Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 1/2012 par atsevišķiem regulu priekšlikumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gada posmā,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par „vienotas revīzijas” modeli,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 16/2013 „Vienotās revīzijas (single audit) novērtējums un Komisijas paļaušanās uz dalībvalstu revīzijas iestāžu darbu kohēzijas jomā”,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2013. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0240/2015),

A.  tā kā pēc divām kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu kārtām noteikumi ir kļuvuši daudzveidīgāki un sarežģītāki;

B.  tā kā sarežģītāki noteikumi rada vairāk kļūdu praksē;

C.  tā kā, lai KLP īstenošana būtu efektīva, ir nepieciešams sasniegt KLP mērķus un vienlaikus nodrošināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos starp visām ES iestādēm un valstu un reģionālajām struktūrām;

D.  tā kā efektīvākai un iedarbīgākai KLP reformai ir nepieciešama vienkāršošana un mazāka birokrātija, lai sasniegtu KLP mērķus;

E.  tā kā ar pārbaudēm un iesaistīto personu un lauksaimnieku konsultēšanu saistītās izmaksas dalībvalstīs patlaban tiek lēstas EUR 4 miljardu apmērā gadā un ir domājams, ka tās, gluži tāpat kā kļūdu līmenis, varētu palielināties, īstenojot jaunāko KLP reformu un jo īpaši — ieviešot ekoloģizācijas pasākumus;

F.  tā kā 2013. gada reformas rezultātā ir ievērojami mainījušās prasības attiecībā uz to, kādi dati lauksaimniekiem ir jāiesniedz kopā ar pieteikumiem un pamatojot pieprasījumus, un ir ieviestas jaunas prasības, kuru gadījumā pastāv risks, ka sākotnējā to apguves un pielāgošanās posmā palielināsies kļūdu līmenis;

G.  tā kā ir svarīgi, lai tirgus dalībnieki netiktu apgrūtināti ar nesamērīgi daudzām pārbaudēm;

H.  tā kā, lai KLP īstenošana būtu efektīva, ir nepieciešams sasniegt KLP mērķus un vienlaikus nodrošināt savstarpēju sapratni un uzticēšanos starp visām ES iestādēm un valstu un reģionālajām struktūrām;

I.  tā kā lauksaimnieki tiek motivēti sniegt tādus pakalpojumus kā ainavu veidošana, lauksaimniecības zemes bioloģiskās daudzveidības un klimata stabilitātes nodrošināšana, lai gan šādiem pakalpojumiem nav tirgus vērtības;

J.  tā kā pašreizējās pārbaužu izmaksas un ieinteresēto personu un lauksaimnieku konsultēšanas izmaksas dalībvalstīs varētu tikt lēstas EUR 4 miljardu apmērā; uzsver, ka ir jāsamazina pārbaužu izmaksas un ar tām saistītais birokrātiskais slogs;

K.  tā kā uz darbības rezultātu uzlabošanu vērstas pārbaudes var kļūt par noderīgu metodi, savukārt administratīvajām struktūrām ir vajadzīga stabilitāte un atbalstoša pieeja, lai attiecībās ar galīgajiem atbalsta saņēmējiem veidotu uzticēšanos; tomēr atgādina, ka Eiropas Savienībā nav iespējams ieviest universālu sistēmu, kas būtu piemērojama visām dažādā veida un lieluma lauku saimniecībām;

L.  tā kā ar iepriekšējo kopējās lauksaimniecības politikas reformu ieviesto ekoloģizācijas pasākumu mērķis bija uzlabot lauksaimniecības ilgtspējību, izmantojot dažādus instrumentus:

M.  tā kā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts(1) uzskatīja par nepieciešamu sniegt 51 atrunu attiecībā uz dažām maksājumu aģentūrām,

1.  piekrīt Eiropas Revīzijas palātas viedoklim, ka „kopējās lauksaimniecības politikas izdevumu procedūras [2014.–2020. gadam] joprojām ir sarežģītas“(2); tomēr atgādina, ka iemesls, kāpēc KLP ir tik sarežģīta, ir Eiropas lauksaimniecības daudzveidība un ka vienkāršošanas rezultātā nedrīkst tikt likvidēti līdz šim pieņemtie instrumenti;

2.  prasa KLP padarīt mazāk birokrātisku, tiecoties panākt zemāku kļūdu līmeni, un izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību būtu iespējams nošķirt kļūdas no krāpšanās;

3.  prasa, novērtējot pārbaužu rezultātus un nosakot iespējamās sankcijas, atšķirīgi attiekties pret nolaidīgām, bez nodoma pieļautām kļūdām un pret krāpšanas gadījumiem, jo nolaidīgi pieļautu kļūdu rezultātā parasti netiek nodarīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem;

4.  prasa, lai KLP būtu mazāk birokrātiska, lai to būtu iespējams īstenot un skaidri interpretēt, tiecoties panākt zemāku kļūdu līmeni un izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību būtu iespējams nošķirt kļūdas no krāpšanās, vienlaikus nodrošinot, ka lauksaimnieki joprojām spēj saražot vitāli nepieciešamos pārtikas produktus, kas ir šīs politikas galvenais jautājums; uzskata, ka turpmāki pasākumi sarežģītības mazināšanai un KLP racionalizēšanai ir viens no galvenajiem faktoriem, lai lauksaimniecības nozarei piesaistītu jaunus dalībniekus un arī paturētu viņus un viņu prasmes nozarē, tā nodrošinot ES lauksaimniecības nozarei plaukstošas nākotnes izredzes; sagaida, ka labāka regulējuma programmā šajā sakarībā tiks paredzēti stingri pasākumi; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par vienu mēnesi pagarināt tiešo maksājumu pieteikumu iesniegšanas termiņu un uzskata, ka tas ir solis, kas ļaus samazināt KLP kļūdu līmeni;

5.  mudina sniegt skaidrākas norādes gan valstu iestādēm, gan lauksaimniekiem, lai mazinātu kļūdu līmeni;

6.  atbalsta Komisijas iniciatīvu vienkāršot KLP, nekavējoties izskatot pasākumus, kurus iespējams strauji īstenot, jo tas nāktu par labu lauksaimniekiem, maksājumu aģentūrām, ES iestādēm un nodokļu maksātājiem; turklāt mudina, lai, veicot termiņa vidusposma pārskatīšanu, tiktu ierosināti un izskatīti grozījumi arī leģislatīvajā pamataktā, kuri attiektos uz reformu nākamajam finansēšanas periodam;

7.  pauž bažas, ka Revīzijas palātas konstatētais kļūdu īpatsvars kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu jomā 2014.–2020. gada laikposmā, visticamāk, palielināsies, jo īpaši sakarā ar to, ka nākamā sasvstarpējās atbilstības pamatsistēma vēl neatbilst šīs politikas nevajadzīgas sarežģītības līmeņa samazinājumam attiecībā uz pārvaldības iestādēm vai līdzekļu saņēmējiem;

8.  atgādina, ka Parlaments un Revīzijas palāta ir bieži uzsvēruši, ka ir jārod pareizais līdzsvars starp mazāku administratīvo slogu un efektīvu finanšu kontroli;

9.  norāda, ka kopējās lauksaimniecības politikas pārbaužu izmaksas jau tagad veido EUR 4 miljardus gadā un ka tās ir saistītas ar 50 miljoniem darījumu ar lauksaimniecībai paredzēto budžetu aptuveni EUR 58 miljardu apmērā;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija dod priekšroku jaunajai KLP vienkāršošanai un ka tā ierosina vispirms vienkāršot vairākus deleģētos un īstenošanas aktus;

11.  stingri atbalsta kvalitātes uzlabošanu un konsekventas pārbaudes, nevis to, lai dalībvalstis, Komisija un Revīzijas palāta palielinātu pārbaužu skaitu lauksaimniecības jomā;

12.  uzsver arī to, ka pārbaudes ir garantija tam, lai nauda, kas paredzēta ES budžetā KLP instrumentu finansēšanai, tiktu izlietota pareizi;

13.  atgādina, ka vienotās revīzijas plāna mērķis ir ieviest vienotu revīziju ķēdi, sākot ar galīgajiem saņēmējiem līdz Eiropas Savienības iestādēm;

14.  pauž nožēlu par to, ka vienotā revīzijas ķēde vēl nedarbojas un ka dalībvalstu izveidoto pārbaužu sistēmu sniegtās iespējas netiek izmantotas pilnībā; atgādina dalībvalstīm par to pienākumu efektīvi īstenot pirmā līmeņa pārbaudes, vienlaikus samazinot slogu lauksaimniekiem, un par pašreizējām iespējām ieviest elastīgumu pārbaužu organizēšanā;

15.  mudina Komisiju un dalībvalstis piemēram noteikt veidus, kā optimizēt un apvienot ar KLP saistītās pārbaudes, lai izraudzītie saņēmēji visos iespējamos gadījumos tiktu pārbaudīti tikai vienreiz gadā;

16.  uzsver, ka, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas 2013. finanšu gada pārskatu:

17.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai nācās paaugstināt maksājumu aģentūru paziņoto kļūdu īpatsvara rādītāju 42 no 68 maksājumu aģentūrām, kuru gadījumā atlikušais kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, neraugoties uz to, ka gandrīz visas maksājumu aģentūras, kurām uzticēti tiešie maksājumi, bija akreditētas un sertifikācijas iestāžu apstiprinātas un ka 2013. gadā sertifikācijas iestādes bija sniegušas pozitīvu atzinumu par 79 no 82 maksājumu aģentūru sagatavotajām ticamības deklarācijām;

18.  sagaida, ka jaunais uzdevums, kas sertifikācijas iestādēm uzticēts ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013, uzlabos dalībvalstu paziņoto datu ticamību attiecībā uz to, kā tās pārvalda ES lauksaimniecības fondu līdzekļus;

19.  aicina Komisiju izdarīt grozījumus sertifikācijas struktūrām izdotajās pamatnostādnēs nolūkā stingrāk uzraudzīt, kā tiek apkopoti statistikas ziņojumi;

20.  atkārtoti prasa Komisijai izstrādāt priekšlikumus ar mērķi piemērot sankcijas maksājumu aģentūrām par nepatiesiem vai nepareiziem ziņojumiem, turklāt ņemot vērā trīs aspektus, proti, pārbaužu statistiku, maksājumu aģentūru paziņojumus un sertifikācijas iestāžu darbību; prasa Komisijai piešķirt pilnvaras atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju gadījumos, ja pieļauti nopietni sagrozījumi;

21.  sagaida, ka Komisija nekavējoties pilnībā izmantos KLP vienkāršošanas procesa sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz apgrūtinošajiem un sarežģītajiem noteikumiem, kas reglamentē savstarpējo atbilstību un ekoloģizāciju, kura ietekmē lauksaimniekus visā Eiropā;

22.  atbalsta Komisijas iniciatīvu vienkāršot KLP, nekavējoties apsverot pasākumus, kurus iespējams strauji īstenot, jo tas nāktu par labu lauksaimniekiem, maksājumu aģentūrām, ES iestādēm un nodokļu maksātājiem; turklāt mudina nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz grozījumu izdarīšanu leģislatīvajā pamataktā; aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem KLP vienkāršošanas priekšlikumiem, ņemot vērā lauksaimniecības nozari pārstāvošo ieinteresēto personu paustos viedokļus;

23.  atbalsta vienotas revīzijas pastiprināšanu un stingrāku īstenošanu, kuras laikā tiktu koordinēti dažādo iestāžu veiktie pārbaužu pasākumi, un prasa mazināt no revīzijām izrietošo administratīvo slogu, lai lauksaimniekiem visa piemērojamā regulējuma kontekstā viena gada laikā nebūtu jāsaskaras ar vairākiem atsevišķiem kompetento struktūru apmeklējumiem vai daudzkārtējām Komisijas un Revīzijas palātas veiktām pārbaudēm, jo, samazinot pārbaužu skaitu, tiktu mazināts lauksaimniekiem uzliktais slogs; prasa apvienot sertifikācijas iestāžu un citu dalībvalstu struktūru veiktos revīzijas uzdevumus un pārbaudes; norāda, ka padomi, kas lauksaimniekiem sniegti valstu iestāžu un Komisijas sagatavotajās pamatnostādnēs par KLP īstenošanu, bieži vien ir pretrunā ar Revīzijas palātas izmantotajiem novērtēšanas kritērijiem, kā rezultātā tiek piemēroti negaidīti un nesamērīgi naudas sodi;

24.  atbalsta integrētu pieeju pārbaudēm, proti, to, ka visas nepieciešamās pārbaudes vienā lauku saimniecībā iespēju robežās tiktu īstenotas vienlaikus, lai tādējādi varētu samazināt uz vietas notiekošo revīzijas apmeklējumu skaitu un ar tiem saistītās finansiālās izmaksas, laika patēriņu un slogu administrācijai un lauksaimniekiem un racionalizēt pārbaužu procesu;

25.  atgādina Komisijai, ka ar sarežģītu regulējumu saistīto neapzināto kļūdu radītais risks neizbēgami apdraud līdzekļu saņēmējus; prasa attiecībā uz sankcijām īstenot saprātīgu, samērīgu un efektīvu politiku, lai atbalstītu minēto pieeju, piemēram, novērst dubultu sankcionēšanu par vienu un to pašu kļūdu gan saistībā ar maksājumu shēmu, gan savstarpējo atbilstību;

26.  uzskata — lai nodrošinātu raitu projektu īstenošanu, maksājumus nevajadzētu pārtraukt gadījumos, kad konstatētas mazsvarīgas un/vai kancelejiskas kļūdas;

27.  prasa Komisijai, dalībvalstīm un Revīzijas palātai turpināt uz risku balstītu revīzijas stratēģiju izstrādi, iekļaujot tajās visus svarīgos datus, tostarp iepriekš identificējot tos, kuriem katrā konkrētajā politikas jomā ir labākie/sliktākie rādītāji;

28.  uzsver, ka būtu jāizstrādā kritēriji, lai noteiktu, kurām dalībvalstīm ir konstatēti labākie un sliktākie rādītāji;

29.  atgādina, ka atkarībā no konkrētās politikas jomas ļoti daudzas dalībvalstis var uzskatīt par tādām, kurām ir „vissliktākie rezultāti“ ES fondu pārvaldības ziņā;

30.  stingri uzstāj, ka darbības rādītāju definīcijā attiecībā uz pārbaudēm būtu jābalstās uz kontrolsarakstu un galvenokārt būtu jāiekļauj dalībvalstu pārbaužu un administratīvo sistēmu kvalitāte, proti, pārvaldības un sertifikācijas iestāžu efektivitāte, konsekvence un uzticamība;

31.  uzskata, ka dalībvalstis, kurām ir vislabākie darbības rādītāji katrā politikas jomā, būtu jāatalgo, samazinot tām piemērojamās Savienības pārbaudes;

32.  uzskata, ka uz darbības rezultātu uzlabošanu vērstu pārbaužu izstrāde un piemērošana nekādā gadījumā nedrīkstētu būt par iemeslu lielākai nedrošībai attiecībā uz ES pārtikas apgādi;

33.  aicina dalībvalstis ar labākajiem rezultātiem dalīties pieredzē ar dalībvalstīm, kurām ir sliktākie rezultāti;

34.  prasa Komisijai rosināt paraugprakses apmaiņu, lai nodrošinātu iespējami raitāku pārbaužu norisi un iespējami mazāk traucējumu lauksaimniekiem;

35.  norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību 59. panta 5. punktu „dalībvalstis nodrošina uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas nepieciešams efektīvai risku pārvaldībai, nepieciešamības gadījuma palielinot pārbaužu minimālo daudzumu; dalībvalstis var samazināt minēto minimālo daudzumu, ja vadības un pārbaužu sistēmas darbojas pienācīgi un kļūdu īpatsvars saglabājas pieņemamā līmenī“;

36.  prasa Komisijai turpināt noteikt Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 5. punktā minēto pieņemamo līmeni un šajā sakarībā uzsākt dialogu ar Parlamentu un Eiropas Revīzijas palātu;

37.  mudina dalībvalstis turpināt izstrādāt e-pārvaldes iniciatīvas, lai vidējā termiņā vai ilgtermiņā samazinātu kļūdu īpatsvaru, novēršot kļūdas piemērošanas posmā; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot termiņu, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 122. panta 3. punktā, lai projektu iesniegšanā, pārvaldībā un kontrolē pārietu uz e-kohēziju; uzskata, ka pilnīga datu pārredzamība un pieejamība ir būtiski svarīga, lai novērstu un apkarotu nelikumības; šajā sakarībā aicina Komisiju visu saņēmēju sniegto dokumentu publicēšanu noteikt par obligātu;

38.  pauž pārliecību, ka ātra platjoslas interneta pārklājuma pilnīga nodrošināšana lauku apvidos, vienlaikus ievērojami uzlabojot izpratni un rīkojot apmācību par tā lietošanu, būs būtisks instruments, ar kura palīdzību panākt, lai visi lauksaimnieki spētu izmantot jaunākās KLP pieteikumu un pieprasījumu iesniegšanas sistēmas;

39.  prasa turpināt centienus padarīt pieteikumu iesniegšanas sistēmas un veidlapas mazāk sarežģītas lauksaimniekiem un atbalsta pastiprinātu e-pārvaldes tehnoloģiju izmantojumu dalībvalstīs, lai tādējādi novērstu kļūdu pieļaušanu pieteikumu iesniegšanas gaitā, norādot, ka šajā sakarībā ir nepieciešams, lai atbalsta saņēmējiem būtu pieejams platjoslas internets; mudina Komisiju izveidot programmu vecākās paaudzes lauksaimnieku izglītošanas atbalstam; uzsver apjomīgos ieguldījumus platjoslas tīklos lauku apvidos un aicina dalībvalstis censties panākt pieteikšanās procesa digitalizāciju; atgādina — lai e-pārvaldes tehnoloģiju ieviešana norisinātos uzticami, dalībvalstīm šādas tehnoloģijas ir jāattīsta, jāfinansē vai jāpiešķir tām līdzfinansējums;

40.  aicina dalībvalstis īstenot digitalizācijas programmas attiecībām starp valsts pārvaldes struktūrām un lauku saimniecībām, lai būtu iespējams izveidot vienotu attiecīgās lauku saimniecības lietu, kurā tiktu integrēti un sinhroni pārvaldīti dati par audzētajām kultūrām; uzskata, ka, veicot šādu vienkāršošanu, tiktu apkopoti patlaban atsevišķi pārvaldītie aspekti (kultūraugu plāni, individuālie apdrošināšanas plāni un reģistrācijas žurnāli), jo lauku saimniecībām būtu jāsagatavo tikai viena deklarācija, kura tiktu nosūtīta attiecīgajām valsts pārvaldes struktūrām, un tādējādi šo struktūru veiktās pārbaudes kļūtu efektīvākas un būtu iespējams samazināt kļūdu risku maksājumos un racionalizēt pārbaudes;

41.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka valstu un reģionālās struktūras, kas nodarbojas ar jaunās KLP ieviešanu, efektīvi sazinās un sadarbojas, lai tas nāktu par labu lauksaimniekiem, kuri šo politiku īsteno uz vietas;

42.  uzskata, ka rūpniecisku, uz internetu balstītu risinājumu izstrāde un pieņemšana lauksaimniecības un pārbaužu jomā, jo īpaši attiecībā uz saņēmējiem un maksājumu aģentūrām paredzētiem integrētiem risinājumiem ilgtermiņā varētu nodrošināt vairākus ieguvumus; sagaida, ka tas pozitīvi ietekmēs pārbaužu saskaņotību, uzticamību un rentabilitāti; mudina Komisiju pieņemt un īstenot izmēģinājuma projektus šajā jomā; atgādina, ka šī pieeja ir atkarīga no dalībvalstu apņemšanās nodrošināt ātrus platjoslas savienojumus lauku apvidiem visā ES;

43.  aicina Komisiju sadarboties ar visām ieinteresētajām personām, tostarp (bet ne tikai) ar Revīzijas palātu, dalībvalstīm un finansējuma saņēmēju organizācijām, lai izstrādātu ilgtermiņa stratēģiju, kā ar politiku nesaistītā veidā novērst to, lai pēc turpmākajām KLP reformām un izmaiņām pamataktos nepalielinātos finansējuma saņēmējiem un pārbaužu veicējiem radītais slogs;

44.  prasa Komisijai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantu izstrādājot priekšlikumu tiesību aktam saistībā ar ekoloģiski nozīmīgām platībām, ievērot kontrolējamības principu, kas jau ir spēkā lauku attīstības jomā;

45.  prasa Komisijai jautājumu par to, kā samazināt Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantā paredzēto minimālo pārbaužu skaitu, risināt minētās regulas 110. pantā paredzētajā novērtējuma ziņojumā par KLP uzraudzību un novērtēšanu;

46.  prasa Komisijai sagatavot projektu paziņojumam par iespēju ieviest uz rezultātiem balstītas pārvaldības sistēmas visās KLP jomās, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem lauku attīstībā, lai uzsāktu debates ar visām ieinteresētajām personām nolūkā ieviest šo principu ES tiesību aktos;

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) 2013. gada darbības pārskats, Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts. (2) Eiropas Revīzijas palātas atzinums Nr. 1/2012 par atsevišķiem regulu priekšlikumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2014.–2020. gada posmā. (3) Skatīt Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 3.8. punktu. (4) Skatīt Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 4.8. punktu.