Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu, jo īpaši 21., 24., 41., 42., 43., 44., 45. un 46. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) kopā ar tās vēlākiem grozījumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2012 „Eiropas Savienības palīdzība Kosovai tiesiskuma jomā”,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 18. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013 gada 25. novembra un 2014. gada 18. novembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves (PV/AP) un Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājas 2014. gada 7. jūlija progresa ziņojumu par Eiropadomes 2013. gada decembra secinājumu īstenošanu,

–  ņemot vērā PV/AP un Komisijas kopīgo paziņojumu „ES visaptverošā pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm” un ar to saistītos Padomes 2014. gada 12. maija secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Aizsardzības aģentūras 2014. gada ziņojumu un 2013. gada finanšu pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija par ES vispārējo pieeju un tās ietekmi uz ES ārējās darbības konsekvenci(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes sanāksmē Helsinkos 1999. gada 11. decembrī pieņemtos Padomes prezidentūras secinājumus (pamatmērķis 2003. gadam) un Padomes 2004. gada 17. maijā pieņemto pamatmērķi 2010. gadam,

–  ņemot vērā civilo pamatmērķi 2010. gadam, kas ministru līmenī tika apstiprināts Civilo spēju uzlabošanas konferencē un ko ņēma vērā 2007. gada 19. novembra Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0136/2015),

A.  tā kā Savienībā un ārpus tās drošības vide kļūst aizvien sarežģītāka, rodoties jauniem riskiem un draudiem, kurus neviena dalībvalsts nevar pārvarēt viena pati, un tādēļ ir nepieciešams nostiprināt KDAP, lai tā kļūtu par iedarbīgāku politikas instrumentu un patiesu garantiju ES iedzīvotāju drošībai un Eiropas interešu un vērtību veicināšanai; tā kā Savienībai ir jānostiprina savas ārējās robežas;

B.  tā kā budžeta līdzekļu samazinājumi aizsardzības jomas izdevumiem un pašlaik vēl vērojamā funkciju pārklāšanās liek no jauna pārdomāt KDAP misiju un operāciju finansēšanu, panākot, ka budžeta piešķīrumi tiek izmantoti labāk un izmaksu ziņā lietderīgāk, vienlaikus nodrošinot visu misiju un operāciju (gan civilo, gan militāro) pienācīgu demokrātisko kontroli ES iestāžu līmenī;

C.  tā kā 2013. gada decembrī Eiropadome nolēma pārskatīt ES misiju un operāciju finansiālos aspektus, tostarp Athena mehānismu, lai nodrošinātu, ka procedūras un noteikumi ļauj Savienībai ātrāk, elastīgāk un efektīvāk izvietot ES civilās misijas un militārās operācijas;

D.  tā kā saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem Savienības augstais pārstāvis ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs un arī Eiropas Savienības Ārlietu padomes priekšsēdētājs; tā kā saskaņā ar LES 45. pantu Eiropas Aizsardzības aģentūra „vajadzības gadījumā pilda uzdevumus sadarbībā ar Komisiju”,

1.  norāda, ka ES un tās dalībvalstis piešķir ļoti lielu finansējumu dažādām miera uzturēšanas un krīžu pārvarēšanas operācijām visā pasaulē, bet KDAP civilajām un militārajām misijām un operācijām tiek piešķirta ļoti neliela daļa no visa finansējuma; atzīst KDAP intervenču nozīmi miera panākšanā, vienlaikus mudinot dalībvalstis paust pamanāmāku nostāju attiecībā uz konfliktu novēršanu, pēckonfliktu atjaunošanu un ilgtspējīga miera stāvokļa saglabāšanu konfliktu pārņemtās teritorijās; ir pārliecināts, ka ES nevar atļauties koncentrēt uzmanību tikai uz pēckrīzes instrumentiem vai uz atbalstu krīzes beigu posmā;

2.  aicina PV/AP un dalībvalstis pilnībā atraisīt KDAP misiju un operāciju ātrākas un elastīgākas izmantošanas potenciālu, ko sniedz Lisabonas līgums, jo īpaši tā 44. pants par KDAP uzdevuma īstenošanu, ko veic dalībvalstu grupa, un 46. pants par pastāvīgo strukturēto sadarbību; 

3.  ar bažām konstatē, ka, lai gan kopīgais aizsardzības gada budžets ir apmēram EUR 190 miljardi, dalībvalstis aizvien vēl nespēj izpildīt 1999. gadā pieņemtos Helsinku pamatmērķus; atgādina par vērienīgajiem ES noteiktajiem civilajiem pamatmērķiem; aicina nostiprināt ES pozīcijas aizsardzības jomā NATO kontekstā un pauž nožēlu par to, ka trūkst doktrīnas, kas ļautu īstenot operāciju veidā LES 43. pantā minētos uzdevumus (paplašinātos Pētersbergas uzdevumus); stingri iestājas par ciešāku koordināciju un sadarbību drošības un aizsardzības jomā NATO kontekstā starp dalībvalstīm un ES līmenī, jo īpaši apvienojot un kopīgi izmantojot resursus, spējas un līdzekļus; aicina Komisiju steidzami veikt analīzi par izaicinājumiem un vajadzībām drošības un aizsardzības jomā;

4.  norāda, ka pēdējo gadu laikā finansējuma līmenis civilajām KDAP misijām, kurām līdzekļus piešķir no ES budžeta KĀDP sadaļas, ir samazinājies un ir sagaidāms, ka tas paliks nemainīgs kā daļa no daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam; pauž nožēlu par to, ka civilās misijas ir ietekmējusi vispārējā maksājumu apropriāciju nepietiekamība, kuras dēļ Komisijai, lai samazinātu šīs nepietiekamības ietekmi, nācās atlikt EUR 22 miljonu izmaksāšanu uz 2015. gadu; tomēr atzinīgi vērtē to, ka ir apzināta iespēja ietaupīt apmēram EUR 16 miljonus, kas dotu iespēju finansēt turpmākas misijas, ja tuvākajā nākotnē pēc tām rastos vajadzība;

Līdzekļu taupīšanas un efektivitātes palielināšanas iniciatīvas

5.  atzinīgi vērtē konkrētos pasākumus un pragmatiskos risinājumus, ko pašreizējo finanšu noteikumu ietvaros nesen ieviesusi Komisija, lai saīsinātu finansējuma piešķiršanas procedūras attiecībā uz KDAP civilajām misijām; tomēr pauž nožēlu par to, ka joprojām ir ievērojama kavēšanās ar pamataprīkojuma un pakalpojumu iepirkumiem KDAP misijām KĀDP ietvaros, daļēji tāpēc, ka bieži vien lēmumu pieņemšanas process Padomē norit lēni, bet arī tāpēc, ka trūkst konsolidētas pieejas finanšu noteikumu piemērošanā KDAP misijām, un tam ir negatīva ietekme uz misiju īstenošanu un personālu, kā arī potenciāli uz misiju drošību;

6.  mudina Komisiju samazināt šos trūkumus, izstrādājot konkrētu kārtību finanšu noteikumiem, kuri attiecas uz civilajām KDAP misijām, kā arī pielāgot pašreizējās pamatnostādnes šo noteikumu vajadzībām, lai veicinātu ātru, elastīgu un efektīvāku misiju īstenošanu, vienlaikus garantējot ES resursu pareizu finanšu pārvaldību un pienācīgu Savienības finansiālo interešu aizsardzību; uzskata, ka budžets būtu jānodod civilās operācijas komandierim gluži tāpat, kā tas tiek nodots ES delegāciju vadītājiem;

7.  prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt ikgadēju drošības un aizsardzības politikai veltīto izdevumu kopējās summas novērtējumu, ietverot pārredzamu izklāstu par publisko iepirkumu, lai turpmāk varētu pēc iespējas efektīvāk pārvaldīt šajā jomā plānoto budžetu;

8.  stingri mudina izveidot kopīgu pakalpojumu centru un integrētu resursu pārvaldības sistēmu, kas palīdzētu palielināt civilo misiju izvietošanas ātrumu un izmaksefektivitāti; pauž nožēlu par to, ka šī iniciatīva pagaidām ir iestrēgusi; norāda, ka pašlaik tiek apspriesta misiju atbalsta platforma, bet aicina Komisiju un EĀDD turpināt darbu pie patiesi kopīga pakalpojumu centra izveides;

9.  uzskata, ka pastāvīgie ierobežojumi EĀDD Civilās plānošanas un īstenošanas centra administratīvajam budžetam ir jānovērš, jo ikgadējie budžeta piešķīrumi ir pārāk nelieli, lai veiktu visus plānošanas, izpildes un atbalsta uzdevumus, īpaši laikā, kad vairākas misijas tiek uzsāktas gandrīz vienlaicīgi;

10.  uzskata, ka pastāvīgā KDAP noliktava, kas pašlaik kalpo tikai jaunajām KDAP civilajām misijām, būtu pēc iespējas drīz jāpapildina, paplašinot darbības jomu, lai tā aptvertu arī esošās misijas, uzlabojot tajā uzglabātā aprīkojuma pieejamību, kā arī palielinot vajadzīgā aprīkojuma daudzveidību; ierosina, ka turpmāk KDAP noliktavu vajadzētu pārvaldīt kopīgajam pakalpojumu centram;

11.  uzsver, ka misijām ir jānodrošina pienācīgs personāls, kā to paredz dažādas dalībvalstu apņemšanās šajā jomā (piemēram, civilais pamatmērķis 2010. gadam, daudzgadu civilo spēju attīstības plāns); tomēr pauž nožēlu par to, ka ir grūti KDAP misijām rekrutēt (un noturēt) kvalificētu personālu pietiekamā skaitā; mudina plaši izmantot ātri izvietojamās civilās reaģēšanas grupas, kas palielinātu ES spēju reaģēt ātri, veicinātu ātru misiju izveidi un padarītu efektīvāku reaģēšanu uz krīzēm;

12.  pauž nožēlu par nepārredzamību un augstajām izmaksām atlases procesā, kurā izvēlas privātos uzņēmumus, kas sargā KDAP civilo misiju darbinieku drošību; aicina izstrādāt drošības pamatlīgumu, kas būtu paredzēts tieši KDAP civilajām misijām, lai pazeminātu privāto drošības uzņēmumu piemērotās maksas un lai atlases procesu padarītu pārredzamāku; uzskata, ka šajā jomā priekšroka būtu jādod Eiropas uzņēmumiem;

Saskaņotība un papildināmība

13.  uzskata, ka KDAP ir daļa no plašākas ārējās KĀDP dimensijas un ES ārējās darbības kā tādas, kā arī daļa no kopējā tirgus un rūpniecības, kosmosa, pētniecības un attīstības politikas iekšējās dimensijas; pauž ciešu pārliecību, ka ir jānodrošina dažādu instrumentu saskaņotība un papildināmība, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus un maksimāli palielinātu ES izdevumu ietekmi; pauž pārliecību, ka ES ir vairāk instrumentu un lielāks ietekmes potenciāls nekā jebkurai citai pārvalstiskai institūcijai, jo tās drošības un aizsardzības politiku ir iespējams pastiprināt ar visaptverošu pieeju, izmantojot citu veidu ES instrumentus un finansēšanas mehānismus; tādēļ uzskata, ka KĀDP resursus vajadzētu izmantot lietpratīgāk, jo īpaši nodrošinot labāku koordināciju starp KDAP instrumentiem un dažādajām Komisijas pārvaldītajām ES finansējuma piešķiršanas programmām;

14.  aicina tur, kur iespējams, izveidot labākas civilās un militārās jomas sinerģijas un īpaši tās ņemt vērā plānošanas procesu sākumā, sevišķi tādās jomās kā telpas, medicīniskie pakalpojumi, loģistika, transports un misiju drošība, vienlaikus respektējot dažādās komandķēdes un skaidri nošķirot civilo misiju un militāro operāciju atšķirīgo dabu, uzdevumus un darbības režīmus;

15.  uzsver iespējamos ietaupījumus, ko varētu gūt, veicinot ES līmeņa sinerģijas militārajā jomā, tostarp transporta, mācību un medicīniskās palīdzības jomā; uzsver Eiropas Aizsardzības aģentūras nozīmi, jo tā veicina aizsardzības ekipējuma un izvietošanas spēju sadarbspēju un sinerģijas starp ES dalībvalstīm, bet pauž dziļu nožēlu par to, ka, lai gan šo aģentūru vada PV/AP, tā ir pakļauta Padomei un tiek pilnīgi finansēta no avotiem, kas ir ārpus Savienības budžeta, un tāpēc tai netiek piemērota Eiropas demokrātiskā kontrole;

16.  atzinīgi vērtē krīžu pārvarēšanas procedūru pārskatīšanu, par kuru tika panākta vienošanās 2013. gadā, jo šīs pārskatīšanas rezultātā ir uzlabojusies KDAP misiju plānošana un sākšana; tomēr uzsver, ka ir jādara vairāk, lai pārvarētu pastāvošo apcirkņveida pieeju, kuras dēļ dažādas ES ārpolitikas mašinērijas daļas darbojas nošķirti;

17.  aicina Komisiju izstrādāt pastāvīgas finanšu procedūras sadarbībai starp Komisiju, EĀDD, EAA, EKA un dalībvalstīm KDAP un kopējā tirgus, rūpniecības, kosmosa, pētniecības un izstrādes politikas jomā; aicina Komisiju un Padomi izstrādāt pastāvīgus finanšu noteikumus, lai ES iekšējās drošības jomas dalībniekus (piemēram, Frontex, Eiropolu un ENISA) saistītu ar ārējo drošību (piemēram, EAA, EĀDD);

18.  atzinīgi vērtē KDAP izpētes izmēģinājuma projekta īstenošanu, ko veic Komisija un EAA, kā Parlaments bija ierosinājis 2015. gada budžetā, paredzot aģentūrai īstenot Savienības mērķus un budžetu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Komisija Parlamentam neiesniedza novērtējumu par LESD 185. panta potenciālu, kā prasīts 2013. gada 21. novembra rezolūcijā par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi(5);

19.  atzinīgi vērtē 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Komisijas īstenošanas ceļvedi paziņojumam par Eiropas aizsardzības un drošības nozari; šajā sakarā aicina Komisiju ieinteresēto personu novērtējumā izklāstīt, kā potenciālie atbalsta saņēmēji un valstu un reģionālās pārvaldes ir gatavas izmantot minētos līdzekļus (ESI fondus, ERAF, ESF, INTERREG V); šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikumi var tikt ierosināti pārāk vēlu, lai varētu ietekmēt pašreiz notiekošo valstu un reģionālo pārvalžu resursu sadali vai pārdalīt ES finansējumu, sekmējot spēcīgāku Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu (EDTIB);

20.  atzinīgi vērtē iniciatīvu „Apmācība un ekipējums”, kas pārejas vai izejas stratēģijas ietvaros nodrošinātu partneru spēju veidošanu, atvieglojot finansējuma piešķiršanu dažādas tehnikas un nenāvējoša ekipējuma iegādei trešo valstu drošības un aizsardzības spēkiem, kā arī atbalsta EĀDD un Komisijas kopīgu pieeju šim jautājumam; atbalsta tādu projektu vienību izveidi, kurās varētu iesaistīties ieinteresētās dalībvalstis vai trešās valstis un kuras, sniedzot projekta atbalstu, palīdzētu uzņēmējvalstīm ātri piegādāt un iepirkt visu drošībai vajadzīgo, un uzskata, ka šādas vienības būtu jāizmanto sistemātiski;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus, kuru mērķis ir Direktīvas 2009/81/EK (par publiskā iepirkuma līgumiem) un Direktīvas 2009/43/EK (par ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem iekšējā tirgū) labāka īstenošana; aicina Komisiju ņemt vērā to, ka Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas aizsardzības jomā, ir vajadzīgs īpašs tiesiskais un finansiālais režīms, lai tie varētu būt konkurētspējīgi un lai atbalstītu valstu centienus konsolidēt aizsardzības spējas;

Militāro operāciju finansēšana

22.  atzīst, ka dalībvalstis finansē militāras operācijas ārpus ES budžeta un ka to kopīgās izmaksas sedz no Athena mehānisma; uzsver, ka Athena mehānisms ir būtiski svarīgs šo operāciju izvietošanai un ka tas ir dalībvalstu solidaritātes instruments, kurš dalībvalstis, īpaši tās, kam trūkst finanšu un operatīvo resursu, mudina līdzdarboties KDAP operācijās; tomēr pauž nožēlu par to, ka kopīgo izmaksu faktiskais īpatsvars aizvien vēl ir neliels (saskaņā ar aplēsēm apmēram 10–15 % no visām izmaksām) un ka valstu segtā augstā izmaksu un atbildības daļa militārās operācijās, kuru pamatā ir princips, ka izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts, ir pretrunā solidaritātes un sloga dalīšanas principam un vēl vairāk attur dalībvalstis no aktīvas līdzdalības KDAP operācijās; pauž bažas, ka šī situācija, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu nevēlēšanos piedalīties operāciju spēku formēšanā, kavē KDAP operāciju ātru izvietošanu un apdraud to vispārējo efektivitāti; uzskata, ka ir jānodrošina ilgtermiņa finansējums militārajām misijām;

23.  šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Athena mehānisma pārskatīšanā, kas bija jāpabeidz līdz 2014. gada beigām, gūti vien ļoti ierobežoti rezultāti, piemēram, atsevišķu izmaksu priekšfinansējuma izveide nolūkā paātrināt izvietošanu; pauž nožēlu par to, ka Padome nav panākusi vienošanos Athena sistemātisko kopīgo izmaksu sarakstā iekļaut ES kaujas vienību stratēģiskās izvietošanas izmaksu finansējumu, tā vietā uz divu gadu periodu vien pieņemot atjaunojamu lēmumu; aicina nākamajā aizsardzībai veltītajā Eiropadomes sanāksmē apsvērt to kopīgo izmaksu paplašināšanu, kas var pretendēt uz Athena finansējumu, piemēram, KDAP operāciju un misiju izvietošanas izdevumu (infrastruktūrai spēku izvietošanai, izdevumiem saistībā ar spēku ienākšanas punktu izveidi operāciju teritorijās un vajadzības gadījumā pārtikas un degvielas drošības krājumiem) automātisku finansēšanu;

24.  atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir izpētīt iespējas piesaistīt un pārvaldīt finanšu iemaksas Athena mehānismā no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām; atbalsta arī kopīgas finansēšanas iespēju, kas ļautu mazākam skaitam iesaistīto valstu finansēt atsevišķas misiju darbības izmaksas, ar nosacījumu, ka šādus ieguldījumus pārvaldītu Athena un tie papildinātu, nevis aizstātu kopīgās izmaksas;

25.  atgādina, ka Lisabonas līgums nodrošina ES jaunus KDAP noteikumus, kas vēl nav izmantoti; mudina Padomi izmantot LES 44. pantu, kas ļauj grupai dalībvalstu, kuras to vēlas, īstenot kādu KDAP uzdevumu; uzskata, ka ir steidzami jāpanāk ātrāks lēmumu pieņemšanas process; uzskata, ka militāro operāciju ad hoc finansēšanas mehānismiem vajadzētu aptvert vairāk izdevumu nekā tradicionālās kopīgās izmaksas, ko sedz Athena mehānisms;

26.  aicina Padomi šā finanšu gada laikā sākt darbības sākumfonda izveidi (paredzēts LES 41. panta 3. punktā), lai bez vilcināšanās varētu finansēt militāro operāciju sākuma fāzes, kas kalpotu arī kā spēcīgs instruments kapacitātes veidošanai; aicina Padomi ierosināt priekšlikumu par to, kā krīzes situācijā varētu ātri apspriesties ar Parlamentu; norāda, ka civilajām misijām ir atsevišķs budžets sagatavošanās pasākumiem, bet militāro misiju izvietošana un efektivitāte būs strukturāli apgrūtināta, kamēr šāda iespēja netiks izmantota arī tām; stingri mudina dalībvalstis iesaistīties LES 46. pantā paredzētajā pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā, kas ļautu arī ievērojami ātrāk sasniegt steidzami nepieciešamo ES ātrās reaģēšanas spējas uzlabošanu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Padomes 2014. gada 18. novembrī pieņemtajam Politikas satvaram sistemātiskai un ilgtermiņa sadarbībai aizsardzības jomā trūkst saturiskuma, jo dokumentā ir vien aprakstīta pašreizējā prakse; tādēļ aicina Komisiju iesniegt vajadzīgo priekšlikumu, lai skaidri norādītu, kā ES budžets var palīdzēt iedibināt pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un veicināt militāro sadarbību miera laikā saskaņā ar PESCO;

27.  ir pārsteigts, ka joprojām nav Eiropas līmeņa nodokļu stimulu, kas veicinātu sadarbību un kopīgu izmantošanu; ņem vērā Padomes 2013. gada decembra aicinājumu apsvērt šādus stimulus un pauž nožēlu, ka gadu ilgušās diskusijas joprojām nav novedušas ne pie kādiem konkrētiem pasākumiem šajā jomā; norāda, ka Beļģijas valdība jau šobrīd piemēro ad hoc PVN atbrīvojumus konkrētu EAA projektu sagatavošanas posmiem, piemēram, satelītsakaru projektiem; uzskata, ka šādi atbrīvojumi būtu jāpiemēro vispārēji un ka tie būtu jāattiecina arī uz infrastruktūru un konkrētām ar kapacitāti saistītām programmām, pamatojoties uz NATO esošā mehānisma vai ES esošā civilās pētniecības infrastruktūras mehānisma piemēru; aicina izstrādāt citus stimulus, kas sekmētu Eiropas sadarbību kapacitātes jomā;

Pārredzamība un pārskatatbildība

28.  uzsver, ka pārredzamība un pārskatatbildība ir ne tikai būtiski svarīgas prasības saistībā ar demokrātisko kontroli, bet arī priekšnoteikums pienācīgai tādu misiju darbībai un uzticamībai, kas tiek īstenotas zem ES karoga; vēlreiz uzsver, cik svarīgi Parlamenta skatījumā ir pārraudzīt, kā dažādās KDAP misijas tiek iekļautas budžetā; atzinīgi vērtē 2013. gada 2. decembra iestāžu nolīgumā iekļautos ziņošanas mehānismus, piemēram, ceturkšņa ziņojumus par KĀDP budžetu un kopīgās apspriežu sanāksmes par KĀDP; atzinīgi vērtē PV/AP apņemšanos atsvaidzināt minētās sanāksmes un ieviest atbilstīgu elastīgumu attiecībā uz šādu sanāksmju tvērumu, lai Parlamentam nodrošinātu pilnīgu informāciju par militārajām misijām un par Politikas un drošības komitejas darbu un darbakārtību; uzskata, ka lielāks finansēšanas un misiju un operāciju īstenošanas elastīgums un efektivitāte nedrīkst apdraudēt panākto pozitīvo attīstību attiecībā uz KDAP intervenču pārredzamību un pārskatatbildību; aicina Komisiju plaši interpretēt Finanšu regulas 49. panta 1. punkta g) apakšpunktu un ierosināt izveidot KĀDP budžeta sadaļā atsevišķas budžeta pozīcijas katrai KDAP civilajai misijai un automātiski ietvert gada darbības pārskatā informāciju par katru misiju, norādot dalībniekus un izmaksas;

29.  gaida iniciatīvas, kas viestu skaidrību un konsekvenci civilajām misijām piemērojamajos finansēšanas un darbības noteikumos; atzinīgi vērtē to, ka saistībā ar notiekošajām diskusijām par finansēšanas noteikumu elastīgumu Komisija ir apņēmusies sagatavot īpašu kārtību KDAP misijām un piemērot esošās vadlīnijas šo misiju vajadzībām;

No vārdiem pie darbiem

30.  mudina PV/AP īstenot KDAP vadību un uzņemties vadošo lomu apcirkņveida pieejas novēršanā, nodrošinot koordināciju starp Padomi, Komisiju un EĀDD un garantējot, ka Komisija un EĀDD darbojas saskaņoti; ierosina ES īpašajiem pārstāvjiem piešķirt mandātu uzlabot dialogu un sadarbību starp dažādiem ES dalībniekiem, kas iesaistīti operācijās, lai palielinātu ES rīcības saskaņotību un panāktu, ka finansējums no dažādiem avotiem ir nevis trūkums, bet priekšrocība;

31.  uzskata, ka nākamajā aizsardzībai veltītajā Eiropadomes sanāksmē jāizmanto iespēja padziļināti apspriest KDAP misiju un operāciju finansēšanas kārtības reformas un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem nolūkā palielināt to efektivitāti un lietderību; mudina dalībvalstis turēties pie apņemšanās, ko tās paudušas 2013. gada decembra Eiropadomes sanāksmē; uzskata, ka nākamajā aizsardzībai veltītajā Eiropadomes sanāksmē ir jāpieņem konkrēti pasākumi, kā stiprināt Savienības aizsardzības spējas papildus NATO darbībām, uzturēt un konsolidēt Eiropas Aizsardzības aģentūru un atbalstīt kopīgu rūpniecisko un tehnoloģisko pamatu;

32.  aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus īstenot Eiropadomes lēmumus par aizsardzības spēju stiprināšanu, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kas skar dažas dalībvalstis;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, PV/ AP, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram un NATO Parlamentārās asamblejas vadītajam.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0286. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0514.