Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), jo īpaši 2013. gada 12. septembra rezolūciju(1) un ar tos saistīto ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas kopīgo rezolūciju,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas paziņojumus par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā, jo īpaši 2015. gada 21. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā ES delegācijas Kongo Demokrātisko Republikā paziņojumus par cilvēktiesību stāvokli šajā valstī, jo īpaši 2015. gada 11. februāra paziņojumu,

–  ņemot vērā ES ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2015. gada 22. jūnijā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 19. janvāra secinājumus par Kongo Demokrātisko Republiku,

–  ņemot vērā starptautisko sūtņu grupas Lielo ezeru reģionā 2015. gada 22. janvāra paziņojumu par stāvokli KDR,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) īpašā referenta cilvēktiesību aizstāvju jautājumos un ĀS īpašā referenta cietumu un apcietinājuma apstākļu jautājumos 2015. gada 12. februāra kopīgo paziņojumu presei par cilvēktiesību stāvokli pēc notikumiem, kas KDR norisinājās saistībā ar grozījumiem vēlēšanu likumā,

–  ņemot vērā 2000. gada jūnijā parakstīto Kotonū partnerattiecību nolīgumu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko KDR ratificēja 1982. gadā,

–  ņemot vērā KDR konstitūciju, jo īpaši tās 22., 23., 24. un 25. pantu,

–  ņemot vērā aicinājumu „Atbrīvot Filimbi aktīvistus”, ko 2015. gada 15. jūnijā iesniedza vairāk nekā 200 cilvēktiesību grupas,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2015. gada 19–21. janvārī visā valstī sākās protesti pret vēlēšanu likuma projektu, kas ļautu pagarināt prezidenta pilnvaru laiku pretēji konstitūcijas noteikumiem, kā arī pieprasītu pirms valsts vēlēšanu organizēšanas rīkot, iespējams, ļoti ilgu tautas skaitīšanu;

B.  tā kā saskaņā ar varas iestāžu datiem protestos gāja bojā 27 cilvēki, lai gan citi avoti ziņoja par 42 nāves gadījumiem, un tā kā 350 cilvēki tika arestēti, daži no kuriem vēl joprojām atrodas apcietinājumā bez tiesas procesa vai piespiedu kārtā ir pazuduši;

C.  tā kā 2015. gada janvāra protestu laikā varas iestādes atslēdza interneta un mobilo teksta ziņojumu pakalpojumus;

D.  tā kā parlamenta pieņemtā vēlēšanu likuma galīgajā variantā šis pretrunīgais noteikums netika iekļauts;

E.  tā kā līdz ar protestu sākšanos varas iestādes sāka bargi vērsties pret cilvēktiesību aktīvistiem un opozīcijas politiķiem, kuri piedalījās miermīlīgās demonstrācijas pret šo noteikumu, tostarp pret Christopher Ngoyi, Jean-Claude Muyambo, Vano Kiboko un Cyrille Dowe, kuri joprojām atrodas apcietinājumā, kā šķiet, politisku iemeslu dēļ;

F.  tā kā 2015. gada 15. martā, kad tika dibināta demokrātiju atbalstoša jaunatnes kustība Filimbi, KDR Nacionālās Izlūkošanas aģentūra arestēja un bez apsūdzības izvirzīšanas paturēja apcietinājumā vairāk nekā 30 cilvēku, tostarp starptautiskos dalībniekus un KDR aktīvistus, mūziķus, uzņēmējus un žurnālistus;

G.  tā kā lielākā daļa no šiem aktīvistiem un viņu atbalstītājiem tika atbrīvoti, bet ārzemnieki izraidīti no valsts, un tā kā Yves Makwambala un Fred Bauma joprojām tiek turēti Kinšasā Makalas cietumā un tiek apsūdzēti par līdzdalību apvienībā, kas dibināta ar mērķi uzbrukt cilvēkiem un īpašumiem, organizēt sazvērestību pret valsts vadītāju un mēģinājumiem vai nu iznīcināt vai mainīt „konstitucionālo režīmu”, kā arī kūdīt cilvēkus ar ieročiem vērsties pret valsts varas iestādēm; tā kā varas iestādes ir arī apsūdzējušas Fred Bauma par miera traucēšanu, bet Yves Makwambala — par valsts vadītāja publisku apvainošanu laikā, kad viņi īstenoja savas vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības;

H.  tā kā Filimbi tika veidota kā platforma, lai iedrošinātu KDR jauniešus miermīlīgi un ar atbildības sajūtu īstenot pilsoniskos pienākumus;

I.  tā kā 2015. gada martā un aprīlī Gomā (KDR austrumu daļā), valsts varas iestādes arestēja un vēlāk atlaida 15 jaunatnes kustības LUCHA aktīvistus, kuri piedalījās miermīlīgā demonstrācijā, pieprasot atbrīvot savus Kinšasā arestētos kolēģus; tā kā četriem no šiem aktīvistiem ir izvirzīta apsūdzība par musināšanu nepakļauties valsts iestādēm;

J.  tā kā 2015. gada 27. martā KDR Nacionālā asambleja izveidoja parlamentāro informācijas misiju, lai vāktu informāciju un ziņojumus par šiem arestiem; tā kā šī misija savā ziņojumā secināja, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Filimbi vadītāji un dalībnieki ir iesaistīti teroristiskos vai citos vardarbīgos noziegumos vai to plānošanā, un aicināja rast politisku risinājumu viņu nekavējošai atbrīvošanai;

K.  tā kā 2015. gada 15. jūnijā 14 starptautiskās organizācijas un 220 KDR Kongo cilvēktiesību organizācijas aicināja nekavējoties atbrīvot šos abus aktīvistus;

L.  tā kā šajā sakarībā Maluku, 80 km attālumā no Kinšasas, tika atrasts masu kaps ar 421 cilvēka mirstīgajām atliekām;

M.  tā kā tieslietu ministrs nesen atzina, ka KDR tieslietu sistēmu skar daudzas problēmas, tostarp patronāža, ietekme, tirgošanās ar ietekmi, korupcija, nesodāmība un tiesas lēmumu nevienlīdzība;

N.  tā kā preses brīvību ierobežo žurnālistiem izteiktie draudi un pret viņiem vērstie uzbrukumi un daudzi plašsaziņas līdzekļi ir slēgti vai pakļauti pretlikumīgai cenzūrai;

O.  tā kā nākamās valsts mēroga vēlēšanas ir plānotas 2016. gada novembrī, un tās saskarsies gan ar organizatoriskām, gan finansiālām grūtībām;

P.  tā kā pilsoniskās sabiedrībai KDR bija nozīmīga loma 2013. gada politiskās pārejas procesā, 2006. gada un 2011. gada vēlēšanās, līgumu par derīgo izrakteņu ieguvi pārskatīšanā, 2013. gadā notikušajā Kongo līdzdalības pārtraukšanā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā; 2013. gada vēlēšanu likuma un tiesību aktu pret seksuālo vardarbību izstrādāšanā;

Q.  tā kā valdības reakcija uz pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ir mēģinājums izturēties pret aktīvistiem un aizstāvības organizācijām kā pret politiskajiem pretiniekiem nolūkā mazināt to ietekmi;

R.  tā kā 2014. gada jūnijā ES nosūtīja turpmāko pasākumu misiju, un tā norādīja, ka ir jānodrošina vēlētāju sarakstu atjaunināšana, jārada apstākļi godīgai konkurencei starp kandidātiem, kā arī jāpastiprina pilsonisko brīvību aizsardzība, vēlēšanu strīdu izšķiršanas sistēma un cīņa pret nesodāmību;

S.  tā kā ES no 11. Eiropas Attīstības fonda ir piešķīrusi EUR 620 miljonus KDR nacionālajai indikatīvajai programmai 2014.–2020. gadam, kuras prioritātes ir pārvaldības un tiesiskuma, tostarp tiesu sistēmas, policijas un armijas reformu nostiprināšana,

1.  pauž nožēlu par 2015. gada janvārī notikušo protestu laikā bojā gājušajiem un patvaļīgo vardarbību un arestiem, kas tika vērsti pret demonstrantiem, kā arī vēršanos pret aktīvistiem un politiskajiem oponentiem, jo īpaši saistībā ar notikumiem, kas risinājās 2015. gada martā, kad tika dibināta Filimbi kustība;

2.  aicina KDR iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Yves Makwambala un Fred Bauma un atcelt visas apsūdzības, kas vērstas pret šim cilvēkiem un citiem Filimbi vadītājiem, kā arī pret visiem pārējiem aktīvistiem, savas pārliecības dēļ arestētajiem un tiem politiskajiem oponentiem, kuri ir patvaļīgi apcietināti un tiek turēti ieslodzījumā tikai savu politisko uzskatu dēļ vai arī par piedalīšanos miermīlīgās demonstrācijās;

3.  atbalsta KDR Nacionālās asamblejas aicinājumus panākt ātru politisko risinājumu, kas ļautu Filimbi un citu miermīlīgu pilsoniskās sabiedrības apvienību biedriem īstenot savu vārda un pulcēšanās brīvību, nebaidoties no apsūdzībām vai vajāšanas;

4.  mudina iestādes nodrošināt, kas ieslodzītie netika un netiek pakļauti spīdzināšanai vai cietsirdīgai izturēšanai, un garantēt viņu ģimenēm un advokātiem pilnīgu aizsardzību un piekļuvi saviem radiniekiem un aizstāvamajiem;

5.  uzskata faktu, ka NIA vairāk nekā 48 stundu laikā nav izvirzījusi šiem aizturētajiem nekādu apsūdzību, liedzot viņiem jurista palīdzību un neļaujot viņiem stāties tiesas priekšā, par acīmredzamu KDR konstitūcijā garantēto tiesību pārkāpumu;

6.  aicina KDR valdību kopīgi ar starptautiskajiem partneriem sākt pilnīgu, rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu par 2015. gada janvāra un marta notikumiem un par visām citām konstatētajām pretlikumīgām darbībām vai liegumu īstenot tiesības vai brīvības; uzsver, ka pie atbildības jāsauc ikviens ierēdnis, kas tiek turēts aizdomās par valsts un starptautiskajos tekstos garantēto tiesību vai brīvību pārkāpumiem;

7.  pauž nopietnas bažas par valsts iestāžu nepārtrauktajiem centieniem ierobežot vārda, miermīlīgas pulcēšanās un apvienošanās brīvības un par šo iestāžu veiktajiem minēto brīvību pārkāpumiem, jo pareizs politiskais klimats ir būtisks priekšnoteikums, lai KDR nākamgad plānotais vēlēšanu cikls būtu sekmīgs;

8.  īpaši nožēlo to, ka šie pārkāpumi ir vērsti tieši pret opozīcijas vadītājiem un jaunatnes kustībām;

9.  aicina KDR iestādes nodrošināt, ka iepriekšminētās brīvības tiek nekavējoties un bez nosacījumiem ievērotas, jo īpaši vēlēšanu periodā, kā tas ir garantēts KDR konstitūcijā un starptautiskajās cilvēktiesībās;

10.  atgādina, ka cieņa pret politisko daudzveidību un opozīciju, atklātas un miermīlīgas politiskās debates un konstitūcijā paredzēto vārda, miermīlīgas pulcēšanās, apvienošanās un informēšanas brīvības pilnīga ievērošana ir obligāti priekšnoteikumi, lai garantētu demokrātiskas vēlēšanas, kas ir ticamas, iekļaujošas, miermīlīgas un savlaicīgas; uzsver, ka šādas garantijas ir ārkārtīgi svarīgas, jo īpaši Lielo ezeru reģionā, un tās ir atkarīgas arī no Adisabebas miera, drošības un sadarbības nolīguma sekmīgas īstenošanas; šajā sakarībā atbalsta starptautisko sūtņu grupas Lielo ezeru reģionā centienus;

11.  mudina KDR parlamentu, senātu un valsts prezidentu Joseph Kabila īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai stiprinātu demokrātiju un nodrošinātu, ka valsts pārvaldē patiesi tiek iesaistīti visi politiskie spēki, pilsoniskā sabiedrība un demokrātiju aizstāvošas kustības, kas pauž KDR tautas gribu, pamatojoties uz konstitūcijas un tiesību normām un uz brīvām un godīgām vēlēšanām;

12.  mudina attīstīt tādas platformas kā Filimbi, kas dod iespēju demokrātiskajiem spēkiem tikt uzklausītiem un veicina jauniešu līdzdalību vēlēšanu procesā, no kura tie ir bijuši netaisnīgi izslēgti;

13.  atgādina par saistībām, kuras KDR apņēmusies pildīt saskaņā ar Kotonū nolīgumu, proti, ievērot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus, kuri ietver vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, kā arī labu pārvaldību un politiskās varas pārredzamību; mudina KDR valdību ievērot šos noteikumus atbilstīgi Kotonū nolīguma 11. panta b) punktam un 96. un 97.panta un, ja tas netiks darīts, prasa Komisijai sākt atbilstīgu procedūru saskaņā ar Kotonū nolīguma 8., 9. un 96. pantu;

14.  uzsver, ka ES turpmākā atbalsta vēlēšanu procesam KDR veidam un apjomam jābūt atkarīgiem no tā, cik sekmīgi tiks īstenoti ES 2011. gada vēlēšanu novērošanas misijas un 2014. gada turpmāko pasākumu misijas ieteikumi, kā arī no vēlēšanu grafika ievērošanas un ticama budžeta iesniegšanas;

15.  mudina ES delegāciju sekot līdzi notikumu gaitai un izmantot visus atbilstīgos mehānismus un instrumentus, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, lai atbalstītu cilvēktiesību aizstāvjus un demokrātiju atbalstošas kustības;

16.  mudina KDR tiesu iestādes aizstāvēt savu neatkarību no izmantošanas jebkādu politisko spēku interesēs un nodrošināt tiesību aktos atzīto tiesību, piemēram, piekļuves tiesām un tiesību uz taisnīgu tiesu, aizsardzību;

17.  mudina KDR varas iestādes pārtraukt centienus mazināt pie Kinšasas atrastā masu kapa nozīmīgumu un atkārto ES un ANO aicinājumu steidzami veikt pārredzamu un ticamu izmeklēšanu, lai pazudušo cilvēku ģimenēm dotu pārliecību un izbeigtu dažādos apgalvojumus;

18.  pauž nožēlu par plašsaziņas līdzekļu slēgšanu un pretlikumīgo cenzēšanu, kā arī telesakaru slēgšanu uz laiku;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, KDR prezidentam, premjerministram un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0388.