Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas 2015. gada darba programma. Jauns sākums” (COM(2014)0910) un tā 1.–4. pielikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

A.  tā kā Eiropai gan uz iekšējiem, gan ārējiem izaicinājumiem ir jāreaģē ar skaidru skatījumu, mērķtiecību, vadību, vērienu un drosmi, lai demonstrētu savu spēju piepildīt mūsu pilsoņu cerības, nodrošinot viņiem izredzes un radot uzticību, padarot ES par patiesi demokrātisku savienību, parlamentāru demokrātiju un darbības lauku, kurā pilsoņi savu kontinentu var vadīt un veidot tā, lai saglabātu un nostiprinātu savu dzīves līmeni;

B.  tā kā stratēģija „Eiropa 2020” joprojām ir labs pamats, uz kā veidot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā, un tās mērķus ir plānots apstiprināt līdz 2015. gada beigām, bet tās īstenošanas instrumenti ir jāpilnveido un jāstiprina;

C.  tā kā Komisijas turpmākajās darba programmās būtu jārisina tādi 21. gadsimtam raksturīgi jautājumi kā klimata pārmaiņas, enerģētiskā neatkarība, resursu izmantošanas efektivitāte, pāreja uz digitālo sabiedrību, globālā konkurence, dzimumu līdztiesība un nevienlīdzības palielināšanās, vienlaikus ņemot vērā Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas;

D.  tā kā Eiropas konkurētspējas zaudēšana globālajā ekonomikā, augstais bezdarba līmenis, demogrāfiskās pārmaiņas un pieaugošā sabiedrības novecošana Eiropas Savienībai rada vēl nepieredzētus izaicinājumus; tā kā tikai konkurētspējīgas ekonomikas ar pareizu makroekonomisko politiku spēs radīt darbvietas, celt savu iedzīvotāju dzīves līmeni un nodrošināt tādu labklājību, kas dos iespēju nākotnē veikt ieguldījumus un nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus; tā kā nolūkā sasniegt vērienīgos mērķus, kas izvirzīti kvalitatīvu darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un Eiropas ekonomikas globālās konkurētspējas jomā, ir vēl stingrāk jāpievēršas brīvas un godīgas konkurences veicināšanai, it īpaši ņemot vērā to, ka citos pasaules reģionos izaugsme ir straujāka, produktivitātes un inovācijas līmenis — aizvien augstāks;

E.  tā kā ES ir piedzīvojusi ilgu ekonomisko krīzi, kuras laikā vērojama zema izaugsme, lielāka iekšējā nelīdzsvarotība un darbvietu izveides un investīciju trūkums, ko nav iespējams pārvarēt bez Eiropas integrācijas būtiskas padziļināšanas, kur tas ir pamatoti, it īpaši iekšējā tirgū un ekonomikas un monetārās savienības kontekstā, pastiprinot demokrātisko kontroli un pārskatatbildību;

F.  tā kā finanšu resursi būtu jākoncentrē uz ES politikas prioritātēm ne tikai apjoma, bet arī elastības un līdzsvarotības ziņā, arī attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, kas paredz vairākus elastības mehānismus, tostarp pārskatīšanas klauzulu, lai ES budžetu varētu pielāgot neparedzētiem apstākļiem;

G.  tā kā ES politikā un rīcībā ir jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, lai palīdzētu pilsoņiem sagatavoties straujām sabiedrības un ekonomikas pārmaiņām un reaģēt uz tām;

H.  tā kā Eiropai ir jātiecas uz tādu ekonomikas modeli, kas var nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, lai šai paaudzei un nākamajām paaudzēm nodrošinātu darbvietas, nevis parādus;

I.  tā kā ilgtspēja un ekonomiskā izaugsme ir saderīgas un var būt savstarpēji pastiprinošas un tā kā Komisija ir mudināta ilgtspēju padarīt par savas darbvietu izveides un izaugsmes programmas stūrakmeni; tā kā Komisija ir ES Līgumu sargātāja un tajos ir paredzēta ilgtspējīga attīstība, sociālais taisnīgums, solidaritāte un Eiropas pilsoņu pamattiesības;

J.  tā kā Eiropai ir nepieciešama Komisija ar skaidri orientētu un pietiekami vērienīgu darba programmu, ar kuru apmierināt ES un tās pilsoņu faktiskās vajadzības,

1.DAĻA

1.  mudina Komisiju pilnībā izmantot savas iniciatīvas tiesības, lai Savienībai nodrošinātu skaidru vadību un it īpaši panāktu vienotā tirgus izveides pabeigšanu, kā arī sagatavotu stratēģisko ceļvedi ekonomikas savienībai, politikas savienībai un ārējai darbībai;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas koncentrēšanos uz 10 stratēģiskajām prioritātēm; uzsver to, cik svarīgi ir veicināt Kopienas intereses un saglabāt ES vienotību un kohēziju, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; tāpēc pauž stingru pārliecību, ka centieni ir jākoncentrē uz šīm stratēģiskajām prioritātēm;

3.  atzinīgi vērtē to, ka sāktas sarunas par jaunu iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanu; uzskata, ka tam vajadzētu uzlabot Komisijas izstrādāto tiesību aktu projektu kvalitāti, nostiprināt tās ietekmes novērtējumus par tiesību aktu projektiem, tostarp ekonomiskos, sociālos, vides un ar MVU saistītos ietekmes novērtējumus, kā arī ļaut, kad vien iespējams, izmantot regulas, nevis direktīvas, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus; sagaida, ka Komisijas attieksme pret abām likumdevējām iestādēm būs vienāda attiecībā uz informāciju un dokumentiem, ko tā sniedz visā likumdošanas procedūru gaitā; sagaida stingru apņemšanos nodrošināt pienācīgu iestāžu savstarpējo apspriešanos, pilnībā ievērot Parlamenta priekšlikumus un ieteikumus un rūpīgi pamatot katru paredzēto priekšlikuma atsaukšanu; atgādina, ka daudzgadu plānošanai, par ko visas trīs iestādes ir vienojušās, būtu jāveido gada darba programmas satvars un ka tai vajadzētu būt pamatā diskusijām par šo konkrēto gada darba programmu; atgādina savu viedokli, ka tiesību aktu labāka izstrāde nebūtu jāuztver kā instruments prioritātes mazināšanai jomās, kas ietilpst ES kompetencē, un ka demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā pieņemtiem politiskiem lēmumiem vajadzētu prevalēt pār tehniskiem novērtējumiem;

4.  mudina Komisiju turpināt uzlabot savas likumdošanas programmas saskaņotību un pastiprināt tiesību aktu projektu neatkarīgo ietekmes novērtēšanu, tostarp MVU testu un konkurētspējas testu, jo šie pasākumi palīdz visos līmeņos — Eiropas, valstu un reģionālā līmenī — un visu ekonomikas dalībnieku un pilsoņu ikdienas dzīvē mazināt birokrātiju, tādējādi palīdzot veicināt darbvietu izveidi, vienlaikus ievērojot sociālos un vides standartus; uzskata, ka MVU un mikrouzņēmumi nedrīkstētu ciest no liekiem apgrūtinājumiem, īstenojot tiesību aktus un izpildot standartus; aicina Komisiju tiekties panākt maksimālu vienkāršošanu un, kur vien iespējams, veicināt digitālo risinājumu pilnīgu izmantošanu, lai atvieglotu ES noteikumu īstenošanu; uzskata, ka direktīvas un regulas, kuras izrādījušās nepiemērotas maziem uzņēmumiem, var būt jāpārskata, lai nodrošinātu, ka netiek radīts slogs MVU; aicina no visām apgrūtinošām tiesību aktu prasībām, ciktāl iespējams, atbrīvot mikrouzņēmumus, jo īpaši, lai iedrošinātu jaunus uzņēmumus un uzņēmējus;

5.  sagaida, ka Komisija saistībā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) iesniegs tiesību aktu sarakstu un priekšlikumus, kuri jāpārskata vai jāatceļ, ja šķiet, ka tie vairs nav atbilstīgi vai netiek nodrošināta ES pievienotā vērtība, un ja tie ir novecojuši vai vairs neatbilst sākotnējam mērķim; taču uzsver, ka REFIT nedrīkst izmantot par aizbildinājumu vēriena mazināšanai attiecībā uz būtiski svarīgiem jautājumiem, regulējuma atcelšanai vai sociālo un vides standartu pazemināšanai; uzskata, ka vienkāršošana ir vēršama uz kvalitāti, nevis kvantitatīviem mērķiem; ņem vērā mērķi par 25 % samazināt jaunu priekšlikumu administratīvo un birokrātisko slogu un attiecīgās izmaksas visā politikas ciklā, tostarp transponēšanā, īstenošanā un izpildes nodrošināšanā; aicina panākt būtiskus samazinājumus nolūkā radīt labākus apstākļus darbvietu izveidei, darbu paturēšanai Eiropā un uz ārvalstīm pārcelto darbvietu atgūšanai, veicinot konkurenci un ilgtspējīgu izaugsmi;

6.  sagaida, ka Komisija iesniegs priekšlikumu par stratēģijas „Eiropa 2020” izaugsmei un nodarbinātībai nākamo posmu, kas atbilstu gaidāmajiem lielajiem izaicinājumiem un iespējām, ko rada jo īpaši enerģētikas pārkārtošana, digitālā revolūcija un eiropiešu sagatavošana šīm pārmaiņām; uzskata, ka šajā stratēģijā būtu jāparedz gan attiecīgas reformas, gan lielas investīciju iniciatīvas, pamatojoties uz jau uzsākto enerģētikas savienību un digitālo vienoto tirgu un jaunu iniciatīvu par sociālām investīcijām un jaunu prasmju apgūšanu; uzskata, ka stratēģija būtu jāatbalsta, pilnībā izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un pārskatītu DFS 2014.–2020. gadam; uzskata, ka visām dalībvalstīm ir jābūt apstākļiem šīs stratēģijas īstenošanai un ka būtu jāpabeidz ekonomikas un monetārās savienības izveide, lai veicinātu konverģenci šajā virzienā; uzskata, ka jaunas iespējas šīs stratēģijas īstenošanā būtu jāpaver arī ES ārējām stratēģiskām partnerībām;

7.  mudina Komisiju nākt klajā ar spēcīgu risinājumu ES sociālajām problēmām, jo īpaši bezdarbam, prasmju trūkumam, sociālai nevienlīdzībai un atstumtībai, kā arī sociālā dempinga un intelektuālā darbaspēka emigrācijas riskiem; uzskata, ka šajā sakarā ir nepieciešama ekonomikas atveseļošana un investīcijas kvalitatīvu darbvietu radīšanas atbalstam, sociālās investīcijas, pievēršoties prasmēm, bērnu aprūpei un citiem sociāliem pakalpojumiem, un sociālā ekonomika; uzskata, ka šajā nolūkā ir nepieciešama arī lielāka konverģence, lai nodrošinātu sociālo pamatstandartu kopuma ievērošanu visā Savienībā; uzskata, ka šajā kontekstā taisnīga darbaspēka mobilitāte būtu jāpopularizē kā viena no pamatbrīvībām vienotajā tirgū; uzskata, ka nekavējoties ir jāveic konkrēti soļi virzienā uz solītā „sociālā AAA” līmeņa sasniegšanu; prasa Komisijai šajā nolūkā veicināt sociālo partneru ciešāku iesaistīšanu Eiropas un valstu līmenī;

8.  uzsver, ka bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un sievietēm, un ka ES ekonomikas atveseļošanās joprojām ir nestabila; atzinīgi vērtē ESIF izveidi, mudina to pilnībā īstenot un sagaida, ka pēc iespējas drīz tiks apstiprināti un izstrādāti investīciju projekti, kas sekmēs stabilu ekonomikas atveseļošanos un līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot nodarbinātību un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā ES; atgādina par savām prasībām attiecībā uz pārredzamību, demokrātisko pārskatatbildību un atbilstību investīciju vadlīnijām;

9.  aicina Komisiju uzsvērt izaugsmi un darbvietas, kas ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas un ES ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatelements; mudina Komisiju noteikt ilgtspēju par pamatu jebkurai stabilai ekonomikas politikai, kas orientēta uz nākotni un krīzes atrisināšanu, un iestrādāt to šajā un turpmākajās darba programmās, paredzot tai atsevišķu iedaļu, kurā galvenā uzmanība tiktu veltīta visaptverošai un ātrai Septītās vides rīcības programmas īstenošanai;

10.  atzinīgi vērtē digitālā vienotā tirgus stratēģijas pieņemšanu un aicina to ātri īstenot, paredzot skaidrus likumdošanas ieteikumus un finanšu iespējas un līdzekļus, lai izveidotu digitālo ekonomiku, kurā Eiropa var uzņemties vadošo lomu pasaulē, uzņēmumi var darboties pāri robežām un ir aizsargātas patērētāju, tiesību turētāju un pilsoņu tiesības; ir pārliecināts, ka Eiropa nodrošina skaidru pievienoto vērtību, veicinot uzņēmējdarbību un zināšanu ekonomiku, kā arī novēršot nevajadzīgus šķēršļus; uzskata, ka tās mērķim vajadzētu būt arī veicināt inovāciju un pavērt jaunas iespējas ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un patērētājiem, līdz ar to veidojot darbvietas, vienlaikus nodrošinot sociālos pamatstandartus; uzsver, ka šajā jomā sasniegtais progress tiešā veidā ietekmēs iedzīvotājus; uzskata, ka, lai Eiropas iedzīvotāji uzticētos digitālajam vienotajam tirgum savas ikdienas dzīves digitalizācijas ietvaros, svarīga ir gan patērētāju, gan pamattiesību aizsardzība;

11.  uzskata, ka līdzsvarotas un taisnīgas nodokļu politikas izveide attiecīgos gadījumos būtu jāuzskata par dalībvalstu strukturālo reformu neatņemamu sastāvdaļu un ka nodokļu un konkurences politika būtu jāuzskata par vienas monētas divām pusēm iekšējā tirgū, nodrošinot pozitīvu ietekmi visiem ES patērētājiem un iedzīvotājiem nolūkā sekmēt darbvietu radīšanu; atbalsta nodokļu sloga pārvirzi no darbaspēka uz citiem ilgtspējīgu nodokļu veidiem;

12.  aicina Komisiju pārskatīt un stiprināt konkurences politikas un valsts atbalsta mehānismus un resursus; uzskata, ka ES valsts atbalsta politika un kontrole ir svarīgi instrumenti cīņai pret tādu nodokļu praksi, kas kropļo vienoto tirgu;

13.  atkārtoti apstiprina, par cik svarīgu tas uzskata tā dēvēto Kopienas metodi, likumdošanas procesa pārredzamību, demokrātisko leģitimitāti un valstu parlamentu lomu un atbildību;

14.  neatlaidīgi prasa pilnībā, ātri un efektīvi īstenot un piemērot esošos tiesību aktus tādās jomās kā vienotais tirgus, vides tiesības, pārskatītā kopējā lauksaimniecības politika (KLP), kopējā zivsaimniecības politika (KZP) un kohēzijas politika, kā arī finanšu un banku sektors; aicina Komisiju veikt uzlabojumus attiecībā uz dalībvalstu īstenošanas sekmju uzraudzību;

15.  aicina saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt konverģences vadlīnijas, kam kopā ar gada izaugsmes pētījumu būtu jāveido pamats konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem; uzskata, ka oficiāli jānosaka Parlamenta pārbaudes funkcija attiecībā uz Eiropas pusgadu un ka visiem eurozonas valstu parlamentiem būtu jāseko līdzi visiem Eiropas pusgada procesa posmiem;

16.  aicina Komisiju un visas ieinteresētās personas izskatīt visas iespējas, kā nostiprināt EMS un palielināt tās noturību un spēju sekmēt izaugsmi, nodarbinātību un stabilitāti, nodrošinot sociālo dimensiju, kuras mērķis būtu saglabāt Eiropas sociālo tirgus ekonomiku un kurā tiktu ievērotas tiesības uz kolektīvām sarunām, un ar kuru tiktu nodrošināta dalībvalstu sociālās politikas koordinēšana, ietverot minimālās algas vai ienākumu mehānismu, kas būtu piemērots katrai dalībvalstij un par ko atsevišķi izlemtu katra dalībvalsts, un atbalstu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, darba ņēmēju reintegrēšanai darba tirgū, kā arī brīvprātīgai mobilitātei un elastīgumam starp profesijām un dalībvalstīm;

17.  uzsver, ka ES budžets ir jāizlieto efektīvi, lai panāktu progresu ES prioritāšu un politikas jomā, un tāpēc aicina Komisiju risināt nepareizas pārvaldības un krāpniecības problēmas; aicina Komisiju rīkoties, lai novērtētu un uzlabotu esošos kontroles pasākumus, un, kur vien iespējams, mazināt birokrātisko slogu; uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina pēc iespējas labāks ES nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojums, un uzsver, ka darbības iznākumi ir svarīgāki nekā vienkārša pieejamo apropriāciju iztērēšana; tāpēc aicina veikt sistemātiskus, regulārus un neatkarīgus novērtējumus, lai nodrošinātu, ka ar visiem izdevumiem tiek pienākts vēlamais rezultāts izmaksu ziņā efektīvā veidā; aicina Komisiju atsākt centienus šajā uzdevumā iesaistīt dalībvalstis, jo īpaši attiecībā uz līdzekļiem, ko izmaksā pašas dalībvalstis;

18.  uzsver, ka nodokļu maksātāju nauda ir jāizlieto efektīvāk un ka ir vajadzīgi papildu pasākumi Savienības finanšu interešu aizsardzībai, lai nodrošinātu ES izdevumu leģitimitāti izmaksu ziņā efektīvā veidā; tāpēc aicina efektīvi izmantot ES budžetu, koncentrējoties uz esošo kontroles pasākumu īstenošanas uzlabošanu, kontroles pasākumu izvērtēšanu un iespējām nodrošināt, ka darbības rādītāji un pievienotā vērtība ir svarīgāki par budžetā plānoto apropriāciju maksimālu izmantošanu; uzskata, ka būtu jāsaglabā priekšlikums par procesuālo garantiju kontrolieri Krāpšanas apkarošanas birojā (OLAF) (COM(2014)0340 – 2014/0173(COD));

19.  atzinīgi vērtē Komisijas sagatavoto Eiropas programmu migrācijas jomā un attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus, kā arī saistītos 2015. un 2016. gada budžeta korekciju priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt migrācijas programmā noteikto mērķu pienācīgu īstenošanu; taču atgādina Komisijai par tās apņemšanos cīnīties ar pieaugošo spiedienu uz ES ārējām robežām, tostarp veikt stingrus pasākumus pret nelegālo migrāciju, kā arī cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, un uzlabot pārvaldītas migrācijas politiku, kā nolūkā jāuzlabo saikne starp ES migrācijas politiku un tās ārpolitiku; mudina Komisiju vairāk izstrādāt instrumentus attiecībā uz cilvēktiesībās balstītu pieeju personām, kas ES meklē aizsardzību no kara un vajāšanas;

20.  pauž dziļas bažas par neseno notikumu attīstību Vidusjūras un Rietumbalkānu maršrutā, kur rekordliels skaits nelikumīgo migrantu šķērsoja ES robežas, radot nepieredzētu problēmu Eiropai un tās dalībvalstīm un nepieciešamību pēc vienotas un apņēmīgas Eiropas reakcijas; pauž atbalstu Komisijas ierosinātajiem pasākumiem un prasa dalībvalstīm tos ātri pieņemt un īstenot; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas attiecībā uz pārcelšanu un pārmitināšanu, tostarp jauno iniciatīvu par aizvien lielāka skaita patvēruma meklētāju ārkārtas pārcelšanu, kuriem vajadzīga starptautiskā aizsardzība, Grieķijas, Itālijas un Ungārijas vajadzībām, kā arī Komisijas priekšlikumu par pastāvīgas pārcelšanas mehānismu, kas sāktu darboties ārkārtas gadījumā, ņemot vērā bēgļu skaitu dalībvalstī, un kas būtu balstīts uz LESD 78. panta 2. punktu; mudina Komisiju izmantot nepieciešamo mehānismu, kas tika īpaši izstrādāts masveida pieplūduma situācijām; vienlaikus uzsver, ka jāpaātrina patvēruma pieprasījumu izskatīšana un to personu, kuru pieprasījumi ir noraidīti, atpakaļnosūtīšana; pauž atbalstu „karsto punktu” pieejai, kura paziņota migrācijas programmā un kuras mērķis ir stiprināt operatīvo atbalstu laikā, kad pieteikuma iesniedzēji sākotnēji ierodas, ieskaitot atbalstu reģistrēšanai un sākotnējai pieteikumu apstrādei, tostarp arī attiecībā uz tiem, kam nav nepieciešama aizsardzība; noraida jebkādus pasākumus, kas de facto atjauno robežkontroli, tādējādi apdraudot Šengenas zonu;

21.  atgādina Komisijas apņemšanos izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp ES budžetu, lai veicinātu darbvietu izveidi un izaugsmi, izmantojot pārdomātus ieguldījumus ciešāku partnerattiecību veidošanai ar dalībvalstīm, valstu parlamentiem, reģioniem un pilsētām nolūkā uzlabot pašreizējās politikas īstenošanu un darbības efektivitāti uz vietas, jo īpaši attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu; uzsver, ka kohēzijas politika saskaņā ar ekonomikas pārvaldības procesu joprojām ir galvenais šādu publisko ieguldījumu avots, un tāpēc uzskata, ka būtu jāizmanto sinerģijas starp ESIF un citiem fondiem, jo īpaši Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem); prasa izpētīt sinerģijas starp ESIF un programmu „Apvārsnis 2020”; mudina iesaistīt privātos partnerus un privātos investorus, kas ir izšķiroši svarīgi, lai ESIF darbotos sekmīgi, un uzsver tā potenciālu darbvietu izveides ziņā; tajā pašā laikā aicina īstenot ESIF demokrātisko kontroli ES līmenī; uzskata, ka visam finansējumam, ko novirza no programmas „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, būtu jārada tikpat lielas vai lielākas investīcijas attiecīgi pētniecībā un inovācijā, digitālajā infrastruktūrā, transportā un enerģētikā, un aicina Komisiju izmantot 2016. gada obligātās pārskatīšanas sniegto iespēju sagatavot abu programmu kompensāciju;

22.  prasa ātri īstenot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta stratēģiju, kas paredz labāku infrastruktūru un projektus ar Eiropas pievienoto vērtību transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs, kas ir ļoti svarīgi vienotā tirgus darbībai;

23.  norāda, ka Komisijai 2016. gada sākumā jāsāk būtiska, visaptveroša un pilnīga pēcvēlēšanu pārskatīšana par 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, kā arī jāiesniedz tiesību akta priekšlikums par grozījumiem DFS regulā, raugoties uz DFS kā veidu, kā izlietot ES budžetu un tādējādi sekmēt Eiropas ekonomikas atveseļošanos; norāda, ka DFS obligāta leģislatīva pārskatīšana bija viena no galvenajām Parlamenta prasībām sarunās par DFS; tādēļ uzskata, ka šis process ir ļoti svarīgs; pauž gatavību konstruktīvi strādāt, lai rastu risinājumus vairākiem neatrisinātiem jautājumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz ESIF garantiju fonda finansēšanu;

24.  mudina Komisiju līdz 2016. gada beigām ņemt vērā secinājumus, ko sagatavos Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos, un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem tās pilnvaru laikā; atkārtoti pauž apņemšanos pārveidot ES pašu resursu sistēmu pirms nākamās DFS sākšanas;

25.  vēlreiz pauž dziļas bažas par neizpildīto maksājumu uzkrājumu, kas ir mazinājis uzticēšanos Eiropas Savienībai; atzinīgi vērtē Komisijas, Padomes un Parlamenta kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, kura mērķis ir līdz 2016. gada beigām samazināt šo uzkrājumu līdz ilgtspējīgam līmenim; atgādina Komisijai, ka tā ir apņēmusies rūpīgi pārbaudīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu, izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu un nekavējoties ierosināt budžeta grozījumus, ja autorizēto maksājumu līmenis 2016. gadā nebūs pietiekams;

26.  aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kā uzlabot informācijas apmaiņu un palielināt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām, jo īpaši attiecībā uz brīdināšanas kritērijiem, un noteikt pienākumu brīdināt par personām, kas notiesātas vai tiek turētas aizdomās par terorismu; aicina Komisiju izmantot tehniskos un finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret teroristu propagandu, radikāliem tīkliem un vervēšanu internetā; šajā sakarā jo īpaši aicina piešķirt Eiropolam visus līdzekļus, kas tam vajadzīgi, lai saskaņā ar savām pilnvarām cīnītos pret terorismu un organizēto noziedzību;

27.  uzsver, ka, lai veidotu uz ārējiem sakariem orientētu, konkurētspējīgu Eiropas ekonomikas struktūru, kas spēj radīt materiālu labumu, samazināt patēriņa preču cenu un radīt jaunas darbvietas, atverot trešo valstu tirgus un dažādojot eksportu, ir būtiski noslēgt jaunus tirdzniecības nolīgumus; atgādina, ka līdzsvaroti tirdzniecības nolīgumi var paredzēt noteikumus par globalizāciju; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas standarti netiktu apdraudēti, un uzsver, ka tirdzniecībai ir sava loma, apkarojot nabadzību un veicinot attīstību citās valstīs; uzskata, ka tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļu likvidēšanai visā pasaulē joprojām ir jābūt galvenajai prioritātei ES tirdzniecības stratēģijā; tāpēc atbalsta visās notiekošajās divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās Komisijas īstenotos centienus panākt pozitīvu rezultātu attiecībā uz visaptverošiem un abpusēji izdevīgiem tirdzniecības nolīgumiem 2016. gadā; uzsver, ka ir nepieciešami neatlaidīgi ES centieni, lai izdevīgi izmantotu 2013. gadā ar Bali paketi uzsākto procesu, par kuru tika panākta vienošanās daudzpusējās sarunās Dohas sarunu kārtā un kuram būtu jāsekmē pasaules ekonomikas stabilitāte; uzsver vajadzību ES divpusējos, vairākpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos ietvert nodaļu par plašāku sadarbību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzēm, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

28.  aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu un saskaņotu ārlietu un drošības politikas stratēģiju, kuras mērķis būtu strauji mainīgajos drošības apstākļos apzināt jaunos un gaidāmos sarežģījumus, kas ES būs jāpiedzīvo un jārisina, aizsargājamās intereses un veicināmās vērtības, kā arī gādāt par mūsu pilsoņu drošību un radīt noturīgam mieram un stabilitātei vajadzīgos apstākļus; šajā kontekstā atgādina par to, cik svarīgas ir cilvēktiesības un pamatbrīvības, un par to, ka Eiropas Savienībai pasaulē ir jāuzņemas liela loma attiecībā uz attīstību, miera atjaunošanu un miera veidošanu, humāno palīdzību un cilvēktiesību veicināšanu visā pasaulē;

2.DAĻA

Jauns impulss darbvietu izveidei, izaugsmei un investīcijām

29.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu stratēģijas „Eiropa 2020” nākamajam posmam, kas risinātu problēmas, ko rada globāla konkurence, enerģētikas pārkārtošana, digitālā revolūcija un demogrāfiskās tendences; uzskata, ka šim priekšlikumam būtu jāapvieno strukturālas izmaiņas ar lielām investīciju iniciatīvām, pamatojoties uz jau esošiem instrumentiem (ES budžets, ESIF);

30.  uzsver, ka konkurences politikas īstenošanai ir būtiska loma vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā, kas veicina inovācijas, produktivitāti, darbvietu radīšanu un visu dalībnieku investīcijas visā vienotajā tirgū un visos uzņēmējdarbības modeļos, tostarp MVU; prasa Komisijai nodrošināt pretmonopolu, valsts atbalsta un uzņēmumu apvienošanās kontroles noteikumu stingru ievērošanu, lai panāktu iekšējā tirgus sekmīgu darbību;

31.  atbalsta kapitāla tirgu savienības veidošanu, vienlaikus norādot uz vajadzību nodrošināt sistēmisko finanšu risku nepalielināšanos, izstrādāt tam nepieciešamo infrastruktūru un nostiprināt uzraudzību, lai veicinātu ilgtspējīgu nebanku kreditēšanu un ilgtermiņa investīcijas reālās ekonomikas atbalstam;

32.  aicina Komisiju novērst vienotā tirgus šķēršļus nolūkā uzlabot uzņēmumu, it īpaši MVU un mikrouzņēmumu, finansēšanas iespējas, lai veicinātu privātā sektora investīcijas; aicina nostiprināt un pilnībā īstenot ES iekšējā tirgus noteikumus un mudina Komisiju ES tirdzniecības politikā konsekventi attīstīt vienotā tirgus ārējo dimensiju, lai veicinātu ES konkurētspēju un patērētāju aizsardzību, vienlaikus izvairoties no negodīgas konkurences ar precēm un produktiem, kas neatbilst ES drošuma, vides un sociālajiem standartiem;

33.  prasa izveidot vērienīgu ES rūpniecības politiku, kas ļautu radīt jaunas preces un ar inovācijas palīdzību pārstrukturēt ražošanas procesus, lai modernizētu ES rūpniecību, vadot šīs nozares digitalizāciju un nodrošinot digitālās prasmes, lai izmantotu šo iespēju;

34.  uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020”, kurā apskatīta konkurētspēja, izaugsme un darbvietu radīšana, sociālās dimensijas mērķim vajadzētu būt situācijas saglabāšanai un uzlabošanai, koordinējot dalībvalstu sociālo politiku, cita starpā nosakot kritērijus vai vajadzības gadījumā pieņemot tiesību aktus, ieviešot sociālo pamatstandartu komplektu, kurā ietilpst, piemēram, valstu nodarbinātības dienestu kvalitāte, ar aktivizācijas pasākumiem saistītu bezdarbnieka pabalstu nodrošināšana, veselības aizsardzības pakalpojumu pieejamība, labas kvalitātes un cenas ziņā pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi, services, arodmācības un mūžizglītība; uzskata, ka šo pamatstandartu īstenošanas uzraudzībā varētu izmantot stratēģijas „Eiropa 2020” sociālos mērķus un rezultātu pārskatu par rādītājiem nodarbinātības un sociālajā jomā;

35.  mudina Komisiju pabeigt un līdz gada beigām iesniegt darbaspēka mobilitātes paketi, apskatot arī darbaspēka mobilitātes negatīvās sekas; prasa īstenot stingras pārrobežu darba inspekcijas, lai cīnītos ar pārkāpumiem; uzskata, ka mobilitāte Eiropā ir viena no pamattiesībām; turklāt aicina Komisiju rīkoties, lai veicinātu Eiropas darba ņēmēju integrāciju un nodarbināmību; atgādina Komisijai par tās apņemšanos attiecībā uz Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu;

36.  pieprasa veikt konkrētas darbības, lai likvidētu nebeidzamo diskrimināciju darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem darba ņēmējiem, ilgstošiem bezdarbniekiem, sievietēm, darba ņēmējiem ar invaliditāti un jauniešiem; atgādina vajadzību risināt ilgtermiņa bezdarbnieku problēmas ne tikai ar izglītību un apmācību, bet arī ar darba tirgu pieejamību, darba meklētājiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu un atbalsta uzlabošanu, mērķtiecīgām darbā pieņemšanas subsīdijām un no nodarbinātības atkarīgiem pabalstiem;

37.  pauž cerību, ka „Garantijas jauniešiem” īstenošana, tostarp atbalsts no Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, sāks nest augļus, un pauž gatavību atbalstīt visas ierosmes, tostarp finanšu iniciatīvas, lai stiprinātu šo ES programmu; aicina Komisiju nodrošināt to, ka izglītība un apmācība joprojām ir tās galvenās prioritātes, tostarp pārdomātu darba tirgum patlaban un nākotnē vajadzīgās prasmes, galveno uzmanību pievēršot augstai kvalitātei, efektivitātei, pieejamībai un vienlīdzībai; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš mūžizglītībai, duālajām sistēmām, diplomu atzīšanai un tādu pasākumu atbalstam, kas paredzēti priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu samazināšanai, lai nodrošinātu to, ka skolēni apgūst rakstpratību, kā noteikts ESAO Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA) un saskaņā ar Līgumā noteiktajām kompetencēm; aicina lielāku uzsvaru likt uz jaunatnes mobilitātes, īpaši māceklības, finansēšanu un sekmēšanu, lai nodrošinātu pieejamo prasmju maksimālu atbilstību vienotajā tirgū piedāvātajām darbvietām;

38.  uzskata, ka piekļuves iespējas izglītībai, tās pieejamība cenas ziņā un kvalitāte ir būtiski, lai neviens bērns netiktu atstāts novārtā, un tāpēc aicina Komisiju apsvērt turpmākās darbības sociālo investīciju veicināšanas jomā, jo īpaši nolūkā samazināt bērnu nabadzību;

39.  atgādina, ka jebkurā jauna tiesību akta priekšlikumā ir jāievēro pareizs līdzsvars starp elastīgumu un drošību gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, kā arī nodarbinātības un sociālie apsvērumi, tostarp novecošanas ietekme un nepieciešamās prasmes; norāda, ka jaunu nodarbinātības un pašnodarbinātības veidu dēļ jēdziens „darba ņēmējs” ir daudzšķautņains un, šī problēma ir jārisina, lai apkarotu nevienlīdzību, kas var apdraudēt mūsu sociālās tirgus ekonomikas taisnīgumu un efektivitāti; atgādina Komisijai savu pieprasījumu līdz 2012. gada beigām pārskatīt Direktīvu 2004/37/EK par darba par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā;

40.  uzsver, cik svarīgs ir kohēzijas politikas atbalsts MVU, kas ir ES izaugsmes un nodarbinātības pamatā, un aicina izveidot sinerģiju starp kohēzijas politikas fondiem, Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME) un programmu „Apvārsnis 2020”;

41.  uzsver, ka jāturpina programmas „Apvārsnis 2020” īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot centieniem pasaules līmeņa pētniecību pārvērst konkrētos produktos un pakalpojumos, kas varētu dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanā;

42.  aicina iesniegt iniciatīvas, lai attīstītu kultūras un radošo nozaru potenciālu kā darbvietu radīšanas un izaugsmes avotu; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi ir īstenot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), un mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar tās rīcības plānu par IĪT pārkāpumu apkarošanu, tostarp pārskatīt IĪT piemērošanas direktīvu, kas neatbilst digitālā laikmeta apstākļiem un nav pietiekama tiešsaistes pārkāpumu apkarošanai, kā arī saskaņā ar Zaļo grāmatu par maksājumu atmaksas un līdzīgām sistēmām, kas varētu nodrošināt ES mēroga tiesības atgūt naudu, kas neapzināti izdota par viltotām precēm; aicina Komisiju pastiprināt ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pilnvaras un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu IĪT īstenošanas jautājumos;

43.  atzinīgi novērtē Komisijas nodomu atsaukt priekšlikumu Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem un uzsver, ka Komisijas jaunā priekšlikuma pamatā, kā teikts paziņojumā par digitālo vienoto tirgu, ir jābūt Parlamenta nostājai pirmajā lasījumā;

44.  uzsver, cik būtiska ir konkurētspējīga finanšu pakalpojumu nozare, kas patērētājiem piedāvā izdevīgus produktus un sniedz pārredzamu informāciju; uzsver, ka tādējādi tiks palielināta patērētāju uzticība finanšu pakalpojumu produktiem;

45.  pauž satraukumu par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko varētu izraisīt fondu biržas burbuļa plīšanas rezultātā izcēlusies ekonomikas un finanšu krīze Ķīnā; brīdina par Ķīnas finanšu pakalpojumu uzbūves sistēmisko trūkumu iespējamām negatīvajām sekām;

Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

46.  atzinīgi vērtē to, ka ir publicēta jauna nodokļu politikas pakete, un aicina Komisiju uz vērienīgu pieeju, lai nodrošinātu taisnīgu nodokļu sistēmu, kuras pamatā ir princips, ka nodokļus maksā tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa, nepieļaujot iekšējā tirgus izkropļojumus un negodīgu konkurenci;

47.  atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija un dalībvalstis ir paveikušas, lai aktīvi atbalstītu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu oāžu izmantošanas, balstoties uz ESAO pieredzi nodokļu labas pārvaldības atbalstam visos attiecīgajos starptautiskajos forumos;

48.  aicina Komisiju nākt klajā ar paziņojumu, lai, pamatojoties uz ESAO kritērijiem, izstrādātu ES definīciju nodokļu oāzēm (jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties); uzskata, ka šī politika būtu jāpapildina ar skaidru priekšstatu par to, kā šāds saraksts varētu tikt izmantots; turklāt aicina Komisiju nākt klajā ar uzlabotu ES iniciatīvu par obligātu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, pat ja konsolidācijas daļa pirmajā posmā ir atlikta uz vēlāku laiku; tam visdrīzāk būs ievērojama administratīva ietekme un būs vajadzīgs netraucēts pārejas režīms;

Savienots un iekļaujošs digitālais vienotais tirgus

49.  noteikti atgādina Komisijai, ka vērienīgs digitālais vienotais tirgus nebūs iespējams bez piemērota mehānisma, kas veicinātu investīcijas uz vietām, un atbalsta vienotā tirgus izvirzīšanu par prioritāti, ņemot vērā iespējas, ko digitālās darbības var dot attiecībā uz darbvietu radīšanu un jaunu uzņēmumu veidošanu, inovāciju veicināšanu, produktivitātes paaugstināšanu, konkurētspējas palielināšanu, un tādējādi nodrošinātu izaugsmi; uzsver nepieciešamību atbalstīt digitālās nozares attīstību, kas katram Eiropas iedzīvotājam garantētu visātrāko pieslēgumu par zemāko iespējamo cenu;

50.  atzīst Komisijas apņēmību atraisīt digitālās ekonomikas potenciālu, koncentrējot darbu trijos virzienos, izvirzot mērķi uzlabot attiecīgo tehnoloģiju pieejamību patērētājiem un uzņēmējiem un uzlabot vidi digitālo pakalpojumu attīstībai; uzsver nepieciešamību sadarboties ar pasaules mēroga regulatoriem konkurences, drošības un drošuma jautājumos; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot vispārēju piekļuvi tīklam, izmantojot ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu, lai pārvarētu digitālo plaisu; atzinīgi vērtē to, ka ir izsludināta Eiropas brīvas datu plūsmas iniciatīva, kurai jānovērš esošie šķēršļi vienotā datu tirgus darbībai;

51.  atbalsta Komisijas centienus pabeigt darbu pie ES datu aizsardzības paketes;

52.  uzskata, ka Digitālā vienotā tirgus stratēģija ir vajadzīga arī nesamērīgu regulatīvu vai neregulatīvu šķēršļu likvidēšanai, lai pilnībā izmantotu rūpniecības digitālās pārveides un pārrobežu e-komercijas potenciālu; uzskata, ka būtu vajadzīgi mērķtiecīgāki pasākumi, lai palielinātu patērētāju uzticību un uzlabotu datu aizsardzību, visā ES pērkot digitālās preces un pakalpojumus, kas abi ir vienlīdz svarīgi, lai Eiropas iedzīvotāji uzticētos digitālajam vienotajam tirgum kā viņu ikdienas dzīves digitalizācijas daļai;

53.  prasa, lai Komisija, pārskatot Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMS) direktīvu, ņemtu vērā nepārtraukto tehnoloģiju konverģenci, sniedzot atbilstīgus ieteikumus nolūkā koriģēt tiesisko regulējumu un pielāgot to turpmākajām vajadzībām; aicina Komisiju turpināt kultūras un radošo nozaru popularizāciju un atbalstīt un veicināt Eiropas kultūras mantojuma gadu; šajā sakarā uzsver, ka kultūras un radošās nozares nodrošina līdz 4,5 % no ES IKP un līdz 8,5 milj. darbvietu un ir svarīgas ne tikai kultūras daudzveidības aspektā, bet arī būtiski veicina sociālo un ekonomisko attīstību visā ES;

54.  sagaida, ka tiks vērienīgi pārskatīta universālā pakalpojuma direktīva, lai nodrošinātu galalietotāju tiesību pielāgošanu pašreizējām vajadzībām;

Autortiesības

55.  aicina turpināt centienus izstrādāt un modernizēt ES intelektuālā īpašuma tiesību aktus, jo īpaši autortiesību jomā, lai padarītu tos digitālajam laikmetam atbilstošus un atvieglotu pārrobežu piekļuvi radošajam saturam ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem visā ES, tādējādi radot juridisko noteiktību un aizsargājot autoru un izpildītāju tiesības; nodrošinot pienācīgu atalgojumu un cīnoties ar digitālo pirātismu, kas saistīts ar vērtību un nodarbinātību radošajās un kultūras nozarēs; aicina Komisiju jebkādās likumdošanas iniciatīvās modernizēt autortiesības balstīties uz neatkarīgiem pierādījumiem; uzskata, ka autortiesībām būtu jāsaglabā sava galvenā funkcija, respektīvi, iespēju nodrošināšana autoriem gūt atlīdzību no tā, ka viņu radītos darbus izmanto citas personas; uzsver, ka ar modernizācijas vai reformu priekšlikumiem nedrīkstētu mazināt reģionu un Eiropas kultūras popularizēšanas tradicionālo metožu būtisko ieguldījumu;

Noturīga enerģētikas savienība ar klimata pārmaiņu politiku, kas vērsta uz nākotni

56.  uzsver, ka enerģētikas savienību var izveidot ar ES pastiprinātu rīcību šādās jomās: konkurencē balstīts iekšējais enerģijas tirgus, stingra Eiropas pārvaldības sistēma, pētniecība un inovācija, jaunas investīcijas pārrobežu infrastruktūrā un starpsavienojumos, lai uzlabotu ilgtspēju un drošību ceļā uz enerģētikas pāreju, kas veicinās izaugsmi un darbvietu radīšanu, un ilgtermiņā mājsaimniecībām un uzņēmumiem piedāvā enerģiju par pieņemamām cenām, tādējādi novēršot un izbeidzot enerģētisko nabadzību;

57.  aicina sekmēt videi draudzīgas investīcijas, tostarp ar stratēģiskā investīciju plāna starpniecību un stabilu ilgtermiņa politikas satvaru, lai veicinātu resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa dioksīda emisijām, pastiprinot ES CO2 emisiju samazināšanas un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas mērķus, kuru īstenošanai ir vajadzīgas investīcijas Eiropas elektrotīklā un jākoncentrējas uz atjaunojamo energoresursu pilnīgāku izmantošanu;

58.  aicina Komisiju pilnībā iesaistīt Parlamentu kopīgajos centienos cīnīties ar globālo sasilšanu, nodrošinot, ka klimata politika tiek ņemta vērā visos ES politikas virzienos, pielāgojot tos reālajām klimata pārmaiņām, un aicina iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai īstenotu 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

59.  aicina Komisiju nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenota Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamiem energoresursiem un priekšlikumi, tostarp no Parlamenta, efektīvam regulējumam, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu vērienīgo mērķu sasniegšanu;

60.  aicina Komisiju iesniegt vairākas iniciatīvas ar mērķi noteikt vērienīgu klimata un enerģētikas satvaru 2030. gadam kā ES ieguldījumu, lai noslēgtu globālu vienošanos par klimatu pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām augstākā līmeņa sanāksmes Parīzē; uzsver, ka ir svarīgi radīt impulsu virzībai uz stabilu, vispārēju, taisnīgu un juridiski saistošu nolīgumu; aicina Komisiju nodrošināt Parīzes sanāksmes pienācīgus pēcpasākumus un iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu nolīguma savlaicīgu ratifikāciju;

61.  prasa izstrādāt tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam ar ETS neaptvertajos sektoros, un pārskatīt tiesisko regulējumu par energoefektivitāti, tostarp par ēku energoefektivitāti, Energoefektivitātes direktīvu un citus pārvaldību saistītus 2030. gada satvara aspektus, un pārskatīt Atjaunojamās enerģijas direktīvu;

62.  mudina Komisiju piešķirt prioritāti arī ES ģeopolitiskajai neatkarībai, izmantojot vienotu ES nostāju sarunās trešām valstīm, tostarp arī laikus pārskatot Gāzes piegādes drošības regulu un lēmumu par informācijas apmaiņas mehānisma ieviešanu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem enerģētikas jomā; uzsver energoapgādes pieejamības, ilgtspējas un drošības svarīgumu; uzsver, ka, lai gan Līgumā ir garantētas katras dalībvalsts tiesības lemt par savu enerģijas avotu struktūru, reģionālā sadarbība (piemēram, Baltijas reģionā, Eiropas dienvidaustrumu reģionā, Eiropas centrālajā un rietumu reģionā un Ziemeļjūras reģionā) ļautu ietaupīt izmaksas un nāktu par labu Eiropas enerģētikas sistēmai;

Vides un veselības jautājumi

63.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par gaisa kvalitātes tiesību aktu paketi un notiekošo REACH regulas īstenošanu; aicina izmantot līdzsvarotāku pieeju ekodizaina pasākumiem, pamatojoties uz to enerģijas taupīšanas potenciālu un tirgus vajadzībām; stingri atbalsta skaidru enerģijas marķējumu, lai nodrošinātu patērētājiem izvēli, un uzstāj, lai tiktu iesniegts jauns priekšlikums par aprites ekonomikas paketi; uzskata, ka investīcijas aprites ekonomikā un stimuli pārejai uz to ir pilnībā savienojami ar Komisijas darbvietu, izaugsmes un konkurētspējas programmu un, samazinot ES atkarību no importētām izejvielām, var radīt situāciju, kurā labumu gūst visas iesaistītās ieinteresētās puses, un sekmētu pāreju uz aprites ekonomiku, izmantojot noslēgta cikla ražošanu un attīstot ilgtspējīgus produktus;

64.  aicina veikt plašus pēcpasākumus sakarā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas starpposma pārskatīšanu un Komisijas ziņojumu „Pārskats par dabas stāvokli Eiropas Savienībā”, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu pilnīgu šīs stratēģijas īstenošanu un sasniegtu bioloģiskās daudzveidības ES mērķus; taču uzsver, ka šo procesu vispār nedrīkst izmantot par aizbildinājumu vēriena mazināšanai attiecībā uz vides aizsardzības būtiski svarīgiem jautājumiem;

65.  aicina Komisiju apsvērt pašreizējās problēmas vides un veselības jomā, kur vides stāvoklis nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, un iesniegt priekšlikumus par plānotajām stratēģijām, it īpaši par zinātniski pamatotiem horizontāliem kritērijiem attiecībā uz endokrīnajiem destruktoriem, kā minēts 7. Vides rīcības programmā; uzsver nepieciešamību virzībai uz vienotu Eiropas veselības tehnoloģiju novērtējumu (HTA) ES līmenī, kas nerada papildu administratīvo slogu, un nepieciešamību risināt ar mikrobu rezistenci saistītās problēmas; sagaida, ka tiks savlaicīgi pieņemti Tabakas izstrādājumu direktīvā paredzētie sekundārie tiesību akti; uzsver nepieciešamību steidzami pārskatīt direktīvu par audiem un šūnām, lai to saskaņotu ar bezmaksas ziedošanas principu, un regulu par uzlabotas terapijas zālēm, kas jāpadara labāk piemērojama MVU;

66.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka jebkādas turpmākas Komisijas ierosinātas iniciatīvas vai tiesību aktu pārskatīšana veselības un pārtikas nekaitīguma jomā tiek balstīta uz drošiem zinātniskiem datiem;

Integrēta un efektīva transporta nozare

67.  aicina Komisiju nodrošināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politikas labāku pārraudzību un pareizu īstenošanu no plānošanas posma līdz īstenošanai; uzsver, ka jāturpina TEN-T tīkla koridoru veidošana, lai savienotu visu ES reģionu transporta tīklus un uzlabotu infrastruktūru un novērstu šķēršļus, jo īpaši austrumu-rietumu virzienā; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot NAIADES II rīcības programmu;

68.  aicina pieņemt konkrētus pasākumus ar mērķi nodrošināt efektīva sabiedriskā transporta pieejamību, izstrādāt pārdomātus un inovatīvus risinājumus un mobilizēt finanšu resursus ilgtspējīgām urbānās mobilitātes un savstarpēji savienotām transporta sistēmu infrastruktūrām, tostarp ilgtspējīgam tehniski inovatīvam transportam un alternatīvām degvielām;

69.  prasa taisnīgu un pareizu cenu noteikšanu ilgtspējīgam transportam, pārskatot Eurovignette direktīvu un satvaru Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu veicināšanai, kā arī izstrādāt ģenerālplānu kooperatīvo intelektisko transporta sistēmu darbības uzsākšanai, pārskatīt direktīvu par ekoloģiski tīru un energoefektīvu automobiļu izmantošanas veicināšanu un pārskatīt noteikumus autotransporta tirgus piekļuves noteikumus ar mērķi paaugstināt tā energoefektivitāti;

70.  aicina Komisiju izpētīt veidus, kā nodrošināt godīgu konkurenci starp transporta operatoriem, risināt jautājumu par autotransporta nozarēs strādājošo darba apstākļiem un uzlabot ceļu satiksmes drošību;

71.  uzsver, ka galvenās prioritātes attiecībā uz aviācijas paketi ir īstenot konkurētspējas stratēģiju, pārskatīt Regulu (EK) Nr. 868/2004, kas attiecas uz negodīgu cenu noteikšanu aviācijas jomā, un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras regulu (Regula (EK) Nr. 216/2008);

Lauksaimniecības un zivsaimniecības politika

72.  pieņem zināšanai Komisijas apņemšanos veikt KLP vienkāršošanu, ierosināto KLP atbilstības pārbaudi un novērtējumu ar mērķi samazināt birokrātiju un likvidēt regulatīvo slogu; prasa iesniegt priekšlikumu, kas palīdzētu īstenot reformu, lai nodrošinātu, ka administratīvais slogs lauksaimniekiem un dalībvalstu iestādēm ir samazināts līdz absolūtam minimumam; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka tiek saglabāta KLP svarīgā loma pārtikas nodrošinājumā, veicināt ES lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozares eksporta pieaugumu un veidot jaunus tirgus, nodrošinot eksportētājiem taisnīgu piekļuvi, un uzsver, ka nedrīkst pazemināt ļoti augstos ES pārtikas nekaitīguma un veselības aizsardzības standartus; aicina stiprināt saikni starp pētniecību, lauksaimniekiem un rūpniecību, izmantojot inovāciju;

73.  aicina Komisiju palīdzēt lauksaimniekiem tirgus krīžu paredzēšanā, nodrošinot jaunus un uzticamus rīkus, kuru mērķis būtu novērst ienākumu zaudējumus, un informējot par mainīgajiem tirgus apstākļiem un, kad iespējams, izmantojot precīzus reāllaika datus;

74.  uzsver, ka ir vajadzīgi stingri pasākumi, ar ko risināt nelīdzsvarotību pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši nolūkā panākt taisnīgumu un pārredzamību attiecībās starp primārajiem ražotājiem, pārstrādātājiem, piegādātājiem un izplatītājiem, un aicina Komisiju analizēt nelīdzsvarotību pārtikas piegādes ķēdē un primāro ražotāju ilgtspējīgo lomu šajā ķēdē;

75.  mudina Komisiju iesniegt daudzgadu pārvaldības plānus, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem reformētās KZP īstenošanai attiecībā uz zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī tiesisko regulējumu par tehniskiem pasākumiem, kuru paredzēts pieņemt jau 2015. gadā, un priekšlikumu pārskatīt kontroles regulu, ievērojot parasto likumdošanas procedūru;

76.  aicina Komisiju, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, turpināt centienus radīt darbvietas, piemērojot aprites ekonomikas koncepciju un izveidojot sinerģijas jūras un jūrlietu nozarē kopumā (zilā izaugsme);

77.  uzsver, ka regulējums attiecībā uz cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju) ir devis rezultātus un būtu jāturpina īstenot 2016. gadā, jo īpaši attiecībā uz nesadarbīgām valstīm un visām organizācijām, kas iesaistītas NNN zvejā; aicina Komisiju nodrošināt visu ES politikas virzienu saskaņotību, tostarp attiecībā uz KZP un tirdzniecības politiku;

78.  uzsver, ka mērķis izveidot vienotu Eiropas ekomarķējumu zvejas un akvakultūras produktiem ir jāīsteno ar ziņojuma palīdzību;

Padziļināta un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība

79.  mudina Komisiju rīkoties atbilstoši „piecu priekšsēdētāju ziņojumam” un iesniegt vērienīgu plānu par to, kā izvirzīt visus nepieciešamos pasākumus ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izturētspējas palielināšanai un pārveidot to par pamatu labākai koordinācijai un strukturālai konverģencei, izmantojot Kopienas metodi;

80.  aicina Komisiju veikt pasākumus ar nolūku panākt, ka dalībvalstis labāk īsteno konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, un paātrināt un panākt strukturālo reformu un ieguldījumu īstenošanu, kuru mērķis ir modernizēt ES ekonomiku, izmantojot sešu un divu tiesību aktu kopumos paredzētos rīkus un ekonomikas pārvaldības tiesību aktus; aicina Komisiju darbā ar valstīm, kam piemērota pastiprināta uzraudzība vai makroekonomikas korekciju programma, pienācīgi ņemt vērā savus pienākumus un pilnvaras atbilstoši sešu tiesību aktu kopumam;

Starptautiskās tirdzniecības politika

81.  atgādina, ka līdzsvaroti tirdzniecības nolīgumi var paredzēt noteikumus par globalizāciju; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas standarti netiktu apdraudēti, un uzsver, ka tirdzniecībai ir sava loma nabadzības apkarošanā un citu valstu attīstības veicināšanā; uzskata, ka tirdzniecības un investīciju šķēršļu likvidēšana visā pasaulē joprojām ir svarīga prioritāte ES tirdzniecības stratēģijā; šajā sakarā norāda, ka Komisijas 2014. gada ziņojumā par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem ir norādīti būtiski un nepamatoti šķēršļi ES tirdzniecības attiecībās ar lielākajām trešām valstīm; tāpēc atkārtoti aicina Komisiju turpināt šo programmu un cīnīties pret nepamatotiem protekcionisma pasākumiem;

82.  norāda uz transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīguma nozīmi; atgādina Komisijai, ka ir svarīgi visa procesa gaitā nodrošināt sadarbību, pārredzamību un informācijas apmaiņu ar Parlamentu;

Citi tirdzniecības jautājumi

83.  aicina Komisiju pirms 2020. gadā plānotās pārskatīšanas regulai par pārejas pasākumiem divpusējiem investīciju līgumiem radīt nepieciešamos instrumentus papildu pasākumiem, kas jāveic, izstrādājot ES investīciju politiku;

84.  aicina Komisiju turpināt darbu pie jauniem un pārskatītiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem un pauž gandarījumu par Komisijas nodomu ierosināt dalībvalstīm direktīvu projektus, ar ko tiktu modernizēti esošie nolīgumi ar Meksiku, Čīli un Turciju;

85.  ar bažām norāda, ka uz priekšu nevirzās sarunas par ES un Indijas BTN, un prasa Komisijai darīt vairāk, lai pārvarētu pašreizējo strupceļu sarunās;

86.  uzsver, ka daudzpusējībai arī turpmāk ir jābūt svarīgam ES tirdzniecības politikas mērķim, un aicina Komisiju strādāt, lai panāktu vienošanos PTO 10. ministru sanāksmē, kas notiks 2015. gada decembrī Nairobi;

Tiesiskuma un pamattiesību telpa, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās

87.  aicina Komisiju apdomāt, kā risināt neatbilstības un nepilnības LES 2. panta un ES pamatvērtību — cilvēka cieņas ievērošanas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošu cilvēku tiesību, ievērošanas — piemērošanā, inter alia ar saistošu instrumentu, kurš balstītos uz objektīvu rādītāju kopumu un tādējādi ļautu pakāpeniski reaģēt uz minēto vērtību, tostarp pamattiesību, pārkāpumiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī; atgādina, ka cilvēktiesību ievērošana būs efektīvi jāīsteno, panākot atbilstību visiem Līguma noteikumiem par demokrātiju;

88.  uzstāj, ka visaptveroša ES un ASV datu aizsardzības nolīguma noslēgšanai un drošības zonas principu pārskatīšanai ir jābūt atbilstīgai un tā nedrīkst pieļaut nekādas juridiskās nepilnības, pamatojoties uz vērienīgu ES datu aizsardzības paketi, kas veido jaunu ES līmeņa tiesisko regulējumu par personas datu aizsardzību;

89.  aicina Komisiju pārskatīt regulu „Brisele IIa” par dalībvalstu ģimenes tiesību normu kolīziju jautājumiem; tādēļ mudina Komisiju novērst starptautisku bērnu nolaupīšanu, izmantojot mediācijas sistēmu, un veicināt īpašas mācības mediatoriem un tiesnešiem, kas izskata starptautiskas lietas, kurās ir iesaistīti bērni, un mudina dalībvalstis centralizēt bērnu nolaupīšanas lietas specializētās tiesās;

90.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta 2015.–2020. gada Eiropas Drošības programma un prioritātes attiecībā uz terorisma apkarošanu, pārrobežu organizēto noziedzību un kibernoziedzību, un pilnībā atbalsta Komisijas iekšējās drošības stratēģijā minētās saistības palīdzēt novērst draudus dalībvalstu iekšējai drošībai saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem un terorismu; uzsver, ka ES ir jāvēršas pret aizvien lielāko pašmāju terorisma apdraudējumu, ko rada „ārvalstu kaujinieki”, proti, personas, kas no valstīm, kurās tās dzīvo vai kuru valstspiederīgie tās ir, dodas uz citu valsti, lai tur veiktu, plānotu vai sagatavotu terora aktus, apmācītu teroristus vai izietu teroristu apmācību, tostarp arī saistībā ar bruņotiem konfliktiem; piekrīt, ka vardarbīga ekstrēmisma novēršanai ir jābūt ES prioritātei;

91.  aicina Komisiju novērst teroristu pārvietošanos, pastiprinot kontroli uz ārējām robežām, sistemātiskāk un efektīvāk pārbaudot ceļošanas dokumentus, novēršot ieroču nelegālu tirdzniecību, identitātes krāpniecisku izmantošanu un apzinot riska zonas; gaida Komisijas jauno priekšlikumu par viedrobežu paketi;

92.  aicina Komisiju veikt pasākumus, ar kuriem uzlabotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ES aģentūrām; aicina Komisiju sniegt atbalstu, lai uzlabotu, aktivizētu un paātrinātu apmaiņu ar tiesībaizsardzības informāciju un padarītu efektīvāku operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm, ātrāk un efektīvāk apmainoties ar attiecīgajiem datiem un informāciju, pilnībā ievērojot pamattiesības un datu aizsardzības principus;

93.  norāda uz Eiropas Drošības programmā izklāstītajiem Komisijas priekšlikumiem par cīņu pret kibernoziegumiem un norāda, ka teroristu organizācijas aizvien biežāk izmanto internetu un sakaru tehnoloģijas, lai plānotu uzbrukumus, izplatītu propagandu un piesaistītu finansējumu; aicina Komisiju mudināt interneta un sociālo mediju uzņēmumus sadarboties ar valdībām un tiesībaizsardzības iestādēm, lai cīnītos ar šo problēmu, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu;

94.  aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu par Eiropas apcietināšanas ordera reformu;

95.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek īstenoti ES tiesību akti, ievērojot transponēšanas termiņus, un aicina Komisiju veikt attiecīgus pasākumus pret dalībvalstīm, kas nav pienācīgi transponējušas Direktīvu 2011/93/ES par seksuālu vardarbību pret bērniem; aicina Komisiju turpināt un pastiprināt centienus uzlabot procedūras, kā identificēt kibermedniekus un kā no viņiem pasargāt bērnus;

96.  mudina Komisiju virzībā uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai ņemt vērā Tiesas atzinumu un atrisināt atlikušos juridiskos sarežģījumus;

97.  mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt pienācīgu ES tiesību aktu īstenošanu tieslietu jomā un censties veikt sistemātiskākus pasākumus saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās;

98.  aicina Komisiju sniegt atbalstu, lai ES varētu aktīvi veicināt dialogu ar globālu partnerību cīņai pret terorismu, cieši sadarbojoties ar tādiem reģionāliem partneriem kā Āfrikas Savienība un Arābu valstu līga, jo īpaši ar Sīrijas un Irākas kaimiņvalstīm un valstīm, kas stipri cieš no šā konflikta, piemēram, Jordāniju, Libānu un Turciju, kā arī šajā sadarbībā ietvert ANO un NATO un jo īpaši ANO Terorisma apkarošanas komiteju;

99.  pauž stingru atbalstu pasākumiem visu veidu diskriminācijas novēršanai un sagaida, ka Komisija iesniegs iniciatīvas ar mērķi stiprināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, seksuālās orientācijas, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai vecuma dēļ;

100.  uzsver, ka rasisma un ksenofobijas palielināšanās Eiropā ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai, jo apdraud demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu; tādēļ aicina Komisiju izvirzīt iniciatīvas rasisma un ksenofobijas apkarošanai Eiropas Savienībā;

101.  ņem vērā Komisijas lēmumu atsaukt priekšlikumu pārskatīt Direktīvu 92/85/EEK par drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm un to, ka Komisija ir gatava pavērt ceļu jaunai iniciatīvai, par ko varētu panākt vienošanos un kas varētu radīt reālus uzlabojumus strādājošo vecāku un aprūpētāju dzīvē, lai panāktu labāku profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu, veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, nodrošinātu minimālo aizsardzību mātēm un samazinātu nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm;

102.  sagaida, ka Komisija 2017. gadu pasludinās par gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai un pastiprinās savus centienus novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un aizsargāt šādas tirdzniecības upurus; šajā sakarā aicina Komisiju uzsākt procedūru ar mērķi panākt ES pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijai); aicina Komisiju pieņemt jaunu atsevišķu stratēģiju par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropā 2015.–2020. gadā, kuras mērķis būtu radīt vienlīdzīgas iespējas, samazināt atalgojuma, nabadzības un pensiju atšķirības starp dzimumiem un apkarot vardarbību pret sievietēm; uzstāj, ka ir jāturpina pievērst uzmanību dzimumu līdzsvaram attiecībā uz iesaistīšanos ar ekonomiku saistītu lēmumu pieņemšanas procesā, un aicina Komisiju pievērsties faktoriem, kas kavē sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā;

Holistiska pieeja migrācijas un patvēruma jomā

103.  vēlreiz aicina patvēruma un migrācijas politikas jomā izmantot visaptverošu un globālu pieeju; uzsver nepieciešamību bēgļa statusa pieprasīšanas procesā garantēt patvēruma meklētāju drošību un panākt, ka bēgļiem nav nepieciešams izvēlēties bīstamus ceļus, kā iekļūt Eiropas Savienībā, novēršot nelikumīgas migrācijas pamatcēloņus un efektīvi cīnoties pret migrantu kontrabandistiem, nostiprinot solidaritāti un līdzatbildību starp visām dalībvalstīm; atbalsta vajadzību migrāciju saistīt ar ES ārējo politiku, sadarbojoties ar izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm; atbalsta Komisijas priekšlikumu sniegt humāno palīdzību; uzsver, ka sakarā ar nesenajiem traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā ir nepieciešami papildu pasākumi, lai novērstu cilvēku bojāeju jūrā; aicina risināt vidēja termiņa un ilgtermiņa sarežģījumus un reaģēt visaptveroši, kā noteikts Eiropas programmā migrācijas jomā; uzsver, ka būtu jāpārskata Zilās kartes direktīva, lai pavērtu iespējas likumīgi migrēt uz ES;

104.  uzsver gatavību strādāt ar jauno ārkārtas pārcelšanas shēmu paātrinātās procedūras ietvaros un pauž apņemšanos vienlaicīgi virzīt uz priekšu visus pārējos Komisijas ierosinos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis neaizkavē pastāvīgas pārcelšanas shēmu; atgādina Padomei, ka Parlaments noteikti atbalsta saistošu pārcelšanas mehānismu, kura pamatā būtu skaidri un labi noteikti kritēriji un kurā ņemtas vērā bēgļu vēlmes;

105.  aicina Komisiju novērst trūkumus attiecībā uz ieslodzījuma apstākļu un patvēruma procedūru kvalitāti Eiropas Savienībā, jo abi šie faktori būtiski ietekmē iespējas efektīvi un sekmīgi risināt migrācijas spiediena radītās problēmas; lai šo mērķi sasniegtu, atbalsta Komisijas priekšlikumus priekšposteņa dalībvalstīm sniegt lielāku palīdzību, izmantojot Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO);

106.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu palielināt atgriešanas sistēmas efektivitāti attiecībā uz tiem patvēruma meklētājiem, kuriem patvērums ir atteikts; tomēr mudina Komisiju pēc pašreizējo pasākumu izvērtēšanas un pārskatīšanas iesniegt priekšlikumu par straujas atgriešanas politiku, ar ko, piemēram, šajā satvarā iekļautu lielāku palīdzību no Frontex; uzstāj, ka visas atgriešanas darbības būtu jāveic, pilnībā ievērojot pamattiesības;

Spēcīgāka globālā dalībniece

107.  uzsver, ka ir svarīgi, lai kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) atbalstam tiktu nodrošināts īstens iekšējais tirgus aizsardzības un drošības jomā, padziļināta sadarbība starp Eiropas aizsardzības nozarēm, nodrošināta konkurētspējīga Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā bāze un īstenota tāda pētniecībai un izstrādei, kā arī iepirkumam drošības un aizsardzības jomā paredzēta pieeja, kas būtu vairāk vērsta uz sadarbību; uzsver, ka Komisijai ir jānāk klajā ar priekšlikumu izveidot Eiropas mēroga piegādes drošības režīmu, kas ir būtisks, lai attīstītu, uzturētu un nodotu kritiskās aizsardzības spējas, kā arī kalpotu par dalībvalstu savstarpējās solidaritātes un uzticības apliecinājumu; pauž pilnīgu atbalstu sagatavošanas darbības sākšanai nolūkā veikt ar KDAP saistītu aizsardzības pētniecību un īstenot izmēģinājuma projektu, ko ierosinājis Parlaments;

108.  uzskata, ka brīvības aizsardzībai un veicināšanai, atbalstam mūsu sabiedrotajiem un zvēriskuma novēršanai ir jāpaliek galvenajam ārpolitikas mērķim, ietverot vajāto reliģisko un citu minoritāšu grupu tiesību aizsardzību;

109.  atgādina savu viedokli, ka, lai gūtu rezultātus, Komisijai būtu jāpārskata kaimiņattiecību politika, izmantojot vispusīgu un konsekventu pieeju attiecībā uz ārējo darbību un iekšpolitiku; prasa veikt Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, pievēršoties šādiem jautājumiem: a) diferencēšanas princips un princips „vairāk par vairāk”, b) iesaistīšanās procesos ārpus kaimiņvalstīm, c) atbalsts demokrātijai, tiesu reformai, tiesiskumam un institucionālo spēju veidošanai, d) daudzveidīgs piedāvājums — prioritārās nozares, e) drošības aspekts, f) reģionālās integrācijas veicināšana;

110.  uzskata, ka ir skaidri jānošķir kaimiņattiecību un paplašināšanās politika; ir pārliecināts, ka paplašināšanās ir bijusi viens no ES veiksmes stāstiem un ka tā būtu jāsaglabā darba kārtībā, izvirzot par prioritāti un objektīvi novērojot reformas kandidātvalstīs līdz termiņa beigām, lai saglabātu to motivāciju un ES spēju izplatīt savas vērtības; atgādina, ka vienīgi šāda perspektīva var motivēt attiecīgās valstis;

111.  prasa vairāk uzsvērt starpreliģiju dialogu, kura mērķis ir analizēt un izprast ar reliģiju saistītās norises, lai veicinātu toleranci un aktīvu iesaisti ES ārpolitikā, vēršoties pret vardarbīgu un ekstrēmistisku radikalizāciju;

112.  turpina atbalstīt starptautisko partneru darbu nolūkā nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, mieru un politiskās reformas dienvidu un austrumu kaimiņvalstīs un atbalsta to valstu centienus, kas vēlas veidot ciešākas saites ar ES, ietverot pieteikumu iesniedzējas valstis, kas strādā, lai izpildītu kritērijus dalībai ES, tostarp veic ekonomiskās, politiskās un sociālās reformas un ievēro cilvēktiesības un tiesiskumu;

113.  uzskata, ka nesenais finanšu tirgus satricinājums Ķīnā ir svarīgs Ķīnas attīstības modeļa pavērsiena punkts un ka ir vajadzīga cieša ES un Ķīnas sadarbība, lai nepieļautu negatīvu ietekmi uz tirdzniecību abos virzienos; aicina Komisiju un augsto pārstāvi izskatīt iespēju atjaunināt ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, novērtēt finanšu riskus un iedibināt abpusēju sadarbību nolūkā nodrošināt labāku tirgus pieejamību uz savstarpības pamata, kas būtu izdevīga gan ES, gan Ķīnai;

114.  mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un trešām valstīm un veikt virkni izmērāmu pasākumu, lai izskaustu sievietēm un meitenēm kaitīgu praksi, tostarp bērnu un piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (FGM), goda slepkavības, piespiedu sterilizāciju, izvarošanu konfliktu apgabalos, nomētāšanu ar akmeņiem un visus citus nežēlību veidus; mudina Komisiju sadarboties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), lai uzlabotu šādas nežēlīgas rīcības upuriem pieejamo palīdzību;

Attīstības politika

115.  uzsver, ka Komisijai Eiropas gadā attīstībai ir jāsasniedz taustāmi rezultāti, un aicina Komisiju izstrādāt un īstenot turpmāko rīcības plānu attiecībā uz Eiropas konsensu par humāno palīdzību ar mērķi nodrošināt konsekvenci un turpināt kopīgi īstenot apņemšanos ievērot humānās palīdzības pamatprincipus — cilvēcību, objektivitāti, neitralitāti un neatkarību;

116.  uzsver, ka attīstības palīdzībai ir jābūt vērstai uz centieniem labas pārvaldības veicināšanai, tiesiskuma nodrošināšanai un korupcijas, nelikumīgu kapitāla plūsmu, naudas atmazgāšanas, nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanai, kā arī visu ieinteresēto pušu, tostarp jaunattīstības valstu valdību un privātā sektora, pārredzamības un atbildības palielināšanai; tādēļ prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu stratēģiju un rīcības plānu šā jautājuma risināšanai jaunattīstības valstīs, lai nodrošinātu arī ES attīstības un sadarbības programmas pielāgošanu un nosacījumu modernizēšanu nolūkā efektīvi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

117.  pievērš uzmanību tam, ka MVU ir jaunattīstības valstu darbvietu un bagātības radīšanas dzinējspēks, radot aptuveni 90 % darbvietu; aicina Komisiju palīdzēt atbalstīt mikrouzņēmumus un MVU un galveno uzmanību pievērst darbam ar partnervalstu valdībām, lai īstenotu reformas ar mērķi samazināt pārmērīgu regulatīvo slogu, apkarot korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, attīstīt valsts finanšu pārvaldību un efektīvas publiskās iestādes, veicināt uzņēmējdarbības un inovācijas garu šajā sakarā un vēl vairāk veicināt piekļuvi mikrokredītiem un mikrofinansējumam;

118.  aicina Komisiju galveno uzmanību pievērst nestabilām valstīm un izstrādāt stratēģijas miera veidošanai un valsts veidošanai; uzsver, ka obligāti ir jāiesaistās strukturālās un ilgtermiņa partnerībās, kas par prioritāru nosaka tiesiskuma ieviešanu un demokrātisku iestāžu izveidi šajās valstīs;

119.  prasa palielināt investīcijas, kas vērstas uz izglītības pieejamību ārkārtas humanitārajās situācijās, tādējādi aizsargājot bērnus krīzes situācijās un atspoguļojot arī nepieciešamību novērst atšķirības starp humāno palīdzību un attīstības palīdzību, sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību;

Demokrātisku pārmaiņu Savienība

Institucionāli jautājumi

120.  mudina Komisiju visu līdz Lisabonas līguma pieņemšanai neizskatīto (regulatīvās kontroles procedūras piemērošanas jomas) lietu tiesību aktus saskaņot ar Lisabonas līgumu attiecībā uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem;

121.  atkārtoti prasa, lai Komisija, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu, iesniegtu priekšlikumu regulai par Eiropas administratīvā procesa tiesībām;

122.  mudina Komisiju prioritāti piešķirt regulas par dokumentu piekļuvi pārskatīšanas atbloķēšanai un ievērot ieteikumus, ko Parlaments sniedzis vairākās rezolūcijās par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem;

123.  pauž ciešu atbalstu iniciatīvai par obligātu pārredzamības reģistru, kura pamatā būtu iestāžu nolīgums; atkārto Parlamenta pieprasījumu iesniegt leģislatīvu priekšlikumu;

124.  aicina Komisiju pastiprināt centienus nodrošināt ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, vienlaikus ņemot vērā juridiskos argumentus, ko nesen izvirzīja Eiropas Savienības Tiesa;

125.  aicina Komisiju izvērtēt sekmīgo Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) zemo īpatsvaru, kas negatīvi ietekmē pilsoņu attieksmi pret šo transnacionālas tiešas demokrātiskas līdzdalības instrumentu, un nodrošināt, ka lēmumi par EPI pieņemamību atbilst ES juridiskajai kompetencei, un sagaida, ka Komisija veiks pienācīgus pasākumus saistībā ar katru sekmīgo EPI, ja tā būs paudusi šādu apņemšanos, un kopumā pievērsīsies šā instrumenta trūkumiem un ierobežojumiem, jo īpaši veicinot procesu un uzlabojot tā nedaudz birokrātiskās un ilgās procedūras, nevilcinoties īstenojot EPI regulas pārskatīšanu, lai tā kļūtu par uzticamu programmas veidošanas instrumentu;

o
o   o

126.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.