Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas 2015. gada 17. martā rīkoto sabiedrisko apspriešanu „Baltā grāmata par transportu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 22. aprīļa atzinumu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — sasniegumi un problēmas”,

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ceļvedi uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par ilgtspējīgu nākotni transportam(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju „Eiropas dinamisma saglabāšana — ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā”(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 12. februāra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu „Eiropas transporta politika laikposmā līdz 2010. gadam — laiks pieņemt lēmumu”(4),

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Eiropas transporta politika laikposmā līdz 2010. gadam — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2001)0370),

–  ņemot vērā gaidāmo klimata konferenci COP21, kas 2015. gada decembrī notiks Parīzē,

–  ņemot vērā Enerģētikas savienības paketi un paziņojumu par to, kura nosaukums ir „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumus par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopīgiem spēkiem virzībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu mobilitāti pilsētās” (COM(2013)0913),

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošību no 2011. līdz 2020. gadam(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0246/2015),

A.  tā kā Baltajā grāmatā par transportu ir noteikta mērķtiecīga programma Eiropas transporta sistēmas pārveidošanai un patiesi vienotas Eiropas transporta telpas izveidei;

B.  tā kā transporta nozare ir ES ekonomikas virzītājspēks, ņemot vērā, ka tajā nodarbināti apmēram 10 miljoni cilvēku un tā veido 5 % no IKP, un šai nozarei arī turpmāk vajadzētu būt galvenajai ekonomikas izaugsmes, darbvietu radīšanas un konkurētspējas, ilgtspējīgas attīstības un teritoriālās kohēzijas veicinātājai;

C.  tā kā transports ir nozare, kurā ES ieņem galveno vietu pasaulē gan ražošanas, gan transporta darbības jomā, un ir svarīgi turpināt Eiropas transporta pilnveidi un ilgtspējīgu atjaunināšanu un šajā nozarē veikt investīcijas, lai saglabātu tehnoloģiju līdera vietu pasaulē, turpinātu izvērst savu standartu ietekmi pasaulē un saglabātu savu konkurētspēju visos transporta veidos, darbojoties globālā ekonomikā, kam vairāk nekā jebkad agrāk raksturīga jaunu un spēcīgu dalībnieku un jaunu uzņēmējdarbības modeļu parādīšanās;

D.  tā kā sabiedrību skar pārmaiņas, ko izraisa digitalizācija, urbanizācija un globalizācija, kā arī demogrāfiskas pārmaiņas, un ir nepieciešams mainīt esošo transporta politiku, lai tā atbilstu nākotnes uzdevumiem;

E.  tā kā transports ir personu brīvas pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīvas aprites pamatā, uz kā balstās vienotais tirgus, un šī brīvā pārvietošanās un aprite vienlaikus ir spēcīgs Eiropas Savienības integrācijas virzītājs un būtisks ES rūpniecības un tirdzniecības veiktspējas faktors;

F.  tā kā transporta nozare joprojām ir gandrīz pilnībā atkarīga no fosilās degvielas un ir vienīgā nozare, kurā pēdējo 25 gadu laikā ir palielinājies siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms, un minētais apjoms būtu vēl lielāks, ja nebūtu notikusi ekonomikas lejupslīde;

G.  tā kā ir steidzami jāuzlabo transporta sistēmas energoefektivitāte un ilgtspēja un iespējami ekonomiskāk jāpārtrauc transporta sistēmas atkarība no naftas un fosilās degvielas, nemazinot sistēmas konkurētspēju un neierobežojot mobilitāti, saskaņā ar Baltajā grāmatā noteiktajiem mērķiem;

H.  tā kā uzlabotajām ilgtspējīgajām biodegvielām (jo īpaši no pārstrādes atkritumiem un atliekām ražotajām degvielām atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai(6)) ir neizmantots potenciāls samazināt Eiropas transporta sistēmas atkarību no naftas un ierobežot transporta nozares radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas;

I.  tā kā ir svarīgi nodrošināt sekmīgu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību noteiktajos termiņos, izveidot efektīvu saikni starp visu ES reģionu transporta tīkliem, savienojot ES ģeogrāfiski perifēros reģionus ar centrālajiem, un novērst infrastruktūras attīstības un apkopes līmeņu atšķirības, jo īpaši starp ES austrumu un rietumu daļām;

J.  tā kā investīcijām transporta infrastruktūrā ir pozitīva ietekme uz ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu, tāpēc ir jālikvidē šķēršļi, kas apgrūtina privātās investīcijas transporta infrastruktūrā;

K.  tā kā transporta infrastruktūrai parasti ir nepieciešams ilgtermiņa finansējums un tā kā nesen investīciju līmenis kritās uzticēšanās trūkuma dēļ likumdevēju, projektu attīstītāju un finanšu sektora pārstāvju starpā;

L.  tā kā jau vairākus gadus visā ES nav veiktas pietiekamas investīcijas sabiedriskā transporta infrastruktūrā un uzlabotas iespējas gājējiem, veciem cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir viens no Eiropas Savienības mērķiem;

M.  tā kā vienam no Baltās grāmatas galvenajiem mērķiem ir jābūt cilvēku un viņu kā pasažieru tiesību galvenās nozīmes atzīšanai transporta politikā;

N.  tā kā inovācijai un intelektiskām transporta sistēmām vajadzētu būt galvenajam virzītājspēkam modernas, efektīvas, ilgtspējīgas, sadarbspējīgas un visiem pieejamas Eiropas transporta sistēmas izveidē;

O.  tā kā multimodāli tīkli un dažādu transporta veidu un pakalpojumu integrēšana var potenciāli uzlabot pasažieru un kravas transporta savienojumus un efektivitāti, tā palīdzot samazināt oglekļa un citas kaitīgas emisijas;

P.  tā kā patiesi vienotas Eiropas transporta telpas izveide nebūs iespējama, ja dalībvalstis nespēs efektīvi īstenot ES tiesību aktus un ja vajadzības gadījumā netiks vienkāršots spēkā esošais tiesiskais regulējums, nodrošinot juridisko skaidrību un labāku īstenošanu;

Q.  tā kā ir jālikvidē visi atlikušie šķēršļi, jānodrošina tehniskā savietojamība un jāmazina birokrātiskās administratīvās procedūras, kas liedz panākt pilnīgi integrētas transporta sistēmas izveidi, kā arī jācīnās pret jauniem dalībvalstu ieviestiem pasākumiem, kas rada šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei;

R.  tā kā līdztekus turpmākai tirgus atvēršanai ir jānodrošina kvalitatīvas darbvietas un pienācīgi darba apstākļi, kā arī augsti pakalpojumu standarti un godīga konkurence visās dalībvalstīs;

S.  tā kā Eiropas Komisijas nesenajā ziņojumā „Ceļu satiksmes drošība Eiropas Savienībā”(7) atklājas, ka mirstība uz ceļa Eiropā 2014. gadā ir kritusies par 1 %, kas ir daudz zemāks rādītājs par 8 % kritumu iepriekšējos gados,

Baltās grāmatas īstenošana un starpposma pārskatīšana

1.  atzinīgi vērtē Komisijas nolūku veikt Baltās grāmatas starpposma pārskatīšanu, lai novērtētu sasniegumus un ierosinātu turpmāk veicamos pasākumus tās mērķu sasniegšanai; uzskata, ka, lai gan ir pāragri pilnībā novērtēt ietekmi, ko rada kopš Baltās grāmatas pieņemšanas veiktie politikas pasākumi, šāda novērtēšana ir vajadzīga, lai gūtu priekšstatu par to, kā tiek īstenotas Baltās grāmatas pielikumā ietvertās 40 iniciatīvas un 131 pasākums;

2.  atkārtoti pauž atbalstu Baltajā grāmatā izvirzītajiem mērķiem un desmit mērķiem attiecībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transporta sistēmu (kritērijiem, lai panāktu 60 % SEG emisiju samazinājumu); uzsver, ka starpposma pārskatīšanā vajadzētu saglabāt vismaz tikpat vērienīgus mērķus, kādi bija noteikti 2011. gadā, un ierosināt konkrētus, reālistiskus un uz pierādījumiem balstītus pasākumus un iniciatīvas, lai palielinātu, paātrinātu un pilnveidotu centienus sasniegt minētos mērķus; aicina Komisiju novērtēt, cik lielā mērā Baltajā grāmatā paredzēto pasākumu saraksts ir pietiekams, lai sasniegtu tās galvenos mērķus, un izteikt priekšlikumus par papildu tiesību aktiem;

3.  aicina Komisiju aktualizēt Baltās grāmatas emisiju mērķus saskaņā ar Parlamenta 2014. gada 5. februāra rezolūciju par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam(8) un Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumus par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, un ierosināt pasākumus, kuru nolūks būtu papildus samazināt transporta emisijas, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt kopējo „saistošu ES mērķi – līdz 2030. gadam iekšēji samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni” („līdz 2030. gadam panākot samazinājumus – salīdzinājumā ar 2005. gadu – apjomā līdz 43 % un 30 % attiecīgi nozarēs, kas ietilpst ETS un kas ETS neietilpst”);

4.  uzsver, ka līdz 2030. gadam sasniedzamais transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķis jānosaka tādā līmenī, kas atļautu sasniegt Baltās grāmatas ilgtermiņa mērķi — līdz 2050. gadam samazināt transporta siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 60 %; šajā sakarībā aicina Komisiju ierosināt visaptverošu transporta dekarbonizācijas stratēģiju;

Vispārēji principi — pāreja no viena transporta veida uz citu un komodalitāte

5.  uzsver, ka Eiropas ilgtspējīgas mobilitātes politikas pamatā jābūt plašam politikas instrumentu klāstam, lai nodrošinātu rentablu pāreju uz mazāk piesārņojošiem un energoefektīvākiem transporta veidiem; norāda, ka līdzsvara maiņa dažādu transporta veidu starpā nav pašmērķis, bet nepieciešamība, lai pārtrauktu saikni starp mobilitāti un pašreizējās transporta sistēmas nelabvēlīgo ietekmi, piemēram, sastrēgumiem, gaisa piesārņojumu, troksni, satiksmes negadījumiem un klimata pārmaiņām; atzīst, ka politika, ar ko īsteno pāreju no viena transporta veida uz citu, līdz šim nav devusi apmierinošus rezultātus; tāpēc uzsver, ka visi transporta veidi ir jāoptimizē un jāpadara videi draudzīgāki, drošāki un energoefektīvāki, lai vienlaikus sasniegtu augstu mobilitātes un vides aizsardzības līmeni;

6.  uzskata, ka pasažieru un kravu pārvadājumu attīstība ir galvenokārt atkarīga no dažādu transporta veidu efektīvas izmantošanas un ka tāpēc Eiropas transporta politika būtu jāveido uz efektīvas komodalitātes pamata, kā prioritāti nosakot energoefektīvāko un ilgtspējīgāko transporta veidu izmantošanu, ja tas ir iespējams; uzskata, ka tādējādi tiks radīts optimāli līdzsvarots sadalījums starp dažādiem transporta veidiem un nodrošināta savietojamība gan viena transporta veida ietvaros, gan starp dažādiem transporta veidiem, veicinātas noturīgākas transporta un loģistikas ķēdes un nepārtraukta transporta plūsma, kurā iesaistīti dažādi transporta veidi un mezgli;

Moderna infrastruktūra un vieds finansējums

7.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par visu kravas un pasažieru pārvadājumu veidu ārējo izmaksu internalizāciju, piemērojot vienotas, saskaņotas un pārredzamas ES metodes un ievērojot katra transporta veida īpatnības, tostarp konsekventu to ārējo izmaksu analīzi, kuras jau ir internalizētas, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu; aicina veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu principa „lietotājs maksā” un principa „piesārņotājs maksā” plašāku piemērošanu, tostarp izstrādāt vadlīnijas un paraugpraksi, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem transporta veidiem, attiecīgos gadījumos atceļot videi kaitējošas nodokļu subsīdijas, vienlaikus saglabājot visu ES reģionu konkurētspēju;

8.  aicina Komisiju ierosināt vispārēju satvaru valstu autoceļu maksu iekasēšanas shēmas vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem, kurām nevajadzētu diskriminēt trešo valstu iedzīvotājus un kurās kā prioritāte jāizvirza no nobrauktā attāluma atkarīgas maksas noteikšana; aicina dalībvalstis ienākumus no infrastruktūras maksām paredzēt drošas transporta infrastruktūras būvēšanai un uzturēšanai ar transportu saistīto vides problēmu mazināšanai;

9.  uzsver, ka Eiropas transporta tīkla izveides pabeigšana joprojām ir viens no priekšnosacījumiem ilgtspējīgākas, efektīvākas un vienotas multimodālas transporta sistēmas nodrošināšanai un līdzsvarotākam kravas un pasažieru pārvadājumu apjoma sadalījumam dažādos transporta veidos; uzsver, ka to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt ES finansējumu, galvenā uzmanība jāpievērš deviņiem pamattīkla koridoriem un trūkstošo savienojumu izveidei, jo īpaši pārrobežu posmos, šauro vietu likvidēšanai, pastāvošās infrastruktūras modernizēšanai, novatoriskiem transporta risinājumiem, sadarbspējai, kā arī multimodālu transporta termināļu un pilsētu mezglu attīstībai; tajā jāpievērš lielāka uzmanība arī Eiropas pievienotajai vērtībai, infrastruktūras attīstībai savienojumu izveidē ar perifērajiem, salu, kalnu un tālākajiem reģioniem, un tādu projektu atbalstīšanai, kuri savieno Eiropas transporta tīklu ar kaimiņvalstu un kandidātvalstu infrastruktūras tīkliem;

10.  uzskata, ka jebkuram ES finansējumam būtu jāatspoguļo reālās ieguldījumu vajadzības, lai līdz 2030. gadam izveidotu TEN-T pamattīklu, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un citus finansēšanas līdzekļus, būtu jāveicina ieguldījumi transporta infrastruktūrā, kas atbilst TEN-T vadlīnijām un EISI noteiktajiem kritērijiem, priekšroku dodot ilgtspējīgiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļam, iekšzemes ūdensceļiem un tuvsatiksmes kuģošanai; uzsver, ka līdzfinansētajos projektos būtu jāatspoguļo vajadzība izveidot infrastruktūru, kas sniedz Savienībai labumu attiecībā uz konkurētspēju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un kas samazina ietekmi uz vidi, kas ir noturīga pret iespējamu klimata pārmaiņu ietekmi un kas garantē infrastruktūras lietotāju veselību un drošību;

11.  aicina ievērojami palielināt finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un paplašināt Eiropas kompetenci attiecībā uz transnacionālās transporta plānošanas sagatavošanu, īstenošanu un finansēšanu un infrastruktūras finansēšanu;

12.  uzsver, ka ceļu infrastruktūras kvalitāte, kam ir tieša ietekme uz ceļu satiksmes drošību, būtiski atšķiras dažādās ES valstīs un ka vairāk nekā 90 % ceļu satiksmes negadījumu dalībvalstīs notiek uz pilsētas un lauku ceļiem; uzsver, ka ir vēl vairāk jāveicina šāda veida infrastruktūras efektīva finansēšana, īstenojot dažādus ES politikas virzienus un instrumentus, jo īpaši kohēzijas valstīs; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga esošās infrastruktūras, arī sekundāras nozīmes ceļu tīklu, pienācīga uzturēšana;

13.  uzsver, ka par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), ko Komisija ierosinājusi saistībā ar Jean-Claude Juncker investīciju plānu Eiropai, darbības prioritāti ir jāizvirza ilgtspējīga transporta un būtiski svarīgi infrastruktūras projekti, kuriem ir augsta sociālā, tautsaimnieciskā un vides vērtība, un tajā jāpievēršas projektiem, kuri veicina kvalitatīvu darbvietu radīšanu, ilgtermiņa izaugsmi. konkurētspēju, inovācijas un teritoriālo kohēziju, tai skaitā ilgtspējīgiem pilsētu projektiem un dzelzceļa projektiem, saskaņā ar ES transporta politikas mērķiem un tiesību aktiem (TEN-T vadlīnijas, EISI); šajā sakarībā vairāk uzmanības jāpievērš jauniem finansēšanas veidiem, piemēram, publiskajām un privātajām partnerībām un koncesijām, un tie ir jāizmanto biežāk; uzsver, ka ESIF finansēto projektu atlases procesam jābūt pārredzamam un tajā būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas no valsts un privātā sektora;

14.  uzskata, ka ESIF būtu jāfinansē prioritārā kārtā no ES budžeta nepiešķirtajiem līdzekļiem, un tikai galējas nepieciešamības gadījumā —no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1A pozīcijas programmu neizlietotā finansējuma; uzsver, ka garantiju fonda finansējums būtu jāpārskata DFS starpposma pārskatīšanā 2016. gadā un, pamatojoties uz dažādo programmu snieguma un izpildes rādītāju analīzi, ir jāidentificē alternatīvas finansēšanas iespējas, lai maksimāli samazinātu 2016.–2020. gadā 1A pozīcijai paredzēto līdzekļu pārdales apmērus; uzsver, ka Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāizpēta iespējas, kā maksimālā apmērā kompensēt to ES programmām paredzēto līdzekļu pārdali, kas pirms DFS starpposma pārskatīšanas ikgadējā budžeta procedūrā novirzīti ESIF finansēšanai;

15.  atkārtoti pauž savu atbalstu inovatīviem finanšu instrumentiem, kas ļauj optimizēt publiskos izdevumus, sekmējot privātu līdzekļu piesaistīšanu, taču atgādina, ka daudzi projekti transporta jomā nerada pietiekamus ienākumus, lai varētu izmantot tikai šāda veida instrumentus, tādējādi tiem ir nepieciešams atbalsts subsīdiju veidā;

16.  uzsver, ka ir vajadzīga automatizētu transporta sistēmu ātra attīstīšana un ieviešana, lai varētu efektīvāk, ilgtspējīgāk un drošāk izmantot transportlīdzekļus un pašreizējo infrastruktūru un nodrošināt papildu jaudu, netērējot laiku, finanses un zemes platības, kas vajadzīgas jaunas infrastruktūras izbūvei; uzsver, cik svarīgi ir iedarbīgi izmantot frekvences un intelektisku transporta sistēmu savstarpējo izmantojamību, lai nodrošinātu vienotas satiksmes plūsmas dažādos transporta veidos un mezglos; prasa savlaicīgi īstenot ES satelītu navigācijas programmu izvietošanas un izmantošanas posmus un efektīvi izstrādāt iespējas Galileo un EGNOS sistēmu lietošanai transporta vajadzībām;

Ilgtspējīga transporta attīstība un pilsētu mobilitāte

17.  uzsver, ka energoefektivitātes uzlabošanai vajadzētu būt vienai no Eiropas transporta politikas galvenajām prioritātēm; norāda, ka ir steidzami nepieciešams uzlabot visu transporta sistēmas resursu efektīvu izmantošanu, lai efektīvāk izmantotu esošo jaudu, uzlabojot transportlīdzekļu izmantojuma rādītājus un nodrošinot, ka publiskais finansējums valstu un ES līmenī tiek piešķirts pasākumiem ar vislielāko ietekmi;

18.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt elektromobilitāti un elektriskās sabiedriskā transporta sistēmas, vienlaikus ieviešot atjaunojamos energoresursus elektroenerģijas nozarē, un par prioritāti izvirzīt dzelzceļu tīkla turpmāku elektrifikāciju un tramvaju, elektrisko autobusu (trolejbusu), elektrisko automobiļu, elektrisko velosipēdu, divriteņu/trīsriteņu/četrriteņu mehānisko transportlīdzekļu un nelielu laivu ar elektromotoriem veicināšanu; uzsver iespējas, ko sniedz modernie gaisa tramvaji (trošu vagoniņi) kā lēti un viegli uzbūvējami transportlīdzekļi, lai palielinātu pilsētu sabiedriskā transporta tīklu jaudu;

19.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt alternatīvu degvielu un dzinēju sistēmu ieviešanu, jo īpaši tādu, saistībā ar kuriem Eiropai ir ievērojamas tehnoloģiskās priekšrocības, lai samazinātu transporta atkarību no fosilajām degvielām, uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas; pauž nožēlu, ka šīs tehnoloģijas līdz šim nav pietiekami izmantotas, jo īpaši sabiedriskajā transportā;

20.  norāda, ka Baltās grāmatas desmit mērķu vidū sabiedriskā transporta izmantošana pilsētās nav skaidri noteikta; uzskata, ka ir jānosaka jauns mērķis — līdz 2030. gadam divkāršot sabiedriskā transporta izmantošanu pilsētās; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu iespējas un infrastruktūru nolūkā veicināt sabiedriskā transporta lietotāju, tostarp vecu cilvēku un cilvēku ar invaliditāti un velosipēdistu, kuri izmanto sabiedrisko transportu, lai veiktu daļu sava maršruta, drošu mobilitāti „no durvīm līdz durvīm”; uzsver, ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešami atbilstoši ieguldījumi, jo īpaši, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta infrastruktūras saskaņotu uzturēšanu un paplašināšanu; tāpēc mudina dalībvalstis nodrošināt atbilstošas un uzticamas ilgtermiņa finansēšanas iespējas pilsētu sabiedriskā transporta infrastruktūras projektiem;

21.  aicina Komisiju palīdzēt vietējām, reģionālām un valsts līmeņa iestādēm un ieinteresētajām pusēm izpētīt esošās un jaunās ES finansējuma piesaistes iespējas sabiedriskā transporta vajadzībām un izstrādāt novatoriskas publiskā un privātā sektora partnerības shēmas; vērš uzmanību uz pieredzi, kas apkopota Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā (Nr. 1/2014) „ES atbalstīto sabiedriskā pilsētas transporta projektu efektivitāte”, kurā tika novērtēta pilsētu sabiedriskās transporta projektu, kas realizēti ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu, īstenošana, efektivitāte un apmērs, kādā tie atbilst lietotāju vajadzībām un sasniedz savus mērķus no lietošanas viedokļa;

22.  uzsver, cik svarīgi ir ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni (IPMP) kā instruments, kas palīdz pilsētām efektīvāk izmantot transporta infrastruktūru un pakalpojumus un ilgtspējīgi uzlabot dažādu mobilitātes veidu integrāciju pilsētā, tādējādi veicinot gaisa piesārņojuma un trokšņa, CO2 emisiju, satiksmes sastrēgumus un negadījumu skaitu; aicina Komisiju turpināt atbalstīt IPMP izstrādi un popularizēšanu; uzsver, ka vajadzētu sistemātiskāk izmantot Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus pilsētām, kas ir izstrādājušas integrētu vietējā transporta plānu, piemēram, IPMP, un identificējušas atbilstīgus rīcībpasākumus saskaņā ar attiecīgajos tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem;

23.  aicina Komisiju sadarboties ar sabiedriskā transporta uzņēmumiem un iestādēm nolūkā sniegt lietotājiem informāciju par satiksmi, izmantojot dažādus līdzekļus, tai skaitā informāciju, kas atbilst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, un uzņemties lielāku iniciatīvu, visā Eiropas Savienībā identificējot paraugprakses piemērus, kā uzlabot pilsētu sabiedriskās transporta sistēmas; arī aicina Komisiju un dalībvalstis saglabāt pilsētu sabiedriskā transporta sistēmu pienākumu savienot pilsētu centrus ar to perifērajām teritorijām;

24.  uzsver, ka pilsētās nepieciešams nodrošināt noteikta apmēra elastīgumu, lai ļautu pilsētām izpildīt savus ES tiesību aktos noteiktos pienākumus, pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu, un lai nodrošinātu, ka mobilitātes risinājumi tiek piemēroti konkrētajiem apstākļiem;

25.  uzsver, ka transporta lietotāju uzvedība ir ilgtspējīgākas transporta sistēmas izveides galvenais kritērijs; prasa iniciatīvas, kas motivētu lietotājus un ļautu tiem, jo īpaši jauniešiem, izmantot drošākus un ilgtspējīgākus transporta veidus (iešana ar kājām, braukšana ar velosipēdu, tai skaitā velosipēdu koplietošana un noma, sabiedriskais transports, automašīnu kopīgas izmantošanas un automobiļu koplietojuma sistēma), kas jāievieš drošā infrastruktūrā, un nodrošināt ceļojumu plānošanu un reāllaika informācijas pieejamību, lai atvieglotu dažādu transporta veidu vairākveida izmantošanu, ko nodrošina intelektiskas transporta sistēmas; aicina Komisiju noteikt vairāku transporta veidu kombinēšanas labāko praksi, kuru varētu ieviest arī citās pilsētu aglomerācijās;

26.  uzsver — ir vajadzīgi labāki valsts un ES līmeņa transporta nozares dati par transporta lietotāju uzvedību, jo īpaši attiecībā uz iešanu kājām, braukšanu ar velosipēdu un pēc dzimuma nošķirtus pārvietošanās paradumus, lai vietējās iestādes varētu šos datus izmantot, definējot savu pilsētas mobilitātes politiku;

27.  uzsver, ka ir svarīgi veikt pasākumus, lai atbalstītu reģionālos plānus attiecībā uz veloceliņu tīklu izveidi un paplašināšanu lielajos ES reģionos, lai iedzīvotājos radītu atbildības sajūtu par vides problēmām, demokratizētu velosipēdu lietošanu, mazinātu troksni, sastrēgumus un piesārņojumu pilsētās;

28.  uzsver, cik svarīgi ir analizēt pozitīvo ietekmi uz sabiedrību, ko rada jaunās mobilitātes formas, kuras ietilpst sadarbīgā patēriņa modelī, tostarp automašīnu koplietošana; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm nolūkā pielāgot tiesību aktus, lai tajos tiktu ņemtas vērā šīs inovatīvās „no durvīm līdz durvīm” mobilitātes platformas;

29.  aicina Komisiju uzraudzīt situāciju dažādās dalībvalstīs attiecībā uz to transporta tīkla uzņēmumu darbību, kuri pielāgo autovadītāju darbību pasažieru interesēm (spilgtākais piemērs ir Uber), un veikt novērtējumu par šādu uzņēmumu darbības tiesiskajām un sociālajām sekām, kā arī ietekmi uz ekonomiku un vidi, vajadzības gadījumā papildus izstrādājot atbilstīgus pasākumus vai ieteikumus jaunu novatorisku pakalpojumu izstrādei Eiropā, ņemot vērā pašreizējos taksometru pakalpojumus;

30.  aicina Komisiju pieprasīt dalībvalstīm, lai tās radītu godīgas konkurences apstākļus starp koplietošanas transporta uzņēmumiem un tradicionāliem taksometru un starppilsētu transporta uzņēmumiem attiecībā uz nodokļu likumdošanas, drošības, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību un nodarbinātības apstākļu ievērošanu;

31.  uzsver, ka ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā liela nozīme ir divriteņu (motocikliem, motorolleriem un mopēdiem) un — arvien vairāk — elektriskajiem divriteņu un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, jo īpaši pilsētās, kur tie palīdz novērst sastrēgumus un automašīnu novietošanas problēmu, kā arī sniedz risinājumu mazo kravu pārvadājumiem; tādēļ uzsver, ka ES tiesību aktos un vadlīnijās transporta jomā ir jāņem vērā un jāatspoguļo minēto transportlīdzekļu īpašais dizains un priekšrocības;

32.  aicina efektīvāk optimizēt piegādes ķēdi pilsētās; pilsētās kravas automobiļi rada neproporcionāli lielu gaisa un trokšņa piesārņojumu un negatīvi ietekmē sastrēgumu veidošanos; loģistikai pilsētās vajadzētu veicināt transporta optimizāciju un jaunu satiksmes, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu rentablu ieviešanu; labāka transporta veidu un transportlīdzekļu izvēle var nodrošināt, ka transporta risinājums tiek optimāli pielāgots sūtījuma konkrētajām prasībām un attiecīgajai pilsētai;

33.  uzsver, ka pie pilsētu robežām esošie loģistikas depo ir svarīgi, lai nodrošinātu preču koordinētu transportēšanu uz plānoto galapunktu, izmantojot energoefektīvākos transporta veidus;

Transporta politikas centrā — cilvēki

34.  attiecībā uz ceļu satiksmes drošību aicina:

35.  uzsver, ka dažādās dalībvalstīs joprojām pastāv atšķirības, kaut gan ceļu drošībā pēdējos gados ir panākti ievērojami uzlabojumi, un ir jāveic papildu pasākumi, lai sasniegtu mērķi — nulles perspektīvu jeb nāves gadījumu pilnīgu novēršanu ceļu satiksmes negadījumos; norāda, ka ceļu drošība ir cieši saistīta ar visu ceļu lietotāju cieņpilnu izturēšanos un ka minētā mērķa sasniegšanā lielākai lomai ir jābūt izglītībai ģimenēs un skolās;

36.  uzsver, ka ir jāpilnveido izveidotais tiesiskais regulējums par pasažieru tiesībām, papildinot to ar pasākumiem, kas likvidē visus iespējamos trūkumus tiesību aktos, attiecas uz pasažieriem, kas veic multimodālus ceļojumus, un nodrošina godīgu dažādu transporta veidu konkurenci, vienlaikus ņemot vērā dažādu transporta veidu konkrētās atšķirības, juridisko atbildību šajos posmos un dažādu transporta veidu mijiedarbību; atkārtoti prasa pieņemt hartu par pasažieru tiesībām, kurā tiktu noteiktas visiem transporta veidiem piemērojamas pasažieru pamattiesības, ņemot vērā katra transporta veida specifiku un paredzot atsevišķu sadaļu par multimodālajiem ceļojumiem, lai uzlabotu ES noteikumu redzamību un nodrošinātu to labāku izpildi; aicina izstrādāt iniciatīvas, lai ES līmenī veicinātu multimodālo ceļojumu informācijas, ceļojumu plānošanas un biļešu pārdošanas dienestu izveidi un nodrošinātu to pieejamību pasažieriem; prasa arī īstenot pasākumus nolūkā uzlabot transporta kvalitāti un veicināt transporta pieejamību bez šķēršļiem veciem cilvēkiem, pasažieriem ar kustību traucējumiem un pasažieriem ar invaliditāti un vairāk ņemt vērā pasažieru īpašās vajadzības, piemēram, to velosipēdistu vajadzības, kuri pārvadā savus velosipēdus vilcienos;

37.  tā kā visiem cilvēkiem — jo īpaši personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem — ir pamattiesības uz individuālu mobilitāti, aicina veikt lielākus ieguldījumus attiecīgo drošības sistēmu pētniecībā un izstrādē;

38.  norāda, ka bezmaksas vai lētu platjoslas, mobilo sakaru tīklu, Wi-Fi un citu digitālo pakalpojumu nodrošināšana sabiedriskajā transportā un stacijās uzlabotu personu mobilitāti;

39.  prasa izstrādāt ES mēroga ceļvedi, kura mērķis ir izveidot satvaru vienotai Eiropas multimodālu pasažieru pārvadājumu sistēmai; šajā ceļvedī būtu jānosaka pašreizējā TEN-T tīkla galvenie Eiropas multimodālie pasažieru koridori, jāapvieno publiskā un privātā sektora resursi, jāsaskaņo pašreizējās iniciatīvas un jākoncentrē ES finansiālais atbalsts;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību darba kvalitātei visos transporta veidos, jo īpaši attiecībā uz apmācību, sertifikāciju, darba nosacījumiem un karjeras attīstību, lai radītu kvalitatīvas darbvietas, attīstītu nepieciešamās prasmes un stiprinātu ES transporta operatoru konkurētspēju un mobilitāti; uzsver, cik svarīgi ir atrisināt personāla mainības un darbaspēka novecošanas problēmu transporta nozarē un ka ir svarīgi steidzami veicināt darba šajā nozarē pievilcību jaunajām paaudzēm;

41.  uzsver, cik izšķirīgi svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu izturēšanos, labus nosacījumus un darba apstākļus un drošu darba vidi transporta darbiniekiem; tāpēc aicina Komisiju iesniegt konkrētus un tūlītējus pasākumus/iniciatīvas, lai risinātu dažādo transporta veidu sociālos aspektus nolūkā veicināt kvalitatīvas darbvietas un darba apstākļus transporta nozares darbiniekiem un nodrošināt godīgu un neizkropļotu konkurenci starp transporta uzņēmumiem; mudina Komisiju cieši uzraudzīt, kā dalībvalstis visos transporta veidos piemēro un izpilda ES tiesību aktus sociālajā jomā;

42.  uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi nolūkā stimulēt sieviešu dalību transporta nozares darba tirgū, likvidēt iespējamos esošos šķēršļus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, novēršot esošās atalgojuma un karjeras izaugsmes iespēju atšķirības;

43.  mudina Komisiju nodrošināt to, ka priekšlikumi par visu transporta pakalpojumu tirgu atvēršanu iet roku rokā ar pienācīgu ES tiesību aktu sociālajā jomā izpildi un vajadzības gadījumā ar atbalsta pasākumiem, kuru nolūks būtu izvairīties no sociālo apstākļu atšķirībām dažādajās dalībvalstīs; uzsver, ka transporta pakalpojumu tirgu atvēršanai nevajadzētu radīt sociālo dempingu, pakalpojumu kvalitātes kritumu, publisko pakalpojumu apjoma samazinājumu, nevajadzīgu administratīvo slogu, negodīgu komercpraksi vai godīgas konkurences izkropļojumus; tirgu atvēršanai vajadzētu arī izbeigt iekšējā tirgus sadrumstalotību un nepieļaut monopolu izveidi vai t.s. „konkurenci pēc zemākā līmeņa” attiecībā uz transporta nozares darbinieku sociālo aizsardzību;

Konkurētspējīga, efektīva, droša, integrēta un sadarbspējīga transporta sistēma

44.  uzsver, ka digitalizācija ir būtiski svarīga transporta nozares efektivitātes un produktivitātes uzlabošanai; uzsver vajadzību labāk izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas un veicināt jaunus transporta pakalpojumus, kā arī jaunus uzņēmējdarbības un izplatīšanas modeļus, lai stimulētu izaugsmi, konkurētspēju un darbvietu radīšanu; uzsver arī vajadzību nodrošināt atbalstošu tiesisko regulējumu attiecībā uz eksperimentāliem projektiem, kuru mērķis ir intelektiska automatizēta transporta izmantošana Eiropā; šajā sakarībā norāda uz MVU un jaunizveidotu uzņēmumu būtiski svarīgo lomu inovāciju veicināšanā transporta nozarē;

45.  aicina Komisiju Baltās grāmatas pārskata centrā izvirzīt integrācijas pieeju (sadarbspēju, savienojamību un intermodalitāti), tostarp IKT sistēmas; turklāt atgādina Komisijai, ka tai ir jāapvieno tehnoloģiskais progress ar uzvedības maiņu, lai panāktu vērienīgu pāreju no viena transporta veida uz citu, kā arī transporta izmantošanas mazināšanu, izmantojot videi nekaitīgu loģistiku, pienācīgus mobilitātes pārvaldības līdzekļus un digitalizāciju;

46.  uzsver, ka ilgtspējīgā Eiropas mobilitātes politikā ir jāaplūko visu transporta veidu, koridoru un tīklu sinerģija un jāpievērš uzmanība būtiskākajiem mezgliem, pilsētu teritorijām, savstarpējo savienojumu punktiem, pārkraušanas platformām un ostām; mobilitātei vajadzētu būt sistēmai, nevis atsevišķu transporta veidu kopumam;

47.  aicina standartizēt intermodālo pārvadājumu kravas vienības, ņemot vērā vispārējo pārvadājumu kravas vienības un transportlīdzekļu gabarītus, kā arī kravu nostiprināšanas vienotos noteikumus, lai optimizētu multimodālos pārvadājumus un palielinātu drošību;

48.  uzsver, ka ir jāsamazina birokrātiskie šķēršļi visiem transporta veidiem; aicina lielā mērā vienkāršot un saskaņot dokumentus un administratīvās un muitas procedūras, kurām jābūt praktiskām, efektīvām un izmantojamām visu loģistikas ķēdē iesaistīto pušu vajadzībām; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par elektroniskas sistēmas izveidi multimodāliem kravu pārvadājumiem (e-krava), lai panāktu bezpapīru, netraucētu informācijas plūsmu visā transporta loģistikas ķēdē, vienlaikus ņemot vērā esošos labi funkcionējošos instrumentus un sinerģijas, pasaules līmeņa norises un paraugprakses;

49.  prasa noteikt jaunu mērķi, papildinot to ar vajadzīgajiem pasākumiem, lai līdz 2030. gadam 50 % no pašreizējo bīstamo kravu pārvadājumu apjoma Eiropas Savienībā novirzītu uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, pilnībā ievērojot Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem;

50.  aicina Komisiju saskaņot noteikumus par multimodālajiem bīstamo kravu pārvadājumiem, lai nodrošinātu savietojamību starp dažādiem transporta veidiem;

51.  mudina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespējas kravu transportēšanai pa cauruļvadiem un, izmantojot cikla loģistiku, atbalstīt šādas transportēšanas ieviešanu kā daudzsološu ilgtspējīgas transporta sistēmas risinājumu;

52.  uzsver transporta nozares būtisko nozīmi tūrisma attīstībā, galvenokārt Eiropas Savienības attālākajās un pašlaik grūti sasniedzamās vietās;

53.  uzsver, ka Eiropas transporta mezgli savieno Eiropu ar citām pasaules daļām un ka Eiropai ir jāsaglabā tieša pieeja pārējām pasaules daļām, Eiropas pārvadātājiem nodrošinot tiešos lidojumus no saviem transporta mezgliem uz aizjūras galamērķiem un saglabājot darbvietas un izaugsmi Eiropas aviācijas nozarē; uzsver, ka lidojumi ES robežās ne tikai nodrošina iekšējā tirgus mobilitāti, bet tiem ir arī būtiska loma, jo savienotie reisi uztur ES mezglu pieejamību; ES politikai ir jānodrošina efektīvs un konkurētspējīgs savienoto lidojumu tīkls, lai stiprinātu Eiropas mezglus, samazinot izmaksas līdz starptautiski konkurētspējīgam līmenim un nodrošinot godīgu konkurenci ar pārvadātājiem no trešām valstīm; ES dalībvalstīm nepieciešama saskaņota un vienota politika, lai nepieļautu to, ka Eiropa zaudē Persijas līcī un Turcijā esošiem mezgliem vēl vairāk savienojumu ar Āziju un Āfriku; tādēļ aicina Komisiju ieviest šos mērķus visos ES aviācijas tiesību aktos un piemērot tos sarunās ar trešām valstīm;

54.  aicina uzlabot pētniecības un tehnoloģiju politiku nolūkā veicināt inovācijas transporta nozarē; uzskata, ka minētā politika, kas jāpapildina ar pienācīgu finansējumu, būtu jāizstrādā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp iedzīvotājiem un lietotāju pārstāvjiem, lai izprastu nozares vajadzības un attiecīgi uzlabotu tā ES finansējuma piešķiršanu, kas jo īpaši ir pieejams programmas „Apvārsnis 2020” ietvaros; uzskata, ka prioritāte būtu jāpiešķir projektiem ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību, kuru mērķis ir dekarbonizēt transporta nozari un veicināt energoefektīvus transporta veidus (tostarp iešanu kājām un braukšana ar velosipēdu), palielināt piegādes ķēdes efektivitāti un pārredzamību, uzlabot transporta pieejamību, drošumu un drošību, uzlabot satiksmes vadību un samazināt administratīvo slogu; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš revolucionārām tehnoloģijām transporta jomā, piemēram, automātiskiem vai tālvadības transportlīdzekļiem, piemēram, droniem un transportlīdzekļiem bez vadītāja;

55.  aicina tādus pat pūliņus pielikt izglītības jomā, lai sekmētu jaunu pētījumu un mācību procesu veidošanos, jo īpaši arodapmācības un augstākā līmeņa izglītības jomā, pievēršoties jaunajām prasmēm un profesijām, kas radīsies viedās mobilitātes rezultātā;

56.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt atbalstu ES pētniecības, izstrādes un inovācijas pamatprogrammām, lai panāktu nepiesārņojošākas degvielas un augsta līmeņa tehnoloģisko progresu, piemēram, saistībā ar rafinēto biodegvielu;

57.  mudina saistībā ar REFIT programmu un Eiropas tiesību aktu ietekmes novērtējumu veikt vispārēju novērtējumu Eiropas pārvaldībā esošām autovadītāju apliecību prasībām un drošības prasībām, kā arī ziņošanas pienākumiem, kas saistīti ar satiksmi, lai ievērojami samazinātu birokrātiju;

58.  atzīst, cik svarīgas ir radiofrekvences bez traucējumiem, jo īpaši attiecībā uz autotransporta darbinieku braukšanas laika un atpūtas periodu izpildi un intelektisku transporta sistēmu izvietošanu; aicina Eiropas Komisiju vajadzības gadījumā izstrādāt attiecīgus reglamentējošus noteikumus;

Transporta starptautiskā dimensija

59.  uzsver, ka Eiropas transporta telpas izveide ir svarīga prioritāte attiecībā uz visiem transporta veidiem, jo īpaši aviāciju un jūras satiksmi, un tā ir lielā mērā ir atkarīga no starptautiskās atzīšanas saskaņā ar nolīgumiem, par kuriem noris starptautiska līmeņa sarunas ar tirdzniecības partneriem visos transporta veidos; turklāt ES attiecīgajos starptautiskajos forumos būtu jāpārņem noteicošā loma;

60.  uzskata, ka ES ir jāsaglabā vadošā pozīcija pasaules mēroga centienos samazināt transporta radītās emisijas saskaņā ar gaidāmo starptautisko klimata konferenci (COP21), kas 2015. gadā notiks Parīzē, pasaules mērogā veicinot transporta dekarbonizāciju un ilgtspējīgu transporta veidu attīstīšanu, tādējādi palīdzot sasniegt starptautiski saskaņoto mērķi ierobežot globālo sasilšanu līmenī, kas ir zemāks par 2°C;

61.  aicina dalībvalstis īstenot integrētāku pieeju iespējai piemērot savstarpīguma principu tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm un saistībā ar ES finansējuma politiku transporta jomā pārbaudīt, vai būtu pieņemami piesaistīt papildu finansējumu no trešām valstīm;

62.  uzsver, ka, izmantojot starptautiskos resursus (naftu, litiju, dārgmetālus, biodegvielu) mūsu transporta sistēmas attīstībai, ir jāievēro to iedzīvotāju likumīgās intereses, kuri dzīvo apvidos, kuros šie resursi tiek tirgoti un no kuriem tie tiek importēti;

Visu transporta veidu integrācija saistībā ar redzējumu par efektīvāku, ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku, pieejamāku un lietotājiem un iedzīvotājiem draudzīgāku transporta sistēmu

63.  attiecībā uz gaisa satiksmi aicina:

64.  attiecībā uz ceļu satiksmi aicina:

65.  attiecībā uz dzelzceļa transportu aicina:

66.  attiecībā uz jūras transportu aicina:

67.  attiecībā uz iekšējo ūdensceļu transportu aicina:

o
o   o

68.  aicina Komisiju Baltās grāmatas starpposma pārskatīšanā un turpmākajās iniciatīvās transporta jomā ņemt vērā šajā rezolūcijā minētos ierosinājumus;

69.  mudina Komisiju uzraudzīt virzību uz Baltās grāmatas mērķu sasniegšanu un reizi piecos gados ziņot par tās īstenošanas gaitu;

70.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 168 E, 14.6.2013., 72. lpp. (2) OV C 351 E, 2.12.2011., 13. lpp. (3) OV C 175 E, 10.7.2008., 556. lpp. (4) OV C 43 E, 19.2.2004., 250. lpp. (5) OV C 56 E, 26.2.2013., 54. lpp. (6) Atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 4. pantā. (7) Eiropas Komisija, „Ceļu satiksmes drošība Eiropas Savienībā”, 2015. gada marts. (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0094.