Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2733(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0547/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 11/06/2015 - 5.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0230

Pieņemtie teksti
PDF 332kWORD 88k
Ceturtdiena, 2015. gada 11. jūnijs - Strasbūra
Paragvaja - ar bērnu grūtniecību saistītie juridiskie aspekti
P8_TA(2015)0230RC-B8-0547/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. jūnija rezolūcija par Paragvaju – ar bērnu grūtniecību saistītie juridiskie aspekti (2015/2733(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1999. gada starpreģionālās sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Mercosur,

–  ņemot vērā 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un ES politiku šajā jomā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1567/2003 par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs(2),

–  ņemot vērā 1997. gada 26. novembra Paragvajas kriminālkodeksu (Likums Nr. 1160/97), jo īpaši tā 109. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā piekto Tūkstošgades attīstības mērķi (māšu veselības uzlabošana),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām, jo īpaši tās 3. pantu,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. maija paziņojumu par ANO darba grupas jautājumā par diskrimināciju pret sievietēm tiesībās un praksē,

–  ņemot vērā ANO Konvencija pret spīdzināšanu, kas stājās spēkā 1987. gada 26. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 2015. gada marta prasību Paragvajai pārskatīt un grozīt tās tiesību aktus par abortiem, lai nodrošinātu to pieskaņošanu tiesībām citās jomās, kas saistītas ar veselību un dzīvību,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. pantu,

A.  tā kā saskaņā ar ANO jaunākajiem datiem 19 % grūtnieču Paragvajā ir nepilngadīgas, vidēji dienā tiek reģistrētas divas dzemdības meitenēm, kuras jaunākas par 14 gadiem, un 2,13 % māšu mirstības gadījumu ir vecuma grupā no 10 līdz 14 gadiem; tā kā ik gadu Paragvajā ar tās 6,8 miljoniem iedzīvotāju grūtniecība iestājas aptuveni 600 meitenēm, kurām ir 14 gadu vai mazāk: ka bērnu grūtniecības īpatsvars ir desmit reižu lielāks nekā citās reģiona valstīs;

B.  tā kā Latīņamerikas valstīs māšu mirstības risks ir četras reizes lielāks pusaudzēm līdz 16 gadu vecumam un tā kā 65 % fistulu gadījumu veidojoties pusaudžu grūtniecības laikā, atstājot nopietnas sekas uz viņu dzīvi, tostarp smagas veselības problēmas un izraisot sociālo atstumtību; tā kā agrīna grūtniecība ir bīstama arī zīdaiņiem, kuru mirstība šādas grūtniecības gadījumā par 50 % pārsniedz vidējo rādītāju; tā kā līdz pat 40 % šī reģiona sieviešu ir cietušas no seksuālas vardarbības un tā kā 95 % Latīņamerikā veikto abortu nav dzīvībai droši;

C.  tā kā 2015. gada 21. aprīlī Trinidādas dzemdību un bērnu slimnīcā Asunsjonā ieradās 10 gadus veca meitene, kurai tika konstatēta 21. grūtniecības nedēļa; tā kā pēc meitenes izmeklēšanas slimnīcas direktors publiski atzina, ka šī ir augsta riska grūtniecība; tā kā aizbēgušais meitenes patēvs 2015. gada 9. maijā tika arestēts un apsūdzēts par viņas izvarošanu; tā kā meitene kopš 2015. gada janvāra bija vērsusies dažādās medicīnas iestādēs ar sūdzībām par sāpēm vēderā, bet tā kā grūtniecība netika konstatēta līdz minētā gada 21. aprīlim;

D.  tā kā 2015. gada 28. aprīlī meitenes māte pieprasīja meitas grūtniecības brīvprātīgu pārtraukšanu, jo viņa vēl ir ļoti jauna un pastāv augsts risks viņas veselībai un dzīvībai; tā kā meitenes māte tika aizturēta par nespēju aizsargāt meitu no seksuālas vardarbības, kuras rezultātā iestājās grūtniecība; tā kā saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem 10 gadus vecā meitene ir nosūtīta uz jauno māmiņu aprūpes centru un nošķirta no mātes;

E.  tā kā 2014. gada janvārī meitenes māte iesniedza sūdzību par seksuālo vardarbību, ko pret viņas meitu veicis patēvs, bet tā kā prokurori neveica nekādas darbības, neizmeklēja un neveica aizsardzības pasākumus, jo neuzskatīja, ka meitene tiek apdraudēta;

F.  tā kā šis ir tikai viens no daudziem gadījumiem, kas noticis Paragvajā un citās Latīņamerikas valstīs; tā kā Paragvaja, pamatojoties uz reliģiskiem apsvērumiem, meitenēm joprojām tiek liegta piekļuve drošam un legālam abortam, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz veselību, dzīvību un fizisko un psiholoģisko neaizskaramību; tā kā meitene būs pakļauta psiholoģiskiem un veselības riskiem gadījumā, ja viņa bērnu dzemdēs, jo viņa vēl ir ļoti jauna un grūtniecība atstās sekas; tā kā 2015. gada 7. maijā tika izveidota starpdisciplināra ekspertu grupa, kurā ietilpst trīs vietējo organizāciju ieteikti speciālisti, trīs Veselības ministrijas pārstāvji un trīs Augstākās tiesas locekļi, lai uzraudzītu meitenes stāvokli;

G.  tā kā saskaņā ar Paragvajas Veselības kodeksa 109. panta 4. punktu aborts ir aizliegts visos gadījumos, izņemot tos, kad grūtniecībai var izraisīt sievietes vai meitenes dzīvībai bīstamas komplikācijas , un kodekss neparedz nekādus citus izņēmumus, pat ne izvarošanas, incesta vai dzīvotnespējīga augļa gadījumā; tā kā iestādes apgalvo, ka meitenes veselība nav apdraudēta; tā kā šādos apstākļos 10 gadus veca meitene, kura ir izvarota, ir spiesta turpināt nevēlamu grūtniecību un dzemdēt bērnu;

H.  tā kā ANO eksperti brīdina, ka Paragvajas iestāžu lēmums rada smagus meitenes tiesību pārkāpumus, kas saistīti ar viņas tiesībām uz dzīvību, veselību, fizisko un garīgo neaizskaramību un izglītību, tādējādi apdraudot viņas ekonomiskās un sociālās iespējas;

I.  tā kā saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam vienmēr jābūt bērna interesēm, un tā kā valstij ir pienākums nodrošināt drošu un likumīgu abortu pieejamību gadījumos, kad ir apdraudēta grūtnieces dzīvība;

J.  tā kā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja 2015. gada martā izvirzīja prasību Paragvajai pārskatīt un grozīt tās tiesību aktus par abortiem, lai nodrošinātu to pieskaņošanu tiesībām citās jomās, kas saistītas ar veselību un dzīvību; tā kā fiziska, seksuāla un psiholoģiska rakstura vardarbība pret sievietēm ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums;

K.  tā kā Paragvaja aktīvi piedalījās ANO Sieviešu statusa komisijas 59. sesijā un tā kā visām iesaistītajām pusēm būtu jāturpina veicināt ANO Pekinas Rīcības platformu cita starpā attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei, kas ir cilvēka pamattiesības, kā arī seksuālo un reproduktīvo tiesību ievērošanu;

L.  tā kā ANO līguma vērotāju iestādes, tostarp Cilvēktiesību komiteja (HRC) un Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (CEDAW), ir aicinājušas vairākas Latīņamerikas valstis noteikt izņēmumus attiecībā uz ierobežojumiem abortu likumos gadījumos, kad grūtniecība apdraud sievietes dzīvību vai veselību, kad ir konstatēti smagi augļa attīstības traucējumi un kad grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā;

M.  tā kā šī necilvēciskā rīcība ir smagi apdraudējusi iepriekšminētās 10 gadus vecās meitenes — kas pirms grūtniecības svēra tikai 34 kg — fizisko veselību; tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir norādījusi uz grūtniecības kaitīgumu jaunām meitenēm, kuru ķermeņi nav pilnībā attīstīti; tā kā PVO definē veselību kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, nevis tikai slimības vai nespēka neesamību;

N.  tā kā Komiteja pret spīdzināšanu ir konstatējusi, ka vairāki reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamības ierobežojumi līdz ar pāridarījumiem, ar ko sievietes saskaras, vēloties saņemt šos pakalpojumus, var būt pārkāpumi saistībā ar Paragvajas un visu ES dalībvalstu ratificēto ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, ņemot vērā to, ka tie apdraud sieviešu veselību un dzīvību vai var viņām citādā veidā izraisīt smagas fiziskas vai garīgas sāpes un ciešanas;

O.  tā kā fiziska, seksuāla vai psiholoģiska rakstura vardarbība pret sievietēm un meitenēm vēl arvien ir visizplatītākais cilvēktiesību pārkāpums, kas ietekmē visus sabiedrības slāņus, taču tas ir arī nozieguma veids, par kuru tiek visretāk ziņots,

1.  atkārtoti nosoda jebkādu pret sievietēm un meitenēm vērstu ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību, it īpaši seksuālās vardarbības izmantošanu par kara ieroci un vardarbību ģimenē; aicina Paragvaju nodrošināt, ka sievietēm un meitenēm ir pieejami droši un likumīgi aborti vismaz tad, ja ir apdraudēta viņu veselība un dzīvība, ja ir smagi augļa bojājumi, kā arī izvarošanas un incesta gadījumā;

2.  pauž nopietnas bažas par lielo skaitu bērnu grūtniecību Paragvajā; mudina Paragvajas iestādes izpildīt savas starptautiskās saistības un aizsargāt cilvēktiesības, nodrošinot to, ka visām meitenēm ir pieejama jebkāda iespējamā informācija un medicīniskie pakalpojumi saistībā ar augsta riska grūtniecībām, kas iestājušās izvarošanas rezultātā;

3.  mudina Paragvajas iestādes veikt iepriekšminētās izvarošanas neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu un saukt vainīgo pie atbildības; aicina Paragvajas iestādes nekavējoties atbrīvot meitenes māti; atzinīgi vērtē Paragvajas Kongresa deputātu priekšlikumu no 10 līdz 30 gadiem paaugstināt maksimālo cietumsodu par nepilngadīgā izvarošanu;

4.  atzinīgi vērtē starpnozaru ekspertu grupas izveidi un sagaida, ka tā visaptveroši novērtēs meitenes stāvokli un nodrošinās visu viņas cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši tiesību uz dzīvību, veselību un fizisko un psiholoģisko neaizskaramību;

5.  pauž nožēlu par to, ka sieviešu un meiteņu ķermeņi, īpaši saistībā ar viņu seksuālo veselību un reproduktīvajām tiesībām, joprojām atrodas ideoloģisku cīņu krustpunktā, un aicina Paragvaju atzīt sieviešu un meiteņu neatņemamās tiesības uz fizisko neaizskaramību un tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus, cita starpā, attiecībā uz tiesībām brīvprātīgi plānot ģimeni un droši un legāli veikt abortu; uzskata, ka vispārējais aizliegums veikt abortu medicīnisku iemeslu dēļ, kā arī pārtraukt grūtniecību, kas iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā, un atteikšanās sniegt bezmaksas medicīnisko palīdzību izvarošanas gadījumā ir spīdzināšana;

6.  atzīst, ka ar dzemdniecību saistīta vardarbība ir institucionālas vardarbības un pret sievietēm vērstas vardarbības krustpunkts un smags cilvēktiesību (tiesību uz līdztiesību, nediskriminējošu attieksmi, informāciju un neaizskaramību, tiesību patstāvīgi pieņemt lēmumus veselības un reproduktīvajā jomā) pārkāpums, kā sekas ir pazemojošas un necilvēciskas dzemdības, veselības komplikācijas, nopietnas psiholoģiskas ciešanas, traumas un pat nāve;

7.  pauž dziļas bažas par to, ka laikā, kad katra trešā sieviete pasaulē savas dzīves laikā saskaras ar vardarbību, valdības izliekas nemanām necilvēciskos bērnu grūtniecības gadījumus un pret sievietēm vērstu seksuālu vardarbību;

8.  uzsver, ka neviena desmitgadīga meitene nav gatava kļūt par māti un ka attiecīgajām meitenēm tiek pastāvīgi atgādināta pret viņām vērstā vardarbība, un tas rada būtisku traumatisku stresu un var izraisīt ilgstošas psiholoģiskas problēmas;

9.  mudina Komisiju paātrināt darbu pie priekšlikuma Parlamentam un Padomei nolūkā radīt iespēju ES ratificēt un īstenot Stambulas konvenciju, lai nodrošinātu, ka ES iekšējā un ārējā darbība attiecībā uz vardarbību pret bērniem, sievietēm un meitenēm ir saskaņota;

10.  aicina Padomi ES pamatnostādnēs par izvarošanu un vardarbību pret sievietēm un meitenēm iekļaut drošu un legālu abortu pieejamību; prasa Komisijai nodrošināt to, lai Eiropas īstenotajā attīstības sadarbībā tiktu ievērota uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, īpaši uzsverot dzimumu līdztiesību un jebkādas pret sievietēm un meitenēm vērstas seksuālas vardarbības apkarošanu; uzsver to, ka vispārēja piekļuve veselības aprūpei, it īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistītajām tiesībām, ir cilvēka pamattiesības, īpaši norādot uz tiesībām brīvprātīgi piekļūt ģimenes plānošanas pakalpojumiem, arī drošai un legālai ar abortu saistītai aprūpei, kā arī uz nepieciešamību nodrošināt informāciju un izglītību ar mērķi samazināt māšu un jaundzimušo mirstību un izskaust jebkādu ar dzimumu saistītu vardarbību, arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, viena dzimuma pārstāvju sistemātisku nogalināšanu, piespiedu sterilizāciju un izvarošanu laulībā;

11.  mudina Komisiju un Padomi izstrādāt datu apkopošanas metodes un rādītājus saistībā ar šo parādību un mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) jautājumu iekļaut valstu cilvēktiesību stratēģiju izstrādē un īstenošanā; mudina EĀDD izveidot labas prakses paraugus tam, kā cīnīties pret izvarošanu un seksuālu vardarbību pret sievietēm un meitenēm trešās valstīs, lai novērstu šīs problēmas pamatcēloņus; uzstāj, ka ES un tās dalībvalstu sniegtajai humānajai palīdzībai nebūtu jāpiemēro citu līdzekļu devēju noteikti ierobežojumi attiecībā uz nepieciešamo medicīnisko palīdzību, cita starpā, drošu abortu pieejamību sievietēm un meitenēm, kas kļuvušas par izvarošanas vai incesta upurēm;

12.  prasa ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) valstu vai valdības vadītājiem to otrajā augstākā līmeņa sanāksmē paplašināt ar dzimumu saistītai vardarbībai veltīto nodaļu ES un CELAC rīcības plānā 2013.–2015. gadam, ko pieņēma pirmajā ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmē Santjago (Čīle) 2013. gada janvārī, nolūkā izveidot skaidru plānotās darbības un īstenošanas pasākumu grafiku, lai nodrošinātu uzticamības pārbaudi attiecībā uz visu pret sievietēm vērstas vardarbības aktu novēršanu, izmeklēšanu un sodīšanu, un sniegtu pienācīgas kompensācijas upuriem;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Paragvajas Republikas Kongresam, ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojam, Parlasur, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076.
(2) OV L 224, 6.9.2003., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika