Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1972. gada 22. jūlija Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju,

–  ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos un jo īpaši tā I pielikumu par personu brīvu pārvietošanos un III pielikumu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem,

–  ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par atbilstības novērtējumu savstarpēju atzīšanu,

–  ņemot vērā 1999. gada 21. jūnija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par atsevišķiem publiskā iepirkuma aspektiem,

–  ņemot vērā 2008. gada 27. maija protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2004. gada 26. oktobra protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar to iestāšanos Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīva)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par EEZ un Šveici — šķēršļi pilnīgai iekšējā tirgus izveidei(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par Islandes 2012. gada progresa ziņojumu un perspektīvām pēc notikušajām vēlēšanām(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(5),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 21. marta secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par vienmērīgi paplašinātu vienoto tirgu un ES attiecībām ar Rietumeiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

–  ņemot vērā EEZ Padomes 2014. gada 19. novembrī notikušajā 42. sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 7. decembra darba dokumentu par Eiropas Ekonomikas zonas darbības pārskatīšanu (SWD(2012)0425),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu par ES attiecībām ar Andoras Firstisti, Monako Firstisti un Sanmarīno Republiku — iespējamie risinājumi ciešākai integrācijai ar ES (COM(2012)0680),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. novembra ziņojumu par ES attiecībām ar Andoras Firstisti, Monako Firstisti un Sanmarīno Republiku — iespējamie risinājumi to dalībai iekšējā tirgū,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas apvienotās parlamentārās komitejas gada ziņojumu par EEZ līguma darbību 2013. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas apvienotās parlamentārās komitejas 2013. gada 30. maija rezolūciju par EEZ nākotni un ES attiecībām ar mazajām valstīm un Šveici,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas apvienotās parlamentārās komitejas 2014. gada 26. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas apvienotās parlamentārās komitejas 2015. gada 17. marta rezolūciju par rūpniecības politiku Eiropā,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas apvienotās parlamentārās komitejas 2015. gada 17. marta rezolūciju par transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumu partnerību un tās iespējamo ietekmi uz EEZ EBTA valstīm,

–  ņemot vērā Šveices 2015. gada 14. janvāra ziņojumu par ārpolitiku,

–  ņemot vērā EEZ EBTA valstu iekšējā tirgus 35. rezultātu apkopojumu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu, kas nodrošina Savienībai tiesības slēgt starptautiskus nolīgumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0244/2015),

A.  tā kā četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) ir svarīgas Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības partnervalstis un tā kā Šveice un Norvēģija ir attiecīgi ceturtā un piektā svarīgākā ES partnervalsts tirdzniecības apjoma ziņā;

B.  tā kā attiecību starp ES un trijām EBTA dalībvalstīm (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) pamatā ir Eiropas Ekonomikas zona (EEZ), kas paredz pilnīgu līdzdalību iekšējā tirgū, pārvaldot un uzraugot EEZ līguma īstenošanu ļoti institucionalizētā sistēmā;

C.  tā kā Šveices līdzdalība EEZ līgumā tika apstrīdēta 1992. gada tautas nobalsošanā un tādēļ Šveices un ES attiecības patlaban balstās uz vairāk nekā 100 nozaru nolīgumiem, kas nodrošina tālejošu integrāciju;

D.  tā kā labi funkcionējošs un efektīvs vienotais tirgus, kura pamatā ir konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, ir vajadzīgs, lai veicinātu izaugsmi un konkurētspēju, radītu jaunas darbvietas un tādējādi atveseļotu Eiropas ekonomiku, bet tiesību akti vienotā tirgus jomā ir pienācīgi jātransponē, jāīsteno un jāpiemēro, lai izmantotu visas to sniegtās priekšrocības ES dalībvalstīs un EEZ EBTA valstīs,

Ievads

1.  uzskata, ka EEZ līgums ir svarīgs ekonomikas izaugsmes faktors un tālejošākais visaptverošais instruments vienotā tirgus paplašināšanai, ietverot tajā trešās valstis; uzskata, ka iekšējās norises Eiropas Savienībā liecina, ka līgums ir pienācīgi izstrādāts, efektīvs un labi darbojas, nodrošinot vienotā tirgus integritāti arī ilgtermiņā;

2.  atzīst, ka ciešās attiecības starp ES, EEZ EBTA valstīm un Šveici ir saistītas ne tikai ar ekonomikas integrāciju un vienotā tirgus paplašināšanu, bet arī veicina stabilitāti un labklājību, sniedzot labumu visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp MVU; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienotā tirgus pareizu darbību, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un radītu jaunas darbvietas;

Tiesību aktu vienotā tirgus jomā īstenošana — EEZ EBTA valstis

3.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar EEZ EBTA valstu iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu pašreizējais vidējais transponēšanas deficīts trijās EBTA valstīs ir palielinājies līdz 2 % salīdzinājumā ar 1,9 % 2014. gada jūlijā;

4.  atzinīgi vērtē lielo darbu, kas paveikts, lai uzlabotu attiecīgā tiesību aktu kopuma ātru iekļaušanu EEZ līgumā, kā arī neseno vienošanos par principiem to ES regulu iekļaušanai līgumā, ar kurām izveido Eiropas uzraudzības iestādes finanšu pakalpojumu jomā;

5.  norāda, ka EEZ EBTA valstis ir iesaistītas daudzu ES programmu īstenošanā un ES aģentūru darbībā, kā arī tādu praktiskās sadarbības pasākumu īstenošanā kā Iekšējā tirgus informācijas sistēma vai SOLVIT un, līdzdarbojoties EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismā, veicina ES kohēziju; uzskata, ka šāda sadarbība sekmē paplašinātā vienotā tirgus efektīvu darbību; mudina ES un EEZ EBTA valstis turpināt izstrādāt preventīvus instrumentus un atbildes pasākumus iespējamu apdraudējumu gadījumā, lai nodrošinātu iekšējā enerģijas tirgus darbību;

6.  uzskata, ka EEZ EBTA valstīm ir svarīgi laikus un pēc iespējas vienlaicīgi īstenot attiecīgos tiesību aktus vienotā tirgus jomā un ka šo procesu varētu pilnveidot un paātrināt;

7.  uzsver, ka EEZ līgumā vēl iekļaujamo tiesību aktu daudzums joprojām rada bažas, un tādēļ mudina EEZ EBTA valstis, cieši sadarbojoties ar ES, palielināt centienus, lai saglabātu vienotā tirgus integritāti;

8.  atzīst, ka ir jāpanāk visu EEZ EBTA valstu iepriekšēja vienošanās par procesu, kurā nosaka, vai tiesību akts attiecas uz EEZ, un ka pirms tiesību aktu iekļaušanas var būt jāveic tehniski pielāgojumi; tomēr pauž bažas par to, ka daudzie pieprasījumi veikt pielāgojumus un paredzēt izņēmumus rada kavēšanos un var veicināt vienotā tirgus sadrumstalošanu; uzstājīgi aicina minētās valstis novērst minēto situāciju un cieši sadarboties ar ES, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus paplašinātajā vienotajā tirgū;

9.  norāda, ka ES kopš EEZ līguma parakstīšanas ir pastiprināti izmantojusi aģentūras; atzinīgi vērtē to, ka EEZ EBTA valstis līdzdarbojas šo aģentūru organizētajās darbībās; aicina EEZ EBTA valstis un Komisiju turpināt uzlabot šo sadarbību un līdzdalību;

10.  norāda, ka ES un ASV patlaban risina sarunas par visaptverošu brīvās tirdzniecības un investīciju nolīgumu; uzsver, ka saskaņā ar EEZ līgumu EEZ EBTA valstis piemēro vienotā tirgus noteikumus un ka veiksmīga tirdzniecības un ieguldījumu partnerība visdrīzāk ietekmēs arī šīs valstis; turklāt uzsver, ka TTIP noslēgšana nedrīkst novest pie jauniem ES un EEZ EBTA valstu tirdzniecības šķēršļiem;

Lihtenšteinas Firstiste

11.  pauž bažas par to, ka Lihtenšteinas transponēšanas deficīts ir palielinājies no 0,7 % līdz 1,2 %; turklāt pauž bažas, ka tās tiesību akti attiecībā uz EEZ valstu valstspiederīgo dažu ģimenes locekļu iebraukšanas un uzturēšanās tiesībām un tās piemērotie ierobežojumi Lihtenšteinā dzīvojošiem EEZ valstu valstspiederīgajiem attiecībā uz nodarbinātību citā EEZ valstī, kurus Lihtenšteina uzskata par kārtību, kas balstīta uz īpašiem kvotu noteikumiem saskaņā ar EEZ līgumu, nešķiet pilnībā atbilstīgi EEZ tiesību aktiem;

Islandes Republika

12.  norāda uz Islandes valdības 2015. gada 12. marta vēstuli par Islandes kā ES kandidātvalsts statusu; uzstājīgi mudina Islandi palielināt centienus, lai izpildītu saistības saskaņā ar EEZ līgumu, ņemot vērā, ka tās transponēšanas deficīts ir 2,8 %, kas ir augstākais rādītājs salīdzinājumā ar visām attiecīgajām valstīm; mudina ES un Islandi turpināt stiprināt sadarbību cita starpā attiecībā uz sagatavotību katastrofām Ziemeļatlantijas reģionā un piešķirt resursus attiecīgo problēmu risināšanai;

Norvēģijas Karaliste

13.  atzinīgi vērtē to, ka Norvēģija, ar kuru pēdējos gados ir izveidotas ciešākas attiecības, piedalās tā dēvētajā „līderu iniciatīvā”, kuras mērķis ir uzlabot vienoto tirgu; tomēr norāda, ka transponēšanas deficīts ir palielinājies līdz 2 %, un mudina Norvēģiju palielināt centienus šajā jomā, it īpaši, lai pabeigtu iekšējā enerģijas tirgus izveidi; mudina stiprināt sadarbību cita starpā enerģētikas politikas jomā; tomēr norāda, ka joprojām aktuāli ir jautājumi saistībā ar palielinātu ievedmuitas nodokli dažiem produktiem, un šie jautājumi ir jāizvērtē;

Andoras Firstiste, Monako Firstiste un Sanmarīno Republika

14.  atzīst, ka ciešākas attiecības varētu nodrošināt savstarpējus ieguvumus, it īpaši reģionālajā un vietējā līmenī, kaimiņos esošajos ES reģionos, un tādēļ atzinīgi vērtē sāktās sarunas par asociācijas nolīgumiem kā būtisku panākumu saistībā ar minēto valstu dalību vienotajā tirgū un, iespējams, plašākā mērogā, vienlaikus ņemot vērā šo valstu īpašās iezīmes;

Tiesību aktu vienotā tirgus jomā īstenošana — Šveices Konfederācija

15.  atzinīgi vērtē ES un Šveices ciešās, plaukstošās un ilglaicīgās attiecības, kuras pēdējās desmitgadēs ir sekmējušas mieru, pārticību un izaugsmi Eiropā; pauž pārliecību, ka šīs attiecības var vēl padziļināt, abām pusēm no tā gūstot labumu, ja tiktu veikta visaptveroša nozaru nolīgumu pārskatīšana atbilstīgi ES pamatprincipiem, un ka tādējādi var paplašināt daudzas kopīgās iezīmes un savstarpējās intereses;

16.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2014. gada maijā sāktās sarunas par iestāžu sistēmu kā priekšnosacījumu turpmākai divpusējas pieejas pilnveidei; uzsver, ka bez šāda pamatnolīguma netiks slēgti turpmāki nolīgumi par Šveices dalību iekšējā tirgū; mudina Šveices valdību palielināt centienus, lai sekmētu sarunas par neatrisinātajiem jautājumiem;

17.  ņem vērā pret masveida imigrāciju vērstās 2014. gada 9. februāra tautas iniciatīvas rezultātus un Šveices Federālās padomes 2015. gada 11. februārī pieņemtos lēmumus par īstenošanas tiesību akta projekta virzību un jauniem papildu pasākumiem; norāda, ka tas ir pretrunā saistībām, kuras izriet no Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos, un sagaida, ka Šveice ievēros minētās saistības; norāda, ka trešo valstu valstspiederīgo migrācijas jautājumu nevajadzētu jaukt ar personu brīvu pārvietošanos, kas noteikta Līgumos; uzsver, ka Šveices ieviestie vienpusējie pasākumi, kuru mērķis ir novērst diskrimināciju pret Horvātijas valstspiederīgajiem, neaizstāj tā protokola ratifikāciju, ar ko paplašina Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, iekļaujot tā darbības jomā arī Horvātiju, un ka šā protokola ratificēšana arī novērstu šķēršļus Šveices dalības programmā “Apvārsnis 2020” turpināšanai un paplašināšanai pēc 2016. gada nolūkā sekmēt pētnieku piekļuvi “Apvārsnis 2020” finansējumam; aicina Komisiju strādāt kopā ar Šveici un dalībvalstīm, lai rastu apmierinošu risinājumu, kurā tiktu ņemti vērā attiecīgo nolīgumu noteikumi un kurš atbilstu tiesiskuma principam;

18.  atkārtoti uzsver, ka personu brīva pārvietošanās ir viena no pamatbrīvībām un veido vienotā tirgus pamatu un ka tā vienmēr ir bijusi ES un Šveices divpusējās pieejas neatņemama daļa un priekšnosacījums; minēto iemeslu dēļ pilnībā atbalsta to, ka ES 2014. gada jūlijā noraidīja Šveices varas iestāžu pieprasījumu atkārtoti apspriest Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, lai tajā ieviestu kvotas vai valsts preferenču sistēmu; ar bažām norāda uz ziņām par to, ka daži uzņēmumi un kantoni piemēro valsts preferenču sistēmu, un norāda, ka šāda prakse ir pretrunā nolīguma par pārvietošanās brīvību normām;

19.  norāda, ka personu brīvas pārvietošanās ierobežojumi, ko pieprasījuši Šveices referenduma dalībnieki, var radīt nelīdzsvarotību un traucēt ES dalībvalstīm izmantot nolīgumu priekšrocības;

20.  atzīmē, ka pēc tam, kad tika pārtrauktas sarunas par Šveices dalību programmā „Erasmus+”, tā ieviesa pārejas režīmu; pauž bažas, ka šie pasākumi, visticamāk, ietekmēs augstskolu studentu pārvietošanos starp ES un Šveici; aicina Šveici un ES darīt visu iespējamo, lai izpildītu prasības, kas noteiktas attiecībā uz dalību programmā „Erasmus+”, nolūkā garantēt divpusēju apmaiņu un nesodīt jauniešus;

21.  mudina turpināt pašreizējo praksi, saskaņā ar kuru taksometru firmas no ES dalībvalstīm var bez ierobežojumiem sniegt pakalpojumus Šveicē, jo minētā prakse jau sen ir veicinājusi Šveices pierobežas reģionu ekonomikas attīstību un ir abpusēji izdevīga;

22.  aicina Komisiju sīkāk izpētīt ietekmi, kāda ir Šveices zemnieku veiktajai zemes iegādei un nomai ES pierobežas reģionos;

23.  pauž nožēlu par to, ka Šveice saistībā ar Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos ir ieviesusi un vēlāk pastiprinājusi tādus vienpusējus atbalsta pasākumus kā maksu iekasēšana, lai segtu administratīvās izmaksas, prasība sniegt bankas garantijas vai šādu pasākumu kombinācija, jo tie nopietni kavē pakalpojumu, jo īpaši MVU pakalpojumu, sniegšanu Šveicē saskaņā ar nolīgumu; minēto iemeslu dēļ aicina Šveici pārskatīt šos pasākumus, lai tos saskaņotu ar nolīgumu par pārvietošanās brīvību;

24.  uzskata, ka Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu īstenošana 2013. gadā bija ļoti aizkavējusies, un aicina nekavējoties iekļaut Direktīvu 2013/55/ES nolīguma par pārvietošanās brīvību pielikumā, cerot, ka Šveice radīs veidus, kā nodrošināt, ka nolīgums paliek spēkā; atzīmē — lai nodrošinātu ES un Šveices sociālās drošības sistēmu efektīvāku koordināciju, nesen tika atjaunināts Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos II pielikums; aicina Šveici turpināt ES tiesību aktu īstenošanu, kā paredzēts;

25.  uzskata, ka EEZ un Šveices attiecībās ir jānodrošina savstarpīgums un taisnīgums attiecībā uz vienotā tirgus izmantošanu;

26.  aicina Komisiju turpmāk apsvērt visa veida ietekmi, kāda uz ES reģioniem, kuri robežojas ar Šveici, var būt jaunu noteikumu ieviešanai, piemēram, nesenajiem grozījumiem 561. pantā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kuras mērķis ir noteikt stingrus ierobežojumus attiecībā uz to, kā darbinieki, kuru dzīvesvieta ir ES muitas teritorijā, trešā valstī reģistrētus uzņēmuma transportlīdzekļus drīkst izmantot privātos nolūkos;

27.  atzīmē, ka kopumā sadarbība saskaņā ar Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu ir apmierinoša, bet ka nolīguma darbību varētu ievērojami uzlabot, ja Šveice apņemtos to konsekventi atjaunināt saskaņā ar izmaiņām ES tiesību aktos;

28.  aicina likvidēt šķēršļus darbaspēka pārrobežu mobilitātei, lai padziļinātu iekšējo tirgu; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi ir Šveicē un visās EEZ valstīs veicināt valodu apguvi, kā arī labāk informēt darba meklētājus un sniegt viņiem praktisku palīdzību, it īpaši izmantojot EURES tīklu; tādēļ atzinīgi vērtē Šveices aktīvo iesaistīšanos EURES tīkla darbībās, it īpaši pārrobežu reģionos; aicina Šveici turpināt attīstīt savus starptautiskos un pārrobežu EURES pakalpojumus saskaņā ar spēkā esošo EURES regulu, lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti un veidotu patiesi integrētu ES un Šveices darba tirgu; lai veicinātu darba ņēmēju mobilitāti, mudina arī identificēt visas jaunās nozares un svarīgākos sektorus ar izaugsmes potenciālu, kuros EEZ valstīm, Šveicei un dalībvalstīm galvenā uzmanība būtu jāpievērš prasmju bāzes attīstīšanai ar mērķi panākt prasmju un kvalifikāciju labāku atbilstību piedāvājumam un pieprasījumam;

o
o   o

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp. (2) OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp. (3) OV C 308 E, 20.10.2011., 18. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0041. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0069.