Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2015. gada 11. marts - StrasbūraGalīgā redakcija
Kopīgi noteikumi importam no dažām trešām valstīm ***I
 Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Melnkalni ***I
 Savienības tarifa kvotas augstākā labuma liellopu gaļai un cūkgaļai, mājputnu gaļai, kviešiem un kviešu un rudzu graudu maisījumam, un klijām, atsijām un pārējiem atlikumiem ***I
 Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu imports Savienībā ***I
 Dažu koncesiju atcelšana attiecībā uz Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā ***I
 Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveide ***
 Pieprasījums atcelt Theodoros Zagorakis deputāta imunitāti
 Pieprasījums atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti
 Pamatnostādnes attiecībā uz 2016. finanšu gada budžetu - III iedaļa
 2013. gada ziņojums par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu
 Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojums
 Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2014. gada progresa ziņojums
 Serbijas 2014. gada progresa ziņojums
 Kosovas integrācijas process Eiropas Savienībā
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2015. gada izaugsmes pētījums
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — nodarbinātības un sociālie aspekti 2015. gada izaugsmes pētījumā
 Vienotā tirgus pārvaldība 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros
 Cīņa pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā

Kopīgi noteikumi importam no dažām trešām valstīm ***I
PDF 361kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (pārstrādāta redakcija) (COM(2014)0323 – C8-0014/2014 – 2014/0168(COD))
P8_TA(2015)0053A8-0014/2015

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0323),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0014/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2014. gada 13. novembra vēstuli Starptautiskās tirdzniecības komitejai saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0014/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/755.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Melnkalni ***I
PDF 364kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (kodificēta redakcija) (COM(2014)0374 – C8-0035/2014 – 2014/0190(COD))
P8_TA(2015)0054A8-0051/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0374),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0035/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0051/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju,

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses

(kodificēta redakcija)(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/752.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Savienības tarifa kvotas augstākā labuma liellopu gaļai un cūkgaļai, mājputnu gaļai, kviešiem un kviešu un rudzu graudu maisījumam, un klijām, atsijām un pārējiem atlikumiem ***I
PDF 365kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atver dažas Savienības tarifa kvotas augstākā labuma liellopu gaļai un cūkgaļai, mājputnu gaļai, kviešiem un kviešu un rudzu graudu maisījumam, un klijām, atsijām un pārējiem atlikumiem un paredz to pārvaldi (kodificēta redakcija) (COM(2014)0594 – C8-0169/2014 – 2014/0276(COD))
P8_TA(2015)0055A8-0052/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0594),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2.punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0169/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0052/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju,

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/..., ar ko atver dažas Savienības tarifa kvotas augstākā labuma liellopu gaļai un cūkgaļai, mājputnu gaļai, kviešiem un kviešu un rudzu graudu maisījumam, un klijām, atsijām un pārējiem atlikumiem un paredz to pārvaldi (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/754.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu imports Savienībā ***I
PDF 363kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā (kodificēta redakcija) (COM(2014)0586 – C8-0166/2014 – 2014/0272(COD))
P8_TA(2015)0056A8-0048/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0586),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0166/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0048/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/753.)

(1)Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Dažu koncesiju atcelšana attiecībā uz Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā ***I
PDF 363kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko tiek atceltas dažas koncesijas attiecībā uz Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā (kodificēta redakcija) (COM(2014)0593 – C8-0170/2014 – 2014/0275(COD))
P8_TA(2015)0057A8-0050/2014

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0593),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0170/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0050/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 11. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/..., ar ko tiek atceltas dažas koncesijas attiecībā uz Turcijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu Savienībā (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/756.)

(1)Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveide ***
PDF 271kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. martā normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu grozīto nolīgumu, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (14993/2014 – C8-0027/2015 – 2014/0274(NLE))
P8_TA(2015)0058A8-0038/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14993/2014),

–  ņemot vērā projektu grozītajam nolīgumam, ar ko izveido Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju (15458/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0027/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A8-0038/2015),

1.  sniedz piekrišanu grozītā nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai.


Pieprasījums atcelt Theodoros Zagorakis deputāta imunitāti
PDF 281kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Theodoros Zagorakis imunitāti (2015/2048(IMM))
P8_TA(2015)0059A8-0044/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt deputāta Theodoros Zagorakis imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās Tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2014. gada 19. decembrī saistībā ar Saloniku krimināltiesā ierosināto procesu lietā E2010/3844 un par kuru paziņots 2015. gada 28. janvāra plenārsēdē,

–  pēc Theodoros Zagorakis atteikšanās no Reglamenta 9. panta 5. punktā paredzētajām tiesībām tikt uzklausītam,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta un 2011. gada 6. septembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0044/2015),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās Tiesas prokurora vietnieks ir lūdzis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Theodoros Zagorakis imunitāti saistībā ar iespējamām sankcijām, pamatojoties uz aizdomām par noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta attiecīgās valsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantā ir paredzēts, ka parlamenta pilnvaru laikā pret parlamenta deputātiem bez parlamenta piekrišanas nevar vērst kriminālvajāšanu, viņus nedrīkst arestēt, apcietināt vai citādi ierobežot viņu brīvību;

D.  tā kā Theodoros Zagorakis tiek apsūdzēts miesas bojājumu nodarīšanā aiz neuzmanības un darba drošības noteikumu neievērošanā;

E.  tā kā kriminālvajāšana attiecas uz 2010. gada 13. maijā notikušu negadījumu darba vietā futbola kluba „PAOK“ stadionā Salonikos, kurā cieta minētā kluba darbinieks, un kriminālvajāšana ir vērsta pret Theodoros Zagorakis kā minētā kluba priekšsēdētāju un juridisko pārstāvi;

F.  tā kā iespējamais noziedzīgais nodarījums acīmredzami ir saistīts nevis ar Theodoros Zagorakis Eiropas Parlamenta deputāta statusu, bet gan ar viņa pienākumiem futbola kluba „PAOK“ priekšsēdētāja amatā;

G.  tā kā kriminālvajāšana nav saistīta ar personas izteiktu viedokli vai balsojumu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

H.  tā kā nav pamata uzskatīt, ka lieta ierosināta nolūkā kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai (fumus persecutionis), jo kriminālvajāšana tika uzsākta vairākus gadus pirms deputāta amata pienākumu uzņemšanās,

1.  nolemj atcelt Theodoros Zagorakis imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Augstākās Tiesas prokuratūrai.

(1) 1964. gada 12. maija spriedums lietā 101/63, Wagner/Fohrmann un Krier (Recueil, 387. lpp.), 1986. gada 10. jūlija spriedums lietā 149/85, Wybot/Faure u. c. (Recueil, 2391. lpp.), 2008. gada 15. oktobra spriedums lietā T-345/05, Mote/Parlaments (Krājums, II-2849. lpp.), 2008. gada 21. oktobra spriedums apvienotajās lietās C-200/07 un C-201/07, Marra/De Gregorio un Clemente (Krājums, I-7929. lpp.), 2010. gada 19. marta spriedums lietā T-42/06, Gollnisch/Parlaments (Krājums, II-1135. lpp.), 2011. gada 6. septembra spriedums lietā C-163/10, Patriciello (Krājums, I-7565. lpp.).


Pieprasījums atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti
PDF 283kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti (2014/2259(IMM))
P8_TA(2015)0060A8-0045/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Sergei Stanishev deputāta imunitāti, ko Bulgārijas Republikas ģenerālprokurors iesniedza 2014. gada 24. novembrī saistībā ar Sofijas Pilsētas Tiesā ierosinātajiem tiesas procesiem (lieta CCAN Nr. C-280/2013) un par ko plenārsēdē paziņoja 2014. gada 15. decembrī,

–  pēc Sergei Stanishev uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 7. Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 70. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0045/2015),

A.  tā kā Bulgārijas Republikas ģenerālprokurors ir iesniedzis Sofijas prokuratūras pieprasījumu atļaut turpināt izskatīt krimināllietu pret Sergei Stanishev saistībā ar Bulgārijas Kriminālkodeksa 358. panta 1. punkta un 26. panta 1. punkta pārkāpumu;

B.  tā kā saskaņā ar 8. pantu Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus nedrīkst aizturēt, apcietināt un pret viņiem nedrīkst vērst kriminālvajāšanu saistībā ar viņu viedokli, kas izteikts, pildot deputāta pienākumus, vai viņu balsojumu, pildot deputāta pienākumus;

C.  tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

D.  tā kā saskaņā ar Bulgārijas Konstitūcijas 70. panta 1. punktu Nacionālās Asamblejas deputātam ir imunitāte pret aizturēšanu vai kriminālvajāšanu, izņemot kriminālnodarījuma veikšanas gadījumā, un tā kā šādā gadījumā, izņemot in flagrante delicto aizturēšanu, ir vajadzīga Nacionālās Asamblejas atļauja, vai tad, ja tā ir darba pārtraukumā, — Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja atļauja. tā kā saskaņā ar Bulgārijas Republikas Konstitūcijas 70. panta 2. punktu atļaujas saņemšana kriminālvajāšanas uzsākšanai nav vajadzīga, ja Nacionālās Asamblejas deputāts ir rakstiski sniedzis tai piekrišanu;

E.  tā kā tikai un vienīgi Parlaments drīkst izlemt, vai konkrētajā lietā atcelt vai neatcelt deputāta imunitāti; tā kā Parlaments, lai pieņemtu lēmumu par imunitātes saglabāšanu vai atcelšanu, var pienācīgi ņemt vērā deputāta nostāju(2);

F.  tā kā iespējamais nodarījums nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Sergei Stanishev pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā un nav Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu izpildes ietvaros pausts viedoklis vai veikts balsojums, kā noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

G.  tā kā pirmstiesas izmeklēšana Sergei Stanishev lietā tika sākta sen, pirms viņš kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu, un tā kā tādēļ šī tiesvedība nav nekādā veidā saistīta ar viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta nostāju;

H.  tā kā laikā, kad Sergei Stanishev bija premjerministrs un vēlāk Nacionālās Asamblejas deputāts, viņš rakstveidā iesniedza divus paziņojumus Nacionālās Asamblejas priekšsēdētājam, kuros viņš pauda piekrišanu tam, ka pret viņu tiek uzsākta krimināllieta atbilstīgi Bulgārijas Konstitūcijas 70. panta 2. punktam;

I.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka lieta ierosināta nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam,

1.  nolemj atcelt Sergei Stanishev imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu kompetentajai Bulgārijas Republikas iestādei un Sergei Stanishev.

(1) Spriedums lietā 101/63 Wagner/Fohrmann and Krier, EU:C:1964:28; spriedums lietā 149/85 Wybot/Faure and others, EU:C:1986:310; spriedums lietā T-345/05 Mote/Parliament, EU:T:2008:440; spriedums apvienotajās lietās C-200/07 un C-201/07 Marr/De Gregorio un Clemente, EU:C:2008:579; spriedums lietā T-42/06, Gollnisch /Parliament, EU:T:2010:102; spriedums lietā C-163/10 Patriciello, EU:C:2011:543; spriedums apvienotajās lietās T-346/11 un T-347/11 Gollnisch/Parliament, EU:T:2013:23.
(2) Spriedums lietā T-345/05 Mote/Parliament (atsauce uz to iepriekš), 28. punkts.


Pamatnostādnes attiecībā uz 2016. finanšu gada budžetu - III iedaļa
PDF 380kWORD 87k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par 2016. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (2015/2008(BUD))
P8_TA(2015)0061A8-0027/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. un 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz jauno Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu(5) un sešus ar to saistītos kopīgos paziņojumus, par ko vienojās Parlaments, Padome un Komisija, kā arī trīs vienpusējos paziņojumus,

–  ņemot vērā paziņojumu par investīciju plānu Eiropai (COM(2014)0903), ko Komisija pieņēma 2014. gada 26. novembrī, un priekšlikumu regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (COM(2015)0010), ko Komisija pieņēma 2015. gada 13. janvārī,

–  ņemot vērā Reglamenta II sadaļas 8. nodaļu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0027/2015),

A.  tā kā ES budžets ir galvenokārt investīciju budžets, kam ir spēcīgs sviras efekts un katalizatora ietekme uz izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību visā Savienībā; tā kā tas palīdz īstenot programmas un projektus, ko citādi būtu grūti vai neiespējami īstenot, un nodrošina stratēģiskas investīcijas darbībās ar Eiropas pievienoto vērtību, apvienojot resursus un ļaujot panākt apjomradītus ietaupījumus; tā kā ES budžetam ir jūtama pozitīva ietekme uz pilsoņu dzīvi; tā kā ES budžetam ir izšķiroša loma atšķirību mazināšanā starp Eiropas reģioniem un investīciju nodrošināšanā tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas;

B.  tā kā ekonomikas un finanšu krīzes dēļ investīciju līmenis ES ir ievērojami samazinājies un dažādu ES reģionu attīstības līmeņa atšķirības ir palielinājušās; tā kā, ņemot vērā valstu līmenī noteiktos pastāvīgos ekonomiskos un budžeta ierobežojumus, ES budžetam ir izšķiroša nozīme konkurētspējas veicināšanā, kā arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas palielināšanā Savienībā;

C.  tā kā ES budžets nevar izpildīt savu funkciju, ja tiek apšaubīta tā piemērotība, taisnīgums un uzticamība; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu pilnībā ievērotas visas saistības, kas ir iekļautas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS), un lai nekavējoties tiktu atrisinātas vairākas problēmas, kas pēdējos gados ir krājušās, jo īpaši nesamaksāto rēķinu nepieredzēti lielais apjoms 2014. gada beigās; tā kā uzkrāto nesamaksāto rēķinu dēļ notiek kavēšanās ar ES programmu un fondu īstenošanu un ES pilsoņi ir pirmie, kas cieš no šīs situācijas; tā kā kavēšanās ar strukturālajiem maksājumiem rada jautājumu par to, vai kavētajiem maksājumiem nebūtu jāpiemēro soda procenti, ņemot vērā to, ka reģionālās un vietējās iestādes ir spiestas vērsties finanšu tirgos, lai saņemtu avansā finansējumu, kas segtu kavētās ES iemaksas; uzsver, ka ar apropriāciju atcelšanu maksājumu krīzi nav iespējams atrisināt; atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu ES budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem;

D.  tā kā 2016. gadā 2014.–2020. gada DFS jaunās programmas darbosies un tiks īstenotas pilnā apmērā un tiks sākta DFS vidusposma pārskatīšana,

Stabilizācija — trīs vaļi: nodarbinātība, uzņēmumi un uzņēmējdarbība gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropas Savienībā

1.  uzsver, ka ES budžetam ir potenciāls un pievienotā vērtība attiecībā uz darbvietu radīšanu, kā arī uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei visā Savienībā; šajā sakarībā uzsver arī ES budžeta devumu ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un pētniecības un izstrādes atbalstam, kā arī iespēju, ka pāreja uz citiem enerģijas veidiem un starpsavienošana var radīt jaunas darbvietas un izaugsmi; norāda, ka daudzas ES programmas, tostarp “Apvārsnis 2020”, COSME, “Erasmus +” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, tiešā veidā palīdz sasniegt minētos mērķus; cer, ka Komisija 2016. gada budžeta projektā galveno uzmanību pievērsīs šādām uz izaugsmi orientētām programmām un instrumentiem, lai nodrošinātu tiem vajadzīgos līdzekļus;

2.  atgādina, ka Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 20 miljonu MVU un ka tie ir 99 % no visiem uzņēmumiem; uzskata, ka labvēlīga uzņēmējdarbības vide un uzņēmējdarbības kultūras attīstība ES, tostarp pienācīgas darbvietas, varētu nodrošināt to, ka MVU atkal ir galvenie darbvietu radītāji Savienībā, jo ekonomikas krīze tos ir vājinājusi; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāatvieglo jaunu uzņēmumu dibināšana un darbība Eiropas Savienībā, sasaistot uzņēmējus un sekmējot jaunus projektus; uzskata, ka ir ne tikai jāvienkāršo tiesību akti un jāsamazina birokrātija, bet arī pilnībā jāizmanto programmā COSME pieejamie finanšu instrumenti, lai šajā ziņā palīdzētu un atbalstītu MVU, īpaši sekmējot viņu piekļuvi tirgiem un kredītiem; uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu sniedz milzīgas iespējas;

3.  uzsver, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi veido lielāko daļu no investīciju izdevumiem ES budžetā un ka tiem ir izšķiroša nozīme darbvietu radīšanai, izaugsmes sekmēšanai, kā arī konkurētspējas un inovācijas palielināšanai; uzsver, ka ES kohēzijas politika ir sekmējusi publisko ieguldījumu noturību izšķiroši svarīgās ekonomikas jomās un devusi redzamus rezultātus vietējā mērogā, kas var palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt pašreizējo krīzi un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nākamajos mēnešos ātri pieņemtu atlikušās darbības programmas nolūkā nodrošināt, ka 2016. gadā to īstenošanas temps ir optimāls;

4.  pauž bažas par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējumu no 2016. gada, ņemot vērā to, ka viss programmas finansējums ir pārnests uz 2014. un 2015. gadu; uzsver, ka ir jādara vēl vairāk, lai mazinātu jauniešu bezdarbu, un ka šajā nolūkā būtu jāapsver visas finansēšanas iespējas; atgādina šajā sakarībā, ka 2016. gads būs pirmais gads, kad līdzekļi, kas ir DFS vispārējā saistību rezervē, kā paredzēts regulā par 2014.–2020. gada DFS, politikas mērķiem saistībā ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jauniešu nodarbinātību, būs pieejami papildus DFS 2016. līdz 2020. gadam noteiktajiem maksimālajiem apjomiem; aicina Komisiju pārbaudīt, kāpēc ir notikusi kavēšanās ar šīs programmas īstenošanu, un strādāt ar dalībvalstīm, lai panāktu finansējuma pilnīgu izlietojumu;

5.  uzsver, ka pārrobežu mobilitāte ir nozīmīga, jo tā Eiropai dod iespēju izmantot daudzas cilvēku prasmes, vienlaikus paplašinot apmācības un darba iespējas visām paaudzēm; uzskata, ka tādas simboliskas un veiksmīgas mobilitātes programmas kā “Erasmus +” sniedz labumu gan cilvēkiem, gan ekonomikai un tāpēc tās būtu pilnībā jāizmanto; šajā sakarībā atgādina, ka mobilitātes sociālie aspekti ir vienmēr jāņem vērā un ka mobilitāte ir tikai viens no iespējamiem veidiem, kā samazināt bezdarbu, un tā nebūtu jāizmanto kā pēdējā iespēja;

6.  atgādina, ka krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas negatīvi ietekmē dalībvalstu ekonomiku un tādējādi ES budžetu; atgādina, ka jebkāda krāpšanās ar PVN, piemēram, karuseļveida krāpšana, tieši ietekmē ES ieņēmumus; prasa, lai Komisija pastiprinātu ES programmas, kas papildina dalībvalstu rīcību šajā jomā;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ES budžetā ir ieviests videi draudzīgas attīstības kritērijs; uzskata, ka ES politikai jābūt tādai, kas palīdzētu sasniegt noteiktos mērķus saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes sekmēšanu, kā arī vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; uzskata, ka tie ir galvenie vispārējie uzdevumi vidējā termiņā un ilgtermiņā, par kuriem nevajadzētu aizmirst;

ES budžets un investīciju plāns

8.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto investīciju plānu kā pirmo soli, jo tas var radīt iespējas piesaistīt investīcijas EUR 315 miljardu apmērā, kas tiktu veiktas infrastruktūrā, izglītībā un pētniecībā, kā arī MVU un uzņēmumos ar vidēji lielu kapitālu, lai mazinātu publisko un privāto investīciju trūkumu, ko izraisīja ekonomikas un finanšu krīze; norāda — ir paredzēts, ka ES budžets būs šī investīciju plāna stingrs pamats, nodrošinot Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) nepieciešamo garantiju fondu ar EUR 8 miljardiem saistībām un maksājumiem; uzskata, ka ar ieguldījumu no ES budžeta būtu jāpanāk ievērojama atdeve, nodrošinot lielāku sviras efektu; apliecina gatavību ar vislielāko rūpību izpētīt to, kā ES finansiālās saistības pret EIB attiecībā uz ESIF izveidi tiek iekļautas ES budžetā;

9.  uzsver ierosinātā investīciju plāna un ES budžeta papildinošo raksturu un abu kopīgo apņemšanos dot impulsu ekonomikas atveseļošanai un veicināt darbvietu radīšanu; uzsver, ka ES budžets pats par sevi ir nozīmīgs investīciju instruments, kuram ir sava īpaša loma un uzdevums un kurš ir sniedzis redzamus rezultātus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību; pauž pārliecību, ka ir jādara viss iespējamais, lai radītu sinerģiju ne tikai starp investīciju plānu un ES budžetu, bet arī ar valstu budžetiem nolūkā mazināt investīciju nepietiekamību, nodrošināt konverģenci un stabilitāti ES un maksimāli palielināt publisko izdevumu ietekmi uz reālo ekonomiku; turklāt uzsver, ka ir svarīgi likvidēt esošos šķēršļus investīcijām, jo īpaši tos, kas saistīti ar tiesiskā regulējuma skaidrību un paredzamību;

Iekšējā un ārējā solidaritāte un droša Eiropa

10.  atgādina, ka ES budžets ir iekšējas solidaritātes mehānisms, jo ar to tiek atbalstīta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, tas palīdz mazināt nabadzību, sekmē sociālo iekļautību un palīdz mazināt attīstības atšķirības ne tikai dalībvalstu, bet arī to reģionu starpā; uzsver, ka tas ir arī ārējas solidaritātes mehānisms, ar kuru tiek sniegta steidzama palīdzība humanitārās un civilās krīzēs, piedāvājot atbalstu valstīm, kurām tas ir vajadzīgs, piemēram, Ukrainai, un palīdzot nodrošināt, ka ES ir lielākais attīstības palīdzības sniedzējs, lai tā varētu izpildīt savas apņemšanās par nabadzības mazināšanu, kuras ir atkārtoti apstiprinātas Eiropas Konsensā attīstības jomā, un kurš palīdz īstenot Globālās attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada;

11.  ar bažām norāda, ka Eiropa, neskatoties uz to, ka tā ir viena no drošākajām vietām pasaulē, saskaras ar jauniem iekšējās drošības apdraudējumiem, tāpēc ir vajadzīga ciešāka policijas un tiesu iestāžu sadarbība un rīcības saskaņošana, izstrādājot pasākumus labākai integrācijai un lielākai sociālajai kohēzijai un vienlaikus sekmējot stabilitāti un mieru konflikta zonās; uzsver, ka kopīgi centieni attiecībā uz migrācijas plūsmām vienādi skar gan iekšējo, gan ārējo solidaritāti; atgādina, ka Parlaments atbalsta ES līdzekļu palielināšanu un tādas prakses iedibināšanu, kas paredz taisnīgi sadalīt slogu dalībvalstu starpā saistībā ar patvērumu un migrāciju, lai nodrošinātu drošas ārējās robežas, pilnībā ievērojot ES pamatvērtības, īpaši pievēršoties rīcībai Vidusjūras reģionā un uz ES dienvidaustrumu robežas; aicina Komisiju ierosināt mērķtiecīgus līdzekļu palielinājumus attiecīgajām programmām un instrumentiem, tādējādi apliecinot ES apņemšanos risināt šos jautājumus;

Saistību pildīšana

12.  pauž pārliecību, ka ES budžeta potenciāls pilnībā varēs atraisīties tikai tad, ja skaidri un nepārprotami tiks atrisinātas problēmas, kas pēdējos gados ir krājušās un diemžēl dominējušas pagājušā gada sarunās par budžetu, proti, pastāvīgā problēma ar nesamaksātiem rēķiniem gada beigās, jautājums par DFS īpašo instrumentu iekļaušanu budžetā, kā arī kavēšanās ar kohēzijas politikas darbības programmu īstenošanu; uzskata, ka 2015. gads ir pēdējais brīdis rast reālus un noturīgus risinājumus šiem nenokārtotajiem jautājumiem;

13.  prasa pilnībā īstenot kopīgos paziņojumus par maksājumu apropriācijām un par maksājumu plānu, par kuriem Parlaments, Padome un Komisija vienojās 2015. gada budžeta procedūras beigās, un uzskata, ka šāda rīcība parādītu, ka visām trijām iestādēm ir nopietni nodomi mēģināt rast risinājumu nesamaksāto rēķinu problēmai; atgādina apņemšanos šogad organizēt vismaz trīs iestāžu sanāksmes par maksājumiem, lai izanalizētu maksājumu veikšanu un pārskatītās prognozes; cer, ka pirmajā no šīm sanāksmēm 2015. gada martā tiks sniegts pārskats par 2014. gada beigās nesamaksāto rēķinu apmēru galvenajās politikas jomās; pauž nožēlu par to, ka, kā jau bija paredzēts, 2014. gada beigās 2007.–2013. gada kohēzijas programmām vien tas sasniedza līdz šim nepieredzētu summu — EUR 24,7 miljardus; pauž nožēlu, ka šis parāds apdraud ES uzticamību un ir pretrunā visaugstākajā politiskajā līmenī noteiktajiem mērķiem izaugsmes un nodarbinātības jomā; uzsver, ka maksājumi ir tiešs un loģisks turpinājums iepriekš uzņemtajām saistībām;

14.  piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi pārdomāta maksājumu plāna sagatavošanai un īstenošanai, lai pašreizējās DFS darbības laikā samazinātu nesamaksāto rēķinu apmēru līdz tā strukturālajam līmenim, kā Padome, Parlaments un Komisija to ir norādījuši kopīgajā deklarācijā, par kuru tika panākta vienošanās 2015. gada budžeta procedūras laikā; atgādina, ka par šo plānu visas trīs iestādes vienosies laicīgi pirms 2016. gada budžeta projekta iesniegšanas; uzskata, ka iestāžu 2015. gada marta sanāksmē trijām iestādēm vajadzētu spēt vienoties par šo plānu;

15.  atkārto savu jau sen ieņemto nostāju, ka maksājumi īpašajiem instrumentiem (elastības instruments, ES Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos) jārēķina papildus DFS maksājumu maksimālajam apjomam, kā tas tiek darīts saistību gadījumā; pauž nožēlu par to, ka pagājušā gada budžeta procedūrā nebija iespējams panākt vienošanos, ņemot vērā to, ka Padome nepareizi interpretēja attiecīgo DFS noteikumu; uzsver, ka Padomes nostāja šajā jautājumā nozīmē, ka DFS var tikt samazināta vēl vairāk salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu; cer, ka jautājums tiks atrisināts, kad Komisija 2015. gadā veiks vispārējās maksājumu rezerves tehnisko korekciju;

16.  atgādina, ka ES aģentūrām ir svarīga loma ES politikas un mērķu izstrādē un īstenošanā, piemēram, konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības jomā; atgādina Komisijai un Padomei, ka ES aģentūras pilda uzdevumus, ko tām ir uzticējis likumdevējs, un tādējādi tās ir jāņem vērā kā nozīmīgas ES administrācijas daļas; uzsver, ka aģentūrām ir vajadzīgi pietiekami finansiālie un cilvēkresursi, lai tās varētu pilnībā un efektīvi pildīt pienākumus, kas tām noteikti tiesību aktos; uzsver, ka viena ES aģentūra jau ir paziņojusi, ka tā ir atlikusi un atcēlusi iesāktus projektus tāpēc, ka 2015. gada budžetā ir nolemts drastiski samazināt tās darbinieku skaitu un budžeta līdzekļus; atgādina, ka Parlaments ir pret pārdales fonda veidošanu, un prasa Komisijai 2016. gada budžeta projektā atcelt tā ietekmi;

Turpmākā rīcība

17.  mudina Komisiju, sagatavojot 2016. gada budžeta projektu, pienācīgi ņemt vērā iepriekš minētās politiskās prioritātes, lai attiecīgajām ES programmām un pasākumiem tiktu nodrošināti minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi; šajā sakarībā cer no Komisijas saņemt pozitīvu atbildi uz papildu pieprasījumiem un viedokļiem, kas pausti šajā rezolūcijā, lai atrisinātu pastāvīgās problēmas un sekmētu šā gada budžeta procedūru; turklāt cer, ka Komisija budžeta projektā ierosinās atbilstošu maksājumu apropriāciju līmeni, pamatojoties uz reālām prognozēm un vajadzībām, lai ES rīcībā būtu līdzekļi, kas atbilstu tās vērienīgajiem mērķiem;

18.  atgādina, ka saskaņā ar Līgumu „Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”; uzstāj, ka ir jāizmanto visi saskaņā ar DFS regulu pieejamie līdzekļi, lai ievērotu Savienības juridiskās saistības un neapdraudētu vai neaizkavētu maksājumus visām iesaistītajām pusēm, piemēram, pētniekiem, universitātēm u. c.;

19.  aicina Padomi, izskatot nākamā gada budžetu, beigt piemērot dubultstandartus un pildīt apņemšanās, ko tā ir paudusi savos paziņojumos un lēmumos, neatkarīgi no tā, vai tās attiecas uz maksājumu krīzi, DFS, stratēģiju “Eiropa 2020” vai investīciju atjaunošanu; uzskata, ka šādi politiski paziņojumi un apņemšanās ir tikai tukši vārdi, ja tos nepapildina pietiekami budžeta līdzekļi, kas ļautu tos īstenot;

20.  apņemas, ievērojot DFS maksimālos apjomus un pienācīgi ņemot vērā akūto maksājumu trūkumu, apzinīgi un atbildīgi pildīt savu budžeta lēmējinstitūcijas vienas iestādes lomu, veicinot ļoti mērķtiecīgus palielinājumus tajās budžeta jomās, kurās ir augsta apguves spēja, kas atbilst tā politiskajām prioritātēm un garantē veiksmīgu izpildi; šajā sakarībā ir paredzējis ar specializēto komiteju palīdzību izpētīt īpašās programmas un budžeta pozīcijas, ar kurām šo mērķi varētu labāk sasniegt;

21.  uzsver, ka 2016. gada budžets būs izšķiroši svarīgs, jo 2016. gads būs ne tikai pirmais gads, kad tiks īstenots jaunās DFS noteikums par vispārējo saistību rezervi, bet šim budžetam būtu arī jākalpo par atskaites kritēriju DFS pārskatīšanā pēc vēlēšanām, kura tiks sākta pirms 2016. gada beigām; uzsver, ka ir nepieciešams noteikt politiskās prioritātes un laicīgi konstatēt jomas, kurās ir pierādījies, ka ES izdevumi rada pievienoto vērtību, un kurās 2014.–2020. gada DFS perioda otrajā pusē būs vajadzīgas papildu investīcijas; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi cieši uzraudzīt to nozīmīgāko ES programmu īstenošanu un izpildi, kuras šajā budžeta procedūrā jau darbojas;

22.  atkārtoti apstiprina, ka Parlaments iestājas par ES pašu resursu sistēmas padziļinātu reformu, jo tās pašreizējie trūkumi budžeta sarunās rada nopietnus sarežģījumus; tādēļ uzskata, ka Pašu resursu augsta līmeņa grupas darbs Mario Monti vadībā politiskajā ziņā ir ārkārtīgi nozīmīgs; atzinīgi vērtē minētās augsta līmeņa grupas pirmo novērtējuma ziņojumu, kurā ir ierosināts jautājumu par Savienības budžeta pašu resursiem apskatīt no iespējami daudziem aspektiem, un ar nepacietību gaida tās darba iznākumu un galīgos priekšlikumus, ko paredzēts 2016. gadā izklāstīt iestāžu konferencē, kurā piedalīsies arī valstu parlamenti, un skatīt saistībā ar DFS pārskatīšanu pēc vēlēšanām;

o
o   o

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0100.
(5) OV L 69, 13.3.2015.


2013. gada ziņojums par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu
PDF 504kWORD 143k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu (2014/2155(INI))
P8_TA(2015)0062A8-0024/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. jūlija ziņojumu „Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība — Cīņa pret krāpšanu. 2013. gada ziņojums“ (COM(2014)0474) un pievienotos dienesta darba dokumentus (SWD(2014)0243, SWD(2014)0244, SWD(2014)0245, SWD(2014)0246, SWD(2014)0247 un SWD(2014)0248),

–  ņemot vērā OLAF 2013. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas darbības ziņojumu: 2013. gada februāris – 2014. gada janvāris,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 29. septembra paziņojumu „ES budžeta aizsardzība līdz 2013. gada beigām” (COM(2014)0618),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ziņojumu „ES pretkorupcijas ziņojums” (COM(2014)0038),

–  ņemot vērā Eirobarometra Īpašo ziņojumu Nr. 397 par korupciju,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumus par PVN iztrūkumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulu (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma „Hercule III”) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. jūlija priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā(4), 2010. gada 18. maija deklarāciju par Eiropas Savienības centieniem korupcijas apkarošanā(5) un Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

–  ņemot vērā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(6),

–  ņemot vērā Apvienoto Nācijas Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju un Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju;

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0024/2015),

A.  tā kā no ES budžeta, kurā katra dalībvalsts saskaņā ar kopīgiem objektīviem kritērijiem sniedz samērīgu ieguldījumu, tiek atbalstīta Savienības politikas nostādņu īstenošana un tas apliecina vienotību un kalpo par instrumentu Eiropas integrācijas veicināšanai;

B.  tā kā ES finanšu interešu un pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanai būtu jānodrošina, ka budžeta ieņēmumi un izdevumi veicina ES prioritāšu un mērķu sasniegšanu, kā arī iedzīvotāju uzticības palielināšanu, stiprinot viņu pārliecību, ka viņu nauda tiek izlietota pārredzami, pilnībā ievērojot ES mērķus un politiku, un atbilstīgi ES iedzīvotāju interesēm;

C.  tā kā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība rada sarežģītus apstākļus pārkāpumu novēršanai un krāpšanas apkarošanai, savukārt jebkurš nepareizs ES līdzekļu izmantojums rada ne tikai individuālus zaudējumus, bet arī zaudējumus visai sabiedrībai un kaitē katras dalībvalsts un visas Savienības interesēm;

D.  tā kā nolūkā uzlabot jau esošos normatīvos aktus, piemēram, Konvenciju par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (PIF konvencija), attiecībā uz cīņu pret krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Savienības finansiālās intereses, Komisija ir iesniegusi divus priekšlikumus instrumentiem krimināltiesību jomā — PIF direktīvai un regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (EPPO regulai) — ar mērķi nodrošināt efektīvāku izmeklēšanu un labāk aizsargāt nodokļu maksātāju naudu visā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Eiropā;

E.  tā kā cīņai pret krāpšanu, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Savienībā jābūt Kopienas iestāžu politiskās rīcības prioritātei un tā kā tādēļ dalībvalstu policijas un tiesu iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme,

I.Ar krāpšanu nesaistītu un krāpniecisku pārkāpumu konstatēšana un ziņošana par tiem

1.  ņem vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība — Cīņa pret krāpšanu. 2013. gada ziņojums“ (Komisijas gada ziņojums); atzinīgi vērtē plašu tādu juridisko un administratīvo pasākumu klāstu, kurus Komisija veikusi kopš 2011. gada, tādējādi veidojot jaunu vidi, lai vēl vairāk uzlabotu Savienības finansiālo interešu aizsardzības politiku; uzsver, ka pašreizējā cīņa pret krāpšanu nesniedz pietiekamus rezultātus nevis tādēļ, ka nav regulējuma, bet gan tādēļ, ka tā īstenošanas līmenis nav apmierinošs; prasa, lai Komisijai nākamajā ziņojumā savlaicīgāk reaģētu uz Parlamenta prasībām tā iepriekšējos PIF gada ziņojumos;

2.  atgādina, ka saistībā ar dalībvalstu pašreizējām ekonomiskajām grūtībām un nepietiekamajiem ES budžeta līdzekļiem Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība ir īpaši svarīga; uzsver, ka ES līdzekļi ir jāpārvalda pienācīgi un jāizlieto pēc iespējas efektīvāk;

3.  norāda, ka 2013. gadā kopumā Komisijai tika ziņots par 15 779 pārkāpumiem, no kuriem 14 170 nebija saistīti ar krāpšanu, bet 1609 bija krāpnieciski pārkāpumi par kopējo summu aptuveni EUR 2,14 miljardu apmērā, no kuriem aptuveni EUR 1,76 miljardi bija saistīti ar izdevumiem, kas veidoja 1,34% no visiem maksājumiem, bet atlikušie EUR 380 miljoni veidoja 1,86% no visiem iekasētajiem tradicionālajiem pašu resursiem (TPR);

4.  norāda — lai gan to ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu kopējā finansiālā ietekme, par kuriem tika ziņots 2013. gadā, samazinājās līdz aptuveni EUR 1,84 miljardiem, kas ir par 38 % mazāk nekā 2012. gadā, šādu reģistrēto pārkāpumu skaits pieauga par 16 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; turklāt norāda, ka krāpniecisko pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots 2013. gadā, palielinājās par veseliem 30 %, salīdzinot ar 2012. gadu, savukārt šo pārkāpumu finansiālā ietekme, kas skāra EUR 309 miljonus ES finansējuma, samazinājās par 21%;

5.  norāda, ka, pateicoties jaunai informācijai, kas kļuva pieejama sakarā ar būtiskām izmaiņām attiecībā uz to, kā dalībvalstis un Komisija ziņo par pārkāpumiem, Komisijas 2013. gada ziņojumā ir mainīts akcents no vispārīga rakstura pārkāpumiem uz tiem, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem; aicina Komisiju saglabāt šo pieeju nākamajā gada ziņojumā par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu; īpaši mudina Komisiju tomēr turpināt palielināt informācijas pieejamību un uzlabot ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu jomas, veidu un ietekmes analīzi, ņemot vērā šo pārkāpumu ievērojamo skaitu un ar tiem saistīto negatīvo finansiālo ietekmi, kas nelabvēlīgi skar ES finansiālās intereses;

6.  uzsver, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību gan Komisijas, gan dalībvalstu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas negatīvi ietekmē Savienības finansiālās intereses; norāda, ka ir svarīgi īstenot ciešu sadarbību un koordināciju starp Komisiju un dalībvalstīm, lai efektīvi aizsargātu Savienības finansiālās intereses, un tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi par prioritāti noteikt šādas sadarbības un koordinācijas stiprināšanu un to efektivitātes maksimālu veicināšanu; norāda, ka par Savienības finansiālo interešu aizsardzību ir vienlīdz jārūpējas gan resursu, gan izdevumu sadaļā;

7.  norāda, ka vispārējās tendences iespējamu krāpniecisku pārkāpumu atklāšanā un ziņošanā par tiem pēdējos piecos gados liecina par nelielu samazinājumu, savukārt to pārkāpumu skaits, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem, ir pakāpeniski palielinājies; prasa, lai Komisija sīkāk izpētītu galvenos šī pieauguma iemeslus un veiktu analīzi, kurā rastu atbildi uz jautājumu par to, vai šāda tendence ir vērojama tādēļ, ka ir mainījusies pārkāpumu gadījumu atklāšana vai tas, kā dalībvalstis klasificē gadījumus;

8.  pauž pārliecību, ka PIF direktīvā paredzētie krimināltiesību instrumenti būs efektīvi tikai tad, ja tajos būs skaidri definēti noziegumi finansiālo interešu aizsardzības jomā, minimālais un maksimālais brīvības atņemšanas sods, kas piemērojams visās iesaistītajās dalībvalstīs, kā arī noilguma noteikumu minimums un tas, vai attiecīgie noteikumi visās dalībvalstīs turpmāk tiks īstenoti efektīvi un vienādi;

Ieņēmumi — pašu resursi

9.  atzinīgi vērtē to, ka 98 % TPR tiek iekasēti bez īpašām problēmām un reģistrētie krāpnieciskie pārkāpumi veido 0,29 % no kopējās konstatētās TPR summas (EUR 61 miljona apmērā), savukārt ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi veido 1,57 % no TPR (EUR 327,4 miljonu apmērā); norāda, ka 2013. gadā konstatētie krāpšanas un pārkāpumu gadījumi radīja zaudējumus EUR 380 miljonu apmērā, no kuriem dalībvalstis kopumā atguva EUR 234 miljonus; jo īpaši ņem vērā to, ka šis ar TPR saistītais atgūšanas īpatsvars 62 % apmērā 2013. gadā ir uzskatāms par līdz šim labāko rezultātu pēdējo desmit gadu laikā;

10.  pauž bažas par to, ka 2013. gadā lielākā daļa OWNRES datubāzē konstatēto summu ES 28 dalībvalstīs bija saistītas ar muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā“ gan attiecībā uz krāpnieciskiem gadījumiem (93 %), gan pārkāpumiem (87 %); aicina Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā“, lai to mazāk ietekmētu krāpšanas un pārkāpumu gadījumi;

11.  pauž bažas par to, ka 2013. gadā OWNRES datu bāzē ar krāpšanas gadījumiem saistīto līdzekļu atgūšanas īpatsvars bija tikai 23,74 %, kas ir zemāks par vidējo līmeni, proti, 33,5 % 2008.–2012. gada laikposmā; norāda, ka attiecībā uz krāpšanas gadījumiem, par kuriem ziņots 2013. gadā, līdzekļu atgūšanas īpatsvars ir 67,9 %; vispārīgi uzsver dalībvalstu iestāžu un Komisijas dienestu atbildību attiecībā uz nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu un aicina tos pienācīgi veikt šo pienākumu un ievērojami palielināt ar krāpšanas gadījumiem saistīto līdzekļu atgūšanas īpatsvaru, kura līmenis kopumā ir ļoti zems, salīdzinot ar atgūšanas īpatsvaru ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu gadījumos;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība 2013. gadā parakstīja ANO Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu; ņem vērā, ka 15 dalībvalstis ir parakstījušas minēto protokolu, bet ka pašlaik tikai Austrija to ir ratificējusi; tādēļ aicina pārējās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pabeigt savu ratifikācijas procesu;

13.  uzsver, ka ar lieliem nodokļiem apliekamu preču kontrabanda rada būtiskus ES un dalībvalstu budžeta ieņēmumu zaudējumus un ka tiešais muitas ieņēmumu zaudējums tikai cigarešu kontrabandas dēļ gada laikā tiek lēsts vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā; turklāt vērš uzmanību uz viltoto preču kontrabandu, kas kaitē gan dalībvalstu nodokļu iestādēm, gan ES uzņēmumiem;

14.  norāda uz pašreizējo darbu nacionālā kopienākuma (NKI) datu uzlabošanas jomā un uz jautājumiem, kas aktualizēti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2013, kurā prasīts īsākā laikā un rūpīgāk pārbaudīt NKI rādītājus un uzlabot ziņošanu un koordinēšanu rezultātu jomā, lai arvien vairāk varētu paļauties uz NKI sistēmas sniegumu ES ienākumu aprēķināšanā;

15.  norāda, ka ēnu ekonomikas iekļaušanai nacionālajos kontos vajadzētu veicināt pilnīgāku un uzticamāku NKI datu sniegšanu, un aicina Komisiju un Eurostat padziļināt sadarbību ar valstu statistikas iestādēm, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs šo jautājumu izskata saskaņoti un salīdzināmi, izmantojot visjaunāko informāciju;

16.  uzsver, ka daudzās dalībvalstīs ir pastāvīgi augsts PVN iztrūkums, kas saistīts ar krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas PVN jomā; uzsver, ka Komisija ir pilnvarota kontrolēt un uzraudzīt dalībvalstu veiktos pasākumus; tādēļ aicina Komisiju pilnībā izmantot savas pilnvaras, lai palīdzētu dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas PVN jomā;

17.  turklāt norāda, ka 2013. gadā dalībvalstīs tika reģistrēti 133 cigarešu kontrabandas gadījumi, ar kuriem saistītie TPR tiek lēsti EUR 7 miljonu apmērā; uzsver, ka šī tendence liecina par krasu samazinājumu, salīdzinot ar 2012. gadu, kad tika ziņots par 224 gadījumiem par summu aptuveni EUR 25 miljonu apmērā; pauž nopietnas bažas par to, ka Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Kipra, Luksemburga, Portugāle, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija 2013. gadā nav ziņojusi Komisijai par cigarešu kontrabandas gadījumiem, un apšauba ziņošanas procesa efektivitāti minētajās valstīs; neatlaidīgi prasa, lai visas dalībvalstis precīzi un savlaicīgi ziņotu Komisijai par kontrabandas un viltošanas gadījumiem un tādējādi varētu uzlabot negatīvi ietekmēto TPR aplēses;

18.  norāda, ka Komisija publicēs pētījumu par iespēju izstrādāt tabakas izstrādājumu izsekošanas un identificēšanas sistēmu; uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis kontrabandas apkarošanā; prasa Komisijai izstrādāt un īstenot atvērtu un konkurētspējīgu izsekošanas un identificēšanas sistēmu tā, lai sistēmas struktūra un tās īstenošanas veids nesniegtu priekšrocības vienam vai tikai dažiem risinājumu sniedzējiem;

Akcīzes preču aprites un kontroles sistēma

19.  atgādina, ka:

   Parlaments 2014. gada 3. aprīļa rezolūcijā par 2012. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību(7) norādīja, ka tiesībaizsardzības iestādes ir konstatējušas, ka palielinās akcīzes preču aprites un kontroles sistēmas (EMCS) ļaunprātīga izmantošana, ko veic noziedzīgi grupējumi, un ka trūkst pārbaužu dabā attiecībā uz precēm, kas tiek transportētas saskaņā ar EMCS;
   Komisijai nākamajā 2014. gada ziņojumā par Savienības finanšu interešu aizsardzību būtu jāsniedz Parlamentam jaunākā informācija par pasākumiem, kas veikti, lai palielinātu fiziskās pārbaudes;
   ir jānosaka stingrākas prasības EMCS piekļuves tiesību saņemšanai, pirms tirdzniecības iekļaujot visaptverošu atbilstības vēsturi, lai uzņēmējiem varētu piešķirt „pilnvarota komersanta” („uzticama uzņēmēja”) statusu un lai vienīgi šie uzņēmēji varētu tieši darboties EMCS;
   Parlaments ir prasījis Komisijai iesniegt rezultātus par pašreizējo izpēti attiecībā uz nepieciešamību grozīt Direktīvu 2008/118/EK;
   dalībvalstīm ir jāveic stabilākas un visaptverošākas pārbaudes par personām un uzņēmumiem, kas piesakās reģistram;
   Komisijai būtu jāsniedz skaidrojumi par pasākumiem, kuri veikti attiecībā uz sadarbības uzlabošanu ar nodokļu iestādēm, ņemot vērā, ka preces var viegli deklarēt nepareizi, lai izvairītos no akcīzes nodokļu maksāšanas;
   termiņi, kas paredzēti akcīzes preču apritei starp sertificētām noliktavām, ir neatbilstoši gari, un tādēļ šādu termiņu dēļ vienā un tajā pašā deklarācijā ir iespējamas vairākkārtējas darbības un novirzes, pirms piegādes datums ir ievadīts sistēmā; tādēļ atgādina savu prasību par to, lai preču sūtītājs par izmaiņām nekavējoties informētu deklarētā galamērķa un jaunā galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi;
   Parlaments ir prasījis, lai maksimāli pieļaujamais laiks ziņojuma iesniegšanai par akcīzes preču saņemšanu būtu viena darbdiena un turklāt lai katra pārvadājuma ceļā pavadīto laiku aprēķinātu un noteiktu saskaņā ar izmantotā transportlīdzekļa veidu un attālumu starp nosūtīšanas un galamērķa vietu; prasa Komisijai informēt Parlamentu, tiklīdz minētās prasības tiks izpildītas;
   nepieciešamās garantijas muitas noliktavu izveidei ir pārāk zemas salīdzinājumā ar akcīzes preču vērtību un ka tādēļ Parlaments aicināja Komisiju noteikt mainīgo lielumu atkarībā no preču veida un faktiskā tirdzniecības apjoma; prasa Komisijai informēt Parlamentu, tiklīdz minētās prasības tiks izpildītas;
   Parlaments pauž bažas, ka dalībvalstis ir ieviesušas savas EMCS sistēmas saskaņā ar Komisijas plaši definētām prasībām; atkārtoti aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un ieviest vienotāku sistēmu visā ES;

Izdevumi

20.  vērš uzmanību uz to, ka satraucoši augstā līmenī, proti, par 76 %, ir pieaudzis to pārkāpumu skaits saistībā ar ES izdevumiem, par kuriem tiek ziņots kā par krāpnieciskiem, un mudina kompetentās iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai turpmākajos gados novērstu šādu negatīvu tendenci;

21.  pauž bažas par to, ka lauksaimniecības nozarē 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir ievērojami palielinājies kopējais pārkāpumu skaits un jo īpaši — krāpniecisku darbību skaits; norāda, ka 2013. gadā attiecībā uz pārkāpumiem parādījās jauna ievērojama tendence saistībā ar labumguvēju neatbilstību kvalitātes prasībām un tika ziņots par 51 krāpniecisku gadījumu; uzskata, ka saistībā ar šīm tendencēm ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi, kuri vērsti uz to, lai, no vienas puses, izskaustu praksi, kas var radīt netīšus pārkāpumus, un, no otras puses, agresīvi vērstos pret koruptīvu un kriminālsodāmu rīcību;

22.  atzīst, ka lauksaimniecības un lauku attīstības jomā dalībvalstis 2013. finanšu gadā no labumguvējiem atguva EUR 197 miljonus, lai gan tā paša finanšu gada beigās no labumguvējiem bija jāatgūst vēl EUR 1 318,3 miljoni, no kuriem EUR 1 097,1 miljons ir summa, kas vēl ir jāatmaksā ES budžetā saistībā ar 50/50 mehānisma piemērošanu; pauž bažas par to, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļu atgūšana ir zem vispārējā vidējā līmeņa un ka līdz 2013. gada beigām pat pusē 2009. gadā konstatēto pārkāpumu gadījumu līdzekļi nebija atgūti;

23.  norāda uz būtisko atšķirību starp dalībvalstīm attiecībā uz to spēju atgūt summas, kas zaudētas saistībā ar konstatētajiem nelikumīgajiem maksājumiem KLP jomā, un mudina dalībvalstis, kuru atgūšanas īpatsvars ir zemāks par 33 %, būtiski uzlabot savus rezultātus 2015. gadā un turpmākajos gados;

24.  ņem vērā, ka pēc 2013. gada kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas dalībvalstīm ir lielākas elastīguma iespējas tās īstenošanā un jo īpaši dalībvalstis var to pielāgot savām spējām un prioritātēm reģionu un valsts līmenī, kā arī veikt pārvietojumus starp šīs politikas dažādajiem pīlāriem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, lai šī elastīguma iespēju palielināšanās nenotiktu uz uzraudzības un novērtēšanas sistēmu rēķina; turklāt norāda, ka saistībā ar jauno KLP Komisija strādā pie vienkāršošanas programmas izstrādes; aicina Komisiju vienkāršošanas programmu pilnībā saskaņot ar DG AGRI krāpšanas apkarošanas stratēģiju un saglabāt līdzsvaru starp vienkāršošanu un ES līdzekļu pareizu pārvaldību, nodrošinot atbilstīgas pārbaudes;

25.  pauž bažas arī par to, ka vidējais kavēšanās ilgums starp pārkāpuma izdarīšanu, tā konstatēšanu un — visbeidzot — ziņošanu par to Komisijai ir 6,3 gadi lauksaimniecības nozarē un 2,75 gadi citās nozarēs; atgādina, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas tiek uzsāktas turpmākas procedūras (iekasēšanas rīkojumi, OLAF izmeklēšanas utt.); prasa, lai Komisija katrai politikas jomai noteiktu ar konstatēto pārkāpumu saistītās procedūras vidējo, minimālo un maksimālo ilgumu dalītajā pārvaldībā;

26.  cer, ka ievērojamais to pārkāpumu pieauguma augstais līmenis zivsaimniecības jomā 2013. gadā (475 %), par kuriem tika ziņots, būs vērojams tikai vienu gadu sakarā ar novēloto programmu īstenošanu šajā nozarē un ka tam nevajadzētu kļūt par negatīvu tendenci, kas rada šaubas par ES zivsaimniecības politikas nozīmīgumu;

27.  ar bažām norāda, ka kohēzijas politikas jomā paziņoto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 15 %; tomēr norāda arī uz to, ka par 49 % samazinājušās summas ar krāpšanu nesaistītos gadījumos, un par 22 % — krāpšanas gadījumos;

28.  norāda, ka 321 pārkāpums, par kuru ziņots kā par krāpniecisku, un 4672 pārkāpumi, par kuriem ziņots kā par pārkāpumiem, kas nav saistīti ar krāpšanu, skāra kohēzijas politiku; apzinās to, ka abās kategorijās ziņoto gadījumu skaits palielinājās par 15 % salīdzinājumā ar 2012. gadu un ka tāpat kā iepriekšējos gados lielākā daļa summu, kuras 2013. gadā skāra pārkāpumi (63 %), joprojām ir saistītas ar kohēzijas politiku; tomēr uzsver, ka abās kategorijās attiecīgās summas samazinājās, tika konstatēti pakāpeniski uzlabojumi, kuri balstīti uz iepriekšējo gadu pieredzi, un ka pirmo reizi kohēzijas politika nebija tā budžeta izdevumu joma, kurā konstatēts visaugstākais krāpniecisko pārkāpumu skaits;

29.  tomēr pauž nožēlu, ka trūkst informācijas par atgūstamajiem apjomiem un atgūšanas īpatsvaru tieši saistībā ar 2013. finanšu gada kohēzijas politiku; aicina Komisiju nākamajā gada ziņojumā sniegt detalizētu informāciju šajā sakarībā;

30.  norāda, ka saistībā ar izdevumiem centralizētajā pārvaldībā piecu gadu laikposmā līdzekļu atgūšanas īpatsvars attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem tiek ziņots kā par krāpnieciskiem, ir 54,4 %, savukārt attiecībā uz pārkāpumiem, kas nav saistīti ar krāpšanu, — 63,9 %; mudina Komisiju turpināt līdzekļu atgūšanas procesa uzlabošanu un panākt, lai tas tiktu īstenots savlaicīgāk;

31.  aicina Komisiju uzņemties vispārēju atbildību par to līdzekļu atgūšanu, kas nelikumīgi izmaksāti no ES budžeta, kā arī noteikt vienādus ziņojumu sniegšanas principus visām dalībvalstīm, lai vāktu atbilstīgus, salīdzināmus un precīzus datus;

32.  pauž bažas par to, ka attiecībā uz iekasēšanas rīkojumiem gadījumos, par kuriem paziņots 2009.–2013. gada laikposmā un kuri kvalificēti kā pārkāpumi (gan tie, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, gan tiem, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem), vidējais kavēšanās ilgums starp pārkāpuma izdarīšanu un tā konstatēšanu ir 3,4 gadi — vairāk nekā pusē gadījumu (54 %) pārkāpumi tika konstatēti 4 gadu laikā pēc gada, kad pārkāpums tika izdarīts, savukārt attiecībā uz atlikušo daļu (46 %) kavēšanās ilga no 4 līdz 13 gadiem; atgādina, ka pēc pārkāpuma konstatēšanas tiek uzsāktas turpmākas procedūras (iekasēšanas rīkojumi, OLAF izmeklēšanas utt.); prasa, lai Komisija noteiktu ar konstatēto pārkāpumu saistītās procedūras vidējo, minimālo un maksimālo ilgumu centralizētajā pārvaldībā;

33.  pauž gandarījumu par to, ka attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu 2013. gadā to pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, bija par 40 % mazāks nekā 2009. un 2010. gadā un ka 2013. gads bija trešais gads pēc kārtas, kurā šī pozitīvā tendence saglabājās;

34.  ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu, pateicoties administratīvajām pārbaudēm, pārbaudēm uz vietas un revīzijas darbībām, krāpniecisko pārkāpumu konstatēšanā tika sasniegts ievērojami augstāks līmenis, proti, 63 %, salīdzinot ar mazāk nekā 20 % iepriekšējā septiņu gadu laikposmā, lai gan 2013. gadā bija vērojams neliels samazinājums līdz 55 %;

35.  ņem vērā, ka 2013. gadā Komisija slēdza 217 lietas par maksājumu pārtraukšanu kohēzijas politikas jomā un ka gada beigās 131 no tiem vēl joprojām nebija nokārtots, un to summa bija gandrīz EUR 1,977 miljoni; ņem vērā arī to, ka Komisija pieņēma 15 apturēšanas lēmumus 2013. gadā un divus 2014. gada janvārī;

36.  ņem vērā, ka 2013. gadā saistībā ar pirmspievienošanās palīdzību (PAA) tika ziņots par 33 krāpnieciskiem pārkāpumiem par summu EUR 14,4 miljonu apmērā un ka minētie pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar Īpašo pirmspievienošanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD); turklāt norāda, ka deviņi paziņotie krāpnieciskie pārkāpumi par summu EUR 1,2 miljonu apmērā bija saistīti ar pirmspievienošanās instrumentu (IPA); norāda, ka 2003.–2013. gadā ar PAA saistītais atgūšanas īpatsvars pārkāpumu un krāpšanas gadījumos sasniedza attiecīgi 37,36 % un 29,22 %; aicina Komisiju un IPA saņēmējvalstis veikt pasākumus, lai palielinātu ar IPA saistīto atgūšanas īpatsvaru;

37.  prasa sniegt priekšlikumus par izdevumu programmu samazināšanu, jo īpaši, ja tās daļēji pārklājas, un vienmēr, kad tas ir iespējams, orientēt programmas uz dalībvalstīm, kurām visvairāk nepieciešams atbalsts, tādējādi ne visas programmas vienmēr sniegtu atbalstu visu dalībvalstu pasākumiem;

38.  pauž bažas par to, ka vairākus EIB finansētos projektus ir skāruši korupcijas un krāpšanas gadījumi; uzskata, ka EIB 2013. gada 8. novembra dokuments, kurā noteikta EIB politika korupcijas, krāpšanas, slepenu vienošanos, spaidu, šķēršļu likšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un izskaušanai, norāda uz to, ka vairākos EIB finansēto projektu īstenošanas gadījumos netiek īstenota pietiekama kontrole; pauž bažas par to, ka 2013. gadā EIB finansēja projektu Passante di Mestre par kopējo summu EUR 350 miljonu apmērā un ka, neraugoties uz to, ka šis projekts ir saistīts ar korupciju un krāpšanu un šajā sakarībā tika aizturētas vairākas iesaistītās personas, tā apsver iespēju no jauna piešķirt šim projektam finansējumu par papildu summu EUR 700 miljonu apmērā, izmantojot projektu obligācijas; tādēļ prasa, lai tad, ja krāpšana un korupcija ir pierādīta, EIB būtu pienākums apturēt un/vai bloķēt jebkādu paredzētu un attiecīgajā brīdī īstenotu finansējuma sniegšanu konkrētajam projektam;

II.Konstatētās problēmas un veicamie pasākumi

39.  uzsver savas bažas attiecībā uz joprojām pastāvošajiem draudiem ES budžetam, kuri saistīti gan ar noteikumu neievērošanu (ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi), gan tīšiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem (proti, krāpšanu); pieprasa uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstīgus un pienācīgus pasākumus un instrumentus ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu nepieļaušanai un novēršanai un krāpšanas apkarošanai;

40.  uzsver, ka situācija, kad dalībvalstis savlaicīgi nesniedz datus vai nesniedz precīzus datus, atkārtojas vairākus gadus; atkārtoti pauž bažas par to, ka joprojām atšķiras dažādu dalībvalstu pieeja attiecībā uz krāpniecisku un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu konstatēšanu un ziņošanu par tiem, cita starpā tādās jomās kā kohēzijas politika un lauksaimniecība, un ka dažos gadījumos, piemērojot tiesisko regulējumu, vērojama atšķirīga interpretācija; norāda, ka minētais rada šķēršļus salīdzinājuma un objektīva novērtējuma veikšanai, kā arī kavē Parlamentu, Komisiju un OLAF attiecībā uz ieteikumu sniegšanu; aicina Komisiju izstrādāt vienotas pamatnostādnes un norādes, lai samazinātu ievērojamās atšķirības starp dažādajām dalībvalstu pieejām, un vienotu un visaptverošu datu bāzi par faktiski izdarītajiem pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem, tostarp tādos krāpšanas un korupcijas gadījumos, kuros iesaistīti civildienesta ierēdņi, tādējādi sniedzot gan iestādēm, gan iedzīvotājiem uzticamus, salīdzināmus un centralizētus datus par efektīvu koriģējošo pasākumu veikšanu un par objektīvu novērtējumu attiecībā uz pārkāpumu faktisko nevis šķietamo smagumu, kā arī par atbildīgajām personām;

41.  ņem vērā, ka ieteikumi, kurus Komisija 2012. gadā sniedza dalībvalstīm un kuru īstenošanas statuss ir norādīts Komisijas 2013. gada ziņojumā, jo īpaši par krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem, vienotiem noteikumiem attiecībā uz krāpšanu, publiskā iepirkuma reformu, reģistrētajiem krāpnieciskajiem pārkāpumiem un pārbaužu un kontroles sistēmām un riska novērtējumu, kopumā bija atbilstīgi, un pauž nožēlu, ka dažas problēmas netika pilnībā ņemtas vērā; piemēram, norāda uz to, ka ne visas dalībvalstis uzsāka sagatavošanās darbus 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un tās noteikumu par krāpšanas novēršanu īstenošanai; aicina dalībvalstis īstenot Komisijas 2012. gada ieteikumus, nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenoti ieteikumi, ko Komisija tām sniegusi savā 2011. gada ziņojumā, kā arī 2013. gada ziņojumā, un sniegt argumentētu skaidrojumu gadījumos, kad tās nespēj veikt turpmākus pasākumus saskaņā ar šiem ieteikumiem;

42.  atzīst, ka ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu cēlonis bieži vien ir nepietiekama noteikumu pārzināšana, sarežģītas prasības un regulējums; norāda, ka ir nepieciešams laiks, lai grozījumus noteikumos par ieņēmumiem un izdevumiem, tostarp grozījumus, kas vērsti uz vienkāršošanu, pieņemtu iestādes, kas atbildīgas par šo noteikumu pienācīgu īstenošanu; šajā sakarībā mudina dalībvalstis un Komisiju uzlabot tiesiskā regulējuma interpretēšanu un tā stingru piemērošanu, īstenot mērķtiecīgus un savlaicīgus pasākumus, lai stiprinātu administratīvo kapacitāti gan valsts pārvaldes iestādēs, gan ieinteresēto personu vidū, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijās, cita starpā izmantojot vadlīnijas un apmācību un izstrādājot sistēmas kvalificētu un zinošu darbinieku noturēšanai; aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt termiņa visdusposma novērtējumu, lai noskaidrotu, vai jaunā kohēzijas politiku reglamentējošā sistēma papildus novērš un samazina pārkāpumu risku, un lai izvērtētu iespēju uzlabot spēkā esošo noteikumu vienkāršošanu;

43.  uzskata, ka būtu jāatbalsta dalībvalstis, kuras pašas konstatē pārkāpumus, tostarp krāpšanas gadījumus, un ziņo par tiem, un tās būtu jāmudina turpināt savu ziņošanas un pārvaldības sistēmu uzlabošanu; pauž bažas par Komisijas nespēju noteikt, vai dažu dalībvalstu konstatētais pārkāpumu un krāpšanas gadījumu zemais skaits un lielā atšķirība starp to gadījumu skaitu, par kuriem ziņots dažādos gados, ir saistīts ar šo dalībvalstu kontroles sistēmu neefektivitāti;

44.  pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis piešķir atbilstīgus līdzekļus krāpšanas apkarošanai, un uzskata par nepieņemamu to, ka krāpniecisku pārkāpumu gadījumos dažas dalībvalstis tikai piemēro koriģējošus pasākumus, nesākot iespējamu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un sankciju piemērošanu atbildīgajām personām, un tādējādi nespēj pienācīgi aizsargāt nedz ES, nedz individuālo nodokļu maksātāju finansiālās intereses; norāda, ka dalībvalstu sniegtie statistikas dati par krimināllietām un to iznākumiem ir nepilnīgi, tādēļ ir grūti novērtēt krāpšanas gadījumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procedūru efektivitāti dalībvalstīs; tādēļ uzskata, ka tādu lēmumu pieņemšana, ar kuriem ES līmenī tiek noteikta kriminālatbildība, un Eiropas Prokuratūras izveide, lai uzsāktu un koordinētu šādu pārkāpumu izmeklēšanu, radīs spēcīgu stimulu atturēties no nelikumīgu darbību veikšanas, kā arī ievērot atbilstīgu procedūru, lai uzsāktu vajāšanu un piemērotu sodu par koruptīvu vai kriminālsodāmu rīcību, kas kaitē ES finansiālajām interesēm;

45.  uzskata, ka efektīvi cīnīties pret korupciju ir iespējams, ievērojot krimināltiesiskos pasākumus un papildinot tos ar citiem pasākumiem, piemēram, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību; tādēļ prasa dalībvalstīm apliecināt stingru politisko gribu attiecībā uz korupcijas efektīvu apkarošanu gan valstu, gan ES līmenī, pieņemot efektīvus tiesību aktus korupcijas apkarošanas jomā un īstenojot pašreizējos priekšlikumus ES līmenī, un aicina iedzīvotājus neatlaidīgi izdarīt spiedienu uz valdībām, lai tās aktīvi īstenotu mērķtiecīgu korupcijas novēršanas politiku;

46.  atzinīgi vērtē pirmo ES pretkorupcijas ziņojumu, kas publicēts 2014. gada februārī un ir vērtīgs instruments korupcijas apkarošanas centienu uzraudzībai un izvērtēšanai, un atkārtoti norāda, ka minētajā ziņojumā uzsvērts — pašreizējās labās prakses apmaiņas veicināšanai ir īpaša nozīme; atzinīgi vērtē arī Komisijas paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308), kurā izvērtēti pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu esošo pretkorupcijas instrumentu īstenošanu, un ierosināti veidi, kā vairākās iekšpolitikas un ārpolitikas jomās integrēt spēcīgākus pretkorupcijas apsvērumus; tomēr norāda, ka ir svarīgi pretkorupcijas ziņojuma darbības jomu attiecināt arī uz pārrobežu un ES līmeņa korupcijas elementu un to pasākumu izvērtējumu, kas veikti, lai vēl vairāk uzlabotu ES iestāžu integritāti, un uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša un saskaņota pretkorupcijas stratēģija, kas ietvertu visas ES politikas jomas un kas cita starpā pievērstos pirmajā ES pretkorupcijas ziņojumā paustajām bažām; prasa Komisijai ziņot Parlamentam un Padomei par to, kā ES iestādes īsteno savu iekšējo korupcijas apkarošanas politiku, tostarp Komisijas saistības, kas izriet no ANO Pretkorupcijas konvencijas;

47.  uzsver, ka ir nepieciešama strukturēta koordinācija starp pārvaldes iestādēm un krāpšanas apkarošanas struktūrām, un to, cik svarīgi ir nodrošināt labākās prakses koordinēšanu un apmaiņu starp dalībvalstīm un dažādām pārvaldēm vienā dalībvalstī, lai pēc iespējas vienādotu pieeju krāpšanas apkarošanai; aicina Komisiju izstrādāt mehānismu informācijas apmaiņai starp valstu kompetentajām iestādēm, lai varētu savstarpēji salīdzināt grāmatvedības uzskaiti par darījumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm ar mērķi palīdzēt konstatēt visus pārrobežu krāpšanas gadījumus saistībā ar jauno DFS 2014.–2020. gadam, ņemot vērā Eiropas strukturālo un investīciju fondu makrokategoriju (Eiropas Sociālais fonds — ESF; Eiropas Reģionālās attīstības fonds — ERAF; Kohēzijas fonds — KF; Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai — ELFLA; Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds — EJZF), lai nodrošinātu horizontālu pieeju Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzībai;

48.  uzsver, ka lielāka pārredzamība, kas ļauj veikt atbilstošu pārbaudi, ir noteicošā krāpšanas shēmu atklāšanā; atgādina, ka iepriekšējos gados Parlaments mudināja Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu vienuviet pieejamu pilnīgu informāciju par pārredzamību attiecībā uz visiem ES līdzekļu labumguvējiem no visām dalībvalstīm, vienā Komisijas vietnē publicējot ziņas par visiem labumguvējiem, neatkarīgi no līdzekļu pārvaldītāja un pamatojoties uz tās informācijas standarta kategorijām, kas visām dalībvalstīm jāsniedz vismaz vienā no Savienības darba valodām; aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju un sniegt tai pilnīgu un uzticamu informāciju par dalībvalstu pārvaldīto ES līdzekļu labumguvējiem; pauž nožēlu, ka šis pasākums nav īstenots, un aicina Komisiju to steidzami īstenot; pauž nožēlu, ka Komisija nav ņēmusi vērā šo atkārtoti pausto prasību;

49.  aicina Komisiju veicināt atbilstīgu tiesību aktu pieņemšanu attiecībā uz ziņotāju aizsardzību, piekļuvi informācijai un lobēšanas darbību pārredzamību, jo šādi tiesību akti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu civilo kontroli pār valdībām un ES iestādēm un to darbību sabiedrisku kontroli, un izmantot ES finansējumu, lai atbalstītu neatkarīgu organizāciju darbu minētajā jomā, cita starpā ieviešot finanšu atbalstu pārrobežu pētnieciskajai žurnālistikai;

50.  mudina Komisiju arī turpmāk stiprināt savu uzraudzības lomu attiecībā uz ES budžeta izdevumiem, izmantojot revīzijas, kontroles un pārbaudes darbības, novēršanas darbību plānus un brīdinājuma vēstules pirms maksājumu pieprasījumu iesniegšanas; aicina dalībvalstis un to iestādes pastiprināt centienus un izmantot savu potenciālu, lai konstatētu un labotu kļūdas, pirms Komisijai tiek pieprasīta kompensācija, pilnībā izmantojot tām pieejamo informāciju; šajā sakarībā uzsver preventīvo pasākumu īpašo nozīmi nelikumīgu izmaksu novēršanā, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc turpmākām darbībām izšķērdēto līdzekļu atgūšanai;

51.  atzinīgi vērtē publisko iepirkumu reglamentējošo direktīvu un koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu reglamentējošās direktīvas pieņemšanu un to, ka desmit dalībvalstis jau ir ieviesušas īpašus pasākumus vai to kopumu publiskā iepirkuma jomā, lai mazinātu korupciju un uzlabotu pārvaldības, kontroles un revīzijas sistēmu pārredzamību un efektivitāti; aicina Komisiju sākt publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu, lai sniegtu dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu, sniedzot norādes un nodrošinot labākās prakses apmaiņu un apmācību; aicina Komisiju nepārtraukti un objektīvi uzraudzīt to, vai dalībvalstis ievēro spēkā esošās direktīvas, un nepieciešamības gadījumā uzsākt pienākumu neizpildes procedūras;

52.  norāda, ka pārkāpumu un ar publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu saistīto krāpniecisku gadījumu skaits joprojām ir augsts; aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos steidzami transponēt nesen pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu(8), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs(9), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu(10), lai turpmāk mazinātu pārkāpumu un krāpniecisku gadījumu risku;

53.  atzinīgi vērtē kompetences centra izveidi administratīvās kapacitātes uzlabošanai, lai sniegtu atbalstu valsts pārvaldes iestādēm, kas atbildīgas par ERAF un Kohēzijas fonda pārvaldību un kompetences centra izstrādātā publiskā iepirkuma rīcības plāna īstenošanu sadarbībā ar atbildīgajiem Komisijas dienestiem; tomēr prasa Komisijai ziņot par konkrētiem rezultātiem, kas līdz šim sasniegti, īstenojot centra darbības un iepriekš minēto rīcības plānu;

54.  mudina Komisiju arī turpmāk īstenot tās stingro politiku attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu;

55.  atzinīgi vērtē ziņojumu par Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas (CAFS) īstenošanu un dalībvalstu vadošajām iestādēm sniegtās norādes par attiecīgo krāpšanas apkarošanas noteikumu īstenošanu; tomēr uzstāj, ka deleģētajos un īstenošanas aktos, kuri attiecas uz Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem, Komisijai ir jāpieņem vienkāršotāki noteikumi, kas veicina efektīvu un lietderīgu apguvi, vienlaikus nodrošinot, ka minētie deleģētie un īstenošanas akti neapdraud krāpšanas apkarošanas līmeni;

56.  atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstīs ir izveidoti krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti (AFCOS) kā prasīts jaunās OLAF regulas 3. panta 4. punktā, un to, ka Vācija ir atkārtoti apstiprinājusi sadarbības nolīgumu ar OLAF; norāda, ka AFCOS mērķis ir veicināt efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar OLAF, un prasa, lai dalībvalstis, kuras vēl nav izveidojušas AFCOS, tos izveidotu bez turpmākas kavēšanās; vēlas, lai AFCOS palīdzētu veicināt uzlabojumus ziņošanā par pārkāpumiem un sniegtu savu ieguldījumu saistībā ar attiecīgo ES aktu līdzsvarotu interpretāciju; tomēr pauž bažas par ievērojamajām atšķirībām, kas jau tagad pastāv starp dažādajiem dalībvalstīs izveidotajiem AFCOS darbību, uzdevumu un pilnvaru, kā arī piešķirto cilvēkresursu ziņā; atzīst, ka Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 nav sīki paredzētas AFCOS pilnvaras, institucionālā sistēma un uzdevumi, bet uzskata, ka tādi AFCOS, kas darbojas neatkarīgi un kam ir visaptverošas pilnvaras, tostarp pilnvaras veikt izmeklēšanu, ir standarts, kas jānosaka visām dalībvalstīm;

57.  ņem vērā Komisijas ziņojumu par programmas „Hercule II“ rezultātiem; ņem vērā, ka 2013. gadā „Hercule II“ budžets salīdzinājumā ar 2012. gadu tika samazināts līdz EUR 14 miljoniem saistību apropriācijās un EUR 9,9 miljoniem maksājumu apropriācijās, un tas sarežģīja 2013. gada un iepriekšējo gadu finansiālo saistību nodrošināšanu; ar gandarījumu konstatē, ka dalībvalstis aizvien vairāk interesējas par darbībām saistībā ar „Hercule II“, par ko liecina tas, ka arvien vairāk pieaug uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saņemto pieteikumu skaits; atzinīgi vērtē, piemēram, Vācijas, Spānijas un Rumānijas rezultātus 2013. gadā, kas gūti, pateicoties tāda ļoti attīstīta un starptautiski saderīga tehniskā aprīkojuma izmantošanai, kura iegāde veikta saistībā ar programmu;

58.  atzinīgi vērtē to, ka tika pieņemta regula, ar ko izveido programma „Hercule III” 2014.–2020. gadam un ar kuru paredz iespēju attiecībā uz tehniskās palīdzības dotācijām maksimālo līdzfinansējuma daļu palielināt līdz 80 % un — pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos — līdz 90 % no attaisnojamajām izmaksām, nevis piemērot maksimālo likmi 50 % apmērā saskaņā ar „Hercule II“ lēmumu; norāda, ka 2014. gadā tika sekmīgi izsludināts pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus; tomēr pauž bažas par to, ka programmu jau tagad ievērojami skar nenomaksāto maksājumu problēma, kas var radīt negatīvas sekas finansētajiem un turpmākajiem projektiem; atkārtoti uzsver pienācīgi izveidotu finanšu instrumentu, piemēram, programmas Perikls 2020 un „Hercule III“, nozīmi cīņā pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud Savienības resursus;

59.  atzinīgi vērtē daudzu tādu kopīgo muitas operāciju (JCO) sekmīgos rezultātus, kurās OLAF un dalībvalstis sadarbojās ar dažādiem trešo valstu dienestiem, papildus saņemot Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD, Eiropola un FRONTEX aktīvu atbalstu, un kurās cita starpā tika konfiscēti 68 miljoni kontrabandas cigarešu, 124 kg kokaīna un 140 000 litru dīzeļdegvielas;

60.  norāda, ka 2013. gadā OLAF sniedza 353 ieteikumus, lai attiecīgās ES iestādes, struktūras, biroji, aģentūras vai valstu kompetentās iestādes veiktu administratīvos, disciplināros, finanšu vai tiesvedības pasākumus, un ka tika ieteikts atgūt aptuveni EUR 402,8 miljonus; pauž bažas, ka apsūdzības uzrādīšanas līmenis saistībā ar OLAF sniegtajiem juridiskajiem ieteikumiem par 2006.–2013. gadu ir tikai aptuveni 54 %; pauž bažas par to, ka zemais apsūdzības uzrādīšanas līmenis arī rada negatīvu iespaidu par OLAF veiktās izmeklēšanas rezultātu kvalitāti un izmantojamību; aicina Komisiju steidzami uzlabot OLAF efektivitāti; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Uzraudzības komiteja pilnīgi un atbilstīgi uzraudzītu OLAF darbību (neiejaucoties notiekošajā izmeklēšanas darbā), un tādēļ mudina Komisiju un OLAF uzlabot pašreizējo situāciju, kad Uzraudzības komiteja nespēj īstenot tās uzdevumu; pauž nožēlu arī par to, ka nav pieejama informācija par notiesāšanas rādītājiem lietās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem pret Savienības budžetu;

III.Izmeklēšana un OLAF loma

61.  ņem vērā — pamatojoties uz OLAF sniegto informāciju, 2013. gadā tas saņēma vislielāko līdz šim reģistrēto informācijas apjomu un sniedza nepieredzēti daudz ieteikumu; norāda, ka ir mainījusies arī ienākošās informācijas un sniegto ieteikumu uzskaites metode; prasa Uzraudzības komitejai analizēt šo datu izmaiņu ietekmi un OLAF sniegto ieteikumu kvalitāti;

62.  aicina OLAF Uzraudzības komiteju informēt Parlamentu par OLAF izmeklēšanu ilgumu un tam piemērojamo aprēķināšanas metodi, kura tika mainīta 2012. gadā; norāda, ka šīs izmaiņas var mākslīgi samazināt izmeklēšanu šķietamo ilgumu; prasa Uzraudzības komitejai rūpīgi analizēt OLAF sniegtās informācijas kvalitāti, tostarp veikt iestādēm sniegto ziņojumu analīzi;

63.  ņem vērā, ka OLAF un Uzraudzības komiteja ir pieņēmusi jaunu savstarpējā darba kārtību, un prasa ātri atrisināt atlikušos jautājumus starp abām minētajām iestādēm;

o
o   o

64.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, OLAF Uzraudzības komitejai un OLAF.

(1) OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.
(2) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV C 51 E, 22.2.2013., 121. lpp.
(5) OV C 161 E, 31.5.2011., 62. lpp.
(6) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0338.
(8) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
(9) OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.
(10) OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.


Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojums
PDF 313kWORD 97k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojumu (2014/2947(RSP))
P8_TA(2015)0063B8-0211/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu „Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(1), 2010. gada 29. marta,

–  ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī notikušās ES un Melnkalnes pievienošanās konferences rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 22. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Melnkalnes panākumiem reformu īstenošanā (COM(2012)0222) un Padomes 2012. gada 26. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus par lēmumu 2012. gada 29. jūnijā uzsākt pievienošanās sarunas ar Melnkalni,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” (COM(2014)0700), kuru papildina Komisijas dienestu darba dokuments „Melnkalnes 2014. gada progresa ziņojums” (SWD(2014)0301), un 2014. gada 19. augustā pieņemto indikatīvo stratēģijas dokumentu 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā 2014. gada 1. un 2. decembrī notikušajā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas 9. sanāksmē pieņemto paziņojumu un ieteikumus,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta jautājumos par Melnkalni Charles Tannock veikto darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Melnkalne patlaban ir vienīgā šā reģiona valsts, kas atver un provizoriski slēdz sadaļas sarunās ar ES, un tas ir atzinīgi vērtējams sasniegums; tā kā šī vadošā loma nozīmē lielāku atbildību gan reģiona kontekstā, gan saistībā ar paplašināšanās procesu kopumā;

B.  tā kā katra kandidātvalsts tiek vērtēta pēc tās nopelniem un turpmākie panākumi būs atkarīgi no valsts reformu stratēģijas un rīcības plāna efektīvas īstenošanas;

C.  tā kā noturīgs dialogs valdības un opozīcijas starpā un abu pušu konstruktīva sadarbība ir svarīga, lai gūtu panākumus attiecībā uz sagatavošanos dalībai ES un nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos vēlēšanu procesam un valsts institūcijām; tā kā visiem politiskajiem spēkiem būtu jāsaglabā mērķtiecība attiecībā uz valsts pievienošanās ES procesu;

D.  tā kā Melnkalnei būtu jāturpina gūt noturīgus panākumus tiesiskuma jomā, kas ir būtisks priekšnoteikums attiecībā uz pievienošanos ES un ES dalībvalsts pienākumu uzņemšanos; tā kā ļoti nopietnas bažas joprojām sagādā korupcija;

E.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme reformu un pievienošanās ES procesā;

F.  tā kā vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājums joprojām sagādā bažas; tā kā pārskata periodā tika konstatēti jauni pret plašsaziņas līdzekļiem vērstas vardarbības gadījumi, lai gan saskaņā ar saņemto informāciju to skaits ir mazinājies; tā kā kompetentajām iestādēm ir jāuzlabo agrāk notikušo un jauno incidentu izmeklēšana, kā arī saukšana par tiem pie atbildības un jārada plašsaziņas līdzekļu brīvai un neatkarīgai darbībai labvēlīga gaisotne,

1.  atzinīgi vērtē pievienošanās sarunās gūtos panākumus, norādot, ka līdz šim ir tikušas uzsāktas sarunas 16 sadaļās, tajā skaitā 23., 24. un 31. sadaļā, un divas sadaļas (zinātne un pētniecība, izglītība un kultūra) ir provizoriski slēgtas;

2.  mudina turpināt pievienošanās sarunas, pamatojoties uz īstenotām reformām un konkrētiem rezultātiem, kas jo īpaši gūti saistībā ar tiesiskumu, plašsaziņas līdzekļu vidi un cīņu pret korupciju; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 16. decembrī tika pieņemti vairāki likumi atbilstoši rīcības plānam par 23. sadaļu; uzskata, ka līdztekus sarunu virzībai un uzlabotajam stratēģiskajam, normatīvajam un institucionālajam satvaram ir nepieciešams patiess progress valstī, galveno uzmanību veltot atbilstošu rīcības plānu un stratēģiju īstenošanai;

3.  atzinīgi vērtē sarunu struktūru nostiprināšanu, tostarp Tiesiskuma padomes nodibināšanu; aicina valdību stiprināt iestāžu sadarbību un paplašināt ministriju savstarpējās konsultācijas;

4.  atkārtoti norāda, ka reformas tiesiskuma jomā ir Eiropas integrācijas procesa pamatelements un būtisks nosacījums panākumu gūšanai pievienošanās sarunās kopumā; uzskata, ka politiskā griba arī turpmāk būs izšķirīga būtisku panākumu gūšanai un uzturēšanai cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kas ir drošs veids, kā pārbaudīt tiesu sistēmas neatkarību, efektivitāti un profesionalitāti;

5.  norāda — lai sarunās gūtu nepieciešamos panākumus, ir svarīgi nodrošināt reformu procesa iekļaujošo aspektu, aktīvi iesaistoties pilsoniskajai sabiedrībai; šajā saistībā mudina parlamentu aktīvāk veikt uzraudzību;

6.  atzinīgi vērtē rīcības plāna 2014. gadam pieņemšanu nolūkā stiprināt parlamentāro uzraudzību un parlamenta ētikas kodeksa pieņemšanu 2014. gada decembrī; uzsver, ka ir jāstiprina Melnkalnes parlamenta spējas un jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar parlamenta 2013. gada jūlijā pieņemto tehnisko ziņojumu par publisko līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu partiju politisko mērķu sasniegšanai, un uzsver, ka šajā sakarībā veiktie tiesu iestāžu pasākumi joprojām ir nepilnīgi; aicina valdību apsvērt iespējamus ieteikumus Melnkalnes parlamentam un uzlabot parlamenta piekļuvi svarīgajai informācijai;

7.  pauž bažas par to, ka izteikti polarizētās iekšpolitikas gaisotnes dēļ galvenā opozīcijas partija boikotē noteiktas parlamenta darba sesijas, konkrētāk, jautājumu uzdošanu premjerministram, un tas apdraud iestāžu demokrātisku darbību; tāpēc mudina visus politiskos spēkus — gan valdības, gan opozīcijas — mērķtiecīgi pievērst uzmanību valsts pievienošanās ES procesam un iesaistīties pastāvīgā dialogā un konstruktīvā sadarbībā, jo īpaši parlamenta iekšienē; uzsver, ka būs vajadzīga stipra politiskā griba, lai īstenošana būtu sekmīga un iestādes — spēcīgas;

8.  aicina valdību efektīvi īstenot EDSO/DICB, Venēcijas komisijas un GRECO ieteikumus par vēlēšanu noteikumiem saskaņā ar Eiropas standartiem un paraugpraksi, arī par tiesībām kandidēt vēlēšanās kā neatkarīgam kandidātam, samērīgu publisko finansējumu nolūkā veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem kandidātiem un politisko partiju revīziju; norāda, ka vietējās vēlēšanas aptumšoja apgalvojumi par pārkāpumiem vēlēšanu norisē; uzsver, ka šie apgalvojumi ir jāizmeklē un kompetentajām iestādēm vajadzības gadījumā par tiem jāsauc pie atbildības;

9.  uzsver, ka ir svarīgi skaidri nošķirt valsts un partijas nostāju; atzinīgi vērtē 2014. gada decembrī pieņemto jauno tiesību aktu par politisko partiju finansēšanu un mudina visas politiskās partijas tiekties šo likumu efektīvi īstenot, jo tam būtu vērā ņemami jāsamazina iespējas ļaunprātīgi izmantot publisko finansējumu; pauž nožēlu par to, ka nozīmīgi attiecīgo tiesību aktu dokumenti ir pieņemti bez vienprātīga partiju atbalsta;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pievienošanās procesā lielāku uzmanību pievērš valsts pārvaldes reformai; atzinīgi vērtē to, ka šajā saistībā ir gūti panākumi, taču norāda, ka varētu veikt papildu pasākumus nolūkā uzlabot tiesību aktu un vietējās pārvaldes kvalitāti; pievienojas bažām par valsts pārvaldes politizāciju; prasa gūt panākumus centrālās un vietējās pārvaldes pārredzamības, efektivitātes un pārskatatbildības veicināšanā un uzlabot pārvalžu koordināciju, kā arī vietējo pašvaldību koordināciju, jo īpaši ieguldījumu un projektu plānošanas un īstenošanas jomā; uzskata, ka ir sevišķi svarīgi pievērsties trūkumu risināšanai saistībā ar darbā pieņemšanas, no darba atlaišanas un novērtēšanas kritērijiem, snieguma novērtējuma neieviešanai un vājajām administratīvajām, uzraudzības un inspicēšanas spējām;

11.  mudina turpināt centienus stiprināt ombuda biroja spējas saistībā ar diskriminācijas novēršanas gadījumiem;

12.  pauž atzinību par jauno tiesu reformas stratēģiju 2014.–2018. gadam, ar gandarījumu norādot, ka attiecīgais rīcības plāns kopumā ir laikus īstenots un ka ir ievēlēts jauns valsts ģenerālprokurors; atzinīgi vērtē jaunus tiesiskos pasākumus pārredzamības veicināšanai valsts prokuroru vēlēšanās; norāda, ka panākumi tiesu reformas jomā veicināja četru papildu sadaļu atvēršanu 2014. gada decembrī notikušajā starpvaldību konferencē; mudina turpināt centienus uzraudzīt un vairāk samazināt neizskatīto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu un uzlabot konstitucionālās tiesas efektivitāti;

13.  atzinīgi vērtē Melnkalnes panākumus, īstenojot reformas, kuru mērķis ir nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību un lielāku efektivitāti; joprojām izjūt dziļas bažas par nevēlamu ietekmi uz tiesu iestāžu neatkarību, jo īpaši saistībā ar tiesnešu un prokuroru iecelšanu amatā un viņu karjeras attīstību; uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo atlases kritēriji iecelšanai amatā un paaugstināšanai amatā un jāievēro likumības un samērīguma principi disciplinārajās procedūrās; prasa īstenot būtiskus reformas pasākumus attiecībā uz tiesnešu un prokuroru iecelšanu amatā, paaugstināšanu amatā un disciplinārajām sistēmām; norāda, ka daži no šiem jautājumiem tiks risināti ar tiesību aktu kopumu tiesu sistēmas organizācijas jomā;

14.  pauž bažas par to, ka lietu izskatīšana Konstitucionālajā tiesā kavējas, jo īpaši to lietu, kas attiecas uz iespējamiem sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, iniciatīva pārbaudīt Likuma par administratīviem pārkāpumiem atbilstību konstitūcijai;

15.  pauž bažas par to, ka nav veikti vērā ņemami pasākumi, lai novērstu nesodāmību kara noziegumu lietās; mudina kompetentās iestādes savlaicīgi saukt pie atbildības vainīgos kara noziegumu lietās, arī visaugstākajā līmenī; mudina kompetentās iestādes efektīvi izmeklēt kara noziegumus, saukt par tiem pie atbildības, tiesāt vainīgos un viņus sodīt saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī nodrošināt upuriem iespēju ātri vērsties tiesā un saņemt kompensācijas;

16.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz vērā ņemamiem finanšu resursiem, ko iestādēm novirzījuši starptautiski līdzekļu devēji, korupcijas apkarošanā gūti vien ierobežoti panākumi un korupcija joprojām ir drauds demokrātisku institūciju pareizai darbībai un stabilitātei, tiesiskumam un ekonomikas attīstībai; aicina Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas stratēģijas īstenošanas valsts komisiju kā galveno pretkorupcijas pasākumu koordinēšanas struktūru uzņemties aktīvāku lomu; uzsver, ka valdībai, visiem sabiedriskās dzīves sektoriem un pilsoniskajai sabiedrībai ir steidzami aktīvāk jāiesaistās korupcijas novēršanā, tiesiskā regulējuma stiprināšanā un ziņotāju aizsargāšanā un šajā ziņā ir efektīvi jāsadarbojas;

17.  mudina iestādes stiprināt prokuroru, tiesnešu, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu spējas un panākt stabilus izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un notiesāšanas rādītājus visos līmeņos, arī augsta līmeņa korupcijas lietās; atzinīgi vērtē tiesību aktu pieņemšanu pretkorupcijas jomā, jo īpaši par lobēšanu, vispārēju administratīvu procedūru un publisko iepirkumu, un grozījumus tiesību aktos par interešu konfliktu novēršanu; pieprasa efektīvi īstenot minētos tiesību aktus nolūkā panākt tiesībaizsardzības iestāžu intensīvāku sadarbību un uzlabot interešu konfliktu un īpašumu deklarāciju kontroles sistēmu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt šo tiesību aktu īstenošanu; uzskata, ka ir svarīgi nostiprināt iestādes, lai tās varētu piemērot aktīvāku pieeju cīņā pret korupciju, un jauno parlamenta komiteju pilnībā iesaistīt Korupcijas novēršanas aģentūras (kam būtu jāsaņem pietiekami resursi) darba uzraudzībā; uzsver, ka joprojām nopietnas bažas sagādā trūkumi attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību un pārskatatbildību un ka šie trūkumi traucē apkarot korupciju;

18.  arī aicina tiesu iestādes, lai to darbs korupcijas un organizētās noziedzības jomā būtu pārredzamāks, jo īpaši saistībā ar šādos noziegumos iesaistītu uzņēmumu nosaukumu un privātpersonu un ierēdņu vārdu publicēšanu spriedumos;

19.  norāda, ka biežas tiesību aktu izmaiņas var būt šķērslis organizētās noziedzības apkarošanas efektivitātei; aicina uzlabot kompetento iestāžu spējas, jo īpaši attiecībā uz sarežģītu izmeklēšanu veikšanu un sarežģītu lietu risināšanu; atzinīgi vērtē kriminālkodeksa grozījumus nolūkā novērst un uzraudzīt radikalizāciju un reliģisko ekstrēmismu; atzinīgi vērtē jauno krimināllikumu, kas paredz, ka „ārvalstu kaujinieki”, tajā skaitā džihādisti, ir krimināli sodāmi; aicina kompetentās iestādes efektīvi īstenot attiecīgos tiesību aktu noteikumus, lai novērstu un uzraudzītu jebkādus iespējamus draudus Melnkalnes iedzīvotāju drošībai; uzsver, ka ir svarīgi apkarot visus ekstrēmisma veidus;

20.  atzinīgi vērtē Melnkalnes un Eiropola operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīguma parakstīšanu, panākumus sarunās par nolīguma ar Eurojust noslēgšanu un Melnkalnes iestāžu iegūto novērotāja statusu attiecīgajos Eiropas tiesiskās sadarbības tīklos; mudina īstenot ciešu operatīvo sadarbību ar attiecīgajām Eiropas tiesu iestādēm, cita starpā, cilvēku tirdzniecības jautājumā;

21.  ņem vērā nesenos centienus uzlabot konsultācijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) paredzēto mehānismu, lai nodrošinātu labāku politikas pārredzamību un tiesību aktu pieņemšanu iekļaujošā procesā; atzinīgi vērtē atklātās diskusijas par rīcības plānu attiecībā uz 23. un 24. sadaļu pārskatīšanu; aicina kompetentās iestādes turpināt ilgtspējīga publiskā finansējuma PSO un atbilstoša institucionālā regulējuma izstrādi; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir iecēlusi jaunu padomi nevalstisko organizāciju attīstības jautājumos; aicina kompetentās iestādes pielāgot tiesisko regulējumu un praksi nolūkā aizsargāt pilsoniskās sabiedrības aktīvistus pret uzbrukumiem un naidpilnu attieksmi, kas, kā ziņots, tiek propagandēta konkrētos laikrakstos, un veidot tādu gaisotni, kurā viņi var strādāt nebaidoties un neciešot represijas;

22.  atkārtoti uzsver vārda brīvības kā vienas no Eiropas Savienības pamatvērtībām nozīmi; uzskata, ka ir sevišķi svarīgi, lai žurnālisti būtu pilnībā neatkarīgi; ir sevišķi nobažījies par plašsaziņas līdzekļu brīvības pasliktināšanos un plašsaziņas līdzekļos strādājošo vājajiem profesionālajiem un ētikas standartiem; pauž dziļu nožēlu par to, ka ir palielinājies pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu īpašumu mērķtiecīgi vērstu uzbrukumu skaits; norāda, ka Melnkalnes valdība ir izveidojusi komisiju nolūkā izmeklēt pret žurnālistiem vērstus uzbrukumus; mudina kompetentās iestādes īstenot šīs komisijas ieteikumus un panākt stabilus rādītājus attiecībā uz vainīgo personu kriminālvajāšanu un galīgo spriedumu pieņemšanu; uzskata, ka tādu neatkarīgu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pastāvēšana, kuriem raksturīga redakcionāla neatkarība un stabils un ilgtspējīgs finansējums, ir būtiski svarīga demokrātijas standartu pilnveidošanai; uzsver, ka par dažādu viedokļu paušanai labvēlīgiem apstākļiem ir jāgādā visām politikā iesaistītajām personām un plašsaziņas līdzekļiem; uzsver, ka publiski paziņojumi, atbalstot plašsaziņas līdzekļu brīvību, var palīdzēt veidot gaisotni, kas sekmētu cieņu pret žurnālistiem un žurnālistu aizsardzību; atzinīgi vērtē plašsaziņas līdzekļu pārstāvju vienošanos pārskatīt profesionālās ētikas kodeksu kā pirmo pasākumu, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu pašregulāciju; uzskata, ka ir jāpieņem skaidrs tiesiskais regulējums, kurā paredzēti noteikumi par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un finansējumu;

23.  uzskata, ka totalitārās pagātnes pārredzama apzināšana, arī slepeno dienestu arhīvu atvēršana, ir virzība uz turpmāku demokratizāciju, atbildības uzņemšanos un iestāžu stiprināšanu;

24.  atzinīgi vērtē to, ka tiesību akts par diskriminācijas novēršanu ir gandrīz pilnībā saskaņots ar acquis; aicina iestādes novērst atlikušās nepilnības attiecībā uz rasu diskrimināciju un noteikumiem par sankcijām; aicina iestādes nodrošināt Diskriminācijas novēršanas padomi ar visiem nepieciešamajiem finanšu un administratīvajiem resursiem; atzīstot, ka ir gūti zināmi panākumi romu tautības iedzīvotāju sociālās iekļautības un izglītības ziņā, pauž bažas par mācības priekšlaicīgi pārtraukušo romu tautības skolēnu skaitu un romu tautības skolēnu mazo īpatsvaru visā skolēnu kopskaitā; aicina veicināt iniciatīvas romu tautības iedzīvotāju atbalstam mājokļu, veselības, izglītības un nodarbinātības jomā, romu sieviešu tiesību nostiprināšanai un romu meiteņu izglītības atbalstam; atzinīgi vērtē kompetento iestāžu centienus aizsargāt LGBTI tiesības otrā praida pasākuma laikā, kas noritēja bez jebkādiem incidentiem; tomēr pauž bažas par to, ka turpinās uzbrukumi LGBTI kopienas locekļiem un aktīvistiem; mudina gan politikas, gan pilsoniskās sabiedrības dalībniekus apkarot izplatīto naidīgumu un vardarbību pret seksuālajām minoritātēm, jo īpaši ar centieniem izglītot un informēt sabiedrību, lai palīdzētu izmainīt attieksmi, un apmācot policiju, prokuratūru un tiesnešus;

25.  atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma uzlabojumus attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām; norāda, ka ir jāveic papildu pasākumi nolūkā panākt atbilstību ES acquis; mudina valdību paātrināt ēku pieejamības nodrošināšanu attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un uzskata par nožēlojamu to, ka lielākā daļa valsts un vietējo iestāžu, tajā skaitā atsevišķas sevišķi svarīgas ēkas (piemēram, parlaments un tiesas), vēl aizvien nav pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti; joprojām izjūt bažas par lielo skaitu cilvēku ar invaliditāti, kuri pēc pamatskolas un vidusskolas pabeigšanas ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt personu ar invaliditāti profesionālajai rehabilitācijai un nodarbinātībai paredzētā fonda un tā izdevumu pietiekamu pārredzamību;

26.  uzsver, ka ir vēl vairāk jāstiprina ar bērniem saistīto tiesību aktu un politikas īstenošana un uzraudzība, un šajā sakarībā jānodrošina pienācīga veiktspēja; prasa uzlabot visiem bērniem pieejamas izglītības kvalitāti un turpināt centienus atbalstīt neaizsargātus bērnus; uzsver, ka ir svarīgi paplašināt nepilngadīgo tiesvedības sistēmas reformu, to attiecinot arī uz bērniem administratīvās lietās, civillietās un kriminālprocesos, lai veicinātu plašākas iespējas vērsties tiesā;

27.  pauž bažas par to, ka joprojām ir gūti vien ierobežoti panākumi attiecībā uz sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesību, sieviešu pārstāvību politikā un darba tirgū un cīņu pret vardarbību ģimenē; šajā ziņā uzsver, ka ir steidzami jāpaātrina panākumu gūšana attiecībā uz sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesību, sieviešu pārstāvību politikā un darba tirgū un cīņu pret vardarbību ģimenē; šajā saistībā prasa uzlabot parlamenta iesaistīšanos, strukturētākā veidā sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un veicināt iestāžu spējas, cita starpā, uzlabot sociālo dienestu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību; mudina visos pasākumos galveno uzmanību pievērst cietušo tiesībām un ar pienācīgu rūpību novērst vardarbību ģimenē, to izmeklēt, par to sodīt un tajā cietušajiem sniegt kompensāciju;

28.  atzinīgi vērtē Melnkalnes politiku, kas ir vērsta uz iecietības gaisotnes veidošanu un visu nacionālo minoritāšu iekļaušanu; uzstājīgi mudina Melnkalnes iestādes turpināt Kotoras līča reģiona daudznacionālās identitātes aizsardzību un pastiprināt sadarbību kultūras un ekonomikas jomā ar kaimiņvalstīm, kas ir ES dalībvalstis;

29.  pauž atzinību par to, ka tiek garantēta un īstenota domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvība; norāda, ka spriedze starp Serbijas un Melnkalnes pareizticīgajām baznīcām nav zudusi; aicina pieņemt jaunu likumu par reliģisko kopienu juridisko statusu;

30.  mudina valdību īstenot ilgtspējīgas ekonomikas reformas, tostarp paredzēt juridiskus noteikumus par konkurenci kropļojošiem mehānismiem, veicināt konkurētspēju un pārvarēt strukturālus trūkumus, risināt plašā neoficiālā sektora jautājumu un kopumā uzlabot uzņēmējdarbības vidi; aicina pastiprināt dažādo partneru sociālo dialogu; turklāt aicina stiprināt veiktspēju, arī iesaistīšanos sabiedriskajā apspriešanā, un stiprināt ekonomikas politikas izstrādi un koordināciju, arī nolūkā mazināt būtiskās atšķirības reģionu starpā; uzstāj, ka ir efektīvi jāapkaro izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; pauž bažas par to, ka juridiskā un tiesiskā nenoteiktība, arī attiecībā uz licencēšanu, nodokļu administrēšanas procedūrām un līgumu izpildi, var radīt risku ekonomikas dalībniekiem un apdraudēt Melnkalnes spēju piesaistīt ārvalstu ieguldītājus; uzsver, ka ir steidzami jāatrisina Melnkalnes un ārvalstu ieguldītāju komercstrīdi, kas ir sevišķi svarīgi Melnkalnes ekonomikai; pievienojas bažām par to, ka nav jūtami uzlabojies stāvoklis darba tirgū, un par nemainīgi augsto jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba līmeni, tāpēc aicina veikt aktīvus pasākumus darba tirgū;

31.  norāda, ka darba devēju un darba ņēmēju dialogs joprojām nav pietiekams, un aicina nostiprināt to personu tiesības, kuras veido jaunas arodbiedrības; atzinīgi vērtē grozījumus darba tiesību aktos ar mērķi reglamentēt darba ņēmēju tiesības bankrota gadījumā; mudina valdību paātrināt darbu pie tās pirmās nodarbinātības un sociālās reformas programmas ar mērķi noteikt un risināt Melnkalnes galvenās problēmas nodarbinātības politikas, sociālās iekļautības un nabadzības samazināšanas jomā;

32.  uzteic Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu un Melnkalnes pievienošanos ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME); aicina paātrināti īstenot valsts sektora atbalsta shēmas MVU, jo MVU ir starp galvenajiem ekonomikas attīstības virzītājspēkiem;

33.  joprojām izjūt nopietnas bažas par Melnkalnes lielākā rūpnieciskā ražotāja — alumīnija rūpnīcas KAP — bankrota procedūras risinājuma novilcināšanu, kas ir valsts saistību pārkāpums saskaņā ar stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN); mudina valdību un iesaistītās puses panākt KAP lietas stabilu atrisinājumu saskaņā ar SAN valsts atbalsta noteikumiem un pamatojoties uz pārredzamību un tiesiskumu;

34.  pauž nožēlu par to, ka Melnkalne nav ņēmusi vērā Kipras tiesas rīkojumu par KAP pārdošanu, un aicina Melnkalni pilnībā atzīt saistošos ES dalībvalstu tiesu iestāžu nolēmumus;

35.  mudina Melnkalni turpināt virzību vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā, stiprinot administratīvo spēju, izstrādājot ilgtspējīgu enerģētikas politiku un veicinot videi nekaitīgu un ieguldījumus stimulējošu ekonomikas modeli, lai nodrošinātu saskaņotību ar vides un klimata jomas acquis; atgādina, ka ir jāizstrādā tāda valsts enerģētikas stratēģija, kurā tiek ņemti vērā daudzie un dažādie atjaunojamie energoresursi, un ka ir jāaizsargā dabas mantojums, kā arī aizsargājamās teritorijas un starptautiski nozīmīgās teritorijas; prasa steidzami rīkot apspriešanos par pārrobežu projektiem;

36.  aicina veikt ilgtermiņa plānošanu attiecībā uz piekrastes tūrismu un izveidot spēcīgus mehānismus, lai novērstu vides postījumus un korupciju telpiskās plānošanas un būvniecības nozarē;

37.  uzteic Melnkalnes proaktīvo līdzdalību un konstruktīvo lomu reģionālā un starptautiskā sadarbībā un reģionālā izlīguma procesā; apsveic valdību ar to, ka tā panākusi pilnīgu atbilstību ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, un mudina iestādes turpināt saskaņot valsts nostāju ārpolitikā ar attiecīgo ES nostāju, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju saistībā ar starptautiska terorisma draudiem; apsveic valdību ar to, ka tā līdz ar Albāniju ir vienīgā ES kandidātvalsts Rietumbalkānu reģionā, kura pilnībā atbalsta ES nostāju un lēmumus saistībā ar situāciju Ukrainā; aicina Melnkalnes iestādes intensificēt sadarbību ar starptautiskajiem politiskajiem un ekonomiskajiem partneriem nolūkā stiprināt valsts noturību pret ārēju spiedienu un mēģinājumiem destabilizēt valsti un reģionu; atzinīgi vērtē valsts dalību ES, NATO un ANO civilajās un militārajās misijās;

38.  aicina visas NATO dalībvalstis un jo īpaši tās ES dalībvalstis, kas ietilpst NATO, aktīvi atbalstīt Melnkalnes pievienošanos NATO aliansei, lai garantētu lielāku drošību Adrijas jūras reģionā, kur visas pārējās valstis jau ir NATO dalībvalstis, un tādējādi uzlabotu reģiona drošību;

39.  mudina Melnkalni konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē risināt nenokārtotos divpusējos jautājumus ar tās kaimiņvalstīm, cik drīz vien tas iespējams pievienošanās procesā; atkārto, ka ir ātri jāatrisina joprojām nenokārtotie robežu demarkācijas un pēctecības jautājumi ar Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Kosovu; mudina turpināt sadarbību ar kaimiņvalstīm, daloties pieredzē par pievienošanās sarunu procesu; atzinīgi vērtē Melnkalnes novērotājas statusu Enerģētikas hartas nolīgumā;

40.  mudina nekavējoties atrisināt robežu jautājumu ar Horvātiju, savstarpēji vienojoties, un, ja savstarpēji saskaņotu risinājumu nav iespējams panākt, aicina strīdu izšķirt Hāgas Starptautiskajā Tiesā saskaņā ar starptautisko tiesību noteikumiem un principiem;

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Melnkalnes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 108, 29.4.2010., 3. lpp.


Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2014. gada progresa ziņojums
PDF 321kWORD 104k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2014. gada progresa ziņojumu (2014/2948(RSP))
P8_TA(2015)0064B8-0212/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt valstij ES kandidātvalsts statusu, kā arī Eiropadomes 2013. gada 17. decembra secinājumus, ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā 2003. gada 19.–20. jūnija Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā šīs valsts un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes vienpadsmito sanāksmi, kas notika 2014. gada 23. jūlijā,

–  ņemot vērā Komisijas progresa ziņojumu (SWD(2014)0303) un 2014. gada 8. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” (COM(2014)0700), kā arī 2014. gada 19. augustā pieņemto indikatīvo stratēģijas dokumentu 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 817 (1993) un Nr. 845 (1993),

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīguma piemērošanu,

–  ņemot vērā 2014. gada 10. –11. oktobrī pieņemto Venēcijas komisijas atzinumu par septiņiem grozījumiem šīs valsts konstitūcijā,

–  ņemot vērā EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR ) starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas konstatējumus par prezidenta vēlēšanām un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām,

–  ņemot vērā ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas divpadsmito sanāksmi, kas notika 2014. gada 26. un 27. novembrī,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas,

–  ņemot vērā deputāta Ivo Vajgl veikto darbu, kurš ir Ārlietu komitejas pastāvīgais referents jautājumos attiecībā uz šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau deviņus gadus ir ES kandidātvalsts un, raugoties uz pieskaņošanos acquis, tā ir valsts, kura panākusi vislielāko progresu;

B.  tā kā Komisija sesto reizi pēc kārtas ir ieteikusi Padomei sākt sarunas; tā kā valsts ir gatava risināt sarunas ar ES; tā kā Parlaments iepriekšējos astoņus gadus pastāvīgi ir aicinājis sākt pievienošanās sarunas ar šo valsti un tā kā turpmāka vilcināšanās sarunu sākšanā varētu negatīvi ietekmēt reformu procesu valstī un ticamību Eiropas Savienībai reģionā;

C.  tā kā Padome bloķē pāreju uz pievienošanās procesa nākamo fāzi, pamatojoties uz neatrisinātajām domstarpībām ar Grieķiju nosaukuma jautājumā; tā kā nav paredzēts, ka divpusējiem jautājumiem būtu jākavē pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību; tā kā progresa trūkums ES integrācijas procesā var palielināt izmaksas reģionālās stabilitātes nodrošināšanai, nelabvēlīgi ietekmēt ES ticamību, kā arī pavājināt demokrātijas standartus valstī;

D.  tā kā šī turpmākā sarunu atlikšana palielina Maķedonijas sabiedrības pieaugošo vilšanos par to, ka ES integrācijas process nonācis strupceļā, un rada valsts iekšējo problēmu un iekšējās spriedzes saasināšanās risku;

E.  tā kā katra (potenciālā) kandidātvalsts tiks vērtēta pēc tās nopelniem un pievienošanās grafiks ir atkarīgs no nepieciešamo reformu īstenošanas ātruma un kvalitātes;

F.  tā kā divpusēji jautājumi konstruktīvi būtu jārisina iespējami agrākā posmā, ņemot vērā ANO un ES principus un vērtības;

G.  tā kā konstruktīva dialoga trūkums starp valdību un opozīciju un opozīcijas īstenotais pēcvēlēšanu boikots ārkārtīgi apgrūtina parlamenta darbu; tā kā gan valdībai, gan opozīcijai ir jānodrošina ilgtspējīga politiska sadarbība, kas ir absolūti nepieciešama valsts demokrātiskai attīstībai un Eiropas darba programmas īstenošanai; tā kā vēlēšanu norise tika neobjektīvi atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, kā arī valsts un partijas darbības nebija pietiekami nošķirtas;

H.  tā kā Apvienotās parlamentārās komitejas 12. sanāksmē nebija iespējams pieņemt kopīgu ieteikumu; tā kā Apvienotās parlamentārās komitejas neierobežota darbība ir noderīga, lai nodrošinātu parlamentāro kontroli pār pievienošanās procesu;

I.  tā kā tiesiskums, plašsaziņas līdzekļu brīvība, reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir ES paplašināšanās procesa būtiskas sastāvdaļas;

J.  tā kā valstī joprojām pastāv nopietnas korupcijas un organizētas noziedzības problēmas; tā kā joprojām ir apdraudēta vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu neatkarība,

1.  devīto reizi pēc kārtas aicina Padomi nekavējoties noteikt datumu sarunu sākumam bez turpmākas kavēšanās, lai sekmētu ar acquis saistīto reformu virzību un stiprinātu demokratizācijas procesu; atkārtoti pauž viedokli, ka nosaukuma jautājumu, kas ir divpusēji risināms, nedrīkst uztvert kā šķērsli sarunu sākšanai, lai gan līdz pievienošanās procesa noslēgumam šis jautājums būtu jāatrisina; ir vienisprātis ar Komisiju, ka pušu nespējai panākt kompromisu pēc teju divdesmit gadus ilgušām vidutāju atbalstītām sarunām ir tieša un negatīva ietekme uz valsts un tās tautas centieniem integrēties Eiropā; aicina abas valdības veikt konkrētus pasākumus, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumu; atkārtoti norāda, cik svarīga un nepieciešama ir konstruktīva pieeja problēmām, kas saistītas ar kaimiņvalstīm, uz kurām attiecas šādi divpusējie jautājumi;

2.  atgādina par dalībvalstu apņemšanos 2015. gadā atgriezties pie šā jautājuma, tiecoties panākt pievienošanās sarunu uzsākšanu; uzskata, ka sarunu sākšanai ar ES var būt tikai un vienīgi pozitīva ietekme uz centieniem atrisināt divpusējas domstarpības un vienlaikus tās rosinātu turpmāku ļoti vajadzīgo reformu izstrādi, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, tiesu sistēmas neatkarību un cīņu pret korupciju; uzsver, ka sarunu sākuma turpmāka novilcināšana radīs arvien lielāku un neprognozējamu slogu gan valstij, gan reģiona stabilitātei; uzsver, ka pašreizējā statusa turpmāka pagarināšana apdraud ES paplašināšanās politikas ticamību un tās stāvokli reģionā;

3.  atkārtoti uzsver savu nostāju, ka bilaterālos jautājumus nevajadzētu izmantot, lai kavētu pievienošanās procesu; uzskata, ka tiem nevajadzētu būt par šķērsli oficiālai pievienošanās sarunu uzsākšanai, bet tie būtu jārisina cik vien drīz iespējams paša pievienošanās procesa gaitā; piesardzīgi izturas pret to, ka viena no pusēm nav akceptējusi Starptautiskās tiesas 2011. gada 5. decembra nolēmumu par 1995. gada septembra Pagaidu nolēmuma piemērošanu; aicina Grieķiju atkārtoti apstiprināt 2003. gada Saloniku darba programmā pausto apņemšanos un veidot labvēlīgu vidi divpusējo domstarpību noregulēšanai atbilstoši Eiropas vērtībām un principiem; aicina panākt turpmāku progresu divpusējās attiecībās ar Bulgāriju, tostarp īstenojot augsta līmeņa kontaktus starp valdībām, lai sarunu gaitā panāktu tādu vienošanos par labām kaimiņattiecībām, ar kuru atrisinātu kopējos jautājumos; atkārtoti pauž bažas par vēsturiskajiem argumentiem pašreizējā debatē ar kaimiņvalstīm un atzinīgi vērtē jebkurus centienus, kuru mērķis ir kopēju vēsturisku notikumu vienota svinēšana ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; uzskata, ka tas uzlabotu vēstures izpratni un sekmētu labas kaimiņattiecības;

4.  aicina ES aktīvāk iesaistīties nosaukuma jautājuma risināšanā un atbalsta ES politisko līderu aktīvu nostāju; aicina jauno priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi (PV/AP) izstrādāt jaunas iniciatīvas, lai pārvarētu pašreizējo strupceļu, un sadarbībā ar ANO īpašo pārstāvi strādāt pie risinājuma, kurš būtu akceptējams visām pusēm; aicina Padomi 2015. gada pirmajā pusē organizēt vispusīgas diskusijas par Maķedonijas izredzēm pievienoties ES; uzstāj, ka visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis integrācijas procesā būtu jāvērtē pēc to nopelniem; uzskata, ka augsta līmeņa pievienošanās dialoga turpināšana ar Komisiju padarītu reformu procesu kvalitatīvāku;

5.  aicina visas NATO dalībvalstis un jo īpaši visas tās ES dalībvalstis, kuras ir NATO locekles, aktīvi atbalstīt šīs valsts pievienošanos NATO, lai panāktu lielāku drošību un politisko stabilitāti Eiropas dienvidaustrumos;

6.  mudina izveidot pārrobežu sadarbību vēstures, kultūras, izglītības un Eiropas vērtību veicināšanas jomās, atbalstot centienus ceļā uz demokrātiskām pārmaiņām; šajā sakarībā aicina kaimiņos esošās ES dalībvalstis labu kaimiņattiecību garā atbalstīt vēlmi īstenot demokrātiskas pārmaiņas, kas nozīmē — atbalstīt sarunu procesa sākšanu;

7.  mudina valsti izveidot ar kaimiņvalstīm apvienotas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jomās, lai sekmētu vēstures objektīvu interpretēšanu, stiprinātu akadēmisko sadarbību un veicinātu jauniešu pozitīvu attieksmi pret saviem kaimiņiem;

8.  stingri mudina iestādes un pilsonisko sabiedrību veikt atbilstīgus pasākumus vēsturiskai izlīgšanai, lai pārvarētu plaisu starp dažādām etniskajām un nacionālajām grupām un šo grupu iekšienē, tostarp bulgāru identitātes iedzīvotāju vidū;

9.  ņem vērā Konstitūcijas grozījumu priekšlikumu kopumu; uzskata, ka dažus priekšlikumus, tostarp noteikumus attiecībā uz laulības definīciju un starptautisko finanšu zonu veidošanu, varētu turpināt uzlabot atbilstoši Venēcijas komisijas ieteikumiem; atgādina arī, ka jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencija un jāņem vērā ES acquis; uzsver, ka rūpīgi jāsagatavo jebkuru Konstitūcijas grozījumu īstenošanas tiesību akti; uzsver, ka ilgstošu konstitucionālo pārmaiņu procesam nepieciešami plašs politisks atbalsts, konstruktīvs dialogs un sadarbība starp visiem politiskajiem spēkiem; uzsver visus jautājumus ietverošas sabiedriskas debates un vienprātības veidošanas nepieciešamību ar visām opozīcijas partijām, pilsonisko sabiedrību un attiecīgajām ieinteresētajam pusēm;

10.  pauž bažas par krasi polarizēto gaisotni valstī; mudina valdību respektēt parlamenta lomu, proti, paredzēt pietiekami daudz iespēju un laika konsultāciju rīkošanai, tostarp par konstitucionālajām izmaiņām, pilnīgas un neatkarīgas parlamentārās kontroles nodrošināšanas interesēs; aicina valdību un visas politiskās partijas konstruktīvi strādāt pie attiecību uzlabošanas, lai saglabātu politisko stabilitāti, nodrošinātu noturīgu un konstruktīvu politisko sadarbību un paātrinātu Eiropas darba programmas izpildi; atgādina, ka demokrātijas funkcionēšanā fundamentāla nozīme ir kompromisiem; uzsver, ka jāuzlabo pievienošanās procesa atvērtība un pārredzamība; uzsver, ka pēcvēlēšanu boikots ir problēma, kas jārisina, atbildību uzņemoties gan valdībai, gan opozīcijai, nolūkā panākt nevainojamu parlamenta darbību; aicina PV/AP iesaistīties sadarbībā ar visām pusēm, lai veicinātu politisko dialogu;

11.  ir nopietni nobažījies par attiecību pasliktināšanos starp valdību un opozīciju, īpaši saistībā ar ministru priekšsēdētāja neseno paziņojumu par sodu noteikšanu opozīcijas līderim, kā arī par pretdarbībām kriminālvajāšanai saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem; nosoda jebkādu nelikumīgu uzraudzību un aicina publiskot visus apgalvojumus un neierobežoti ziņot par tiem; aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz visiem apgalvojumiem un veikto uzraudzību, pilnībā respektējot pārredzamības, objektivitātes un nevainīguma prezumpcijas principus; atkārtoti norāda, cik svarīgi ir atbalstīt pamatprincipu par vārda brīvību; aicina visus politisko procesu dalībniekus iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai turpinātu koncentrēties uz valsts un tās pilsoņu stratēģiskajām prioritātēm;

12.  pauž nožēlu par to, ka opozīcija nepiedalās Apvienotās parlamentārās komitejas pastāvīgajā darbā; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt pienācīgu Apvienotās parlamentārās komitejas darbību, garantējot visu parlamentāro partiju pārstāvību šīs komitejas procedūrās;

13.  pauž bažas par to, ka attiecības starp etniskajām grupām joprojām ir nestabilas un rada valstij problēmas; pauž bažas par etnisko grupu pieaugošo spriedzi, kas liecina par neuzticēšanos kopienu starpā; kategoriski nosoda etnocentriskus un domstarpības veicinošus izteikumus, jo īpaši vēlēšanu kampaņās; uzsver, ka sarunu sākšana par pievienošanos ES var palīdzēt valstij sekmīgāk risināt šo problēmu, nostiprinot iekšējo etnisko saliedētību šā kopīgā mērķa sasniegšanai; nosoda visu veidu ekstrēmo nacionālismu un etnocentrismu, kas padziļina šķelšanos sabiedrībā; aicina visas politiskās partijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sekmēt iekļaujošas un iecietīgas dažādu tautību un reliģiju sabiedrības veidošanos, kā arī aizsargāt visu to personu pamattiesības, kuras pieder pie mazākumtautībām; atgādina, ka izglītībai ir būtiska nozīme iecietības un cieņas veidošanā starp dažādiem cilvēkiem; aicina Komisiju paplašināt projektus un programmas, kuru mērķis ir tautu dialoga un savstarpējās sapratnes stiprināšana;

14.  atzinīgi vērtē to, ka programma virzībai uz ES joprojām ir šīs valsts stratēģiskā prioritāte; mudina valsti turpināt reformu konsolidāciju un atteikties no politikas un prakses, kas joprojām varētu radīt šķēršļus valsts nākotnei Eiropā, kā arī nodrošināt ar ES saistītu prioritāšu, tostarp augsta līmeņa dialoga par pievienošanās procesu, ātrāku īstenošanu;

15.  norāda, ka EDSO/Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (DICB) novērtēja prezidenta vēlēšanas un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuras notika 2014. gada aprīlī, kā racionāli pārvaldītas; tomēr piekrīt bažām par nepietiekami skaidri nodalītajām valsts un partiju darbībām, kas ir pretrunā starptautiskajām saistībām attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām, kā arī par neobjektīvam ziņām plašsaziņas līdzekļos un apgalvojumiem par vēlētāju iebiedēšanu; atzinīgi vērtē vēlēšanu reformas, bet mudina varas iestādes izmeklēt iespējamos pārkāpumus, kas norisinājušies pirms vēlēšanām un to laikā; aicina valdību savlaikus izskatīt Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ieteikumus, lai uzlabotu vēlēšanu procesu, tostarp vēlētāju reģistra precizitāti un pārvaldību; turklāt šajā sakarībā atgādina par vajadzību sagatavot velēšanu reģistrus, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem;

16.  mudina valdību risināt Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta palīdzības īstenošanas nepilnības, proti, sistēmiskās problēmas kontroles sistēmā, nepietiekamo koordināciju starp iestādēm un pašās iestādēs, nepietiekamo publiskā iepirkuma īstenošanu, zemos apguves rādītājus un iestāžu nelielo veiktspēju; prasa uzlabot saikni starp ES palīdzību un valsts reformu stratēģijām un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdzekļus izmantot, lai valstī veicinātu lielāku budžeta decentralizāciju; prasa nepieļaut turpmākus palīdzības zudumus, kā arī paātrināt programmu īstenošanu, lai uzlabotu ES sniegtās palīdzības ietekmi;

17.  atzinīgi vērtē 2014. gada februārī pieņemto jauno tiesisko regulējumu par civildienesta un valsts pārvaldes darbiniekiem kā virzību uz vienotu, pārredzamu un atbildīgu valsts pārvaldi; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz likumdošanas progresu, valsts pārvalde joprojām ir sadrumstalota, politizēta un pakļauta politiskai ietekmei; uzstājīgi mudina uzlabot valsts pārvaldes profesionālismu un neatkarību visos līmeņos; atbalsta centienus īstenot tiesību aktus, pilnībā ievērojot pārredzamības, nopelnu un vienlīdzīgas pārstāvības principus; aicina valdību pieņemt valsts finanšu pārvaldības reformu programmu;

18.  mudina pilnībā īstenot Ohridas pamatnolīgumu; aicina pabeigt tā īstenošanas pārskatu, rezultātā sagatavojot politiskus ieteikumus; stingri iesaka atzīt Ohridas pamatnolīgumu par būtisku tiesiskuma, iedzīvotāju grupu savstarpējo attiecību un turpmākas decentralizācijas elementu; stingri mudina attīstīt vietējo pārvaldi un sekmēt ilgtermiņa uzticēšanās veidošanas pasākumus politiskā līmenī, piemēram, rīkojot publiskas debates, kurās tiktu izskaidrotas Ohridas pamatnolīguma nodrošinātās priekšrocības; aicina valdību un kompetentās vietējo pašvaldību iestādes rīkoties, lai īstenotu integrētas izglītības stratēģiju, un paredzēt šim nolūkam palielinātu finansējumu; uzskata, ka ir svarīgi šajā procesā iesaistīt pilsoniskas sabiedrības organizācijas; ierosina proaktīvāku pieeju, lai nodrošinātu visu kopienu etniskās, kultūras un valodas identitātes saglabāšanu;

19.  atzinīgi vērtē tiesību aktu augsto saskaņotības līmeni un tiesu efektivitātes un profesionalitātes uzlabošanos vispusīgu tiesu varas reformu rezultātā; tomēr pauž bažas par nepamatotu politisko ietekmi konkrētu tiesvedību kontekstā un uzsver, ka tiesu varai jābūt neatkarīgai no jebkāda ārēja spiediena no parlamentārās varas un izpildvaras puses; uzsver, ka ir jānodrošina pienācīga tiesu darbības standartu ieviešana atbilstoši Eiropas normām un paraugpraksei; aicina unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesisko sistēmu un sabiedrības uzticēšanos; prasa uzlabot tiesas spriešanas kvalitāti, plašāk izmantot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un alternatīvas strīdu izšķiršanas iespējas, uzlabot stratēģisko plānošanu, panākt, lai tiesas būtu labāk pieejamas mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem, un tiesu sistēmas neatkarības uzraudzīšanā vairāk iesaistīt profesionālās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

20.  konstatē pozitīvu attīstību korupcijas novēršanas 2011.–2015. gada programmu īstenošanā, personas neaizskaramības un institucionālās integritātes, kā arī iestāžu savstarpējās sadarbības un starptautiskās sadarbības nostiprināšanos; norāda uz vēl neatrisinātiem būtiskiem jautājumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas reglamentējošo tiesību aktu, tostarp starptautisko tiesību aktu, īstenošanu, valsts riska novērtējuma veikšanu un operatīvās efektivitātes uzlabošanu; atkārto, ka šā jautājuma risināšanas vadošā valsts iestāde varētu būt neatkarīga un pilnībā darboties spējīga valsts korupcijas novēršanas komisija; aicina kompetentās iestādes uzlabot IT savienojums starp tiesām un prokuratūras dienestiem, kā arī izveidot valsts amatpersonu centralizētu reģistru nolūkā uzlabot šīs komisijas darbu;

21.  prasa efektīvāk īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus un tiesību aktus, jo īpaši politikā, valsts pārvaldē, publiskajā iepirkumā un likumu piemērošanā, kā arī uzlabot administratīvo veiktspēju; mudina valsti panākt rezultātus notiesāšanā, lai apkarotu korupciju, tostarp lietās pret augsta līmeņa ierēdņiem; aicina neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un plašsaziņas līdzekļus atmaskot korupciju un cīnīties par neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu un tiesas prāvām; aicina prokuratūru padarīt iespējamu adekvātu un savlaicīgu sūdzību izmeklēšanu šajā jomā;

22.  ar gandarījumu norāda, ka ir pieņemts tiesiskais un iestāžu regulējums organizētās noziedzības apkarošanas jomā; atzinīgi vērtē valsts aktīvo sadarbību reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp, izmantojot Eurojust un Eiropolu; atzinīgi vērtē vairākas veiksmīgi īstenotas policijas operācijas, kas vērstas pret organizētām grupām, būtiski ierobežojot starptautiskos narkotisko vielu tirdzniecības kontrabandas un imigrantu nelegālas ievešanas maršrutus;

23.  nosoda visas politiskā un/vai reliģiskā ekstrēmisma izpausmes un uzskata, ka jāveido pārrobežu sadarbība ar citām Rietumbalkānu valstīm un ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē izmaiņas Kriminālkodeksā, kur precīzāk definēti pārkāpumi un noteikti sodi personām, kas iesaistījušās politiskā un/vai reliģiskā ekstrēmisma darbībās; stingri atgādina, ka, ņemot vērā pašreizējos starptautiskā terorisma draudus, vajadzīga kopīga proaktīva ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas stratēģija; atgādina, ka valsts politikai būtu jāizskauž visi ekstrēmisma veidi un šajā kontekstā rūpīgi jānovērš jebkuras reliģiskās grupas nosodīšana;

24.  pauž nožēlu par to, ka tiesību aktu izstrādes procesā nenotiek sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ieinteresētajām personām, kas pārstāv sabiedrību; norāda, ka šāda sadarbība būtu jāveido, pamatojoties uz valdības patiesu gribu apspriesties ar dažādām ieinteresētajām personām gan tiesību aktu izstrādes, gan politikas veidošanas jomā; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām var būt izšķirīga nozīme, lai informētu sabiedrību par pievienošanās procesu, padarot to pārredzamāku, atbildīgāku un iekļaujošāku; mudina valdību atbalstīt pilsoniskās sabiedrības veidošanu arī lauku apvidos; aicina valdību sākt nozīmīgas debates ar augstskolām, profesoriem un studentiem par augstākās izglītības reformu;

25.  mudina varas iestādes atgūt no Serbijas attiecīgos Dienvidslāvijas slepenā dienesta arhīvus; uzskata, ka totalitārās pagātnes pārredzama apzināšana, tostarp slepeno dienestu arhīvu atvēršana, ir virzība uz turpmāku demokratizāciju, atbildību un iestāžu stiprināšanu;

26.  pauž dziļas bažas par to, ka plašsaziņas līdzekļu neatkarību pastāvīgi un ievērojami apdraud politisks un finansiāls spiediens; pauž dziļu nožēlu par to, ka ir pasliktinājusies situācija vārda brīvības jomā un līdz ar to preses brīvību raksturojošo rādītāju līmenis ir zemākais visā reģionā; šajā sakarībā pauž nožēlu par novērtējuma indeksu, ko valstij piešķīrusi organizācija "Žurnālisti bez robežām", pazeminot to vērtējumā no 34. vietas 2009. gadā līdz 117. vietai 2015. gadā; ar pieaugošām bažām norāda uz valsts kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem, tostarp uz plašsaziņas līdzekļu pastāvīgo atkarību no valsts budžeta, regulāri izmantojamo pašcenzūru, kā arī zemiem profesionālajiem standartiem un ētiku; ar bažām konstatē, ka politiskajā un plašsaziņas līdzekļu kontekstā laiku pa laikam tiek izmantota apmelošana; pauž nožēlu, ka grozījumi tiesību aktos par audiovizuālajiem pakalpojumiem tika izdarīti paātrinātā procedūrā, neīstenojot pienācīgu apspriešanos ar plašsaziņas līdzekļu ieinteresētajām personām, ņemot vērā, ka ir veikti daži pasākumi, lai atjaunotu dialogu starp valdību un plašsaziņas līdzekļu aprindām;

27.  mudina valdību īstenot politiku, kas vairotu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un viedokļu dažādību, kā arī garantēt sabiedriskās raidorganizācijas un plašsaziņas līdzekļu regulatora neatkarību; ar bažām norāda, ka valsts apraides organizācija bijusi izteikti neobjektīva par labu valdošajām partijām gan vēlēšanu kampaņas laikā (kā minēts EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ziņojumos), gan citos ar vēlēšanu kampaņu nesaistītos gadījumos (kā minēts Komisijas progresa ziņojumā); atzinīgi vērtē to, ka valdība ir padarījusi publiski pieejamus datus par valdības reklāmas kampaņām; tomēr aicina valdību uzlabot pārredzamību attiecībā uz kritērijiem, kas izmantoti līdzekļu piešķiršanā; stingri iesaka Komisijai aktīvāk uzraudzīt politiskās norises un apspriesties par tām, un rosināt dialogu starp visām plašsaziņas līdzekļu jomā ieinteresētajām personām;

28.  atgādina valdībai un politiskajām partijām, ka tās ir atbildīgas par iekļaušanas un iecietības kultūras izveidi; prasa saskaņot ar acquis diskriminācijas novēršanas tiesību aktus, jo patlaban šie tiesību akti neaizliedz diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ; nosoda jebkādu vardarbību pret LGBTI kopienu un prasa saukt pie atbildības tos, kas vainojami šajā vardarbībā, tostarp tos, kas atbildīgi par vardarbīgajiem uzbrukumiem LGBTI atbalsta centram Skopjē; uzsver, ka nepieciešams cīnīties pret aizspriedumiem un romu diskriminēšanu un veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu viņu stāvokli, īpaši mājokļu nodrošināšanas, veselības, izglītības un nodarbinātības jomā; aicina iestādes nodrošināt, ka visās politikas jomās tiek ņemta vērā dzimumu perspektīva nolūkā nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību; atkārtoti pauž bažas par to, ka sabiedrībā joprojām pastāv dzimumu stereotipi, un par vardarbību ģimenē; mudina valdību novērst strukturālās atšķirības dzimumu līdztiesības jomā un darba samaksas atšķirības ekonomikā, politikā un sociālajā jomā; aicina Komisiju pildīt savu apņemšanos izvirzīt nodarbinātības un sociālās politikas sadaļu par pievienošanās procesa prioritāti, šajā sakarībā ierosinot iniciatīvu augsta līmeņa dialogā ar valsti;

29.  joprojām pauž bažas par augsto bērnu nabadzības līmeni un par to, ka trūkst iestāžu, kas atbild par politikas virzienu un stratēģisko darbību īstenošanu šajā jomā; mudina valdību veltīt lielākas pūles, lai īstenotu pārskatīto valsts stratēģiju nabadzības un sociālās atstumtības jomā; mudina pievērst lielāku uzmanību tam, lai visiem bērniem nodrošinātu taisnīgu un efektīvu piekļuvi tiesas iestādēm; uzsver, ka valdībai papildus jācenšas atbalstīt bērnus ar invaliditāti un romu kopienas bērnus; aicina arī rīkoties, lai uzlabotu bērnu veselības stāvokli un uzturu, īpašas bažas paužot par romu tautības bērniem;

30.  atzinīgi vērtē to, ka valsts joprojām ieņem vadošo pozīciju reģionā uzņēmējdarbības īstenošanas ērtuma ziņā, un atzinīgi vērtē tās uzlabotos rezultātus Pasaules Bankas globālajā rangā, 2014. gadā pakāpjoties no 31. vietas, kurā valsts ierindojās 2013. gadā, uz 30. vietu; tomēr norāda, ka nopietnas grūtības uzņēmējdarbības vidē rada sarežģījumi līgumu izpildē un biežās izmaiņas likumdošanā, kas tiek izdarītas bez pienācīgas apspriešanas; vienlaikus uzsver, ka ir svarīgi panākt progresu darba tiesību aktu jomā un sociālā dialoga stiprināšanā; uzsver, ka ir jāturpina pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, atbalstot MVU, samazinot reģionālās atšķirības un veidojot saikni starp pētniecības un izstrādes institūtiem un uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomu;

31.  atzinīgi vērtē to, ka ienākošās ĀTI plūsmas saglabājušās stabilā līmenī un nodrošinājušas lielāku eksporta dažādību; norāda, ka 80 % no kopējā ĀTI apjoma ieguldījuši ES uzņēmumi un ir turpinājušas palielināties preču un pakalpojumu tirdzniecības plūsmas ar ES; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi piesaistīt ārvalstu investīcijas, un uzskata, ka ES pievienošanās procesa kavēšana var radīt šķēršļus padziļinātai ekonomiskajai integrācijai; atzīst, ka ir jāpalielina valsts ieņēmumi un jārada darbvietas augstražīgās nozarēs, jo ekonomikas vispārējā struktūra joprojām vērsta uz mazražīgām darbībām; uzsver, ka visiem noteikumiem, kas attiecas uz starptautiskajām finanšu zonām, jāatbilst acquis un starptautiskajām prasībām;

32.  atzinīgi vērtē vispārējā bezdarba līmeņa samazināšanos no 29,9 % 2013. gada pirmajā ceturksnī līdz 27,9 % 2014. gada trešajā ceturksnī; aicina valdību atsākt centienus vēl vairāk samazināt strukturālo un ilgtermiņa bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu (tas pārsniedz 50 %) un mazāk aizsargāto iedzīvotāju, tostarp romu, bezdarbu; aicina pieņemt reformas, lai palielinātu darbaspēka iesaistīšanos un mobilitāti, kā arī samazināt apjomīgo neoficiālo nodarbinātību, kas turpina kaitēt konkurencei; pauž bažas par to, ka darbaspēka izglītības un apmācības līmenis bieži neatbilst ekonomikas reālajām vajadzībām un ka tāpēc daudzi gados jauni kvalificēti darbinieki spiesti emigrēt, jo saskaras ar grūtībām atrast piemērotas nodarbinātības iespējas turpat valstī; pauž bažas par nesenajiem tiesību aktu grozījumiem, kuros atceltas tiesības streikot, un aicina varas iestādes pārskatīt tos atbilstīgi SDO standartiem

33.  pieņem zināšanai pasākumus, kas veikti, lai samazinātu sieviešu bezdarba līmeni, tomēr aicina valdību rīkoties apņēmīgāk, jo sieviešu bezdarba līmenis joprojām ir daudz augstāks nekā vidējais līmenis ES;

34.  norāda, ka ir nepieciešams īstenot ievērojamus centienus vides jomā un jo īpaši attiecībā uz gaisa un ūdens kvalitāti, dabas aizsardzību un atkritumu apsaimniekošanu, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm; ir no bažījies par gaisa un ūdens piesārņojumu; ar bažām norāda, ka kaitīgo daļiņu koncentrācija vairākas reizes pārsniedz pieļaujamo robežvērtību jo īpaši Skopjē, Tetovē, Bitolā, Kičevā un Kavardaci; aicina kompetentās iestādes palielināt savstarpējo sadarbību, lai īstenotu attiecīgos tiesību aktus, nostiprinātu administratīvo veiktspēju un piešķirtu pietiekamus līdzekļus ieguldījumiem infrastruktūrā, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās;

35.  pauž nožēlu, ka nav sasniegti 2013. gada mērķi enerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu; šajā ziņā aicina pieņemt attiecīgos rīcības plānus un pielāgot tos ES klimata politikai;

36.  atzinīgi vērtē to, ka valsts joprojām aktīvi un konstruktīvi īsteno reģionālo sadarbību un ka tai nav neatrisinātu robežu jautājumu ar kaimiņvalstīm; atzinīgi vērtē drīzumā gaidāmo Maķedonijas prezidentūru Viduseiropas iniciatīvā; aicina valdību kopumā uzlabot saskaņotību ar KĀDP deklarācijām un lēmumiem; uzsver, cik svarīgi ir progresīvā veidā saskaņot valsts nostāju ar ES ārpolitikas nostājām;

37.  atzinīgi vērtē panākto progresu un gatavību pabeigt dzelzceļa savienojumu starp valsti un Bulgāriju, tādējādi izveidojot labākas ekonomiskās un sociālās attiecības;

38.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.


Serbijas 2014. gada progresa ziņojums
PDF 398kWORD 108k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par Serbijas 2014. gada progresa ziņojumu (2014/2949(RSP))
P8_TA(2015)0065B8-0213/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.un 20. jūnijā Salonikos notikušās sanāksmes secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (SEC(2011)1208),

–  ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Cilvēktiesību tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju A/RES/64/298, kurā atzīts šā atzinuma saturs un pausts gandarījums par ES gatavību veicināt dialogu starp Belgradu un Prištinu,

–  ņemot vērā ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas otrajā — 2014. gada 26. un 27. novembrī notikušajā — sanāksmē pieņemto deklarāciju un ieteikumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobrī pieņemto Serbijas 2014. gada progresa ziņojumu (SWD(2014)0302),

–  ņemot vērā 2014. gada 16. decembrī pieņemtos Vispārējo lietu padomes secinājumus,

–  ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par Serbijas 2013. gada progresa ziņojumu(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Serbiju — kara noziegumos apsūdzētā V. Šešelj lieta(3),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta Serbijas jautājumos David McAllister darbu;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropadome 2013. gada 28. jūnijā nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Serbiju; tā kā pirmā starpvaldību konference notika 2014. gada 21. janvārī;

B.  tā kā Komisija Serbijas 2014. gada progresa ziņojumā izklāsta Serbijas panākto progresu virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā, novērtējot tās centienus attiecībā uz atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem nodrošināšanu un stabilizācijas un asociācijas procesa nosacījumu ievērošanu;

C.  tā kā Serbijas, tāpat kā jebkuras potenciālās ES dalībvalsts, sasniegumi ir jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā to, kā tā izpilda, īsteno un nodrošina atbilstību noteiktam kritēriju kopumam, un tā kā pievienošanās grafiku nosaka pēc tā, cik ātri un kvalitatīvi tiek veiktas vajadzīgās reformas;

D.  tā kā ES ir noteikusi, ka tās paplašināšanās politikas pamatā ir tiesiskums;

E.  tā kā Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību stiprināt ekonomisko pārvaldību, tiesiskumu un valsts pārvaldes spējas visās Rietumbalkānu valstīs;

F.  tā kā Serbija ir īstenojusi svarīgus pasākumus, lai normalizētu attiecības ar Kosovu, un tā rezultātā 2013. gada 19. aprīlī tika noslēgta pirmā vienošanās par attiecību normalizācijas principiem; tā kā steidzami jāīsteno turpmāki pasākumi, lai risinātu visus starp šīm divām valstīm vēl neatrisinātos jautājumus;

G.  tā kā labas kaimiņattiecības ir ikvienas valsts sekmīga Eiropas integrācijas procesa svarīgs elements un tā kā divpusējie jautājumi pievienošanās procesā ir jārisina saskaņā ar sarunu programmu konstruktīvā un labu kaimiņattiecību garā, kā arī ņemot vērā ES vispārējās intereses un vērtības; tā kā Serbijas un tās kaimiņu vēsturiskā izlīguma procesā ir veikti nozīmīgi pasākumi;

H.  tā kā ir pilnībā jānodrošina tiesiskā regulējuma īstenošana jautājumā par minoritāšu aizsardzību, īpaši attiecībā uz izglītību, valodas izmantojumu, kā arī plašsaziņas līdzekļu un reliģisko ceremoniju pieejamību minoritāšu valodās;

I.  tā kā Serbija ir 2015. gada EDSO prezidentvalsts laikā, kad Austrumukrainā ir ieildzis konflikts, bet organizācija atzīmē 40 gadus kopš Helsinku Nobeiguma akta pieņemšanas,

1.  atzinīgi vērtē pievienošanās sarunu oficiālo atklāšanu, kas notika 2014. gada 21. janvārī pirmajā ES un Serbijas starpvaldību konferencē, un Serbijas valdības izrādīto augsto gatavības līmeni un iesaisti ES acquis caurskatīšanās procesā;

2.  atzinīgi vērtē agrīni organizētās parlamenta vēlēšanas, par kuru norisi starptautiskie novērotāji sniedza pozitīvu atzinumu; aicina iestādes pilnībā ņemt vērā gan pēdējās, gan iepriekšējo EDSO/DICB vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus;

3.  uzsver to, ka ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā ir panākts progress un ka ir svarīgi šī nolīguma īstenošanu uzlabot; uzsver, ka stabilizācijas un asociācijas nolīgums kalpo kā vispārējs pamats Serbijas un ES sadarbības pastiprināšanai;

4.  atzinīgi vērtē Serbijas jaunās valdības apņemšanos veicināt Eiropas integrācijas procesu un aicina Serbiju apņēmīgi un nevilcinoties sākt sistēmiskas un sociāli ekonomiskas reformas; uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs joprojām ir tiesību aktu un politikas nostādņu rūpīga īstenošana; aicina Serbiju uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu plānošanu, koordināciju un īstenošanas uzraudzību; uzsver, ka ir jāuzlabo pievienošanās procesa atvērtība un pārredzamība; uzsver, ka Serbijai ir jāturpina progress attiecībā uz tās reformu prioritāti — tiesiskumu;

5.  mudina, atverot sarunu sadaļas, ņemt vērā gan progresu tehniskajā līmenī, gan Serbijas un ES attiecību politisko kontekstu; uzsver to, ka sarunās ir agri jāsāk darbs pie 23. sadaļas (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļas (Tiesiskums, brīvība un drošība); uzstāj, ka ir skaidri jādefinē ES acquis 35. sadaļa, kas saistīta ar attiecībām ar Kosovu; uzsver, ka sarunu satvars ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai progress vienā sadaļā ievērojami atpaliek no vispārējā progresa sarunās, tādējādi nodrošinot Komisijai iespēju ierosināt atlikt citu sarunu sadaļu atvēršanu vai slēgšanu;

6.  norāda, ka nesen publicētajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā tika secināts, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) nodrošinātais finansējums, kā arī citi atbalsta veidi, ir palīdzējuši Serbijai īstenot sociālās un ekonomikas reformas un uzlabot valsts finanšu pārvaldību; tomēr norāda, ka ievērojami kavējas reformas tieslietu nozarē; aicina Serbiju ņemt vērā ES acquis valsts atbalsta jomā; atzinīgi vērtē kopumā efektīvu ES finanšu un ar finansēm nesaistītā atbalsta izmantojumu, kā norādījusi Eiropas Revīzijas palāta, un mudina iestādes balstīties uz labas pārvaldības praksi un novērst atlikušās projekta izstrādes, īstenošanas un ilgtspējības nepilnības; aicina Komisiju turpināt efektīvi un pārredzami palīdzēt Serbijai IPA satvarā;

7.  pauž bažas par to, ka lielākā daļa tiesību aktu tiek pieņemti, izmantojot steidzamības procedūru, kas ne vienmēr ļauj nodrošināt pietiekamu apspriešanos ar ieinteresētajām personām un plašāku sabiedrību;

8.  norāda, ka 2014. gada maijā piedzīvotie plūdi Serbijā ir nopietni ietekmējuši iedzīvotāju skaitu un radījuši negatīvas sekas ekonomikai; izsaka līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm; atzinīgi vērtē to, ka ES un atsevišķas dalībvalstis pēc Serbijas lūguma nekavējoties iesaistījās ievērojamos glābšanas un palīdzības pasākumos, 2014. gada jūlijā sarīkojot līdzekļu devēju konferenci; uzsver to, ka Komisija ir uzaicinājusi Serbiju pievienoties ES civilās aizsardzības mehānismam, un atzinīgi vērtē Serbijas 2014. gada 16. oktobrī pausto interesi attiecībā uz to;

9.  atzinīgi vērtē pirmo vienošanos par attiecību normalizācijas principiem, kas tika panākta 2013. gada 19. aprīlī notikušajā Serbijas un Kosovas premjerministru augsta līmeņa dialogā; atzinīgi vērtē Serbijas iesaisti attiecību ar Kosovu normalizācijas procesā un stingri mudina Serbijas iestādes uzņemties konstruktīvu lomu šajā procesā, kā arī labu kaimiņattiecību veidošanā ar Kosovu, kas var nodrošināt gan Serbijas, gan Kosovas interešu īstenošanu; ņem vērā, ka vispārējo sarunu temps ir palēninājies cita starpā arī tādēļ, ka gan Serbijā, gan Kosovā ir agri notikušas vēlēšanas; atzinīgi vērtē jaunās valdības izveidi Kosovā, jo tas bija svarīgs solis augsta līmeņa dialoga atsākšanā 2015. gada 9. februārī, kā rezultātā tika panākta vienošanās par tiesu iestādēm Mitrovicas reģionā, un šajā saistībā atzinīgi vērtē Serbijas valdības konstruktīvo nostāju, mudinot ievēlētos Serbijas minoritāšu pārstāvjus iesaistīties un uzņemties savus pienākumus jaunajā valdības koalīcijā Prištinā; aicina Serbiju un Kosovu labā ticībā un savlaicīgi nodrošināt visu jau panākto vienošanos pilnīgu īstenošanu un ES novērtēt to, kā abas puses īsteno savas saistības; mudina Serbijas un Kosovas varas iestādes turpināt strādāt pie attiecību normalizācijas; aicina abas puses pastāvīgi censties tuvināt etnisko albāņu un serbu kopienas; uzsver, ka sarunu satvarā paralēli vispārējam progresam sarunās ir nepieciešams nodrošināt progresu attiecību ar Kosovu normalizācijas procesā, kas ietverts 35. sadaļā; uzsver, ka sarunu 35. sadaļa būtu jāatver agri; uzskata, ka pilnīga Serbijas un Kosovas attiecību normalizācija veicinātu Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

10.  aicina Serbijas un Kosovas varas iestādes ciešāk sadarboties, lai cīnītos ar noziedznieku tīkliem, kas kontrolē un ekspluatē nelegālos migrantus un nodarbojas ar šo migrantu nelikumīgu kontrabandu, transportējot viņus no Kosovas caur Serbiju uz dažām ES valstīm, un likvidētu šos tīklus;

11.  aicina Serbiju pielikt lielākas pūles, lai pieskaņotu savu ārpolitiku un drošības politiku ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp politikai attiecībā uz Krieviju; pauž nožēlu par to, ka Serbija, kad to aicināja, nepieskaņojās Padomes lēmumiem, ar kuriem tika ieviesti ierobežojoši pasākumi pret Krieviju, tomēr ņem vērā starp abām valstīm pastāvošās tradicionāli spēcīgās ekonomikas, sociālās un kultūras saites; uzskata, ka Serbijai var būt nozīmīga loma ES un Krievijas attiecībās; atzinīgi vērē Serbijas aktīvo iesaisti starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās; norāda, ka Serbija ir ar godu uzņēmusi atsevišķas personas, uz kurām attiecas ES vīzu aizliegums, un organizē militāras mācības kopā ar Krievijas armiju;

12.  atzinīgi vērtē gan to, ka 2015. gadā Serbija ir EDSO prezidentvalsts, gan tās prioritātes; norāda, ka Serbija kā EDSO prezidentvalsts vēlas atbalstīt visus līdzekļus, ar kuriem tiktu stiprināti centieni mierīgā ceļā atrisināt EDSO teritorijā pastāvošos konfliktus; mudina Serbiju izmantot savu prezidentvalsts statusu, lai, darbojoties kā starpniece, palīdzētu stabilizēt situāciju Austrumukrainā; turklāt atzīst Serbijas gatavību vēl vairāk veicināt reģionālo sadarbību; aicina Serbiju, kā pašreizējo EDSO prezidentvalsti, palīdzēt atjaunot tādu EDSO, kas būtu kā visaptveroša platforma drošības jautājumu risināšanai Eiropā;

13.  mudina Serbiju turpināt sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, stiprināt valsts tiesas procesus saistībā ar kara noziegumiem un turpināt stiprināt reģionālās sadarbības centienus, lai novērstu nesodāmību un nodrošinātu taisnīgumu kara noziegumu upuriem un viņu ģimenēm; uzsver steidzamo nepieciešamību pieņemt visaptverošus tiesību aktus un politiku liecinieku aizsardzībai un nodrošināt upuriem un viņu ģimenēm tiesības uz kompensāciju; atkārtoti pauž atbalstu REKOM iniciatīvai;

14.  aicina Serbiju izlīguma un labu kaimiņattiecību vārdā pārskatīt savu likumu par valsts iestāžu organizāciju un kompetenci tiesvedībā par kara noziegumiem un šajā jautājumā sadarboties ar kaimiņvalstīm un Komisiju;

15.  aicina Serbiju pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm un stiprināt centienus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā, kā arī pilnībā dalīties ar visu attiecīgo informāciju; šajā sakarībā mudina Serbijas iestādes atvērt Dienvidslāvijas Tautas armijas arhīvus, lai noskaidrotu patiesību par pagātnes traģiskajiem notikumiem un iegūtu informāciju; mudina iestādes atvieglot piekļuvi tiem arhīviem, kas attiecas uz bijušajām Dienvidslāvijas republikām, un bijušā izlūkdienesta UDBA dokumentiem, un iesniegt tos attiecīgo valstu valdībām;

16.  atzinīgi vērtē to, ka Starptautiskās komisijas bezvēsts pazudušo personu meklēšanai (ICMP) paspārnē tika parakstīta Deklarācija par valsts lomu tādu personu meklēšanā, kuri bez vēsts pazuduši bruņotu konfliktu un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ; uzsver nepieciešamību uzlabot centienus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā un identificēšanā un karā Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un Kosovā izveidoto masu kapu atrašanās vietu noteikšanā, kā arī lai dotu upuru ģimenēm tiesības uzzināt savu bezvēsts pazudušo ģimenes locekļu likteņus;

17.  atzinīgi vērtē Serbijas valdības konstruktīvo pieeju attiecībām ar kaimiņvalstīm, jo tas ir ļāvis gūt ievērojamu progresu gan reģionālajā sadarbībā, gan ciešāku attiecību veidošanā ar ES; mudina Serbiju vēl ciešāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un sākt turpmākus pārrobežu sadarbības pasākumus, lai cita starpā uzlabotu ekonomikas attīstību pierobežas reģionos un minoritāšu apdzīvotajās teritorijās; uzsver, ka ir svarīgi veicināt apmaiņu un kontaktus jauniešu vidū saistībā ar izlīguma procesu; kopumā atzinīgi vērtē to, ka Serbija izpilda savas starptautiskās saistības un turpina pilnveidot divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm; atkārtoti uzsver izlīguma būtisko nozīmi; mudina Serbiju pilnībā ieviest divpusējos nolīgumus ar kaimiņvalstīm un pragmatiski risināt vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus; atzinīgi vērtē Serbijas un Albānijas premjerministru tikšanos 2014. gada 10. novembrī Belgradā; mudina Serbiju aktīvi atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas virzību uz Eiropas integrāciju un sniegt konstruktīvu palīdzību šī mērķa sasniegšanā; tāpat atzinīgi vērtē to, ka Serbija turpina aktīvi piedalīties reģionālās iniciatīvās, piemēram, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā (DAESP);

18.  uzsver Serbijas parlamenta, kā arī pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi pievienošanās sarunu procesā; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 4. jūnijā tika pieņemts parlamenta lēmums, ar ko reglamentē procedūru nostājas priekšlikumu vērtēšanai pievienošanās sarunās; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 26. augustā tika pieņemtas vadlīnijas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaušanu regulējuma pieņemšanas procesā, un aicina integrācijas procesā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību; aicina valdību atteikties no retorikas, kas ir vērsta pret ES, uzturēt regulāru dialogu un rīkot sabiedriskās apspriešanas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai tādējādi nodrošinātu sarunu pilnīgu pārredzamību, sniegtu visu informāciju konstruktīvām debatēm par ES darbību un dalību tajā, kā arī veicinātu ieinteresēto personu plašu piedalīšanos šajā procesā;

19.  atzinīgi vērtē neatkarīgu regulatīvo iestāžu darbu un ieguldījumu tiesiskā regulējuma un valsts iestāžu pārskatatbildības uzlabošanā; uzsver, ka valsts iestādēm ir jārīkojas pārredzami un pārskatatbildīgi; atbalsta neatkarīgo valsts iestāžu, piemēram, ombuda, sabiedriski nozīmīgas informācijas komisāra un citu, darbu; aicina valsts iestādes aizsargāt šo biroju neatkarību un pilnībā sadarboties ar tiem, kad tie izmanto savas pilnvaras; uzskata, ka iestādēm ir jānodrošina minētajām regulatīvajām iestādēm visi darba izpildei nepieciešamie finanšu un administratīvie resursi; uzsver to, ka ir nepieciešams nodrošināt minēto regulatīvo iestāžu izstrādāto ieteikumu pienācīgu pēcpārbaudi un ir pilnībā jāievēro to neatkarība;

20.  pauž nosodījumu par valdības ministru nepamatotajiem publiskajiem izteikumiem par ombudu, uzsver, ka ombudam ir liela nozīme valdības kontroles un līdzsvara sistēmā, un aicina iestādes raudzīties, lai tiktu saglabāta ombuda neatkarība un integritāte; aicina iestādes sniegt ombudam viņa darbā pilnīgu politisku un administratīvu atbalstu un garantēt viņa tiesības pieprasīt oficiālus dokumentus atbilstīgi likumam par publisku informāciju;

21.  uzsver, ka Serbija ir ratificējusi būtiskākās SDO darba tiesību konvencijas, kā arī pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; vērš uzmanību uz to, ka darba ņēmējiem un arodbiedrībām vēl aizvien ir stipri ierobežotas tiesības, neraugoties uz konstitucionālajām garantijām, un aicina Serbiju turpināt šo tiesību stiprināšanu; norāda — lai nodrošinātu skaidrību, ir nepieciešamas papildu procedūras attiecībā uz arodbiedrībām un tiesībām streikot; norāda, ka spēkā ir tikai daži nozaru koplīgumi, savukārt vairāki ir zaudējuši spēku un ir jāatjauno; pauž bažas par to, ka sociālais dialogs joprojām ir vājš un apspriedes ar sociālajiem partneriem nenotiek regulāri; aicina īstenot vēl citus pasākumus, lai stiprinātu sociālo dialogu un šo pušu konsultatīvo lomu likumdošanas procesā;

22.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi visos Serbijas sabiedrības līmeņos veicināt, aizsargāt un īstenot cilvēktiesības un pamatbrīvības, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un ievērojot Eiropas un starptautiskos standartus; ņem vērā to, ka 2014. gada 2. oktobrī tika pieņemts rīcības plāns diskriminācijas nepieļaušanas stratēģijas īstenošanai, kurā tika prasīta cieņa pret sievietēm, personām ar invaliditāti, LGBT personām, visām minoritātēm — nacionālajām, etniskajām un seksuālajām — un šo personu tiesību nodrošināšana; mudina Serbijas iestādes turpināt īstenot pasākumus sieviešu vienlīdzīgas pārstāvības nodrošināšanai politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; norāda, ka administratīvās spējas dzimumu vienlīdzības jomā joprojām ir vājas, un mudina Serbijas iestādes pielikt šajā jomā lielākas pūles; atzinīgi vērtē Serbijas valdības lēmumu atļaut organizēt praida gājienu, kas bez būtiskiem starpgadījumiem notika Belgradā 2014. gada 28. septembrī, un pauž atzinību valdībai un policijai par atbalstu un palīdzību, kas tika sniegta šā gājiena laikā;

23.  pauž atzinību par Valsts Bērnu tiesību padomes izveidi un mudina šo iestādi pilnībā izmantot tās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka prioritātes bērnu tiesību jomā tiek pilnībā atspoguļotas rīcības plānos, ko Serbijas valdība izstrādā pievienošanās procesa satvarā;

24.  ņem vērā pasākumus, kas veikti, īstenojot tiesu sistēmas reformu stratēģiju un rīcības plānu laikposmam no 2013. gada līdz 2018. gadam; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti noteikumi tiesnešu un prokuroru darba novērtēšanai; uzsver neatkarīgas tiesu varas būtisko nozīmi un uzsver, ka tiesu sistēmas reforma ir jāpabeidz, lai nodrošinātu tiesnešu un prokuroru pilnīgu neatkarību un objektivitāti; aicina iestādes neaizkavēt tiesību akta projekta par juridisko palīdzību pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot, ka neaizsargātākajiem iedzīvotājiem netiek liegta iespēja saņemt bezmaksas juridiskās palīdzības pakalpojumus; uzsver to, ka ir svarīgi atrisināt gadījumus, kas saistīti ar amata ļaunprātīgu izmantošanu, un pauž bažas par šo gadījumu masveida pārklasifikāciju; uzsver, ka tiesu varas neatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams veikt konstitucionālas reformas;

25.  atzinīgi vērtē spēcīgo politisko stimulu cīņai pret korupciju un Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumu turpmāku īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas parlaments 2014. gada 25. novembrī pieņēma tiesību aktu par ziņotāju aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka notiek vairākas izmeklēšanas saistībā ar augsta līmeņa lietām un ka tiek pieliktas pūles, lai uzlabotu koordināciju; uzsver, ka ir jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu un pilnībā ieviestu tiesisko regulējumu cīņai pret korupciju un atbalstītu reformas, piešķirot to īstenošanai atbilstīgus resursus; uzsver, ka nopietnas bažas rada informācijas noplūde plašsaziņas līdzekļos, ar ko tiek pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips, un ka šie gadījumi būtu jāizmeklē, jārisina un jānovērš saskaņā ar tiesību aktiem; tāpat nosoda plašsaziņas līdzekļu vai politisko partiju spiedienu uz neatkarīgām korupcijas novēršanas iestādēm, un šajā saistībā uzskata, ka ir jāstiprina Korupcijas novēršanas aģentūras pilnvaras un jāpaplašina tās resursi; norāda, ka šāda rīcība var būtiski palēnināt pievienošanās sarunu progresu; aicina īstenot papildu pasākumus tiesu sistēmas neatkarības un integritātes aizsardzībai un tiesu iestāžu pieejamībai;

26.  norāda, ka korupcija un organizētā noziedzība šajā reģionā ir plaši izplatīta un ir šķērslis Serbijas demokrātiskajai, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai; uzskata, ka reģionālā stratēģija un ciešāka sadarbība starp visām reģiona valstīm ir būtisks priekšnoteikums efektīvākai šo jautājumu risināšanai;

27.  ar bažām norāda, ka trūkst pārredzamības attiecībā uz politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu, un tāpēc pastāv liels korupcijas risks; uzsver, ka politisko partiju finansēšanai ir jābūt pārredzamai un jāatbilst augstākajiem starptautiskajiem standartiem;

28.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti tiesību akti sabiedrības informēšanas un plašsaziņas līdzekļu, elektronisko plašsaziņas līdzekļu un sabiedriskās apraides jomā, un aicina tos nekavējoties īstenot; uzsver, ka, ieviešot jauno plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu kopumu, būtu jānodrošina arī sabiedriskās apraides ilgtspējība minoritāšu valodās, kā arī publisko pakalpojumu un reģionālo un vietējo plašsaziņas līdzekļu ilgtspējība un finansiālā stabilitāte; pauž bažas par to, ka Serbijā pasliktinās apstākļi vārda brīvības pilnīgai izmantošanai, un uzsver to, ka ir nepieciešama pilnīga pārredzamība attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām; pauž bažas par spiedienu un draudiem, kuriem tiek pakļauti žurnālisti un kuru dēļ arī pieaug pašcenzūra, un mudina Serbijas iestādes veikt pasākumus, lai sauktu likumpārkāpējus pie atbildības; ar bažām norāda, ka politiskais spiediens mazina plašsaziņas līdzekļu neatkarību; atkārtoti norāda, cik liela nozīme ir plašsaziņas līdzekļu brīvībai, kas ir viena no ES pamatvērtībām; aicina Serbijas iestādes nodrošināt plašsaziņas līdzekļiem labvēlīgu vidi, kurā tiek atbalstīta vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība;

29.  aicina Serbijas valdību pilnībā un nediskriminējoši ieviest tiesību aktu par rehabilitāciju; tāpat ierosina Serbijas valdībai veikt papildu grozījumus tiesību aktā par restitūciju, lai likvidētu visus procedurālos šķēršļus un juridiskos kavēkļus attiecībā uz restitūciju natūrā;

30.  atzinīgi vērtē nacionālo minoritāšu padomju vēlēšanas 2014. gada 26. oktobrī; uzsver nacionālo minoritāšu padomju svarīgo nozīmi nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanā un aicina Serbiju nodrošināt to, ka procesā, kad tiek īstenota juridiskā pieskaņošanās Serbijas konstitucionālās tiesas lēmumam, iegūto tiesību un kompetenču līmenis tiek saglabāts, kā arī prasa, lai tiktu nodrošināts tam pietiekams un pārbaudāms finansējums; aicina Serbiju nodrošināt to, ka visā valstī tiek konsekventi īstenoti tiesību akti par minoritāšu aizsardzību, tostarp attiecībā uz izglītību, valodas izmantojumu un plašsaziņas līdzekļu un reliģisko ceremoniju pieejamību minoritāšu valodās, un to, ka nacionālās minoritātes tiek atbilstīgi pārstāvētas valsts pārvaldē, vietējās un reģionālās struktūrās, kā arī valsts parlamentā; mudina Serbiju apņemties izstrādāt īpašu rīcības plānu par nacionālo minoritāšu stāvokli saistībā ar rīcības plānu, kas izstrādāts 23. sadaļas sakarībā; mudina Serbijas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu romu stāvokli, īpaši attiecībā uz izglītību, mājokļa jautājumu un nodarbinātību; mudina valdību paaugstināt izpratnes līmeni par pilsoniskajām tiesībām romu vidū, kā arī piedāvāt līdzvērtīgu drošību un aizsardzību romiem; uzsver, ka ir būtiski veicināt romu dalību sabiedriskajā dzīvē; aicina Serbijas iestādes sekmīgāk plānot, koordinēt un uzraudzīt romus iekļaujošas politikas un rīcības īstenošanu valsts un vietējā līmenī;

31.  uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt minoritāšu baznīcām un reliģiskajām kopienām komunistiskā režīma laikā konfiscētā īpašuma restitūciju; uzsver to, ka valstij ir svarīga loma, veidojot objektīvu politiku attiecībā uz valsts vēsturiskajām baznīcām, tostarp minoritāšu baznīcām; uzsver, ka, nenodrošinot minēto restitūciju, nav iespējams garantēt reliģijas brīvību;

32.  norāda, ka arī Vojevodinas kultūras daudzveidība sekmē Serbijas identitāti, un tāpēc ir īpaši svarīgi aizsargāt un atbalstīt minoritātes, kā arī uzturēt un veicināt nacionalitāšu daudzveidību, kas ir sekmīgi pastāvējusi jau vairākus gadsimtus; prasa saglabāt daudzvalodību un kultūras daudzveidību; turklāt uzsver, ka nedrīkst vājināt Vojevodinas autonomiju, un atgādina valdībai, ka tai nekavējoties jāiesniedz tiesību akts par Vojevodinas autonomās provinces kompetenci un finansējumu;

33.  saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) nozīmi attiecībā uz turpmāku pārrobežu sadarbības attīstību starp ES dalībvalstīm un tās kaimiņvalstīm, aicina Serbijas valdību nodrošināt nepieciešamu juridisko pamatu, kas ļautu Serbijai piedalīties ETSG;

34.  kā pozitīvus pasākumus virzībā uz efektīvāku valsts pārvaldi atzinīgi vērtē jauno valsts pārvaldes reformas stratēģiju, īpašas Valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību ministrijas izveidi un spēcīgāku pievēršanos politikas plānošanai un koordinācijai pēc tam, kad tika izveidots Valsts politikas birojs; pauž bažas par to, ka darbinieku pieņemšana darbā valsts pārvaldē nav pārredzama un trūkst administratīvo un pārvaldības spēju vietējā līmenī; mudina iestādes nodrošināt pārredzamu procesu tādai civildienesta ierēdņu un valsts amatpersonu iecelšanai un paaugstināšanai amatā, kas balstīta uz personas nopelniem;

35.  mudina Serbijas iestādes veikt strukturālas reformas ekonomikas jomā, lai visā Serbijā atbalstītu izaugsmi, uzlabotu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām un nodrošinātu līdzsvarotu sociālo un ekonomikas attīstību visos reģionos, novērstu augsto bezdarba un nabadzības līmeni, veiktu fiskālo konsolidāciju un cīnītos pret korupciju, kas joprojām ir lielākais uzņēmējdarbības vides apdraudējums; ar bažām norāda uz augstajiem bezdarba rādītājiem jauniešu vidū un mudina valdību risināt šo jautājumu, nodrošinot atbilstošas iespējas jauniešiem, kā arī tādu izglītību, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām; uzsver nepieciešamību nodrošināt pieejamu izglītības sistēmu un darba un apmācības iespējas jauniešiem, kā arī piekļuvi tādām Eiropas studiju programmām kā „Erasmus”; atzinīgi vērtē tiesību aktu pieņemšanu nodarbinātības, bankrota, privatizācijas, kā arī plānošanas un būvniecības pieņemšanas jomā, kas nodrošina tiesisko regulējumu gan strukturālo reformu īstenošanai, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanai;

36.  prasa uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īstenojot šajā jomā plānotās strukturālās reformas, stiprinot tiesību sistēmu un nodrošinot tiesību aktu vienādu piemērošanu; uzstāj, ka ir steidzami nepieciešams atcelt administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un norāda uz to, ka ir svarīgi veikt valsts uzņēmumu pārstrukturēšanu, vienlaikus ņemot vērā darba ņēmēju tiesības un to, cik nozīmīgs Serbijas iedzīvotājiem un viņu labklājībai ir darbs valsts sektorā, kā arī paļāvību uz būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

37.  ņem vērā darbu pie grozījumu izdarīšanas kriminālkodeksā; tomēr norāda, ka pēc pieņemtajiem grozījumiem saglabājas tiesiskā nenoteiktība privātajā sektorā; atkārtoti pauž bažas saistībā ar jaunā 234. panta noteikumiem par atbildīgu amatu ļaunprātīgu izmantošanu, kuri joprojām pieļauj patvaļīgu interpretāciju; norāda, ka vairākums iepriekšējo lietu par amata ļaunprātīgu izmantošanu, šķiet, ir masveidā pārklasificēti par atbildīga amata ļaunprātīgu izmantošanu, neveicot pienācīgu pārskatīšanu, tāpēc aicina veikt pārklasificēto lietu neatkarīgu un rūpīgu pārskatīšanu, lai varētu nekavējoties atcelt ilgstošas netaisnīgas apsūdzības;

38.  izsaka Serbijai atzinību par Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas augstākā līmeņa sanāksmes organizēšanu Belgradā; atzinīgi vērtē pastiprinātas sadarbības plānus un cer, ka tie atbildīs Eiropas standartiem; ņem vērā sākotnējos nolīgumus par projektiem enerģētikas un infrastruktūras jomā, par kuriem vienošanās tika panākta augstākā līmeņa tikšanās laikā, un atgādina Serbijai un pārējām šā reģiona valstīm, ka projektos jāņem vērā ES politikas ilgtermiņa mērķi;

39.  norāda, ka sagatavošanās darbi enerģētikas jomā uz priekšu ir virzījušies mērenā tempā; uzsver, ka Serbijai ir jāpieliek lielākas pūles, saskaņojot tiesību aktus enerģētikas jomā ar acquis, īpaši energoefektivitātes nodrošināšanas un atjaunojamās enerģijas mērķu jomā, un attiecībā uz valsts atbalsta apturēšanu lignīta nozarei, un prioritārā kārtībā jāpanāk operatoru nodalīšana gāzes sektorā un valsts gāzes uzņēmuma pārstrukturēšana; aicina Komisiju atbalstīt Serbijas valdību tās centienos samazināt valsts atkarību no enerģijas importa, palielinot enerģijas avotu dažādību; mudina Serbiju uzsākt tās ierosinātās enerģētikas stratēģijas pārskatīšanu; aicina valdību stiprināt tās centienus atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši attiecībā uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu, jo tas ir nepieciešams, lai panāktu energoapgādes drošību un sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus atjaunojamo energoresursu jomā;

40.  pauž nožēlu par to, ka panākumi vides un klimata pārmaiņu jomā ir pārmērīgi mazi, un aicina Serbijas iestādes ātri pieņemt visaptverošu valsts līmeņa klimata politiku un stratēģiju saskaņā ar ES mērķiem;

41.  pauž bažas par to, ka akadēmiskās iestādes kopā ar valsts iestādēm un valsts ierēdņiem universitātēs nav spējuši atrisināt jautājumu par apsūdzībām plaģiātismā;

42.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Serbijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 80, 19.3.2008., 46. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0039.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0065.


Kosovas integrācijas process Eiropas Savienībā
PDF 318kWORD 101k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par Kosovas integrācijas procesu Eiropas Savienībā (2014/2950(RSP))
P8_TA(2015)0066B8-0214/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2003. gada 19.–20. jūnija Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā premjerministru Hasim Thaci un Ivica Dacic 2013. gada 19. aprīlī parakstīto pirmo vienošanos par attiecību normalizēšanas principiem un 2013. gada 22. maija īstenošanas pasākumu plānu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija secinājumus attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, ar kuru tiek ļauts sākt sarunas par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp ES un Kosovu,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 22. oktobra lēmumu, ar kuru Komisijai tiek ļauts sākt sarunas par pamatnolīgumu ar Kosovu attiecībā uz piedalīšanos Savienības programmās,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra ziņojumus par ANO pagaidu pārvaldes misijas Kosovā veiktajām darbībām un ar to saistīto notikumu turpmāko gaitu, tostarp jaunāko ziņojumu, kas tika publiskots 2014. gada 31. oktobrī,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 12. jūnija Lēmumu 2014/349/KĀDP, ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2009. gada 7. decembra, 2010. gada 14. decembra un 2011. gada 5. decembra sanāksmes secinājumus, kuros attiecīgi tika uzsvērts un vēlreiz apliecināts, ka, neskarot dalībvalstu pozīciju attiecībā uz Kosovas statusu, tai vajadzētu arī gūt priekšrocības saistībā ar eventuālo vīzu režīma liberalizācijas perspektīvu, tiklīdz tā būs izpildījusi visus nosacījumus,

–  ņemot vērā to, ka 2012. gada janvārī tika uzsākt dialogs par vīzu režīma liberalizāciju, 2012. gada jūnijā tika iesniegts vīzu režīma liberalizācijas ceļvedis un 2014. gada 24. jūlijā — sniegts Komisijas otrais ziņojums par Kosovas progresu vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteikto prasību izpildē (COM(2014)0488),

–  ņemot vērā strukturētā dialoga par tiesiskumu ietvaros 2014. gada 16. janvārī notikušo trešo sanāksmi,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Tiesas (ST) 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju 64/298, kurā atzīts šā ST atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Belgradu un Prištinu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2014. gada 11. jūnija lēmumu uzņemt Kosovu Eiropas Padomes Venēcijas komisijas sastāvā, ņemot vērā 2014. gada septembrī notikušo divu Kosovas ekspertu iecelšanu Venēcijas komisijā,

–  ņemot vērā 2008. gada 28.–29. maijā, 2009. gada 6.–7. aprīlī, 2010. gada 22.–23. jūnijā, 2011. gada 20. maijā, 2012. gada 14.–15. martā un 2013. gada 30.–31. oktobrī notikušo EP un Kosovas starpparlamentāro sanāksmju kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas — 2013.–2014. gads” (COM(2013)0700),

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgās referentes jautājumos par Kosovu Ulrike Lunacek veikto darbu;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 110 no 193 ANO dalībvalstīm, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, atzīst Kosovas neatkarību;

B.  tā kā sarunas par ES un Kosovas stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) tika pabeigtas 2014. gada maijā un SAN tika parafēts 2014. gada jūlijā;

C.  tā kā ikvienu (potenciālo) kandidātvalsti vērtēs pēc tās nopelniem un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu ātrums un kvalitāte;

D.  tā kā ES Vēlēšanu novērošanas misija atzina 2014. gada 25. maijā un 8. jūnijā rīkotās likumdevēja pirmstermiņa vēlēšanas par pārredzamām un labi organizētām, jo tās turpināja 2013. gada pašvaldību vēlēšanās sasniegto progresu; tā kā Kosovas Asamblejas izveides sanāksme beidzās tikai 2014. gada 8. decembrī un par valdību balsoja 2014. gada 9. decembrī;

E.  tā kā kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) īstenošanas virzībai cita starpā ir nepieciešama gatavība rūpīgi pārbaudīt iepriekšējos rezultātus un no konstatētajām problēmām gūt atbilstošas mācības, tostarp saistībā ar apmeklējumu uz vietas pārvaldību; tā kā EULEX ir lielākā īstenotā misija, kas darbojas jau vairāk nekā sešus gadus,

1.  atzinīgi vērtē to, ka sešus mēnešus ilgais politiskais strupceļš, kas sākās pēc šīm vēlēšanām, ir beidzies, ir izveidota Asambleja un iecelta jaunā valdība; pauž bažas par to, ka par valdības locekļiem ir ieceltas personas, kuras neatbalsta izlīgšanas procesu un kuru pagātne varētu radīt šaubas; pauž nožēlu par pārmērīgi lielo jaunajā valdībā iekļauto ministru un ministru vietnieku skaitu un par šā lēmuma ietekmi uz budžetu, kā arī par to, cik maz šajā valdības sastāvā ir sieviešu; norāda, ka ministru sieviešu skaita palielināšanu varētu izmantot kā progresīvu iniciatīvu visai sabiedrībai kopumā; uzsver, cik ārkārtīgi steidzami ir šai jaunajai valdībai apņēmīgi un pašaizliedzīgi īstenot nepieciešamās reformas; uzsver, ka Kosovas jauno vadītāju darbību vislabāk var novērtēt atbilstīgi konkrētiem rezultātiem, ko tā nodrošinās Kosovas iedzīvotājiem un Eiropas un starptautiskajiem partneriem; mudina Kosovā mītošās serbu minoritātes ievēlētos pārstāvjus piedalīties un uzņemties savus pienākumus Prištinas jaunajā koalīcijas valdībā;

2.  mudina jauno valdību turpināt iesākto virzību uz Eiropu un uzsver, ka tā ir sākusi enerģiski risināt daudzus prioritārus jautājumus, cita starpā pieņemot tiesību aktus un veicot pasākumus, lai stiprinātu tiesiskumu, izveidotu tiesu sistēmu, kuras darbība būtu neatkarīga, profesionāla un efektīva, un visos līmeņos efektīvi cīnītos pret korupciju un organizēto noziedzību; aicina valsts iestādes sistemātiski un efektīvi cīnīties pret bezdarbu, veicināt strukturālas ekonomiskās reformas un ilgtspējīgu attīstību, pieņemot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešamos reglamentējošos noteikumus un stimulus, kā arī īstenojot tik ļoti nepieciešamo sociālās aizsardzības sistēmas reformu, lai mazinātu joprojām augsto nabadzības līmeni, cita starpā arī nepieņemami augsto bērnu nabadzību; uzsver, ka reformu īstenošana ir būtisks priekšnoteikums; uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir izveidot Īpašo tiesu, turpināt tās darbību un sadarboties ar to, jo tas palīdzēs Kosovai atrisināt un pārvarēt pagātnes problēmas; uzsver, ka, izstrādājot likumdošanas un politikas plānus, ir jāņem vērā reāli nepieciešamie resursi, un iesaka tos īstenot pārredzamāk;

3.  uzsver nepieciešamību nostiprināt Asamblejas un it sevišķi ES Integrācijas komitejas uzraudzības funkciju Kosovas integrācijas procesā; mudina Asambleju ātri pieņemt jaunu reglamentu, kas atbilstu Eiropas labākajai praksei un atspoguļotu dzimumu līdztiesības aspektu;

4.  uzsver nepieciešamību paātrināt darbības, kas būtu vērstas uz to noziedzīgo grupējumu apkarošanu, kuru dēļ nelikumīgā migrācija ir iespējama; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga sociālekonomiskā attīstība un jaunu darbvietu izveide, lai novērstu nelikumīgās imigrācijas plūsmu un atjaunotu iedzīvotāju cerību un ticību, ka viņi spēj veidot nākotni savā valstī; uzstāj, ka ir jāvēršas pret nelikumīgās migrācijas pamatcēloņiem, izmantojot visus ES politikas un palīdzības instrumentus;

5.  atzinīgi vērtē to, ka arvien vairāk tiek veicināta pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbība un uzlabota to sadarbība, jo īpaši saistībā ar organizācijām, kas strādā ar sievietēm un LGBTI; uzsver arī nepieciešamību novērst draudus un uzbrukumus aktīvistiem, kuri cenšas stiprināt LGBTI tiesības; aicina Kosovas iestādes stiprināt savus mehānismus konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, kuras līdz šim notikušas kā ad hoc konsultācijas, un it sevišķi nodrošināt visus vajadzīgos resursus Apvienotajai konsultatīvajai padomei; uzskata — lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu valdību, likumdošanas apspriešanas procesā būtu jāiesaista reprezentatīvas pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina arī līdzekļu devēju kopienu, jo īpaši ES, savā plānošanas procesā turpināt iesaistīt pilsonisko sabiedrību, kā arī apspriesties ar to;

6.  norāda, ka ir panākts zināms progress saistībā ar tiesību aktiem, kas reglamentē tiesu sistēmu un tās organizēšanu, jo īpaši attiecībā uz struktūru pielāgošanos jaunajam EULEX mandātam un jauktajām apakškomisijām; tomēr norāda, ka joprojām pastāv nopietnas bažas par tiesnešu un prokuroru neatkarību, pārskatatbildību, objektivitāti un darba efektivitāti, kā arī par Kosovas Tieslietu padomes darbību, cietumu sistēmu un tiesiskuma nozares vispārējiem rezultātiem; uzsver, ka vēl daudz kas ir jādara, lai Kosova varētu pārņemt visas EULEX kompetences; aicina politikas iestādes skaidri parādīt, ka tās pilnībā atbalsta tiesnešu un prokuroru neatkarību, jo pret viņiem joprojām tiek vērsti mēģinājumi ietekmēt notiekošās izmeklēšanas un tiesvedību;

7.  pauž bažas par to, ka trūkst pierādījumu nopietnam progresam cīņā pret ļoti augsto korupciju un organizēto noziedzību, kas būtiski traucē Kosovas demokrātisko, sociālo un ekonomisko attīstību; uzsver, ka ir neieciešami skaidras liecības par to, ka Kosovas valdība visos līmeņos efektīvi novērš korupciju un cīnās pret organizēto noziedzību; aicina veikt papildu pasākumus, lai novērstu jebkādu iespējamo saikni starp organizēto noziedzību un valsts pārvaldē strādājošajiem; pauž bažas par to, ka daudziem Kosovas iedzīvotājiem nelikumīgā turēšanā ir šaujamieroči, un aicina Kosovas valdību efektīvi īstenot jau uzsāktās šo ieroču savākšanas programmas, it īpaši valsts stratēģiju un rīcības plānu laika posmam no 2013. līdz 2016. gadam saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontroli; aicina Kosovu sadarboties ar ES ekspertu grupu ieroču nelikumīgas tirdzniecības jautājumos un ar kaimiņvalstīm, lai īstenotu preventīvu rīcību, kā arī aicina ES sniegt visa veida tehnisko palīdzību, kas ir vajadzīga minētajam nolūkam;

8.  atzinīgi vērtē Kosovas līdzdalību koalīcijā cīņai pret terorismu, tos grozījumus Kosovas krimināltiesībās, kuru mērķis ir apkarot ārvalstu kaujiniekus, un veiktos pasākumus, lai sauktu pie atbildības tos, kuri iesaistīti jauniešu uzņemšanā ekstrēmistu grupējumos; pauž bažas par ziņojumiem, ka jauniešu noskaņojums Kosovā kļūst arvien radikālāks, un daži no viņiem ir pievienojušies teroristu kaujiniekiem Sīrijā un Irākā; aicina ES palīdzēt risināt šos sociālos jautājumus, kas ir viens no iemesliem, kādēļ radikāli noskaņoti grupējumi spēj Kosovā piesaistīt sev jauniešus;

9.  norāda, ka viena no jaunās valdības prioritātēm ir Kosovas bruņoto spēku izveide, kuri darbosies saskaņā ar konstitūciju un pilnīgu civilo kontroli; saprot, ka teritoriālās aizsardzības princips ir viens no nacionālās suverenitātes aspektiem, bet aicina nodrošināt, ka šādi bruņotie spēki atbilst ES standartiem, un uzskata, ka lielākas pūles būtu jāpieliek, lai nodrošinātu Kosovas policijai lielākus resursus, tādējādi nekavējoties uzlabojot tās darbības efektivitāti;

10.  norāda uz progresa trūkumu saistībā ar valsts pārvaldes reformas stratēģiskās sistēmas un rīcības plāna īstenošanu; aicina Kosovu pabeigt civildienesta tiesiskā regulējuma izstrādi, nodrošinot šā dienesta depolitizēšanu un ietverot rezultātu novērtējumus;

11.  aicina varas iestādes savlaicīgi pieņemt visaptverošus pret diskrimināciju vērstus tiesību aktus, kā arī lielāku vērību pievērst novēršanas un izpratnes veicināšanas pasākumiem; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 17. maijā notika pirmais Pride gājiens un ir izveidota padomdevēju un koordinācijas grupa LGTB kopienas tiesību jautājumos;

12.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, tiesību aktu grozījumus, lai atzītu ar konfliktiem saistītas vardarbības, piemēram, kara laikā veiktas izvarošanas, upuru esamību; uzsver, ka joprojām pastāv neatrisinātas problēmas, jo īpaši saistībā ar tādiem jautājumiem kā vardarbība ģimenē, uz dzimumu balstīta vardarbība, īpašuma tiesības un sieviešu pārstāvība vadošos amatos;

13.  aicina veikt iedarbīgus pasākumus, lai risinātu problēmas un sarežģījumus saistībā ar vardarbību ģimenē un vardarbību dzimuma dēļ; uzsver nepieciešamību vākt visaptverošus datus par to, cik izplatīta ir vardarbība ģimenē un vardarbība dzimuma dēļ;

14.  aicina Kosovu pieņemt iedarbīgus un visaptverošus plašsaziņas līdzekļu darbību reglamentējošus tiesību aktus un to institucionālo struktūru, kā arī — un tas ir pats galvenais — efektīvāk īstenot esošos tiesību aktus, lai garantētu vārda brīvību; atkārtoti pauž bažas par to, ka notiek uzbrukumi žurnālistiem un viņiem tiek draudēts, un par pārredzamības trūkumu plašsaziņas līdzekļos; atkārtoti norāda uz to, cik svarīga ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība, kas ir viena no ES pamatvērtībām un jebkādas demokrātijas stūrakmeņiem, jo tā palīdz stiprināt tiesiskumu; aicina iestādes pēc rūpīga un vispusīga sabiedriskās apspriešanas procesa ātri novērst sistemātiskās nepilnības tiesību aktos, nodrošinot plašsaziņas līdzekļu brīvību, it sevišķi ņemot vērā pārredzamību attiecībā uz to, kas ir plašsaziņas līdzekļu īpašnieki, neslavas celšanu, un lai garantētu sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību un ilgtspējību un novērstu jebkādu politisko iejaukšanos; mudina Kosovas iestādes veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu un nepieļautu naidīgus izteikumus, draudus un aicinājumus uz vardarbību;

15.  atkārtoti uzsver, ka tiesību aktu īstenošana etnisko minoritāšu un to kultūras tiesību aizsardzības jomā, neraugoties uz nelieliem uzlabojumiem, Kosovā joprojām ir nopietna problēma; uzsver, ka joprojām ir vajadzīgi būtiski centieni saistībā ar pilnīgu šā tiesību akta īstenošanu, kurā ir ietverti noteikumi par nacionālo minoritāšu tiesībām nolūkā izvairīties no tiešas un netiešas diskriminācijas; norāda, ka it sevišķi romu, ēģiptiešu un aškalu kopienas turpina saskarties ar problēmām sociāli ekonomiskajā, izglītības un veselības aprūpes jomā; ar nepacietību gaida jaunās valdības jauno sistēmu romu, ēģiptiešu un aškalu situācijas uzlabošanai, it sevišķi ieviešot vienlīdzīgu drošības un veselības aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi atvieglot romu, ēģiptiešu un aškalu atgriešanos; iesaka tiesību aktos noteikt un praksē nodrošināt goranu tiesības Župa un Goras reģionos;

16.  aicina valsts un pašvaldību iestādes pilnībā īstenot pielāgotos tiesību aktus un tādējādi veicināt daudztautību sabiedrības turpmāku attīstību, it sevišķi saistībā ar visu minoritāšu izglītības un nodarbinātības jautājumiem; iesaka īstenot praktiskus pasākumus, lai nacionālo minoritāšu pārstāvjus iesaistītu valsts un pašvaldību struktūrās;

17.  atgādina Kosovas iestādēm par to pienākumu cienīt, saglabāt un aizsargāt serbu, kā arī citu kultūras un reliģiskos pieminekļus, kas ir kopīgs Eiropas kultūras un vēstures mantojums; atzinīgi vērtē šajā sakarībā veiktos pasākumus;

18.  mudina Kosovu vērsties pie Eiropas Padomes Venēcijas komisijas (jūnijā Kosova kļuva par šīs komisijas locekli), lai saņemtu atzinumu un atbalstu saistībā ar jaunu tiesību aktu izstrādi;

19.  atzinīgi vērtē SAN parafēšanu 2014. gada jūlijā, kas nodrošina labāku politisko dialogu, ciešāku tirdzniecības integrāciju un jaunus sadarbības veidus; aicina Padomi pēc iespējas ātrāk, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2015. gada pirmajā pusē, pieņemt lēmumu par šā SAN parakstīšanu un noslēgšanu, jo tas dos spēcīgu pamudinājumu reformu īstenošanai un institucionalizācijai, kā arī nodrošinās jaunas iespējas Kosovai nostiprināt attiecības ar tās kaimiņvalstīm un sekmēt šā reģiona stabilizāciju; turklāt aicina Padomi pieņemt lēmumu par pamatnolīguma par Kosovas līdzdalību ES programmās parakstīšanu un noslēgšanu, jo tas stiprinās Kosovas un ES sadarbību dažādās nozarēs, un uzskata, ka šīs programmas būtu jāvērš uz konkrētām jomām, kas atbilst Kosovas uzņemtajām saistībām tās ceļā uz Eiropu, un ir nekavējoties un pārredzami jāīsteno;

20.  mudina tās piecas ES dalībvalstis, kas vēl nav atzinušas Kosovu, izdarīt to; uzsver, ka tas vēl vairāk veicinātu attiecību normalizēšanos starp Belgradu un Prištinu; aicina visas ES dalībvalstis veikt visu iespējamo, lai sekmētu ekonomiskās, cilvēku savstarpējās, sociālās un politiskās attiecības starp šo valstu un Kosovas iedzīvotājiem;

21.  atzinīgi vērtē Īpašās izmeklēšanas darba grupas (ĪIDG) darbību, kura savos 2014. gada jūlijā publicētajos izmeklēšanas konstatējumos ir guvusi pārliecinošus pierādījumus par konkrētu KAA augstāko virsnieku, nevis visas KAA vainu; atzinīgi vērtē to, ka ir iesniegts lūgums izveidot Īpašo tiesu, kas darbotos Kosovas tieslietu sistēmā, bet tās sēžu zāle atrastos Nīderlandē, un ka Nīderlandes valdības ir tam piekritusi; aicina Kosovas Asambleju pēc iespējas ātrāk pieņemt tam nepieciešamo tiesību aktu kopumu; un aicina Kosovas iestādes turpināt sadarbību ar ĪIDG;

22.  atzinīgi vērtē progresu, ko Kosova panākusi, izveidojot savu liecinieku aizsardzības vienību un atbalstot tiesisko un administratīvo regulējumu, kā arī progresu, kas panākts saistībā ar sadarbības nolīgumu slēgšanu ar ES dalībvalstīm, taču uzsver, ka ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai nākotnē veicinātu liecinieku pārvietošanu uz trešām valstīm;

23.  pauž nopietnas bažas par nesen izteiktajiem apgalvojumiem saistībā ar EULEX pastāvošo korupciju; uzskata, ka EULEX ir bijusi un vēl joprojām ir būtiska loma Kosovā un tādēļ atzinīgi vērtē Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces F. Mogherini savlaicīgo reakciju, ieceļot neatkarīgu ekspertu šādu apgalvojumu padziļinātai izmeklēšanai; aicina nodrošināt šīs izmeklēšanas pilnīgu pārredzamību un mudina iesaistītās puses pilnībā sadarboties, lai izmeklēšanu varētu ātri pabeigt; uzsver cik svarīgi ir nodrošināt, ka eksperti var veikt visaptverošu izmeklēšanu, izpētot visus šīs lietas aspektus; pauž bažas par to, ka EULEX ir pazuduši konfidenciāli dokumenti ar apsūdzībām korupcijā; aicina veikt rūpīgu un visaptverošu izmeklēšanu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi Kosovā un ārvalstīs atjaunot ticamību ES un ņemt gūto pieredzi vērā, sūtot turpmākās misijas; norāda, ka ombuds un OLAF ir nolēmuši sākt neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par EULEX pieļautajiem amatpārkāpumiem un aicina visus izmeklētājus efektīvi koordinēt savu darbību un apmainīties ar informāciju; tomēr uzskata, ka ir vajadzīga plaša un padziļināta analīze, lai novērtētu EULEX vispārējo efektivitāti un tās rezultātu atbilstību, aktualizējot Eiropas Revīzijas palātas 2012. gada oktobrī publicēto ziņojumu;

24.  aicina EULEX vēl centīgāk pildīt savu uzdevumu; uzsver, cik ārkārtīgi svarīga ir tās darba pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī uzlabota efektivitāte, demonstrējot konkrētākus un augsta līmeņa rezultātus un regulāri un vispusīgi ziņojot par tās veiktajiem pasākumiem un pieņemtajiem lēmumiem; uzsver EULEX nozīmi saziņā ar vietējām iestādēm, mudinot tās pildīt savas apņemšanās attiecībā uz tiesiskuma reformām, līdzdalību un tiesību aktu grozījumu ieviešanu tiesvedības pārvietošanai; aicina Kosovas varas iestādes arī turpmāk ievērot EULEX piešķirtās pilnvaras un atbalstīt tās īstenošanas pilnvaras;

25.  ņem vērā Kosovas panākto progresu vīzu režīma liberalizācijas ceļveža īstenošanā; aicina varas iestādes palielināt centienus un apliecināt savu apņemšanos īstenot ieteikumus, cita starpā pieņemot četrus trūkstošos tiesību aktus; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai paātrinātu vīzu režīma ar Kosovu liberalizācijas procesu, jo tā ir pēdējā šā reģiona valsts, kuras iedzīvotājiem vēl ir vajadzīga vīza; pauž nopietnas bažas par to, ka pēdējā laikā arvien lielāks skaits Kosovas pilsoņu, tostarp romi, aškali un albāņi, pamet Kosovu un dodas uz ES dalībvalstīm; aicina Prištinas varasiestādes veikt efektīvus pasākumus cīņā pret kriminālajiem tīkliem, kas iesaistīti nelegālā cilvēku pārvadāšanā, un ar Eiropas Savienības biroja Prištinā palīdzību skaidrot sabiedrībai, ka ir visai mazas cerības, ka patvēruma pieprasījumi tiks pieņemti; uzsver nepieciešamību risināt pamatcēloņus, kuru dēļ iedzīvotāji pamet Kosovu, cita starpā ieguldot kvalitatīvā izglītībā, it sevišķi minoritāšu un atstumtajām kopienām;

26.  aicina Serbijas un Kosovas iestādes izstrādāt sadarbības pasākumus, lai apkarotu un izjauktu noziedznieku tīklus, kas kontrolē, izmanto un slepus no Kosovas caur Serbiju pārved uz dažām ES dalībvalstīm nelegālos imigrantus;

27.  aicina Kosovas iestādes pieņemt jaunu stratēģiju un rīcības plānu attiecībā uz bērnu tiesībām un uzsver to, cik svarīgi ir ieguldīt izglītībā, veselībā un uzturā, it sevišķi minoritāšu un atstumtajām kopienām; uzsver bērna aizsardzības likuma nozīmi, lai ieviestu funkcionālu bērna aizsardzības sistēmu; uzsver, cik svarīgi ir palielināt centrālā un vietējā līmeņa iestāžu pārskatatbildību, lai uzraudzītu bērnu tiesību īstenošanu;

28.  ar bažām norāda uz augsto bezdarba līmeni, kas jo īpaši skar jauniešus, un dzimumu diskrimināciju darba tirgū; norāda, ka progress saistībā ar īpašumtiesībām joprojām ir lēns, kas kavē ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi; ņem vērā to, ka 2014. gada trešajā kvartālā ir būtiski samazinājies ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms; aicina Kosovas valdību uzlabot uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidot drošu vidi, kas piesaistīs plašākus ārvalstu tiešos ieguldījumus, nodrošinot ieguvumus visiem Kosovas iedzīvotājiem; aicina Komisiju sniegt atbalstu jauniem uzņēmējiem, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta līdzekļus, cita starpā veicot pasākumus, lai stiprinātu saiknes ar uzņēmējiem ES dalībvalstīs;

29.  ar bažām norāda, ka darba likuma, kā arī streiku likuma īstenošana joprojām ir neapmierinoša; norāda, ka bezdarba rādītāji Kosovā sasniedz aptuveni 30 % un sevišķi skar sieviešu līdzdalību darba tirgū;

30.  pauž nožēlu par to, ka saistībā ar Kosovā un Serbijā notikušajām vēlēšanām ir palēninājusies augsta līmeņa sarunu gaita; atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 9. februārī tika atsāktas Belgradas un Prištinas sanāksmes Briselē; tomēr norāda, ka tikšanās joprojām notiek speciālistu līmenī, un ir panākts zināms progress, tostarp saistībā ar pārvietošanās brīvību; pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa abu pušu parakstīto nolīgumu nav pilnībā īstenota, un aicina Serbiju un Kosovu ar jaunu apņēmību pilnībā īstenot jau panāktās vienošanās; uzsver, ka ir svarīgi iedzīvotājiem izskaidrot šo vienošanos nozīmi un ietekmi; uzsver, ka labu kaimiņattiecību attīstība var palīdzēt īstenot abu valstu intereses;

31.  atkārtoti norādi, cik svarīgi ir, lai Kosovai pēc iespējas ātrāk tiktu piešķirts pašai savs starptautiskais telefona kods, kas palīdzēs veidot Kosovas plašāku starptautisko atpazīstamību;

32.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka ir ratificēts Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmums par Kosovas Nacionālas olimpiskās komitejas pilnīgu atzīšanu, un mudina citas sporta federācijas sekot šim piemēram, tādējādi ļaujot Kosovas sportistiem un sportistēm piedalīties Eiropas un starptautiskās sporta sacensībās kā savas valsts pilsoņiem;

33.  uzsver, ka Kosovas prioritātei vajadzētu būt dalībai starptautiskās un reģionālās organizācijās un mehānismos; aicina paaugstināt Kosovas pozīciju un pārstāvību reģionālās organizācijās, starptautiskās aģentūrās un struktūrās, piemēram, Eiropas Padomē un kultūras un mantojuma iestādēs, līdz pilnvērtīga biedra statusam un paaugstināt arī tās pārstāvības statusu Eiropas un starptautiskās plašsaziņas līdzekļu organizācijās, lai Kosovas mākslinieki varētu piedalīties visos starptautiskajos kultūras pasākumos, tostarp Eirovīzijas dziesmu konkursā; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir ievērot panākto vienošanos par reģionālo sadarbību;

34.  aicina Kosovas tiesībaizsardzības aģentūras un policijas spēkus aktīvi strādāt un sadarboties ar attiecīgajām Eiropas aģentūrām, lai labāk koordinētu cīņu pret terorismu un apkarotu narkotiku tirdzniecību un cilvēku nelegālu pārvadāšanu, un šajā sakarībā uzsver, cik nozīmīga ir Kosovas pilntiesīga dalība Eiropolā un Interpolā;

35.  norāda, ka ir panākts zināms progress saistībā ar Kosovas ziemeļu daļu, jo īpaši attiecībā uz mēru ievēlēšanu visā Kosovas teritorijā organizētās vēlēšanās, un ka ziemeļu daļā arvien vairāk tiek īstenoti ES finansēti projekti; tomēr uzsver, ka ir jāturpina darbs pie Serbu vietējo pašvaldību apvienības izveides, jo tas vēl vairāk samazinātu nepieciešamību pēc paralēlu struktūru pastāvēšanas; vienlaikus norāda, ka būs nepieciešami turpmāki pastāvīgi centieni, lai satuvinātu etnisko albāņu un serbu kopienas; aicina rast kopīgu risinājumu Mitrovicas tilta problēmai, kas pašlaik kavē cilvēku brīvu pārvietošanos;

36.  atkārtoti norāda, ka ir nepieciešama pilnīga pārredzamība, darot zināmus Belgradas un Prištinas dialoga rezultātus, kā arī to īstenošanas procesā ir jāiesaista attiecīgie parlamenti un pilsoniskā sabiedrība;

37.  aicina Serbijas iestādes sniegt vispusīgu palīdzību Serbijā atrasto Kosovas bezvēsts pazudušo personu mirstīgo atlieku repatriācijai un turpināt izrakumus noteiktajās zonās vai zonās, kurās iespējami masu kapi, kuros varētu būt apglabātas bezvēsts pazudušās personas;

38.  atbalsta to, ka valsts līmenī tiek turpināta kriminālvajāšana par kara noziegumiem, un norāda, cik svarīgi izvirzīt apsūdzības par izvarošanu kara laikā;

39.  aicina Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un dalībvalstis pagarināt ES īpašā pārstāvja pilnvaras arī pēc 2015. gada 28. februāra;

40.  ar bažām norāda, ka 2014. gada 6. jūnijā Kosovas A spēkstacijā notikušais sprādziens liecina par šīs sistēmas nestabilitāti un mudina vēlākais līdz 2016. gada beigām izbeigt minētās spēkstacijas darbību; ir pārliecināts, ka Kosovas valdībai būtu jāizstrādā skaidra un dzīvotspējīga enerģētikas politika, jo tā būs būtiska šīs valsts ekonomikas attīstībai; uzsver nepieciešamību veicināt energoefektivitāti un veikt pētījumus, lai novērtētu enerģijas nepieciešamību pirms nodot ekspluatācijā jaunas spēkstacijas;

41.  atzinīgi vērtē centienus dažādot enerģijas avotus un attīstīt atjaunojamos energoresursus, jo īpaši, lai sāktu trīs jaunu hidroelektrostaciju būvniecību; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir pieņemt un pilnībā piemērot ES vides aizsardzības standartus; atgādina iestādēm, cik svarīgi, izstrādājot valsts attīstības stratēģiju, ir konsekventi ievērot vides aizsardzības standartus;

42.  pauž bažas par lielo daudzumu cieto un šķidro radioaktīvo atkritumu, kas bez drošas aizsardzības joprojām atrodas pašvaldību teritorijās visā Kosovā; aicina Komisiju sniegt palīdzību un cieši sadarboties ar Kosovas iestādēm, lai rastu pastāvīgu risinājumu šai problēmai;

43.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī Kosovas valdībai un Nacionālajai asamblejai.


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — 2015. gada izaugsmes pētījums
PDF 395kWORD 110k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2015. gada izaugsmes pētījums (2014/2221(INI))
P8_TA(2015)0067A8-0037/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „2014. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm. Veidojam izaugsmi” (COM(2014)0400),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — nodarbinātības un sociālie aspekti 2014. gada izaugsmes pētījumā(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (COM(2014)0902),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2015. gada Eiropas pusgada prioritāšu īstenošanu,

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0037/2015),

A.  tā kā ekonomikas atveseļošanās temps Eiropas Savienībā 2014. gadā būtiski palēninājās, taču saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2015. gadā tam ir izredzes atgūt nokavēto un 2016. gadā pat palielināties; tā kā sešus gadus pēc finanšu krīzes sākšanās 2008. gadā eurozonā joprojām ir rekordaugsts bezdarba līmenis — gandrīz 12 %; tā kā vājā izaugsme ir pastiprinājusi deflācijas tendenci; tā kā pēc finanšu krīzes eurozona jo īpaši izceļas kā reģions ar nepietiekamu izaugsmi, lai gan daudzas citas valstis atgūstas ātrāk; tā kā, neraugoties uz deflācijas tendences spiedienu, Komisija paredz, ka, sākot no 2015. gada vidus, un 2016. gadā inflācija palielināsies;

B.  tā kā investīciju apmērs kopš krīzes kulminācijas ir krities par aptuveni EUR 470 miljardiem un tiek lēsts, ka investīciju apjoma starpība salīdzinājumā ar tā ilgtermiņa tendenci ir aptuveni EUR 230–370 miljardi; tā kā atbildes reakcija uz eurozonas valstu parāda krīzi un konstatēto Eiropas institucionālā satvara efektivitātes trūkumu ir bijusi vērā ņemama, taču nepietiekama, lai eurozonas ekonomikai dotu pietiekami spēcīgu impulsu straujas izaugsmes atjaunošanai,

1.  uzskata, ka eurozona joprojām cīnās ar sekām, ko rada ārkārtīgi ilga ekonomikas lejupslīde, kura sākās 2008. gadā; norāda, ka ekonomikas atveseļošanās joprojām ir trausla un tā būtu jāpastiprina, lai vidējā termiņā tā nodrošinātu ievērojami lielāku izaugsmi un daudz vairāk darbvietu; tomēr atzīmē, ka 2014. gadā izaugsmei ir plašāks pamats; norāda, ka pašreizējais sarežģītais uzdevums ir risināt gan cikliskās īstermiņa, gan strukturālās ilgtermiņa problēmas; uzsver, ka īslaicīga spiediena rezultātā var tikt pieņemti pārejoša rakstura pasākumi, kas var apdraudēt izaugsmes spēju ilgtermiņā; uzsver, ka ir jānodrošina, lai īstermiņa un ilgtermiņa politikas virzieni viens otru pastiprinātu;

2.  pieņem zināšanai Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumu, kurā atspoguļoti centieni veicināt atgriešanos pie augstāka izaugsmes līmeņa un stiprināt ekonomikas atveseļošanos; atbalsta trīs galveno pīlāru (investīciju palielināšana, strukturālo reformu paātrināšana un atbildīgas un izaugsmi veicinošas fiskālās konsolidācijas īstenošana) pieeju kā pareizo, lai sasniegtu minētos mērķus; uzskata, ka šī pieeja būtu pilnībā jāiekļauj gaidāmajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (KVAI); ņemot vērā to, ka 2013. gadā pilnībā tika izpildīti tikai aptuveni 9 % no KVAI, atbalsta Komisijas ierosinājumus Eiropas pusgada uzlabošanai, racionalizējot pašreizējās procedūras, tostarp tā grafiku, un vairāk iesaistot dalībvalstu parlamentus, lai pastiprinātu dalībvalstu līdzatbildību; aicina Komisiju ātri nākt klajā ar ticamiem datiem attiecībā uz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu 2014. gadā; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāracionalizē pašreizējās Eiropas pusgada procedūras, tostarp tā grafiks, un vairāk jāiesaista dalībvalstu parlamenti, lai stiprinātu dalībvalstu līdzatbildību par strukturālajām reformām;

3.   uzsver vienotā tirgus integrācijas ziņojumu nozīmi un pievienoto vērtību iepriekšējos gados, kuri ir veicinājuši Komisijas gada izaugsmes pētījumā izklāstīto vispārējo prioritāšu īstenošanu un KVAI identificēšanu saistībā ar Eiropas pusgadu; tādēļ pauž dziļu nožēlu par to, ka netiks sagatavots vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu;

4.  uzsver, ka ar 2010. gadā ieviesto Eiropas pusgadu tiek noteikts ekonomiskās politikas koordinācijas ikgadējais cikls, kas paredz dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo reformu plānu detalizētu analīzi;

5.  pauž bažas, ka vairākums dalībvalstu joprojām zaudē tirgus daļas pasaulē; uzskata, ka ES ekonomikai kopumā joprojām ir jāuzlabo konkurētspēja pasaules ekonomikā, it īpaši palielinot konkurenci produktu un pakalpojumu tirgos, lai uzlabotu inovāciju virzītu efektivitāti; uzstāj, ka darbaspēka izmaksām arī turpmāk būtu jāatbilst produktivitātei un ka darba algai būtu jāveicina noturīgas sociālās drošības sistēmas; uzsver, ka dalībvalstīm, pārvaldot savus izdevumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) prasībām, drīzāk būtu jāsamazina kārtējie izdevumi, nevis investīciju saistības, pat ja attiecīgajos noteikumos nav ņemts vērā tas, ka izdevumi investīcijām un kārtējie izdevumi atšķirīgi ietekmē izaugsmi; atzīmē Komisijas paziņojumu "Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem" (COM(2015)0012), jo tajā izskaidrota attiecīgā procedūra un saikne starp strukturālām reformām, investīcijām un fiskālo atbildību, vienlaikus pēc iespējas efektīvāk izmantojot šī pakta noteikumos paredzēto elastīgumu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu racionalizēt Eiropas pusgadu; norāda, ka KVAI sagatavošanā būtu jāizvairās izmantot universālas pieejas;

Investīcijas

6.  uzskata, ka investīciju trūkuma iemesli ir zema uzticēšanās, uz pieprasījumu likto cerību vājināšanās, augsts parāda līmenis, privātā sektora izvairīšanās uzņemties risku, publisko investīciju produktivitāti veicinošu pasākumu trūkums, finanšu tirgu sadrumstalotība, lēns parāda samazināšanas temps, uz pieprasījumu likto cerību vājināšanās, ko pastiprina pārmērīgu izdevumu novēršanas nolūkā veikti stingras fiskālās politikas pasākumi, atbilstošas finansēšanas spējas trūkums un tas, ka daudzos gadījumos dalībvalstis un ES nespēj atbilstīgi rīkoties, saskaroties ar šiem faktoriem; uzsver, ka investīciju trūkumu var novērst, izmantojot konkrētiem mērķiem paredzētas publiskās investīcijas un būtiski paaugstinot investīciju apmēru privātajos un Eiropas uzņēmumos; prasa īstenot reformas, kas atvieglotu tādas jaunas uzņēmējdarbības vides izveidi, kura veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu, jaunas investīcijas un inovācijas, nosakot investīciju radīto iespējamo peļņu par izšķiroši svarīgu faktoru tam, lai Eiropas ekonomikai piesaistītu finanšu kapitālu; uzsver — lai pastiprinātu investīciju finansēšanu, ir nepieciešama labi funkcionējoša finanšu sistēma, kurā palielināta stabilitāte un izveidotās pārrobežu institūcijas var sekmēt likviditāti un tirgus uzturēšanu, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem;

7.  atzinīgi vērtē Investīciju plānu Eiropai kā svarīgu instrumentu privāto un publisko investīciju palielināšanai; atzīmē, ka šis plāns ir paredzēts, lai veicinātu papildu investīcijas, izstrādātu jaunus projektus, piesaistītu investorus un atjaunotu uzticību; tomēr uzskata, ka vēl ir stipri par agru, lai pamatoti novērtētu plāna faktisko ietekmi; atzīmē, ka investīciju palielināšana būtu jāuzskata nevis par reformu alternatīvu, bet gan par to papildinājumu; uzstāj, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļi būtu jāizmanto projektiem ar ekonomisku atdevi vai ar izmaksu un ieguvumu attiecības radītu labvēlīgu sociālo ietekmi; uzsver, ka, izmantojot ESIF, nevajadzētu tikai dalībvalstu finansētos projektus aizstāt ar līdzfinansētiem Eiropas projektiem; uzsver, ka Eiropas fondu līdzekļiem būtu jāveicina papildu investīcijas, nevis tikai jāaizstāj investīcijām paredzētie dalībvalstu līdzekļi, kas tiktu novirzīti patēriņam; uzskata, ka Investīciju plānā Eiropai galvenā uzmanība būtu jāpievērš tiem projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību, kuri vēl neatbilst kritērijiem, lai saņemtu finansējumu no bankām; uzsver šī investīciju plāna regulatīvo komponentu nozīmi investīciju vides uzlabošanā; atzīmē, ka ir ļoti svarīgi īstenot Komisijas investīciju plānu, lai tas radītu vēlamo pievienoto vērtību; uzsver — lai nepieļautu to, ka, īstenojot minēto plānu, Eiropā neizdodas panākt ilgtspējīgu izaugsmi un radīt darbvietas, ir rūpīgi jāatlasa investīciju projekti; atgādina, ka būtu stingri jāizvērtē Komisijas investīciju plāna īstenošanas rezultāti, it īpaši attiecībā uz to, kā tikuši atlasīti un prioritizēti projekti, kā arī būtu jāizvairās no peļņas privatizēšanas un zaudējumu sabiedriskošanas; uzsver investīciju plāna kā ietekmes līdzekļa un jau uzsākto projektu savstarpējo atkarību; uzsver, ka mērķi panākt lielāku sviras efektu nevajadzētu īstenot uz pārdomātas projektu atlases rēķina, kurā ir jāņem vērā arī projektu ģeogrāfiskā īstenošanas vieta; uzsver, ka ir jānodrošina augstas kvalitātes pārvaldība un atlases process; atzīmē, ka dalībvalstis, kurām piemēro korekciju programmu, sagaida, ka investīciju plāns būtiski veicinās un atvieglos dotācijas un aizdevumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, ko nesenā krīze skārusi vissmagāk;

8.  aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt investīciju plānu un veikt iemaksas ESIF, papildinot no ES budžeta un EIB piešķirtās summas, lai mudinātu privāto sektoru investēt un tam sniegtu nepieciešamos norādījumus;

9.   uzsver — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, saistībā ar investīciju plānu būtu jāparedz īpašs režīms MVU, jo tie sava lieluma un stāvokļa tirgū dēļ var viegli nonākt nelabvēlīgā situācijā;

10.  uzsver, ka finansējuma pieejamības, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, trūkums Eiropas Savienībā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem izaugsmei; pauž bažas par to, ka MVU joprojām ir grūti pieejams banku kredīts; uzskata, ka ir nepieciešamas alternatīvas banku finansējumam, it īpaši, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi riska kapitālam, aizdošanai bez finanšu institūciju starpniecības un krājaizdevu sabiedrību izveides vecināšanai, un plašākā mērogā — radot labvēlīgus apstākļus efektīvai kapitāla piešķiršanai ar kapitāla tirgu starpniecību; uzskata — lai minētos mērķus sasniegtu īsā un vidējā termiņā, ļoti svarīgi ir uzlabot kapitāla tirgu integrāciju un finanšu iestāžu uzraudzību; uzsver, ka būtu jānodrošina investīciju plāna privileģēta pieejamība MVU;

11.  atzīst, ka enerģētika ir svarīgs ekonomikas konkurētspējas faktors; uzsver, ka ir jānovērš šķēršļi vienotā enerģijas tirgus izveidei, arī veicinot enerģētisko neatkarību; aicina Komisiju izvērtēt progresu, kas šajā jomā sasniegts gan ES, gan valstu līmenī, atbalstot pasākumus sadrumstalotības un īstenošanas grūtību novēršanai;

12.  joprojām pauž bažas par nepietiekamo progresu, kas panākts privātā sektora pārmērīgā parāda līmeņa samazināšanā; norāda, ka tas ne tikai rada bažas par finanšu stabilitāti, bet arī ierobežo ES izaugsmes iespējas un mazina ECB monetārās politikas efektivitāti; aicina Komisiju nākt klajā ar turpmākiem priekšlikumiem tam, kā izstrādāt efektīvas procedūras privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai, tostarp bankrota un maksātnespējas procedūras, vienlaikus atbalstot izmaksu sloga taisnīgu un pārredzamu sadalīšanu, jo smagais parādu slogs, kas gulstas uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ir viens no galvenajiem privātās investīcijas ierobežojošiem faktoriem;

Strukturālās reformas

13.  atzīmē, ka daudzās valstīs joprojām ir jāveic strukturālas reformas; atzīmē arī to, ka tās dalībvalstis, kas ir sekmīgi īstenojušas korekciju programmas vai finanšu nozares programmas, ir spējušas atgriezties kapitāla tirgos, kur tām tagad ir pieejams kapitāls ar zemām procentu likmēm; norāda, ka viens no iemesliem, kāpēc šīs valstis spēja atgriezties kapitāla tirgos, bija Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotie pasākumi; mudina pārējās eurozonas dalībvalstis būt vismaz tikpat mērķtiecīgām savas ekonomikas modernizācijā; atzīmē, ka pienācīgi jāņem vērā reformu ietekme sociālajā un nodarbinātības jomā; uzsver, ka mazāk stingru ECB monetāro politiku būtu jāpapildina ar dalībvalstu īstenotām vērienīgām sociāli ilgtspējīgām strukturālām reformām;

14.  aicina dalībvalstis palielināt sava darbaspēka tirgus efektivitāti, izstrādāt aktīvāku uz labi apmaksātu darbvietu radīšanu orientētu darbaspēka tirgus politiku, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp pensiju sistēmu, vienlaikus aizsargājot iekļautību, ilgtspēju un taisnīgumu, kā arī uzlabot un racionalizēt tiesisko un administratīvo vidi investīcijām uzņēmējdarbībā; uzsver, ka ar strukturālām reformām jāpanāk reāla un ilgtspējīga izaugsme, augstāka nodarbinātība, labāka konkurētspēja un pieaugoša konverģence, un ka tās būtu jāpapildina ar konkrētiem mērķiem paredzētām ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā un izstrādē, inovācijās, infrastruktūrā, rūpniecībā, IKT, ilgtspējīgā enerģētikā un cilvēkresursos;

15.  aicina dalībvalstis aizsargāt un pastiprināt sociālās aizsardzības iekļaušanas spēju, ilgtspēju un taisnīgumu, it īpaši visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī uzlabot un racionalizēt tiesisko un administratīvo vidi investīcijām uzņēmējdarbībā; uzsver, ka darbvietām jābūt kvalitatīvām, lai cīnītos pret strādājošo nabadzību, turklāt būtu jāsamazina atalgojuma atšķirības starp dzimumiem; uzsver, ka ekonomiskās reformas ir jāpapildina ar konkrētiem mērķiem paredzētām ilgtermiņa investīcijām izglītībā, pētniecībā un izstrādē, inovācijās, infrastruktūrā, IKT un ilgtspējīgā enerģētikā;

16.  uzsver, ka ES izaugsmes stratēģijā ir jāiekļauj ES atkarības no ārējiem enerģijas avotiem mazināšana; tādēļ atkārtoti uzsver, ka ir jādažādo ārējā enerģijas piegāde, jāuzlabo ES enerģētikas infrastruktūra un jāpabeidz ES iekšējā enerģijas tirgus izveide, jo tās ir ES energoapgādes drošības stratēģijas prioritātes;

17.  uzsver, ka ES nevar uzlabot konkurētspēju, tikai samazinot izmaksas, tai ir arī jāpalielina ražīgums, nodrošinot ilgtspējīgas investīcijas pētniecībā un izstrādē, izglītībā un prasmju uzlabošanā, kā arī resursu efektivitātes palielināšanā gan valsts, gan Eiropas līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstu valdības šīm jomām piešķirt prioritāti savā budžetā; uzsver — lai jauniešiem jau no paša sākuma neatņemtu nodarbinātības iespējas, dalībvalstīm reformu sagatavošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešu bezdarbam; šajā sakarībā mudina dalībvalstis ātrāk un efektīvāk izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, tostarp tos, kas pieejami saistībā ar garantiju jauniešiem;

18.  mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut finanšu palīdzību un trijotnes ad hoc sistēmu uzlabotā tiesiskajā struktūrā, kas atbilstu ES ekonomikas pārvaldības satvaram un ES tiesībām, tādējādi garantējot demokrātisku pārskatatbildību; uzsver — ir svarīgi nodrošināt to, ka tiek veikti pasākumi, ņemot vērā Parlamenta 2014. gada martā pieņemtos trijotnes ziņojumus; aicina Komisiju īstenot šo ziņojumu secinājumus; norāda, ka ES finanšu palīdzība atsevišķām dalībvalstīm, kas tiek sniegta ar nosacījumu, ka solidaritāte tiek kombinēta ar noteiktu nosacījumu ievērošanu, ir izrādījusies īpaši veiksmīga gadījumos, kad bija vērojama stingra dalībvalstu līdzatbildība un apņemšanās īstenot reformas; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām ir jāveic visaptverošs finansiālās palīdzības programmu ietekmes novērtējums;

19.  prasa Komisijai steidzami rīkoties, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu; prasa nodrošināt vienkāršu un pārredzamu nodokļu sistēmu; prasa dalībvalstīm panākt vienošanos attiecībā uz priekšlikumu par kopēju konsolidētu uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi kā svarīgu instrumentu šajā cīņā, un uzskata, ka 2012. gada 19. aprīļa nostāja par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)(11) ir pamats saprātīgam kompromisam; atkārtoti aicina dalībvalstis novirzīt nodokļu slogu no darbaspēka; atzīmē, ka pasākumiem cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu nevajadzētu apdraudēt dalībvalstu prerogatīvas; tomēr atzinīgi vērtē efektīvo sadarbību nodokļu režīma jomā Eiropas līmenī;

20.  uzsver, ka ir nepieciešamas izglītības sistēmas reformas, lai nākamās paaudzes varētu sagatavoties augošā darba tirgus vajadzībām nākotnē;

21.  uzskata, ka dalībvalstis un Komisija vēl nav izpildījušas savu apņemšanos pabeigt vienotā tirgus, it īpaši vienotā pakalpojumu tirgus un digitālās ekonomikas, izveidi;

22.  atkārtoti aicina Komisiju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību; mudina Komisiju vienotā tirgus mērķus saskaņot ar Eiropas pusgada mērķiem un nodrošināt to uzraudzības mehānismu konsekvenci; uzskata, ka atsevišķs analītisks instruments, kas sastāvētu no rādītājiem, ar kuriem mēra vienotā tirgus izveides pakāpi, var sniegt noderīgus norādījumus saistībā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un gada izaugsmes pētījumu; uzsver vienotā tirgus integrācijas ziņojumu nozīmi un pievienoto vērtību iepriekšējos gados, jo tie ir veicinājuši Komisijas gada izaugsmes pētījumā noteikto vispārējo prioritāšu īstenošanu un konkrētām valstīm saistībā ar Eiropas pusgadu adresējamo ieteikumu identificēšanu; tādēļ pauž nožēlu, ka netiks sagatavots vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu; aicina Komisiju pilnībā izmantot visus ES tiesību aktos paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas pusgada īstenošanu;

23.  pauž bažas par protekcionisma tendencēm dažās dalībvalstīs; norāda, ka Līgums neparedz ierobežot personu, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, un atgādina, ka Komisijai jāaizsargā šīs brīvības un jānodrošina to ievērošana;

24.  uzsver — tas, ka nepastāv labi funkcionējošs iekšējais darba tirgus un līdzsvarota pieeja imigrācijai, kavē izaugsmi Eiropas Savienībā; pauž bažas par protekcionisma tendencēm atsevišķās dalībvalstīs; norāda, ka Līgums neparedz ierobežot personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, un atgādina, ka Komisijai jāaizsargā šīs brīvības un jānodrošina to ievērošana;

25.  atkārtoti uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt darbaspēka mobilitāti (gan pārrobežu, gan starpnozaru līmenī), palielinātu darba ražīgumu (saistībā ar apmācību, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas), darba kvalitāti un darba tirgus elastību, vienlaikus uzturot nepieciešamo darba saglabāšanas drošības līmeni, ierobežojot nestabilas nodarbinātības izmantošanu un nodrošinot atbilstošas iespējas vest darba koplīguma slēgšanas sarunas; uzsver, ka nākotnē liela nozīme būs prasmju piedāvājuma un pieprasījuma uzlabotai saskaņošanai, kā arī konsultēšanai darba meklēšanā un karjeras veidošanā; uzskata, ka lielāka mobilitāte var palīdzēt samazināt neaizpildīto darbvietu lielo skaitu, kas pastāv vienlaikus ar augstu bezdarbu; uzsver, ka ir svarīgi investēt sieviešu un jauniešu nodarbinātības iespēju palielināšanā, it īpaši saistībā ar jaunajām tehnoloģijām un jaunajām nozarēm, ņemot vērā šo nozaru potenciālu darbvietu radīšanā;

26.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas Eiropas pusgadu padara efektīvāku un demokrātiskāku; atzīst, ka labāks īstenošanas līmenis tika konstatēts publisko finanšu jomā, kas tiek stingrāk uzraudzīta; prasa nodrošināt nodarbinātības un sociālekonomisko rādītāju līdzsvarotu integrāciju;

Fiskālā atbildība

27.  atzinīgi vērtē to valstu skaita būtisko samazināšanos, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, — no 24 valstīm 2011. gadā līdz 11 valstīm 2014. gadā; atzīmē, ka, pateicoties šim fiskālajam uzlabojumam, ir sagaidāms, ka fiskālā situācija ES 2015. gadā visumā saglabāsies neitrāla; prasa Komisijai novērtēt, vai ES fiskālā situācija ir saderīga ar nepieciešamību palielināt investīcijas; tomēr pauž bažas par aizvien pieaugošo nevienlīdzību, pirktspējas mazināšanos, augsto ilgtermiņa un jauniešu bezdarbu un joprojām ļoti augsto publiskā un privātā parāda līmeni daudzās eurozonas dalībvalstīs — apstākli, kas ne tikai kavē izaugsmi, bet arī rada būtisku risku nākotnē iespējamu satricinājumu gadījumā; aicina Komisiju piesardzīgi un konservatīvi interpretēt izaugsmes rādītājus un pārbaudīt ekonomisko prognožu kvalitāti, jo Komisijas līdzšinējās prognozes pārāk bieži tikušas pārskatītas, pazeminot attiecīgos rādītājus;

28.  piekrīt Komisijai, ka vairākumam dalībvalstu jāturpina izaugsmi veicinoša fiskālā konsolidācija; aicina dalībvalstis, kurām ir pietiekamas fiskālās manevrēšanas iespējas, samazināt nodokļus un sociālās drošības iemaksas, lai stimulētu privātās investīcijas un darbvietu radīšanu; aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem ieteikumiem dalībvalstīm, tostarp tām dalībvalstīm, kurām joprojām piemēro ekonomisko korekciju programmas, lai tās atbalstītu ekonomikas izaugsmi ar ilgtspējīgām un sociāli līdzsvarotām strukturālām reformām, kuru rezultātā tiktu panākta kvalitatīva nodarbinātība, uzlabota konkurētspēja un palielināta konverģence;

29.  atzīmē dalībvalstu budžeta plānu projektu novērtējumu, ko veikusi Komisija; uzsver, ka budžeta plānu projektu izskatīšanas mērķim vajadzētu būt finanšu ilgtspējas nodrošināšanai; uzstāj, ka ir svarīgi piemērot fiskālos noteikumus un ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips;

30.  atzīmē konstatējumu, ka SIP noteikumus pilnībā ir ievērojušas tikai piecas dalībvalstis; atgādina, ka SIP tika izstrādāts, balstoties uz dalībvalstu vienprātību; uzsver, ka augstais publiskā sektora parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars samazina līdzekļus, ko varētu izmantot sabiedriskajiem pakalpojumiem un investīcijām; tādēļ piekrīt tam, ka dalībvalstīs ar lielu parāda slogu joprojām ir aktuāla budžeta deficīta samazināšana, taču uzskata, ka šāda fiskālā konsolidācija būtu jāveic tā, lai tiktu aizsargāti neaizsargātie publisko pakalpojumu lietotāji un publiskās investīcijas, kā arī tiktu taisnīgi — ar straujākas izaugsmes palīdzību — palielināti ieņēmumi;

Pastiprināta dalībvalstu politikas koordinēšana

31.  atzinīgi vērtē brīdināšanas mehānisma ziņojumu; atzinīgi vērtē iekšējās nelīdzsvarotības pakāpenisku mazināšanu dalībvalstīs; vērš uzmanību uz ārējo nelīdzsvarotību, tostarp lielo tirdzniecības bilances pārpalikumu, vairākās dalībvalstīs; atzīmē, ka ES kopumā zaudē daļas pasaules tirgos;

32.  norāda, ka makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras mērķis ir ne tikai nepieļaut būtisku negatīvo ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību valstī, bet arī nepareizi izstrādātas valsts politikas domino efektu attiecībā uz citām eurozonas dalībvalstīm; atzīmē Eiropadomes 2014. gada decembra paziņojumu par to, ka 2015. gadā ar četru priekšsēdētāju ziņojuma palīdzību tiks turpinātas debates par ekonomikas politikas ciešāku koordināciju ekonomikas un monetārajā savienībā;

33.  atkārtoti pauž viedokli, ka pašreizējam ekonomikas pārvaldības satvaram trūkst pietiekamas demokrātiskās pārskatatbildības tā noteikumu piemērošanā, kā arī tajā iesaistīto iestāžu un institūciju līmenī; aicina Komisiju izstrādāt nepieciešamos priekšlikumus, lai novērstu pienācīgas demokrātiskās pārskatatbildības trūkumu ES ekonomikas pārvaldībā;

34.  atzīmē, ka ir jāizvērtē naftas cenas būtiskās samazināšanās ietekme un tas, vai šīs cenu samazināšanās radītais finansiālais ieguvums būtu pilnībā jānovirza uz fosilā kurināmā patērētājiem, vai arī jādala ar valstu valdībām, palielinot fosilā kurināmā nodokļus, lai samazinātu to deficītu, finansētu investīcijas, nepieļautu klimata pārmaiņu politikas apdraudēšanu un mazinātu deflācijas ietekmi;

ES budžets

35.  uzsver — lai nodrošinātu konverģenci un stabilitāti Eiropas Savienībā, dalībvalstu budžetu un ES budžeta sagatavošanā jāvadās pēc budžeta precizitātes principa publiskajos kontos; pauž pārliecību, ka šāda precizitāte ir viens no faktoriem, kas jāizmanto, reaģējot uz pašreizējo uzticības krīzi starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības iedzīvotājiem, — uzticības zudumu, kas kopš nesenās finanšu krīzes ir palielinājies vēl vairāk;

36.  tādēļ prasa saskaņot dalībvalstu budžetu sagatavošanā izmantotos ekonomiskos pieņēmumus; it īpaši uzskata, ka kopīgi būtu jāizvērtē starptautiskās ekonomiskās situācijas faktori;

37.  lai atvieglotu salīdzināšanu un nepieļautu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību, prasa nodrošināt lielāku vienveidību publisko kontu izklāstā; it īpaši prasa dalībvalstīm standartizēt ES budžetā veicamo iemaksu atspoguļošanu savos kontos;

38.  aicina Komisiju saistībā ar Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas pasākumu kopumu, kas tika izsludināts attiecībā uz 2015. gadu, mazināt jebkādu pusgada demokrātisko deficītu;

39.  uzskata par būtiski svarīgu Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu ciešāku sadarbību Eiropas ekonomikas un budžeta pārvaldības pusgada ietvaros; apņemas padziļināt savas attiecības ar dalībvalstu parlamentiem konstruktīvas partnerības garā;

40.  pauž nožēlu, ka nesamaksāto rēķinu summa ES budžetā apdraud ES uzticamību un ir pretrunā visaugstākajā politiskajā līmenī noteiktajiem mērķiem izaugsmes un nodarbinātības, it īpaši jauniešu nodarbinātības, kā arī MVU atbalstīšanas jomā, un pauž bažas, ka tas varētu palielināt plaisu starp Savienību un tās iedzīvotājiem;

41.  prasa veikt daudzgadu finanšu shēmas pēcvēlēšanu pārskatīšanu, lai analizētu un līdz ar to palielinātu pievienoto vērtību, ko ES finansējums sniedz Savienības noteiktajiem mērķiem konkurētspējas, izaugsmes, nodarbinātības un enerģētikas pārkārtošanas jomā; lai uzlabotu ietekmes novērtējumu sagatavošanu, prasa Komisijai pieņemt skaidrāku metodoloģiju ar stratēģiju "Eiropa 2020" saistīto ES līdzekļu un izdevumu labākai izsekošanai;

42.  turklāt aicina Komisiju ziņot par kavēto maksājumu iespējamo negatīvo ietekmi uz saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās Eiropas pusgada ietvaros;

43.  atzīmē, ka daudzās dalībvalstīs joprojām nav palielināta valsts administrācijas efektivitāte, lai gan uzlabojumi šajā jomā palīdzētu nodrošināt ietaupījumus, racionalizējot organizāciju un mazinot birokrātiju, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

44.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2015. gada izaugsmes pētījumā uzsvērusi Eiropas strukturālo un investīciju fondu (tostarp jauniešu nodarbinātības iniciatīvas) ekonomisko nozīmi; atgādina, ka minētie fondi Eiropas Savienībā ir vidēji 10 % no kopējām publiskajām investīcijām, taču katrā valstī situācija šajā jomā ir atšķirīga un dažās dalībvalstīs tie var sasniegt pat 80 % no publiskajām investīcijām; uzsver, ka strukturālie un investīciju fondi ir labs piemērs ES budžeta un dalībvalstu budžetu sinerģijai, pamatojoties uz kopīgi noteiktiem mērķiem, kas saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020" iekļauti partnerības nolīgumos par izaugsmi un investīcijām; atbalsta jebkādus centienus gudri apvienot Eiropas un dalībvalstu budžetu līdzekļus, lai, izmantojot resursu kopīgas izmantošanas labvēlīgo ietekmi, uzlabotu efektivitāti, nodrošinātu ekonomisko stimulēšanu un samazinātu dalībvalstu budžeta deficītu;

45.  uzsver steidzamo nepieciešamību efektīvi risināt krāpšanas nodokļu jomā problēmu, jo tā atņem ES budžetam ievērojamus līdzekļus;

46.  aicina Komisiju iesniegt ES programmu, tādu kā "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments" un "Apvārsnis 2020", līdzekļu pārdalīšanas iespējamās ietekmes analīzi;

47.  aicina dalībvalstis papildināt investīciju plānu, kura mērķis ir pēc iespējas palielināt publisko izdevumu ietekmi un piesaistīt privātās investīcijas;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
(3) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
(4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
(5) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(6) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
(7) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
(8) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0129.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.
(11) OV C 258 E, 7.9.2013., 134. lpp.


Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads — nodarbinātības un sociālie aspekti 2015. gada izaugsmes pētījumā
PDF 539kWORD 168k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — nodarbinātības un sociālie aspekti 2015. gada izaugsmes pētījumā (2014/2222(INI))
P8_TA(2015)0068A8-0043/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

–  ņemot vērā LESD 145., 148., 152. pantu un 153. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās IV sadaļu (Solidaritāte),

–  ņemot vērā LESD 349. pantu par īpašiem pasākumiem attiecībā uz tālākajiem reģioniem,

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, jo īpaši tās 30. pantu ,,Tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību”,

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas Ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada prioritāšu īstenošana(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (COM(2014)0902) un tam pievienoto Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu” (COM(2013)0690),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem aspektiem(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 16. decembra paziņojumu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai” (COM(2010)0758) un Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par šo paziņojumu(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Jaunatnes iespēju iniciatīva” (COM(2011)0933),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojumu „Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (COM(2013)0083),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūcija par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem, kas saistīti ar ECB, Komisijas un SVF lomu un darbībām attiecībā uz euro zonas programmas valstīm(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par sociālajiem mājokļiem Eiropas Savienībā(6),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par veidiem, kādos Eiropas Savienība var palīdzēt veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas(7),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par jauniešu nodarbinātību(8),

–  ņemto vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2014. gada 5. decembra „Vispārējo ziņojumu par algām 2014.–2015. gadā”,

–  ņemot vērā ESAO 2014. gada 9. decembra darba dokumentu „Tendences ienākumu nevienlīdzībā un tās ietekme uz ekonomikas izaugsmi”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 7. jūlija paziņojumu „Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva. Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā” (COM(2014)0446),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra(9) un 2014. gada 16. janvāra rezolūciju(10) par ES stratēģiju bezpajumtniecības novēršanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0043/2015),

A.  tā kā Eiropai ir jāizmanto sociālās tirgus ekonomikas modelis, nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi, lai nākamajai paaudzei radītu darbvietas, nevis parādus;

B.  tā kā, neraugoties uz to, ka ekonomiskie un sociālie apstākļi ES vēl joprojām ir ne pārāk labvēlīgi, un tā kā saskaņā ar Komisijas 2014. gada rudens ekonomikas prognozi tautsaimniecības atlabšana, joprojām ir nestabila; tā kā — lai gan pēdējos divos gados izaugsmes rādītāji eurozonā bija negatīvi, ir paredzams, ka eurozonas izaugsme 2014. gadā sasniegs 0,8 %, bet 2015. gadā — 1,1 %; tā kā tikai dažām dalībvalstīm ir labākas perspektīvas un tā kā Komisija pēdējo gadu laikā ir sistemātiski pazeminājusi savas prognozes; tā kā, neaugoties uz to, ka kopējais ES 28 valstu parāds 2014. gadā samazinājies līdz 3 %, dažās dalībvalstīs tas joprojām ir augsts, pierādot, ka joprojām ir nepieciešama turpmāka fiskālā konsolidācija, kas ir savienojama ar izaugsmi un labāku un ilgtspējīgāku nodarbinātību, jo atlabšana nav spēcīga un tai trūkst stabila pamata;

C.  tā kā fiskālās konsolidācijas ātrais variants, kas tika pieņemts ekonomikas krīzes laikā, ir traucējis dalībvalstīm sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, pierādot, ka fiskālā politika būtu jādiferencē un jāpielāgo atkarībā no situācijas katrā dalībvalstī; tā kā krasais naftas cenu kritums var papildus stimulēt tautsaimniecību daudzās dalībvalstīs, jo īpaši ja tas nozīmētu enerģijas izmaksu samazināšanos ģimenēm un uzņēmumiem;

D.  tā kā ES ir jāturpina uzlabot sociālā un ekonomiskā politika, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus novēršot ilglaicīgas stagnācijas un deflācijas risku, un lai to īstenotu, ir jāturpina centieni veicināt ieguldījumus un strukturālas reformas, kas palielina ekonomikas konkurētspēju sociāli atbildīgā veidā; tā kā ir nepieciešama ekoloģiska pārveide, lai nodrošinātu pāreju uz resursefektīvu ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību; tā kā satraucoši mazinās ES ietekme pasaules ekonomikā, jo krīzes ietekmē tā zaudē savu rūpniecības bāzi un ieguldītāji un uzņēmēji tai neuzticas, kamēr citās valstīs ir vērojamas būtiskas atlabšanas pazīmes; tā kā 2014. gada oktobrī publicētie SVF aprēķini liecina, ka lejupslīdes iespēja eurozonā ir pieaugusi un gada beigās sasniegs 35–40 %;

E.  tā kā dalībvalstīm ir galvenā nozīme nodarbinātības politikas īstenošanā, tostarp attiecībā uz jaunatnes nodarbinātības politiku, un šos pasākumus visvieglāk ir īstenot valsts līmenī;

F.  tā kā ES iespējami drīz ir jārisina iedzīvotāju straujas novecošanās problēma;

G.  tā kā, neraugoties uz dažiem uzlabojumiem ( pirmo reizi pēc 2011. gada ir nedaudz palielinājies pilnas slodzes līgumu skaits) bezdarba līmenis joprojām saglabājas nepieredzēti augsts un gandrīz 25 miljoniem cilvēku ES nav darba; tā kā ilgtermiņa bezdarba līmenis ir satraucoši augsts un 12 miljoni cilvēku ir bez darba jau ilgāk par vienu gadu (par 4 % vairāk nekā pagājušajā gadā); tā kā jauniešu bezdarba rādītāji nav būtiski samazinājušies (salīdzinot ar 2013. gadu, tie ir samazinājušies tikai par 1,9 %), sasniedzot ES vidējo rādītāju 21,2 %; tā kā 75 % ilgstošo bezdarbnieku ES ir jaunāki par 35 gadiem; tā kā situācija darba tirgū, izņemot dažās dalībvalstis, ir īpaši smaga jauniešiem neatkarīgi no viņu izglītības līmeņa;

H.  tā kā Eiropas Sociālais fonds ar garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu ir pilnībā un pareizi jāizmanto, finansējot ilgtspējīgus projektus, lai apkarotu bezdarbu un jo īpaši jauniešu bezdarbu;

I.  tā kā to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās un nestrādā vai neiziet apmācību (NEET), joprojām ir augsts un tā kā romu jauniešu šajā grupā ir salīdzinoši vairāk nekā citu tautību pārstāvju;

J.  tā kā vairāku apstākļu dēļ, tostarp tāpēc, ka nav izdevies radīt pozitīvu vidi ieguldījumu un izaugsmes stimulēšanai, ir samazinājušies tirgus ienākumi un pakāpeniski tiek samazināti sociālie pārvedumi natūrā(11), kā arī tādēļ, ka dažas dalībvalstis cenšas atjaunot savu sociālo līdzsvaru, samazinot izdevumus sociālajai aizsardzībai, ir būtiski sarukuši mājsaimniecību bruto ienākumi, pakļaujot arvien lielāku skaitu Eiropas iedzīvotāju ģimeņu atstumtības riskam un satraucoši palielinot nevienlīdzību, tostarp starp dzimumiem; tā kā katram ceturtajam Eiropas iedzīvotājam draud nabadzība; tā kā nepietiekama nodarbinātība un nedrošība ir sasniegušas vēl nepieredzētu apjomu un 50 % no visiem darba meklētājiem nepietiks tikai ar garantētu nodarbinātību, lai izkļūtu no nabadzības;

K.  tā kā jaunākie dati par 2013. gadu liecina par ilgstošu bezdarbu vēsturiski augstā līmenī — 5,1 % darbaspēka ES 28 valstīs; tā kā ilgstošs bezdarbs ne tikai graujoši ietekmē atsevišķus cilvēkus visā viņu dzīves laikā, bet tas var arī pārvērsties par strukturālu bezdarbu ES;

L.  tā kā 25,1 % no visiem ES iedzīvotājiem patlaban draud nabadzība vai sociālā atstumtība; tā kā vidējais bērnu nabadzības pieauguma ātrums ir lielāks nekā vidējais vispārējās nabadzības pieauguma ātrums un tā kā dažās dalībvalstīs katrs trešais bērns dzīvo nabadzībā;

M.  tā kā gados vecāki darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti ilgstoša bezdarba riskam; tā kā 2012. gadā bija nodarbināta tikai puse darba ņēmēju vecumā no 55 līdz -65 gadiem; tā kā gados vecāki cilvēki vairāk cieš no valsts izdevumu samazināšanas sociālo un veselības aizsardzības pakalpojumu un sociālo pabalstu jomā; tā kā dažas gados vecāku cilvēku kategorijas, piemēram, tos, kuri vecāki par 80 gadiem, gados vecākas sievietes, gados vecākus imigrantus un gados vecākus etnisko minoritāšu pārstāvjus, jo īpaši apdraud nabadzība;

N.  tā kā, lai pārvarētu krīzi, vairākas dalībvalstis ir būtiski samazinājušas budžeta izdevumus, vienlaikus palielinoties pieprasījumam pēc sociālās aizsardzības saistībā ar bezdarba pieaugumu; tā kā valsts budžeta piešķīrumi sociālajai apdrošināšanai tika papildus apgrūtināti, jo iemaksu apjoms samazinājās pēc plašas darbvietu vai algu samazināšanas, tādējādi būtiski apdraudot Eiropas sociālo modeli; tā kā pieprasītās reformas neatbilst iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm nodarbinātības un sociālajā jomā;

O.  tā kā nabadzības samazināšana ir ne tikai viens no galvenajiem stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, bet arī dalībvalstu sociālā atbildība, bet pienācīga un ilgtspējīga nodarbinātība ir vislabākais veids izkļūšanai no nabadzības; tā kā ir jākoncentrē spēki, lai atvieglotu darba vietu pieejamību, jo īpaši tiem, kuri no darba tirgus atrodas vistālāk; tā kā darba tirgu joprojām raksturo būtiska nevienlīdzība, jo ievērojami atšķiras nodarbinātības apstākļi, un tā kā sievietēm ir augstāks risks nekā vīriešiem dzīvot nabadzībā vai sociālā atstumtībā, pārsniedzot 55 gadu vecumu;

P.  tā kā sociālās un ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm kļūst arvien lielākas, bet pretēja tendence vērojama reģionālās konverģences mērķa īstenošanā; tā kā atšķirība starp centrālo un nomales valstu bezdarba līmeni no 3,5 % 2000. gadā pieauga līdz 10 % 2012. gadā; tā kā šī novirze palielina fragmentācijas risku, kā arī apdraud ES ekonomikas stabilitāti un sociālo kohēziju; tā kā Sestajā kohēzijas ziņojumā uzsvērta struktūrfondu nozīme nevienlīdzības mazināšanā, jo īpaši krīzes laikā;

Q.  tā kā LESD 174. pants paredz, ka „Lai veicinātu tās vispārēju harmonisku attīstību, Savienība izstrādā un veic darbības, kas stiprina tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību. Šajā kontekstā īpaša uzmanība ir veltīta lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni”;

R.  tā kā reģionos ar būtisku un pastāvīgu dabas vai demogrāfisku apstākļu radītu atpalicību parasti ir augstāks bezdarba līmenis, lēnāka ekonomikas izaugsme un trūkst būtisku ieguldījumu ar mērķi uzlabot šo reģionu potenciālu;

S.  tā kā Parlaments pēdējo divu gadu laikā ir brīdinājis par deflācijas radītajiem riskiem, jo tā palēnina izaugsmi, palielina bezdarbu un rada lejupvērstu spiedienu uz darba samaksu; tā kā Eiropas Centrālā banka (ECB) ir ilgtermiņā paredzējusi lēnu inflāciju un brīdinājusi par šādas attīstības gaitas ietekmi uz iekšējo pieprasījumu, izaugsmi un nodarbinātību; tā kā deflācija kopš 2014. gada augusta ir kļuvusi par realitāti astoņās dalībvalstīs (sešas no kurām ir eurozonā); tā kā pieprasījumu un darbvietu izveidi ES būtiski apgrūtina nepietiekamā MVU kreditēšana un nepieciešamība samazināt pārmērīgos publiskos un privātos parādus, jo īpaši hipotekāros kredītus; tā kā inflācijas līmeņa kritums ievērojami palielina šīs grūtības, ceļot reālo inflācijas līmeni un reālo parādu slogu, un tas varētu novest pie ekonomiskās depresijas apburtā loka; tā kā ECB reaģēja uz visiem šiem aspektiem, 2015. gada 22. janvārī sākot īstenot paplašinātu aktīvu iepirkuma programmu apvienojumā ar ikmēneša aktīvu iegādi apjomā līdz EUR 60 miljardiem, kas ieplānota vismaz līdz 2016. gada septembrim;

T.  tā kā ekspansīvu monetāro politiku var izmantot eksporta veicināšanai, lai uzlabotu ES ekonomiku īstermiņā;

U.  tā kā zemas procentu likmes var izmantot, lai stimulētu ieguldījumus ES;

V.  tā kā fiskālā konsolidācija ir palielinājusies un ir ieviesti jauni pamatmērķi — vairāk pievērsties strukturāliem, nevis cikliskiem iztrūkumiem; tā kā, neraugoties uz iepriekšminēto, pašreizējā situācijā fiskālo multiplikatoru skaits joprojām ir ļoti liels; tā kā ir jāīsteno vidējā termiņa mērķis un parādu mērķis, lai radītu būtisku pozitīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu; tā kā ir sistemātiski jāvērtē šo pasākumu ietekme uz sabiedrību, vidi un dzimumu vienlīdzību;

W.  tā kā ES ir satraucoši samazinājušies valsts un privātie ieguldījumi un pašlaik tie ir gandrīz par 20 % zemāki par pirmskrīzes līmeni un zemāki nekā nozīmīgākajiem ekonomiskajiem partneriem citur pasaulē; tā kā gan Komisijai, gan dalībvalstīm ieguldījumi labākās un ilgtspējīgās darbvietās, cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijās (tostarp maza apjoma projektos) un resurstaupīgas enerģētikas savienībā, vienotā digitālajā tirgū, uzņēmējdarbības veicināšanā un labākā uzņēmējdarbības vidē MVU jāuzskata par galveno prioritāti, jo ieguldījumi šajās jomās ir būtiski, lai nodrošinātu ne tikai ekonomikas atveseļošanos, bet arī lai paplašinātu ES ekonomisko potenciālu izaugsmei un labklājības radīšanai;

X.  tā kā nepietiekama dalībvalstu parlamentu, Eiropas Parlamenta, vietējo un reģionālo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru iesaistīšana ES Eiropas pusgada procesā ir traucējusi dalībvalstīm uzņemties atbildību par reformām, izstrādāt ieļaujošus, sociālus un ilgtspējīgus risinājumus un samazinājusi iedzīvotāju uzticēšanos ES projektam;

Y.  tā kā darba samaksas noteikšana ir dalībvalstu kompetencē;

Vērienīgas ekonomiskās politikas nostādnes izaugsmei, kvalitatīvu darbvietu radīšanai un deflācijas apkarošanai

1.  atzinīgi vērtē Komisijas integrēto pieeju izaugsmei, kuras pamatā ir trīs pīlāri: Investīciju plāns Eiropai, strukturālas reformas un fiskālā atbildība; aicina izstrādāt vērienīgu ekspansīvu ekonomikas un nodokļu politiku esošā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) ietvaros, lai veicinātu pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un radītu kvalitatīvas darbvietas; uzsver, ka solidaritāte ir pamatvērtība, uz kuras balstās Eiropas Savienība; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu centienus, sniedzot konkrētus ieteikumus, kas palīdzēs tām un ES kopumā, lai tās sociāli līdzsvarotā un ekonomiski efektīvā un ilgtspējīgā veidā varētu nodrošināt ne tikai fiskālo konsolidāciju, bet arī īstenot strukturālas reformas; uzsver, ka zemā inflācija jau palielina faktiskās procentu likmes, kā arī reālos publiskos un privātos parādus, kas apvienojumā ar augsto ilgstošā un jauniešu bezdarba līmeni kavē izaugsmi un palielina nabadzību;

2.  apzinās saistību starp fiskālo atbildību, ieguldījumu stimulēšanu un strukturālajām reformām dalībvalstīs, ņemot vērā SIP noteikumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”; aicina partnerus īstenot reformas, izmantojot elastību, kas jau ieviesta noteikumos un nolīgumos, ja dalībvalstis saskaras ar pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību, lai varētu garantēt, ka fiskālā atbildība ir savietojama ar ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un labklājības valsti;

3.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāīsteno strukturālas reformas; norāda, ka —lai gan dažas dalībvalstis, kas ir īstenojušas reformas, sekmīgi atgūst konkurētspēju pasaules tirgū, tomēr šīm reformām vajadzētu būt savietojamām ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu; aicina šo mērķu sasniegšanai, īstenojot minētās reformas, galveno uzmanību pievērst tādām jomām kā vienotais digitālais tirgus, enerģētikas savienība vai nodokļu reformas; uzskata, ka ar darba tirgū veicinātajām reformām ir arī jāievieš elastība un drošība, kas nepieciešamas, lai izbeigtu segmentāciju un nodrošinātu pienācīgas algas;

4.  atzinīgi vērtē to, ka jaunais politikas virzienu apvienojums pievieno ieguldījumus iepriekšējām prioritātēm — fiskālajai konsolidācijai un strukturālām reformām; tomēr uzskata, ka gada izaugsmes pētījumā (GIP) būtu vairāk jāpievēršas kopējam pieprasījumam un tā saistībai ar algu palielināšanu un sociālo nevienlīdzību; uzsver, ka galvenajai prioritātei attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotības samazināšanu jābūt nevis norēķinu kontu pārpalikumu palielināšanai, bet gan izaugsmes, ieguldījumu un nodarbinātības rādītāju paaugstināšanai, kā arī nabadzības līmeņa pazemināšanai;

5.  pauž bažas, ka ieguldījumi ES pēdējos gados ir būtiski samazinājušies un patlaban ir par gandrīz par 20 % mazāki nekā pirmskrīzes periodā; brīdina, ka attālākajās dalībvalstīs, kurās fiskālā konsolidācija bija daudz akūtāka, šis samazinājums ir pat lielāks; vēlreiz uzsver zaļās ekonomikas potenciālu darbvietu radīšanā, kas pēc Komisijas aplēsēm līdz 2020. gadam varētu radīt piecus miljonus darbvietu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozarēs vien, ar nosacījumu, ka tiks izstrādāta vērienīga klimata un enerģētikas politika; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu ieguldījumu līmeni šajās nozarēs un iepriekš plānot nākotnē nepieciešamās darba ņēmēju prasmes;

6.  atzinīgi vērtē to, ka viens no trim galvenajiem pīlāriem Komisijas 2015. gada stratēģijā ir ieguldījumi, un aicina nekavējoties īstenot šo plānu; atzīmē to, ka dalībvalsts iemaksas Eiropas Stratēģisko investīciju fondā (ESIF) netiks ņemtas vērā, definējot fiskālo korekciju saskaņā ar SIP preventīvo vai korektīvo daļu;

7.  uzskata, ka trīs galvenie pīlāri Komisijas 2015. gada stratēģijā ir jāīsteno vienlaicīgi, lai atbildīgā veidā stimulētu ieguldījumus jomās ar reālu ietekmi uz izaugsmi un darbvietu radīšanu, piemēram, digitālajā ekonomikā, zaļajās nozarēs un veselības aprūpē;

8.  pieņem zināšanai to, ka līdzekļi ESIF tiks ņemti no esošajiem ES resursiem un tajā netiks iekļauti jauni publiskie līdzekļi, izņemot papildu EUR 5 miljardi no Eiropas Ieguldījumu bankas (EIB); norāda uz riskiem, ka varētu nepietikt līdzekļu, jo pārāk optimistiski ir pieņēmumi par iespēju piesaistīt lielāko daļu nepieciešamā finansējuma no privātiem ieguldītājiem; aicina EIB apsvērt iespēju mainīt darbības raksturu no tīri komerciālas banku darbības uz darbību saskaņā ar projektu riska novērtēšanas modeli, pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem un pārredzamību; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā izmantot ES budžetu un citus jaunus resursus, lai nodrošinātu sekmīgu EFSI darbību;

9.  aicina Komisiju un EIB novērtēt ekonomikas krīzes ietekmi uz banku sistēmu un to, kā tas ietekmē EIB finansējuma gala saņēmējus, jo īpaši uz MVU, sociālās ekonomikas nozari un valsts uzņēmumus;

10.  uzsver, ka ESIF galvenā uzmanība jāvērš uz jaunu ieguldījumu piesaisti jomās, kuru darbībā ieguldītāji nav pārāk ieinteresēti, nevis uz tādu ieguldījumu aizstāšanu, ko varētu gūt no citiem avotiem (izstumšana no tirgus), vai uz koncentrēšanos uz ļoti ienesīgiem ieguldījumiem, kas jebkurā gadījumā tiktu veikti (lieks atbalsts); aicina Komisiju arī iekļaut un veicināt sociālos ieguldījumus, kuri ne tikai rada finansiālus ieguvumus, bet kuriem ir arī spēcīga pozitīva ietekme uz sabiedrību, piemēram, radot ieguldījumus cilvēkkapitālā, stimulējot ieguldījumus, kas ļoti veicina kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu vai sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu, piemēram, sociālās aizsardzības sistēmas un sociālos pakalpojumus vai ieguldījumus sociālajā ekonomikā; atkārtoti aicina īstenot Sociālo ieguldījumu tiesību aktu kopumu (SITAK);

11.  aicina Komisiju nodrošināt ieguldījumus ekonomiski vājākajos reģionos, kuri cieš no augsta bezdarba līmeņa, un MVU, kas darbojas šādos reģionos, ņemot vērā to, ka šiem MVU ir ļoti ierobežota piekļuve finansējumam, lai nodrošinātu, ka šiem centieniem ir jēgpilna ietekme tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama, izvēle izdarot, pienācīgi ņemot vērā šo ieguldījumu ekonomiskās iezīmes; piekrīt Komisijas uzskatam, ka tādās augošajās nozarēs kā digitālā ekonomika, „zaļās” nozares un veselības aprūpe ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot īpašus atvieglotus mehānismus, lai īstenotu ieguldījumu programmas tālākajos reģionos, kuru nošķirtība, ģeogrāfiskā sadrumstalotība, trauslā ekonomika un dabas ierobežojumi rada padziļinātu nevienlīdzību attiecībā uz iespējām atrast darbu, saņemt preces un pakalpojumus;

13.  aicina Komisiju, izstrādājot Eiropas ieguldījumu plānu, ņemt vērā reģionus, kuri cieš no smagām un pastāvīgām dabas vai demogrāfiskām grūtībām, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi platjoslas pakalpojumiem;

14.  aicina Komisiju padziļināti pārskatīt un uzlabot ES un EIB projektu obligāciju iniciatīvu, kas tika sākta 2012. gadā kā izmēģinājuma projekts, lai apkopotu Eiropas ieguldījumu plānu nolūkā palielināt tā nozīmi nodarbinātības veicināšanā; šajā sakarībā aicina arī detalizēti pārskatīt SITAK iekļautās sociālās ietekmes obligācijas;

Atbildīga politika, kas atkārtoti vērsta uz ieguldījumiem, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un izaugsmi

15.  norāda, ka ar Eiropas ieguldījumu plānu ir jāpapildina centieni stimulēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu, kas ir jāatbalsta ar privātiem un valsts resursiem, lai gūtu panākumus; atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada izaugsmes pētījumā ekonomiski spēcīgākās valstis vēl arvien tiek aicinātas veikt papildu pasākumus, lai Eiropā veicinātu pieprasījumu un ieguldījumus;

16.  atzinīgi vērtē to, ka ir paātrinājusies fiskālās konsolidācijas gaita un ieviesti jauni pamatmērķi — vairāk pievērsties strukturāliem, nevis cikliskiem iztrūkumiem —, kam būtu pozitīvi jāietekmē nodarbinātība un ilgtspējīga izaugsme; tomēr norāda, ka pašreizējā situācijā fiskālo multiplikatoru skaits joprojām ir ļoti liels un ka tas nelabvēlīgi ietekmēs ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu, kā arī sociālo sistēmu ilgtspēju; aicina Komisiju veicināt maksimālā elastīguma izmantošanu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem;

17.  aicina izstrādāt Eiropas pamatprogrammu, ar kuru nodrošināt, ka visiem Eiropas ieguldījumu plānā paredzētajiem ieguldījumiem ir būtiska ietekme uz ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanu, darbvietu radīšanu un sociālā progresa veicināšanu; aicina Komisiju uzraudzīt un kontrolēt atbilstīgi šīm plānam veiktos ieguldījumus un turklāt revidēt un kvantitatīvi vērtēt ieguldījumu ekonomisko un sociālo ietekmi reālā izteiksmē; aicina Komisiju jaunajā EFSI ekspertu komitejā, kas apstiprinās finansējamos projektus, iekļaut sociālās politikas speciālistus un nodrošināt, lai šajā atlases procesā galvenais kritērijs būtu pozitīva sociālā ietekme;

18.  uzsver elastības nozīmi, kuru var piemērot esošā SIP ietvaros, lai nodrošinātu manevra iespēju attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem, proti, sociālajiem ieguldījumiem cilvēkos, nodrošinot viņus ar nepieciešamajām prasmēm un atbalstot apstākļus produktīvai un piepildītai līdzdalībai ekonomikā un sabiedriskajā dzīvē visa mūža garumā; saistībā ar to uzsver sociālās ekonomikas potenciālo nozīmi, lai radītu ilgtspējīgas, iekļaujošas un kvalitatīvas darbvietas;

Atjaunotais finansējums MVU, lai stimulētu privātos ieguldījumus un darbvietu radīšanu

19.  uzsver, ka MVU, kas ir galvenie darbvietu radītāji ES, vēl joprojām saskaras ar būtiskām grūtībām piekļūt finansējumam un to parādu līmenis ir satraucoši augsts; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas jaunos ieteikumus saistībā ar MVU piekļuvi finansējumam, izmantojot jaunu pieeju maksātnespējai un neveiksmīgai uzņēmējdarbībai; lai to panāktu, aicina īstenot turpmākus dalībvalstu pasākumus parādu pārstrukturēšanas shēmas uzlabošanai; aicina Komisiju vajadzības gadījumā veicināt, lai dalībvalstis ieviestu principus, kas minēti Komisijas 2014. gada 12. marta ieteikumā, sagatavojot konkrētām valstīm adresētus ieteikums (KVAI); uzsver, ka sieviešu vadīti uzņēmumi un MVU saskaras ar būtiskām grūtībām piekļūt finansējumam; aicina Komisiju analizēt šīs situācijas iemeslus un ierosināt pasākumus minētās problēmas risināšanai;

20.  uzsver, cik svarīgi ir iedibināt Eiropā uzņēmējdarbības kultūru, samazinot šķēršļus pašnodarbinātībai un uzņēmumu izveidei; norāda, ka to var atbalstīt, Nodarbinātības un sociālo inovāciju (EaSI) programmā pārdomāti apvienojot finanšu atbalsta, piemēram, mikrofinansēšanas, un sociālās uzņēmējdarbības asis vai ieviešot vienas pieturas aģentūras risinājumus valsts pārvaldē, reģistrējot jaunu uzņēmumu;

21.  pauž bažas, ka finansiālā sadrumstalotība eurozonā dažkārt apdraud MVU izaugsmi un ilgtspēju; aicina atjaunot ekonomikas kreditēšanas spēju, lai atvieglotu MVU ieguldīšanu un darbvietu radīšanu, kā arī atvieglotu piekļuvi uzņēmējdarbībai un MVU piekļuvi tādām programmām kā COSME vai „Apvārsnis 2020”;

22.  aicina dalībvalstis likvidēt nevajadzīgo administratīvo slogu un birokrātiju attiecībā uz pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumiem un MVU un vienkāršot nosacījumus jaunu uzņēmumu veidošanai;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas un EIB aizdevumu shēmu, saskaņā ar kuru MVU tiek izsniegti aizdevumi, izmantojot struktūrfondu līdzekļus, lai piesaistītu ieguldījumus šiem uzņēmumiem nolūkā veicināt labāku un ilgtspējīgu darbvietu radīšanu; aicina ECB papildināt šo politikas darbību un izpētīt veidus, kā nopirkt MVU aktīvus, un atbalstīt MVU attīstību kvantitatīvas atvieglošanas programmu ietvaros, pamatojoties uz citos ekonomiskajos reģionos novēroto labo praksi, vai būt MVU par garantētāju, kad tie aizņemas finanšu līdzekļus, jo MVU daudzās dalībvalstīs rada līdz par 80 % darbvietu;

24.  ņem vērā ECB paplašināto aktīvu iegādes programmu, kas atkal attiecas uz banku sistēmu; tādēļ aicina ECB optimāli izmantot visas iespējas, lai uzlabotu reālo ekonomiku, nodrošinot kreditēšanu un tādējādi stimulējot izaugsmi un risinot bezdarba problēmu Eiropā;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas izsludinātos pasākumus darbvietu izveides veicināšanai, radot MVU iespējas aizņemties finanšu līdzekļus ne tikai bankās, un reglamentējošo un fiskālo noteikumu uzlabošanai, tādējādi stimulējot ilgtermiņa ieguldījumus MVU; aicina nekavējoties īstenot šos pasākumus; aicina Komisiju atbalstīt arī mazāka apjoma projektus; aicina Komisiju un dalībvalstis uzskatīt finanšu kooperatīvus MVU finansēšanai (krājaizdevu sabiedrības) par alternatīviem finansēšanas instrumentiem un nodrošināt MVU vieglāku piekļuvi ES un valsts līmeņa publiskajam iepirkumam un finansējumam;

26.  uzsver, cik liela nozīme ir starpniecības struktūrām, kas saistītas ar MVU, piemēram, tirdzniecības kamerām kā dzinējspēkam ar pavairotāja ietekmi, īstenojot ES politiku saistībā ar MVU, un aicina Komisiju uzsākt ar tām partnerības dialogu par to, kā labāk īstenot ES politiku, kas attiecas uz MVU, lai stimulētu kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

Efektīvāka līdzekļu izmantošana

27.  uzsver, ka izaugsmes un darbvietu politikai ir diferencēta teritoriālā ietekme, kas atkarīga no katra ES reģiona īpašās situācijas, un ka pēc krīzes sākšanās reģionālās atšķirības ir padziļinājušās; uzsver, ka KVAI ir jāņem vērā dalībvalstu iekšējās teritoriālās īpatnības, lai stimulētu izaugsmi un darbvietas, vienlaikus saglabājot teritoriālo kohēziju;

28.  uzskata, ka kohēzijas politikas pasākumiem ir būtiska nozīme iekšējo konkurētspējas atšķirību un strukturālās nelīdzsvarotības mazināšanā reģionos, kuros tie visvairāk nepieciešami; aicina Komisiju apsvērt piemērotus risinājumus dalībvalstīm ar ļoti augstu bezdarba līmeni, kuras, nespējot rast līdzfinansējumu, ir spiestas atdot atpakaļ ES piešķirtos līdzekļus; aicina Komisiju attiecībā uz šīm dalībvalstīm apsvērt priekšfinansēšanu, lai atvieglotu līdzekļu pilnvērtīgu izmantošanu 2014.–2020. gada periodā, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots budžeta pārskatatbildības princips;

29.  aicina Komisiju steidzami rīkoties, lai apkarotu nodokļu dempingu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;, un Padomes līmenī pieņemt vērienīgu finanšu darījumu nodokli;

30.  pauž stingru pārliecību, ka ES finansējumu, jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, nedrīkst izmantot valstu pieeju subsidēšanai, bet tas jāizmanto papildu atbalstam tādā veidā, kas papildina un veicina valstu programmas saskaņā ar dalībvalstu lēmumu;

31.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus nodrošināt ES līdzekļu 2007.–2013. gadam pilnīgu izlietošanu un cieši saskaņot ESF un citus Eiropas struktūrfondus ar stratēģiju „Eiropa 2020”; aicina Komisiju stingri uzraudzīt 20 % ESF līdzekļu rezervēšanu nabadzības apkarošanas mērķim; aicina Komisiju iekļaut nākamajā GIP un KVAI nodaļu par Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (FEAD) īstenošanu;

32.  aicina Komisiju veikt strukturālas reformas enerģijas tirgos, lai izveidotu elastīgu enerģētikas savienību, kas būtu mazāk atkarīga no ārējiem avotiem, un dažādotu piegādes avotus (piemēram, Alžīrijas gāze);

Reformas, lai palielinātu izaugsmes potenciālu, cilvēkkapitālu un ražīgumu

33.  norāda, ka izlēmīgi ieguldījumu plāni ilgtspējīgai izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai, kā arī ECB īstenoti pasākumi var būt veiksmīgi tikai tad, ja tie tiek apvienoti ar valstu īstenotām reformām, kas veicina kvalitatīvu līdzdalību darba tirgū, aktivitāti un produktivitāti, kā arī attīsta cilvēkkapitālu visās vecuma grupās, tostarp vismazāk aizsargātajās grupās, un atbalsta stingras sociālās un sociālās aizsardzības sistēmas; norāda, ka Parlamenta un Padomes lēmums par sadarbības veicināšanu valsts nodarbinātības dienestu (VND) tīklā ir viens no galvenajiem elementiem darba tirgu uzlabošanai; uzskata, ka strukturālās darba tirgus reformas būtu jāsāk ar iekšējā elastīguma pasākumiem, lai ekonomikas traucējumu laikā saglabātu nodarbinātību, nodrošinātu nodarbinātības kvalitāti un drošību pārejai no vienas darbavietas uz citu, kā arī bezdarbnieku pabalstu sistēmas, kas balstās uz reālistiskām aktivizēšanas prasībām, nodrošina pietiekamu atbalstu atlaistajiem darba ņēmējiem un ir saistītas ar reintegrācijas politiku;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt novatoriskus veidus, kā sekmēt ieguldījumus ES; norāda uz jaunāko tendenci, kad uzņēmumi pārceļ ražošanu un pakalpojumus atpakaļ uz ES, un iespējām, kas tādēļ paveras darbvietu radīšanai, jo īpaši jauniešiem; uzskata, ka ES ekonomikai ir vienreizēja iespēja paātrināt šo darbvietu pārvietošanas tendenci;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpaši pielāgotu politiku, lai atbalstītu kvalitatīvu darbvietu radīšanu ilgstošiem bezdarbniekiem, vecāka gadagājuma bezdarbniekiem, sievietēm, personām ar invaliditāti un citām prioritārām grupām, kuras krīze ir skārusi vissmagāk, piemēram, imigrantiem, romu kopienai un cilvēkiem ar invaliditāti, iekļaujot īpašus pasākumus, kas veicinātu diskriminācijas novēršanas politiku darbvietās, privātās dzīves un darba saskaņošanu, mūžizglītību un apmācību, un lai novērstu zemu izglītības līmeni, kas ietekmē dažas no minētajām grupām, no kurām daudzām draud sociālā atstumtība; aicina KVAI sistemātiski pievērsties darba samaksas un pensiju atšķirību samazināšanai; mudina Komisiju pieprasīt, lai visas dalībvalstis ieviestu valsts darbvietu plānu, atbilstīgi vienošanai, ko dalībvalstis panāca 2012. gada pavasara Padomē;

36.  aicina Komisiju sākt jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt dalībvalstīs nodarbinātības iespējas romiem, ieviešot pasākumus, kas veicina prasmes un kvalifikācijas, diskriminācijas novēršanu, kā arī darbavietu radīšanu, piemēram, izmantojot pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību un novatoriskus finanšu instrumentus;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt par prioritāti ar dzimumu saistīto atšķirību nodarbinātības jomā novēršanu, jo īpaši novēršot darba samaksas atšķirības un īstenojot pasākumus, kuri veicina darba un privātās dzīves saskaņošanu, cita starpā palielinot bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību;

38.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas pusgads nav pietiekami saskaņots ar stratēģiju „Eiropa 2020”; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot saistībā ar Eiropas pusgadu īstenotos ekonomikas pasākumus ar stratēģijas „Eiropa 2020” sociālajiem un nodarbinātības mērķiem un Līgumos noteiktajiem sociālajiem principiem; aicina apņēmīgāk vadīt un koordinēt ES politikas darbības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicināšanai un labāku un ilgtspējīgāku darbavietu radīšanai; aicina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatu, ņemot vērā, ka ir steidzami jāpanāk lielāks progress virzībā uz nabadzības samazināšanu un citiem sociālajiem mērķiem un ka ir jāuzlabo jēgpilna ieinteresēto personu iesaiste;

Izglītība un aktīva darba tirgus politika, lai palielinātu cilvēkkapitālu

39.  uzskata, ka, palielinoties starptautiskajai konkurencei, ko veicina augsti kvalificēts darbaspēks, ES saskaras ar nopietnu kvalificēta darbaspēka un atbilstīgu prasmju trūkumu, kas bremzē ekonomikas izaugsmi; uzskata, ka tad, ja dalībvalstīm ir reālas iespējas sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos nodarbinātības mērķus, tām ir jāpievērš uzmanība darbavietu radīšanai labvēlīgas vides izveidei;

40.  atkārtoti aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis stratēģijā „Eiropa 2020” iekļaut dzimumu līdztiesības pīlāru;

41.  norāda, ka stratēģijā konkurētspējas atgūšanai vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai darbaspēka izmaksām, bet arī produktivitātes palielināšanai, veicot ieguldījumus cilvēkkapitālā un strukturālās reformās;

42.  aicina dalībvalstis atjaunot ieguldījumus cilvēkkapitālā pirmskrīzes līmenī, jo īpaši, lai padarītu jauniešiem vieglāku pāreju no izglītības posma uz nodarbinātību, un ieguldīt arodmācībā un mūžizglītības programmās;

43.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada GIP Komisija aicina dalībvalstis aizsargāt vai veicināt ilgāka termiņa ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un inovācijā; tomēr norāda, ka dalībvalstīm ar jau tā ierobežotu budžetu nav pietiekamu līdzekļu, lai sasniegtu šo mērķi;

44.  uzsver, cik svarīga atsevišķām dalībvalstīm pašreizējā kontekstā ir aktīva darba politika; aicina minētās dalībvalstis paplašināt aktīvas darba tirgus politikas segumu un uzlabot efektivitāti;

Kvalitatīvas darbavietas un algas — ražīguma un izaugsmes virzītājspēks

45.  aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību augstajam bezdarba līmenim nelabvēlīgā situācijā esošās grupās, piešķirot prioritāti piekļuvei un integrācijai darba tirgū un piekļuves un integrācijas politikas saskaņošanai, jo nodarbinātība ir sekmīgas integrācijas pamats;

46.  atgādina, ka pienācīgas algas ir svarīgas ne tikai sociālajai kohēzijai, bet arī stabila atveseļošanās procesa un produktīvas ekonomikas saglabāšanai; aicina Komisiju izpētīt dalībvalstu ieviestās minimālo algu sistēmas ietekmi saistībā ar atšķirību darba samaksā mazināšanu; aicina Komisiju rīkot konferenci par Eiropas minimālo algu sistēmu;

47.  pauž bažas par to, ka darba tirgus reformas daudzās dalībvalstīs nav spējušas samazināt nedrošu darbavietu īpatsvaru; norāda, ka 50 % no visām 2014. gadā radītajām darbavietām bija pagaidu darbavietas; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju vēl joprojām pastāv nodarbinātu personu nabadzība un ka 50 % no visiem darba meklētājiem, lai izrautu viņus no nabadzības, nepietiek tikai ar darbavietas nodrošināšanu, un ka tas arī nepalielina produktivitāti; aicina dalībvalstis atzīt nodarbinātības kvalitāti par vienu no prioritātēm un risināt darba tirgus segmentācijas problēmu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka darba tirgus reformas veicina labāku un ilgtspējīgāku nodarbinātību un ir virzītas uz to, lai samazinātu segmentāciju, uzlabotu neaizsargāto grupu iekļaušanu darba tirgū, sekmētu dzimumu līdztiesību, mazinātu nodarbināto personu nabadzību un nodrošinātu atbilstīgu sociālo aizsardzību visiem darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātām personām;

48.  uzskata, ka dalībvalstis var radīt darbavietas tikai tad, ja tirgus nodrošina šo iespēju, ja tās var paļauties uz kvalificētu darbaspēku, ja darba tirgus ir pietiekami elastīgs, ja darbaspēka izmaksas kopā ar algām atbilst produktivitātei, ja sociālās aizsardzības sistēmas veicina darba pievilcību un ja regulējums ir samērīgs un pamatots ar pierādījumiem;

49.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt savus centienus, lai ES novērstu sociālo dempingu, kas būtiski kaitē iesaistītajiem darba ņēmējiem un dalībvalstu labklājības sistēmām; turklāt aicina iesaistīt sociālos partnerus visos šo centienu līmeņos;

50.  atzinīgi vērtē iniciatīvu saistībā ar Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai; atkārtoti aicina dalībvalstis nodrošināt, lai personām, kuras noslēgušas nedrošus darba līgumus, vai pašnodarbinātām personām tiktu nodrošinātas pamattiesības un atbilstīga sociālā aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz darba un privātās dzīves saskaņošanu; aicina Komisiju apzināti risināt papildu problēmas, ko rada nepilna laika darba vai pagaidu nodarbinātība un fiktīva pašnodarbinātība;

51.  pauž nožēlu par to, ka nav gandrīz nekādas informācijas par radīto darbavietu kvalitāti vai ilgtspēju, jo īpaši attiecībā uz sieviešu nodarbinātību, ņemot vērā sieviešu pārmērīgo pārstāvētību nepilna darba laika darbā, jo viņām ir grūtības saskaņot darbu ar privāto dzīvi;

52.  uzskata, ka ES konkurētspējas uzlabošanai ir īpaši svarīgi sasniegt reindustrializācijas mērķus un ka patiesas Eiropas rūpniecības politikas atjaunošana varētu sekmēt izaugsmi un radīt jaunas augstas kvalitātes darbavietas;

53.  pauž nožēlu, ka, atsaucoties uz bezdarba rādītājiem, nav pienācīgi ņemti vērā citi faktori, piemēram, aizvien pieaugošie ekonomiski neaktīvu personu skaita, mobilitātes un migrācijas rādītāji;

Jauniešu bezdarbs un darbaspēka mobilitāte

54.  atzinīgi vērtē jauniešu bezdarba rādītāju samazināšanos, bet norāda, ka tie joprojām ir satraucoši augsti, un ne vienmēr tie ir pamatoti ar jaunu darbavietu radīšanu; uzsver, ka ir palielinājies arī nodarbinātības nedrošums un nepietiekama nodarbinātība un ka 43 % jauniešu strādā nedrošos darba apstākļos vai ar piespiedu nepilna laika darbu līgumu, vai arī kā fiktīvi pašnodarbinātie;

55.  aicina Komisiju ierosināt Eiropas satvaru, ar ko ievieš obligātas prasības, atbilstīgi kurām ir jāīsteno garantijas jauniešiem un konkrēti pasākumi sabiedrības informētības palielināšanai; aicina dalībvalstis efektīvi izmantot pieejamos budžeta līdzekļus un nekavējoties īstenot garantijas jauniešiem, un nodrošināt, ka tās ir pieejamas arī nelabvēlīgākā sociālajā situācijā esošiem jauniešiem; aicina saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu un atbilstīgi SDO ieteikumiem nodrošināt pienācīgus budžeta līdzekļus; norāda, ka SDO ir aprēķinājusi, ka jauniešu bezdarba problēmas novēršanai ir vajadzīgs EUR 21 miljards;

56.  mudina Komisiju papildus Padomes 2014. gada marta ieteikumam par stažēšanās kvalitātes sistēmu ierosināt jaunu kvalitātes sistēmu, lai novērstu strādājošo jauniešu diskrimināciju un ekspluatāciju;

57.  aicina dalībvalstis padarīt darba tirgu iekļaujošāku attiecībā uz personām, kurām ir tādi ģimenes pienākumi kā bērnu audzināšana un ģimenes locekļu aprūpe; tādējādi aicina veikt pasākumus, kuri sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kā daļu no Eiropas pusgadā ierosinātajām darba tirgus reformām;

58.  atkārtoti aicina dalībvalstis ieguldīt mūžizglītības, profesionālās izglītības un arodmācību iespējās; aicina veikt valstu mūžizglītības sistēmu novērtējumu kā daļu no Eiropas pusgada stratēģijām darba tirgus reformu jomā;

59.  uzsver, ka saskaņā ar Komisijas datiem, neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, ES ir divi miljoni brīvu darbavietu un 2013. gadā tikai 3,3 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem strādā citā dalībvalstī, un tas joprojām liecina par zemu mobilitātes līmeni salīdzinājumā ar ASV vai Japānu; atgādina, ka atšķirības darba mobilitātes līmenī, kas krīzes vissmagāk skartajās dalībvalstīs sasniedz pat 10 % procentpunktus, var novērst, izmantojot arī EURES platformas instrumentus; pauž nepārtrauktu atbalstu brīvas pārvietošanās principam;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt valsts nodarbinātības dienestu atbilstīgu darbību, lai vienkāršotu un veicinātu darba meklēšanu ārvalstīs;

61.  ņemot vērā to strādājošo, jo īpaši jauniešu, skaitu, kuri tagad atstāj savu izcelsmes valsti un darba meklējumos dodas uz citu dalībvalsti, ir steidzami jāizstrādā atbilstīgi pasākumi, lai garantētu, ka visiem strādājošajiem ir nodrošinātas sociālās un darba tiesības; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot ES darba mobilitāti, izmantojot tādus instrumentus kā EURES, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī saglabājot algas un sociālos standartus; aicina visas dalībvalstis izstrādāt sociālo un nodarbinātības politiku, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgu samaksu vienā un tajā pašā darbavietā atbilstīgi principiem, kas garantē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, jo īpaši saistībā ar dzimumu līdztiesību;

62.  atgādina ES mērķus dzimumu līdztiesības jomā, jo īpaši mērķi līdz 2020. gadam panākt 75 % nodarbinātības līmeni sievietēm un vīriešiem un par 20 miljoniem samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem draud nabadzība;

63.  mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu saistībā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu, lai veicinātu vienlīdzīgu darba apstākļu nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka ES iedzīvotāji strauji noveco, radot draudus, ka dalībvalstis nākotnē nespēs saglabāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus; aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot plašāku politiku, kas veicinātu ES demogrāfisko pieaugumu, vai nu stimulējot dzimstības rādītājus, vai imigrāciju;

64.  pauž nožēlu, ka ES ieviestie taupības pasākumi, kuru mērķis bija atjaunot ieguldītāju uzticēšanos, ir pasliktinājuši nodarbinātības un sociālos apstākļus, palielinot bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību;

65.  aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību visos līmeņos starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm;

Apņēmīgs aicinājums īstenot ES sociālo dimensiju un konverģenci

66.  atkārtoti brīdina par sociāli ekonomiskajām problēmām, ar ko tagad saskaras Savienība, jo īpaši dažas dalībvalstis, un draudiem ilgtspējībai un stabilas izaugsmes potenciālam, ko rada reģionālās konverģences procesa apturēšana; atgādina, ka vairāk nekā 122 miljoniem ES iedzīvotāju draud nabadzība vai sociālā atstumtība, tostarp nodarbinātu personu un bērnu nabadzība; norāda uz aprēķiniem, kas liecina, ka patlaban 19 % bērnu ES draud nabadzība, un uzstāj, ka šādi rādītāji nav pieņemami un tie nekavējoties jāsamazina; aicina Komisiju turpināt ES izstrādāt sociālo dimensiju; atzinīgi vērtē Komisijas darbu pie ekonomikas un monetārās savienības sociālā pīlāra, kā daļu no procesa, lai sociālo dimensiju iekļautu pašreizējā ekonomiskās pārvaldības mehānismu struktūrā, un aicina turpināt šo darbu, lai veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanu;

67.  pauž nožēlu, ka nav skaidri ne definēta absolūtā nabadzība, kas ir aktuāla problēma daudzās ES valstīs, ne arī tās rādītāji;

68.  atgādina Komisijai, ka atbilstīgi LESD 9. pantam nodarbinātības un sociālajai politikai, lai tā veicinātu Eiropas tiesību aktu kopumu sociālajā jomā, būtu jāattiecas uz visām Eiropas politikas jomām; prasa Komisijai izpildīt savas saistības un apvienot Eiropas pusgada un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

69.  norāda, ka sociālā aizsardzība un sociālā politika, jo īpaši bezdarbnieku un minimālā ienākuma pabalsti un progresīvā nodokļa piemērošana, sākotnēji palīdzēja mazināt ekonomikas lejupslīdes dziļumu un stabilizēja darba tirgu un patēriņu; tomēr uzsver, ka sociālos stabilizatorus kā korekcijas faktorus plaši izmanto tās EMS dalībvalstis, kuras ir pieredzējušas negatīvus ekonomikas satricinājumus; uzsver, ka sociālā aizsardzība un sociālā politika ir dalībvalstu kompetencē;

Sociālie stabilizatori

70.  norāda, ka 2013. gada ziņojumā par nodarbinātību un sociālo situāciju ES Komisija uzsvēra sociālās aizsardzības izdevumu kā garantijas pret sociālajiem riskiem nozīmi; atgādina, cik svarīgi ir šādi automātiski stabilizatori, lai mazinātu asimetriskus satricinājumus, nepieļautu labklājības valstu līdzekļu pārmērīgu noplicināšanu un tādējādi stiprinātu visas EMS ilgtspēju; aicina Komisiju savā KVAI iekļaut norādi par to, cik svarīgi ir dalībvalstīs saglabāt stingrus automātiskos stabilizatorus, ņemot vērā to īpašo nozīmi sociālās kohēzijas saglabāšanā, kā arī iekšējā pieprasījuma un ekonomikas izaugsmes veicināšanā; atkārtoti aicina Komisiju sagatavot Zaļo grāmatu par automātiskiem stabilizatoriem eurozonā;

71.  ņem vērā Komisijas mērķi „padarīt ES tiesību aktus vieglākus, vienkāršākus un ar mazākām izmaksām, no kā ieguvēji būs pilsoņi un uzņēmumi”; uzsver, ka reglamentējošo šķēršļu likvidēšana nedrīkstētu ierobežot ne Eiropas tiesību aktu kopumu sociālajā jomā saistībā ar arodveselību un darba drošību, darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu, ne SDO pamatkonvencijas, ne Eiropas Sociālo hartu un tiem būtu jāņem vērā sociālo partneru autonomija atbilstīgi Līguma noteikumiem; mudina Komisiju censties aizsargāt strādājošas grūtnieces un sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā;

Sociālie rādītāji

72.  atzinīgi vērtē to, ka GIP pievienotajā Vienotajā nodarbinātības ziņojumā ir ietverts nodarbinātības un sociālās politikas rezultātu pārskats; aicina Komisiju izpētīt, vai šie rādītāji ir pietiekami, lai varētu rūpīgi analizēt dalībvalstīs pastāvošo sociāli ekonomisko situāciju; uzsver, cik svarīgi ir izprast mājsaimniecību ienākumu un pieaugošas ienākumu nevienlīdzības dinamiku un sekas; pauž nožēlu, ka vairākums šā gada rezultātu datu ir novecojuši; aicina Komisiju politikas izstrādē vairāk izmantot šo pārskatu; aicina sagatavot sīku pārskatu par dalībvalstu izvēli dažādās politikas jomās un attiecīgajiem rezultātiem; aicina Komisiju veikt savas rīcības apjoma un tās efektivitātes novērtējumu, lai nodrošinātu, ka tie tiek pilnīgi ņemti vērā, izstrādājot konkrētai valstij adresētos ieteikumus;

73.  uzsver, ka nodarbinātības un sociālajiem jautājumiem jāpiešķir līdzvērtīga nozīme makroekonomiskajiem jautājumiem Eiropas pusgada procedūrā;

74.  aicina noteikt lielāko nelīdzsvarotību makroekonomiskajā un makrosociālajā jomā ES un eurozonas tautsaimniecībās un, pamatojoties uz to, Eiropas pusgada laikā izstrādāt KVAI, tostarp pasākumus, kas ir jāveic, lai tuvinātu darba un sociālos standartus;

Nabadzība un sociālā atstumtība

75.  pauž nožēlu, ka gada izaugsmes pētījumā un vienotajā nodarbinātības ziņojumā nav minēti pasākumi vai politiskais satvars, kas ir jāņem vērā, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi nabadzības mazināšanas jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas pusgadā šim mērķim tiks pievērsta lielāka uzmanība;

76.  uzsver nepieciešamību piemērot tiesību aktu kopumu sociālajā jomā, horizontālo sociālo klauzulu un protokolu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem;

77.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja aicinājumu dalībvalstīm noteikt minimālo algu, lai ES samazināt nabadzību; aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis būtu dalībvalstīs noteikt minimālo algu; uzsver, ka atsevišķām dalībvalstīm ir jānosaka minimālās algas apmērs, kam būtu jāatbilst konkrētajai sociāli ekonomiskajai situācijai attiecīgajā dalībvalstī;

78.  pauž nožēlu, ka Komisijas pieejā, kas paredzēta dzimumu nevienlīdzības apkarošanai, profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošana tiek uzskatīta galvenokārt par sievietes skarošu problēmu; norāda, ka pasākumi, kas vērsti uz to, lai veicinātu profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanu vīriešiem un sievietēm, ir būtiski svarīgi darbavietu radīšanai, un tie tieši ietekmē radīto darbavietu kvalitāti; norāda, ka kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamība par pieņemamu cenu joprojām ir nopietns šķērslis profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanai, un tāpēc aicina Komisiju, analizējot galveno nodarbinātības un sociālo rādītāju rezultātu apkopojumu, pievērst uzmanību šim rādītājam;

79.  aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm, nekavējoties novērst satraucošo bērnu nabadzības līmeņa pieaugumu visā ES, ieviešot ilgtermiņa un visaptverošus pasākumus un ņemot vērā labākās prakses piemērus dažās dalībvalstīs, jo īpaši pasākumus nolūkā palielināt valsts atbalstu pārtikas nodrošināšanai skolām, un īstenot trīs pīlāru Komisijas ieteikumu „Ieguldījums bērnos”, kas ir iekļauts sociālo ieguldījumu tiesību aktu kopumā;

80.  norāda uz to, ka parādu krīzes dēļ parādās jaunas nabadzības formas, piemēram, nodarbinātu personu nabadzība, ko izraisa dažādas grūtības, piemēram, grūtības atmaksāt hipotekāro aizdevumu vai augstās enerģijas cenas, kas rada enerģētisko nabadzību, un šo grūtību rezultātā arvien vairāk cilvēku tiek izlikti no mājokļa, viņu mājokļi tiek atsavināti vai cilvēki ir spiesti dzīvot uz ielas; iesaka Komisijai un dalībvalstīm īstenot integrētu politiku, kas atbalsta sociālos mājokļus un mājokļus par pieņemamu cenu, efektīvu profilakses politiku, kas vērsta uz to gadījumu skaita samazināšanu, kad cilvēki tiek izlikti no mājokļiem, un politiku, kas risina problēmas saistībā ar enerģētisko nabadzību, ņemot vērā labākās prakses piemērus dažās dalībvalstīs, kā arī beigt uzskatīt bezpajumtniekus par noziedzniekiem, par ko liecina ziņojumi no dažām dalībvalstīm; aicina Komisiju nekavējoties uzsākt ES rīcības plānu par bezpajumtniecību, ko Parlaments jau vairākkārt ir pieprasījis un ko pieprasīja arī citas ES iestādes, lai palīdzētu dalībvalstīm atrisināt steidzamo problēmu bezpajumtniecības jomā, kas strauji kļūst arvien aktuālāka;

81.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai palīdzētu dalībvalstīm izskaust bezpajumtniecību, īstenojot integrētu politiku un veicot atbilstīgus sociālos ieguldījumus;

82.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus, lai risinātu bezpajumtniecības problēmu; norāda, ka pašreizējā galējā nabadzība un sociālā atstumtība ir pamattiesību pārkāpums, un vairumā dalībvalstu tas kļūst arvien izplatītāks; aicina Komisiju ierosināt konkrētus mehānismus, lai uzraudzītu un atbalstītu dalībvalstu centienus izskaust bezpajumtniecību, kā Parlaments to pieprasīja 2011. gada 14. septembra un 2014. gada 16. janvāra rezolūcijā par ES bezpajumtniecības stratēģiju;

83.  aicina Komisiju novērtēt, vai daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskata laikā ir iespējams palielināt Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām;

Pensiju un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēja

84.  aicina nodrošināt cenas ziņā pieejamus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus bērnu un apgādājamo personu aprūpes jomā, lai ļautu jo īpaši sievietēm atgriezties darbā un veicinātu darba un privātās dzīves saskaņošanu;

85.  atgādina Komisijai, ka nolūkā nodrošināt pensiju ilgtspējību, drošību un atbilstību ir nepieciešama pensiju reforma, līdz ar kuru ir jāveic politikas darbības, kas: attīsta nodarbinātības iespējas vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pensiju sistēmu; ierobežo stimulus priekšlaicīgas pensionēšanās shēmām un citiem darba dzīves pāragras pārtraukšanas veidiem; atlīdzina laiku, kas pavadīts, aprūpējot bērnus vai apgādājamos ģimenes locekļus; attīsta nodarbinātības iespējas vecāka gadagājuma darba ņēmējiem; garantē mūžizglītības pieejamību visu vecumu darba ņēmējiem un bezdarbniekiem; veicina veselīgas vecumdienas darbavietā, ņemot vērā veselības un drošības fiziskus un psihosociālus riskus; ievieš nodokļu atvieglojumu politiku, kas rada stimulu atlikt aiziešanu pensijā; un atbalsta aktīvas un veselīgas vecumdienas; uzsver, ka pensiju reformām ir vajadzīga valstu politiskā un sociālā kohēzija un tās var būt veiksmīgas tikai tad, ja tās tiks apspriestas ar sociālajiem partneriem un jaunākām un vecākām personām, kā arī tieši iesaistītajām iedzīvotāju grupām; aicina dalībvalstis pilnībā ņemt vērā Parlamenta viedokli par Zaļo un Balto grāmatu saistībā ar pensijām,

86.  ņem vērā Komisijas ieteikumu reformēt veselības aprūpes sistēmas, lai tās pildītu savus mērķus — nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, tostarp piekļuvi medikamentiem par pieņemamām cenām, jo īpaši medikamentiem, kas palīdz glābt dzīvību, un nodrošināt veselības aprūpes darbinieku tiesību ievērošanu; norāda, ka krīzes rezultātā dažām dalībvalstīm nav izdevies nodrošināt pilnīgu publiskās veselības apdrošināšanas sistēmas segumu; aicina Komisiju iesniegt konkrētus ieteikumus, kā novērst šo situāciju; aicina turpināt reformas, lai netiktu apdraudēta veselības infrastruktūras kvalitāte un pieejamība cenas ziņā;

87.  norāda, ka Komisija ir atzinusi veselības aizsardzības un sociālās aprūpes nozares par tādām, kam ir būtisks izaugsmes potenciāls un kas ir izšķirīgas ieguldījumu jomas, veidojot ilgtspējīgu ekonomiku; aicina Komisiju ziņot par iniciatīvu izstrādes gaitu stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros attiecībā uz ieguldījumiem veselības aizsardzības un sociālās aprūpes nozarēs saistībā ar kvalitatīvu nodarbinātību;

88.  aicina stiprināt un attīstīt efektīvus veselības profilakses noteikšanas instrumentus, piemēram, „laba veselība vecumdienās”, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un vienlaikus samazinātu valsts veselības aprūpes sistēmas izdevumus par medicīnisko aprūpi un medikamentiem dzīves pēdējos gados;

Taisnīgākas darbaspēkam piemēroto nodokļu sistēmas

89.  uzsver, ka nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās vairāk ietekmēs cilvēkus ar zemu darba atalgojumu un otros pelnītājus un ka šī problēma vēl joprojām ir aktuāla; aicina Komisiju ņemt vērā SVF 2013. gada oktobra nodokļu pārskatu, kurā ir norādīts, ka pastāv iespēja piemērot labākus un progresīvākus nodokļus;

90.  norāda, cik svarīgi ir samazināt darbaspēka nodokļus, jo īpaši zemu atalgotiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem, ilgstošiem bezdarbniekiem, kā arī citām neaizsargātām grupām, vienlaikus nodrošinot valsts pensiju sistēmu ilgtspējību; aicina dalībvalstis atvieglot darbaspēkam uzliktos nodokļus un uzlikt lielāku patēriņa, kapitāla un vides nodokli, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā iespējamo resursu pārdales ietekmi;

Eiropas pusgada demokrātiskās leģitimitātes uzlabošana

91.  pauž nopietnas bažas par to, cik maza ietekme Eiropas pusgadā ir valstu parlamentiem, kā arī sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām uz ekonomisko un sociālo prioritāšu noteikšanu, uzraudzību un īstenošanu; atgādina aicinājumu ES un valstu līmenī vairāk un strukturēti iesaistīt pilsonisko sabiedrību un sociālos partnerus, lai nodrošinātu Eiropas pusgada leģitimitāti, izstrādājot konkrētas pamatnostādnes;

92.  aicina iesaistīt valstu parlamentus un vietējās un reģionālās iestādes nacionālo reformu programmu izstrādāšanā un īstenošanā, izmantojot arī daudzlīmeņu pārvaldību;

93.  mudina Komisiju vairāk iesaistīt sociālos partnerus GIP sagatavošanā un vispārīgāk noteikt sociālo partneru uzdevumu Eiropas pusgada procesā;

94.  atgādina par aicinājumu Iestāžu nolīgumā paredzēt Parlamenta iesaisti gada izaugsmes pētījuma un ekonomikas politikas un nodarbinātības pamatnostādņu izstrādē un apstiprināšanā;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0129.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0060.
(4) OV C 153 E, 31.5.2013., 57. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0240.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0246.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0394.
(8) Pieņemtie teksti P8_TA(2014)0010.
(9) OV C 51 E, 22.2.2013., 101. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0043.
(11) Komisijas un Padomes Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekts, kas pievienots Komisijas paziņojumam par 2015. gada izaugsmes pētījumu (COM(2014)0906), 44. lpp Skat, arī OECD Employment Outlook 2014, http://www.keepeek.com/Digital-Asset-Management/oecd/employment/oecd-employment-outlook-2014_empl_outlook-2014-en#page1.


Vienotā tirgus pārvaldība 2015. gada Eiropas pusgada ietvaros
PDF 490kWORD 133k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā (2014/2212(INI))
P8_TA(2015)0069A8-0018/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2015. gadu” (COM(2014)0902),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu” (COM(2013)0800) un Komisijas 2013. gada 13. novembra ziņojumu „Vienots tirgus izaugsmei un nodarbinātībai: analīze par izdarīto un atlikušajiem šķēršļiem dalībvalstīs” (COM(2013)0785),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 28. novembra ziņojumu „Stāvoklis vienotā tirgus integrācijā 2013. gadā — materiāls Gada izaugsmes pētījumam 2013. g.” (COM(2012)0752),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 8. jūnija paziņojumu „Vienotā tirgus labāka pārvaldība” (COM(2012)0259),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 19. marta paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums” (COM(2014)0130),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „2014. gada Eiropas pusgads: ieteikumi konkrētām valstīm — veidojam izaugsmi” (COM(2014)0400),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts — kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu: divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos — kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam „Jauna stratēģija vienotajam tirgum — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības (IMCO) komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā IMCO komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Rādītāji vienotā tirgus darbības izvērtēšanai — Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana”,

–  ņemot vērā IMCO komitejas uzdevumā sagatavoto 2014. gada septembra pētījumu „Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības ieguldījums izaugsmei”,

–  ņemot vērā 2014. gada jūlijā publicēto vienotā tirgus rezultātu apkopojumu tiešsaistē,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 20. un 21. marta sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2014. gada 25. un 26. septembra sanāksmē notikušās debates par stratēģiju „Eiropa 2020” izaugsmei un nodarbinātībai,

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par vienotā tirgus pārvaldību(1), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2013. gada 8. maijā,

–  ņemot vērā 2014. gada 25. februāra rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2014. gada Eiropas pusgada ietvaros(2), kā arī pasākumus, ko tās izpildei Komisija pieņēma 2014. gada 28. maijā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada prioritāšu īstenošana(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0018/2015),

A.  tā kā saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu tās termiņa vidusposmā vienotais tirgus un digitālais vienotais tirgus (DVT) būtu jāvērtē kā divi galvenie līdzekļi, ar ko var no jauna aktivizēt ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu ES, vienlaikus nodrošinot, ka tas papildina tradicionālākus izaugsmes stimulus, tādus kā pētniecībai, attīstībai un inovācijai, mācībām un izglītībai paredzēto investīciju veicināšana, un īpašu uzmanību pievēršot MVU vajadzībām;

B.  tā kā vienotā tirgus stratēģija ir īstenojama ar holistisku pieeju, ņemot vērā gan iedzīvotājiem, gan patērētājiem, gan MVU svarīgus aspektus un uzsverot vienotā tirgus prioritātes visās politikas jomās, lai panāktu, ka tiek pilnībā izveidots funkcionējošs vienotais tirgus, kas darbojas kā ekonomikas atveseļošanās un ilgtspējīgas izaugsmes katalizators;

C.  tā kā Eiropas pusgadā kā dažādo ES politikas jomu horizontāla prioritāte ir jānodrošina vienotā tirgus stingrāka pārvaldība, saglabājot nepieciešamo līdzsvaru starp ekonomisko, sociālo un vides aspektu, un ir jāpanāk, ka kvalitatīvāk tiek transponēts, īstenots un pildīts vienotā tirgus regulējums, lai tas darbotos gan praktiski, gan ekonomiski, ievērojami samazinot pienākumu neizpildes procedūras ilgumu;

D.  tā kā ar vienotā tirgus pārvaldību Eiropas pusgadā un atbilstīgajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI) ir aizsākts ļoti konstruktīvs process virzībā uz konkurētspējīgāku Eiropu, kas rada kvalitatīvas darbvietas un ar taisnīgu izaugsmi vairāk piesaista investorus;

E.  tā kā vienotā tirgus veidošana oficiāli sākās pirms 20 gadiem, taču tas vēl nav pilnībā izveidots, galvenokārt tādēļ, ka dalībvalstis nav pilnībā transponējušas vai īstenojušas Savienības tiesību aktus;

F.  tā kā vienotā tirgus stratēģijai ir vajadzīga konsekventa un apņēmīga pieeja, un tā ir jāsaskaņo, pamatojoties uz holistisku pieeju un uz pragmatisku un vispusīgu plaša mēroga vienošanos, ko atbalsta visas dalībvalstis un ES iestādes; tā kā spēcīga vadība, saistības un koordinēšana, ko īsteno visas ES iestādes, sevišķi Komisijas un Padomes priekšsēdētāji, un precīzi noteikta dalībvalstu politiskā atbildība, sadarbība un solidaritāte vēl arvien ir vajadzīga, lai pilnībā īstenotu ar vienoto tirgu saistīto regulējumu un nodrošinātu tā izpildi, kā arī lai padarītu vienoto tirgu ticamāku un panāktu lielāku uzticēšanos gan pašam tirgum, gan tā pārvaldībai;

G.  tā kā ir daudz instrumentu, galvenokārt konkrētu rādītāju, ar ko Eiropas pusgadā izvērtēt vienotā tirgus ekonomisko darbību, tomēr šo instrumentu izmantošana līdz šim nav nepārprotami ietekmējusi politiku;

H.  tā kā būtu jādara viss iespējamais, lai ne vien garantētu, ka tiesību akti ir saprotami, vienkārši, iedarbīgi un izpildāmi, bet arī lai izveidotu prognozējamu un stabilu sistēmu, uz kuras pamata varētu izvērtēt, kā reāli darbojas tiesību akti vienotā tirgus jomā;

I.  tā kā ir vajadzīgs labi funkcionējošs un efektīvs vienotais tirgus, kura pamatā ir ļoti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, jo tas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, veicinātu sociālo kohēziju un radītu darbvietas, tā stimulējot Eiropas ekonomikas atlabšanu; tā kā integrētāks vienotais tirgus, kurā ir godīgāka konkurence un kuram ir spēcīgāks rūpnieciskais pamats, ir viena no pašām svarīgākajām prioritātēm Komisijas 2015. gada darba programmā; tā kā dalībvalstīm un ES ir kopīgi jāizstrādā Eiropas rūpniecības politika, ņemot vērā šajā jomā pēdējos gados jau paveikto un pievēršoties stratēģiski nozīmīgām nozarēm, cita starpā arī tādēļ, lai sasniegtu darba programmā noteiktos mērķus; tā kā vienotais tirgus ir jāveido, arī pienācīgi ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan patērētāju, gan uzņēmumu vajadzības un nodrošinot, ka ierosinātās politikas nostādnes var sniegt papildu ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām;

J.  tā kā vienotajam tirgum Eiropas pusgadā ir jāpievērš vairāk uzmanības, un tas ir jādara tādēļ, lai labāk izmantotu vienotā tirgus izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, lai vienotā tirgus ciešāku integrāciju padarītu par Eiropas rūpniecības stratēģijas svarīgāko elementu, lai labāk sniegtu informāciju par vienotā tirgus labvēlīgo ietekmi un lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā izmantot tā sniegtās priekšrocības;

K.  tā kā dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2014. gada beigām pilnībā izveidot iekšējo enerģijas tirgu un 2015. gadā integrēt tajā enerģētikas ziņā izolētās teritorijas (tā dēvētās „enerģijas salas”);

L.  tā kā pilnībā integrēts iekšējais enerģijas tirgus ir nepieciešams, lai Savienība sasniegtu vispārējos mērķus, ko noteikusi attiecībā uz drošu un ilgtspējīgu energoapgādi, un tas ir ļoti svarīgs Savienības globālajai konkurētspējai, ekonomikas izaugsmei un jaunu darbvietu radīšanai, kā atzīts II vienotā tirgus aktā un stratēģijā „Eiropa 2020”,

I.  Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra veidošana

1.  atkārtoti aicina Komisiju uzlabot vienotā tirgus pārvaldību, šajā nolūkā izstrādājot analītisku instrumentu kopumu, kas Eiropas pusgada vienotā tirgus pīlāra kontekstā ļautu precīzāk izvērtēt vienotā tirgus ekonomiskās un normatīvās darbības rezultātus; uzskata, ka šāds analītisks instruments varētu būt noderīgs, izstrādājot KVAI, gada izaugsmes pētījumu (GIP), Eiropadomes norādījumus dalībvalstīm, kā arī valstu rīcības plānus, kuru mērķis ir īstenot vienotā tirgus pamatnostādnes;

2.  uzsver nozīmi un pievienoto vērtību, kāda ir iepriekšējo gadu vienotā tirgus integrācijas ziņojumiem, kuri palīdzēja noteikt vispārējās prioritātes, ko Komisija izklāstījusi gada izaugsmes pētījumā, un sekmēja KVAI sagatavošanu saistībā ar Eiropas pusgadu; tāpēc pauž nožēlu, ka nav sagatavots vienotā tirgus integrācijas ziņojums par 2015. gadu;

3.  nožēlu par nesagatavoto vienotā tirgus integrācijas ziņojumu pauž arī tādēļ, ka tas netika iesniegts laikā, kad Parlaments un Komisija ir iesaistījušies īpašu rādītāju izstrādē, ar kuriem novērtēt iekšējā tirgus integrāciju un visas iespējamās priekšrocības, kādas sniegtu turpmāka mērķorientēta integrācija izaugsmei svarīgākajās jomās; tāpēc aicina strādāt vēl intensīvāk, lai nodrošinātu jau ieviesto noteikumu labāku īstenošanu un izpildi;

4.  aicina Komisiju precizēt 2015. gada izaugsmes pētījuma restrukturizāciju un paskaidrot, kāpēc tā nav publicējusi papildinošu pētījumu par vienotā tirgus integrācijas pašreizējo gaitu attiecībā uz nozīmīgākajām jomām, kurām ir vislielākais izaugsmes potenciāls; prasa Komisijai publicēt vismaz tos datus, kas apkopoti par vienoto tirgu, lai ar tiem papildinātu šī gada GIP;

5.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz 2015. gadā iesniegt ziņojumu par vienotā tirgus integrācijas gaitu, lai šādā ziņojumā varētu nospraust vienotā tirgus pīlāra mērķus 2015. gada Eiropas pusgadā; tomēr uzsver, ka nākotnē būs jāpārskata ziņojuma sagatavošanas termiņš; uzskata, ka maksimālas ietekmes panākšanai, tostarp saistībā ar KVAI, šāds ziņojums ir jāpublicē kopā ar GIP;

6.  mudina Komisiju katru gadu iesniegt obligātu ziņojumu ar mērķi uzraudzīt vienotā tirgus darbību saistībā ar Eiropas pusgada norisi un sniegt analīzi par vienotā tirgus integrācijas gaitu nozīmīgākajās jomās, kurām ir vislielākais izaugsmes potenciāls; aicina Komisiju saistībā ar GIP noteikt politikas prioritātes, kas palīdzētu pilnībā izmantot vienotā tirgus izaugsmes potenciālu un likvidēt vēl palikušos šķēršļus, kuri kavē turpmāku integrāciju;

7.  atzīmē 2015. gada izaugsmes pētījumā pausto atbalstu integrētam vienotajam tirgum, kas patērētājiem piedāvā tādas pašas iespējas, kādas viņiem ir mītnes valsts tirgū, un uzsver, ka patērētājiem tiešsaistē nedrīkst būt mazāk tiesību kā viņiem tiek piedāvāts tradicionālajos tirgos;

8.  uzsver 2015. gada izaugsmes pētījumā konstatēto, proti, ka Eiropas konkurētspējas palielināšanas nolūkā ir jānovērš nepamatoti apgrūtinošais regulējums, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī jāuzlabo finansējuma pieejamība un jānodrošina kvalitatīvs ieguldījums pētniecībā un inovācijā;

9.  atzīmē iespējamos ieguvumus, kas izriet no GIP izklāstītās pārvaldes modernizācijas, un to, kā šāda modernizācija var palīdzēt novērst birokrātiju un regulatīvos šķēršļus, šādi palīdzot uzņēmumiem un iedzīvotājiem, jo Eiropā palielinātos konkurence, nodarbinātība un izaugsme;

10.  prasa īstenot visaptverošu vienotā tirgus pārvaldības sistēmas reformu, nodrošinot stingrāku uzraudzību un novērtēšanu attiecībā uz to, lai regulējums būtu pareizi, laicīgi un efektīvi īstenots un piemērots; uzsver, ka vienotais tirgus ir jānosaka par Eiropas pusgada trešo pīlāru, tā nodrošinot, ka ir iekļautas skaidri noteiktas prioritātes, kuras attiecas uz reālo ekonomiku, un ka ES ir arī pilnībā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

11.  aicina Komisiju pilnībā rēķināties ar izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai svarīgākajām jomām, kuras ir nozīmīgas 21. gadsimtam atbilstoša ES vienotā tirgus veidošanai, kuras Komisija jau ir noteikusi un kuras sīkāk analizētas 2014. gada pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, un tās cita starpā ir: pakalpojumi, digitālais vienotais tirgus, sevišķi e-komercija, patērētāju aizsardzības acquis, publiskais iepirkums un koncesijas, kā arī brīva preču aprite; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, lai vienotais tirgus būtu pilnībā izveidots transporta un enerģētikas jomā;

12.  uzskata, ka ir jādefinē integrēta vērtēšanas sistēma, kura apvieno dažādas metodes, kas ļauj skaitliski izvērtēt vienotā tirgus darbību (piemēram, salikti rādītāji, sistemātisks indikatoru kopums un nozaru instrumenti), un kurai ir jākļūst par Eiropas pusgada neatņemamu sastāvdaļu; uzsver — lai noteiktu vienotā tirgus integrācijas pakāpi un veicinātu tā ciešāku integrāciju galvenajās prioritārajās jomās, būtu jāapsver, kurš varētu būt pats svarīgākais vienotā tirgus integrācijas indikators un kāds būtu ar to saistītais mērķis;

13.  aicina Komisiju ieviest metodoloģiju, kas būtu jāizmanto, nosakot kvantitatīvus mērķus attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu Eiropas līmenī; norāda, ka dažās dalībvalstīs ir gūta pozitīva pieredze, nosakot neto samazinājuma mērķus, lai panāktu, ka pazeminās ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas; prasa, lai šī metodoloģija tiktu izvērtēta, īstenojot Komisijas jauno iniciatīvu, kas vērsta uz administratīvā sloga samazināšanu;

14.  norāda — vērtējot ekonomisko ietekmi uz vienoto tirgu, Eiropas pusgadā būtu aktīvāk jācenšas panākt, ka tiek izsmeļoši sniegta vajadzīgā informācija par izmantoto metodoloģiju un datiem, tā garantējot iegūto rezultātu ticamību un iespēju tos salīdzināt, ka ir identificēta saikne ar attiecīgajiem izpildes (ex post) novērtējumiem un ka ir norādīts, kuri novērtējumam vajadzīgie dati trūkst;

15.  atkārtoti pieprasa ieviest procedūras, kas nodrošinātu pienācīgu Eiropas Parlamenta līdzdalību ekonomikas pārvaldības ciklā, nosakot kārtību, kādā Parlaments un Padome apstiprina citus stingrākai vienotā tirgus pārvaldībai nepieciešamus pasākumus, sevišķi pasākumus tajās jomās, kurās saskaņā ar LESD 294. pantā noteikto parasto likumdošanas procedūru jau ir pieņemts Savienības tiesiskais regulējums;

16.  pauž nožēlu, ka KVAI nav pienācīgi saskaņoti ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; tādēļ prasa apņēmīgāk pārvaldīt un koordinēt valstu un ES politikas nostādnes un arī turpmāk īstenot konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai stiprinātu vienoto tirgu un izmantotu tā sniegtās iespējas veicināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un konkurētspēju un radīt vairāk darbvietu, jo īpaši jauniešiem;

17.  uzskata, ka ir jāpanāk, lai dalībvalstu parlamenti uzņemtos nopietnāku atbildību par KVAI; mudina dalībvalstis nodrošināt Komisijai iespēju iepazīstināt dalībvalstu parlamentus ar KVAI, pirms vēl Padome tos ir pieņēmusi; turklāt aicina dalībvalstis parādīt nopietnāku apņemšanos īstenot tām adresētos ieteikumus un cītīgi transponēt ES mērķus, nosakot savus mērķus valsts līmenī; ņemot to vērā, uzskata, ka dalībvalstīm katru gadu būtu izsmeļoši jāziņo par to, kā ir īstenoti tām adresētie ieteikumi, kuri attiecas uz vienotā tirgus jomām; vēlreiz atgādina, ka ir prasījis, lai Komisija ziņotu Parlamenta atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti, cenšoties nodrošināt KVAI sekmīgu īstenošanu, un par to, cik lielu progresu līdz šim ir izdevies panākt; aicina dalībvalstis paskaidrot Parlamenta atbildīgajai komitejai, kāpēc netiek īstenoti KVAI;

18.  atbalsta to, ka KVAI 2014. gadā kā svarīgākais elements ir akcentēta nepieciešamība likvidēt nepamatotus ierobežojumus un šķēršļus, kas kavē pieeju tādām pamatnozarēm kā mazumtirdzniecība, e-komercija un pakalpojumi uzņēmumiem; mudina attiecīgās dalībvalstis ļoti rūpīgi apsvērt šos ieteikumus un vispirms nevilcinoties novērst tieši šos šķēršļus, kuri kavē vienotā tirgus izaugsmi;

19.  prasa, lai nākamajos KVAI, kas tiks sagatavoti Eiropas pusgada posmā, vēl spēcīgāk un vēl stingrāk nekā līdz šim būtu akcentēti vienotā tirgus integrācijas ziņojuma secinājumi;

20.  pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav noteikusi vienotā tirgus veicināšanu par vienu no prioritātēm saistībā ar Eiropas pusgadu; aicina Komisiju noteikt, ka vienotā tirgus un jo īpaši to pasākumu pārvaldība, kas vērsti uz nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju, ir būtisks visu secīgo Eiropas pusgada procesa posmu elements; atgādina Komisijai, ka īsts vienotais tirgus ievērojami sekmētu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu ES; prasa izmantot šīs jaunās sistēmas sniegto iespēju un pēc iespējas pamatīgāk izvērst izaugsmei svarīgākās jomas, kā arī I un II vienotā tirgus aktā iekļautos pasākumus, turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā jautājumi, kas ir aktuāli un svarīgi iedzīvotājiem;

21.  uzsver, ka politikas nostādnes ES, dalībvalstīm, reģioniem, pašvaldībām, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām ir jāīsteno un jāizstrādā ar integrētu pieeju, lai sekmētu sociālās tirgus ekonomikas turpmāku attīstību; 

22.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka pilnībā tiek izmantoti ES fondi 2007.–2013. gadam; atzīmē, ka dalībvalstīm un reģioniem ir izdevība savas politikas nostādnes un ieguldījumu 2014.–2020. gadā pielāgot nozarēm, kurās ir lielāka izaugsme un tiek radīts vairāk darbvietu, jo īpaši jauniešiem (piemēram, tādām nozarēm kā digitālais vienotais tirgus, enerģētika, pakalpojumi un zaļā ekonomika), un ka tām ir arī izdevība reāli un kvalitatīvi ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā, lai visiem iedzīvotājiem būtu pieejama tīkla infrastruktūra;

II.  Neizmantotais vienotā tirgus potenciāls izaugsmei svarīgās jomās

23.  atgādina, ka vienotais tirgus ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību, un bez tā nevarēs sasniegt gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei paredzētās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; tomēr norāda, ka tā potenciāls daudzējādā ziņā joprojām netiek izmantots;

24.  atgādina, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir noteiktas trīs prioritātes:

   veidot ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un inovācija,
   veicināt resursu izmantošanas ziņā efektīvāku, videi saudzīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku,
   sekmēt ekonomiku, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kura nodrošina augstu sociālās un teritoriālās kohēzijas līmeni;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada GIP ietverto jauno pieeju, ar ko saskaņoti tiek veicināti ieguldījumi Eiropas Savienībā, lai palielinātu iekšējo pieprasījumu un sekmētu konkurētspējīgāku ekonomiku; ir pārliecināts — lai mērķi būtu pēc iespējas vērienīgāki, par prioritāriem ir jānosaka ieguldījumi, kas rosina veidot digitālo ekonomiku, un par prioritāti ir jākļūst arī konkurētspējīgāka iekšējā tirgus veidošanai sadarbībā ar dalībvalstīm;

26.  ir ļoti nobažījies par privāto investīciju apjoma samazināšanos Eiropā un par privāto investoru neuzticēšanos, kas rada nevēlēšanos investēt līdzekļus, jo īpaši tādēļ, ka nav veiktas strukturālas reformas, trūkst uz izaugsmi orientētas ES stratēģijas, turklāt vienotajā tirgū vēl arvien nav likvidēti šķēršļi, kuri kavē izaugsmi tādās jomās kā e-komercija; aicina dalībvalstis aktīvi atbalstīt investīciju plānu un veikt iemaksas Eiropas Stratēģisko investīciju fondā, papildinot no ES budžeta un EIB piešķirtās summas, lai rosinātu privāto sektoru investēt un sniegtu tam nepieciešamos norādījumus;

27.  aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un visas ieinteresētās personas galveno uzmanību pievērst reālajai ekonomikai, plānojot un izstrādājot investīciju politiku, kas savukārt piesaistīs privātās investīcijas; turklāt aicina ieguldīt līdzekļus apmācībā, kas palīdz gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem apgūt digitālajam laikmetam vajadzīgās prasmes, tostarp jaunākās tehnoloģijas enerģētikas nozarē, panākot sviras efektu, jo veidojas globāls digitālais tīkls, tiek atbalstīta izglītība un kvalitatīva pētniecība un inovācija un tiek panākts stabils vienotā tirgus veidošanas progress transporta nozarē, kas savukārt ļauj mums kļūt par pasaules lielvarām līdzvērtīgiem konkurentiem;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot MVU tiesisko regulējumu, ņemot vērā MVU spējas radīt darbvietas; prasa maksimāli izmantot programmā COSME piedāvātās iespējas, ne vien veicinot uzņēmējdarbību Eiropā, bet arī nodrošinot, ka MVU ir vieglāk pieejams gan finansējums, gan ES un pasaules tirgus;

29.  uzsver, ka ieguldījums jāsasaista ar inovāciju un uzņēmējdarbību, maksimāli palielinot iespējas, ko rada digitālā ekonomika un digitālā sabiedrība, un attīstot gudru rūpniecības politiku Eiropā; norāda, ka šis ieguldījums būtu jāveic, jo īpaši ņemot vērā MVU, kuriem ieguldījuma līdzekļi ir visgrūtāk pieejami, un ar konkrētiem pasākumiem jāatbalsta jaundibinātie uzņēmumi, sociālā uzņēmējdarbība un inovācija kā nākotnes darbvietu avots jauniešiem;

30.  uzsver, ka ar konkrētiem pasākumiem ir jāatjauno uzņēmējdarbības gars Eiropā, tā nodrošinot vieglāk pieejamus kredītus MVU, jo īpaši tiem MVU, kuri saistīti ar svarīgākajām jomām; tāpat pieprasa veicināt banku nodrošinātajam finansējumam alternatīvus finansēšanas veidus;

31.  aicina dalībvalstis apņēmīgāk orientēt savu ekonomiku uz inovācijām un izaugsmi, jo tas palīdzēs mums sagatavoties nākotnes uzdevumiem un prasībām digitālajā laikmetā; norāda, ka tas arī padarīs mūsu uzņēmumus novatoriskākus un palielinās to reaģēšanas spēju pasaules tirgū, jo īpaši tad, ja pilnībā tiek iekļautas IKT;

Digitālais vienotais tirgus

32.  uzskata, ka ir enerģiskāk jāveido digitālais vienotais tirgus, kā norādīts 2015. gada izaugsmes pētījumā, jo tam ir izšķiroša nozīme, lai sekmētu izaugsmi, radītu kvalitatīvas darbvietas, saglabātu Eiropas ekonomikas spēju konkurēt pasaules tirgū un sniegtu priekšrocības gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu Eiropas e-pārvaldības rīcības plānu 2016.–2020. gadam, kas nodrošinātu turpmāku atbalstu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai;

33.  uzsver, ka bez investīcijām, cita starpā arī platjoslas tīklos, nevar sasniegt svarīgākos mērķus un īstenot galvenos uzdevumus tādā svarīgā jomā kā digitālais tirgus; iesaka būtisku topošā EUR 315 miljardu investīciju plāna daļu atvēlēt mērķtiecīgām un stratēģiskām investīcijām digitālajā nozarē; turklāt norāda, ka tādu elementu mijiedarbība kā plašs tīkla pārklājums un liels to iedzīvotāju un uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir IKT lietošanas prasmes, ir faktori, kas svarīgi īsta digitālā vienotā tirgus izveidošanai; aicina ES un dalībvalstis par prioritāti noteikt investīcijas digitālo tīklu infrastruktūrā, kā arī uzņēmumu un iedzīvotāju apmācībā par digitālo līdzekļu lietošanu;

34.  uzskata, ka sadrumstalotība un juridiskās noteiktības trūkums ir galvenās problēmas šajā jomā un ka ir jānovērš arī spēkā esošā ES regulējuma nekonsekventa īstenošana dalībvalstīs;

35.  norāda, ka pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” sniegtā informācija liecina — pateicoties pilnībā izveidotam digitālajam vienotajam tirgum, laikposmā līdz 2020. gadam IKP varētu palielināties vēl par 0,4 % (EUR 520 miljardi 2014. gada cenās) un nodarbinātības līmenis varētu paaugstināties par aptuveni 0,1 %, kas nozīmē, ka līdz 2020. gadam būtu radīts vairāk nekā 223 000 jaunu darbvietu; uzskata, ka netraucētai e-komercijai, investīcijām platjoslas infrastruktūrā un jaunu tehnoloģiju (piemēram, 4G un 5G) izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai izstrādātu digitālus risinājumus, jo tiem ir vajadzīgs ātrs un efektīvs pieslēgums tīklam; uzskata — lai līdz 2015. gadam pilnībā izveidotu digitālo vienoto tirgu, ir būtiski svarīgi pieņemt gan vispārējo ES datu aizsardzības pamatsistēmu, gan direktīvu par tīklu un informācijas drošību; prasa ieguldīt līdzekļus, lai novērstu nevienlīdzīgo platjoslas un 4G tīklu pieejamību ES;

36.  uzsver, ka pastāv saikne starp pārdošanas apjoma palielināšanos tiešsaistē un IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju, tādēļ mudina sekmīgāk nodrošināt patiesi pārrobežu e-komerciju un mākoņdatošanu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi likvidēt sadrumstalotību, ko rada 28 digitālie tirgi, garantēt vispārēju tīkla pieejamību un nodrošināt, lai par DVT stūrakmeņiem kļūtu drošība tīklā un patērētāju uzticēšanās, jo bez tās tiešsaistes tirgus nevar pastāvēt;

37.  uzsver, ka pētījuma „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” dati liecina — panākot progresu e-pārvaldības jomā, varētu ietaupīt EUR 100 miljardus gadā; prasa, lai dalībvalstis mērķtiecīgāk un enerģiskāk modernizētu savu valsts pārvaldes sistēmu un tā nodrošinātu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi aizvien vairāk dokumentu var iesniegt elektroniski, izmantojot tiesības, ko tiem garantē vienotais tirgus, sevišķi pārrobežu mērogā;

38.  uzsver, ka ir vajadzīgs tāds ES vienotā tirgus regulējums, kas spēj darboties digitālā laikmeta apstākļos, un tas nozīmē, ka ir jāievieš vienotā tirgus regulējums attiecībā uz tiešsaistes maksājumiem, ir jāizstrādā droši e-risinājumi visas Eiropas mērogā (piemēram, e-rēķini un elektroniskais paraksts), ir jāveic intelektuālā īpašuma tiesību reforma un attiecīgā gadījumā ir jāprecizē prasības PVN jomā, lai panāktu uzticēšanos e-komercijai, sniegtu Eiropas patērētājiem kvalitatīvāku informāciju par viņu tiesībām un garantētu, ka tiešsaistē ES patērētājiem ir pieejams tāds pats aizsardzības līmenis, kāds tiem parasti ir nodrošināts tradicionālajā tirgū;

39.  uzsver, ka jaunākā ekonomikas pārvaldības regulējuma pārskatīšana ir lieliska izdevība rosināt dalībvalstis vēl enerģiskāk veidot digitālo vienoto tirgu, kas nozīmē ne vien izaugsmi un nodarbinātību, sevišķi MVU sektorā un jauniešu vidū, bet arī uz nākotni orientētu un mūsdienīgu Eiropas Savienību;

40.  uzskata, ka dalībvalstīm ir enerģiskāk jācenšas modernizēt savu valsts pārvaldi, nodrošinot iedzīvotājiem un uzņēmumiem vairāk digitālo pakalpojumu, kas ir labāk pieejami, samazinot izmaksas un palielinot efektivitāti, sekmējot valsts pārvaldes iestāžu pārrobežu sadarbību un ieviešot attiecīgu sadarbspējas regulējumu;

41.  uzsver, ka elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi ir būtiski, lai palielinātu e-komercijas apjomu un uzlabotu tās kvalitāti, tā cenšoties panākt izaugsmi; tādēļ aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai līdz 2016. gada 1. jūlijam īstenotu regulu par elektronisko darījumu veikšanu iekšējā tirgū;

42.  par absolūtu prioritāti uzskata nepieciešamību pilnveidot Savienībā digitālo līdzekļu lietošanas prasmes;

Brīva preču aprite

43.  uzskata, ka vēl arvien nav izmantotas visas tās priekšrocības, ko efektivitātes, izaugsmes un darbvietu radīšanas ziņā iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošina preču, kapitāla un pakalpojumu brīva aprite un personu brīva pārvietošanās;

44.  atkārtoti pauž atbalstu visaptverošiem tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kas palīdzētu radīt darbvietas Eiropas darba ņēmējiem un būtu šim mērķim atbilstoši, kas būtu izdevīgi tieši ES iedzīvotājiem un pavērtu jaunas iespējas ES uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un kas nodrošinātu, ka tiek ievēroti augstie ES sociālie, vides un patērētāju aizsardzības standarti, jo tie ir jaunu izaugsmes iespēju priekšnoteikums; pauž pārliecību, ka Parlamentam ir jāpiedalās sarunās par vienotā tirgus acquis un ka, lemjot par spēkā esošo tiesību aktu grozīšanu vai jaunu tiesību aktu pieņemšanu, ir pilnībā jārespektē Parlaments kā līdztiesīgs likumdevējs;

45.  aicina dalībvalstis veidot spēcīgāku vērtības ķēdi pārrobežu ražošanā, jo tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kurš veicina konkurētspēju un izaugsmi, nodrošina darbvietu radīšanu un palīdz likvidēt tirdzniecības šķēršļus tajās nozarēs, kas ir salīdzinoši plašas, taču nepietiekamas integrācijas dēļ nespēj maksimāli izmantot vienotā tirgus piedāvātās priekšrocības;

46.  prasa stingrāk uzraudzīt šķēršļus preču vienotajā tirgū;

Pakalpojumi

47.  uzsver, ka stratēģijā „Eiropa 2020” būtu jāiekļauj konkrēti politikas pasākumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus to pakalpojumu nozarēs, kam piemērojama Pakalpojumu direktīva (piemēram, finanšu pakalpojumu jomā), un ka izteiktāk ir jāuzsver vienotā tirgus ciešāka integrācija;

48.  uzsver, ka vēl nav izmantots iespaidīgais izaugsmes potenciāls pakalpojumu nozarē — saskaņā ar pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”, tas varētu nodrošināt ieguvumus, kuru vērtība būtu no EUR 337 miljardiem līdz EUR 637 miljardiem;

49.  tā kā pakalpojumu nozarei ir viens no lielākajiem izaugsmes potenciāliem ES, ir enerģiskāk jāveic pasākumi, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju šajā nozarē, arī mazumtirdzniecībā, un jāvienkāršo tiesību akti, kas piemērojami uzņēmumiem, jo īpaši MVU; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka tiek garantēti visiem patērētājiem, ģimenēm un uzņēmumiem pieejami sabiedriskie pakalpojumi;

50.  uzskata, ka būtu jāpanāk spēcīgāka patērētāju aizsardzība, jānodrošina lielāka izvēle un spēcīgāka konkurence finanšu pakalpojumu jomā, īpašu uzmanību pievēršot dažādu patērētāju, arī visneaizsargātāko patērētāju, atšķirīgajām vajadzībām; uzskata, ka būtu jāvairo patērētāju spēja orientēties finanšu pakalpojumu klāstā, ņemot vērā to, ka var rasties nopietnas neskaidrības par finanšu produktiem un ka tas var radīt problēmas individuāliem patērētājiem un vienotajam tirgum;

51.  atkārtoti norāda, ka ir jāsāk rīkoties vēl enerģiskāk, lai apkarotu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu, un tādēļ prasa piešķirt lielāku nozīmi labai nodokļu pārvaldībai Eiropas Savienībā gan privātajā, gan valsts sektorā; uzsver, ka pētījumā „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū” ir norādīts — veicot tādus pasākumus kā elektronisko rēķinu standartizēšana un pārrobežu nodokļu sistēmu saskaņošana, varētu ietaupīt EUR 9 miljardus gadā; atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par automātisku informācijas apmaiņu par dalībvalstu fiskālo lēmumu pieņemšanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt un uzlabot nodokļu sistēmu koordināciju, lai nepieļautu negodīgu konkurenci un tirgus izkropļojumus, kā arī nodrošinātu iespēju vienlīdzību vienotajā tirgū;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas konstatējumu 2015. gada GIP, proti, ka „ir svarīgi cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai nodrošinātu taisnīgumu un lai dalībvalstis varētu iekasēt nodokļu ieņēmumus, kas tām pienākas”;

53.  joprojām ir pārliecināts — lai stimulētu inovāciju, būtu jāpalielina kopējais pētniecībai un izstrādei paredzēto investīciju apjoms un šo investīciju kvalitāte, un norāda, ka dalībvalstu ieguldījumu apjoms ir atšķirīgs; atgādina Komisijai, ka ir jāizveido reāls vienotais tirgus zināšanu, pētniecības un inovācijas jomā un ka šāds tirgus ir vajadzīgs, lai pilnībā izveidotu Eiropas pētniecības telpu; uzsver, ka pašlaik 85 % no līdzekļiem, kas paredzēti inovācijai, tiek izmantoti tikai un vienīgi valsts līmenī, bez pārrobežu sadarbības, un tas neļauj pilnībā izmantot Eiropas mēroga pievienoto vērtību;

Publiskais iepirkums un koncesijas

54.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā ir pieņemtas direktīvas par publiskā iepirkuma procedūrām un par koncesijas līgumu piešķiršanu, kas ir ļāvušas modernizēt publisko iepirkumu ES, veicinot publiskā iepirkuma līgumu ilgtspēju; uzsver pievienoto vērtību, ko nodrošina direktīva par koncesijas līgumu piešķiršanu, kura jo īpaši veicina publiskā iepirkuma procedūru ātrāku norisi un padara tās pārredzamās, un piedāvā vairāk iespēju MVU, tā palīdzot pārvarēt ar minēto līgumu interpretāciju saistītās problēmas, garantēt juridisko noteiktību, elastīgumu un pārredzamību, kā arī veicināt ekonomikas infrastruktūras un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību;

55.  norāda, ka pilnībā un nevilcinoties ir jāpiemēro ES tiesību akti par publisko iepirkumu un koncesijām, lai uzlabotu investīciju un publisko izdevumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību;

56.  uzsver, ka tiesību akti par publisko iepirkumu un koncesijām ir pareizi un savlaicīgi jātransponē; uzsver publiskā iepirkuma nozīmi un inovācijas partnerību vērtību, jo tie ir galvenie gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes veicinātāji, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir jāpalīdz ar konkrētiem pasākumiem, kas veicina konkurētspēju un inovāciju;

Patērētāju aizsardzības acquis

57.  pauž nožēlu, ka ES tiesību akti par patērētāju aizsardzību dalībvalstīs tiek ieviesti nevienmērīgi, tādēļ atšķiras gan patērētāju aizsardzības līmenis, gan tas, cik bargi un laicīgi tiek īstenoti piespiedu izpildes pasākumi; uzskata, ka līdz ar to nav iespējams panākt konsekvenci un pilnībā saskaņot tiesību aktu noteikumus vienās un tajās pašās nozarēs vai starp dažādiem tirdzniecības kanāliem;

58.  aicina Komisiju panākt, ka nevilcinoties tiek īstenoti un pildīti tādi tiesību akti kā direktīva par patērētāju tiesībām un regulējums par strīdu alternatīvu izšķiršanu un strīdu izšķiršanu tiešsaistē, un vienlaikus nodrošināt administratīvā sloga samazināšanos; prasa, lai digitālajā laikmetā pārrobežu tirdzniecībā patērētājiem būtu nodrošināta pienācīga aizsardzība tāpat kā tradicionālajā tirgū un lai būtu nodrošināta spēcīgāka datu aizsardzība, jo tas palīdzētu patērētājiem vairāk uzticēties pirkumiem tiešsaistē; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, lai būtu ievērotas patērētāju tiesības tiešsaistē, un ka ir vajadzīgi izmaksu ziņā pieejami un efektīvi iespējamo strīdu izšķiršanas mehānismi;

59.  prasa veikt pasākumus, kas rosinātu ilgtspējīgu patēriņu, sevišķi attiecībā uz preču lietderīgās izmantošanas laiku, un kas palīdzētu apkarot darbības, kuru nolūks ir tīši saīsināt šo lietderīgās izmantošanas laiku; šajā sakarībā vēlas, lai Komisija izstrādātu saskaņotu rīcības plānu;

60.  uzsver, ka direktīva par patērētāju tiesībām bija svarīgs solis ceļā uz to, lai nodrošinātu patērētājiem un uzņēmumiem lielāku juridisko noteiktību tiešsaistes darījumos, un ka tagad tā ir galvenais patērētāju tiesību aizsardzības instruments tiešsaistes pakalpojumu jomā;

61.  norāda, ka vēl vairāk ieguvumu var nodrošināt, uzlabojot vienotā tirgus darbību, piemēram, ieviešot mehānismu patērētāju strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kas, iespējams, ļautu ietaupīt aptuveni EUR 22 miljardus;

Enerģētika

62.  aicina Komisiju nodrošināt funkcionējošu iekšējo tirgu enerģētikas nozarē, kurš ir pieejams bez diskriminācijas un kurā ir garantēts augsts patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī atbilstoša starpsavienojumu jauda un sistēmu atbilstība;

63.  atkārtoti norāda, ka ir jāpanāk drošāka Eiropas energoapgāde, dažādojot energoavotus un enerģijas piegādes ceļus, un uzsver, ka vispirms ir pilnībā jāizveido iekšējais enerģijas tirgus un jāiekļauj tajā enerģētikas ziņā izolētās Savienības teritorijas jeb tā dēvētās „enerģijas salas”;

64.  uzskata, ka dalībvalstīm steidzami ir jāsasniedz vismaz 10 % mērķis attiecībā uz elektroenerģijas starpsavienojumu jaudu (ideālā gadījumā sasniedzot 30 % līmeni), jo tas ir vajadzīgs, lai ātrāk varētu pabeigt iekšējā tirgus veidošanu, integrēt atjaunojamos energoresursus un garantēt drošu energoapgādi;

65.  uzskata, ka gāzes un elektrības tirgu liberalizācijai ir būtiska nozīme, lai sniegtu vairāk iespēju patērētājiem, un aicina Komisiju savu ES iekšējā enerģijas tirgus politiku īstenot, galveno uzmanību pievēršot patērētājiem;

III.  Vienotā tirgus integrācijas un pārvaldības instrumentu vērtēšanas mehānismi

66.  atzīst, ka vienotā tirgus rezultātu apkopojums ir viena no labākajām uzraudzības un vērtēšanas metodēm, ko var izmantot, lai noteiktu, kā dalībvalstis pilda ar vienoto tirgu saistītos pienākumus, jo tas var rosināt dalībvalstis uzlabot savu sniegumu, sekojot veiksmīgāko dalībvalstu piemēram; tomēr uzsver, ka šajā rezultātu apkopojumā nav nodrošināti kvalitātes novērtējuma instrumenti; uzsver, ka ir būtiski uzlabot dialogu ar un starp dalībvalstīm, lai noteiktu, ar kādām grūtībām tām nākas saskarties, īstenojot vienotā tirgus tiesību aktus, un lai šīs problēmas risinātu; šajā sakarībā aicina Komisiju, saņemot attiecīgu lūgumu, labāk palīdzēt dalībvalstīm īstenot sarežģītos vienotā tirgus tiesību aktus;

67.  uzskata, ka attiecībā uz vienotā tirgus normatīvo darbību varētu izstrādāt saliktu indikatoru, ar ko vērtēt nepietiekamu vienotā tirgus regulējumu, jo vienotā tirgus regulējuma trūkums ir papildu slogs iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; uzstāj, ka šis indikators būtu jāizmanto, lai sekmīgāk sagatavotu secinājumus, kas varētu pārtapt par ES iestādēm un dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem politikas jomā;

68.  ņem vērā ES digitālās programmas rezultātu apkopojumu, jo tas ir svarīgs instruments, kas ļauj noteikt, cik lielu progresu šajā jomā ir panākušas dalībvalstis; uzskata, ka saliktais indikators, ar ko vērtēt nepietiekamu vienotā tirgus regulējumu, būtu jāizstrādā, iekļaujot tajā arī ES digitālās programmas rezultātu apkopojumu;

69.  aicina Komisiju apsvērt iespēju tiesību aktos, ko tā ierosina vienotā tirgus regulējumam, noteikt pienākumu sistemātiski pārskatīt to, kā tiesību akti tiek transponēti un ievēroti, cik tie ir efektīvi un cik lielā mērā piemēroti tajos noteikto mērķu sasniegšanai, nosakot arī šāda pārskata metodoloģiju un kritērijus; uzskata, ka šāda metodoloģija un kritēriji ļautu labāk izvērtēt ne tikai to, vai tiesību akti tiek pareizi transponēti, īstenoti un pildīti, bet arī to, vai un ciktāl šie tiesību akti palīdz sasniegt tajos noteiktos mērķus un cik tie šiem mērķiem ir atbilstoši;

70.  atbalsta to, ka tiek veidots ilgtspējīgs vienotais tirgus, kura pamatā ir iekļaujoša, resursu izmantošanas ziņā efektīva un uz zināšanām balstīta ekonomika, cita starpā atbalstot arī pasākumus, kas veicina jebkādu inovāciju ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kas līdzsvaro patērētāju un uzņēmumu intereses un kas palīdz pilnveidot neoficiālus vienotā tirgus problēmu risināšanas mehānismus (piemēram, SOLVIT), vienlaikus arī nodrošinot vairāk publiski pieejamas informācijas vienotajiem kontaktpunktiem, lai sabiedrība labāk zinātu, kā var panākt izaugsmi un nodarbinātību vienotajā tirgū;

71.  konstatē, ka arvien vairāk tiek izmantoti portāli „Tava Eiropa” un „Tavs Eiropas padomdevējs”, un norāda, ka būtu jāpanāk, lai ikvienai personai, kas dzīvo, strādā, mācās kādā no ES dalībvalstīm un pārvietojas no vienas ES dalībvalsts uz citu, tajos būtu pieejama visa vajadzīgā informācija;

72.  atzinīgi vērtē to, ka vidējais dalībvalstīs netransponēto tiesību aktu īpatsvars ir samazinājies līdz 0,6 %, kas ir mazāk par Eiropadomes pieņemto 1 % robežu, un tas ir labākais oficiāli reģistrētais rezultāts, kāds ir sasniegts kopš vienotā tirgus rezultātu apkopojuma izveidošanas; uzsver, ka nulles tolerances principam ES tiesību aktu transponēšanā ir jābūt neapstrīdamam noteikumam, kas jāievēro gan dalībvalstīm, gan Savienībai;

73.  norāda, ka ir jāpanāk pareiza ES tiesību aktu īstenošana un izpilde, jo tam ir izšķiroša nozīme, lai pabeigtu vienotā tirgus veidošanu; tādēļ aicina Komisiju mērķtiecīgi izmantot visas savas pilnvaras, lai šo mērķi sasniegtu, un mudina dalībvalstis un Komisiju strādāt vēl intensīvāk, lai nodrošinātu vienotā tirgus tiesību aktu izpildi un šo izpildi uzraudzītu, cita starpā regulāri veicot kontroles pasākumus, kā arī pastāvīgi analizēt ar īstenošanu saistītās problēmas un nodrošināt, lai tiesību akti būtu iedarbīgāki un lai plašāk un efektīvāk būtu izmantoti izpildes (ex post) novērtējumi; pieprasa ciešāk uzraudzīt patērētāju tiesību efektivitāti digitālajā vidē, jo īpaši ņemot vērā to, cik strauji šajā vidē var vairoties patērētāju tiesību aizsardzības aktu pārkāpumi;

74.  tomēr atgādina, ka pienākumu neizpildes procedūrās ir atklājušies vairāki faktori, kas ierobežo spēju ātri identificēt un novērst ar īstenošanu un piemērošanu saistītos trūkumus vienotā tirgus regulējumā; aicina dalībvalstis efektīvāk sadarboties ar Komisiju, panākot ātrāku risinājumu attiecīgajās lietās;

75.  atzīst, ka dažkārt tiesību aktus neizdodas īstenot, iespējams, tādēļ, ka ir bijuši sarežģījumi to sākotnējā sagatavošanas posmā; tāpēc uzsver, ka labāka regulējuma principi ir jāievēro visā gan primāro, gan sekundāro tiesību aktu likumdošanas procesā, nodrošinot pienācīgu apspriešanos un izmantojot ietekmes novērtējumus un īstenošanas rezultātu pārskatus;

76.  turklāt uzstāj, ka būtu jādara viss iespējamais, lai efektīvāk izmantotu pienākumu neizpildes procedūras gadījumos, kad ir pārkāpti Savienības tiesību aktu noteikumi vienotā tirgus jomā, un ka dalībvalstīm un Eiropadomei būtu jāturpina pilnveidot pienākumu neizpildes procedūras ikreiz, kad tiks pārskatīts Līgums par Eiropas Savienības darbību; tomēr uzskata, ka pienākumu neizpildes procedūrām vienmēr vajadzētu būt pēdējam līdzeklim un ka tās būtu jāuzsāk tikai tad, ja vairākas reizes nav izdevies īstenot saskaņošanas un korekcijas darbības;

o
o   o

77.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un Eiropadomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0054.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0130.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.


Cīņa pret bērnu seksuālo izmantošanu internetā
PDF 302kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūcija par bērnu seksuālu izmantošanu internetā (2015/2564(RSP))
P8_TA(2015)0070RC-B8-0217/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un tai pievienotos protokolus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 47., 48. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2001. gada 23. novembra Konvenciju par kibernoziegumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropola 2014. gada ziņojumu, kurā novērtēti organizētās noziedzības draudi internetā (iOCTA),

–  ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 14 (2013) par bērna tiesībām uz to, lai vispirms būtu ņemtas vērā viņa intereses,

–  ņemot vērā 2011. gada februārī pieņemto ES plānu par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(2),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās” (COM(2008)0055),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā, jo īpaši tās noteikumus par finansējuma piešķiršanu, kas ļautu izstrādāt vadlīnijas bērnu aizsardzības sistēmām un vadlīnijas par apmaiņu ar labāko praksi,

–  ņemot vērā 2015. gada 12. februāra plenārsēdes debates par cīņu pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā seksuāla vardarbība pret bērniem un bērnu seksuāla izmantošana, tostarp bērnu seksuālas izmantošanas materiāli, ir nopietns pamattiesību pārkāpums, jo īpaši attiecībā uz bērna tiesībām uz viņa labklājībai nepieciešamo aizsardzību un gādību, kā tas noteikts ANO 1989. gada Konvencijā par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

B.  tā kā, veicot jebkādus pasākumus, lai cīnītos pret šiem nodarījumiem, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses, kā tas noteikts ES Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

C.  tā kā attiecībā uz tādiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem kā bērnu seksuāla izmantošana un bērnu seksuālas izmantošanas materiāli ir īstenojama vispusīga pieeja, kas nodrošina nodarījumu izmeklēšanu, likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības, cietušo bērnu aizsardzību un šādas parādības izskaušanu;

D.  tā kā internetā bērni var būt īpaši apdraudēti, jo pastāv risks, ka viņi var paši piekļūt bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem vai saņemt šādus materiālus no citiem, ka viņi var kļūt par kiberlencēju mērķi, ka viņus var iesaistīt vardarbību atainojošu materiālu apmaiņā, ka viņus var pazemot, iebiedēt vai mēģināt ļaunprātīgā nolūkā iedraudzēties ar viņiem; tā kā mobilo tehnoloģiju un interneta plašākas izmantošanas un pieejamības rezultātā bērnu neaizsargātība pret šādu risku ir palielinājusies;

E.  tā kā cīņa pret bērnu ļaunprātīgu izmantošanu internetā būtu jāiekļauj plašākā stratēģijā, kura īstenojama, lai izskaustu jebkādu seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, jo to vēl arvien neattiecina uz nodarījumiem tiešsaistē, bet gan galvenokārt uz noziedznieku tīkla un atsevišķu personu nodarījumiem, kas ar nolūku pastrādāti ārpus interneta vides;

F.  tā kā tiešsaistē seksuāla vardarbība var izpausties dažādi — jauniešus var pārliecināt vai piespiest nosūtīt vai publicēt nepārprotami seksuālus attēlus, kuros viņi ir redzami, piedalīties seksuālās darbībās ar tīmekļa kameras vai viedtālruņa starpniecību vai iesaistīties seksuālās sarunās ar īsziņām vai tiešsaistē, un tas nozīmē, ka bērnu izmantotāji un kiberlencēji var piedraudēt, ka nosūtīs šādus attēlus, videoierakstus vai sarunu tekstu jauniešu draugiem un ģimenes locekļiem, ja viņi atteiksies turpmāk piedalīties šādās seksuālās darbībās; tā kā šādu attēlu un/vai videoierakstu izplatīšana var turpināties vēl ilgi pēc tam, kad seksuālā izmantošana ir beigusies, un tie būs ikvienam brīvi pieejami aplūkošanai tiešsaistē, tādēļ vienmēr pastāvēs risks, ka cietušie tiks atkārtoti vajāti un ka viņi tiks stigmatizēti;

G.  tā kā dalībvalstu veiktie pasākumi, kuru mērķis ir novērst nelikumīgu saturu tiešsaistē, ne vienmēr ir bijuši pietiekami efektīvi;

H.  tā kā tiem, kuru pienākums ir izmeklēt bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē un saukt vainīgos pie atbildības, būtu jāveic izmeklēšanas darbības, kas cita starpā ir samērīgas, atbilst konkrētā nodarījuma būtībai un smagumam un ir saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem;

I.  tā kā jautājums par nepilngadīgo aizsardzību digitālajā pasaulē ir jārisina sadarbībā ar nozares uzņēmumiem, kuriem ir jāizrāda iniciatīva, uzņemoties daļu no kopīgās atbildības, un cita starpā jānodrošina bērnu, vecāku un skolotāju izglītošana, lai nepieļautu, ka nepilngadīgajiem ir pieejami nelikumīga satura materiāli;

J.  tā kā bērnu izmantošana un bērnu seksuāla izmantošana tiešsaistē pēc būtības ir starptautiska problēma, kura aptver simtiem dažādu valstu, uz kuru attiecas simtiem dažādu jurisdikciju un ar kuru cīnās simtiem dažādu tiesībaizsardzības iestāžu, tādēļ tai ir nepieciešams starptautisks risinājums; tā kā ir nopietni jāpievēršas cilvēku tirgoņiem, kas seksuālai izmantošanai tiešsaistē izmanto bērnus, kuriem nav juridiskas identitātes un kuri varasiestādēm tādēļ ir „neredzami”;

K.  tā kā, ņemot vērā nozieguma būtību un cietušo vecumu, vairumā gadījumu — krietni biežāk nekā citiem noziegumu veidiem — tiesībaizsardzības iestādēm joprojām netiek ziņots par to, ka bērni ir seksuāli izmantoti un cietuši no seksuālas vardarbības; tā kā tādēļ pieejamie dati par izdarīto noziegumu skaitu neatspoguļo patieso problēmas apmēru; tā kā saskaņā ar informāciju, ko par tīmekļa lapām, kurās ir pieejami bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāli, sniegušas NVO, vairāk nekā 80 % no cietušajiem ir jaunāki par 10 gadiem; tā kā Starptautiskās interneta tiešo līniju asociācijas (International Association of Internet Hotlines) dati liecina, ka palielinās to bērnu skaits, kuri cietuši no seksuālas vardarbības, un ka palielinās ārkārtīgi cietsirdīgu un sadistisku vardarbības gadījumu skaits;

L.  tā kā aizvien vairāk likumpārkāpēju izmanto Darknet tīkla struktūru, kurā tie ir izveidojuši anonīmas kopienas ar slēptām diskusiju grupām, tīmekļa vietņu pakalpojumiem, sociālo tīklu platformām un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tieši ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāliem, un tādēļ viegli ir iespējams seksuāli izmantot bērnus praktiski neizsekojamā veidā;

M.  tā kā daudzi kriminālnoziedznieki savu darbību nodrošina, veicot aizsardzības pasākumus (piemēram, izmanto šifrēšanu un citus līdzekļus), un tas nopietni apgrūtina tiesībaizsardzības iestāžu izmeklēšanas darbu;

N.  tā kā NVO sniegtā informācija liecina, ka par 513 komerciāliem bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšanas zīmoliem 2012. gadā bija atbildīgi vien astoņi augstākā līmeņa izplatītāji un ka 2012. gadā 10 vispieprasītāko zīmolu bija saistīti tikai ar vienu augstākā līmeņa izplatītāju;

O.  tā kā Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2013. gada 18. decembrim un tā kā līdz šim to pilnībā ir izdarījusi mazāk kā puse dalībvalstu,

1.  stingri uzsver, ka aizsargāt bērnus un garantēt drošu vidi viņu attīstībai ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu uzdevumiem;

2.  ļoti stingri uzsver, ka ir jāgarantē bērnu tiesības un aizsardzība tiešsaistē un ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkāds nelikumīgs saturs tiek nekavējoties dzēsts un par to tiek ziņots tiesībaizsardzības iestādēm un ka ir pietiekami daudz juridisko instrumentu, kas ļauj veikt izmeklēšanu un saukt pie atbildības likumpārkāpējus;

3.  uzskata, ka ir pienācīgi jāaizsargā bērnu personas dati tiešsaistē un ka bērni nepiespiestā un draudzīgā veidā ir jāinformē par riskiem, kas saistīti ar viņu personas datu izmantošanu tiešsaistē, un par šādas izmantošanas sekām; uzsver, ka datu aizsardzības reforma ieviesīs nozīmīgas pārmaiņas, kas ļaus nodrošināt vēl spēcīgāku bērna tiesību aizsardzību tiešsaistē;

4.  uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša un Eiropas līmenī saskaņota pieeja, garantējot konsekventu politikas veidošanu un konsekventu rīcību tās īstenošanai, kas aptvertu ne vien cīņu pret noziedzību, bet arī pamattiesību, privātuma un datu aizsardzību, kiberdrošību, patērētāju aizsardzību un e-komerciju;

5.  uzskata, ka arī turpmāk ir jāveic pasākumi, lai apkarotu uzmākšanos jeb ļaunprātīgu iedraudzēšanos internetā (cyber grooming), un ka Komisijai kopā ar valstu valdībām, pilsonisko sabiedrību, sociālo mediju uzņēmumiem, vecākiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem, bērnu aizsardzības speciālistiem, pediatriem un jauniešu un bērnu organizācijām būtu aktīvi jāiesaistās darbībās, kuru mērķis ir palīdzēt labāk izprast šo jautājumu, izmantojot konkrētas vadlīnijas, nodrošinot labākās prakses apmaiņu un veidojot sociālās platformas sadarbībai un informācijas apmaiņai par šo jautājumu, jo tas ļautu identificēt iespējamos riskus un draudus bērniem;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis sākt īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, iesaistot visus attiecīgos dalībniekus, lai nodrošinātu, ka bērni saprot, kāds risks ir iespējams tiešsaistē, un zina, kā rīkoties, un lai palīdzētu to saprast arī vecākiem un pedagogiem, tā garantējot bērnu drošību tiešsaistē, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt pasākumu programmas, kuru mērķis ir novērst seksuālu izmantošanu tiešsaistē, lai sekmētu izpratnes veicināšanas kampaņas par atbildīgu uzvedību sociālajos medijos un lai mudinātu lielākās meklētājprogrammas un sociālo mediju tīklus aktīvi rīkoties, garantējot bērnu drošību tiešsaistē;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai bērniem būtu labākas iespējas ziņot par ļaunprātīgu izmantošanu un lai viņi tās biežāk izmantotu, un arī lai atbildes rīcība, saņemot šādus ziņojumus, būtu sekmīgāka un to varētu plašāk īstenot, kā arī apsvērt iespēju izveidot sistemātiskus tiešas ziņošanas mehānismus; atbalsta uzticības tālruņa līniju izveidošanu bērniem, lai viņi varētu anonīmi ziņot par ļaunprātīgu izmantošanu;

8.  uzsver, ka starptautiskā sadarbība un transnacionālas izmeklēšanas darbības šajā jomā ir jāuzlabo, īstenojot sadarbības nolīgumus, un ka ir jāveido ciešāka sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar Eiropola un Eiropas Kibernoziegumu centra (EC3) starpniecību, lai efektīvāk izmeklētu un likvidētu bērnu seksuālas izmantošanas noziedznieku tīklus un sauktu vainīgos pie atbildības, vienlaikus par prioritāti nosakot cietušo bērnu tiesības un drošību;

9.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē iniciatīvu, kuru ES ir apņēmusies īstenot kopā ar 55 citām pasaules valstīm, kas apvienojušās Vispasaules aliansē pret bērnu seksuālu izmantošanu internetā, un kuras mērķis ir glābt vairāk cietušo bērnu, nodrošināt efektīvāku kriminālvajāšanu, palielināt informētību un panākt, lai tiešsaistē būtu pieejams krietni mazāk bērnu seksuālas izmantošanas materiālu; aicina Komisiju biežāk ziņot par to, cik rezultatīva ir šīs alianses darbība; aicina dalībvalstis īstenot šos ieteikumus valsts līmenī;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt un nostiprināt resursus, kas atvēlēti cietušo identificēšanai un cietušajiem vajadzīgo pakalpojumu sniegšanai, un prasa steidzami izveidot attiecīgas platformas un nostiprināt tās, kuras jau ir izveidojis Eiropols;

11.  aicina visas dalībvalstis īstenot Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

12.  uzskata, ka attiecībā uz noziegumiem pret bērniem ir svarīgi lietot pareizu terminoloģiju, tostarp arī aprakstot attēlus, kuros redzama seksuāla vardarbība pret bērniem, un izmantot atbilstošu jēdzienu, proti, „bērnu seksuālas izmantošanas materiāls”, nevis „bērnu pornogrāfija”;

13.  mudina dalībvalstis pienācīgi nodrošināt ar resursiem valsts kontaktpunktus, lai tie varētu ziņot par kriminālu un kaitīgu saturu un uzvedību internetā, kā noteikts Direktīvā 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu;

14.  atgādina — dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai cilvēkiem, kuri baidās, ka varētu pastrādāt ar seksuālu vardarbību un seksuālu izmantošanu saistītu noziegumu, attiecīgā gadījumā būtu pieejamas efektīvas intervences programmas vai pasākumi, kuru mērķis ir izvērtēt un novērst šādu noziegumu pastrādāšanas risku;

15.  prasa nodrošināt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes un Eiropolu ar nepieciešamo finansējumu, cilvēkresursiem, izmeklēšanas pilnvarām un tehniskajās iespējām, lai šīs iestādes varētu nopietni pievērsties noziegumu izmeklēšanai, efektīvi īstenojot likumpārkāpēju vajāšanu un saukšanu pie atbildības, un cita starpā nodrošināt arī atbilstošu apmācību tiesu iestāžu un policijas vienību spēju veidošanai, un prasa arī izstrādāt jaunus augsto tehnoloģiju risinājumus, kas palīdzētu sekmīgāk analizēt bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlu milzīgo apjomu, tostarp Darknet tīkla struktūrā slēptu materiālu, lai izsekotu likumpārkāpējus un sauktu viņus pie atbildības, tā garantējot bērnu drošību un tiesības;

16.  ar bažām norāda, ka aizvien spēcīgāka un plašāka kļūst tendence tirgoties ar bērnu seksuālu izmantošanu internetā un ka cita starpā rodas aizvien jauni līdzekļi, ar kuriem tiek izplatīti bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiāli un slēgti attiecīgi darījumi, sevišķi Deep Web un Darknet tīkla struktūrā, un tas jo īpaši attiecas uz ļaunprātīgas izmantošanas straumēšanu tiešraidē par maksu; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties ar alternatīvu maksājumu sistēmu pārstāvjiem, lai noteiktu, kā uzlabot sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, un šajā nolūkā arī rīkot kopīgas mācības, kas ļautu labāk atpazīt tos maksāšanas procesus, kuri saistīti ar bērnu ļaunprātīgas izmantošanas materiālu komerciālu izplatīšanu;

17.  prasa, lai tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes, IKT uzņēmumi, interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS), interneta serveru pārvaldītāji (ISP), sociālo mediju uzņēmumi, banku nozare un NVO, tostarp jauniešu un bērnu organizācijas, īstenotu efektīvas partnerības pieeju un nodrošinātu likumīgu informācijas apmaiņu, tā garantējot, ka bērnu tiesības tiešsaistē tiek ievērotas un ir aizsargātas un ka jebkāds nelikumīgs saturs tiek nekavējoties dzēsts un par to tiek ziņots tiesībaizsardzības iestādēm, kurām savukārt būtu regulāri jāziņo par izmeklēšanas darbībām un par vainīgo saukšanu pie atbildības, kas attiecīgā gadījumā ir izdarīts, pamatojoties uz attiecīgo informāciju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izpilddirektoru koalīcijas (CEO Coalition) veikumu, kas ir padarījusi internetu par bērniem labāku vidi, un arī to darbu, kuru veic Eiropas Finanšu koalīcija pret bērnu komerciālu seksuālu ekspluatāciju tiešsaistē (EFC);

18.  uzsver, ka par nelikumīgu atzīts saturs internetā ir nekavējoties jādzēš, pamatojoties uz pienācīgu tiesas procesu; uzsver IKT, IPS un ISP darbības nozīmi, jo tie pēc atbildīgo tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma var nodrošināt ātru un efektīvu nelikumīga satura dzēšanu internetā;

19.  stingri iesaka dalībvalstīm, kas to vēl nav izdarījušas, transponēt Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu; tādēļ aicina Komisiju stingri raudzīties, lai direktīva būtu pilnībā un efektīvi īstenota, un savus secinājumus savlaicīgi darīt zināmus Parlamentam un tā atbildīgajai komitejai;

20.  uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai arī turpmāk pārraudzīt Direktīvas 2011/93/ES īstenošanu un sagatavot ziņojumu par Direktīvas 2011/93/ES īstenošanu, tajā padziļināti analizējot politikas sistēmu, kas jau ir izveidota cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu, un par paveikto ziņot plenārsēdē;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0070.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika