dalībvalsts šādu iespēju neparedz;

5.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiek vienkāršotas reģistrācijas procedūras, kas saistītas ar citu dalībvalstu valstspiederīgo balsošanu un kandidēšanu Eiropas vēlēšanās, jo īpaši — likvidējot liekos administratīvos šķēršļus, lai LESD 20. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās tiesības būtu izmantojamas; pieprasa, lai Komisija panāk, ka dalībvalstu prakse atbilst ES tiesību aktiem;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm un parlamentiem.

PIELIKUMS

To Eiropas Parlamenta deputātu saraksts, kuru mandāts ir atzīts par derīgu

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Beļģija (21 deputāts)

ANNEMANS Gerolf

ARENA Maria

ARIMONT Pascal

BAYET Hugues

BELET Ivo

DE BACKER Philippe

DEMESMAEKER Mark

DEPREZ Gérard

IDE Louis*

LAMBERTS Philippe

LOONES Sander**

MICHEL Louis

NEYTS-UYTTEBROECK Annemie***

RIES Frédérique

ROLIN Claude

STAES Bart

STEVENS Helga

TARABELLA Marc

THYSSEN Marianne****

VAN BREMPT Kathleen

VANDENKENDELAERE Tom*****

VAN OVERTVELDT Johan******

VERHOFSTADT Guy

(*) Louis IDE mandāts beidzās 2014. gada 19. decembrī.

(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 14. oktobri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Sander LOONES aizstāj deputātu Johan VAN OVERTVELDT.

(***) Annemie NEYTS-UYTTEBROECK mandāts beidzās 2015. gada 1. janvārī.

(****) Marianne THYSSEN mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.

(*****) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 6. novembri — dienu, kad kompetentā valsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Tom VANDENKENDELAERE aizstāj deputāti Marianne THYSSEN.

(******) Johan VAN OVERTVELDT mandāts beidzās 2014. gada 11. oktobrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Bulgārija (17 deputāti)

ALI Nedzhmi

BAREKOV Nikolay

DONCHEV Tomislav*

DZHAMBAZKI Angel

GABRIEL Mariya

HYUSMENOVA Filiz Hakaeva

IOTOVA Iliana Malinova

KOVATCHEV Andrey

KYUCHYUK Ilhan

MALINOV Svetoslav Hristov

MIHAYLOVA Iskra

NEKOV Momchil

NOVAKOV Andrey **

PAUNOVA Eva

PIRINSKI Georgi

RADEV Emil

STANISHEV Sergey

URUTCHEV Vladimir

(*) Tomislav DONCHEV mandāts beidzās 2014. gada 7. novembrī.

(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 24. novembri — dienu, kad kompetentā valsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Andrey NOVAKOV aizstāj deputātu Tomislav DONCHEV.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Čehija (21 deputāts)

Charanzová Dita

Dlabajová Martina

Ježek Petr

Keller Jan

Konečná Kateřina

Mach Petr

Maštálka Jiří

Niedermayer Ludek

Poc Pavel

Poche Miroslav

Polčák Stanislav

Pospíšil Jiří

Ransdorf Miloslav

Sehnalová Olga

Šojdrová Michaela

Štětina Jaromír

Svoboda Pavel

Telička Pavel

Tošenovský Evžen

Zahradil Jan

Zdechovský Tomáš

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Dānija (13 deputāti)

AUKEN Margrete

BENDTSEN Bendt

CHRISTENSEN Ole

DOHRMANN Jørn

KARI Rina Ronja

KARLSSON Rikke

KOFOD Jeppe

MESSERSCHMIDT Morten

PETERSEN Morten Helveg

ROHDE Jens

SCHALDEMOSE Christel

TØRNӔS Ulla

VISTISEN Anders Primdahl

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Vācija (96 deputāti)

ALBRECHT Jan Philipp

BALZ Burkhard

BÖGE Reimer

BROK Elmar

BUCHNER Klaus

BULLMANN Udo

BÜTIKOFER Reinhard

CASPARY Daniel

COLLIN-LANGEN Birgit

CRAMER Michael

DE MASI Fabio

DESS Albert

ECK Stefan

EHLER Christian

ERNST Cornelia

ERTUG Ismail

FERBER Markus

FLECKENSTEIN Knut

FLORENZ Karl-Heinz

GAHLER Michael

GEBHARDT Evelyne

GEIER Jens

GERICKE Arne

GIEGOLD Sven

GIESEKE Jens

GRÄSSLE Ingeborg

GROOTE Matthias

HÄNDEL Thomas

HARMS Rebecca

HÄUSLING Martin

HENKEL Hans-Olaf

HEUBUCH Maria

HOFFMANN Iris

HOHLMEIER Monika

JAHR Peter

KAMMEREVERT Petra

KAUFMANN Sylvia-Yvonne

KELLER Ska

KOCH Dieter-Lebrecht

KÖLMEL Bernd

KÖSTER Dietmar

KREHL Constanze Angela

KUHN Werner

LAMBSDORFF Alexander Graf

LANGE Bernd

LANGEN Werner

LEINEN Jo

LIESE Peter

LIETZ Arne

LINS Norbert

LOCHBIHLER Barbara

LÖSING Sabine

LUCKE Bernd

McALLISTER David

MANN Thomas

MEISSNER Gesine

MELIOR Susanne

MICHELS Martina

MÜLLER Ulrike

NEUSER Norbert

NIEBLER Angelika

NOICHL Maria

PIEPER Markus

PRETZELL Marcus

PREUSS Gabriele

QUISTHOUDT-ROWOHL Godelieve

REDA Julia

REINTKE Theresa

REUL Herbert

RODUST Ulrike

SCHOLZ Helmut

SCHULZ Martin

SCHULZE Sven

SCHUSTER Joachim

SCHWAB Andreas

SIMON Peter

SIPPEL Birgit

SOMMER Renate

SONNEBORN Martin

STARBATTY Joachim

STEINRUCK Jutta

von STORCH Beatrix

THEURER Michael

TREBESIUS Ulrike

TRÜPEL Helga

VERHEYEN Sabine

VOIGT Udo

VOSS Axel

WEBER Manfred

von WEIZSÄCKER Jakob

WERNER Martina

WESTPHAL Kerstin

WIELAND Rainer

WINKLER Hermann

ZELLER Joachim

ZIMMER Gabriele

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Igaunija (6 deputāti)

ANSIP Andrus*

KALLAS Kaja

KELAM Tunne

LAURISTIN Marju

PAET Urmas**

TARAND Indrek

TOOM Yana

(*) Andrus ANSIP mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.

(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 3. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Urmas PAET aizstāj deputātu Andrus ANSIP.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Īrija (11 deputāti)

BOYLAN Lynn

CARTY Matt

CHILDERS Nessa

CLUNE Deirdre

CROWLEY Brian

FLANAGAN Luke “Ming”

HARKIN Marian

HAYES Brian

KELLY Seán

McGUINNESS Mairead

NÍ RIADA Liadh

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Grieķija (21 deputāts)

ANDROULAKIS Nikos

CHRYSOGONOS Konstantinos

EPITIDEIOS Georgios

FOUNTOULIS Lampros

GLEZOS Emmanouil

GRAMMATIKAKIS Giorgos

KAILI Eva

KATROUGALOS Georgios*

KEFALOGIANNIS Manolis

KUNEVA Kostadinka

KYRKOS Miltiadis

KYRTSOS Georgios

MARIAS Notis

PAPADAKIS Konstantinos

PAPADIMOULIS Dimitrios

SAKORAFA Sofia

SPYRAKI Maria

SYNADINOS Eleytherios

VOZEMBERG Elissavet

ZAGORAKIS Theodoros

ZARIANOPOULOS Sotirios

(*) Georgios KATROUGALOS mandāts beidzās 2015. gada 27. janvārī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Spānija (54 deputāti)

AGUILERA GARCÍA Clara Eugenia

ALBIOL GUZMÁN Marina

ARIAS CAÑETE Miguel*

AYALA SENDER Inés

AYUSO Pilar

BECERRA BASTERRECHEA Beatriz

BILBAO BARANDICA Izaskun

BLANCO LÓPEZ José

CABEZÓN RUIZ Soledad

CALVET CHAMBON Enrique**

COUSO PERMUY Javier***

del CASTILLO VERA Pilar

de GRANDES PASCUAL Luis

DÍAZ DE MERA GARCÍA

CONSUEGRA Agustín

ECHENIQUE ROBBA Pablo

ESTARÀS FERRAGUT Rosa

FERNÁNDEZ ÁLVAREZ Jonás

FISAS AYXELÀ Santiago

GAMBÚS Francesc

GARCÍA PÉREZ Iratxe

GARDIAZABAL RUBIAL Eider

GIRAUTA VIDAL Juan Carlos

GONZÁLEZ PEÑAS Tania****

GONZÁLEZ PONS Esteban

GUERRERO SALOM Enrique

GUTIÉRREZ PRIETO Sergio

HERRANZ GARCÍA Esther

IGLESIAS TURRIÓN Pablo

ITURGAIZ Carlos*****

JÁUREGUI ATONDO Ramón

JIMÉNEZ-BECERRIL BARRIO Teresa

JIMÉNEZ VILLAREJO Carlos******

JUARISTI ABAUNZ Iosu Mirena

LOPE FONTAGNÉ Verónica

LÓPEZ AGUILAR Juan Fernando

LÓPEZ BERMEJO Paloma

LÓPEZ FERNÁNDEZ Javier

LÓPEZ-ISTÚRIZ WHITE Antonio

MARAGALL Ernest

MATO ADROVER Gabriel

MAURA BARANDIARÁN Fernando

MEYER Willy*******

MILLÁN MON Francisco José

NART Javier

PAGAZAURTUNDÚA RUIZ María Teresa

RODRIGUEZ-RUBIO VÁZQUEZ Maria Teresa

SÁNCHEZ CALDENTEY Lola

SEBASTIÀ TALAVERA Jordi

SENRA RODRÍGUEZ María Lidia

SOSA WAGNER Francisco********

TERRICABRAS Josep-Maria

TREMOSA i BALCELLS Ramon

URTASUN Ernest

VALCÁRCEL SISO Ramón Luis

VALENCIANO MARTÍNEZ-OROZCO Elena

VALLINA DE LA NOVAL Ángela Rosa

ZALBA BIDEGAIN Pablo

(*) Miguel ARIAS CAÑETE mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.

(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 20. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Enrique CALVET CHAMBON aizstāj deputātu Francisco SOSA WAGNER.

(***) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 15. jūliju — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Javier COUSO PERMUY aizstāj deputātu Willy MEYER.

(****) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 11. septembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Tania GONZÁLEZ PEÑAS aizstāj deputātu Carlos JIMÉNEZ VILLAREJO.

(*****) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 6. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Carlos ITURGAIZ aizstāj deputātu Miguel ARIAS CAÑETE.

(******) Carlos JIMÉNEZ VILLAREJO mandāts beidzās 2014. gada 1. augustā.

(*******) Willy MEYER mandāts beidzās 2014. gada 10. jūlijā.

(********) Francisco SOSA WAGNER mandāts beidzās 2014. gada 20. oktobrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Francija (74 deputāti)

ALIOT Louis

ALLIOT-MARIE Michèle

ANDRIEU Eric

ARNAUTU Marie-Christine

ARTHUIS Jean

BALAS Guillaume

BAY Nicolas

BERÈS Pervenche

BERGERON Joëlle

BILDE Dominique

BOUTONNET Marie-Christine

BOVÉ José

BRIOIS Steeve

CADEC Alain

CAVADA Jean-Marie

CHAUPRADE Aymeric

DANJEAN Arnaud

DANTIN Michel

DATI Rachida

DELAHAYE Angélique

DELLI Karima

DENANOT Jean-Paul

de SARNEZ Marielle

D'ORNANO Mireille

DURAND Pascal

FERRAND Edouard

GODDYN SYLVIE

GOLLNISCH Bruno

GOULARD Sylvie

GRIESBECK Nathalie

GROSSETÊTE Françoise

GUILLAUME Sylvie

HORTEFEUX Brice

JADOT Yannick

JALKH Jean-François

JOLY Eva

JOULAUD Marc

JUVIN Philippe

LAMASSOURE Alain

LAVRILLEUX Jérôme

LEBRETON Gilles

LE GRIP Constance

LE HYARIC Patrick

LE PEN Jean-Marie

LE PEN Marine

LOISEAU Philippe

MANSCOUR Louis-Joseph

MARTIN Dominique

MARTIN Edouard

MAUREL Emmanuel

MÉLENCHON Jean-Luc

MELIN Joelle

MONOT Bernard

MONTEL Sophie

MORANO Nadine

MORIN-CHARTIER Elisabeth

MUSELIER Renaud

OMARJEE Younous

PARGNEAUX Gilles

PEILLON Vincent

PHILIPPOT Florian

PONGA Maurice

PROUST Franck

REVAULT D'ALLONNES BONNEFOY Christine

RIQUET Dominique

RIVASI Michèle

ROCHEFORT Robert

ROZIÈRE Virginie

SAÏFI Tokia

SANDER Anne

SCHAFFHAUSER Jean-Luc

THOMAS Isabelle

TROSZCZYNSKI Mylène

VERGIAT Marie-Christine

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Itālija (73 deputāti)

ADINOLFI Isabella

AFFRONTE Marco

AGEA Laura

AIUTO Daniela

BEGHIN Tiziana

BENIFEI Brando Maria

BETTINI Goffredo Maria

BIZZOTTO Mara

BONAFÈ Simona

BORGHEZIO Mario

BORRELLI Davide

BRESSO Mercedes

BRIANO Renata

BUONANNO Gianluca

CAPUTO Nicola

CASTALDO Fabio Massimo

CESA Lorenzo

CHINNICI Caterina

CICU Salvatore

CIRIO Alberto

COFFERATI Sergio Gaetano

COMI Lara

CORRAO Ignazio

COSTA Silvia

COZZOLINO Andrea

D'AMATO Rosa

DANTI Nicola

DE CASTRO Paolo

DE MONTE Isabella

DORFMANN Herbert

EVI Eleonora

FERRARA Laura

FITTO Raffaele

FONTANA Lorenzo*

FORENZA Eleonora

GARDINI Elisabetta

GASBARRA Enrico

GENTILE Elena

GIUFFRIDA Michela

GUALTIERI Roberto

KYENGE Kashetu

LA VIA Giovanni

MALTESE Curzio

MARTUSCIELLO Fulvio

MATERA Barbara

MOI Giulia

MORETTI Alessandra**

MORGANO Luigi

MOSCA Alessia Maria

MUSSOLINI Alessandra

PANZERI Pier Antonio

PAOLUCCI Massimo

PATRICIELLO Aldo

PEDICINI Piernicola

PICIERNO Giuseppina

PITTELLA Gianni

POGLIESE Salvatore Domenico

SALINI Massimiliano

SALVINI Matteo

SASSOLI David-Maria

SCHLEIN Elena Ethel

SERNAGIOTTO Remo

SORU Renato

SPINELLI Barbara

TAJANI Antonio

TAMBURRANO Dario

TOIA Patrizia

TOSI Flavio***

TOTI Giovanni

VALLI Marco

VIOTTI Daniele

ZANNI Marco

ZANONATO Flavio

ZULLO Marco

(*) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 11. jūliju — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Lorenzo FONTANA aizstāj deputātu Flavio TOSI.

** Alessandra MORETTI mandāts beidzās 2015. gada 2. februārī.

(**) Flavio TOSI mandāts beidzās 2014. gada 9. jūlijā.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Kipra (6 deputāti)

CHRISTOFOROU Lefteris*

HADJIGEORGIOU Takis

MAVRIDES Costas

PAPADAKIS Demetris

STYLIANIDES Christos**

SYLIKIOTIS Neoklis

THEOCHAROUS Eleni

(*)Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 3. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Lefteris CHRISTOFOROU aizstāj deputātu Christos STYLIANIDES.

(**) Christos STYLIANIDES mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Latvija (8 deputāti)

DOMBROVSKIS Valdis*

GRIGULE Iveta

KALNIETE Sandra

KARIŅŠ Krišjānis

MAMIKINS Andrejs

PABRIKS Artis

VAIDERE Inese**

ŽDANOKA Tatjana

ZĪLE Roberts

(*) Valda DOMBROVSKA mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.

(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 1. novembri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Inese VAIDERE aizstāj deputātu Valdi DOMBROVSKI.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Lietuva (11 deputāti)

AUŠTREVIČIUS Petras

BALČYTIS Zigmantas

BLINKEVIČIŪTĖ Vilija

GUOGA Antanas

LANDSBERGIS Gabrielius

MAZURONIS Valentinas

PAKSAS Rolandas

ROPÉ Bronis

SAUDARGAS Algirdas

TOMAŠEVSKI Valdemar

USPASKICH Viktor

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Luksemburga (6 deputāti)

BACH Georges

DELVAUX-STEHRES Mady

ENGEL Frank

GOERENS Charles

REDING Viviane

TURMES Claude

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Horvātija (11 deputāti)

BORZAN Biljana

JAKOVČIĆ Ivan

MALETIĆ Ivana

PETIR Marijana

PICULA Tonino

PLENKOVIĆ Andrej

RADOŠ Jozo

ŠKRLEC Davor

STIER Davor Ivo

ŠUICA Dubravka

TOMAŠIĆ Ruža

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Ungārija (21 deputāts)

BALCZÓ Zoltán

BOCSKOR Andrea

DELI Andor

DEUTSCH Tamás

ERDŐS Norbert

GÁL Kinga

GÁLL-PELCZ Ildikó

GYÜRK András

HÖLVÉNYI György

JÁVOR Benedek

KÓSA Ádám

KOVÁCS Béla

MESZERICS Tamás

MOLNÁR Csaba

MORVAI Krisztina

NIEDERMÜLLER Péter

SCHÖPFLIN György

SZÁJER József

SZANYI Tibor Jenő

TŐKÉS László

UJHELYI István

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Malta (6 deputāti)

CASA David

COMODINI CACHIA Therese

DALLI Miriam

METSOLA Roberta

MIZZI Marlene

SANT Alfred

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Nīderlande (26 deputāti)

van BAALEN Johannes Cornelis

BELDER Bas

van de CAMP Wim

van DALEN Peter

EICKHOUT Bas

GERBRANDY Gerben-Jan

de GRAAFF Marcel

HAZEKAMP Antje Anna Helena

HUITEMA Jan

JANSEN Hans

de JONG Cornelis

JONGERIUS Agnes

de LANGE Esther

LENAERS Jeroen

MAEIJER Vicky

van MILTENBURG Matthijs

MINEUR Anne-Marie

van NIEUWENHUIZEN-WIJBENGA Cora

van NISTELROOIJ Lambert

PIRI Kati

SARGENTINI Judith

SCHAAKE Marietje

SCHREIJER-PIERIK Annie

STUGER Olaf

TANG Paul

in 't VELD Sophia

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Austrija (18 deputāti)

BECKER Heinz K.

FREUND Eugen

KADENBACH Karin

KAPPEL Barbara

KARAS Othmar

KÖSTINGER Elisabeth

LEICHTFRIED Jörg

LUNACEK Ulrike

MAYER Georg

MLINAR Angelika

OBERMAYR Franz

REGNER Evelyn

REIMON Michel

RÜBIG Paul

SCHMIDT Claudia

VANA Monika

VILIMSKY Harald

WEIDENHOLZER Josef

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Polija (51 deputāts)

BONI Michał

BUZEK Jerzy

CZARNECKI Ryszard

DUDA Andrzej Sebastian

FOTYGA Anna Elżbieta

GERINGER de OEDENBERG Lidia Joanna

GIEREK Adam

GOSIEWSKA Beata Barbara

GRÓBARCZYK Marek Józef

GRZYB Andrzej

HETMAN Krzysztof

HÜBNER Danuta Maria

IWASZKIEWICZ Robert Jarosław

JACKIEWICZ Dawid Bohdan

JAZŁOWIECKA Danuta

JUREK Marek

KALINOWSKI Jarosław

KARSKI Karol Adam

KORWIN-MIKKE Janusz Ryszard

KOZŁOWSKA-RAJEWICZ Agnieszka

KRASNODĘBSKI Zdzisław Marek

KUDRYCKA Barbara

KUŹMIUK Zbigniew Krzysztof

LEGUTKO Ryszard Antoni

LEWANDOWSKI Janusz

LIBERADZKI Bogusław

ŁUKACIJEWSKA Elżbieta Katarzyna

ŁYBACKA Krystyna

MARUSIK Michał

OLBRYCHT Jan

OŻÓG Stanisław

PIECHA Bolesław Grzegorz

PIOTROWSKI Mirosław

PITERA Julia

PLURA Marek Mirosław

PORĘBA Tomasz Piotr

ROSATI Dariusz

SARYUSZ-WOLSKI Jacek

SIEKIERSKI Czesław Adam

SZEJNFELD Adam

THUN UND HOHENSTEIN Róża Gräfin von

UJAZDOWSKI Kazimierz Michał

WAŁĘSA Jarosław Leszek

WENTA Bogdan Brunon

WIŚNIEWSKA Jadwiga

WOJCIECHOWSKI Janusz

ZDROJEWSKI Bogdan Andrzej

ZEMKE Janusz Władysław

ZŁOTOWSKI Kosma Tadeusz

ZWIEFKA Tadeusz

ŻÓŁTEK Stanisław Józef

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Portugāle (21 deputāts)

ASSIS Francisco

COELHO Carlos

FARIA José Inácio

FERNANDES José Manuel

FERREIRA Elisa

FERREIRA João

GOMES Ana

MARINHO E PINTO António

MATIAS Marisa

MELO Nuno

MONTEIRO DE AGUIAR Cláudia

RANGEL Paulo

RIBEIRO Sofia

RODRIGUES Liliana

RODRIGUES Maria João

RUAS Fernando

SERRÃO SANTOS Ricardo

SILVA PEREIRA Pedro

VIEGAS Miguel

ZORRINHO Carlos

ZUBER Inês Cristina

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Rumānija (32 deputāti)

BOŞTINARU Victor

BUDA Daniel

BUŞOI Cristian Silviu

CREŢU Corina*

CRISTEA Andi-Lucian

DĂNCILĂ Vasilica Viorica

DIACONU Mircea

DRĂGHICI Damian

FRUNZULICĂ Doru-Claudian

GRAPINI Maria

HELLVIG Eduard-Raul

IVAN Cătălin Sorin

MACOVEI Monica Luisa

MĂNESCU Ramona Nicole

MARINESCU Marian-Jean

MOISĂ Ionel-Sorin

MUREȘAN Siegfried Vasile

NEGRESCU Victor

NICA Dan

NICOLAI Norica

PAŞCU Ioan Mircea

PAVEL Emilian**

PREDA Cristian Dan

REBEGA Constantin-Laurențiu

SÂRBU Daciana Octavia

SÓGOR Csaba

STOLOJAN Theodor Dumitru

TĂNĂSESCU Claudiu Ciprian

TAPARDEL Ana-Claudia

UNGUREANU Traian

VĂLEAN Adina-Ioana

WEBER Renate

WINKLER Iuliu

(*) Corina CREȚU mandāts beidzās 2014. gada 1. novembrī.

(**) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 1. novembri — dienu, kad kompetentā valsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Emilian PAVEL aizstāj deputāti Corina CREŢU.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Slovēnija (8 deputāti)

BOGOVIČ Franc

FAJON Tanja

PETERLE Alojz

ŠOLTES Igor

ŠULIN Patricija

TOMC Romana

VAJGL Ivo

ZVER Milan

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Slovākija (13 deputāti)

CSÁKY Pál

FLAŠIKOVÁ BEŇOVÁ Monika

KUKAN Eduard

MAŇKA Vladimír

MIKOLÁŠIK Miroslav

NAGY József

SMOLKOVÁ Monika

ŠKRIPEK Branislav

ŠTEFANEC Ivan

SULÍK Richard

ZÁBORSKÁ Anna

ZALA Boris

ŽITŇANSKÁ Jana

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Somija (13 deputāti)

HALLA-AHO Jussi

HAUTALA Heidi

JAAKONSAARI Liisa

JÄÄTTEENMÄKI Anneli

KUMPULA-NATRI Miapetra

KYLLÖNEN Merja

PIETIKÄINEN Sirpa

REHN Olli

SARVAMAA Petri

TERHO Sampo

TORVALDS Nils

VÄYRYNEN Paavo

VIRKKUNEN Henna

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Zviedrija (20 deputāti)

ADAKTUSSON Lars

ANDERSSON Max

BJÖRK Malin

CEBALLOS Bodil

CORAZZA BILDT Anna Maria

ENGSTRÖM Linnéa*

ERIKSSON Peter

FEDERLEY Fredrick

FJELLNER Christofer

GUTELAND Jytte

HEDH Anna

HÖKMARK Gunnar

LÖVIN Isabella**

LUDVIGSSON Olle

LUNDGREN Peter

NILSSON Jens

PAULSEN Marit

POST Soraya

ULVSKOG Marita

WIKSTRÖM Cecilia

WINBERG Kristina

(*) Mandāts derīgs, sākot ar 2014. gada 8. oktobri — dienu, kad kompetentā dalībvalsts vēlēšanu iestāde paziņoja, ka Linnéa ENGSTRÖM aizstāj deputāti Isabella LÖVIN.

(**) Isabella LÖVIN mandāts beidzās 2014. gada 3. oktobrī.

PARLAMENTA DEPUTĀTI PĒC DALĪBVALSTS

(2014. gada 1. jūlijs)

Apvienotā Karaliste (73 deputāti)

AGNEW John Stuart

AKER Tim

ANDERSON Lucy

ANDERSON Martina

ARNOTT Jonathan

ASHWORTH Richard

ATKINSON Janice

BASHIR Amjad

BATTEN Gerard

BEARDER Catherine

BOURS Louise

BRADBOURN Philip*

BRANNEN Paul

CAMPBELL BANNERMAN David

CARVER Jim

COBURN David

COLLINS Jane

CORBETT Richard

DANCE Seb

(The Earl of) DARTMOUTH William

DEVA Nirj

DODDS Anneliese

DODDS Diane

DUNCAN Ian

ETHERIDGE Bill

EVANS Jill

FARAGE Nigel

FINCH Raymond

FORD Vicky

FOSTER Jacqueline

FOX Ashley

GILL Nathan

GILL Neena

GIRLING Julie

GRIFFIN Theresa

HANNAN Daniel

HELMER Roger

HONEYBALL Mary

HOOKEM Mike

HOWITT Richard

HUDGHTON Ian

JAMES Diane

KAMALL Syed

KARIM Sajjad

KHAN Afzal

KIRKHOPE Timothy

KIRTON-DARLING Jude

LAMBERT Jean

LEWER Andrew

McAVAN Linda

McCLARKIN Emma

McINTYRE Anthea

MARTIN David

MOODY Clare

MORAES Claude

NICHOLSON James

NUTTALL Paul

O'FLYNN Patrick

PARKER Margot

REID Julia

SCOTT CATO Molly

SEYMOUR Jill

SIMON Sion

SMITH Alyn

STIHLER Catherine

SWINBURNE Kay

TANNOCK Charles

TAYLOR Keith

VAN ORDEN Geoffrey

VAUGHAN Derek

WARD Julie

WILLMOTT Glenis

WOOLFE Steven

(*) Philip BRADBOURN mandāts beidzās 2014. gada 20. decembrī.

(1) OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp. (2) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp. (3) OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp. (4) Spriedums lietā Le Pen/Parlaments, C-208/03, EU:C:2005:429; spriedums lietā Itālijaun Donnici/Parlaments, C-393/07 un C-9/08, EU:C:2009:275.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (COM(2014)0476 – C8-0113/2014 – 2014/0218(COD))

P8_TA(2015)0029 A8-0001/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0476),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0113/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0001/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/..., ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2015/413.)

(1) OV C 12, 15.1.2015., 115. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku un tā īstenošanas protokolu (12812/2014 – C8-0276/2014 – 2014/0238(NLE))

P8_TA(2015)0030 A8-0010/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12812/2014),

–  ņemot vērā projektu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Senegālas Republiku (12830/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu un 218. panta 7. punktu (C8–0276/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. pantu 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0010/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam nolīguma 7. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, kā arī jaunā protokola 4. pantā minēto nozares daudzgadu programmu;

3.  aicina Komisiju veicināt Parlamenta pārstāvju piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs novērotāju statusā;

4.  aicina Komisiju pirms nolīguma termiņa beigām, un, sākot sarunas par jaunu nolīgumu, iesniegt Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju ex post ziņojumā par nolīguma izmaksām un ieguvumiem.

5.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam gada ziņojumus par nolīguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz nolīguma īstenošanas protokola 4. pantā minēto nozares daudzgadu programmu, kā arī precīzi norādot, kā izlietoti saskaņā ar nolīgumu piešķirtie līdzekļi;

6.  aicina Komisiju un Padomi katru savā kompetences jomā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar protokolu un tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;

7.   aicina Komisiju īpašu uzmanību veltīt vietējās pārvaldības un pārskatatbildības veicināšanai, kā arī veicināt to, lai pie nolīgumā un tā īstenošanā ieinteresētajiem dalībniekiem nonāktu atbilstīgā informācija,

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Senegālas Republikas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūcija par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu (2014/2997(RSP))

P8_TA(2015)0031 B8-0098/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 3., 4., 6., 7. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 1., 2., 3., 4., 18. un 19. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

–  ņemot vērā attiecīgos ANO cilvēktiesību instrumentus, jo īpaši 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un tās attiecīgos protokolus, kā arī 2006. gada 20. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās al-Nashiri pret Poliju, Abu Zubaydah pret Lietuvu, Husayn (Abu Zubaydah) pret Poliju, El-Masri pret bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Nasr un Ghali pret Itāliju un al-Nashiri pret Rumāniju,

–  ņemot vērā Itālijas tiesas spriedumu, ar ko par līdzdalību 2003. gadā notikušajā Milānas imama Abu Omar nolaupīšanā aizmuguriski, piespriežot cietumsodu, notiesāja 22 CIP aģentus, vienu Air France pilotu un divus Itālijas aģentus,

–  ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, kas pieņemta pagaidu komitejas darba starpposmā(1),

–  ņemot vērā 2007. gada 14. februāra rezolūciju par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs — saistībā ar EP TDIP komitejas ziņojumu veiktie pasākumi(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs(4),

–  ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu Senāta Īpašās izlūkošanas komitejas (SSCI) pētījumu par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) Aizturēšanas un nopratināšanas programmu un par to, kā CIP 2001.–2006. gadā dažādos veidos spīdzinājusi aizturētās personas,

–  ņemot vērā rezolūcijas par Gvantanamo, no kurām jaunākā ir 2013. gada 23. maija rezolūcija par ieslodzīto bada streiku(5),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par pamattiesībām un tiesiskumu un par Komisijas 2013. gada ziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas piemērošanu (Luksemburga, 2014. gada 5. un 6. jūnijs),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā (2012. gads)(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu „Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai” (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ES pretkorupcijas ziņojumu (COM(2014)0038),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(7),

–  ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pamattiesību un pilsonisko brīvību ievērošana ir veiksmīgas pretterorisma politikas būtisks elements;

B.  tā kā Parlaments ir vairākkārt nosodījis CIP slepenās aizturēšanas un ārkārtas pārsūtīšanas programmu, kuras darbībā daudzkārt ir pārkāptas cilvēktiesības, tostarp izmantota spīdzināšana un citāda necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, nolaupīšana, slepena aizturēšana, aizturēšana bez tiesas un pieļauti neizraidīšanas principa pārkāpumi;

C.  tā kā uz valsts drošības un pretterorisma politiku, neraugoties uz tās īpašo raksturu, neattiecas nekādi atbrīvojumi no atbildības un starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi nedrīkst palikt nesodīti;

D.  tā kā atbildība par ārkārtas pārsūtīšanu, nelikumīgu, slepenu aizturēšanu un spīdzināšanu ir būtiska nolūkā efektīvi aizsargāt un veicināt cilvēktiesības ES iekšpolitikā un ārpolitikā un nodrošināt likumīgu un efektīvu drošības politiku, kam pamatā ir tiesiskums;

E.  tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis pilnīgi izmeklēt ES dalībvalstu līdzdalību CIP slepenās aizturēšanas un ārkārtas pārsūtīšanas programmā;

F.  tā kā Parlamenta iepriekšējais sasaukums iepriekšminētajā 2013. gada 10. oktobra rezolūcijā aicināja pašreizējo Parlamenta sasaukumu turpināt pildīt un īstenot pagaidu komitejas sniegtās pilnvaras saistībā ar to, ka CIP, iespējams, ir izmantojusi Eiropas valstis ieslodzīto pārvadāšanai un nelikumīgai aizturēšanai, un līdz ar to nodrošināt, ka tās ieteikumiem ir turpinājums, pārbaudīt jaunus elementus, kas varētu rasties, un pilnībā izmantot un attīstīt savas tiesības veikt izmeklēšanu;

G.  tā kā ASV Senāta Īpašās izlūkošanas komitejas ziņojumā atklāti jauni fakti, kas vēl vairāk pamato apsūdzības, ka vairākas ES dalībvalstis, to iestādes un drošības un izlūkošanas dienestu amatpersonas un aģenti ir līdzdarbojušies CIP slepenās aizturēšanas un ārkārtas pārsūtīšanas programmā, dažkārt ļaujoties korupcijai, proti, par savu sadarbību no CIP saņemot ievērojamas naudas summas;

H.  tā kā ASV Senāta Īpašās izlūkošanas komitejas ziņojums atspēko CIP apgalvojumus, ka ar spīdzināšanu esot iegūta informācija, ko nebūtu bijis iespējams iegūt ar parastām, nevardarbīgām nopratināšanas metodēm;

I.  tā kā Spānijas Karalistes Valsts tiesā (Audiencia Nacional) tiek izskatīta krimināllieta (Nr. 150/09, Centrālā tiesa Nr. 5 (Juzgado Central No 5)) par spīdzināšanu Gvantanamo līča jūras spēku bāzē;

J.  tā kā ASV prezidents Baraks Obama bija apņēmies līdz 2010. gada janvārim slēgt Gvantanamo līča aizturēšanas centru, kurā ieslodzītas 122 personas, kam nav izvirzītas oficiālas krimināltiesas apsūdzības, tostarp 54 personas, kuras ir oficiāli atzītas par atbrīvojamām,

K.  tā kā ES dalībvalstu palīdzība daļai gūstekņu no Gvantanamo līča pārcelties uz dzīvi citur ir sniegta lēnām un ierobežotā apjomā;

1.  atzinīgi vērtē ASV Senāta Īpašās izlūkošanas komitejas lēmumu publicēt kopsavilkumu par tās ziņojumu par Centrālās izlūkošanas pārvaldes Aizturēšanas un nopratināšanas programmu; mudina publicēt visu ziņojuma tekstu bez pārmērīgi un nevajadzīgi aizslepenotām daļām;

2.  pauž asu nosodījumu par drausmīgajām nopratināšanas metodēm, kuras bija tipiskas šīm nelikumīgajām pretterorisma operācijām; uzsver ASV Senāta pamatsecinājumu, ka CIP izmantotās vardarbīgās metodes nedeva nekādus izlūkošanas datus, kas būtu ļāvuši novērst turpmākus teroristu uzbrukumus; vēlreiz absolūti nosoda spīdzināšanu;

3.  uzskata, ka nesodāmības gaisotne, kas apvij minēto CIP programmu, ir ļāvusi turpināties pamattiesību pārkāpumiem, par ko liecina arī ASV Nacionālās drošības aģentūras un vairāku ES dalībvalstu slepeno dienestu masveida novērošanas programmas;

4.  aicina ASV izmeklēt daudzos cilvēktiesību pārkāpumus, ko izraisījušas CIP pārsūtīšanas un slepenās aizturēšanas programmas, un tiesāt par tiem, kā arī atsaukties uz visiem ES dalībvalstu pieprasījumiem sniegt informāciju, izdot personas un nodrošināt tiesiskās aizsardzības līdzekļus personām, kas cietušas minētās CIP programmas dēļ;

5.  vēlreiz aicina dalībvalstis izmeklēt visas apsūdzības par slepeniem cietumiem to teritorijās, kuros turēti CIP programmā aizturēti cilvēki, un tiesāt šajās operācijās iesaistītās personas, ņemot vērā visus jaunos pierādījumus;

6.  aicina dalībvalstis pilnībā izmeklēt nesen izskanējušās apsūdzības, ka to teritorijās notikusi nelikumīga pārsūtīšana, aizturēšana un spīdzināšana, un tiesāt atbildīgās personas;

7.  pauž bažas par šķēršļiem, ar kuriem saskaras dalībvalstu parlamenti un tiesu iestādes, izmeklējot dažu dalībvalstu līdzdarbību minētajā CIP programmā, par aizbildināšanos ar valsts noslēpumu un nepamatoto dokumentu aizslepenošanu, kuras dēļ nākas izbeigt kriminālprocesus un cilvēktiesību pārkāpēji kļūst faktiski nesodāmi;

8.  aicina nekavējoties publicēt konstatējumus, kas gūti esošajās izmeklēšanās par dalībvalstu līdzdalību minētajā CIP programmā, jo īpaši Chilcot izmeklēšanas konstatējumus;

9.  aicina pieņemt iekšēju ES stratēģiju par pamattiesībām un aicina Komisiju ierosināt pieņemt šādu stratēģiju un ar to saistītu rīcības plānu;

10.  uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai kopā ar Ārlietu komiteju un jo īpaši ar Cilvēktiesību apakškomiteju atsākt izmeklēšanu par „iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs” un gada laikā ziņot par to plenārsēdē,

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 303E, 13.12.2006., 833. lpp. (2) OV C 287E, 29.11.2007., 309. lpp. (3) OV C 353E, 3.12.2013., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0418. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0231. (6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0173. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūcija par terorisma apkarošanas pasākumiem (2015/2530(RSP))

P8_TA(2015)0032 RC-B8-0122/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70., 71., 72., 75., 82., 83., 84., 85., 86., 87. un 88. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47.–50., 52. un 53. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija paziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas 2010. līdz 2014. gadam nobeiguma īstenošanas ziņojumu (COM(2014)0365),

–  ņemot vērā Eiropola ziņojumu par stāvokli terorisma jomā un terorisma tendencēm ES (TE-SAT) 2014. gadā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembrī pieņemto rezolūciju par starptautiskā miera un drošības apdraudējumu, ko izraisa terora akti (Rezolūcija Nr. 2178 (2014)),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februārī Padomē pieņemto ES iekšējās drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi(1),

–  ņemot vērā 2009. gada 24. aprīļa ieteikumu Padomei par profilu veidošanu, jo īpaši pēc etniskās izcelsmes un rases, terorisma apkarošanas, tiesībaizsardzības, imigrācijas, muitas un robežkontroles jomā(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par otro ziņojumu par ES iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu(3),

–  ņemot vērā Eiropola novērtējumu par organizētās noziedzības draudiem internetā 2014. gadā (iOCTA),

–  ņemot vērā Eiropola vērtējumu par smagu noziegumu un organizētās noziedzības draudiem ES 2013. gadā (SOCTA),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. janvāra plenārsēdes debates par pretterorisma pasākumiem,

–  ņemot vērā neformālo Tieslietu un iekšlietu padomes (TIP) sanāksmi Rīgā 2015. gada 29. un 30. janvārī,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. janvāra neformālās Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes dalībnieku paziņojumu,

–  ņemot vērā TIP 2014. gada 9. oktobra un 2014. gada 5. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā ES pretterorisma koordinatora ziņojumu 2014. gada 24. novembra Eiropadomei (15799/14),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 16. decembrī publicēto darba programmu 2015. gadam (COM(2014)0910),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. janvāra paziņojumu „Radikalizācijas, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, novēršana: ES atbildes pasākumu efektivitātes stiprināšana” (COM(2013)0941),

–  ņemot vērā ar 29. pantu izveidotās datu aizsardzības darba grupas atzinumu par nepieciešamības un samērīguma jēdzieniem un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē (Atzinums 01/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, Digital Rights Ireland Ltd un Seitlinger un citi, un Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumu par šā sprieduma interpretāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms ir vieni no galvenajiem draudiem mūsu drošībai un brīvībām;

B.  tā kā nesenie traģiskie notikumi Parīzē bija atgādinājums, ka Eiropas Savienība saskaras ar ilgstošiem un mainīgiem terorisma draudiem, kas pēdējā desmitgadē ir būtiski skāruši vairākas dalībvalstis, uzbrukumiem vēršoties ne tikai pret cilvēkiem, bet arī vērtībām un brīvībām, kuras ir Savienības pamatā;

C.  tā kā drošība ir viena no ES Pamattiesību hartā garantētajām tiesību, bet pamattiesības, pilsoniskās brīvības un proporcionalitāte ir būtiski elementi sekmīgai pretterorisma politikai;

D.  tā kā terorisma apkarošanas preventīvajās stratēģijās būtu jāizmanto daudzpusīga pieeja, kuras mērķis ir ne tikai tieši vērsties pret uzbrukumu sagatavošanu ES teritorijā, bet arī integrēt nepieciešamību risināt terorisma pamatcēloņus; tā kā terorisms ir globāls drauds, kas jānovērš vietējā, valstu, Eiropas un pasaules līmenī, lai stiprinātu drošību iedzīvotājiem, aizstāvētu tādas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija un cilvēktiesības un ievērotu starptautiskās tiesības;

E.  tā kā vairāki nežēlīgi teroristu uzbrukumi Eiropas teritorijā kopš 2001. gada 11. septembra, pēdējais no tiem 2015. gada janvārī, ir būtiski ietekmējuši ES pilsoņu un iedzīvotāju drošības sajūtu; tā kā pēdējo gadu laikā Eiropā ir strauji pasliktinājusies drošības situācija dažādu konfliktu un satricinājumu dēļ ES tuvākajās kaimiņvalstīs, rada bažas jaunu tehnoloģiju strauja attīstība un radikalizācija, kas izraisa vardarbību un terorismu gan ES, gan tās kaimiņvalstīs;

F.  tā kā teroristu propagandas izplatīšanu atvieglo interneta un sociālo mediju izmantošana; tā kā kiberterorisms sniedz iespēju teroristu grupējumiem veidot un uzturēt sakarus, jo nepastāv fiziskās robežas, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc bāzēm vai atbalsta punktiem valstīs;

G.  tā kā ES saskaras ar nopietniem un pieaugošiem terorisma draudiem, ko rada tā saucamie „ ES ārvalstu kaujinieki”, proti, personas, kas no valstīm, kurās tie dzīvo vai kuru valstspiederīgie tie ir, dodas uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu vai plānotu teroraktus, apmācītu teroristus vai izietu apmācību, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem; tā kā aptuveni 3 500 līdz 5 000 ES pilsoņu ir pametuši mājvietu, lai kļūtu par ārvalstu kaujiniekiem, kad sākās karš un vardarbība Sīrijā, Irākā un Lībijā, un tas rada milzīgas drošības problēmas ES iedzīvotājiem,

1.  stingri nosoda nežēlīgos noziegumus Parīzē un atkārtoti pauž visdziļāko līdzjūtību Francijas tautai un cietušo ģimenēm un vienotību globālajā cīņā pret terorismu un uzbrukumiem mūsu demokrātiskajām vērtībām un brīvībām;

2.  stingri un kategoriski nosoda visus teroraktus, terorisma veicināšanu, terorismā iesaistīto personu glorificēšanu un ekstrēmistu vardarbīgo ideoloģiju propagandu neatkarīgi no tā, kur šīs darbības notiek vai tiek propagandētas pasaulē; uzsver, ka bez drošības nav iespējama brīvība un bez brīvības nav iespējama drošība;

3.  ar bažām norāda, ka ES iekšējo drošību un ES iedzīvotāju dzīvību apdraud tādi ES valstspiederīgie, kas arvien lielākā skaitā dodas uz konfliktu zonām, lai pievienotos teroristu organizācijām, bet vēlāk atgriežas ES teritorijā; aicina Komisiju ierosināt skaidru un vienotu definīciju „ES ārvalstu kaujiniekiem”, lai palielinātu juridisko noteiktību;

4.  uzsver, ka ir nepieciešami konkrētāki pasākumi, lai novērstu to, ka ES iedzīvotāji ceļo uz ārzemēm ar mērķi karot teroristisku organizāciju rindās; apstiprina to, ka — lai gan dažos gadījumos var sākt kriminālvajāšanu, tomēr vajadzētu izmantot citus pasākumus, lai novērstu radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, neļautu kaujiniekiem no Eiropas un citām valstīm ceļot uz konfliktu vietām un risinātu problēmu saistībā ar kaujiniekiem, kas atgriežas savā mītnes zemē; aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt paraugpraksi, pamatojoties uz to dalībvalstu pieredzi, kas šajā jomā ir pieņēmušas veiksmīgas stratēģijas, rīcības plānus un programmas;

Terorisma un radikalizācijas, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, pamatcēloņu apkarošana

5.  uzsver, ka draudi, ko rada terorisms kopumā, nosaka nepieciešamību pēc pretterorisma stratēģijas, kuras pamatā ir daudzpusīga pieeja, vēršoties pret visiem tā pamatā esošajiem faktoriem, piemēram, radikalizāciju, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma, veidojot sociālu kohēziju un iekļaušanu, politisku un reliģisku toleranci, nepieļaujot geto veidošanos, analizējot un dodot pretsparu internetā mēģinājumiem mudināt veikt teroraktus, novēršot aizbraukšanu, lai pievienotos teroristu organizācijām, nepieļaujot un apturot vervēšanu un iesaistīšanos bruņotos konfliktos, apturot finansiālo atbalstu teroristu organizācijām un personām, kas vēlas tām pievienoties, nodrošinot stingru izmeklēšanu, kad tas ir nepieciešams, un nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm visu nepieciešamo tām uzticēto pienākumu veikšanai, pilnībā ievērojot pamattiesības;

6.  aicina dalībvalstis ieguldīt programmās, kas risina radikalizācijas pamatcēloņus, tostarp izglītības programmās, veicinot integrāciju, sociālo iekļaušanu, dialogu, līdzdalību, vienlīdzību, iecietību un sapratni starp dažādām kultūrām un reliģijām, un rehabilitācijas programmās;

7.  ar dziļām bažām norāda uz radikalizāciju cietumos, un mudina dalībvalstis veikt labas prakses pieredzes apmaiņu šajā jautājumā; aicina pievērst īpašu uzmanību cietumiem un aizturēšanas apstākļiem, lai ar mērķtiecīgiem pasākumiem novērstu radikalizāciju šajā vidē; aicina dalībvalstis vairāk darīt, lai uzlabotu ieslodzījuma vietu administratīvās sistēmas, veicinot to aizturēto personu atklāšanu, kuras ir iesaistītas teroraktu sagatavošanā, uzraudzītu un novērstu radikalizācijas procesus un izveidotu īpašas izstāšanās, rehabilitācijas un deradikalizācijas programmas;

8.  uzsver neatliekamo nepieciešamību intensificēt pūliņus, lai novērstu radikalizāciju un atbalstītu deradikalizācijas programmas, valsts un vietējā līmenī pilnvarojot un iesaistot vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, lai apturētu ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanos; aicina Komisiju stiprināt ES Radikalizācijas izpratnes tīklu (RAN), kas apvieno visus dalībniekus, kuri iesaistīti radikalizācijas apkarošanas kampaņu izstrādē un deradikalizācijas struktūru izveidē un ārvalstu kaujinieku atgriešanās procesu sagatavošanā, un tieši vērsties pret ekstrēmistu ideoloģijām, piedāvājot pozitīvas alternatīvas;

9.  atbalsta Eiropas stratēģijas pieņemšanu cīņai pret terorisma propagandu, radikāliem tīkliem un tiešsaistes vervēšanu, balstoties uz jau paveikto darbu un jau uzsāktajām iniciatīvām starpvaldību ietvaros un uz brīvprātīgiem pamatiem, lai paplašinātu apmaiņu ar labāko praksi un sekmīgām metodēm šajā jomā;

10.  prasa pieņemt Padomes ieteikumu par valstu stratēģijām radikalizācijas novēršanai, lai risinātu visdažādākos radikalizāciju veicinošos faktorus un sniegtu dalībvalstīm ieteikumus par izstāšanās, rehabilitācijas un deradikalizācijas programmu izveidi;

Tiesībaizsardzības pasākumu īstenošana un pārskatīšana

11.  aicina dalībvalstis optimāli izmantot Eiropas līmenī izveidotās platformas, datubāzes un trauksmes sistēmas, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un iepriekšējas pasažieru informācijas sistēmu (APIS);

12.  uzsver, ka personu brīva pārvietošanās Šengenas zonā ir viena no vissvarīgākajām Eiropas Savienības brīvībām un tādēļ pilnībā izslēdz priekšlikumus apturēt Šengenas sistēmu, un mudina dalībvalstis tā vietā pastiprināt spēkā esošos noteikumus, kas jau paredz iespēju uz laiku ieviest dokumentu pārbaudes, un labāk izmantot SIS II sistēmu; norāda, ka jau tagad ir iespējams veikt to personu pārbaudes izlases veidā, kas šķērso ārējās robežas;

13.  apņemas strādāt, lai ES PDR direktīva tiktu pabeigta līdz gada beigām; tāpēc mudina Komisiju norādīt, kādu ietekmi izraisa ES Tiesas spriedums par Datu saglabāšanas direktīvu(5) un kāda ir iespējamā ietekme uz ES PDR direktīvu; mudina Padomi panākt progresu attiecībā uz Datu aizsardzības paketi, lai trialogi par abiem jautājumiem — ES PDR direktīvu un Datu aizsardzības paketi — varētu notikt paralēli. Mudina Komisiju pieaicināt neatkarīgus ekspertus no tiesībaizsardzības, drošības un izlūkošanas kopienām un 29. panta darba grupas pārstāvjus, lai tie sniegtu viedokli un norādītu principus attiecībā uz PDR nepieciešamību un proporcionalitāti, ņemot vērā drošības vajadzības;

14.  aicina Komisiju nekavējoties un turpmāk regulāri novērtēt pašreizējos instrumentus un veikt attiecīgu nenovērsto trūkumu novērtējumu terorisma apkarošanas jomā, kurā Eiropadome regulāri vērtē apdraudējumu Savienībai, lai tā kopā ar dalībvalstīm varētu efektīvi rīkoties; aicina Komisiju un Padomi atbalstīt atjaunotu terorisma apkarošanas ceļvedi, kas nodrošina iedarbīgu reakciju uz esošajiem draudiem un efektīvu drošību visiem iedzīvotājiem, vienlaikus garantējot tiesības un brīvības, kas ir Eiropas Savienības dibināšanas principi;

15.  uzsver, ka būtiskai cīņas pret terorismu dimensijai ir jābūt politikas darbību noteikšanai upuru un viņu ģimeņu aizsardzībai un atbalstam; tādēļ aicina visas dalībvalstis pareizi īstenot 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

16.  uzskata, ka cīņā pret nopietnu un organizētu starptautisko noziedzību vienai no ES prioritātēm vajadzētu būt cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību; jo īpaši uzskata, ka vēl vairāk jāuzlabo sadarbība saistībā ar informācijas apmaiņas mehānismiem un aizliegto ieroču izsekojamību un iznīcināšanu; aicina Komisiju steidzami novērtēt spēkā esošos ES noteikumus par nelikumīgu šaujamieroču un sprāgstošu ierīču apriti un ieroču kontrabandu, kas saistīta ar organizēto noziedzību;

17.  atzinīgi vērtē gaidāmo atjaunināto tiesisko regulējumu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu Eiropas līmenī, kas būs izšķirošs solis un kas jāīsteno visos līmeņos, lai nodrošinātu efektivitāti un tādējādi novērstu būtisku finansējuma avotu teroristu organizācijām;

18.  aicina dalībvalstis veidot ciešāku tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, izmantojot tādus jau pieejamus ES instrumentus kā Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS), Eiropas apcietināšanas orderis un Eiropas izmeklēšanas rīkojums;

ES iekšējā drošība un ES tiesībaizsardzības aģentūras spējas

19.  aicina visas dalībvalstis novērst par terorismu aizdomās turētu personu pārvietošanos, pastiprinot kontroli uz ārējām robežām, sistemātiskāk un efektīvāk pārbaudot ceļošanas dokumentus, novēršot ieroču nelegālu tirdzniecību, identitātes krāpniecisku izmantošanu un identificējot riska zonas;

20.  ar bažām norāda, ka teroristu organizācijas saziņai, uzbrukumu plānošanai un propagandas materiālu izplatīšanai arvien plašāk izmanto internetu un komunikācijas tehnoloģijas; prasa interneta un sociālo mediju kompānijām sadarboties ar valstu valdībām, tiesībaizsardzības iestādēm un pilsonisko sabiedrību, lai cīnītos ar šo problēmu, vienlaikus nodrošinot izteiksmes brīvības un privātuma vispārējo principu pastāvīgu ievērošanu; uzsver, ka pasākumiem, kas pretterorisma nolūkos ierobežo datu izmantošanu un izplatīšanu, jābūt patiešām nepieciešamiem un samērīgiem;

21.  atkārtoti norāda, ka jebkuru datu vākšanai un apmaiņai, arī starp ES aģentūrām, piemēram, Eiropolu, jābūt atbilstīgai ES un dalībvalstu tiesībām un tās pamatā jābūt saskanīgai datu aizsardzības sistēmai, kas ietver ES līmeņa juridiski saistošus personas datu aizsardzības standartus;

22.  stingri mudina uz labāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES aģentūrām; turklāt uzsver nepieciešamību uzlabot, intensificēt un paātrināt globālo tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu; aicina uz efektīvāku operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, izmantojot tādus vērtīgus jau esošus instrumentus kā kopīgas izmeklēšanas grupas, teroristu finanšu izsekošanas programmas un pasažieru datu reģistra (PDR) nolīgumi, kā arī ātrāku un efektīvāku attiecīgo datu un informācijas apmaiņu, ievērojot piemērotus datu un privātuma aizsardzības pasākumus;

23.  aicina Komisiju un Padomi veikt vispārēju ES terorisma apkarošanas darbību un ar tām saistīto pasākumu novērtēšanu, jo īpaši saistībā ar to, kā dalībvalstis tos iekļauj tiesību aktos un īsteno praksē un kādā apjomā dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši ar Eiropolu un Eirojustu, un atbilstīgi novērtēt pastāvošās nepilnības, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru un ieviest šo novērtēšanas procesu kā daļu no Eiropas drošības programmas;

24.  uzsver nepieciešamību Eiropas aģentūrām un valstu tiesībaizsardzības iestādēm likvidēt teroristu organizāciju galvenos ienākumu avotus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, cilvēku tirdzniecību un ieroču nelikumīgu tirdzniecību; šajā sakarā aicina pilnībā īstenot ES tiesību aktus šajā jomā, lai visā ES būtu koordinēta pieeja; norāda, ka dalībvalstis Eiropolam un Eirojustam sniedz tikai 50 % no to rīcībā esošās informācijas par terorismu un organizēto noziedzību;

25.  aicina dalībvalstis labāk izmantot Eiropola unikālās spējas, nodrošinot, ka valstu struktūras sniedz Eiropolam attiecīgo informāciju sistemātiskāk un regulārāk; atbalsta arī Eiropas terorisma apkarošanas platformas izveidi Eiropolā, lai maksimāli palielinātu tā operatīvo, tehnisko un izlūkdatu apmaiņas spējas;

26.  uzsver nepieciešamību, atjauninot Pamatlēmumu 2008/919/TI un izmantojot Eurojustu, palielināt krimināltiesību jomas reaģēšanas efektivitāti un koordināciju, visā ES saskaņoti noteikt kriminālatbildību par ārvalstu kaujinieku veiktajiem noziegumiem, nodrošināt tiesisko regulējumu un atvieglot pārrobežu sadarbību, izvairīties no kriminālvajāšanas nepilnībām un risināt praktiskas un juridiskas problēmas saistībā ar pierādījumu iegūšanu un pieļaujamību terorisma gadījumos;

27.  aicina īstenot stingru ES terorisma apkarošanas politikas un izlūkdienestu darba demokrātisku un tiesisku pārraudzību, veicot pilnu un neatkarīgu demokrātisko kontroli, un uzstāj, lai sadarbība drošības jomā stingri atbilstu starptautiskajām tiesībām;

ES ārējās stratēģijas starptautiskā terorisma apkarošanai pieņemšana

28.  aicina ES aktīvi veicināt globālu partnerību cīņai pret terorismu un cieši sadarboties ar tādiem reģionāliem partneriem kā Āfrikas Savienība, Persijas līča Sadarbības padome, Arābu līga, jo īpaši Sīrijas un Irākas kaimiņvalstis, un valstis, kas stipri cieš no šā konflikta, piemēram, Jordānija, Lībija un Turcija, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācija un konkrēti tā Terorisma apkarošanas komiteja; aicina šajā sakarā paplašināt attīstības un drošības ekspertu dialogu starp ES un šīm valstīm;

29.  īpaši uzsver, ka ES, tās dalībvalstu un partnervalstu starptautiskā terorisma apkarošanas stratēģijas pamatā ir jābūt tiesiskumam un pamattiesību ievērošanai; turklāt uzsver, ka Savienības ārējās darbības terorisma apkarošanai vispirms vajadzētu vērst uz terorisma novēršanu, cīņu pret to un vainīgo saukšanu pie atbildības;

30.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pieņemt ES ārējo stratēģiju starptautiskā terorisma apkarošanai, lai novērstu starptautiskā terorisma avotus un pretterorisma jomu integrētu kopējās ārpolitikas un drošības politikā; aicina Komisiju un EĀDD izstrādāt pretterorisma sadarbības stratēģiju ar trešām valstīm, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti starptautiskie cilvēktiesību standarti;

31.  mudina ES saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu pārstrādāt tās stratēģiju attiecībā uz Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un koncentrēties uz atbalstu tām valstīm un dalībniekiem, kuri ir patiesi apņēmušies īstenot kopējas vērtības un reformas;

32.  uzsver, ka ES rīcības plānos un politiskajos dialogos ar tās partnervalstīm ir jāpievēršas radikalizācijas novēršanai un apkarošanai, tostarp palielinot starptautisko sadarbību, izmantojot jau esošās programmas un spējas un strādājot ar visiem ieinteresētajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem valstīs, kuras vēlas apkarot teroristu un radikālu uzskatu propagandu, ko izplata ar interneta un citu komunikācijas līdzekļu palīdzību;

33.  uzsver, ka visaptverošā ES stratēģijā par terorisma apkarošanas pasākumiem pilnībā jāizmanto ārpolitika un attīstības politika, lai novērstu nabadzību, diskrimināciju un atstumtību, apkarotu korupciju un veicinātu labu pārvaldību un novērstu un risinātu konfliktus, jo tas viss veicina noteiktu grupu un sabiedrības slāņu atstumtību un tādējādi padara tos neaizsargātākus pret ekstrēmistu grupu propagandu;

o
o   o

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 168 E, 14.6.2013., 45. lpp. (2) OV C 184 E, 8.7.2010., 119. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0384. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0102. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/24/EK (2006. gada 15. marts) par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūcija par Interneta pārvaldības foruma pilnvaru pagarināšanu (2015/2526(RSP))

P8_TA(2015)0033 RC-B8-0099/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(1),

–  ņemot vērā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas informācijas sabiedrību izaugsmei un nodarbinātībai(2),

–  ņemot vērā 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par otro Interneta pārvaldības forumu(3),

–  ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī Ženēvā Pasaules informācijas sabiedrības samitā (WSIS) pieņemto deklarāciju par principiem un rīcības plānu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā: Ženēvas principu īstenošana praksē” (COM(2004)0480),

–  ņemot vērā 2005. gada 18. novembrī pieņemtās Tunisas saistības un Informācijas sabiedrības programmu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu pēc WSIS 2006. gadā (COM(2006)0181),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par interneta pārvaldību — turpmāk veicamie pasākumi(4),

–  ņemot vērā NETmundial daudzpusējās sanāksmes 2014. gada 24. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Interneta politika un pārvaldība. Eiropas uzdevumi interneta pārvaldības nākotnes veidošanā” (COM(2014)0072);

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kuru sniedza ES delegācija Interneta pārvaldības forumā, kas notika 2014. gadā no 2. līdz 5. septembrim Stambulā,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Interneta pārvaldības foruma (IPF) mērķis ir realizēt Pasaules samitā par informācijas sabiedrību (WSIS) piešķirtās pilnvaras attiecībā uz forumu rīkošanu demokrātiskam, pārredzamam un daudzpusējam politikas dialogam;

B.  tā kā IPF galvenā nozīme un funkcija ir apspriest visdažādākos ar interneta pārvaldību saistītos jautājumus un attiecīgā gadījumā sagatavot ieteikumus starptautiskajai sabiedrībai;

C.  tā kā 2010. gada 20. decembrī ANO Ģenerālā asambleja nolēma vēl par pieciem gadiem pagarināt IPF pilnvaras;

D.  tā diskusijas un lēmuma pieņemšana par turpmāko IPF pilnvaru pagarināšanu notiks ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada sanāksmē;

E.  tā kā Parlaments 2005. gadā nosūtīja ad hoc delegāciju uz WSIS un kopš tā laika šādu delegāciju ir nosūtījis uz katru IPF ikgadējo sanāksmi;

F.  tā kā Parlamenta nosūtītajām ad hoc delegācijām sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju bija galvenā loma attiecībā uz Eiropas vērtību veicināšanu un mijiedarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un šajās sanāksmēs klātesošajiem valstu parlamentu pārstāvjiem;

G.  tā kā Eiropas Savienības galvenās prioritātes 2014. gada septembrī notikušajā devītajā IPF ar centrālo tēmu „Savienojot kontinentus labākai daudzpusējai interneta pārvaldībai” bija šādas: plašāka interneta pieejamība pasaulē; interneta kā globāla, atklāta un vispārēja resursa saglabāšana; nediskriminējoša zināšanu pieejamība; lielāka pārskatatbildība un pārredzamība daudzpusējā interneta pārvaldības modelī; valsts kontrolēta interneta idejas noraidīšana un atziņa, ka mūsu pamatbrīvības un cilvēktiesības nav apspriežamas un ir jāaizsargā tiešsaistē;

H.  tā kā 2014. gada 27. novembrī ES transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministri apstiprināja Padomes secinājumus, uzsverot, ka ir svarīga saskaņota Eiropas nostāja interneta pārvaldības jomā un IPF kā daudzpusējas platformas stiprināšana,

I.  tā kā 2014. gada martā ASV Tirdzniecības ministrijas Telesakaru un informācijas pārvalde (NTIA) paziņoja par savu nolūku nodot IANA (Interneta numurpiešķires institūcijas) interneta pārraudzības funkcijas globālajai daudzpusējai kopienai pirms tam, kad 2015. gada septembrī beidzas pašreizējais NTIA un Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācijas (ICANN) līgums; tā kā ir laikus jāatrod līdzsvarots risinājums šai pārejai un tās rezultātā ir jāizveido sistēma, kuru nav iespējams pārņemt un manipulēt un kas arī turpmāk nodrošina stabilu internetu;

J.  tā kā 2014. gada aprīlī NETmundial vispasaules daudzpusējā sanāksmē par nākotnes interneta pārvaldību tika izstrādāts interneta pārvaldības principu kopums un interneta ekosistēmas turpmākās attīstības ceļa karte;

K.  tā kā tiek prognozēts, ka ES ar interneta ekonomiku saistītā izaugsme sasniedz gandrīz 11 %, paredzamajam ieguldījumam IKP palielinoties no 3,8 % 2010. gadā uz 5,7 % 2016. gadā;

L.  tā kā internets ir būtisks digitālā vienotā tirgus balsts un veicina cita starpā inovācijas, izaugsmi, tirdzniecību, demokrātiju, kultūras dažādību un cilvēktiesību ievērošanu;

M.  tā kā atvērtā internetā jāpiemēro visas tiesības un brīvības, kuras personas izmanto bezsaistē,

1.  aicina ANO Ģenerālo asambleju pagarināt IPF pilnvaras un stiprināt tā resursus un daudzpusējo interneta pārvaldības modeli;

2.  uzskata –– kaut gan IPF nepieņems oficiālus secinājumus, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta šis process un jāpalielina šo foruma apspriežu ietekme politiskās diskusijās, jo tas sniedz pozitīvu un konkrētu kontekstu interneta nākotnes veidošanai, pamatojoties uz daudzpusējo pieeju;

3.  aicina dalībvalstis un attiecīgās ES iestādes to darba kārtībā arī turpmāk pievērst lielu uzmanību IPF un turpināt atbalstīt IPF un tā sekretariātu, kā arī sekmēt tādas efektīvas un neatkarīgas organizācijas attīstību, kas spēj īstenot savas pilnvaras un dot ieguldījumu interneta pārvaldības modeļa attīstībā;

4.  uzsver, ka Parlamentam arī turpmāk IPF sanāksmēs būtu jāpiedalās ar skaitliski nozīmīgu delegāciju, lai kopā ar dalībvalstīm un Komisiju efektīvi dotu ieguldījumu ES pieejas interneta pārvaldībai formulēšanā;

5.  uzsver, ka visā pasaulē ir jāuzlabo piekļuve internetam; uzsver, ka IPF būtu jāpalielina visu ieinteresēto personu iekļaujoša dalība;

6.  uzsver, ka tas ir stingri apņēmies ievērot daudzpusējo interneta pārvaldības modeli; aicina dalībvalstis, Komisiju un visas attiecīgās ieinteresētās personas turpināt šī modeļa ilgtspējīguma stiprināšanu, padarot dalībniekus un procesus valstu, reģionālā un starptautiskā līmenī iekļaujošākus, pārredzamākus un atbildīgākus;

7.  uzsver, ka ir svarīgi pabeigt interneta pamatfunkciju un organizāciju globalizāciju; atzinīgi vērtē saistības IANA funkciju vadības nodošanā, kuras 2014. gada martā uzņēmās ASV valdība; uzsver ICANN pilnīgas pārskatatbildības un pārredzamības nozīmi;

8.  uzsver, ka pastāv stingrs termiņš, lai pabeigtu IANA funkcijām veltītās sarunas, kas nodrošinās ilgtermiņa risinājumu interneta stabilitātei un drošībai, jo 2015. gada septembrī beigsies termiņš pašreizējam ICANN un ASV valdības nolīgumam par IANA funkciju pārraudzību;

9.  aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt centienus, lai atbalstītu šā jaunā un savlaicīgā nolīguma noslēgšanu;

10.  aicina attiecīgās ES iestādes ierosināt pašai ES kļūt par pirmo starptautisko ICANN partneri attiecībā uz IANA funkcijām, tostarp vienlīdzīgi ar ASV un citām valstīm iesaistīties to saistību apstiprināšanā, kuras patlaban regulē IANA pakalpojumus; uzskata šo par nozīmīgu soli ICANN pilnīgas neitralitātes nodrošināšanā;

11.  uzsver, ka jau ir iespējams mācīties no IPF kontekstā līdz šim notikušo veiksmīgo diskusiju pieredzes, un ka šo pieredzi jau var pielietot praksē, jo īpaši attiecībā uz elektroniskās saziņas un datu drošības un privātuma regulējuma aspektiem; uzskata, ka IPF nepieciešamas tālākas diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar kiberdrošību un kibernoziegumiem, sākot no risinājumiem būtisku infrastruktūru drošības uzlabošanai līdz pareizu instrumentu nodrošināšanai personu un mazu uzņēmumu drošas saziņas panākšanai, jo īpaši tādu kā elektroniska autentifikācija un kodēšana; uzsver, ka nākotnē jānodrošina atklāts un neatkarīgs internets kā globāls vispārējs resurss kopā ar zināšanu nediskriminējošu pieejamību, pamatojoties uz ieinteresēto personu iniciatīvām un vajadzībām, kā arī vārda brīvība;

12.  uzsver, ka ir būtiski arī turpmāk veikt pasākumus, lai nodrošinātu tīkla neitralitātes juridisko aizsardzību, kas ir obligāts priekšnoteikums informācijas un vārda brīvības aizsardzībai, izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai, attīstot ar internetu saistītas inovācijas un uzņēmējdarbības iespējas, un kultūras un lingvistiskās dažādības veicināšanai un aizsardzībai;

13.  uzsver, ka pamatbrīvības un cilvēktiesības nav apspriežamas un tās ir jāaizsargā gan tiešsaistē, gan bezsaistē; pauž nožēlu, ka dažas valstis mēģina ierobežot savu iedzīvotāju globālo savienojamību, izmantojot cenzūru un citus ierobežojumus; stingri noraida valsts kontrolēta interneta ideju un masveida novērošanu internetā;

14.  uzsver ekonomisko un sociālo nozīmi tiešsaistes tiesībām attiecībā uz privātumu un lietotāju personas datu kontroli; uzskata, ka šīs tiesības ir būtiskas demokrātijai, atklātam un neitrālam internetam un vienlīdzīgiem noteikumiem uzņēmumiem, kas darbojas tīmeklī;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstīm un to parlamentiem.

(1) OV C 133 E, 8.6.2006., 140. lpp. (2) OV C 291 E, 30.11.2006., 133. lpp. (3) OV C 41 E, 19.2.2009., 80. lpp. (4) OV C 236 E, 12.8.2011., 33. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūcija par apstrādātas pārtikas sastāvā esošas gaļas izcelsmes valsts norādi produkta marķējumā (2014/2875(RSP))

P8_TA(2015)0034 B8-0097/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004(1) atcelšanu (Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem) un jo īpaši tās 26. panta 6. un 7. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu (COM(2013)0755), un tam pievienoto Komisijas dienestu 2013. gada 17. decembra darba dokumentu par tās gaļas izcelsmes marķēšanu, ko izmanto kā sastāvdaļu –– patērētāju attieksme, iespējamo scenāriju un ietekmes izvērtēšana (SWD(2013)0437),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1337/2013, ar ko paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 attiecībā uz izcelsmes valsts un izcelsmes vietas norādīšanu svaigai, atdzesētai un saldētai cūkgaļai, aitu, kazu un mājputnu gaļai(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 6. februāra rezolūciju par iepriekšminēto Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas Regulu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārtikas krīzi, krāpšanu pārtikas aprites jomā un tās kontroli(4),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par apstrādātas pārtikas sastāvā esošas gaļas izcelsmes valsts norādi produkta marķējumā (O-000091/2014 – B8‑0101/2015),

–  ņemot vēra Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 26. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisijai līdz 2013. gada 13. decembrim ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu;

B.  tā kā iepriekšminētās regulas 26. panta 7. punktā ir noteikts, ka ziņojumā cita starpā ir jāņem vērā patērētāja vajadzība būt informētam, izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas obligātās norādīšanas noteikuma pamatotība un šādu pasākumu ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīze; tā kā ziņojumā turklāt ir minēts, ka tam var pievienot priekšlikumus attiecīgo ES tiesību normu grozīšanai;

C.  tā kā Komisija 2013. gada 17. decembrī publicēja ziņojumu par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu, un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu par tās gaļas izcelsmes marķēšanu, ko izmanto kā sastāvdaļu –– patērētāju attieksme, iespējamo scenāriju un ietekmes izvērtēšana;

D.  tā kā tiek lēsts, ka 30–50 % no kopējā nokauto dzīvnieku gaļas apjoma, atkarībā no dalībvalsts, pārstrādā gaļas sastāvdaļās izmantošanai pārtikas produktos, galvenokārt maltajā gaļā, gaļas izstrādājumos un gaļas produktos;

E.  tā kā Komisijai vēl ir jānāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, secina, ka turpmāki attiecīgie pasākumi tiks veikti pēc apspriešanās Parlamentā un Padomē;

F.  tā kā saskaņā ar iepriekšminēto Komisijas ziņojumu par obligāto izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā pārtikas sastāvdaļu, patlaban ES izmantotās izsekojamības sistēmas nav piemērotas ar izcelsmi saistītās informācijas nodošanai nākamajam pārtikas aprites posmam;

G.   tā kā Regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 26. panta 2. punktā ir noteikts, ka Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta;

H.  tā kā ar Regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem saistītajā ietekmes novērtējumā ir norādīts, ka gaļas izcelsme ir viens no patērētājiem vissvarīgākajiem jautājumiem visā ES(5);

I.  tā kā saskaņā ar Pārtikas aprites vērtēšanas konsorcija patērētāju 2013. gada aptauju no dažādām pārtikas produktu grupām, kas bija minētas aptaujā, vislielākā interese par izcelsmes norādi marķējumā bija attiecībā uz pārtiku, kuras sastāvā ir gaļa; tā kā pamatojoties uz vēl sīkāku analīzi attiecībā uz dažādiem pārstrādātu gaļu saturošu produktu veidiem, aptaujas rezultāti liecināja, ka 90 % no patērētājiem respondentiem uzskatīja, ka ir svarīgi, lai izcelsme būtu norādīta marķējumā;

1.  norāda, ka izcelsmes vietas norādīšana neapstrādātai liellopu gaļai un liellopu gaļas produktiem Savienībā ir obligāta, –– to ieviesa saistībā ar govju sūkļveida encefalopātijas (BSE) radīto krīzi(6), un ES noteikumi par liellopu gaļas marķēšanu ir spēkā kopš 2002. gada 1. janvāra; atzīmē, ka minētās marķēšanas prasības jau paredz norādīt dzimšanas, audzēšanas un nokaušanas vietu;

2.  uzskata, ka minētās prasības, kas piemērojamas nepārstrādātai liellopu gaļai un liellopu gaļas produktiem, ir darījušas patērētājus prasīgākus attiecībā uz informāciju arī par citu Savienībā plaši patērētu svaigas gaļas veidu un gaļas, ko izmanto kā sastāvdaļu apstrādātos produktos, izcelsmi;

3.  norāda, ka regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 31. apsvērumā ir uzsvērts, ka gaļas izcelsme izraisa lielākās patērētāju bažas, un šā iemesla dēļ patērētāji sagaida, ka saņems pienācīgu informāciju par gaļas izcelsmes valsti; turklāt norāda, ka 31. apsvērumā ir minēts, ka obligāto marķēšanas prasību noteikšanā ir jāņem vērā proporcionalitātes princips un administratīvais slogs pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un izpildiestādēm;

4.  uzsver, ka 90 % gaļas pārstrādes uzņēmumu ir MVU; uzsver MVU nozīmību izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā, to ieguldījumu konkurētspējīgā Eiropas ekonomikā un apņēmību nodrošināt nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku; uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi radīt līdzvērtīgus konkurences apstākļus šīs nozares dalībniekiem;

5.  atkārtoti pauž bažas par krāpšanas pārtikas aprites jomā potenciālo ietekmi uz pārtikas nekaitīgumu, patērētāju veselību, patērētāju uzticēšanos, pārtikas ķēdes darbību un lauksaimniecības produktu cenu stabilitāti, un uzsver, ka ir svarīgi piešķirt prioritāti krāpšanas pārtikas aprites jomā apkarošanai un tādējādi ātri atgūt Eiropas patērētāju uzticību;

6.  uzskata, ka gaļas un gaļas produktu izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana pati par sevi nenovērš krāpšanu, tomēr stingra izsekojamības sistēma veicinātu iespējamo pārkāpumu atklāšanu un pret šiem pārkāpumiem vērstos pasākumus; norāda, ka nesenie skandāli pārtikas jomā, tostarp liellopu gaļas nelikumīgā aizstāšana ar zirga gaļu, ir parādījuši, ka patērētāji vēlas, lai tiktu ieviesti stingrāki noteikumi par izcelsmes izsekojamību un patērētāju informēšanu; norāda arī, ka stingrāki noteikumi par izsekojamību arī dotu iespēju varas iestādēm efektīvāk izmeklēt krāpšanas pārtikas aprites jomā gadījumus;

7.  uzskata, ka ir svarīgi izskatīt jautājumu par zirga gaļu saistībā ar jautājumiem par gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu apstrādātā pārtikā, līdztekus jautājumiem par cūkgaļu, aitas, kazas un putnu gaļu, jo zirga gaļa vērā ņemamā mērā tiek izmantota apstrādātos pārtikas produktos;

8.  turklāt uzsver, ka Komisija pati savā ziņojumā atzīst, ka vairāk nekā 90 % patērētāju respondentu uzskata par svarīgu gaļas izcelsmes marķēšanu pārstrādātos pārtikas produktos(7); atzīmē, ka šis ir viens no daudziem apsvērumiem, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību;

9.  uzskata, ka pārtikas produktu sastāvā izmantotās gaļas izcelsmes vietas marķēšana palīdzēs nodrošināt labāku izsekojamību visos pārtikas apgādes ķēdes posmos, noturīgākas savstarpējās attiecības starp gaļas piegādātājiem un pārstrādātājiem un rūpīgāku pārbaužu veikšanu, kad pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izraugās piegādātājus un produktus;

10.  uzskata, ka pārtikas marķēšanā būtu jāņem vērā informācijas pārredzamība un uztveramība patērētājiem, vienlaikus dodot iespēju Eiropas uzņēmumiem darboties ekonomiski dzīvotspējīgi un tādos apstākļos, kas atbilstu patērētāju pirktspējai;

11.  norāda, ka attiecībā uz cenas ietekmi Francijas patērētāju organizācijas veiktas izpētes rezultāti būtiski atšķiras no Komisijas ziņojuma secinājumiem par izcelsmes valsts marķējuma ieviešanas izmaksām; iesaka šo jautājumu izskatīt sīkāk, lai gūtu skaidrāku priekšstatu par ietekmi uz cenu, ar nosacījumu, kā šāda izpēte tiek veikta sadarbībā ar patērētāju organizācijām un tas nekavēs tiesību aktu priekšlikumus;

12.  atzīmē, ka izcelsmes valsts norādīšana marķējumā no 2015. gada aprīļa būs obligāta attiecībā uz svaigu cūkgaļu, aitas, kazas un putnu gaļu; tā kā tas jāņem vērā, novērtējot izcelsmes informācijas norādīšanas izmaksas šiem gaļas veidiem, kad tie izmantoti kā sastāvdaļa:

13.  atzīmē, ka pašreizējā brīvprātīgi sniegtā izcelsmes informācija var patērētājus maldināt;

14.  aicina Komisiju pārskatīt šādas brīvprātīgas izcelsmes marķēšanas sistēmas un ierosināt skaidrus, atbilstīgus, saskaņotus un piemērojamus noteikumus attiecībā uz gadījumiem, kad ražotāji vēlas brīvprātīgi norādīt izcelsmi marķējumā;

15.  turklāt norāda — lai gan Komisijas ziņojumā ir minēts, ka ES / starptautiskas prasības par norādi marķējumā būtu zemāku izmaksu alternatīva, dažās dalībvalstīs veiktajā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) izpētē ir konstatēts, ka tas nebūtu patērētājiem pieņemams risinājums(8);

16.  uzskata, ka Komisijai ir padziļināti jāizpēta dažu Eiropas mazumtirgotāju un ražotāju piekoptā prakse (kas nu jau ir diezgan plaši izplatīta) attiecībā uz gaļas izcelsmes marķēšanu apstrādātos pārtikas produktos un jāziņo par konstatējumiem;

17.  atkārtoti aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai krāpšanas pārtikas aprites jomā novēršanu un apkarošanu padarītu par neatņemamu ES politikas daļu, un risinātu strukturālas problēmas visā pārtikas apgādes ķēdē, jo īpaši izvēršot un pastiprinot monitoringu;

18.  mudina Komisiju pieņemt īstenošanas aktu attiecībā uz regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem 26. panta 3. punkta piemērošanu, saistībā ar izcelsmes valsts norādīšanu galvenajām sastāvdaļām, ja to izcelsme ir atšķirīga no pārtikas produkta izcelsmes;

19.  mudina Komisiju saistībā ar minēto ziņojumu izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai norādi par gaļas izcelsmi apstrādātā pārtikā padarītu par obligātu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību visā pārtikas aprites ķēdē un labāk informētu Eiropas patērētājus, vienlaikus ņemot vērā ietekmes novērtējumus un izvairoties no pārmērīgām izmaksām un administratīvā sloga;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp. (2) OV L 335, 14.12.2013., 19. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0096. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0011. (5) Skatīt Komisijas 2008. gada 30. janvāra dienesta darba dokumentu, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem — Ietekmes novērtējuma ziņojums saistībā ar vispārīgiem pārtikas marķēšanas jautājumiem (SEC(2008)0092). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.). (7) COM(2013)0755, 7. lpp. (8) http://www.beuc.org/publications/2013-00043-01-e.pdf

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūcija par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību (2014/2154(INI))

P8_TA(2015)0035 A8-0012/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū nolīgums)(1), pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā(2) un otro reizi grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 13. jūnija nostāju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā(4),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) Reglamentu, kas pieņemts 2003. gada 3. aprīlī(5) un pēdējo reizi grozīts Adisabebā (Etiopija) 2013. gada 27. novembrī(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.−2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 12. marta rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu ES sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm, un aizjūras zemēm un teritorijām (11. Eiropas Attīstības fonds)(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa lēmumus par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(10) un 2014. gada 3. aprīļa lēmumu par kontu slēgšanu saistībā ar 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildi(11), kā arī Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 8., 9. un 10. Eiropas attīstības fonda 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(12),

–  ņemot vērā rezolūcijas, ko APA 2013. gada 27. novembrī pieņēma par: tiesiskuma ievērošanu un objektīvas un neatkarīgas tiesu varas nozīmi; sadarbību dienvidu valstu starpā un trīspusējo sadarbību: iespējām un izaicinājumiem ĀKK valstīm; ganību lopkopības ietekmi uz sabiedrību un vidi ĀKK valstīs un drošību Āfrikas Lielo ezeru reģionā,

–  ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2013. gada 19. jūnijā par: militāro apvērsumu atkārtoti radītajiem draudiem demokrātijai un politiskajai stabilitātei ĀKK valstīs un starptautiskās kopienas lomu; ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem — turpmākajiem pasākumiem; cilvēkresursiem veselības aprūpei ĀKK valstīs; stāvokli Gvinejas Republikā; stāvokli Centrālāfrikas Republikā,

–  ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2012. gada 29. novembrī par: politisko un humanitāro krīzi Somālijā: izaicinājumiem Eiropas Savienībai un ĀKK valstu grupai; uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām balstītu uzņēmējdarbību un tās ietekmi uz attīstību ĀKK valstīs; energoresursu pieejamības nozīmi ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai,

–  ņemot vērā rezolūcijas, ko APA pieņēma 2012. gada 30. maijā par: Lībijas konflikta politisko ietekmi uz tuvākajām ĀKK un ES valstīm; cenu nepastāvību, lauksaimniecības produktu pasaules tirgu darbību un to ietekmi uz nodrošinātību ar pārtiku ĀKK valstīs; ieguves rūpniecības ietekmi uz sabiedrību un vidi ĀKK valstīs,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Rietumāfrikas valstu reģionālajā sanāksmē 2013. gada 19. jūlijā Abudžā (Nigērija)(13),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Karību jūras valstu reģionālajā sanāksmē 2013. gada 16. februārī Santodomingo (Dominikānas Republika)(14),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Klusā okeāna valstu reģionālajā sanāksmē 2012. gada 20. jūlijā Apijā (Samoa)(15),

–  ņemot vērā paziņojumu, ko APA pieņēma Dienvidāfrikas valstu reģionālajā sanāksmē 2012. gada 24. februārī Lusakā (Zambija)(16),

–  ņemot vērā 2013. gada 19. jūnijā pieņemto Rīcības kodeksu ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekļiem, kuri piedalās vēlēšanu novērošanas misijās,

–  ņemot vērā ANO 2000. gada 18. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: pārmaiņu programma” (COM(2011)0637),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A8-0012/2015),

A.  tā kā ĀKK un ES APA ir unikāls statuss, tā ir vienīgā daudzpusējā parlamentārā asambleja, kas izveidota saskaņā ar starptautisku nolīgumu — Kotonū nolīgumu;

B.  tā kā APA ir izveidojusies par īstu parlamentāro asambleju, kas piedāvā atklātu un vaļsirdīgu diskusiju forumu par jautājumiem, kuri ir ļoti svarīgi attīstības sadarbībā, un dod ievērojamu ieguldījumu partnerībā, kurā ĀKK valstis un ES ir vienlīdzīgā statusā;

C.  tā kā Kotonū nolīgums starp ĀKK valstīm un ES ir vērsts uz mērķi samazināt un beigās izskaust nabadzību; tā kā sadarbībai vajadzētu arī veicināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, kas ir pamats mieram un drošībai un ĀKK valstu demokrātiskajai un politiskajai stabilitātei;

D.  tā kā 2013. gadā tika organizētas faktu vākšanas misijas uz Mali, lai labāk izprastu nestabilo situāciju valstī, uz Libēriju, lai veicinātu politisko dialogu, kā paredzēts Kotonū nolīguma 8. pantā, un uz Haiti, lai pārliecinātos, kā notiek valsts atjaunošana un kāda ir politiskā situācija;

E.  tā kā līdz ar Asamblejas pieņemto Rīcības kodeksu locekļiem, kuri piedalās vēlēšanu novērošanas misijās, radās jauns impulss, kas pastiprina pievienoto vērtību, piemēram, kopīgajām APA misijām Mali prezidenta un parlamenta vēlēšanās un Madagaskaras prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā;

F.  tā kā Kotonū Partnerattiecību nolīguma pārskatīšana 2010. gadā stiprināja APA lomu un tās reģionālo dimensiju;

G.  tā kā būtu jānodrošina APA pilnīga iesaistīšanās politiskajā dialogā, kas notiek saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu;

H.  tā kā būtu svarīgi veicināt regulāru neformālo dialogu, izmantojot dažādu kategoriju atbilstošu oficiālo un neoficiālo dalībnieku pamatīgu analīzi, ĀKK un ES forumos (APA, ĀKK un ES Padomē, ĀKK un ES privātajā sektorā un pilsoniskās sabiedrības dialogos) un citos forumos, kuriem nav tiešas ieinteresētības ĀKK un ES attiecībās;

I.   tā kā no 2003. līdz 2013. gadam gandrīz visas Eiropas sesijas pamatā notika Eiropas Savienības Padomes rotējošās prezidentūras valstīs; tā kā tagad rotējošās prezidentūras valstīm jāievēro saistības, kas šajā sakarā iekļautas Kotonū Partnerattiecību nolīgumā;

J.  tā kā BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) un citu jaunietekmes ekonomiku straujā izaugsme globālā līmenī un ĀKK valstīs un reģionos arvien vairāk ietekmē ĀKK valstu grupu un pašreizējās ĀKK un ES attiecības;

K.  tā kā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kas regulē ceļošanu un ko pieņēmis Eiropas Parlamenta Prezidijs, reģistrētajiem deputātu palīgiem vairs nav iespējams palīdzēt deputātiem APA plenārsesiju laikā un tas būtiski ietekmē parlamentāro darbu,

1.  atzinīgi vērtē to, ka APA kā viena no Kotonū nolīguma kopīgajām institūcijām turpina nodrošināt pamatu atklātam, demokrātiskam un visaptverošam dialogam starp Eiropas Parlamenta un ĀKK valstu parlamentu deputātiem par minētā nolīguma īstenošanu, tostarp par to, kā tiek kontrolēta saskaņā ar EAF notiekošā attīstības sadarbība un EPN noslēgšana un īstenošana; atzinīgi vērtē APA spēju būt par forumu, kurā sarežģīti un strīdīgi jautājumi var tikt izskatīti godīgi un atklāti; tādēļ aicina izstrādāt jaunu nolīgumu, kas aizstātu Kotonū nolīgumu un iekļautu skaidru aizliegumu diskriminēt, pamatojoties uz seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, ko daudzos gadījumos pieprasījis Eiropas Parlaments;

2.  uzsver vajadzību stiprināt politisko dialogu un šajā sakarā uzsver APA lomu Kotonū nolīguma 9. pantā izklāstīto principu veicināšanā un aizsardzībā, jo īpaši to principu, kas ir saistīti ar tiesiskumu un labu pārvaldību;

3.  uzsver pievienoto vērtību, ko rada APA sesiju rīkošana ES dalībvalstīs, kuras ir ES Padomes rotējošās prezidentvalstis, un uzskata, ka ir jāturpina piemērot šo rotācijas principu; pauž bažas par nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas noveda pie tā, ka Īrijas prezidentūra nerīkoja 25. sesiju; tomēr atzinīgi vērtē Dānijas valdību par to, ka tā piekrita uzņemt ļoti veiksmīgo 23. sesiju Horsensā, kurā starp vietējiem iedzīvotājiem un ĀKK delegātiem izveidojās saites kultūras un izglītības jomā; pauž nožēlu par dažu ES dalībvalstu, kas ir bijušas vai būs ES Padomes rotējošās prezidentvalstis, neieinteresētību rīkot APA sesijas; aicina visas ES dalībvalstis, kas ir ES Padomes rotējošās prezidentvalstis, ciešāk iesaistīties APA sesiju sagatavošanā, organizēšanā un uzņemšanā;

4.  uzsver, cik svarīgas ir APA sanāksmes, tostarp pastāvīgo komiteju sanāksmes, bet pauž nožēlu par to, ka bieži vien ir bijusi nevienāda ES dalībvalstu un ĀKK valstu pārstāvība, un pauž bažas par EP deputātu kūtro līdzdalību, jo īpaši balsošanas sesijās; norāda, ka līdzdalība misijās bija līdzsvarotāka, piemēram, reģionālajās sanāksmēs, un cer, ka šie piemēri nākotnē tiks pārņemti APA sanāksmēs Briselē;

5.  atgādina par apņemšanos, ko pauda iepriekšējā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve, ka Asamblejas sesijās ES Padomei vajadzētu būt pārstāvētai ministru līmenī, un aicina tagadējo Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ievērot šo apņemšanos;

6.  atgādina ĀKK un ES Padomes pienākumu sniegt Asamblejai gada ziņojumu par Kotonū nolīguma īstenošanu, kurā būtu jāiekļauj politiskie, sociālekonomiskie un vides ietekmes elementi, nevis tikai jāsniedz atskaite par notikušajām sanāksmēm;

7.  atgādina, ka saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 14. pantu apvienotās institūcijas cenšas nodrošināt koordināciju, saskaņotību un papildināmību, kā arī efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu; uzskata, ka, tā kā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs ir uzaicināts uz Eiropadomes sanāksmēm, diviem APA līdzpriekšsēdētājiem būtu jādod iespēja piedalīties Apvienotās ĀKK un ES Ministru padomes sesijās; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi turpināt uzlabot esošo sadarbību un nodrošināt, ka APA tiek uzaicināta piedalīties nākamajā Apvienotajā padomē;

8.  uzsver ĀKK valstu parlamentu, vietējo iestāžu un nevalstisko dalībnieku izšķirošo nozīmi sagatavošanas posmos un valsts un reģionālās stratēģijas dokumentu uzraudzībā, kā arī Eiropas attīstības fonda (EAF) īstenošanā; aicina Komisiju un ĀKK valstu valdības garantēt to līdzdalību, laicīgi nodrošinot ĀKK valstu parlamentus ar visu pieejamo informāciju, un palīdzēt tiem īstenot demokrātisku kontroli, jo īpaši palielinot to kapacitāti;

9.  pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas parlamentārās kontroles darba grupu paveikto darbu, vērtējot un uzraugot programmdokumentus ĀKK valstīm un reģioniem 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, un pieprasa izstrādāt APA locekļu informēšanas procedūru par šī procesa rezultātiem;

10.  atzinīgi vērtē to, ka APA Prezidijs ir paplašinājis savu darbības lauku un risina ne tikai administratīvus jautājumus, bet izmanto sanāksmes arī politiskām diskusijām, iekļaujot Briseles un Adisabebas sanāksmju darba kārtībā abas puses interesējošus būtiskus jautājumus, piemēram, par ĀKK un ES attiecībām pēc 2020. gada; aicina turpināt šo praksi;

11.  aicina APA Prezidiju izstrādāt stratēģiski pilnīgāku orientāciju attiecībā uz Asamblejas darba programmu un pastāvīgo komiteju ziņojumu izvēli, nodrošinot, ka ziņojumi ir cieši saistīti ar APA stratēģiskajiem mērķiem, un sniegt ieguldījumu jo īpaši sarunās par attīstības satvaru laikposmam pēc 2015. gada, kā arī ES un ĀKK attiecībām pēc 2020. gada;

12.  atkārtoti pauž visnopietnākās bažas par politiskās un humanitārās situācijas pasliktināšanos vairākās ĀKK valstīs un reģionos, tostarp šādu situāciju iekšējās un ārējās sekas dažādos līmeņos, un pauž solidaritāti ar skartajām iedzīvotāju grupām; aicina APA turpināt uzraudzīt situāciju ĀKK valstīs, kurās ir krīze, un pievērst lielāku uzmanību valstu nestabilitātes situācijām, un aicina ĀKK valstis un ES dalībvalstis koordinēti cīnīties pret Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikā;

13.  atzinīgi vērtē arvien pieaugošo APA parlamentāro un līdz ar to arī politisko lomu, arvien aktīvāku tās locekļu darbību un labāku tās debašu kvalitāti, kas tai palīdz sniegt būtisku ieguldījumu ĀKK valstu un ES partnerattiecībās; aicina APA stiprināt cilvēktiesību dialogu saskaņā ar ANO Cilvēktiesību deklarāciju un Kotonū nolīgumu un šo dialogu vienmēr iekļaut darba kārtībā;

14.  vērš uzmanību uz to, ka notiek diskusija par ĀKK un ES attiecībām pēc 2020. gada un ĀKK valstu grupas nākotni, un uzsver, ka APA šajā procesā vajadzētu būt svarīgai lomai; šajā sakarībā uzsver vajadzību pēc visaptverošas un pastiprinātas apvienotas parlamentāras uzraudzības neatkarīgi no tā, kāds būs gala rezultāts; uzsver, ka jaunajā nolīgumā, kas aizstās Kotonū nolīgumu, būtu jāiekļauj un skaidri jāmin aizliegums diskriminēt, pamatojoties uz seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, ko daudzos gadījumos pieprasījis Eiropas Parlaments;

15.  atkārtoti uzsver dziļās bažas par tādu tiesību aktu pieņemšanu un apspriešanu, kas dažās ĀKK valstīs noteiktu vēl stingrāku kriminālatbildību par homoseksualitāti; aicina APA šo tematu iekļaut tās debatēs; aicina stiprināt principu par negrozāmām cilvēktiesību klauzulām un sankcijām par šādu klauzulu neievērošanu, cita starpā attiecībā uz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ, kā arī pret personām, kam konstatēts HIV/AIDS;

16.  uzskata, ka sarunās par laiku pēc Kotonū nolīguma darbības termiņa pamatīgi jāanalizē pašreizējā nolīguma gan neveiksmes, gan panākumi attiecībā uz ĀKK valstu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību; uzskata arī, ka turpmākai ĀKK un ES attīstības un ekonomiskajai sadarbībai, kā arī tirdzniecības un investīciju noteikumiem jānodrošina tas, ka nevienai ĀKK valstij neklājas sliktāk;

17.  aicina APA prezidiju iecelt divus pastāvīgos referentus par politikas saskaņotību attīstībai (PCD), kas cieši sadarbotos ar Eiropas Parlamenta PCD pastāvīgo referentu un izstrādātu pusgada ziņojumu par pārskatītā Kotonū nolīguma 12. panta īstenošanu;

18.  uzskata, ka vienlaikus ar APA sesijām attiecīgajās valstīs būtu jārīko tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar nolūku veicināt plašāku redzējumu un gūt labumu no viņu pieredzes un darbībām, uzsverot paraugpraksi, lai ar šīm organizācijām veidotu ciešākas saites;

19.  uzstāj, ka EPN ar ĀKK valstīm jāatbilst attīstības mērķiem, kas atspoguļo gan valstu, gan reģionālās intereses un ĀKK valstu iedzīvotāju vajadzības, lai samazinātu nabadzību, sasniegtu TAM un nodrošinātu pamata cilvēktiesību ievērošanu, tostarp sociālekonomisko tiesību, piemēram, tiesību uz pārtiku vai tiesību uz pieeju galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ievērošanu;

20.  aicina ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju izstrādāt kopīgu pieeju, lai noteiktu turpmāko attīstības satvaru pēc 2015. gada; mudina APA locekļus iesaistīties sarunās par jaunajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

21.  atzinīgi vērtē to, ka 2012. un 2013. gadā ir notikušas veiksmīgas Kotonū nolīgumā un APA Reglamentā paredzētās reģionālās sanāksmes; atzīst, ka šīs sanāksmes veicina patiesu viedokļu apmaiņu par reģionāliem jautājumiem, tostarp par konfliktu novēršanu un atrisināšanu, reģionālo integrāciju un sadarbību, un sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, kas būtu saderīgi ar PTO noteikumiem; atzinīgi vērtē Nigērijā, Dominikānas Republikā, Samoa un Zambijā notikušo veiksmīgo sanāksmju organizatoru darbu;

22.  uzsver nozīmi, kāda ir APA sesiju laikā rīkotiem semināriem, kas papildina plenārsēdes debates; aicina Prezidiju, kas ir atbildīgs par to turpmāko pasākumu uzraudzību, kuri veikti saistībā ar Asamblejas rezolūcijām un lēmumiem, palielināt savu lomu un kopā ar attiecīgās pastāvīgās komitejas priekšsēdētāju un ziņotāju veikt turpmāko pasākumu pārraudzību;

23.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamentu pārstāvošā APA līdzpriekšsēdētāja dalību ES attīstības ministru neoficiālās sanāksmēs ĀKK valstu un valdību vadītāju 7. samitā;

24.  aicina Komisiju turpināt sniegt rakstiskas atbildes pirms to jautājumu iesniegšanas, uz kuriem jāatbild mutiski un kuri iesniegti Asamblejas sesijā;

25.  aicina tās valstis, kas vēl nav ratificējušas pārskatīto Kotonū nolīgumu, to izdarīt;

26.  atzinīgi vērtē komisāra A. Piebalga enerģisko piedalīšanos un viņa augstas kvalitātes devumu Asamblejas darbā;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, APA Prezidijam un Dānijas, Surinamas, Īrijas un Etiopijas valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (2) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp. (3) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0273. (5) OV C 231, 26.9.2003., 68. lpp. (6) OV C 64, 4.3.2014., 38. lpp. (7) OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0571. (9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0076. (10) OV L 266, 5.9.2014., 145. lpp. (11) OV L 266, 5.9.2014., 158. lpp. (12) OV L 266, 5.9.2014., 147. lpp. (13) APP 101.509. (14) APP 101.351. (15) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2012_samoa/pdf/apia_communique_fin_en.pdf (16) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2012_lusaka/pdf/lusaka_communique_final_en.pdf