(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2015)0098),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0075/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0205/2015),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Lēmuma priekšlikums 1.apsvērums (1)   Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spētu reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē. (1)   Lai sasniegtu pilnīgas nodarbinātības un sociālās attīstības mērķus, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizstrādā efektīva un koordinēta nodarbinātības stratēģija, kura palīdzētu novērst nopietnu ietekmi uz nodarbinātību, atbalstītu kvalificētu, mācītu darbaspēku un darba tirgus, kas spētu reaģēt uz ekonomiskām, sociālām un vides pārmaiņām, jo īpaši mērķtiecīgi veicinot apmācību zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas sektoros un pielāgojot izglītības sistēmas. Īpaši būtu jācenšas palielināt to darba ņēmēju nodarbinātību, kuriem ir ļoti zems izglītības vai prasmju līmenis vai kuri nespēj ātri apgūt mācību programmu vai iegūt vajadzīgās prasmes, un samazināt aizvien pieaugošo augsto un ilglaicīgo bezdarba līmeni, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par prioritāti un vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē. Savienībai būtu jāapvieno šos centienus ar politikas priekšlikumiem, lai sasniegtu Līguma mērķus un nodrošinātu iekļaujošu integrētu darba tirgu, kā arī pienācīgus darba apstākļus visā Savienībā, tostarp atbilstīgu darba atalgojumu, ko arī panāk, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas. Grozījums Nr. 2 Lēmuma priekšlikums 1.aapsvērums (jauns) (1a)  Saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2015. gada janvārī bezdarbnieku skaits Savienībā bija 23 815 000, no kuriem 18 059 000 bija eurozonā. Grozījums Nr. 3 Lēmuma priekšlikums 1.bapsvērums (jauns) (1b)  Pašreiz ir būtiski noteikt uzticamus rādītājus nabadzībai, kurā atrodas daudzi Savienības iedzīvotāji, ņemot vērā agrākos datus, kas bija iekļauti Padomes Lēmumā 2010/707/ES1a, kurā bija norādīta nepieciešamība palīdzēt vismaz 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un atstumtības apdraudējuma. ____________ 1a Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.). Grozījums Nr. 4 Lēmuma priekšlikums 2.apsvērums (2)   Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jānodrošina vienlīdzība pamattiesību ievērošanā un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbību, Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības un mācību līmeņa paaugstināšanu. (2)   Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība, visu veidu nabadzība, kā arī diskriminācija, jānodrošina vienlīdzība attiecībā uz pamattiesībām un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība. Šo vispārējo mērķi nevajadzētu apdraudēt citu jomu tiesību aktu vai politikas blakusefektiem. Nosakot un īstenojot politiku un darbību, Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar augstu izglītības un apmācību līmeni. Grozījums Nr. 6 Lēmuma priekšlikums 4.apsvērums (4)  Dalībvalstīm ekonomikas politika būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu, kas jākoordinē Padomē. Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes būtu jāpieņem Padomei, lai dotu ievirzi dalībvalstu un Savienības politikai. (4)  Dalībvalstīm sava ekonomikas un sociālā politika būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu, kas jākoordinē Padomē. Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes būtu jāpieņem Padomei, lai dotu ievirzi dalībvalstu un Savienības politikai. Grozījums Nr. 7 Lēmuma priekšlikums 4.aapsvērums (jauns) (4a)  Lai nodrošinātu demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz integrētajām pamatnostādnēm, kas skar iedzīvotājus un darba tirgus visā Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka lēmumus par nodarbinātības pamatnostādnēm un ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm pieņemtu Eiropas Parlaments un Padome. Integrētajām pamatnostādnēm ir jāļauj dalībvalstīm kā prioritārus pieņemt ilgtspējīgus un integrētus ekonomikas modeļus Savienības, valstu un vietējā līmenī. Grozījums Nr. 8 Lēmuma priekšlikums 5.apsvērums (5)   Saskaņā ar Līguma noteikumiem Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomiskai un budžeta uzraudzībai. Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšana un nostiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk uzlabos tā darbību. (5)   Saskaņā ar Līgumu Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās, kas nopietni ietekmē sociālo un nodarbinātības stāvokli Savienībā. Minētās politikas jomas dažās Savienības daļās var radīt stagnācijas un deflācijas tendenci, kas varētu samazināt izaugsmi un nodarbinātību. Šajā sakarā ir svarīgi ņemt vērā jaunos sociālos rādītājus un finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā dažās dalībvalstīs piedzīvotos asimetriskos šokus. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai, un tas būtu jāpilnveido, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšana un stiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk var uzlabot tā darbību, taču minētais instruments vēl nav uzlabojis ekonomisko situāciju krīzes visvairāk skartajās valstīs. Grozījums Nr. 9 Lēmuma priekšlikums 5.aapsvērums (jauns) (5a)  Saskaņā ar Eiropas Sociālo lietu observatoriju ienākumu atbalsta un sociālās aizsardzības sistēmas eksistē jau 26 Savienības valstīs1a. Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre M. Thyssen apgalvoja, ka, „ja [viņa] varētu izlemt, kas notiek visās dalībvalstīs, tad viņa ieviestu minimālo ienākumu slieksni visās Eiropas valstīs”. ____________ 1a http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/revenu-minimum_-etude-ose_-vfinale_en--2.pdf Grozījums Nr. 10 Lēmuma priekšlikums 5.bapsvērums (jauns) (5b)  Savienības līmenī nav regulatīvo pilnvaru izveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz Savienības minimālās algas apmēru. Grozījums Nr. 47 Lēmuma priekšlikums 6.apsvērums (6)  Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja būtiskus trūkumus Savienības un dalībvalstu ekonomikā. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu izveidi. Tālab ir nepieciešama koordinēta un vērienīga politikas rīcība gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kura atbilstu Līguma noteikumiem un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas un jāuzņemas fiskālā atbildība. (6)  Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja nopietnus trūkumus dalībvalstu ekonomikā un koordinēšanas mehānismos Savienības līmenī. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu izveidi, kas nozīmē izskaust lielo bezdarbu, kurš izveidojies noteiktos apvidos tās teritorijā. Tālab ir nepieciešama stingra, koordinēta, vērienīga, bet, galvenais, efektīva politikas rīcība gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kura atbilstu Līguma noteikumiem un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, galvenokārt tās, kuru mērķis ir attīstīt mazos un vidējos uzņēmumus, mikrouzņēmumus, inovatīvus jaunizveidotus uzņēmumus un tādus, kas veicina videi draudzīgu nodarbinātību, un jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas, kā arī jāuzņemas fiskālā atbildība. Šādai rīcībai būtu jāietver arī iekļaujošāka, uz tiesībām balstīta darba tirgus izveide, ko papildinātu pienācīga sociālā aizsardzība. Tajā būtu jāiekļauj arī tādi sociālās aizsardzības pasākumi kā garantētais ienākumu minimums, ko ieviestu saskaņā ar katras valsts praksi, lai apkarotu absolūto nabadzību un sociālo atstumtību. Grozījums Nr. 12 Lēmuma priekšlikums 7.apsvērums (7)   Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme un jātiecas veidot vienotu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi pilsoņi visos reģionos. (7)   Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme, sniedzot uzticamākus datus par absolūto nabadzību, un jātiecas veidot iekļaujošu un taisnīgāku sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu visiem jānodrošina nediskriminējoša piekļuve un iespējas un būtiski jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un atbilstošu sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot nevajadzīgus administratīvos šķēršļus un šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši personām ar invaliditāti. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi pilsoņi un visas reģionālās un vietējās struktūras. Šajā sakarā īpaši noderīgs ir vienotajā nodarbinātības ziņojumā ietverto galveno nodarbinātības un sociālās jomas rādītāju rezultātu pārskats, jo tas ļauj savlaicīgi atklāt galvenās nodarbinātības un sociālās problēmas un atšķirības un apzināt jomas, kurās visvairāk ir jāveic politiski pretpasākumi. Tomēr turpmākos pārskata izdevumos būtu jāiekļauj arī atsevišķi dati par katru dzimumu. Grozījums Nr. 13 Lēmuma priekšlikums 7.aapsvērums (jauns) (7a)  Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi Jaunatnes garantijas iniciatīvas veiksmīgas īstenošanas trīs riskus: kopējā finansējuma atbilstība, labas kvalitātes piedāvājuma definīcija un veids, kā Komisija pārrauga un ziņo par shēmas rezultātiem. Grozījums Nr. 14 Lēmuma priekšlikums 7.bapsvērums (jauns) (7b)  Padomes Lēmumā 2010/707/ES ir noteikti šādi mērķi: līdz 2020. gadam paaugstināt sieviešu un vīriešu vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbinātības rādītāju līdz 75 %, skolu priekšlaicīgi pametušo īpatsvaru samazināt zem 10 %, palielināt 30–34 gadu vecu personu ar augstāko vai līdzvērtīgu izglītību īpatsvaru vismaz līdz 40 % un veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši samazinot nabadzību un vismaz 20 miljoniem cilvēku palīdzot izkļūt no nabadzības un atstumtības apdraudējuma. Dalībvalstu nodarbinātības politikas galvenais mērķis joprojām ir stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošana nodarbinātības un sociālajā jomā. ________________ 1a Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.). Grozījums Nr. 15 Lēmuma priekšlikums 8.apsvērums (8)   Šīm pamatnostādnēm atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu. Pamatnostādnes veido integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanā. (8)   Šīm pamatnostādnēm atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz to, lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus, kas līdz šim ir palikuši nesasniegti. Stratēģijas “Eiropa 2020” 2014. gada sabiedriskās apspriešanas rezultāti skaidri parādīja, ka stratēģijas mērķi attiecībā uz nodarbinātību, nabadzību, sociālo atstumtību un izglītību joprojām ir ārkārtīgi aktuāli un vienlīdz būtiski, savstarpēji atkarīgi un veicinoši. Pamatnostādnes veido integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu tādu koordinētu reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, kas būtu vērstas uz nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības celšanu, veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Grozījums Nr. 16 Lēmuma priekšlikums 9.apsvērums (9)  Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. (9)  Izstrādājot un īstenojot valsts politiku, dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva pārvaldība. Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno, jāuzrauga un jānovērtē partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, parlamentiem, kā arī ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Grozījums Nr. 17 Lēmuma priekšlikums 10.apsvērums (10)  Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs, paturot prātā savstarpējo atkarību, dalībvalstīm ir sniegtas norādes par reformu īstenošanu. Tās sagatavotas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm, (10)  Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs un nodarbinātības pamatnostādnēs dalībvalstīm ir sniegtas norādes par reformu īstenošanu, un tās būtu jāizmanto pamatā konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Ņemot vērā dalībvalstu ekonomiku un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību, Padomei, pieņemot konkrētām valstīm sagatavotos ieteikumus, būtu jāņem vērā tā brīža stāvoklis kaimiņvalstīs, kā arī valstīs, ar kurām attiecīgā dalībvalsts nepārprotami ir saistīta darba ņēmēju migrācijas rezultātā, vai citi būtiski rādītāji. Tādēļ Komisijas rīcībā vajadzētu būt precīziem un atjauninātiem datiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu koriģēt konkrētām valstīm sagatavotos ieteikumus. Grozījums Nr. 18 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. pamatnostādne – 1. daļa Dalībvalstīm būtu jāveicina darbvietu izveide, jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus, jāsekmē uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta mazo uzņēmumu izveide un izaugsme, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija. Dalībvalstīm sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm būtu efektīvi un nekavējoties jārisina nopietnais bezdarba jautājums un, veicot investīcijas, jāveicina ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu izveide, jārisina riska grupu piekļuves jautājumi un jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā visu prasmju līmeņu cilvēkus visos darba tirgus sektoros, tostarp samazinot birokrātiju un vienlaikus ievērojot darba un sociālos standartus, jāsekmē jaunatnes uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta jaunu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina, inter alia, “zaļo”, “balto” un “zilo” darbvietu izveide, kā arī sociālā ekonomika un sociālā inovācija. Grozījums Nr. 19 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. pamatnostādne – 2. daļa Nodokļu slogs būtu jāpārorientē, darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem aizstājot ar citiem nodokļu iekasēšanas avotiem, kuri mazākā mērā negatīvi ietekmē nodarbinātību un izaugsmi, kā arī jāveido tāda ieņēmumu politika, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumi jānovirza izaugsmes veicināšanai. Darbaspēkam uzlikto nodokļu samazināšanā būtu jāorientējas uz attiecīgajiem nodokļu sloga elementiem, kā arī tādu šķēršļu un traucēkļu novēršanu, kuri kavē dalību darba tirgū, jo īpaši tajā sabiedrības daļā, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus. Nodokļu slogs būtu jāpārorientē, darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem aizstājot ar citiem nodokļu iekasēšanas avotiem, kuri mazākā mērā negatīvi ietekmē nodarbinātību un izaugsmi, kā arī jāveido tāda ieņēmumu politika, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumi jānovirza uz publiskajām investīcijām, inovāciju un darbvietu izveidi. Darbaspēkam uzlikto nodokļu samazināšanā būtu jāorientējas uz attiecīgajiem nodokļu sloga elementiem, diskriminācijas mazināšanu, kā arī tādu šķēršļu un traucēkļu novēršanu, kuri kavē dalību darba tirgū, jo īpaši personām ar invaliditāti un tai sabiedrības daļai, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus, vienlaikus ievērojot spēkā esošos darba standartus. Grozījums Nr. 20 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. pamatnostādne – 3. daļa Dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāveicina tādu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas ļauj darba atalgojumu salāgot ar ražīguma attīstības tendencēm. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā prasmju un vietējo darba tirgus apstākļu atšķirības, kā arī atšķirības reģionu, nozaru un uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājos. Nosakot minimālo algu, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāņem vērā tās ietekme uz strādājošo personu nabadzību, darbvietu radīšanu un konkurētspēju. Lai vairotu nodarbinātību un samazinātu nabadzību Savienībā, joprojām ir svarīgi izstrādāt politiku, kas nodrošinātu tādu atalgojumu, kurš garantētu pienācīgu dzīves līmeni. Tādēļ dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāievēro un jāveicina tādu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas nodrošina to, ka faktiskās algas reaģē uz ražīguma izmaiņām, palīdzot bez deflācijas spiediena veicināšanas koriģēt iepriekš radušās atšķirības. Minētajiem mehānismiem būtu jānodrošina pietiekami resursi pamatvajadzību apmierināšanai, ņemot vērā katrai valstij specifiskos nabadzības rādītājus. Šajā sakarā būtu pareizi jānovērtē prasmju un vietējo darba tirgus apstākļu atšķirības, lai nodrošinātu pienācīgam dzīves līmenim atbilstošu atalgojumu visā Savienībā. Nosakot minimālo algu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina tās atbilstība, kā arī jāņem vērā tās ietekme uz strādājošo personu nabadzību, mājsaimniecību ienākumiem, kopējo pieprasījumu, darbvietu radīšanu un konkurētspēju. Grozījums Nr. 21 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 5. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna) Dalībvalstīm būtu jācenšas samazināt birokrātiju, lai atslogotu mazos un vidējos uzņēmumus, jo tie rada ievērojamu skaitu darbvietu. Grozījums Nr. 22 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 1. daļa Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas un prasmes. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas izglītības un profesionālās apmācības sistēmās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un lietderību, lai paaugstinātu darbaspēka prasmju līmeni, kas aizvien digitālākās ekonomikas apstākļos tam ļautu labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un tām pielāgoties. Dalībvalstīm būtu jāstiprina centieni, lai uzlabotu kvalitatīvas pieaugušo izglītības pieejamību visiem un jāīsteno aktīvas novecošanas stratēģijas, lai panāktu, ka darba mūžs kļūst garāks. Dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspējīgs ražīgums un iespējas atrast kvalitatīvu darbu, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas, izmantojamas un visiem pieejamas zināšanas un prasmes. Īpaši būtu jāpievēršas veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un transporta pakalpojumiem, kurus ir skārusi vai vidējā termiņā skars darbaspēka nepietiekamība. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvas investīcijas augstas kvalitātes un iekļaujošas izglītības nodrošināšanā jau no agrīna vecuma un profesionālās apmācības sistēmās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un lietderību, lai paaugstinātu darbaspēka zinātības un prasmju līmeni, vienlaikus vairojot šo prasmju dažādību, kas aizvien digitālākās ekonomikas apstākļos tam ļautu labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un tām pielāgoties. Tādēļ ir jāņem vērā tas, ka aizvien lielākā skaitā profesiju arvien nozīmīgākas kļūst tādas sociālās prasmes kā saziņas prasmes. Grozījums Nr. 23 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 1.a daļa (jauna) Dalībvalstīm būtu jāveicina uzņēmējdarbība jauniešu vidū, inter alia, ieviešot izvēles kursus uzņēmējdarbībā un mudinot jauniešus veidot mācību uzņēmumus vidusskolās un koledžās. Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālām iestādēm būtu jāstiprina centieni novērst to, ka jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības, radīt raitāku pāreju no izglītības un apmācības uz darba dzīvi, uzlabot augstas kvalitātes pieaugušo izglītības pieejamību visiem un novērst šķēršļus, kas ar to saistīti, īpaši pievēršoties augsta riska grupām un to vajadzībām un piedāvājot jaunu prasmju apguvi situācijās, kad darba zaudēšana un izmaiņas darba tirgū liek veikt aktīvu reintegrāciju. Vienlaicīgi dalībvalstīm būtu jāīsteno aktīvas novecošanas stratēģijas, lai panāktu veselīgu nodarbinātību līdz pensionēšanās vecumam. Grozījums Nr. 24 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 1.b daļa (jauna) Nodrošinot aizvien mainīgajam darba tirgum nepieciešamo prasmju līmeni un atbalstot izglītību un apmācību, kā arī pieaugušo mācību programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka arī mazkvalificēts darbs ir nepieciešams un ka augsti kvalificētiem darba ņēmējiem ir plašākas iespējas atrast darbu nekā vidēji kvalificētiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem. Grozījums Nr. 25 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 1.c daļa (jauna) Visaptverošas politikas un investīciju prioritātei vajadzētu būt cenas ziņā pieņemamai un augstas kvalitātes pirmsskolas izglītībai un aprūpei, to papildinot ar atbalstu ģimenēm un vecākiem un ar saskaņošanas pasākumiem, kas ļautu vecākiem labāk savienot darbu ar ģimenes dzīvi, novēršot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielinot jauniešu iespējas darba tirgū. Grozījums Nr. 26 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 2. daļa Vajadzētu risināt augstā bezdarba problēmu un novērst ilgtermiņa bezdarbu. Ilgtermiņa bezdarbnieku skaits būtu ievērojami jāsamazina, izmantojot visaptverošas un savstarpēji papildinošas stratēģijas, tostarp ilgtermiņa bezdarbniekiem sniedzot īpašu aktīvu atbalstu, kas tiem palīdzētu atgriezties darba tirgū. Visaptveroši jārisina arī jautājums saistībā ar jaunatnes bezdarbu, tostarp attiecīgajām iestādēm nodrošinot nepieciešamos līdzekļus, lai tās varētu pilnībā un konsekventi īstenot savu valstu plānus, kuri paredz īstenot garantiju jauniešiem. Vajadzētu efektīvi un nekavējoties atrisināt bezdarba, jo īpaši ilgtermiņa un augstā reģionālā bezdarba, problēmu, kā arī to nepieļaut, izmantojot gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses pasākumus. Būtu jārisina problēma, ko rada ilgtermiņa bezdarbnieku skaits un prasmju neatbilstība līmenim un darba tirgus attīstībai, izmantojot visaptverošas un savstarpēji papildinošas stratēģijas, tostarp ilgtermiņa bezdarbniekiem sniedzot personalizētu un vajadzībām atbilstošu aktīvu atbalstu un atbilstošas sociālās aizsardzības formas, kas tiem palīdzētu apzināti un atbildīgā veidā atgriezties darba tirgū. Visaptveroši jārisina arī jautājums saistībā ar jaunatnes bezdarbu, īstenojot vispārēju jauniešu nodarbinātības stratēģiju. Tas nozīmē investēt nozarēs, kurās ir iespējams radīt kvalitatīvas darbvietas jauniešiem, un nodrošinot attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, jauniešu atbalsta dienestiem, izglītības un apmācību sniedzējiem, jaunatnes organizācijām un valsts nodarbinātības dienestiem, nepieciešamos līdzekļus, lai tie varētu pilnībā un konsekventi īstenot savu valstu Jaunatnes garantijas īstenošanas plānus, un arī dalībvalstīm veiksmīgi izmantot pieejamos resursus. Būtu jāatvieglo pieeja finansējumam tiem, kuri izlemj uzsākt uzņēmējdarbību, uzlabojot piekļuvi informācijai, samazinot pārmērīgu birokrātiju un saskaņā ar valsts tiesību aktiem radot iespējas vairāku mēnešu bezdarbnieku pabalstu pārvērst par iepriekšēju iemaksu starta kapitālā pēc tam, kad ir iesniegts uzņēmējdarbības plāns. Grozījums Nr. 27 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 2.a daļa (jauna) Izstrādājot un īstenojot bezdarba novēršanas pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā vietējās un reģionālās atšķirības un jāsadarbojas ar vietējiem nodarbinātības dienestiem. Grozījums Nr. 28 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 3. daļa Būtu jānovērš strukturālās nepilnības izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācību rezultātus un nepieļautu un novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Dalībvalstīm būtu jāpaaugstina iegūtais izglītības līmenis un jāapsver iespēja ieviest duālās mācību programmas un uzlabot profesionālo apmācību, tajā pašā laikā palielinot iespējas atzīt prasmes, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas. Būtu jānovērš strukturālās nepilnības izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācību rezultātus un nepieļautu, un novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un būtu jāveicina visaptveroša un augstas kvalitātes izglītība jau izglītošanās pašā sākumā un pēc tam. Tam nepieciešamas elastīgas un uz praksi vērstas izglītības sistēmas. Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālām iestādēm būtu jāuzlabo iegūtās izglītības kvalitāte, padarot to pieejamu visiem, jāievieš un jāuzlabo vajadzībām pielāgotas duālās mācību programmas, uzlabojot profesionālo apmācību un pastāvošās sistēmas, piemēram, europass, vienlaikus vajadzības gadījumā nodrošinot prasmju atbilstīgu atkārtotu apmācību un to prasmju atzīšanu, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas. Būtu jāstiprina saikne starp izglītību un darba tirgu, vienlaikus nodrošinot, ka iegūtā izglītība ir pietiekami plaša, lai tās ieguvējiem būtu stingrs pamats būt nodarbinātiem visa mūža garumā. Grozījums Nr. 29 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna) Lai uzlabotu pāreju no apmācības uz darba dzīvi, dalībvalstīm savas apmācību sistēmas būtu labāk jāpielāgo darba tirgum. Jo īpaši saistībā ar digitalizāciju un jaunajām tehnoloģijām svarīga ir videi draudzīga nodarbinātība un veselības aprūpe. Grozījums Nr. 30 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 4. daļa Būtu jāsamazina šķēršļi dalībai darba tirgū, jo īpaši tie, ar kuriem saskaras sievietes, gados vecāki darbinieki, jaunieši, invalīdi un legālie migranti. Darba tirgū būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp vienlīdzīga darba samaksa, kā arī cenas ziņā pieņemamas, kvalitatīvas agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamība. Vēl vairāk jāsamazina diskriminācija darba tirgū, kā arī diskriminācija attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, jo īpaši diskriminētām vai atstumtām grupām, piemēram, sievietēm, gados vecākiem darba ņēmējiem, jauniešiem, personām ar invaliditāti un legālajiem migrantiem. Darba tirgū būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp vienlīdzīga darba samaksa, pieejamība cenas ziņā pieņemamai augstas kvalitātes pirmsskolas izglītībai un aprūpes pakalpojumiem, kā arī nepieciešamā elastība, lai novērstu to personu atstumtību, kuras ģimenes pienākumu dēļ ir pārtraukušas karjeru, piemēram, ģimenes locekļu aprūpētāji. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatbloķē Direktīva par sievietēm uzņēmumu valdēs. Grozījums Nr. 31 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 4.a daļa (jauna) Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, ka rādītāji par jauniešiem, kuri nav nodarbināti, neizglītojas vai nav iesaistīti apmācībā (NEET), attiecībā uz sievietēm ir augstāki nekā vīriešiem un ka NEET fenomens galvenokārt ir saistīts ar jauniešu bezdarba līmeņa pieaugumu, bet arī ar to, ka ir palielinājies neaktīvo jauniešu skaits, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne apmācībā. Grozījums Nr. 32 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 6. pamatnostādne – 5. daļa Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai uzlabotu nodarbinātības, sociālās integrācijas, izglītības un valsts pārvaldes rādītājus. Dalībvalstīm būtu pilnībā, efektīvi un iedarbīgi jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai apkarotu nabadzību, uzlabotu kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo integrāciju, izglītību, valsts pārvaldi un sabiedriskos pakalpojumus. Būtu jāizmanto arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un tā investīciju platformas, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi un prasmes, kas nepieciešamas darba ņēmējiem, lai Savienība varētu sekmīgi īstenot pāreju uz ilgtspējīgas izaugsmes modeli. Grozījums Nr. 33 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7. pamatnostādne – 1. daļa Dalībvalstīm vajadzētu samazināt darba tirgus segmentāciju. Darba aizsardzības noteikumiem un iestādēm ir jānodrošina piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, vienlaikus piedāvājot atbilstošu aizsardzības līmeni gan jau nodarbinātām personām, gan darba meklētājiem vai tiem, kas strādā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem vai darba uzdevuma līgumiem. Būtu jānodrošina kvalitatīva nodarbinātība sociāli ekonomiskās drošības, izglītības un apmācības iespēju, darba apstākļu (tostarp veselības aizsardzības un drošības aspektu) un darba un privātās dzīves līdzsvara ziņā. Dalībvalstīm būtu jāsamazina darba tirgus segmentācija, vēršoties pret nestabilu, nepietiekamu un nedeklarētu darbu un „nulles stundu” darba līgumiem. Darba aizsardzības noteikumiem un iestādēm ir jānodrošina piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, vienlaikus piedāvājot atbilstošu aizsardzības līmeni gan jau nodarbinātām personām, gan darba meklētājiem vai tiem, kas strādā saskaņā ar pagaidu, nepilna laika, netipiskiem darba līgumiem vai darba uzdevuma līgumiem, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un veicinot kolektīvo līgumu izmantošanu. Būtu jānodrošina visiem pieejama kvalitatīva nodarbinātība attiecībā uz sociāli ekonomisko drošību, ilgumu, atbilstošu darba algu, tiesībām darba vietā, darba apstākļiem (tostarp veselības aizsardzība un darba drošība), sociālās aizsardzības nodrošināšanu, dzimumu līdztiesību, izglītību un apmācības iespējām. Tādēļ ir jāveicina jauniešu iekļaušanās darba tirgū, ilgtermiņa bezdarbnieku reintegrācija un darba un privātās dzīves līdzsvars, nodrošinot cenu ziņā pieņemamus aprūpes pakalpojumus un modernizējot darba organizāciju. Visā Savienībā būtu jāveicina augšup vērsta darba apstākļu konverģence. Grozījums Nr. 34 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7. pamatnostādne – 1.a daļa (jauna) Piekļuvei darba tirgum vajadzētu veicināt uzņēmējdarbību, ilgtspējīgu darbvietu radīšanu visos sektoros, tostarp videi draudzīgas nodarbinātības sektorā, kā arī sociālo aprūpi un inovāciju, lai vislabāk izmantotu darbinieku prasmes, veicinātu viņu attīstību visa mūža garumā un stimulētu darbinieku inovācijas. Grozījums Nr. 35 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7. pamatnostādne – 2. daļa Dalībvalstīm, saskaņā ar valsts praksi veidojot un īstenojot attiecīgās reformas un politiku, būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti un sociālie partneri un jāsniedz atbalsts, lai uzlabotu sociālā dialoga risināšanu un efektivitāti valsts līmenī. Dalībvalstīm, saskaņā ar partnerības principu un valsts praksi veidojot un īstenojot attiecīgās reformas un politiku, būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un reģionālās un vietējās iestādes, vienlaikus atbalstot un uzlabojot sociālā dialoga norisi un efektivitāti valsts līmenī, jo īpaši tajās valstīs, kuras saskaras ar būtisku atalgojuma samazināšanos, ko radījusi nesenā darba tirgu ierobežojumu atcelšana un nepietiekamā koplīgumu slēgšana. Grozījums Nr. 36 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7. pamatnostādne – 3. daļa Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīva darba tirgus politika, attiecīgos mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un mijiedarbību papildinot ar pasīviem pasākumiem. Ar šo politiku būtu jātiecas uzlabot atbilstību darba tirgus prasībām un jāatbalsta ilgtspējīga pāreja uz darba tirgu, kopā ar valsts nodarbinātības dienestiem jāsniedz individualizēts atbalsts un jāīsteno rezultātu novērtēšanas sistēmas. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai to sociālās aizsardzības sistēmas efektīvi mobilizētu tos, kuri var piedalīties darba tirgū, un sniegtu tiem attiecīgas iespējas, aizsargātu tos, kuri ir (uz laiku) atstumti no darba tirgus un/vai nespēj piedalīties tajā, un palīdzētu iedzīvotājiem sagatavoties iespējamiem riskiem, turklāt, investējot cilvēkkapitālā. Dalībvalstīm būtu jāveicina iekļaujoši un visiem pieejami darba tirgi, kā arī jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina aktīva darba tirgus politikas kvalitātes pamatstandarti, ar atbalsta, piemēram, sociālās drošības, pasākumiem uzlabojot attiecīgos mērķus, mērķauditorijas sasniegšanu, tvērumu un mijiedarbību. Ar šo politiku būtu jātiecas uzlabot darba tirgus pieejamība, stiprinot darba koplīgumus un sociālo dialogu, un jāatbalsta stabilas statusa maiņas iespējas darba tirgū, augsti kvalificētiem valsts nodarbinātības dienestiem sniedzot individualizētu atbalstu un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai to sociālās aizsardzības sistēmas efektīvi mobilizētu tos, kuri var piedalīties darba tirgū, un sniegtu tiem attiecīgas iespējas, aizsargātu tos, kuri ir (uz laiku) izstumti no darba tirgus un/vai nespēj piedalīties tajā, un palīdzētu iedzīvotājiem sagatavoties iespējamiem riskiem un mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, investējot cilvēkkapitālā. Dalībvalstīm kā viens no iespējamiem pasākumiem nabadzības mazināšanā un saskaņā ar valsts praksi būtu jānosaka minimālais ienākumu līmenis, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts specifiskajai sociālekonomiskajai situācijai. Dalībvalstīm būtu jāveicina iekļaujoši un visiem pieejami darba tirgi, kā arī jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Grozījums Nr. 37 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7. pamatnostādne – 4. daļa Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte, tostarp uzlabojot pensiju pārvedamību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Vienlaikus dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut spēkā esošo noteikumu pārkāpšanu. Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte, kas ir viena no pamattiesībām un brīvprātīgas izvēles iespēja, tostarp uzlabojot pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu pārvedamību un profesionālās kvalifikācijas un prasmju efektīvu atzīšanu, kā arī birokrātijas un citu šķēršļu novēršanu. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jānovērš valodas barjeras, uzlabojot attiecīgās apmācības sistēmas. Dalībvalstīm būtu arī pienācīgi jāizmanto EURES tīkls, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti. Lai mazinātu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un mudinātu mobilos darba ņēmējus atgriezties, būtu jāinvestē reģionos, no kuriem notiek darbaspēka aizplūšana. Grozījums Nr. 38 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7.a pamatnostādne (jauna) – virsraksts Izglītības un apmācības sistēmu kvalitātes un veikuma uzlabošana visos līmeņos Grozījums Nr. 39 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 7.a pamatnostādne (jauna) Dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte aprūpes un cenas ziņā pieņemamas, kvalitatīvas pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamībai, jo gan aprūpe, gan pirmsskolas izglītība ir būtisks atbalsts darba tirgus dalībniekiem un veicina kopējā nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, vienlaikus palīdzot cilvēkiem veikt viņu pienākumus. Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt visaptverošu politikas un investīciju programmu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu labāku atbalstu un saskaņošanas pasākumus ģimenēm un vecākiem un kas ļautu vecākiem labāk savienot darbu ar ģimenes dzīvi, novēršot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielinot jauniešu iespējas darba tirgū. Grozījums Nr. 40 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – virsraksts Nodrošināt taisnīgumu, apkarot nabadzību un veicināt vienlīdzīgas iespējas Nodrošināt sociālo taisnīgumu, apkarot nabadzību un veicināt vienlīdzīgas iespējas Grozījums Nr. 41 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. daļa Dalībvalstīm būtu jāmodernizē savas sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, nodrošinot godīgumu un novēršot nevienlīdzību. Ir vajadzīga vienkāršāka un mērķtiecīgāka sociālā politika, ko papildina cenas ziņā pieejama, kvalitatīva bērnu aprūpe un izglītība, efektīva apmācība un palīdzība darba atrašanā, garantēts atbalsts mājokļu jomā un augstas kvalitātes un visiem pieejama veselības aprūpe, pamatpakalpojumu, piemēram, bankas konta un interneta pakalpojumu, pieejamība, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un apkarotu sociālo atstumtību. Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm būtu jāuzlabo sociālās aizsardzības sistēmas, ieviešot pamatstandartus, saskaņā ar kuriem var nodrošināt efektīvu, iedarbīgu un ilgtspējīgu aizsardzību visos mūža posmos, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīvi, solidaritāti, piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, sociālo tiesību pilnīgu ievērošanu, godīgumu un novēršot nevienlīdzību, kā arī aktīvu iekļaušanu, lai novērstu nabadzību, jo īpaši personām, kas ir izslēgtas no darba tirgus, un sabiedriski neaizsargātākajām grupām. Ir vajadzīga vienkāršāka, mērķtiecīgāka un vērienīgāka sociālā politika, tostarp cenas ziņā pieejama, augstas kvalitātes bērnu aprūpe un izglītība, efektīva apmācība un palīdzība darba atrašanā, atbalsts mājokļu jomā un visiem pieejama augstas kvalitātes veselības aprūpe, pamatpakalpojumu, piemēram, bankas konta un interneta pakalpojumu, pieejamība, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un apkarotu galēju nabadzību, sociālo atstumtību un — plašākā mērā — visu veidu nabadzību. Īpaši apņēmīgi ir jāizskauž bērnu nabadzība. Grozījums Nr. 42 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – 2. daļa Šajā nolūkā būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, tostarp nodarbinātības aktivizācijas atbalsta pasākumi un ienākumu atbalsts, kas vērsti uz individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai tās aptvertu visas personas, kurām ir attiecīgās tiesības, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst, samazināt nabadzību un aizsargāt pret to. Šajā nolūkā būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, tostarp nodarbinātības aktivizācijas atbalsta pasākumi un ienākumu atbalsts, kas vērsti uz individuālām vajadzībām. Tādēļ katra dalībvalsts var lemt par to, vai noteikt minimālo ienākumu līmeni saskaņā ar valsts praksi un atbilstoši attiecīgās dalībvalsts specifiskajai sociālekonomiskajai situācijai. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai tās veicinātu pieejamību un aptvertu visas personas, nevienu nediskriminējot, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst un samazināt nabadzību un sociālo atstumtību un aizsargāt pret tām, kā arī pret citiem riskiem, piemēram, veselības vai darba zaudēšanas risku. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērniem, kuri dzīvo nabadzībā viņu vecāku ilgstoša bezdarba dēļ. Grozījums Nr. 43 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – 3. daļa Būtu jāveic pensiju sistēmu reformas, lai nodrošinātu to ilgtspēju un pārvedamību un lai tās būtu pienācīgi noteiktas gan sievietēm, gan vīriešiem saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām, tostarp likumā noteikto pensionēšanās vecumu saistot ar paredzamo mūža ilgumu, palielinot pensionēšanās vecumu un veidojot papildpensiju uzkrājumus. Pensiju sistēmas būtu jāstrukturē tā, lai tiktu nodrošināta to ilgtspēja, drošība un atbilstība gan sievietēm, gan vīriešiem, stiprinot pensiju plānus un cenšoties nodrošināt pienācīgus pensiju ienākumus vismaz virs nabadzības līmeņa. Pensiju sistēmām būtu jānodrošina konsolidācija, pensiju uzkrāšanas sistēmu trīs pīlāru turpmāka attīstība un uzlabošana. Pensionēšanās vecuma saistīšana ar paredzamo mūža ilgumu nav vienīgais instruments, ar kura palīdzību var novērst sabiedrības novecošanas problēmu. Pensiju sistēmu reformās būtu arī, inter alia, jāatspoguļo darba tirgu tendences, dzimstība, demogrāfiskā situācija, veselības aprūpes un labklājības situācija, darba apstākļi un ekonomiskās slodzes koeficients. Vislabākais veids, kā risināt novecošanas problēmu, būtu palielināt kopējo nodarbinātības līmeni, izmantojot, inter alia, sociālās investīcijas aktīvas novecošanas jomā. Grozījums Nr. 44 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – 4. daļa Dalībvalstīm būtu jāuzlabo veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas pieejamība, lietderība un efektivitāte un vienlaikus jāsaglabā finansiālā stabilitāte. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas un labklājības pakalpojumu kvalitāte, pieņemamība cenas ziņā, pieejamība, lietderība un efektivitāte, kā arī pienācīgi darba apstākļi ar to saistītajās nozarēs, un vienlaikus jāsaglabā šo sistēmu finansiālā stabilitāte, uzlabojot solidāro finansēšanu. Grozījums Nr. 45 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – 4.a daļa (jauna) Dalībvalstīm būtu pilnvērtīgi jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu līdzekļi, lai apkarotu nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti, veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un uzlabotu valsts pārvaldi. Grozījums Nr. 46 Lēmuma priekšlikums Pielikums – 8. pamatnostādne – 4.b daļa (jauna) Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis nosaka savus mērķus atbilstoši katras valsts sākotnējai situācijai un apstākļiem, ir izstrādāti nolūkā līdz 2020. gadam sieviešu un vīriešu nodarbinātību vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem paaugstināt līdz 75 %; skolu priekšlaicīgi pametušo īpatsvaru samazināt zem 10 %; palielināt 30–34 gadu vecu personu ar augstāko vai līdzvērtīgu izglītību īpatsvaru vismaz līdz 40 %; veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši samazinot nabadzību un vismaz 20 miljoniem cilvēku palīdzot izkļūt no nabadzības un atstumtības apdraudējuma1a. __________________ 1a Iedzīvotāji tiek definēti kā noteikts personu skaits, kurām draud nabadzība un atstumtība pēc trim rādītājiem (nabadzības apdraudējums, materiāla nenodrošinātība un mājsaimniecības, kuru visi darbspējīgie locekļi ir bez darba), tomēr dalībvalstīm tiek piešķirta rīcības brīvība noteikt savus valsts līmeņa mērķus, pamatojoties uz visatbilstošākajiem rādītājiem un ņemot vērā katras valsts apstākļus un prioritātes.