Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2238(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0204/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0204/2015

Debates :

PV 07/07/2015 - 15
CRE 07/07/2015 - 15

Balsojumi :

PV 08/07/2015 - 4.13
CRE 08/07/2015 - 4.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0264

Pieņemtie teksti
PDF 452kWORD 145k
Trešdiena, 2015. gada 8. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā
P8_TA(2015)0264A8-0204/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā (2014/2238(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā” (COM(2014)0446),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Zaļās rīcības plāns MVU” (COM(2014)0440),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai ” (COM(2014)0398),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīga izmantošana” (SWD(2012)0092),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 6. decembra secinājumus „Nodarbinātības politika konkurētspējīgai un videi draudzīgai ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu izmantojumu”,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Zaļās rīcības plāns MVU un videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva”,

–  ņemot vērā ESAO un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. gada pētījumu ,,Videi nekaitīgākas prasmes un darba vietas, ESAO pētījums par videi nekaitīgas izaugsmi”,

–  ņemot vērā Eiropas Nodarbinātības novērošanas punkta 2013. gada aprīļa pārskatu par videi draudzīgu darbvietu veicināšanu krīzes laikā: rokasgrāmata par Eiropas paraugpraksi 2013. gadā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2011. gada pētījumu par prasmēm videi draudzīgām darbvietām: kopsavilkuma ziņojums, kas pamatojas uz pētījumu par 21 valsti;

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2010. gada pētījumu par prasmēm videi draudzīgām darbvietām— Eiropas kopsavilkuma ziņojums

–  ņemot vērā Eurofound ziņojumus „Darba attiecības un ilgtspējība — sociālo partneru loma pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku” (2011), „Apkārtējai videi nekaitīgas Eiropas ekonomikas veidošana: dalībvalstu un sociālo partneru rīcība un iniciatīvas” (2009) un „Videi draudzīgākas ES nozares — ietekmes uz darbavietu skaitu un kvalitāti paredzēšana un pārvaldība” (2013),

–  ņemot vērā ESAO un CFE-LEED 2010. gada 8. februāra darba dokumentu ,,Prasmes videi draudzīgām darbvietām: vietējā darba tirgus ietekme uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu”,

–  ņemot vērā, ka SDO/UNEP zaļu nodarbinātību definējusi kā jebkuru pienācīgu darbu, kas dod ieguldījumu vides kvalitātes saglabāšanā vai atjaunošanā gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā, gan pakalpojumu vai pārvaldības jomā,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par ekoinovācijām — nodarbinātība un izaugsme ar vides politikas palīdzību(1),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0204/2015),

A.  tā kā vispārējās tendences, piemēram, resursu neefektīva izmantošana, neilgtspējīgs spiediens uz vidi un klimata pārmaiņas ir sasniegušas robežu, kuru pārkāpjot to neatgriezenisko ietekmi uz mūsu sabiedrību un dabisko vidi vairs nevar novērst, un sabiedrības problēma ir pieaugošā sociālā atstumtība un nevienlīdzība;

B.  tā kā Eiropas Vides aģentūra 2015. gada ziņojumā ir norādījusi, ka pašreizējie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanā;

C.  tā kā saskaņotas politikas atbildes trūkums šo vispārējo problēmu risināšanai rada draudus, ka nozīmīga daļa no videi nekaitīgai un sociāli iekļaujošai pārejai piemītošā ilgtspējīgas nodarbinātības veidošanas potenciāla varētu palikt neizmantota;

D.  tā kā mēs redzam, ka, reaģējot uz šiem draudiem, attīstās jaunas nozares, daudzās citās notiek pārmaiņas, bet vēl dažas sarūk, piemēram, nozares, kas rada smagu piesārņojumu; tā kā galvenā uzmanība jāpievērš inovācijām un veidiem, ka samazināt piesārņojumu; tā kā saistībā ar dažām sarūkošām nozarēm īpaša uzmanība ir jāvelta darbaspēkam, lai to pārkvalificētu un saglabātu alternatīvu nodarbinātību; tā kā ieguldījumiem jomās, kas par prioritārām uzskatītas Komisijas Zaļo darbvietu programmā, tostarp pārstrāde, bioloģiskā daudzveidība, enregoefektivitāte, gaisa kvalitāte un visas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, piemēram, atjaunīga atkrastes enerģija, ir potenciāls ievērojami veicināt darvietu radīšanu, tostarp mazapdzīvotās teritorijās.

E.  tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegtajām ziņām zaļo ražojumu un pakalpojumu apjoms laikposmā no 2000. gada līdz 2011. gadam pieauga vairāk nekā par 50 %, radot vairāk nekā 1,3 miljonus darbvietu, un tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem atjaunojamās enerģijas ekonomika līdz 2020. gadam Eiropā radīs 20 miljonus jaunu darbvietu; tā kā vērienīga un saskaņota ES politika un ieguldījumi atjaunojamās enerģijas jomā, mežu apsaimniekošanā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un augsnes aizsardzībā (lai nepieļautu un novērstu hidroģeoloģisko nestabilitāti), var būtiski sekmēt darbvietu radīšanu;

F.  tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķis ir nostiprināts Lisabonas līgumā, un, īstenojot šo mērķi, vides jautājumi tiek risināti vienā līmenī ar ekonomikas un sociālajiem jautājumiem;

G.  tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas ekonomikas veicināšanai ir atzīts, ka galvenā nozīme ir pārejai uz zaļu un sociāli taisnīgu ekonomiku;

H.  tā kā darba tirgus nepilnības kavē darbvietu radīšanu, bet konkurētspējīgs ES darba tirgus var palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības jomā;

I.  tā kā ES un dalībvalstis 2010. gadā Kankunā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām konferencē apņēmās nodrošināt „darbaspēkam taisnīgu pāreju, kas rada pienācīgu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas”; tā kā taisnīga pāreja visiem uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku ir labi jāvada, lai palīdzētu sasniegt mērķi nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa nodarbinātību visiem — tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz augsti kvalificētām darbvietām —, sociālo iekļaušanu un nabadzības izskaušanu;

J.  tā kā taisnīgas pārejas pieci pīlāri ir šādi: apspriešanās/kopīgs viedoklis, ieguldījumi zaļās un pienācīgās darbvietās, zaļās prasmes, darba tiesību un cilvēktiesību ievērošana, to darba ņēmēju un kopienu sociālā aizsardzība, kurus pirmos skar pāreja no ekonomikas ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni uz mazoglekļa ekonomiku;

K.  tā kā darba ņēmēju aktīva līdzdalība pārejas procesā ir svarīga, lai uzlabotu vides apziņu, saprastu resursu efektīvas izmantošanas nepieciešamību un samazinātu mūsu radīto ietekmi uz vidi;

L.  tā kā videi draudzīgu darbvietu ekspansijas potenciālu kavē prasmju nepietiekamība un neatbilstība, ko rada vairāki faktori, tostarp atšķirīgā attieksme pret ilgtspēju apmācības programmās, konkrētās nozarēs konstatētās nepilnības, nepietiekamais to studentu skaits, kuriem ir vajadzīgās STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātne un matemātika) un IT prasmes, kā arī dažās nozarēs — dzimumu koncentrācija, nevis dzimumu līdztiesība;

M.  tā kā ir skaidri pierādījumi, ka ieguldījumi enerģētikā un resursu efektivitātē un piegādes ķēdes attīstīšana, izmantojot skaidru rūpniecības stratēģiju, pozitīvi ietekmē darbvietu radīšanu;

N.  tā kā Eiropa ir iesaistīta globālā konkurences cīņā, un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā izšķiroša nozīme ir pieņemamām enerģijas izmaksām, ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidošanai un ieguldījumiem labvēlīgai videi;

O.  tā kā dažas nozares, piemēram, ēku energoefektīva renovācija, ir saistītas ar konkrētu vietu un tās nevar pārcelt uz citu zonu vai vietu;

P.  tā kā neskaidrība par politikas virzību un saskaņotības trūkums tajā, kā arī skaidru mērķu neesība kavē investīcijas, prasmju pilnveidi, pētniecību un izstrādi un tādējādi mazina nodarbinātības attīstības iespējas;

Q.  tā kā, palielinoties sabiedrības izpratnei par zaļās ekonomikas nepieciešamību, paplašināsies arī nodarbinātības iespējas;

R.  tā kā skaidri, precīzi noteikti vidēja ilguma līdz ilgtermiņa mērķi, tostarp ES energoefektivitātes un piesārņojuma samazināšanas mērķi, var būtiski veicināt pārmaiņas un tā kā šajā sakarībā arī ES regulējumam ir svarīga nozīme; tā kā mērķtiecīgiem ieguldījumiem, tostarp piegādes ķēžu izveidošanā ES, kas veicina darbvietu radīšanu, par pamatu vajadzētu būt skaidram politikas satvaram un tiem vajadzētu atbilst šai politikai;

S.  tā kā valsts sektors un vietējās un reģionālās iestādes var būtiski atvieglināt pāreju uz zaļo ekonomiku un izveidot iekļaujošus darba tirgus;

T.  tā kā tādi instrumenti kā ekomarķējums, Kopienas vides vadības un audita sistēma (EMAS), zaļais publiskais iepirkums veicina zaļo darbvietu radīšanu;

U.  tā kā vissvarīgākie nodarbinātības radītāji ES ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, jo tie nodrošina vairāk nekā 80 % no darbvietu kopējā skaita, un ir veidojuši daudzas jaunas zaļās nozares, bet tie var saskarties ar īpašām grūtībām saistībā ar turpmāk nepieciešamo prasmju paredzēšanu un darbvietu radīšanas potenciāla īstenošanu;

V.  tā kā integrētās pamatnostādnes ir dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas virzienu koordinēšanas galvenais aspekts un ir konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pamatā un tā kā ar tām vajadzētu pamatot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši nodarbinātības mērķi, cita starpā sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, tostarp veidojot arī zaļās darbvietas;

W.  tā kā, radot piemērotas zaļās darbvietas, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas sievietēm, un jālikvidē „stikla griesti”;

X.  tā kā krīzes un taupības politikas virzieni daudz vairāk ir skāruši sievietes un zaļās darbvietas ir izrādījušās noturīgākas pret krīzi nekā citas darbvietas;

Y.  tā kā mazoglekļa nozarēs darba ražīgums mēdz būt augstāks un atalgojums šajās nozarēs nav samazinājies tik krasi kā 15 nozarēs, kas rada vislielāko oglekļa emisiju daudzumu;

Z.  tā kā Eirobarometra dati par zaļām darbvietām MVU liecina, ka energotaupība, atkritumu un izejvielu patēriņa samazināšana ir pasākumi, kas arvien vairāk tiek atzīti par ekonomiski lietderīgiem;

Virzībā uz zaļo ekonomiku – iespējas darba tirgū

1.  uzsver, ka pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību un ekonomiku, tostarp uz ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, var radīt potenciālu gan jaunu, kvalitatīvu darbvietu radīšanai, gan esošās nodarbinātības pārveidošanai par zaļām darbvietām praktiski visās nozarēs un visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē: gan pētniecībā un ražošanā, gan sadales un pakalpojumu jomā, gan jaunajās zaļo augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas nozarēs, kā arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā vai zivsaimniecībā, pakalpojumu nozarēs, piemēram, tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, transporta nozarē un izglītībā; vienlaikus uzsver, ka papildus liela skaita darbvietu radīšanai ieguldījumi atjaunojamās enerģijas attīstībā un energoefektivitātes pasākumos veicina Eiropas ekonomikas un rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu un Eiropas energoatkarības samazināšanu;

2.  uzsver, ka divas trešdaļas dabas sniegto pakalpojumu, tostarp auglīga zeme, tīrs ūdens un gaiss, samazinās, un globālā sasilšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir tuvu tām robežām, kuras pārsniedzot, vairs nevarēs novērst neatgriezeniskas sekas uz mūsu sabiedrībām un dabas vidi;

3.  norāda, ka pastāvīga ekonomikas izaugsme ir iespējama tikai tad, ja tajā ņem vērā vides ierobežojumus; šajā sakarībā uzsver to, ka zaļā un aprites ekonomika var sniegt risinājumus vides aizsardzībai, kā arī tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;

4.  uzsver to, ka pilnīga vides tiesību aktu īstenošanu, kā arī labāka vides jomas integrācija un politikas saskaņotība starp dažādām nozaru politikas jomām ES, ir būtiska tam, lai pilnībā izmantotu potenciālu, kas saistīts ar zaļo ekonomiku, un līdz ar to radītu zaļās darbvietas;

5.  norāda, ka Eiropas Vides aģentūras 2015. gada ziņojumā ir uzsvērta pašreizējo pasākumu nepietiekamība, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vides kvalitāti novēršanā;

6.  norāda, ka šai pārejai ir ievērojams potenciāls radīt vietējās darbvietas, kurus nevar pārvietot, un jomās, kuras nevar pārcelt uz citu vietu, kā arī krīzes skartajās nozarēs, piemēram, būvniecības nozarē; norāda, ka ir pārliecinoši pierādījumi — zaļa un līdzsvarota pāreja pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, jo ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, piemēram, enerģijas ekonomija vai organiskā lauksaimniecība, ir darbietilpīgākas nekā darbības, kuras tās aizvieto, un tā varētu reģioniem dot iespēju kļūt saimnieciski pastāvīgākiem;

7.  uzskata, ka būtu jāpieņem termina „zaļās darbvietas” saskaņota definīcija, pamatojoties uz SDO un Starptautiskās statistiķu konferences dokumentiem;

Taisnīga pāreja un kvalitātīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveide

8.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka pārstrukturēšana būtu jāveic sociāli atbildīgi, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmumiem ir jāievieš inovācijas un jāpārstrukturējas;

9.  uzskata, —lai maksimāli palielinātu zaļās ekonomikas kopējo potenciālu darbvietu radīšanā — ir būtiski svarīgi, lai mēs saviem pašreizējiem darba ņēmējiem nodrošinātu pienācīgas iespējas iegūt jaunas prasmes, kas vajadzīgas aprites ekonomikai;

10.  aicina dalībvalstis veicināt politiku attiecībā uz sabiedrisko ēku drošumu un renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu patēriņu;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgā gadījumā apņemties ievērot „taisnīgas pārejas ceļvedi”, kurā būtu apvienoti tālejoši mērķi vides jomā, vienlaikus veicinot šādus aspektus: atbilstīgu sociālo aizsardzību un atalgojumu, ilgtermiņa darbvietas un veselīgus un drošus darba apstākļus, valdības ierosinātus ieguldījumus izglītībā, apmācības un prasmju programmās, darba tiesību ievērošanu un darba ņēmēju informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesību stiprināšanu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kā arī uz efektīvu darbaspēka pārstāvību; aicina dalībvalstis īstenot šos mērķus;

12.  atgādina, ka pārstrādātajā ES veselības un drošības stratēģijā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā attīstības tendences jaunajās nozarēs;

13.  uzsver, ka iespējamo izmaiņu nodarbinātībā paredzēšanai ir nepieciešama proaktīva pārejas vadība, jāuzlabo augstvērtīgu datu vākšana par pašreizējām un turpmākajām vajadzībām darba tirgū, iesaistot Eiropas augstākas izglītības iestādes, un ka būtiska ir ilgtermiņa plānošana, lai nodrošinātu efektīvu pāreju un palielinātu nodarbinātību; uzsver — lai īstenotu pāreju uz zaļo ekonomiku, vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir svarīga nozīme tādās jomās kā izglītība, infrastruktūras izveide, vietējo uzņēmumu atbalstīšana un tādas stabilas nodarbinātības izveide, kurā ir koplīgumā vai ar citiem valsts tiesību aktos paredzētiem atļautiem līdzekļiem noteikts atalgojums; tā kā sociālais dialogs ir neatņemama pārmaiņu pārvaldības daļa, aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionālās un vietējās valdības un sociālos partnerus uzņemties atbildību un kopīgi risināt šo uzdevumu, ņemot vērā subsidiaritātes principu;

14.  norāda, ka, īstenojot pāreju uz zaļām darbvietām, pēdējos gados pakāpeniski palielinājusies sociālo partneru nozīme, tomēr atgādina, ka vēl daudz jādara, lai izveidotu stabilu un ilgtspējīgu sociālo dialogu, kas var palīdzēt risināt problēmas, ko rada pāreja uz konkurētspējīgu, mazoglekļa ekonomiku, kur resursi tiek izmantoti efektīvi;

15.  uzsver, ka valstu valdības var sekmēt nozaru sociālo dialogu, jo īpaši jaunajās zaļajās nozarēs, kā arī nodrošināt MVU iekļaušanu;

16.  norāda, ka enerģētikas, resursintensīvu un piesārņojošu nozaru ģeogrāfiskās koncentrācijas vai augstā nabadzības vai bezdarba līmeņa dēļ dažus reģionus skar vairāk problēmu nekā citus; aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās valdības ar Eiropas Savienības atbalstu sadarboties ar sociālajiem partneriem un kopīgi īstenot taisnīgas pārejas ceļvežus, tostarp solidaritātes mehānismus, kas paredzēti vietējo un reģionālo ekonomiku sociāli taisnīgas un zaļās pārejas īstenošanai, atbalstot pārmaiņu skartās kopienas un darba ņēmējus un tādējādi mazinot nedrošību, ko rada darbvietu pārvietošana, un nodrošinot jaunu darba prasmju pieprasījuma īstenošanu;

17.  uzsver, ka vietējās varas iestādes zaļajā ekonomikā var sekmēt darbvietu skaita palielināšanu un pienācīgāku un iekļaujošāku darbvietu radīšanu, veicot šādus pasākumus:

   ieguldot zaļos projektos;
   ar publiskā iepirkuma palīdzību piesaistot papildu finansējumu, tostarp publiskajā iepirkumā iekļaujot sociālus un ekoloģiskus noteikumus;
   izveidojot partnerības, tostarp ar apmācības iestādēm, lai uzlabotu darba prasmju piemērotību vietējā darba tirgus prasībām;
   atbalstot zaļos MVU un MVU pārtapšanu zaļos uzņēmumos;
   veidojot iekļaujošas zaļās nodarbinātības programmas, nodrošinot, ka zaļā izaugsme ir izdevīga arī mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām;

18.  norāda uz pierādījumiem, kas liecina, cik nozīmīga ir vadības sadarbība ar darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka viņi ar sociālās partnerības palīdzību būtiski iesaistās šo pārmaiņu īstenošanā; iesaka iesaistīt arodbiedrību „zaļos pārstāvjus”, lai viņi kopīgi ar darba devējiem uzlabotu ekonomikas ekoloģizāciju un strādātu pie ilgtspējības palielināšanas savās darba vietās; aicina dalībvalstis sniegt mērķtiecīgu atbalstu kopīgām darba ņēmēju un darba devēju iniciatīvām, kuru mērķis ir nozaru ekoloģizācija;

19.  uzskata, ka būtu jāizstrādā izmēģinājuma projekti, lai atbalstītu dažus no šiem mērķiem;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izmantot Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI) paredzētās mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai veicinātu darba meklētāju mobilitāti darba tirgū;

Prasmes zaļai nodarbinātībai

21.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos instrumentus prasmju izstrādei un nepieciešamo prasmju paredzēšanai; uzsver, ka prasmju pilnveidošanā būtu jāmudina apgūt STEM prasmes, kas ekonomikā tiek plaši izmantotas; tomēr uzsver, ka ir nepieciešama tālejošāka darbība un ieguldījumi; uzskata, ka, lai prognozētu nākotnē vajadzīgās prasmes, visos līmeņos ir cieši jāiesaista visas darba tirgus ieinteresētās personas;

22.  aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, izstrādāt datubāzi apmācības un darba piedāvājumiem saistībā ar zaļo nodarbinātību, lai uzlabotu informācijas, konsultāciju un norādījumu kvalitāti profesionālās orientācijas jomā un prasmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu ekonomikas ekoloģizācijas piedāvātās nodarbinātības iespējas;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dati tiek vākti par visām zaļās ekonomikas nozarēm, tostarp tām, kas patlaban atstātas novārtā, piemēram, sabiedriskais transports un mazumtirdzniecība; prasa, lai Komisija, nodrošinot atbalstu valsts statistikas birojiem un valsts nodarbinātības dienestiem (VND), kā arī veicinot kvantitatīvās modelēšanas instrumentu izmantošanu, integrētu dzimumu līdztiesības aspektu datu vākšanā visās zaļās nodarbinātības jomās;

24.  prasa, lai Komisija integrētu dzimumu līdztiesības aspektu, izstrādājot jaunu datu vākšanu, iedalīšanu un analīzi, piemēram, attiecībā uz darbu, kas tiek veikts ar jauno ekonometrisko instrumentu FIDELIO, vai sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, piemēram, Starptautisko Darbaspēka statistiķu konferenci;

25.  uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš prasmju neatbilstības pārvarēšanai, veicinot prasmju pilnveidošanu;

26.  aicina Komisiju veicināt prasmju pilnveidošanu, ES līmenī atjauninot kvalifikācijas un saistītās izglītības un apmācības programmas;

27.  aicina Komisiju uzsvērt, ka vairāk jāizmanto klasifikācijas sistēmas, piemēram, ESCO, kuras var izmantot, lai konstatētu trūkstošās prasmes;

28.  uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības sistēmu un jauno, zaļo darbvietu sinerģija, labāk koordinējot izglītības iestāžu un darba devēju apvienību, kā arī citu attiecīgu organizāciju darbību;

29.  aicina dalībvalstis, reģionālās valdības un vietējās varas iestādes, iesaistot sociālos partnerus un apmācības sniedzējus, pieņemt un īstenot prasmju izstrādes stratēģijas ar mērķi uzlabot vispārējās, nozarēm un konkrētām profesijām nepieciešamās prasmes; uzsver arī izglītības iestāžu, uzņēmumu, sociālo partneru un varas iestāžu savstarpējās uzticēšanās nozīmi;

30.  norāda, ka šīs stratēģijas būtu jāpapildina, rūpīgi novērtējot paredzēto zaļo darbvietu veidu un līmeni, kā arī vajadzīgās prasmes un zināšanas, tādējādi paredzot un nosakot trūkstošās prasmes un iekļaujot mērķtiecīgas arodapmācības un mūžizglītības programmas, kuras būtu tieši vērstas uz prasmju un darbvietu atbilstības panākšanu, lai palielinātu nodarbinātību; uzsver, ka šajās stratēģijās ir aktīvi jāiekļauj gan uz citām darbavietām pārvietotie, gan zemu kvalificētie darba ņēmēji, kuriem draud izstumšana no darba tirgus, bez maksas nodrošinot šiem darba ņēmējiem mērķtiecīgu un pieejamu prasmju apmācību;

31.  norāda, ka CEDEFOP ierosina, ka mācību programmu pielāgošana un vides izpratnes iekļaušana un izpratne par ilgtspējīgu attīstību un uzņēmējdarbības efektivitāti ir labāka par jaunu apmācības programmu ierosināšanu;

32.  mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes apmācībā un izglītības sistēmās integrēt ilgtspējīgu attīstību, vides jomas kompetences un prasmes, jo īpaši nostiprinot PIA (profesionālās izglītības un apmācības) sistēmas un mudinot pētniecības centrus sadarbībā ar jauniem zaļajiem uzņēmumiem izstrādāt tehnoloģijas, projektus un patentus zaļajiem ražojumiem; mudina nodrošināt ideju apmaiņu starp pētniecības centriem un uzņēmumu un speciālistu tīkliem; atgādina, cik svarīgas ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmes un cik svarīgi ir nodrošināt, lai vairāk sieviešu apgūtu STEM mācību priekšmetus;

33.  prasa izstrādāt tālejošu stratēģiju ilgtspējīgu darbvietu radīšanai, tostarp risinot prasmju neatbilstības problēmu un īpašu izmanību pievēršot zaļajai ekonomikai nepieciešamo prasmju nodrošināšanai;

34.  mudina dalībvalstis izmantot šīs nozares attīstību, lai izveidotu augsti kvalificētas prakses iespējas, tādējādi sniedzot jauniešiem speciālas zināšanas un apmācību un palīdzot samazināt jauniešu bezdarba augsto līmeni;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot pāreju uz zaļo ekonomiku, ņemt vērā, ka jāuzlabo sieviešu un meiteņu mūžizglītības iespējas, jo īpaši jomās, kurās iespējams nodrošināt ievērojamu skaitu jaunu zaļo darbvietu, piemēram, zinātnē, pētniecībā, inženierzinātnēs, digitālās tehnoloģijas un jauno tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu sieviešu pozīcijas sabiedrībā, dzēstu stereotipus dzimumu jomā un nodrošinātu darbvietas, kas pilnībā atbilstu sieviešu konkrētajām vajadzībām un prasmēm;

36.  aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes sistemātiski visos līmeņos integrēt dzimumu līdztiesības aspektu zaļo darbvietu politikas definēšanā, īstenošanā un uzraudzībā visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar zaļo darbvietu radīšanu laukos; mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes darīt vairāk, lai nodrošinātu sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību zaļo darbvietu stratēģijas izstrādē, ar to saistīto lēmumu pieņemšanā un šīs stratēģijas īstenošanā, tostarp saistībā ar zaļajām prasmēm;

37.  prasa Komisijai sākt publiskas debates par izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā un veicināt šīs koncepcijas nostiprināšanos, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu un sieviešu izglītībai; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu sieviešu lielāku līdzdalību izglītībā STEM priekšmetos un uzņēmējdarbības jomā, un sasaistīt zaļās nodarbinātības programmu ar pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot izglītību; prasa ieviest pasākumus, kas veicinātu sieviešu līdzdalību PIA, kā arī mūžizglītības iespējās zaļajās nozarēs;

38.  aicina Komisiju pieņemt dzimumu līdztiesības stratēģiju "Eiropa 2015–2020", kurā ņemti vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem viedai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

39.  uzsver — lai novērstu prasmju trūkumu, valsts iestādēm un dienestiem ir jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot visas darba tirgus ieinteresētās personas, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizācijas; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes nodrošināt mehānismus nodarbinātības iestāžu un dienestu darbinieku apmācībai, lai visās darba tirgus politikas jomās integrētu zaļajai nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, un izstrādāt līdzekļus šādas apmācības ietekmes novērtēšanai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas izglītības iestādes pielāgotu savas programmas zaļās ekonomikas vajadzībām un darba tirgus vajadzībām kopumā;

40.  aicina dalībvalstis izveidot tiesisko regulējumu, kas atbalsta ieguldījumus zaļajā ekonomikā;

Politikas saskaņotība, lai pilnībā attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku darbvietu radīšanas potenciālu

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vērienīgus, ilgtermiņa un integrējošus regulatīvos, fiskālos un finanšu pamatnoteikumus ilgtspējīgiem ieguldījumiem un stimulēt inovācijas, tādējādi pilnībā atbrīvojot šo pārmaiņu radīto nodarbinātības potenciālu; uzsver, ka ir jāizstrādā politikas nostādnes saistībā ar ilgtermiņa virsmērķiem, kurās ir iekļauti mērķi, kā arī rādītāji šo nostādņu īstenošanā panāktā progresa mērīšanai;

42.  uzsver, ka ir svarīgi koordinēt Komisijas un valstu attiecīgo ministriju darbu, lai, iesaistot visas valdības struktūras, izveidotu visaptverošu pārejas sistēmu, kas spētu veltīt vajadzīgo uzmanību pārejas radītajai sadalīšanas ietekmei;

43.  norāda, ka zaļās nodarbinātības iniciatīvas panākumi vai neveiksmes ir atkarīgas no tā, cik tālejoši būs Komisijas noteiktie saistošie mērķi atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, kā arī no ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās un energoefektivitātes programmās, kuras dalībvalstis apņēmušās īstenot;

44.  uzsver, ka dalībvalstis ir atbildīgas par konsekventu politikas virzienu izstrādi, kas veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu un lielāku energoefektivitāti, lai stimulētu vietējo un reģionālo attīstību un radītu kvalitatīvas vietējās darbvietas; uzsver, ka ieguldījumi atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē nākamajos gados var kļūt par galveno avotu darbvietu radīšanai Eiropā;

45.  norāda, ka teritoriālā enerģētiskā neatkarība joprojām ir viens no ES ekonomiskās un enerģētikas politikas mērķiem ilgtermiņā; turklāt uzsver, ka ir noteikti jāņem vērā investīciju teritoriālā dimensija, jo tā dod ieguldījumu ES teritoriālās kohēzijas politikas mērķu īstenošanā attiecībā uz lauku un pilsētu savienošanu;

46.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija, pamatojoties uz 2010. gada Kankunas vienošanos un turpmākajām iniciatīvām, pienācīgu nodarbinātību ir iekļāvusi ES pilnvarās sarunām COP 21 konferencē Parīzē; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās nostājā sarunās joprojām ir iekļauta „taisnīgas pārejas” programma;

47.  aicina ES un dalībvalstis noteikt obligātos energotaupības un energoefektivitātes mērķus un atbalstīt baltos sertifikātus kā instrumentu, kas sekmē ES energotaupības mērķu sasniegšanu; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un ieviest energoefektivitātes direktīvu un saglabāt apņēmību sasniegt vismaz 2030. gada energoefektivitātes mērķus;

48.  atbalsta ES apņemšanos sadarbībā ar citiem starptautiskajiem partneriem panākt taisnīgu globālu pāreju uz iekļaujošu zaļo ekonomiku;

49.  aicina dalībvalstis pilnībā ievērot un īstenot pārskatīto ES tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā jaunos noteikumus un izvērtēt, vai, ieviešot publiskā iepirkuma politikā vides un sociālos kritērijus, būtu iespējams veicināt darbvietu radīšanu zaļākā ekonomikā; uzsver, ka var tikt precizētas atlikušās tiesiskās nenoteiktības attiecībā uz sociālo un vides noteikumu iekļaušanu publiskajā iepirkumā;

50.  aicina Komisiju palīdzēt atdzīvināt remontu nozari, tādējādi radot iespēju izveidot jaunas darbvietas, kas pēc būtības ir videi draudzīgas;

51.  aicina dalībvalstis atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu ieguldījumu, īstenojot taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, proti, proaktīvi nodrošinot, ka pakalpojumi, piemēram, komunikāciju, transporta, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi, tiek sniegti ilgtspējīgi;

52.  pauž dziļu vilšanos saistībā ar to, ka ir atsaukts aprites ekonomikas tiesību aktu kopums, pateicoties kuram ES atkritumu apsaimniekošanas nozarē vien būtu bijusi iespēja radīt līdz pat 180 000 darbvietu; tāpēc aicina Komisiju, ievērojot dalībvalstu kompetenci, pildīt savas saistības ierosināt, cik drīz vien iespējams, vērienīgus tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu, noteiktu jaunus mērķus atkritumu pārstrādes jomā un jaunus kritērijus faktiski pārstrādātā materiāla aprēķinam;

53.  turklāt aicina Komisiju apsvērt kritēriju ieviešanu, lai stimulētu uzņēmumus, kas īsteno atbildīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu atkritumu likvidēšanas ciklu;

54.  atzīst, ka ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas apvienošana ar lauku saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzraudzību un aizsardzību, un turpmāku lauksaimniecības produktu viedo marķēšanu, norādot to ietekmi uz vidi, ar mērķi stimulēt patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiskās daudzveidības principiem atbilstošiem produktiem, veido ievērojamu potenciālu zaļās nodarbinātības attīstībai ES lauku apvidos;

55.  norāda, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir patiess jaunu darbvietu izveides potenciāls, vienlaikus aktīvi dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā;

56.  aicina Komisiju izmantot ES pusgadu un pārskatīt stratēģiju „Eiropa 2020”, lai atbalstītu zaļo darbvietu radīšanu; aicina Komisiju sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas var veicināt augstāku nodarbinātības līmeni un mazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, un prasa veikt sīki izstrādātu un neatkarīgu pētījumu par nodokļu novirzīšanas izmaksām (piemēram, no darbaspēka uz vides nodokļiem), kā arī subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu līdz 2020. gadam;

57.  uzsver, ka šādi ieteikumi var ietvert arī nodokļu pārvirzi no darbspēka uz citiem avotiem un ka ar šādu pārvirzi vajadzētu censties mazināt piesārņošanu, bet tai nevajadzētu kaitēt sociālās aizsardzības sistēmām vai nesamērīgi ietekmēt tos, kam ir zemi ienākumi;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārtraukt tiešas un netiešas videi kaitīgas subsīdijas, tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz fosilo kurināmo; aicina Komisiju izstrādāt modeļus, ko varētu īstenot dalībvalstis, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz vides piesārņojumu, un ņemt vērā preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm individuāli adresētus ieteikumus, kas var palīdzēt centienos veicināt zaļo nodarbinātību un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu; turklāt aicina Komisiju Eiropas pusgada procesā proaktīvi integrēt ar vidi un klimatu saistītus apsvērumus ar mērķi atbalstīt zaļo darbvietu radīšanu;

59.  aicina dalībvalstis ieviest mērķtiecīgas subsīdijas un/vai nodokļu atbrīvojumus jaunizveidotiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus ar augstu ekoloģisko pievienoto vērtību, tostarp ar kopumā pazeminātu oglekļa saturu;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis savos politikas virzienos nodrošināt lielāku saskaņotību un kohēziju un augstākajā līmenī paust būtiskākas politiskās apņemšanās saistītās jomās, piemēram, attiecībā uz finanšu darījumu nodokļiem un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

61.  aicina Komisiju atjaunot savas saistības attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” un nekavējoties, vēlākais līdz 2015. gadam, sniegt starpposma pārskatu; aicina Komisiju no jauna apstiprināt Eiropas pusgada mērķus, ņemot vērā makroekonomikas nelīdzsvarotības un stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšanas rezultātus; aicina Komisiju ierosināt tālejošākus sociālos un vides jomas mērķus 2030. un 2050. gadam; uzsver, ka zaļo darbvietu rūpīga, metodiski pamatota un kopīga uzraudzība varētu palīdzēt dalībvalstīm novērtēt vides un nodarbinātības politikas efektivitāti un stiprināt Eiropas līmenī izveidotos instrumentus, lai konstatētu panākto progresu un uzraudzītu stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu;

62.  uzsver, ka iespējas, ko sniedz 2030. gada klimata un enerģētikas pakete, nodrošina darbvietu radīšanu un vides tiesību aktu turpmāko lomu ES ilgtermiņa vides mērķu sasniegšanā un darbvietu, kā arī zaļās izaugsmes nodrošināšanā;

63.  aicina Komisiju uzskatīt, ka inovācija ir Eiropas rūpniecības pamats, un izstrādāt aktīvas stratēģijas, lai nodrošinātu sociālo pāreju labu pārvaldību un ieguvumu izplatību visā Eiropā; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot ilgtspējīgu nozaru politiku un tirgus pārveidošanas iniciatīvas, atbalstīt jaunu resursefektīvu preču un pakalpojumu piegādes ķēžu un nozaru tīklu veidošanos;

64.  uzsver nepieciešamību dalībvalstīm sagatavot savu ekonomiku mazoglekļa un resursu un enerģijas ziņā efektīvai nākotnei, vienlaikus ņemot vērā iespējamo darbvietu pārvietošanas un oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko rada klimata politikas īstenošana;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt starptautiskos centienus, lai izveidotu globālu vides politiku, kas varētu mazināt kaitējumu, kuru rada rūpnieciskās ražošanas pārcelšana ārpus ES un oglekļa emisiju pārvirze;

66.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu reformēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt nozares, kas pakļautas ievērojamam oglekļa emisiju pārvirzes riskam;

67.  aicina Komisiju enerģētikas savienības veidošanas procesā risināt jautājumu par zaļo nodarbinātību;

Ieguldījumi ilgtspējīgu darbvietu radīšanā

68.  uzsver, ka jāatrod pareizais līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, un to var panākt, ja darbvietu radīšanu apvieno ar pielāgotu aktīvu darba tirgus politiku, kas atbilst dažādu vietējo darba tirgu vajadzībām;

69.  aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, veicināt kvalitatīvus ieguldījumus, kas radītu sociālus un ekonomiskus ieguvumus, piemēram, ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbvietas, dzimumu līdztiesību, kvalitatīvu izglītību un inovācijas, lai veicinātu zaļo pāreju un izskaustu enerģētisko nabadzību; aicina Komisiju un dalībvalstis novirzīt ieguldījumus uz jomām, kas pozitīvi ietekmē darba tirgu, lai radītu ilgtspējīgas darbvietas ar pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un cīnītos pret bezdarbu; uzsver, ka finansētie projekti izmērāmā veidā veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu; šajā sakarībā norāda, ka krīzes laikā nesamazinājās darbvietu izveide zaļajās nozarēs;

70.  uzsver, ka ieguldījumi energoefektivitātē var veicināt vietējo darbvietu radīšanu un vietējas ekonomikas attīstību un samazināt enerģētisko nabadzību, un ka ēku energoefektivitātes nodrošināšana ir izmaksu ziņā vislietderīgākais veids, kā rast ilgtermiņa risinājumus enerģētiskajai nabadzībai, kas ietekmē aptuveni 125 miljonus Eiropas iedzīvotāju, kā arī tai ir būtiska nozīme Eiropas enerģijas efektīvākā izmantošanā un zaļo darbvietu radīšanā; atgādina, ka ēku drošuma nodrošināšanai arī ir izšķiroša nozīme saistībā ar šo mērķi; aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar iniciatīvu „Vieds finansējums viedām ēkām”;

71.  iesaka, ka klimata pārmaiņu, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķi būtu jāuzskata par ieguldījumu mērķiem un svarīgiem politiskās rīcības pamatprincipiem;

72.  brīdina neīstenot atbalsta pasākumus, kuriem ir negatīva ietekme uz vides un sociālo jomu, jo tie mazina politikas saskanību, kas vajadzīga, lai maksimāli palielinātu zaļo darbvietu nodarbinātības potenciālu;

73.  ierosina, ka kvalitatīvi ieguldījumi galvenajos sabiedriskajos pakalpojumos, piemēram, komunikāciju, enerģētikas, transporta, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumos, jāveic ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgas publiskā iepirkuma procedūras un zaļo prasmju iekļaušanu visās jomās;

74.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas strukturālo un investīciju fonda un citu ES finansējuma avotu tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ilgtspējīgus projektus, kuri veicina zaļo nodarbinātību, un nodrošināt vietējām iestādēm pēc iespējas vieglāku piekļuvi ES finansējumam un finanšu instrumentiem, nosakot skaidrus, godīgus noteikumus un sasniedzamu minimālā finansējuma maksimālo robežu;

75.  mudina Komisiju un dalībvalstis 2016. gadā paredzēto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pēcvēlēšanu pārskatīšanu izmantot kā iespēju, lai veicinātu mūsu ekonomiku zaļāku pāreju;

76.  norāda, ka ESF atbalsts ir pieejams, lai palīdzētu atbalstīt zaļās ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, un mudina valstu valdības un attiecīgos valstu dienestus apsvērt iespēju aktīvāk izmantot šo finansējumu, lai veicinātu ekonomiski pamatotu un ekonomiski ilgtspējīgu zaļo darbvietu izveidošanu;

77.  atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus zaļākas ekonomikas veidošanā, un mudina Savienību un dalībvalstis veicināt ideju, zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu šajā jomā, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju;

78.  mudina dalībvalstis un privāto sektoru izmantot tādus instrumentus kā ekodizains, ekomarķējums, EMAS un zaļais publiskais iepirkums (GPP), jo tie var atbalstīt zaļo ekonomiku un tādējādi veicināt zaļo darbvietu izveidi; aicina Komisiju nodrošināt ievirzošus instrumentus, lai radītu labvēlīgus tirgus apstākļus, kas ļautu pilnībā pieņemt šos brīvprātīgos instrumentus;

79.  aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību tādu vides pārvaldības un ekoaudita sistēmu ieviešanai, kuru pamatā ir Eiropas standarts (ISO 14000);

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

80.  atbalsta Zaļajā rīcības plānā MVU izvirzītos mērķus un uz MVU vērstās darbības, tostarp Eiropas Resursu efektivitātes izcilības centra izveidi, lai sniegtu konsultācijas un atbalstītu MVU, kuri vēlēsies uzlabot savu resursu efektivitāt veiktspēju, lai atbalstītu zaļo uzņēmējdarbību, pētītu iespējas veidot zaļākas pievienotās vērtības radīšanas ķēdes un uzlabotu zaļiem MVU un mikrouzņēmumiem piekļuvi tirgum; uzskata, ka izpratnes veidošanas pasākumi un tehniskā palīdzība ir svarīga, lai MVU aktīvi piedalītos aprites ekonomikā;

81.  atgādina, ka MVU ir milzīgs potenciāls radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem, un veicināt duālu sistēmu, kas ietver arodizglītību un prakses shēmas;

82.  atzīst, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) varētu palīdzēt mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iesaistīties darbībās, kas ietver augsta līmeņa vides un sociālās inovācijas;

83.  norāda, ka Eirobarometra dati par MVU zaļo darbu liecina, ka enerģijas taupīšana, atkritumu apjoma samazināšana un mazāka izejmateriālu izmantošana ir kļuvusi ekonomiski izdevīga;

84.  aicina Komisiju stimulēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, kooperatīvus, ar mērķi paaugstināt ražošanas un izplatīšanas procesu efektivitāti, ieviešot inovatīvus resursu taupīšanas risinājumus un piedāvājot ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus;

85.  norāda, ka MVU var radīt izaugsmi un darbvietas tikai tad, ja arī zaļajā ekonomikā ir pieejamas stimulēšanas iespējas;

86.  aicina Komisiju nodrošināt, ka MVU paredzētajiem zaļajiem stimuliem ir jēgpilna ietekme tur, kur tā visvairāk vajadzīga;

87.  norāda, ka MVU un mikrouzņēmumi ir nozīmīgākie darbvietu radītāji Eiropā; uzsver, ka MVU un mikrouzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām, izmantojot zaļās pārejas sniegtās darbvietu iespējas, jo īpaši saistībā ar piekļuvi finansējumam, apmācību un ar prasmju deficīta novēršanu; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt tālejošu darbību, sniedzot atbalstu, lai stimulētu zaļo darbvietu radīšanu MVU un mikrouzņēmumos, tostarp izmantojot mērķtiecīgu informāciju, izpratnes veicināšanu, tehnisku palīdzību, kā arī nodrošinot piekļuvi finansējumam un apmācības pasākumiem;

88.  norāda, ka zaļāka vērtību ķēde, kas ietver pārveidi, remontu, apkopi, pārstrādi un ekodizainu, var radīt būtiskas uzņēmējdarbības iespējas daudziem MVU;

o
o   o

89.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0584.
(2) OV C 251 E, 31.8.2013., 75. lpp.
(3) OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika