Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2758(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0703/2015

Debates :

PV 09/07/2015 - 17.3
CRE 09/07/2015 - 17.3

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 18.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0279

Pieņemtie teksti
PDF 419kWORD 85k
Ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Bahreina, it īpaši Nabeel Rajab lieta
P8_TA(2015)0279RC-B8-0703/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par Bahreinu, it īpaši Nabeel Rajab lietu (2015/2758(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bahreinu, proti, 2014. gada 6. februāra rezolūciju par Bahreinu, it īpaši Nabeel Rajab, Abdulhadi al-Khawaja un Ibrahim Sharif lietām(1);

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federikas Mogerīnī runaspersonas 2015. gada 17. jūnija paziņojumu par al-Wefaq ģenerālsekretāra Ali Salman notiesāšanu Bahreinā;

–  ņemot vērā Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes un Eiropas Savienības (GCC-EU) Apvienotās padomes un ministru 2015. gada 24. maijā notikušo 24. sanāksmi,

–  ņemot vērā Arābu valstu līgas Ministru padomes 2013. gada 1. septembrī Kairā pieņemto lēmumu Manamā, Bahreinā izveidot Arābu valstu cilvēktiesību tiesu,

–  ņemot vērā Bahreinas valdības 2014. gada septembra ziņojumu par to, kā Bahreinas valdība īsteno Bahreinas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas 2014. gada februāra ieteikumus un par vispārējā regulārā pārskata (UPR) atjaunināšanu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Arābu Cilvēktiesību hartu, kuriem Bahreina ir pievienojusies,

–  ņemot vērā 2004. gada jūnijā pieņemtās un 2008. gadā atjauninātās ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par apatrīdisma samazināšanu,

–  ņemot vērā jauno ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, kurā cilvēktiesību aizsardzība un uzraudzīšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu integrālu daļu, un kurā ir īpaša sadaļa par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību,

–  ņemot vērā ES Īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis vizīti Bahreinā 2015. gada maija beigās,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. un 19. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Bahreina ir apsolījusi panākt progresu tās reformās cilvēktiesību jomā pēc tam, kad Bahreinas neatkarīgā izmeklēšanas komisija (BICI) 2011. gada 23. novembrī nāca klajā ar sākotnējo ziņojumu un 2012. gada 21. novembrī ar rezultātu novērtējuma ziņojumu;

B.  tā kā atzinīgi vērtējams tas, ka Bahreinas iekšlietu ministrijā ir izveidots Ombuda birojs, kā arī ir izveidota Ieslodzīto un aizturēto tiesību komisija un Īpašā izmeklēšanas vienība; tā kā šīm iestādēm būtu jākļūst vēl objektīvākām, pārredzamākām un neatkarīgākām no valdības institūcijām;

C.  tā kā kopš 2011. gada sacelšanās Bahreinas varas iestādes aizvien vairāk izmanto represīvus pasākumus pret pilsoniskās sabiedrības aktīviem pārstāvjiem un pret miermīlīgām organizācijām; tā kā 2014. gada 10. jūnijā 47 valstis , tostarp visas 28 ES dalībvalstis, ANO Cilvēktiesību Padomes 26. sesijā parakstīja kopīgo paziņojumu, kurā paustas nopietnas bažas par cilvēktiesību situāciju Bahreinā; tā kā kopīgajā paziņojumā bija skaidri norādītas tās jomas, kas raisa vislielākās bažas, tostarp ilgi ieslodzījuma termiņi par tiesību uz miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību izmantošanu, tas, ka nav pietiekamu garantiju tam, ka tiesa būs taisnīga, demonstrāciju apspiešana, personu, kas izmanto savas tiesības uz vārda un uzskatu brīvību pastāvīga iebiedēšana un ieslodzīšana, nežēlīga apiešanās un spīdzināšana aizturēšanas iestādēs, patvaļīga pilsonības atņemšana bez pienācīga tiesas procesa, nepietiekama saukšana pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem;

D.  tā kā Bahreinas cilvēktiesību aizstāvis un Bahreinas cilvēktiesību centra (BCHR) priekšsēdētājs, Starptautiskās cilvēktiesību federācijas (FIDH) ģenerālsekretāra vietnieks un Human Rights Watch Tuvo Austrumu nodaļas padomdevējas komitejas loceklis Nabeel Rajab tika notiesāts uz sešiem mēnešiem ieslodzījumā vienkārši par to, ka viņš miermīlīgi izmantoja savas tiesības uz vārda brīvību; tā kā Nabeel Rajab tika apcietināts 2014. gada 1. oktobrī pēc tam, kad viņš apmeklēja Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteju, un viņam tika izvirzītas apsūdzības par to, ka viņš publicējis tvītus par savu līdzpilsoņu iespējamo sadarbību ar IS/Da’esh; tā kā viņš tika apsūdzēts valsts iestāžu un armijas apvainošanā; tā kā 2013. gada novembrī ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos Nabeel Rajab apcietinājumu raksturo kā patvaļīgu;

E.  tā kā Nabeel Rajab, kopš viņš 2002. gadā izveidoja Bahreinas Cilvēktiesību centru, ir bijuši piespriesti vairāki cietumsodi; tā kā Nabeel Rajab ir izvirzītas arī citas apsūdzības, kas saistītas ar viņa vārda brīvību un patlaban viņam draud 10 gadi ieslodzījumā par to, ka viņš it kā esot "apvainojis pilnvarotu struktūru" un "izplatījis baumas kara apstākļos";

F.  tā kā līdzīgi kā Nabeel Rajab daudzi cilvēktiesību aizstāvji, piemēram, Naji Fateel, Dānijas cilvēktiesību aizstāvis Adbulhadi Al-Khawaja, Zviedrijas politiskais aktīvists Mohammed Habib Al-Muqdad un citi no tās sauktās "Bahrain 13" grupas, ir tikuši aizturēti, pakļauti tiesu vajāšanām Bahreinā, ieslodzīti un atrodas ilgā vai mūža ieslodzījumā tieši par to, ka viņi aizstāvēja cilvēktiesības; tā kā ir ziņas, ka pret lielāko daļu no viņiem ir tikusi vērsta vardarbība, nežēlīga apiešanās un fiziska vai psiholoģiska spīdzināšana;

G.   tā kā saskaņā ar BCHR datiem vairāk nekā 3000 ieslodzīto ir patvaļīgi aizturēti, daudzi no viņiem cilvēktiesību aizstāvji, kas ieslodzīti un atrodas ilgā vai mūža ieslodzījumā, kas ir tieša represija par viņu darbību; tā kā ir ziņas, ka pret lielāko daļu no viņiem ir tikusi vērsta vardarbība, nežēlīga apiešanās un fiziska vai psiholoģiska spīdzināšana;

H.  tā kā 2015. gada 16. jūnijā Bahreinas galvenās opozīcijas partijas al-Wefaq ģenerālsektretārs Šeihs Ali Salman tika notiesāts uz četriem gadiem ieslodzījumā saistībā ar 2011. gada pret valdību vērstajiem protestiem, kas notika reģiona "Arābu pavasara" sacelšanās kontekstā; tā kā ir ziņas, ka viņa juristiem tiesa liedza izklāstīt mutiskus argumentus, un viņiem netika dota nekāda pienācīga iespēja pārbaudīt pierādījumus; tā kā ANO neatkarīgo ekspertu grupa, no kuras daļa ir pazīstama kā Cilvēktiesību Padomes Īpašās procedūras grupa, ir mudinājusi Bahreinas varas iestādes atbrīvot Šeihu Ali Salman;

I.  tā kā kopš 2012.gada Bahreina nepamatoti izmanto pretterorisma likumus, lai patvaļīgi atsauktu aktīvistu un opozīcijas locekļu, tostarp 9 nepilngadīgo, pilsonību, šādi viņus represējot par viedokļu atšķirību; tā kā saskaņā ar vairākiem ziņojumiem 2015. gadā vien vairāk nekā 100 aktīvistiem, protestētājiem un politiķiem tika atņemta pilsonība, padarot lielāko daļu no viņiem par bezvalstniekiem, pārkāpjot ANO Konvenciju par apatrīdisma samazināšanu;

J.  tā kā nāvessoda piemērošana politiski motivētās lietās kopš 2011. gada ir pieaugusi; tā kā kopš 2011. gada vismaz septiņiem cilvēkiem politiskajās lietās ir piespriests nāvessods, un četriem no viņiem tas piespriests 2015. gadā vien;

K.  tā kā Bahreinas Neatkarīgā izmeklēšanas komisija (BICI), ko ar Karalisko rīkojumu izveidoja, lai izmeklētu 2011. gada notikumus Bahreinā un ziņotu par tiem, ir iesniegusi vairākus ieteikumus cilvēktiesību un politisko reformu jomā; tā kā ir gūti panākumi tiesu un tiesībaizsardzības sistēmu pārveidošanā, bet valdība nav pilnībā izpildījusi šīs komisijas galvenos ieteikumus, proti, atbrīvot protestu vadītājus, kas notiesāti par to, ka viņi izmantoja savas tiesības uz vārda un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; tā kā samierināšanās sarunas, kas pazīstamas kā Nacionālais Dialogs, ir nonākušas strupceļā; tā kā dažas grupas joprojām nav pārstāvētas politiskajā sistēmā un drošības spēki joprojām bauda visatļautību;

1.  prasa atsaukt apsūdzības un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, politiskos aktīvistus un citus cilvēkus, kas apcietināti un apsūdzēti par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp Nabeel Rajab, Sheikh Ali Salman un "Bahrain 13";

2.  atzīst Bahreinas varas iestāžu apņēmību īstenot Bahreinas Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) 2011. gada ieteikumus un ANO vispārējā regulārā pārskata (UPR) par Bahreinu, kā arī citu ANO mehānismu ieteikumus, kā arī atzīst, ka Bahreinas varas iestādes nesen atbrīvojušas vairākus ieslodzītos, kas apsūdzēti noziegumos saistībā ar politiskās biedrošanās un vārda brīvību; mudina Bahreinas valdību strauji īstenot visus BICI un ziņojumā un UPR paustos ieteikumus, lai izbeigtu visus cilvēktiesību pārkāpumus un ievērotu cilvēktiesības un pamatbrīvības, saskaņā ar Bahreinas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā;

3.  pauž visdziļākās bažas par pretterorisma likumu nepamatotu izmantošanu Bahreinā, lai pārkāptu cilvēktiesības, tostarp atņemot pilsonību;

4.  nosoda pastāvīgo spīdzināšanas un citas cietsirdīgas, pazemojošas attieksmes vai sodu izmantošanu pret ieslodzītajiem, miermīlīgu protestu dalībniekiem un opozīcijas locekļiem, ko veic Bahreinas varas iestādes, un mudina Bahreinas valdību ievērot tās saistības un pienākumus saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu;

5.  mudina Bahreinas valdību sadarboties ar ANO īpašajiem referentiem (proti, spīdzināšanas, pulcēšanās brīvības, tiesnešu un juristu neatkarības un cilvēktiesību aizstāvju jautājumos) un nosūtīt viņiem pastāvīgu uzaicinājumu;

6.  norāda uz Bahreinas valdības pašreizējiem centieniem veikt kriminālkodeksa un tiesisko procedūru reformas un mudina turpināt šo procesu; mudina Bahreinas valdību darīt visu, lai nodrošinātu objektīvu un taisnīgu tiesu sistēmu, taisnīgu tiesu un garantētu tās ombuda, Īpašās izmeklēšanas vienības un Valsts Cilvēktiesību iestādes objektivitāti;

7.  prasa nekavējoties ratificēt Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) Otro fakultatīvo protokolu, kura mērķis ir atcelt nāvessodu, Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

8.  aicina Bahreinas varas iestādes īstenot nacionālā konsensa dialogu, lai panāktu paliekošu un iekļaujošu nacionālo samierināšanos un ilgtspējīgus šīs krīzes politiskos risinājumus; norāda, ka ilgtspējīgā politiskajā procesā ir jābūt iespējai brīvi paust leģitīmu un miermīlīgu kritiku; šajā sakarībā atgādina Bahreinas varas iestādēm, ka šiītu minoritātes un tās miermīlīgo politisko pārstāvju iesaistīšanai, pamatojoties uz cilvēka cieņas, respektēšanas un taisnīguma principiem, vajadzētu būt neatņemamai daļai no jebkuras uzticamas nacionālās samierināšanās un ilgtspējīgu reformu stratēģijas;

9.  atzinīgi vērtē opozīcijas līdera Ibrahim Sharif priekšlaicīgo atbrīvošanu no ieslodzījuma 2015. gada jūnijā, pēc tam, kad viņš saņēma karalisko apžēlošanu; uzskata, ka šīs lēmums ir apsveicams un nozīmīgs solis, lai Bahreinā veicinātu uzticēšanos un paļāvību;

10.  mudina PV/AP turpināt visos darījumos ar Bahreinu vērst uzmanību uz to, cik nozīmīgas ir reformas un samierināšanās; visnotaļ aicina izveidot ES-Bahreinas darba grupu cilvēktiesību jautājumos, bet atzīmē, ka ES-Bahreinas cilvēktiesību dialogs nevar aizstāt visaptverošu dialogu starp valdību un opozīciju pašā Bahreinā;

11.  atzīmē ombuda, Ieslodzīto un aizturēto tiesību komisijas (PDRC) un Valsts Cilvēktiesību iestādes (NIHR) ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz ieslodzīto tiesībām un viņu apstākļiem cietumā, tostarp attiecībā uz iespējamo nežēlīgo apiešanos un spīdzināšanu; mudina šīs iestādes turpināt darbu neatkarīgi, objektīvi un pārredzami un aicina Bahreinas varas iestādes pilnībā īstenot minētos ieteikumus;

12.  prasa ES ātri rīkoties, lai izstrādātu visaptverošu stratēģiju attiecībā uz to, kā ES un Komisija varētu censties aktīvi panākt ieslodzīto aktīvistu un pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošanu; aicina EĀDD un dalībvalstis nodrošināt, ka ES delegācija Rijādā un dalībvalstu vēstniecības Bahreinā pienācīgi īsteno ES pamatnostādnes cilvēktiesību jautājumos, it īpaši cilvēktiesību aizstāvju un spīdzināšanas jautājumos, un ziņo par to īstenošanu;

13.  prasa noteikt ES eksporta aizliegumu asaru gāzei un masu kontroles līdzekļiem, kamēr nav veikta izmeklēšana par to nepienācīgu izmantošanu un kamēr nav saukti pie atbildības tie, kas vainojami šādā nepienācīgā izmantošanā;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, kā arī Persijas līča sadarbības padomes locekļiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0109.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika