Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2132(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0298/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0298/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 10
CRE 27/10/2015 - 10

Balsojumi :

PV 28/10/2015 - 7.2
CRE 28/10/2015 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0376

Pieņemtie teksti
PDF 578kWORD 200k
Trešdiena, 2015. gada 28. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
P8_TA(2015)0376A8-0298/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11706/2015 – C8-0274/2015 – 2015/2132(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par 2016. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2016. finanšu gadam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2015. gada 24. jūnijā (COM(2015)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2015. gada 4. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2015. gada 17. septembrī (11706/2015 – C8-0274/2015),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2016. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Bēgļu krīzes pārvaldība: tūlītēji operatīvie, budžeta un juridiskie pasākumi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā” (COM(2015)0490),

–  ņemot vērā grozījumu vēstules Nr. 1/2016 (COM(2015)0317) un Nr. 2/2016 (COM(2015)0513) attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0298/2015),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2016. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2015. gada 11. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2015. gada 8. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam; atgādina, ka šīs prioritātes ir iekšēja un ārēja solidaritāte, jo īpaši efektīva migrācijas un bēgļu krīzes risināšana, kā arī konkurētspējas veicināšana, radot pienācīgas kvalitātes un augstvērtīgu nodarbinātību un attīstot uzņēmumus un uzņēmējdarbību visā Savienībā;

2.  uzsver, ka Savienība patlaban saskaras ar vairākām nopietnām ārkārtas situācijām, īpaši ar nepieredzēta apmēra migrācijas un bēgļu krīzi; pauž pārliecību, ka ārkārtējas steidzamības un prioritārā kārtā Savienības budžetā ir jārod finanšu resursi, kas atbilstu politiskajiem izaicinājumiem un dotu iespēju Savienībai panākt rezultātus un efektīvi reaģēt uz šīm krīzēm; apzinās, ka migrācijas un bēgļu krīzi nevar atrisināt ar finanšu resursiem vien un ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja gan attiecībā uz tās iekšējo, gan ārējo dimensiju; uzskata, ka ārkārtas situācija prasa ārkārtas pasākumus un ir nepieciešama stingra politiska apņemšanās nodrošināt šim mērķim jaunas apropriācijas; šajā sakarībā uzsver, ka ES budžeta pamatā ir solidaritātes princips; pauž bažas par to, ka bēgļu krīzes laikā, šķiet, ne visās dalībvalstīs solidaritāte izpaužas vienādi; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā ar ES budžetu var rosināt dalībvalstis ieņemt līdzsvarotāku pieeju solidaritātei;

3.  norāda, ka Parlaments no paša sākuma 2016. gada budžetā ir īpašu uzmanību pievērsis migrācijai un bēgļiem; atgādina savus agrākos paziņojumus, proti, to, ka migrācijas plūsmu pārvaldība nozīmē gan iekšēju, gan ārēju solidaritāti un ka, īstenojot vienotu pieeju, būtu jāpiesaista arī ārēji finansēšanas instrumenti, lai novērstu pamatcēloņus problēmām, ar kurām saskaras Savienība; atgādina kopējos līgumus un vienošanās, piemēram, Šengenas acquis un Dublinas regulu(8), kā arī Komisijas priekšlikumu par saistošu krīzes pārcelšanas mehānismu (COM(2015)0450);

4.  tādēļ nolemj nekavējoties nākt klajā ar visaptverošu grozījumu paketi, ar kuru budžeta projekts tiktu palielināts par EUR 1161 miljoniem gan 3. izdevumu kategorijā (“Drošība un pilsonība”), gan 4. izdevumu kategorijā (“Globālā Eiropa”), lai sniegtu sākotnēju atbildi uz migrācijas krīzi; uzsver, ka attiecībā uz šīs krīzes iekšējo dimensiju Parlamenta grozījumi jau pilnībā ietver un saskaņo abas paketes par patvēruma meklētāju pārcelšanu, vienlaikus ierosinot papildu palielinājumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un Savienības aģentūrām šajā jomā; attiecībā uz ārējo dimensiju uzsver vairākus papildu palielinājumus, kas paredzēti konkrētām programmām 4. izdevumu kategorijā, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, attīstības sadarbības instrumentam, humānajai palīdzībai un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam;

5.  tomēr uzsver, ka šie grozījumi būtu jāizskata, ņemot vērā Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 2/2016, kura papildus otrajai pārcelšanas paketei ietver arī citus pasākumus, kas norādīti iepriekšminētajā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumā; pauž nožēlu par to, ka Parlamentam un Padomei nav vairāk laika pārliecināties par minētās grozījumu vēstules piemērotību, taču apzinās, ka ir nepieciešama tūlītēja reakcija un laika ir ļoti maz; uzsver, ka Parlaments pilnībā atbalsta šos jaunos pasākumus un plāno aizstāvēt to finansēšanu no jaunām apropriācijām pat lielākā apmērā, nekā ierosināts paša Parlamenta nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu;

6.  nolemj arī rīkoties saistībā ar krīzi, kura patlaban skar Eiropas lauksaimniekus, īpaši piensaimniecības nozari, un jau nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu iekļaut EUR 500 miljonus ārkārtas atbalsta pasākumiem, par kuriem paziņojusi Komisija; paļaujas, ka Komisijas grozījumu vēstule Nr. 2/2016 ļaus noteikt konkrētās budžeta pozīcijas, kuras šajā sakarībā tiks palielinātas; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pārnest neizlietotās apropriācijas no 2015. gada budžeta krīzes rezerves uz 2016. gada budžetu un norāda, ka šie neizlietotie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu atmaksājumus tiešo maksājumu saņēmējiem, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1306/2013;

7.  atzīst, ka ir jāiegulda daudz vairāk pūļu, lai novērstu Savienības ekonomikas trūkumus, palielinot konkurētspēju, izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu skaitu; uzsver, ka šajā sakarībā galvenā nozīme ir mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sociālajiem uzņēmumiem; tādēļ palielina programmas COSME finansējumu par EUR 16,5 miljoniem; nolemj arī ierosināt jaunas saistības 2016. gadā, lai turpinātu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI), kuras finansējums visā pilnībā tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; atzīst šīs programmas ievērojamo ieguldījumu cīņā pret bezdarbu un ir apņēmības pilns nodrošināt, ka tiek darītas pieejamas vajadzīgās apropriācijas, lai novērstu finansējuma trūkumu šīs programmas īstenošanā; tādēļ 2016. gadam apstiprina EUR 473,2 miljonu palielinājumu, kas atbilst JNI sākotnēji paredzētajam gada finansējumam;

8.  atkārtoti pauž pārliecību, ka no Savienības budžeta nevajadzētu finansēt jaunas iniciatīvas, atņemot līdzekļus jau īstenošanā esošām Savienības programmām un politikas pasākumiem un neievērojot jau dotus politiskus solījumus; atzīst un pilnībā apstiprina lielo politisko un finansiālo atbalstu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības sākšanai, taču plāno ievērot ESIF sarunās doto solījumu, proti, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros pēc iespējas samazināt ietekmi uz programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); tādēļ ierosina 2016. gadā pilnībā kompensēt šo abu programmu finansējuma samazinājumus (EUR 1326 miljoni), kas radušies, nodrošinot līdzekļus ESIF garantiju fondam, lai tās varētu pilnībā sasniegt mērķus, kuri apstiprināti tikai pirms diviem gadiem, pieņemot šo programmu juridisko pamatu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, par ko vienojušies Parlaments, Padome un Komisija, ņemot vērā kopīgo apņemšanos līdz 2016. gada beigām samazināt 2007.–2013. gada kohēzijas programmām paredzēto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu līdz EUR 2 miljardiem; šajā sakarībā kritizē to, ka Padomes ierosinātie samazinājumi ir tiešā pretrunā šim maksājumu plānam; turklāt uzsver, ka ir jānovērš šāda nepārvaldāma uzkrājuma veidošanās nākotnē, un aicina Komisiju šajā nolūkā nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem; šajā sakarībā uzskata, ka neparedzētas maksājumu vajadzības būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām un tādēļ Grieķijai paredzēto EUR 1 miljardu darot pieejamu agrāk par plānoto, proti, 2016. gadā, tas būtu jāfinansē, nepārsniedzot DFS pieejamo maksājumu maksimālo apjomu; uzsver savu ilgstoši ieturēto nostāju, ka maksājumi, kas tiek veikti par saistībām, kuras izriet no elastības instrumenta izmantošanas, ir jārēķina papildus minētajam maksimālajam apjomam;

10.  atjauno visus samazinājumus, ko Padome ierosinājusi budžeta projektā (EUR 563,6 miljoni saistībās un EUR 1421,8 miljoni maksājumos); pauž neizpratni par ierosināto samazinājumu pamatojumu, piemēram, samazinājumu, kas skar programmu “Apvārsnis 2020” un EISI, jo šīs programmas jau ir ietekmējuši līdzekļu pārvietojumi par labu ESIF, un samazinājumu, kas skar attīstības un kaimiņattiecību politikas virzienus, īpaši ņemot vērā nesenos notikumus; pauž bažas par to, ka Padome, ierosinot šādus nozīmīgus budžeta projekta samazinājumus, lielā mērā neņem vērā neapstrīdamo Savienības budžeta pievienoto vērtību; jebkurā gadījumā iebilst pret Padomes nolūku ķerties pie budžeta pozīcijām, kurās ir zems izpildes līmenis vai absorbcijas spēja, jo to nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

11.  pauž nožēlu, ka Komisijas ekspertu grupu sastāvs joprojām nav līdzsvarots, jo tajās pārmērīgi dominē korporatīvās intereses;

12.  secina — lai pienācīgi finansētu šīs akūtās vajadzības un ņemot vērā ļoti ierobežotās DFS rezerves 2016. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā norādītie elastības nodrošināšanas līdzekļi, tostarp pilnībā jāizmanto elastības instruments; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem; šajā sakarībā uzsver, ka vispārējā DFS saistību apropriāciju 2015. gada rezerve būtu jāizmanto, tiklīdz būs izpildīti juridiskie nosacījumi; cer šajā jautājumā panākt iepriekšēju vienošanos ar Padomi un Komisiju;

13.  atgādina saistībā ar politisko vienošanos par DFS pieņemto triju Savienības iestāžu kopīgo paziņojumu par to, ka ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai kā horizontālam principam vajadzētu būt visu Savienības politikas nostādņu pamatā, un prasa visaptverošu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; turklāt atzinīgi vērtē pirmos Savienības budžeta ekoloģizācijas pasākumus; norāda, ka ir jāturpina virzīt šo procesu, lai sasniegtu klimata un videi draudzīgu izdevumu jomā apstiprinātos mērķus;

14.  apropriāciju kopējo līmeni 2016. gadam nosaka EUR 157 427,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 146 459,3 miljonu apmērā — maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

15.  kritizē to, ka arī šogad 1.a izdevumu apakškategoriju ir nopietni ietekmējuši Padomes ierosinātie samazinājumi, proti, saistību samazinājums par EUR 140,9 miljoniem un maksājumu samazinājums par EUR 435,4 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; uzsver, ka aptuveni puse no šiem samazinājumiem skar programmu “Apvārsnis 2020”, kas vēl vairāk samazina šai programmai 2016. gadā pieejamo finansējumu pēc tam, kad daļa tās apropriāciju jau ir pārceltas uz ESIF;

16.  uzsver, ka konsekvences labad vairāki samazinājumi, kurus Padome veikusi daudzās 1.a izdevumu apakškategorijas programmās, pamatojoties uz zemu absorbcijas spēju 2015. gada jūnijā, tagad ir jāatceļ, jo šo programmu īstenošana 2015. gada septembrī ir strauji paātrinājusies; norāda, ka tā ir vispārēja tendence, kas atbilst šo programmu dzīves ciklam; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projekta apmēru Padomes samazinātajās pozīcijās gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

17.  ievērojot savas 2016. gada prioritātes — nodarbinātība, uzņēmumi, uzņēmējdarbība — un rūpīgi izvērtējot līdzšinējo absorbcijas spēju, nolemj ne tikai pilnībā kompensēt ESIF dēļ veiktos programmas “Apvārsnis 2020” un EISI samazinājumus, bet arī ierosināt atsevišķus palielinājumus, kuri pārsniedz budžeta projektā paredzēto summu, programmām COSME, “Apvārsnis 2020”, EaSI un “Erasmus+”;

18.  īpaši uzsver, ka COSME paredzēto apropriāciju agrāka piešķiršana 2014.–2015. gadā ir patiešām apliecinājusi savu lietderību, ņemot vērā to, ka dažos pēdējos gados aizvien palielinās MVU pieprasījums pēc atbalsta piekļuvei tirgiem un finansējuma; tādēļ iebilst pret budžeta projektā iekļauto COSME finansējuma samazinājumu salīdzinājumā ar 2015. gadu un nolemj palielināt apropriācijas šai programmai, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu; atgādina, ka Komisija jau ir norādījusi uz līdzekļu nepietiekamību COSME finanšu instrumentos 2015., 2016. un 2017. gadā, kas liecina par pieejamo apropriāciju un sagaidāmā pieprasījuma neatbilstību; COSME ietvaros aicina ievērojami palielināt apropriācijas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, ņemot vērā, ka ar pieejamajiem resursiem nepietiek, lai segtu ievērojamo pieprasījumu pēc dalības;

19.  aicina Komisiju analizēt finansiālo slogu, ko rada obligātajās sertifikācijas un licencēšanas procedūrās iekļautās maksas un nodevas; mudina Komisiju nodrošināt pienācīgu novērtējumu par šo izmaksu ietekmi uz rūpniecības uzņēmumu un MVU konkurētspēju;

20.  nolemj palielināt finansējumu, pārsniedzot budžeta projektā norādītās apropriācijas, trijām uzraudzības aģentūrām (EBI, EAAPI un EVTI) un ACER, lai nodrošinātu tām pienācīgus resursus paplašināto pienākumu veikšanai;

21.  apstiprina atbalstu ITER programmai un pauž apņemšanos nodrošināt tai atbilstīgu finansējumu; tomēr pauž bažas par šīs programmas iespējamu turpmāku aizkavēšanos un papildu izmaksām, kā arī ar to saistīto iespējamo ietekmi uz Savienības budžetu; tādēļ pauž nožēlu par to, ka nebija spējis novērtēt 2016. gadā ITER paredzētās apropriācijas, ņemot vērā atjaunināto maksājumu plānu un grafiku, kurš tiks iesniegts ITER padomē tikai 2015. gada novembrī; tomēr sagaida, ka šis pārskatītais plāns sniegs pietiekamu apliecinājumu tam, ka Parlamenta ieteikumi, kas norādīti attiecīgajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(9), ir pienācīgi ņemti vērā un ka tiks nodrošināti finansiāli saprātīgi risinājumi un izdevumu efektivitāte; plāno šim jautājumam pievērsties 2016. gada budžeta samierināšanas procedūrā; turklāt uzstāj, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz kopuzņēmuma “Fusion for Energy” iemaksu ITER programmā izlietojumu; prasa izveidot pienācīgu atbildīguma nodrošināšanas mehānismu, kas sniegtu skaidru pārskatu par starptautiskajam projektam nodrošinātā finansējuma apmēru un novērtētu šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti;

22.  rezervē daļu apropriāciju finanšu pārskatu un revīziju standartizācijai un prasa īstenot P. Maystadt ziņojuma ieteikumus par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) uzdevumiem un atbildību, tādējādi stiprinot arī Savienības ietekmi starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā; pauž bažas arī par to, ka nozīmīgajam finansējumam, kuru ES nodrošina IFRS fondam, nav sekojuši vajadzīgie uzlabojumi pārskatatbildības, pārredzamības un demokrātijas jomā;

23.  līdz ar to palielina saistību un maksājumu apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu par attiecīgi EUR 1405,5 miljoniem un EUR 491,5 miljoniem (tostarp izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām) un tādējādi pārsniedzot saistību maksimālo apjomu par EUR 1316,9 miljoniem, kuri būs jāfinansē, izmantojot visus DFS regulā paredzētos elastības nodrošināšanas līdzekļus, pēc tam, kad būs pilnībā izmantotas pieejamās rezerves;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

24.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem saistību apropriāciju samazinājumiem par EUR 3,1 miljonu un, vēl jo vairāk, maksājumu apropriāciju samazinājumiem par EUR 220,1 miljonu 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp ar programmu slēgšanu saistītajās pozīcijās; aicina Padomi paskaidrot, kā šie samazinājumi atbilst, no vienas puses, mērķim samazināt neapmaksāto rēķinu uzkrājumu un, no otras puses, mērķim novērst nevajadzīgus kavējumus un negatīvu ietekmi uz 2014.–2020. gada programmu īstenošanu; atgādina, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika, kuras mērķis ir samazināt Eiropas reģionu atšķirības, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka tādi instrumenti kā Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir būtiski konverģences veicināšanā, attīstības atšķirību mazināšanā un augstvērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveides atbalstīšanā;

25.  norāda uz Komisijas provizorisko novērtējumu, kura pamatā ir dalībvalstu jaunākās prognozes, ka programmu īstenošana kohēzijas politikas jomā 2016. gadā, iespējams, aizkavēsies; pauž satraukumu, ka jebkurš vērā ņemams nepietiekams līdzekļu izlietojums Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu jaunā cikla trešajā īstenošanas gadā laikā, kad programmām būtu jāsāk darboties ar pilnu jaudu, ne tikai negatīvi ietekmēs rezultātu savlaicīgu sasniegšanu uz vietas, bet var arī radīt nopietnas problēmas ar maksājumiem turpmākajos gados, iespējams, no jauna veidojot neapmaksātu rēķinu uzkrājumu; mudina attiecīgās dalībvalstis panākt strauju progresu īstenošanas aizkavēšanās pamatcēloņu novēršanā, piemēram, ātri izraugoties programmu iestādes un nevis vairojot, bet vienkāršojot valsts administratīvās procedūras; ievērojot maksājumu plānu, prasa Komisijai cieši uzraudzīt ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu saistīto maksājumu izmaiņas 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp nodrošinot detalizētas un regulāri atjauninātas prognozes apspriešanai iestāžu sanāksmēs un vajadzības gadījumā sagatavojot attiecīgus priekšlikumus;

26.  atgādina, ka Komisija nav ierosinājusi saistību apropriācijas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai 2016. gadā, jo tai paredzētais finansējums tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulu(10), kurā paredzēta šādas turpināšanas iespēja, nolemj piešķirt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai EUR 473,2 miljonus saistību apropriācijās — tā ir summa, kas atbilst šai programmai sākotnēji paredzētajam gada finansējumam; pauž pārliecību, ka 2015. gadā nevajadzētu beigt finansēt šo svarīgo programmu, ar kuru tiek risināta viena no Savienības visakūtākajām problēmām; uzsver, ka papildu finansējums būtu jāizmanto programmas paplašināšanai, tādējādi palīdzot lielākam skaitam jaunu cilvēku pienācīgas kvalitātes un pastāvīga darba meklējumos; mudina dalībvalstis darīt maksimāli daudz, lai paātrinātu šīs iniciatīvas īstenošanu uz vietas, tādējādi dodot tiešu labumu Eiropas jauniešiem; mudina Komisiju ziņot Parlamentam par Savienības finansētiem pasākumiem cīņā pret jauniešu bezdarbu un šo pasākumu īstenošanā gūtajiem rezultātiem;

27.  ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, palielina saistību apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā par EUR 482,7 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 1164 miljoniem, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu un tādējādi pārsniedzot saistību maksimālo apjomu par EUR 467,3 miljoniem, kuri būs jāfinansē, izmantojot visus DFS regulā paredzētos elastības nodrošināšanas līdzekļus;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

28.  norāda, ka Padome samazināja apropriācijas arī 2. izdevumu kategorijā par EUR 199,9 miljoniem saistībās un EUR 251,1 miljonu maksājumos, tostarp lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un programmai LIFE; uzskata, ka grozījumu vēstule Nr. 2/2016 arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu jebkādai uzticamai Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) apropriāciju pārskatīšanai; attiecīgi atjauno budžeta projektā norādītās summas;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto EUR 500 miljonus vērto visaptverošo ārkārtas pasākumu paketi Eiropas lauksaimnieku atbalstam, īpaši piensaimniecības nozarē, laikā, kad krīt izejvielu cenas un palielinās piena ražošanas apmērs; uzsver, ka vissmagāk tiek skarti attāli apgabali, kur piensaimniecības nozares sociālekonomiskā ietekme nav apšaubāma; iekļauj šo summu savā lasījumā, tādējādi izrādot atbalstu Komisijas paziņojumam, un ar nepacietību gaida tās pilnīgu iekļaušanu samierināšanas procedūras laikā, pamatojoties uz grozījumu vēstuli Nr. 2/2016; uzsver, ka šai paketei būtu jāpapildina to pasākumu virkne, kuri paredzēti, lai novērstu zaudējumus un ilgtermiņa ietekmi, ko Eiropas lauksaimniekiem rada Krievijas piemērotais lauksaimniecības produktu embargo, jo Krievija joprojām ir otrais nozīmīgākais Savienības lauksaimniecības produktu eksporta galamērķis;

30.  uzskata, ka eksporta kompensācijas izkropļo tirdzniecību un ir pretrunā ES mērķiem attīstības jomā; tādēļ atbalsta to pilnīgu atcelšanu;

31.  atkārto, ka ne KLP apropriācijas, ne jebkādas citas budžeta apropriācijas nevajadzētu izmantot letālu vēršu cīņu finansēšanai; atgādina, ka, piešķirot šādu finansējumu, tiek klaji pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Padomes Direktīva 98/58/EK)(11);

32.  uzsver aizvien plašākos Savienības uzdevumus saistībā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbību; tādēļ 2015. gada budžeta apmērā atjauno apropriācijas, kas paredzētas zinātniskajiem ieteikumiem un zināšanām zivsaimniecības nozarē, jo datu vākšanai ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā, un palielina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) budžetu, lai atbalstītu tās lomu kopējās zivsaimniecības politikas koordinēšanā un īstenošanā;

33.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 510,4 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 520,6 miljoniem (tostarp izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām), atstājot rezervi EUR 647,2  miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

34.  atgādina, ka budžeta projektā bija paredzēti palielinājumi drošības un migrācijas jomā, tostarp EUR 150 miljonu vērta programma, lai pārceltu 40 000 personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā rezultātā Komisija pārsniedza šīs izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par EUR 124 miljoniem un ierosināja attiecīgā apmērā izmantot elastības instrumentu; atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi šim nolūkam izmantot elastības instrumentu; tomēr norāda, ka ir nepieciešams ilgtermiņa finanšu plāns migrācijas un bēgļu krīzes risināšanai, un uzskata, ka arī šim jautājumam ir jāpievēršas, pārskatot DFS;

35.  ņemot vērā pašreizējās ārkārtējās migrantu un bēgļu plūsmas, nolemj koncentrēt palielinājumus, paredzot tos AMIF; šajā sakarībā stingri atbalsta otro EUR 780 miljonus vērto paketi vēl 120 000 personu pārcelšanai; nolemj iekļaut vajadzīgo finansējumu savā lasījumā un saskaņot pirmo pārcelšanas paketi ar otro, papildus piešķirot EUR 20 miljonus transporta izmaksu segšanai (EUR 500 uz vienu migrantu Itālijai un Grieķijai); apstiprina EUR 79 miljonus vērtu papildu palielinājumu AMIF vispārējai stiprināšanai; uzsver, ka AMIF ir jānodrošina arī pietiekamas finansēšanas iespējas turpmākajos gados; atgādina, ka Iestāžu nolīguma 17. punktā tiek atļauts palielināt visam programmas darbības laikam paredzēto summu par vairāk nekā 10 %, ja rodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi;

36.  norāda, ka šādi pasākumi ir tikai pirmais solis, lai pilnībā īstenotu solidaritātes principu, kas ir Savienības pamatā; aicina Komisiju un Padomi pilnībā īstenot iepriekšminētajā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumā ierosinātos plānus un skaidri apliecināt apņemšanos nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; uzsver saskaņā ar šo hartu īstenotu atgriešanas operāciju pienācīgas finansēšanas un neizraidīšanas principa nozīmību efektīvas atgriešanas politikas nodrošināšanā, kas ļautu novērst un mazināt nelegālu migrāciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt bēgļus tuvu viņu piederības valstīm un atvieglot patvēruma procedūras dalībvalstīs;

37.  visbeidzot, nolemj kopumā par EUR 26 miljoniem palielināt finansējumu aģentūrām, kuru uzdevumi ir saistīti ar migrāciju, vislielāko palielinājumu (par EUR 12 miljoniem vairāk nekā budžeta projektā) piešķirot Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO); atgādina, ka šai aģentūrai ir svarīga koordinēšanas loma provizorisko pasākumu īstenošanā starptautiskās aizsardzības jomā un to aizvien biežāk aicina palīdzēt skartajām dalībvalstīm;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumu un atbilstošos pasākumus, kas iekļauti grozījumu vēstulē Nr. 2/2016, īpaši visvairāk skartajām dalībvalstīm paredzēto papildu ārkārtas finansējumu EUR 600 miljonu apmērā; pauž gandarījumu par to, ka Komisija uzņemas vadošo lomu šajā jomā un līdz ar to apstiprina Parlamenta lasījumā iestrādāto pieeju; ir gatavs izskatīt turpmākus palielinājumus samierināšanas procedūras laikā;

39.  pauž nožēlu par to, ka Padome samazina saistību apropriācijas par EUR 25,1 miljonu un maksājumu apropriācijas — par EUR 33,6 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; uzskata, ka šie samazinājumi apdraud 3. izdevumu kategorijas programmu un darbību pienācīgu īstenošanu; šajā sakarībā atgādina, ka daži no ierosinātajiem samazinājumiem var šķist nelieli, taču ir jāatceras vairāku svarīgu un vērtīgu programmu salīdzinoši nelielais apmērs, kas tās padara īpaši neaizsargātas samazinājumu gadījumā; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas;

40.  turklāt uzskata par nepieciešamu kopumā par EUR 10,5 miljoniem saistību apropriācijās palielināt finansējumu apakšprogrammām “Kultūra” un “MEDIA”, tostarp ar multividi saistītai rīcībai, ņemot vērā šo apakšprogrammu svarīgo lomu Eiropas galvenās vērtības pārstāvošo kultūras un radošo nozaru atbalstā, kā arī kultūras un radošās nozaru Garantiju fondam, kurš plānots 2016. gadam un paredzēts, lai risinātu izšķiroši svarīgo jautājumu par finansējuma pieejamību MVU un organizācijām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

41.  uzskata par prioritāti arī par EUR 1,5 miljoniem palielināt finansējumu programmai “Eiropa pilsoņiem”, kā arī grozīt šīs programmas budžeta nomenklatūru, izveidojot atsevišķu pozīciju Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanai;

42.  norāda, ka Parlamenta lasījumā iekļautās summas (ietverot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) par EUR 1055,1 miljonu pārsniedz 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālo apjomu un par EUR 931,1 miljonu — budžeta projektā norādīto summu, kā arī palielina maksājumu apropriācijas par EUR 586,5 miljoniem; tādēļ ierosina izmantot jebkādus DFS paredzētus līdzekļus, lai finansētu ar migrāciju saistīto palielinājumu paketi;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

43.  norāda, ka no visām izdevumu kategorijām Padome visvairāk ir samazinājusi 4. izdevumu kategorijas finansējumu gan saistībās (par EUR 163,4 miljoniem), gan maksājumos (par EUR 450,4 miljoniem); ar pārsteigumu norāda, ka visvairāk skarto pozīciju skaitā ir Eiropas kaimiņattiecību instruments (īpaši nabadzība un drošība Vidusjūras reģiona valstīs), attīstības sadarbības instruments (tostarp ar migrāciju un patvērumu saistītais tematiskais mērķis) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (lai gan kandidātvalstis uzņem ievērojamu skaitu bēgļu vai arī atrodas nozīmīgāko migrācijas plūsmu ceļā); uzsver, ka šāda pieeja ir klajā pretrunā Padomes un Eiropadomes paziņojumiem par programmu migrācijas jomā, bēgļu krīzi un sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm;

44.  ņemot to vērā, nolemj atjaunot budžeta projektā norādīto apropriāciju apmēru; norāda, ka stāvoklis maksājumu jomā 4. izdevumu kategorijā joprojām rada īpašas bažas, jo tiek pārnests ievērojams neapmaksātu rēķinu uzkrājums un mākslīgi atlikta līgumsaistību uzņemšanās, lai risinātu pastāvīgi nepietiekamā maksājumu apmēra problēmu; tādēļ apstiprina, ka Komisijas ierosinātie maksājumu apropriāciju palielinājumi bija tikai nepieciešamais minimums, nemaz nerunājot par to, ka nepieredzētā migrācijas un bēgļu krīze pa to laiku ir radījusi papildu izaicinājumus Savienības ārējai darbībai;

45.  papildina migrācijai un bēgļu krīzei paredzēto grozījumu paketi, pieņemot mērķorientētus saistību apropriāciju palielinājumus pirmkārt attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (+ EUR 178,1 miljons), bet arī attīstības sadarbības instrumentu (+ EUR 26,6 miljoni), humāno palīdzību (+ EUR 26 miljoni), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (+ EUR 11,2 miljoni), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (+ EUR 12,6 miljoni) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (+ EUR 1 miljons); atbalsta prioritāšu pārvērtēšanu šajās programmās, ja tas ir nepieciešams, lai koncentrētos uz vissvarīgākajām problēmām, tomēr uzsver, ka tas nedrīkst mazināt centienus, kas saistīti ar attiecīgajos juridiskajos pamatos iekļautajiem sākotnējiem mērķiem, tādējādi radot Eiropas kaimiņreģiona valstu vai citu attiecīgo reģionu destabilizācijas risku; atkārtoti norāda, ka ir jāpieņem visaptveroša un uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, kas migrāciju sasaista ar attīstību un veicina legālo migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm un to iesaistīšanās, lai efektīvi risinātu pašreizējo migrācijas krīzi un jo īpaši trešās valstīs pārvietoto personu vajadzības veselības aprūpes un izglītības jomā; tādēļ uzskata šādus palielinājumus par obligāti nepieciešamiem, lai papildus attiecīgajos juridiskajos pamatos iekļautajiem sākotnējiem mērķiem finansētu vēl citas iniciatīvas;

46.  norāda, ka Savienības Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā tika izveidoti tāpēc, ka Savienības budžetam trūkst elastīguma un finansējuma, lai ātri un visaptveroši reaģētu uz krīzi; uzsver, ka, veicot DFS pārskatīšanu, ir jāatrod visaptverošāks risinājums, lai no Savienības budžeta sniegtu atbalstu humānajai palīdzībai un attīstībai padarītu efektīvāku un ātrāk pieejamu un lai to veiksmīgi apvienotu ar Eiropas attīstības fonda un dalībvalstu piedāvāto divpusējo palīdzību; prasa paredzēt papildu apropriācijas 4. izdevumu kategorijas programmām, kuras īpaši tiktu izmantotas abu trasta fondu finansējuma palielināšanai, kā arī tūlītējai palīdzības sniegšanai ar UNHCR un Pasaules Pārtikas programmas starpniecību; aicina dalībvalstis pāriet no vārdiem pie darbiem un, ilgāk nekavējoties, individuāli iemaksāt vajadzīgos papildu līdzekļus, lai papildinātu ar trasta fondiem saistīto Savienības finansējumu un novērstu finansējuma trūkumu ANO aģentūrām; norāda, ka iespējamo no trasta fondiem finansējamo projektu saraksts vēl vairāk apgāž Padomes apgalvojumus par absorbcijas spējas trūkumu 4. izdevumu kategorijā;

47.  par EUR 40 miljoniem palielina budžeta pozīciju, kas paredzēta atbalstam miera procesam un finansiālai palīdzībai Palestīnai un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA); norāda, ka UNRWA ir būtiska loma tā aizvien lielākā skaita palestīniešu bēgļu atbalstīšanā, kuri tieši cieš no Sīrijas krīzes, kas uzliek papildu slogu šai aģentūrai; pauž bažas par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras UNRWA, un prasa šīs papildu apropriācijas novirzīt uz tās vispārējo fondu pamatizglītības, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu atbalstam;

48.  atgādina — lai mazinātu humanitārās krīzes radītu negatīvu ilgtermiņa ietekmi, ir būtiski nodrošināt, ka tās skartie bērni turpina iegūt izglītību; tādēļ humānās palīdzības budžetā palielina izglītības atbalstīšanai paredzēto finansējumu, lai tas veidotu 3 %, nevis 1 %, un izvirza mērķi līdz 2019. gadam sasniegt 4 % robežu;

49.  apstiprina KĀDP budžeta simbolisku palielinājumu, lai atbalstītu jebkādu iniciatīvu, kuras mērķis ir iekļaut migrāciju kā atsevišķu elementu KDAP civilajās misijās, vienlaikus pilnībā atbalstot EUNAVFOR Med militāro misiju cīņai pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem;

50.  atzinīgi vērtē EĀDD patlaban notiekošo pārdomu procesu saistībā ar ES īpašo pārstāvju nākotni un viņu attiecībām ar EĀDD; uzskata, ka jebkādas izmaiņas ES īpašajiem pārstāvjiem paredzētajā budžeta pozīcijā būtu jāveic tikai pēc pašreizējā pārdomu procesa beigām;

51.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai (+EUR 2 miljoni), lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un samierināšanos;

52.  uzsver — lai īstenotu PTO valstu ministru 9. konferencē saskaņoto tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, būs vajadzīgs lielāks atbalsta finansējums vismazāk attīstītajām un jaunattīstības valstīm; uzsver, ka vajadzīgi saskaņoti Komisijas un dalībvalstu centieni attiecībā uz starptautiskajām finanšu iestādēm, lai novērstu tirdzniecības atbalstam un daudzpusējām iniciatīvām paredzēto apropriāciju samazinājumu un pārkāpumus saistībā ar sadarbību ar atsevišķiem partneriem, kā rezultātā samazinās izdevumu lietderība, kā arī lai nodrošinātu, ka tirdzniecības atvieglošanas nolīgums sekmē attīstību;

53.  nolemj pilnībā izmantot rezervi EUR 261,3 miljonu apmērā, kas budžeta projektā atstāta līdz 4. izdevumu kategorijas saistību apropriāciju maksimālajam apjomam, izmantojot to arī izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, un šajā posmā neveikt tālākus pasākumus; par EUR 132,5 miljoniem palielina arī maksājumu apropriācijas; ar nepacietību gaida rezultatīvu samierināšanas procedūru, kuras pamatā būs šie grozījumi, ņemot vērā arī grozījumu vēstuli Nr. 2/2016; tomēr uzsver, ka ar šo maksimālo apjomu var nepietikt, jo tas ir noteikts krietni pirms nozīmīgajiem notikumiem Ukrainā, Sīrijā, Tunisijā un visās kaimiņvalstīs, Tuvajos Austrumos un Āfrikā kopumā; tādēļ prasa pilnībā izmantot ārkārtas rezerves potenciālu un pieļauj arī DFS paredzēto elastības nodrošināšanas noteikumu turpmāku izmantošanu, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes ārējo dimensiju;

5.izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

54.  norāda, ka Padome šajā izdevumu kategorijā ir veikusi samazinājumus EUR 31,2 miljonu apmērā, no kuriem EUR 19,3 miljoni attiecas uz Komisijas administratīvo budžetu, proti, ēkām, aprīkojumu un galvenokārt darbiniekiem, jo samazinājuma standarta vienotā likme ir palielināta līdz 4,3 %; neredz pamatu Padomes nostājai un atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo taupības politiku pēdējos gados, Komisija administratīvos izdevumus 2016. gadam ierosināja, pierēķinot praktiski tikai gaidāmo inflācijas līmeni, proti, tie bija stabili reālā izteiksmē, un ka Komisija pastāvīgi samazina darbinieku skaitu;

55.  turklāt uzskata šos samazinājumus par patvaļīgiem, ņemot vērā šāda veida izdevumu paredzamību, jo tos lielā mērā nosaka līgumsaistības, un ņemot vērā to ļoti augsto izpildes līmeni, kā ziņojusi Komisija; īpaši norāda, ka Komisijas štatu saraksta aizpildītība sasniedza rekordaugstu līmeni 2015. gada 1. aprīlī, kad 97,8 % vietu bija faktiski aizpildītas; pauž nožēlu par to, ka papildus tam citās izdevumu kategorijās, ne 5. izdevumu kategorijā, Padome samazināja administratīvos un pētniecības atbalsta izdevumus par kopumā EUR 28 miljoniem, lai gan tiem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu programmu veiksmīgu īstenošanu dažādās Savienības politikas jomās;

56.  līdz ar to nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas visās administratīvo un pētniecības atbalsta izdevumu pozīcijās politikas jomās un visās 5. izdevumu kategorijas pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, kā arī apstiprināt nelielu skaitu mazu palielinājumu;

57.  mudina Komisiju nodrošināt, lai OLAF Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta apvienotais budžets tiktu norādīts atsevišķā OLAF 2016. gada budžeta pozīcijā;

Aģentūras

58.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ir ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

59.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi varētu apdraudēt aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējis likumdevējs;

60.  nolemj kopējās migrācijas paketes ietvaros palielināt apropriācijas svarīgākajām aģentūrām, kuras darbojas šajā jomā, proti, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Frontex, Eiropolam, Eurojust, eu.LISA, CEPOL un Pamattiesību aģentūrai, kopumā par EUR 26 miljoniem, jo šīm aģentūrām ir būtiska nozīme pašreizējās akūtās migrācijas plūsmu problēmas efektīvā risināšanā; atzinīgi vērtē budžeta grozījumā Nr. 7/2015 paredzētās papildu apropriācijas un 120 papildu štata vietu iekļaušanu aģentūru štatu sarakstos un sagaida, ka šis lēmums ietekmēs arī 2016. gada un turpmāko gadu budžetu; uzsver, ka krīzes situācija strauji pasliktinās un migrācijas plūsmas ārkārtīgi palielinās; mudina Komisiju sniegt atjauninātu un konsolidētu informāciju par aģentūru vajadzībām pirms budžeta samierināšanas procedūras; aicina Komisiju ierosināt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju tieslietu un iekšlietu aģentūru darbībai: mērķus, misijas, koordināciju, “karsto punktu” izveidi un finanšu resursus;

61.  nolemj arī palielināt 2016. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām, ņemot vērā to paplašinātos pienākumus un lielāko darba slodzi; aicina Komisiju līdz 2017. gadam iesniegt priekšlikumu uz maksām balstītas finansēšanas koncepcijai, kura pilnībā aizstātu pašreizējās dalībvalstu iemaksas, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas iestāžu neatkarību no attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

62.  nolemj arī palielināt apropriācijas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, lai pieejamos resursus labāk saskaņotu ar aģentūru uzdevumiem;

63.  tomēr nevar piekrist Komisijas un Padomes pieejai attiecībā uz aģentūru personālu, tādēļ izdara izmaiņas lielā skaitā štatu sarakstu; vēlreiz uzsver, ka katrai aģentūrai 5 gadu laikā ir jāsamazina štata vietu skaits par 5 %, kā apstiprināts Iestāžu nolīgumā, bet jaunajām štata vietām, kuras nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem kopš 2013. gada, ir jāparedz papildu resursi un tās nedrīkst ņemt vērā, pildot Iestāžu nolīgumā noteikto darbinieku skaita samazināšanas mērķi;

64.  tādēļ vēlreiz uzsver, ka iebilst pret aģentūrām paredzēta pārdales fonda koncepciju, bet atkārtoti apstiprina gatavību atbrīvot štata vietas, panākot aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības palīdzību vai pat — attiecīgā gadījumā — analizējot apvienošanās iespējas, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru;

65.  vēlreiz uzsver, ka nozaru finansētas štata vietas neietekmē Savienības budžetu un tādēļ uz tām nevajadzētu attiecināt darbinieku skaita samazināšanu; uzsver, ka to, kā līdzsvarot mainīgo darba slodzi, neaizpildot visas pieejamās štata vietas, vajadzētu atstāt attiecīgās aģentūras ziņā;

66.  tādēļ izdara izmaiņas vairākos aģentūru štatu sarakstos, ņemot vērā iepriekš minētās prioritātes, kas saistītas ar personāla apmēra saskaņošanu ar papildu uzdevumiem, savukārt citus štatu sarakstus maina, lai tos vairāk saskaņotu ar reālu 5 % samazinājumu 5 gadu laikā un lai no maksām finansētām štata vietām piemērotu atšķirīgu pieeju; atgādina, ka samazināšana par 5 % piecu gadu laikā tika ieviesta administratīvo izmaksu samazināšanas nolūkā; šajā sakarībā uzsver, ka papildu štata vietas štatu sarakstā nenozīmē, ka uzreiz tiek ietekmēts Savienības budžets, jo aģentūras štata vietas aizpilda, vadoties pēc savām vajadzībām, un tādēļ ne vienmēr visas to štatu sarakstos iekļautās vietas tiek aizpildītas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

67.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Maksājumi

68.  vēlreiz uzsver, cik nozīmīgs ir kopīgais maksājumu plāns 2015.–2016. gadam, par kuru pirms budžeta procedūras vienojās Parlaments, Padome un Komisija un kurš atspoguļo šo triju iestāžu apņemšanos samazināt neizpildīto maksājumu uzkrājumu; norāda, ka visas trīs iestādes vienojās pilnībā sadarboties, lai 2016. gada budžetā apstiprinātu tādu maksājumu apropriāciju apmēru, kas ļauj sasniegt minēto mērķi, un ka Komisija attiecīgi aprēķināja 2016. gadam pieprasītās maksājumu apropriācijas; uzskata, ka jebkādi pasākumi nepārvaldāma maksājumu uzkrājuma ierobežošanai ir jāapvieno ar centieniem panākt produktīvāku viedokļu apmaiņu un uzlabot Padomes, no vienas puses, un Parlamenta un Komisijas, no otras puses, gatavību sadarboties; atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu Savienības budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem;

69.  pauž nožēlu, ka Padome, neraugoties uz Komisijas šajā sakarībā ierosinātajiem pieticīgajiem palielinājumiem un pietiekamajām rezervēm, nolēma samazināt maksājumu apropriācijas par EUR 1,4 miljardiem gan pozīcijās, kas saistītas ar programmu pabeigšanu, gan programmās, kuras sāk darboties ar pilnu jaudu, un tādējādi apdraudot “nenormālā” uzkrājuma likvidāciju; atgādina, ka programmām, kurām piemēro tiešu pārvaldību, maksājumu apropriāciju trūkums izpaužas ne tikai neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājumā, bet arī mākslīgi aizkavētā programmu īstenošanā, piemēram, atliekot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un/vai jaunu līgumu parakstīšanu;

70.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās maksājumu summas visās Padomes samazinātajās pozīcijās, pieņemot, ka maksājumu apmērs, kuru Komisija ierosinājusi budžeta projektā, ir tāds, kāds nepieciešams maksājumu plāna mērķu sasniegšanai;

71.  piemērojot atbilstošu koeficientu, palielina maksājumu apropriācijas visās tajās pozīcijās, kurās ir grozīts saistību apropriāciju apmērs, ņemot vērā jomas, kurām raksturīga strauja līdzekļu izmaksa vai liela steidzamība, piemēram, “Erasmus+”, abas pārcelšanas sistēmas, UNRWA un humānā palīdzība; palielina maksājumu apropriācijas par vēl EUR 1 miljardu, lai ar jaunām apropriācijām pilnībā segtu Grieķijai paredzēto maksājumu agrāku piešķiršanu; ņemot vērā iepriekšējo izpildes līmeni, nolemj arī palielināt maksājumus Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

72.  atgādina, ka Parlamenta 2016. gada tāme tika noteikta EUR 1 823 648 600 apmērā, kas atbilst palielinājumam par 1,6 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu; turklāt atgādina, ka EUR 15 miljoni ir īpaši paredzēti steidzamām investīcijām drošībā un kiberdrošībā, tādējādi 2016. gada budžeta kopējais apmērs ir EUR 1 838 648 600;

73.  norāda, ka kopš 2015. gada 15. jūnija, kad tika pieņemta Parlamenta 2016. gada tāme, ir izveidota jauna politiskā grupa un ka šo Parlamentā notikušo strukturālo izmaiņu dēļ ir vajadzīgas papildu apropriācijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām politiskajām grupām;

74.  pilnībā kompensē šos palielinājumus, samazinot apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas rezervei neparedzētiem izdevumiem, deputātu vispārējai piemaksai, kvalifikācijas celšanai, telpu iekārtošanai, enerģijas patēriņam, datu elektroniskai apstrādei un telekomunikācijām — ieguldījumiem projektos un mēbelēs;

75.  pieņem zināšanai Prezidija 2015. gada 7. septembra secinājumus saistībā ar gaidāmo 2016. gada budžeta lasījumu Parlamentā, kuros ierosināts transponēt budžetā tā nesenos lēmumus un tehniskos pielāgojumus; apstiprina šīs nelielās, Prezidija ierosinātās tehniskās izmaiņas, kuras ietver apropriāciju pielāgojumus, kas neietekmē budžeta kopējo apmēru, un štatu saraksta pielāgojumus, kā arī budžeta nomenklatūras atsevišķu aspektu atjaunināšanu;

76.  tādēļ nemaina sava 2015. gada 29. aprīļa plenārsēdē pieņemtā 2016. gada budžeta kopējo apmēru, saglabājot to EUR 1 838 648 600 līmenī;

77.  uzsver, ka politisko grupu darbs nav administratīvs darbs; šī iemesla dēļ apstiprina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu(12), 2015. finanšu gadu(13) un 2016. gada tāmi(14);

78.  atgādina, ka politiskajām grupām kopš 2012. gada nav bijis atļauts pieņemt jaunus darbiniekus un ka to vajadzības iepriekšējos finanšu gados ir tikušas segtas tikai daļēji;

79.  atkārtoti pauž apņemšanos īstenot Iestāžu nolīguma 27. punktu un samazināt savu darbinieku skaitu par 1 %;

80.  uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā to vairākās rezolūcijās ir pieprasījis ievērojams šā Parlamenta deputātu vairākums;

Izmaiņas štatu sarakstā

81.  šādi samazina Ģenerālsekretariāta2016. gada štatu sarakstu par 57 vietām (mērķis — samazināt darbinieku skaitu par 1 %): 4 AD14, 13 AD13, 2 AD12, 1 AD9, 2 AD8, 1 AD5, 2 AST11, 1 AST10, 3 AST9, 8 AST8, 7 AST7, 4 AST6, 3 AST5, 2 AST4, 1 AST3, 1 AST1 pastāvīga štata vieta un 2 AST4 pagaidu štata vietas; atgādina, ka šī pasākuma ietekme uz budžetu jau tika ņemta vērā, sagatavojot tāmi;

82.  saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem pārveido 80 AST pastāvīgās štata vietas (25 AST11, 10 AST10, 5 AST8, 15 AST7, 5 AST6, 5 AST5, 5 AST4, 5 AST3 un 5 AST2) par 80 AST/SC1 vietām;

83.  veic šādas tehniskas korekcijas: svītro trīs AST7 vietas un trīs AST6 vietas un pievieno sešas AST5 vietas un svītro štatu saraksta 1. zemsvītras piezīmi, ņemot vērā, ka attiecīgā procedūra pēdējos gados nav tikusi izmantota;

84.  atļauj izveidot 43 jaunas pagaidu štata vietas (2AD7, 19 AD5, 5 AST5, 5 AST3 un 12 AST1) un paaugstināt vienu AD 10 pagaidu štata vietu par AD 14, ņemot vērā papildu vajadzības, kas saistītas ar jaunas politiskās grupas izveidi;

Darbinieku skaita samazināšana par 5 %

85.  atgādina, ka Parlaments trešo gadu pēc kārtas īsteno mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, pienācīgi ņemot vērā Iestāžu nolīguma burtu un garu; uzsver, ka šajā nolūkā kopš 2014. gada no tā štatu saraksta ir izņemta 171 pastāvīga štata vieta(15); uzsver, ka, lai pilnībā īstenotu mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, līdz 2018. gadam būtu jāveic vēl divas ikgadējas samazināšanas par 57 štata vietām(16);

86.  uzsver, ka saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu 5 % samazinājuma mērķis ir samazināt darbinieku skaitu salīdzinājumā ar štatu sarakstu 2013. gada 1. janvārī, lai kompensētu darba laika pagarināšanu no 37,5 stundām līdz 40 stundām nedēļā; uzskata, ka šis samazinājums ir jāpiemēro konstantai darba slodzei un tādēļ, veicot aprēķinus, to nedrīkst attiecināt uz jauniem pienākumiem un uzdevumiem;

87.  norāda — atbilstoši Parlamenta paplašinātajām prerogatīvām un jaunajiem uzdevumiem kopš 2013. gada un svarīgām strukturālām izmaiņām, tādām kā internalizācijas procesi, kad darbiniekus pēc iespējas nodrošināja ar iekšējas pārcelšanas palīdzību, jaunas štata vietas tika veidotas tikai tad, kad tas bija ļoti nepieciešams; nolemj uz šīm papildu vietām neattiecināt centienus samazināt darbinieku skaitu par 5 %;

88.  mudina Komisiju, kad tā uzrauga, kā Parlaments īsteno darbinieku skaita samazināšanas mērķi, ņemt vērā jaunos papildu apsvērumus, tādus kā pastāvīga darba slodze, politiskajām grupām piemērotais izņēmums, internalizācija, kuru kompensē samazinājumi ārējo pakalpojumu budžeta pozīcijās, kā arī jaunas prerogatīvas un uzdevumi;

89.  uzsver, ka darbinieku skaita samazināšanai par 5 % nevajadzētu apdraudēt pienācīgu Parlamenta darbību un tā pamatpilnvaru īstenošanu, kā arī nevajadzētu ietekmēt tā izcilību likumdošanas jomā vai deputātu un darbinieku darba apstākļus;

90.  atgādina, ka nekāda vienošanās nevar atņemt Eiropas Parlamentam un Padomei suverēno brīvību veikt izvērtējumu un pilnvaras katru gadu lemt par budžeta saturu;

Citi ar darbiniekiem saistīti jautājumi

91.  atgādina, ka jaunu štata vietu nepieciešamība Ģenerālsekretariātā būtu jāsedz ar darbinieku iekšēju pārcelšanu, ja vien jaunu vietu izveides nepieciešamība nav pienācīgi pamatota un apliecināta;

92.  atgādina, ka jebkādai Parlamenta darba vai procedūru reorganizācijai nevajadzētu pasliktināt darbinieku darba apstākļus vai sociālās tiesības neatkarīgi no ieņemamā amata;

93.  atkārtoti norāda — lai nodrošinātu deputātiem pienācīgu atbalstu parlamentāro darbību veikšanā, ir nepieciešams rast jaunu līdzsvaru starp reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu skaitu; pieņem zināšanai, ka ģenerālsekretārs šī mērķa sasniegšanai ir iesniedzis Prezidijam priekšlikumu; atzīmē Prezidijā panākto vienošanos, kas pēc būtības atbilst Parlamenta prasītajam iepriekš minētajā 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta tāmi; atzinīgi vērtē lēmumu nekavējoties īstenot šo vienošanos.

94.  atkārtoti pauž apņemšanos atbalstīt daudzvalodību Parlamenta darbā, saglabājot augstus standartus mutiskās un rakstiskās tulkošanas jomā; aicina ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai tās analīzes un novērtējuma rezultātus, ko viņš uzsāka pēc tam, kad neizdevās panākt vienošanos par jaunajiem tulku darba apstākļiem (2015. gada pavasarī); sagaida, ka ģenerālsekretārs liks lietā visu vajadzīgo elastību, lai deputātiem nodrošinātu augstas kvalitātes mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus;

95.  aicina ģenerālsekretāru sniegt detalizētu pārskatu par visām Parlamenta štata vietām 2014.–2016. gadā, tostarp vietu sadalījumu pa dienestiem, kategorijām un līguma veidiem;

Nekustamā īpašuma politika

96.  atgādina, ka Budžeta komiteja būtu regulāri jāinformē par jauniem pavērsieniem Parlamenta ēku politikā un ar to būtu savlaicīgi, t. i., pirms līguma slēgšanas, jāapspriežas saistībā ar visiem ēku projektiem, kuri ietekmē budžetu; apstiprina, ka visu ēku projektu finansiālā ietekme tiks cieši uzraudzīta;

97.  uzskata, ka ar ēku projektiem saistītie lēmumi būtu jāpieņem pārredzamā lēmumu pieņemšanas procesā;

98.  vēlreiz atkārto prasību iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2016. gada sākumā, gatavojoties Parlamenta 2017. finanšu gada tāmes izstrādei; aicina ģenerālsekretāru laicīgi pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2016. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai iespējamu ilgtermiņa stratēģiju laikposmam līdz 2025. gadam;

99.  norāda, ka kopš 2014. gada nav nodrošinātas apropriācijas investīcijām Konrad Adenauer ēkas (KAD) celtniecībā Luksemburgā; atgādina, ka 2016. gada tāme ietvēra tikai apropriācijas to darbu un pakalpojumu segšanai, kuri tieši jāapmaksā Parlamentam — galvenokārt projekta pārvaldībai, tehniskajām ekspertīzēm un konsultācijām; aicina ģenerālsekretāru līdz šī gada beigām novērtēt 2015. gada budžetā neizlietoto līdzekļu apmēru un novirzīt tos KAD projektam, izmantojot pārvietojuma pieprasījumu 2015. gada beigās, lai pēc iespējas novērstu turpmākus ar ēkām saistītus procentu maksājumus;

Deputātu izdevumi

100.  atgādina aicinājumu nodrošināt lielāku pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas Parlamentam;

101.  prasa izvērtēt rezultātus, kādus devusi apvienotās darba grupas izraudzītā brīvprātības pieeja nolūkā ierobežot deputātu un darbinieku lidojumus biznesa klasē, kā arī iespējamos veidus, kā panākt izdevīgākus tarifus, lai samazinātu deputātu un darbinieku ceļa izdevumus;

IV iedaļa — Tiesa

102.  pauž nožēlu, ka neraugoties uz aizvien pieaugošo Vispārējās tiesas darba slodzi un plānoto reformu, Komisija ir samazinājusi darbinieku skaitu par 20 vietām, tādējādi riskējot ar darba sastrēgumu veidošanos un apdraudot netraucētu un ātru tiesiskuma nodrošināšanu; tādēļ nolemj atjaunot Tiesas sākotnēji pieprasītās 20 štata vietas;

103.  pauž nožēlu, ka Padome ir palielinājusi darbinieku atalgojumam piemērojamo standarta samazinājuma likmi no 2,5 % līdz 3,2 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 1,55 miljoniem un ir pretrunā Tiesas štata vietu ārkārtīgi augstajam aizpildītības līmenim (98 % 2014. gada beigās) un augstajam budžeta izpildes līmenim (99 % 2014. gadā); tādēļ nosaka standarta samazinājuma likmi budžeta projektā norādītajā apmērā un atceļ ar šo likmi saistīto apropriāciju samazinājumu, lai nodrošinātu, ka Tiesa spēj pienācīgi tikt galā ar lietu skaita ievērojamo palielinājumu un pilnībā izmantot tai piešķirtās štata vietas;

104.  turklāt nolemj atjaunot septiņas Tiesas sākotnēji pieprasītās štata vietas, lai tā spētu izpildīt divkāršo prasību nostiprināt Tiesas drošuma un drošības nodaļu nolūkā labāk aizsargāt darbiniekus, apmeklētājus un dokumentus, un vienlaikus īstenotu Vispārējās tiesas reglamenta jauno 105. pantu, kurā prasīts izveidot ļoti drošu sistēmu, kura ļautu konkrētās lietās iesaistītām pusēm nodrošināt informāciju un materiālus, kas saistīti ar Savienības vai dalībvalstu drošību vai to starptautiskajām attiecībām;

105.  šajā pašā sakarībā uzsver, ka drošībai un Tiesas ēku novērošanai ir nepieciešami resursi, un tādēļ nolemj šajā jomā atjaunot summas, kuras Padome ierosināja samazināt, līdz budžeta projektā norādītajam apmēram;

106.  atceļ pašreizējo komandējumiem paredzēto rezervi un aizstāj to ar jaunu, kurā iekļautie līdzekļi būs pieejami, tiklīdz Tiesa publicēs informāciju par tiesnešu ārējo darbību, kā Parlaments to pieprasījis rezolūcijā par Tiesas 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(17);

V iedaļa — Revīzijas palāta

107.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,76 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

108.  atjauno visas pārējās Padomes samazinātās pozīcijas, lai Revīzijas palāta varētu īstenot savu darba programmu un sagatavot plānotos revīzijas ziņojumus;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

109.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai šī komiteja varētu segt savas vajadzības un tikt galā ar turpmāko darbinieku skaita samazināšanu saistībā ar sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un komiteju;

110.  nolemj arī atjaunot summas, kas budžeta projektā paredzētas ceļa un uzturēšanās izdevumiem;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

111.  no vienas puses, samazina atalgojumu un piemaksas par summu, kas atbilst 66 paaugstinājumiem un četrām papildu štata vietām, kas nav ņemtas vērā budžeta projektā, lai atspoguļotu šo vietu pārcelšanu uz Parlamentu;

112.  no otras puses, palielina virkni pozīciju (ārējie pakalpojumi tulkošanai, trešās puses, komunikācija, reprezentācijas izdevumi, politisko grupu komunikācija, komandējumi, uzkopšana un uzturēšana), lai tās vairāk atbilstu pašas komitejas aplēsēm un lai komiteja varētu īstenot savu politisko darbību un pildīt pienākumus;

113.  visbeidzot, atjauno summas, ko Padome samazinājusi komitejas ēku drošības un novērošanas jomā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu drošības pasākumiem, ja 2016. gadā drošības apdraudējuma līmenis tiktu paaugstināts (līdz dzeltenajam).

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

114.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par EUR 135 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Ombuda ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Savienības iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai ļautu Ombudam izmantot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

115.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžetu par EUR 135 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Datu aizsardzības uzraudzītāja ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Savienības iestāžu labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas, lai ļautu Datu aizsardzības uzraudzītājam pildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

116.  uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums EĀDD, lai tas spētu tikt galā ar ģeopolitiskās nenoteiktības radītajiem izaicinājumiem un nodrošināt Savienības nozīmi pasaulē; tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētās summas visās pozīcijās un svītro Padomes pieņemtās rezerves, kuras saistītas ar eiro kursa svārstībām;

o
o   o

117.  pauž pārliecību, ka Savienības budžets var dot ieguldījumu, lai efektīvi novērstu ne tikai sekas, bet arī pamatcēloņus krīzei, ar kuru Savienība patlaban saskaras; tomēr uzskata, ka neparedzēti notikumi, kas ietekmē visu Savienību, būtu jārisina, apvienojot spēkus un piesaistot papildu līdzekļus Savienības līmenī, nevis apšaubot iepriekšējas saistības vai atgriežoties pie ilūzijas, ka ir iespējami tikai valsts līmeņa risinājumi; tādēļ uzsver, ka elastības nodrošināšanas mehāniski ir paredzēti tam, lai būtu iespējams kopīgi un ātri reaģēt, un tie būtu jāizmanto visā pilnībā, lai kompensētu DFS maksimālo apjomu uzliktos ierobežojumus;

118.  uzsver, ka nepilnus divus gadus pēc pašreizējās DFS stāšanās spēkā Komisijai ir nācies divreiz pieprasīt elastības instrumenta izmantošanu un neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu, lai segtu steidzamas un neparedzētas vajadzības, kuras nav bijis iespējams finansēt, ievērojot pašreizējās DFS maksimālos apjomus; norāda arī to, ka saistību vispārējā rezerve 2015. gadā, kas ir pirmais tās darbības gads, tika nekavējoties visā pilnībā izlietota, un bija jāsamazina līdzekļi divām svarīgām Savienības programmām, lai būtu iespējams finansēt jaunas iniciatīvas; uzsver — tā kā līdzekļi tika darīti pieejami agrāk, proti, 2014.–2015. gadā, vairākām Savienības programmām, sākot ar 2016. gadu, ir pieejams mazāk saistību apropriāciju vai to nav vispār; tādēļ uzskata, ka ir skaidri redzams, ka DFS maksimālie apjomi daudzās izdevumu kategorijās ir pārāk mazi un paralizē Savienības darbību jomās, kurās tā ir visvairāk nepieciešama, savukārt DFS pieejamie elastības nodrošināšanas mehānismi jau ir izmantoti visā pilnībā; uzskata, ka šāda notikumu attīstība pamato īstenu DFS vidusposma pārskatīšanu; šajā sakarībā 2016. gadā ar nepacietību gaida vērienīgus Komisijas priekšlikumus;

119.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0061.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0263.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (OV L 255, 30.9.2015., 395. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
(11) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437).
(13) Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036).
(14) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172).
(15)—67 štata vietas 2014. gadā, -47 štata vietas 2015. gadā un -57 štata vietas 2016. gadā.
(16) Tā kā ir pieņemts politisks lēmums no šī aprēķina izslēgt politiskās grupas, samazinājumu piemēro štatu saraksta Ģenerālsekretariāta daļai (štata vietu skaita atsauce (1 %): -57).
(17) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa (OV L 255, 30.9.2015., 118. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika