Pieņemtie teksti - Dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisija ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2013/0443(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A8-0249/2015
Iesniegtie teksti : A8-0249/2015		Debates : PV 28/10/2015 - 6 CRE 28/10/2015 - 6 PV 23/11/2016 - 7 CRE 23/11/2016 - 7		Balsojumi : PV 28/10/2015 - 7.7 CRE 28/10/2015 - 7.7 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi PV 23/11/2016 - 10.3 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P8_TA(2015)0381 P8_TA(2016)0438

Pieņemtie teksti

907k

421k

Trešdiena, 2015. gada 28. oktobris - Strasbūra

Dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisija ***I

P8_TA(2015)0381

A8-0249/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu (COM(2013)0920 – C7-0004/2014 – 2013/0443(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums

(2) Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju.

__________________

18 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", COM (2012) 710, 29.11.2012.

Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)

(4a) Dalībvalstis un Savienība ir puses 2013. gada Minamatas konvencijai par dzīvsudrabu, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, samazinot dzīvsudraba emisijas no esošajiem un jauniem avotiem. Šai direktīvai būtu jādod ieguldījums dzīvsudraba emisiju samazināšanā Eiropas Savienībā, kā noteikts Komisijas 2005. gada 28. janvāra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu un Minamatas Konvenciju par dzīvsudrabu.

Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums

(6) Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai to pielāgotu Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.

(6) Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu starptautisko saistību ievērošanu.

Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums

(8) Šai direktīvai būtu arī jāveicina Savienības tiesību aktos izklāstīto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšana un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, samazinot īslaicīgo klimatu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu, kā arī jāuzlabo gaisa kvalitāte globālā mērogā.

(8) Šai direktīvai izmaksu ziņā efektīvā veidā būtu arī jāveicina Savienības tiesību aktos izklāstīto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšana un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, papildus samazinot īslaicīgo klimatu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu, kā arī jāuzlabo gaisa kvalitāte globālā mērogā un uzlabojot sinerģiju ar Savienības klimata un enerģētikas politiku un nodrošināt dublēšanās novēršanu ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši šī direktīva būtu jāsaskaņo ar jauno Savienības un starptautisko rīcību klimata pārmaiņu jomā, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un visaptverošu un saistošu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
8.aapsvērums (jauns)

(8a) Šai direktīvai būtu arī jādod ieguldījums to veselības aprūpes izmaksu samazināšanā, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu Eiropas Savienībā, uzlabojot ES pilsoņu dzīves kvalitāti, kā arī veicinot pāreju uz zaļo ekonomiku.

Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
8.bapsvērums (jauns)

(8b) Lai samazinātu jūras transporta radītās emisijas, ir jānodrošina pilnīga un savlaicīga Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) noteikto robežvērtību ieviešana un stingri jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/33/ES1a. Turpmāka rīcība vajadzīga arī kuģošanas radīto emisiju kontrolei. Būtu lietderīgi Savienībai un dalībvalstīm apsvērt iespējas definēt jaunas emisiju kontroles jomas un turpināt darboties SJO, lai šīs emisijas samazinātu vēl vairāk.

______________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/33/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā (OV L 327, 27.11.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums

(9) Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020. un 2030. gadam. Lai nodrošinātu demonstrējamus panākumus ceļā uz 2030. gada saistību izpildi, dalībvalstīm 2025. gadā būtu jāsasniedz starpposma emisiju līmeņi, kas noteikti, izmantojot lineāru trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadā un tiem, kas noteikti kā emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam, ja vien tas nerada nesamērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis nevar tādā mērā ierobežot 2025. gada emisijas, tām būtu jāpaskaidro iemesli ziņojumos atbilstīgi šai direktīvai.

(9) Lai ierobežotu gaisa piesārņojošo vielu emisijas atmosfērā un efektīvi sekmētu Savienības mērķa sasniegšanu panākt tādu gaisa kvalitāti, kas nerada būtiskas negatīvas sekas un riskus veselībai un samazina paskābināšanos un eitrofikāciju izraisošo piesārņojošo vielu uzkrāšanos zem piesārņojuma kritiskajām slodzēm un līmeņiem, šajā direktīvā valstīm ir noteiktas emisiju samazināšanas saistības 2020., 2025. un 2030. gadam.

Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums

(11) Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi un starpposma emisiju līmeņa panākšanu, dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības, ņemot vērā emisiju samazinājumus starptautiskajā jūras satiksmē, ja emisijas šajā nozarē ir mazākas nekā emisiju līmeņi, kas rastos, ievērojot Savienības tiesību standartus, ieskaitot Padomes Direktīvā 1999/32/EK21 noteiktos degvielas sēra satura ierobežojumus. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un starpposma emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām elastīguma iespējām, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.

(11) Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto šādas elastīguma iespējas, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.

__________________

21 Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums

(12) Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības, sasniegtu starpposma emisiju līmeņus un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK23 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.

(12) Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK23 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.

__________________

23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums

(13) Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās NH3 un PM2,5 emisijas gaisā, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj lauksaimniecības nozarei piemērojami pasākumi. Dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot ne vien šajā direktīvā izklāstītos pasākumus, bet arī citus pasākumus ar tādu pašu ekoloģisko rādītāju līmeni, kurus īstenotu specifisku vietējo apstākļu dēļ.

(13) Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās NH3, CH4 un PM2,5 emisijas atmosfērā, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj lauksaimniecības nozarei piemērojami pasākumi. Šiem pasākumiem vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīviem un balstītiem uz konkrētu informāciju un datiem, ņemot vērā zinātnes jaunākās atziņas un dalībvalstu līdz šim veiktos pasākumus. Lai mēģinātu samazināt šīs emisijas, būtu vēlams izstrādāt NH3 izmantošanas labas lauksaimniecības prakses Savienības līmeņa pamatnostādnes. Dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot ne vien šajā direktīvā izklāstītos pasākumus, bet arī citus pasākumus ar tādu pašu ekoloģisko rādītāju līmeni, kurus īstenotu specifisku vietējo apstākļu dēļ.

Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
13.aapsvērums (jauns)

(13a) Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās emisijas, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj pasākumi, kas piemērojami visās attiecīgajās jomās, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā, autotransportā, attiecībā uz mobilajām mašīnām un iekārtām, kabotāžas un iekšzemes kuģniecību, apkuri un šķīdinātājiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām īstenot ne tikai šajā direktīvā noteiktos, bet arī citus pasākumus ar ekvivalentiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ņemot vērā konkrētus vietējos apstākļus.

Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
13.bapsvērums (jauns)

(13b) Veicot lauksaimniecības nozarei piemērojamos pasākumus, kuri jāiekļauj nacionālajās gaisa kvalitātes kontroles programmās, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā ņemta vērā to ietekme uz mazajām un vidējām saimniecībām un ka šīs ietekmes nerada ievērojamas papildu izmaksas, kuras šādas saimniecības nevar atļauties. Gaisa kvalitātes uzlabošanās būtu jāpanāk ar samērīgiem pasākumiem, kas nodrošina šādu lauku saimniecību nākotni. Nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jānodrošina lopkopības un piesārņojuma kontroles līdzsvars.

Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
13.capsvērums (jauns)

(13c) Pasākumus, ko veic saskaņā ar nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām, lai novērstu NH3, CH4 un PM2,5 emisijas lauksaimniecības nozarē, vajadzētu atzīt par tādiem, kas ir tiesīgi saņemt finansiālo atbalstu saskaņā ar, inter alia, lauku attīstības fondu, jo īpaši pasākumiem, kas saistīti ar mazām un vidējām lauku saimniecībām, kam nepieciešamas ievērojamas izmaiņas īstenotajā praksē vai būtiskas investīcijas, piemēram, ekstensīvai ganīšanai, agroekoloģijai, anaerobai lauksaimniecības atkritumu pārstrādei biogāzes ražošanai un mājokļu sistēmām ar zemām emisijām.

Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
14.aapsvērums (jauns)

(14a) Gaisa kvalitātes uzlabošanai, it īpaši pilsētās, valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj pasākumi slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju samazināšanai šajās teritorijās.

Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
15.aapsvērums (jauns)

(15a) Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un saskaņā ar Tiesas judikatūru, būtu jānodrošina plaša sabiedrības piekļuve tiesu iestādēm, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un izpildi un lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot vidē, kas ir adekvāts personas veselības un labklājības nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
15.bapsvērums (jauns)

(15b) Ir nepieciešamas vides inspekcijas un tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu šīs direktīvas un saskaņā ar to pieņemto pasākumu efektivitāti un sasniegtu tās mērķus.

Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
15.capsvērums (jauns)

(15c) Novērtējot sinerģiju starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta veiktais pētījums „Gaisa kvalitāte — papildu ietekmes novērtēšana uz mijiedarbību starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku”.

Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums

(20) Lai nodrošinātu konsekvenci starp šo direktīvu un 1998. gada Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ir jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK26.
___________________

(20) Lai nodrošinātu konsekvenci starp šo direktīvu, Direktīvu 2008/50/EK un 1998. gada Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ir jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK26.
___________________

26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un Direktīvu 96/61/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).

Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums

(21) Lai ņemtu vērā tehniskos sasniegumus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā, kā arī III pielikuma 1. daļā, IV un V pielikumā noteikto ziņošanas norādījumu grozīšanu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21) Lai ņemtu vērā tehniskos sasniegumus, būtu Komisijai uz noteiktu laiku jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā, kā arī III pielikuma 1. daļā, IV un V pielikumā noteikto ziņošanas norādījumu grozīšanu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
26.aapsvērums (jauns)

(26a) Kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm valsts regulējums pēc iespējas lielākā mērā būtu jāpieskaņo šai direktīvai.

Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1.a daļa (jauna)

Šīs direktīvas mērķis ir ierobežot paskābināšanos un eitrofikāciju veicinošu piesārņotājvielu, ozona prekursoru, primāro cieto daļiņu un sekundāro cieto daļiņu prekursoru emisijas atmosfērā, tādējādi sekmējot:

a) Savienības ilgtermiņa mērķi panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas publicētajām pamatnostādnēm par gaisa kvalitāti, nerada būtiskas negatīvas ietekmes un riskus cilvēka veselībai un videi;

b) Savienības bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu mērķu sasniegšanu, samazinot paskābināšanos un eitrofikāciju izraisošu piesārņotājvielu, tostarp piezemes ozona, līmeņu samazināšanos zem piesārņojuma kritiskajām slodzēm un līmeņiem;

c) Savienības tiesību aktos noteikto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu;

d) klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu, samazinot īsmūža klimatu piesārņojošo vielu emisijas un uzlabojot sinerģiju Savienības klimata un enerģētikas politikas jomā.

Jo īpaši šī direktīva jāsaskaņo ar jauno Savienības un starptautisko rīcību klimata pārmaiņu jomā, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un visaptverošu un saistošu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts

2. "Ozona prekursori" ir slāpekļa oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi, metāns un oglekļa monoksīds.

2. "Ozona prekursori" ir slāpekļa oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi un oglekļa monoksīds.

Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a "kritiskā slodze" ir vienas vai vairāku piesārņojošo vielu ietekmju kvantitatīvs novērtējums, līdz kādam saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām nav nozīmīgas kaitīgas ietekmes uz noteiktiem jutīgiem vides elementiem;

Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3.b punkts (jauns)

3.b "kritiskais līmenis" ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā vai plūsma uztvērēju virzienā, virs kuras saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām var būt tieša kaitīga ietekme uz tādiem recipientiem kā cilvēki, ekosistēmas vai materiāli;

Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4.a punkts (jauns)

4.a "piezemes ozons" ir troposfēras pašā apakšējā daļā esošais ozons;

Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4.b punkts (jauns)

4.b "gaistošie organiskie savienojumi" (GOS) ir visi organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri veidojas cilvēka darbības rezultātā un no kuriem saules gaismas klātbūtnē reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var rasties fotoķīmiskie oksidētāji;

Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 6.a punkts (jauns)

6.a "valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija" ir kilotonnās izteikts kalendārā gada laikā dalībvalstij atļautais vielas emisijas maksimālais apjoms;

Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 9. punkts

9. "Starptautiskā jūras satiksme" ir braucieni jūrā un piekrastes ūdeņos jebkura karoga kuģi, izņemot zvejas kuģus, kuri atstāj vienas valsts teritoriju un iebrauc citas valsts teritorijā.

svītrots

Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 12.a punkts (jauns)

12.a "ES ar emisijas avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā" ir regulas vai direktīvas, kurās neatkarīgi no šajās regulās vai direktīvās noteiktajām saistībām ir izvirzīts mērķis daļēji vai kopumā mazināt sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) emisijas, īstenojot ietekmes mazināšanas pasākumus avota līmenī, tostarp vismaz, bet ne tikai, samazinot emisijas atbilstoši:

– Direktīvai 94/63/EK1a,

– Direktīvai 97/68/EK1b,

– Direktīvai 98/70/EK1c,

– Direktīvai 1999/32/EK1d,

– Direktīvai 2009/126/EK1e,

– Direktīvai 2004/42/EK1f,

– Direktīvai 2007/46/EK1g, tostarp Regulai (EK) Nr. 715/20071h,

Regulai (EK) Nr. 79/20091i,

Regulai (EK) Nr. 595/20091j un Regulai (EK) Nr. 661/20091k,

– Direktīvai 2010/75/ES1l,

– Regulai (ES) Nr. 167/20131m,

– Regulai (ES) Nr. 168/20131n,

– Direktīvai 2014/94/ES1o.

_______________________

1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).

1b Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp).

1c Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp).

1d Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

1e Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/126/EK par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos (OV L 285, 31.10.2009., 36. lpp.).

1f Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).

1g Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

1h Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ("Euro 5 " un "Euro 6") un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

1i Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 79/2009, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK, (OV L 35, 4.2.2009., 32. lpp.).

1j Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

1k Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

1l Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

1m Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

1n Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

1o Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 12.b punkts (jauns)

12.b "ieinteresētā sabiedrības daļa" ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kurai ir intereses attiecībā uz gaisa piesārņojuma emisijām atmosfērā; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka ieinteresētie ir nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību, patērētāju organizācijas, organizācijas, kuras pārstāv visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas un citas veselības aprūpes struktūras, kuras atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām.

Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.

1. Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5), antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020., 2025. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.

Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)

1.a Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās metāna (CH4) antropogēnās emisijas, izņemot atgremotāju mājlopu zarnu radītā metāna emisijas, saskaņā ar valstu emisiju samazināšanas saistībām, kas piemērojamas no 2030. gada, kā tas noteikts II pielikumā.

Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – 1. daļa

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, kuri nerada nesamērīgas izmaksas, lai ierobežotu to 2025. gada SO2, NOx, NMGOS, NH3, PM2,5 un CH4 antropogēnās emisijas. Šo emisiju līmeņus nosaka, pamatojoties uz pārdotās degvielas daudzumu, izmantojot lineāru samazinājuma trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadam un emisiju līmeņiem, kas noteikti emisiju samazināšanas saistībās, kas piemērojamas no 2030. gada.

2. Dalībvalstis ziņojumos, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar 9. pantu, sniedz aktualizētu informāciju par emisiju samazināšanas saistību izpildes gaitu.

Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – ievaddaļa

3. Attiecībā uz 1. un 2. panta izpildi neņem vērā šādas emisijas:

3. Attiecībā uz 1. punkta izpildi netiek ņemtas vērā šādas emisijas:

Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

(d) emisijas starptautiskajā jūras satiksmē, neskarot 5. panta 1. punktu.

(d) emisijas no starptautiskās jūras satiksmes.

Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts

1. Lai panāktu saskaņā ar 4. panta 2. punktu 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un izpildītu II pielikumā izklāstītās valstu emisiju samazināšanas saistības, kuras NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemēro no 2030. gada, dalībvalstis var kompensēt starptautiskajā jūras satiksmē radīto NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumu ar NOx, SO2 un PM2,5 emisijām, kas tajā pašā gadā radušās no citiem avotiem, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

svītrots

(a) emisiju samazinājums ir bijis tajos jūras apgabalos, kuri ietilpst dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai piesārņojuma kontroles zonās, ja tādas zonas ir izveidotas;

(b) dalībvalstis ir pieņēmušas un īstenojušas efektīvus monitoringa un pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu elastīguma iespējas atbilstīgu izpildi;

(c) dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai starptautiskajā jūras satiksmē panāktu zemāku NOx, SO2 un PM2,5 emisiju līmeni nekā to emisiju samazinājumu, kas tiktu panākts, ievērojot NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemērojamos Savienības standartus, un ir pierādījušas, ka šo pasākumu rezultātā ir radušies papildu emisiju samazinājumi;

(d) tās nav kompensējušas vairāk par 20 % no NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar c) apakšpunktu, ja vien minētās kompensācijas rezultātā nerodas neatbilstība II pielikumā izklāstītajām valstu emisiju samazināšanas saistībām 2020. gadam.

Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

2. Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības un panākt starpposma emisiju līmeņus, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:

2. Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:

Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis var sagatavot koriģētus valsts SO2, NOx, NH3, NMGOS un PM2,5 emisiju gada pārskatus saskaņā ar IV pielikumu, ja, piemērojot uzlabotas emisiju inventarizācijas metodes, kas atjauninātas saskaņā ar zinātnes atziņām, būtu konstatējama valsts emisiju samazināšanas saistību neizpilde vai neatbilstība starpposma emisiju līmeņiem.

3. Dalībvalstis var sagatavot koriģētus valsts SO2, NOx, NH3, NMGOS un PM2,5 emisiju gada pārskatus saskaņā ar IV pielikumu, ja, piemērojot uzlabotas emisiju inventarizācijas metodes, kas pilnveidotas saskaņā ar zinātnes atziņām, būtu konstatējama valsts emisiju samazināšanas saistību neizpilde.

Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts

4. Dalībvalstis, kuras plāno piemērot 1., 2. un 3. punktu, par to informē Komisiju līdz 30. septembrim gadā pirms attiecīgā pārskata gada. Minētajā informācijā iekļauj attiecīgās piesārņojošās vielas un nozares, un, ja iespējams, apmēru, kādā tas ietekmēs valstu emisiju pārskatus.

4. Dalībvalstis, kuras plāno piemērot šajā direktīvā paredzētās elastības iespējas, par to informē Komisiju līdz 31. decembrim gadā pirms attiecīgā pārskata gada. Minētajā informācijā iekļauj attiecīgās piesārņojošās vielas un nozares, un, ja iespējams, apmēru, kādā tas ietekmēs valstu emisiju pārskatus.

Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 1. daļa

5. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pārskata un novērtē, vai jebkādu elastīguma iespēju izmantošana konkrētajā gadā atbilst attiecīgajām prasībām un kritērijiem.

5. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pārskata un novērtē, vai elastīguma vai pielāgojuma iespēju izmantošana konkrētajā gadā atbilst attiecīgajām prasībām un kritērijiem.

Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 2. daļa

Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu.

Ja Komisija sešu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā deviņu mēnešu laikā no attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu. Šim lēmumam pievieno pamatojumu.

Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6. punkts

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot noteikumus 1., 2. un 3. punktā norādīto elastīguma iespēju izmantošanai, saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot noteikumus 2. un 3. punktā norādīto elastīguma iespēju izmantošanai, saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
6. pants –1. punkts

1. Dalībvalstis izstrādā un pieņem nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu saskaņā ar III pielikuma 2. daļu, lai atbilstīgi 4. pantam ierobežotu savas ikgadējās antropogēnās emisijas.

1. Dalībvalstis izstrādā un pieņem nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu saskaņā ar III pielikuma 2. daļu, lai atbilstīgi 4. pantam ierobežotu savas ikgadējās emisijas un sasniegtu šīs direktīvas mērķus saskaņā ar 1. pantu.

Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

(aa) izskata emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu efektivitāti un ņem vērā emisiju samazinājumus, kas panākti vai, ja dalībvalsts piešķir prioritāti saviem emisiju samazināšanas pasākumiem, samazinājumus, kurus var panākt, piemērojot spēkā esošos Savienības tiesību aktus;

Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)

(ab) par prioritāti noteikt konkrētus politikas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt veselības riskus neaizsargātām iedzīvotāju grupām un nodrošināt atbilstību ekspozīcijas samazināšanas mērķa vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar XIV pielikuma B iedaļu Direktīvā 2008/50/EK;

Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

(b) ņem vērā nepieciešamību samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes mērķiem tās teritorijā un — attiecīgā gadījumā — kaimiņos esošajās dalībvalstīs;

(b) samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes mērķiem tās teritorijā, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktajām robežvērtībām un — attiecīgā gadījumā — kaimiņos esošajās dalībvalstīs;

Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) kvantificēt papildu emisiju samazinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu āra gaisa kvalitātes līmeņus, kas ir vienādi vai zemāki par līmeņiem, ko ieteikusi Pasaules veselības organizācija;

Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)

(bb) kvantificēt emisiju papildu samazinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vides aizsardzībai kritiskās slodzes un līmeņus;

Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – bc punkts (jauns)

(bc) identificēt pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu ba) un bb) apakšpunktā minētos mērķus;

Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) ar fiskāliem stimuliem atbalstīt investīciju novirzīšanu tīrām un efektīvām tehnoloģijām un ilgtspējīgai ražošanai;

Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)

(cb) novērtēt apjomu, kādā dažādiem valstu ģeogrāfiskajiem reģioniem ir konkrētas vajadzības un grūtības gaisa piesārņojuma novēršanai;

Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

(da) nodrošina, ka attiecīgās kompetentās iestādes uzrauga dalībvalstu noteikto pasākumu efektivitāti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un, ja nepieciešams, ir pilnvarotas rīkoties.

Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.a punkts (jauns

2.a Komisija nodrošina, ka visa ar emisijas avotiem saistītā ES politika gaisa piesārņojuma jomā atbilst uzdevumam un sekmē ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu.

Šim nolūkam Komisija un dalībvalstis nekavējoties vienojas par jaunu priekšlikumu regulai par emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), kuru patlaban izskata.

Jauno tipa apstiprināšanas testa metodi piemēro ne vēlāk kā 2017. gadā un nodrošina, ka tādu piesārņotāju kā NOx un cieto daļiņu (PM2,5 un PM10) emisijas tiek efektīvi ierobežotas saskaņā ar atbilstības faktoriem, kas reprezentē reālus braukšanas apstākļus. Jaunie testi ir neatkarīgi un pārredzami.

Šie atbilstības faktori ir stingri noteikti un kvantificēti tā, lai reprezentētu tikai RDE testa procedūras nenoteiktību.

Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.b punkts (jauns)

2.b Dalībvalstis izveido regulāru un ārkārtas vides inspekciju, tirgus uzraudzības un publiskas ziņošanas sistēmu par mobilajiem un stacionārajiem piesārņojuma avotiem, lai nodrošinātu, ka politika un pasākumi reālos apstākļos efektīvi samazina emisijas.

Līdz ... * Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu par ekspluatācijas uzraudzības testēšanas un publiskas ziņošanas Savienības mēroga sistēmu par emisiju standartu ievērošanu vieglajiem kravas automobiļiem, ko administrē attiecīgā kompetentā iestāde, lai verificētu transportlīdzekļu un to dzinēju atbilstību Euro 6 prasībām visā to aprites cikla lietderīgās ekspluatācijas laikā.

______________

* Divi gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas.

Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)

3.a Dalībvalstis var atbalstīt mazemisiju avotu pakāpenisku izskaušanu transporta un degvielas apgādes nozarē, veicinot šļūteņu neblīvu savienojuma aizstāšanu ar bezemisiju tehniku.

Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts

(b) ja dalībvalstis lemj par 5. pantā izklāstīto elastīguma iespēju izmantošanu.

(b) ja dalībvalstis izlemj izmantot vienu no 5. pantā minētajām elastīguma iespējām.

Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Valstu nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās norāda, vai dalībvalstis plāno izmantot elastīguma iespēju saskaņā ar 5. pantu.

Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 5. punkts

5. Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem apspriežas ar publiskajām un kompetentajām iestādēm, uz kurām — jo tām ir specifiski ar vidi saistīti pienākumi gaisa piesārņojuma, kvalitātes un pārvaldības jomā — visticamāk, attiecas gaisa piesārņojuma kontroles valstu programmu īstenošana, par nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu un jebkādiem nozīmīgiem atjauninājumiem pirms tās pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem nodrošina pārrobežu apspriedes.

5. Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem apspriežas ar kompetentajām iestādēm, uz kurām — jo tām ir specifiski ar vidi saistīti pienākumi gaisa piesārņojuma, kvalitātes un pārvaldības jomā — visticamāk, attiecas gaisa piesārņojuma kontroles valstu programmu īstenošana, par nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu un visiem atjauninājumiem pirms tās pabeigšanas. Šajās apspriešanās iesaista attiecīgās vietējās vai reģionālās iestādes, kas atbild par emisiju samazināšanas politikas īstenošanu īpašās zonās un/vai aglomerācijās, un neizslēdzot zonas un/vai aglomerācijas, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka ar attiecīgās ieinteresētās sabiedrības daļas locekļiem apspriešanās notiek nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu izstrādāšanas un pārskatīšanas sākuma posmā un pirms šādu programmu atjauninājumu pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvas 2008/50/EK 25. pantu, nodrošina pārrobežu apspriedes.

Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 5.a punkts (jauns)

5.a Valstu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu projektu pārskatīšanai dalībvalstis izraugās savas neatkarīgas ekspertu struktūras, lai novērtētu informācijas precizitāti un atbilstību, politiku un pasākumus, kas izklāstīti šajās programmās. Šā pārskata rezultātus dara publiski pieejamus pirms nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projekta publicēšanas, lai veicinātu sabiedrības konstruktīvu līdzdalību.

Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisija sniedz norādījumus par tiem emisiju samazināšanas pasākumiem, kas nav iekļauti III pielikuma 1. daļā, tostarp mājokļu apkuri un autotransportu, ko dalībvalstis var iekļaut savās nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās.

Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 8. punkts

8. Komisija var sagatavot vadlīnijas par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu izstrādi un īstenošanu.

8. Komisija sagatavo pamatnostādnes par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu izstrādi un īstenošanu.

Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 9. punkts

9. Komisija ar īstenošanas aktiem var arī precizēt dalībvalstu gaisa piesārņojuma kontroles programmu formu un informāciju, kas tajā iekļaujama. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

9. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē arī dalībvalstu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu formu un informāciju, kas tajā iekļaujama. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
6.apants (jauns)

6.a pants

Tīra gaisa fonds

Komisija atvieglo piekļuvi finanšu atbalstam, lai palīdzētu nodrošināt iespējas veikt attiecīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos mērķus.

Tas inter alia ietver pieejamo finansējumu saskaņā ar:

a) lauksaimniecības finansējumu, tostarp finansējumu, kas pieejams saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2020. — 2014. gadam ar grozījumiem 2017. gada starpposma pārskatīšanā, lai iekļautu gaisa kvalitāti kā „sabiedrisku labumu”, jo īpaši attiecībā uz amonjaku un metānu vai tiem abiem, lai dalībvalstīm un to attiecīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm dotu iespējas sekmēt emisiju samazināšanu ar īpašiem pasākumiem un ar to saistītajai palīdzībai;

b) pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” turpmākām darba programmām;

c) Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;

d) vides un klimata pasākumu finansēšanas instrumentiem kā LIFE;

e) visām iepriekš minētā kombinācijām.

Komisija nodrošina, ka finansēšanas procedūras ir vienkāršas, pārredzamas un pieejamas dažādos valdības līmeņos.

Komisija izvērtē iespēju izveidot vienas pieturas aģentūras, kur var vienkārši noskaidrot pieejamos līdzekļus un procedūras, lai piekļūtu projektiem, kas risina gaisa piesārņojuma problēmas.

Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts

4. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 5. panta 1. punktu izmanto kādu no elastīguma iespējām, attiecīgā gada informatīvajā pārskata ziņojumā ietver šādu informāciju:

svītrots

(a) NOx, SO2 un PM2,5 emisiju daudzumu, kas būtu radies, ja nebūtu izveidotas emisiju kontroles zonas;

(b) emisiju samazinājumu līmeni, kas panākts dalībvalsts emisiju kontroles zonas daļā saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

(d) jebkādu papildu informāciju, kas, pēc dalībvalstu domām, ļautu Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pilnībā novērtēt tos nosacījumus, ar kuriem saskaņā ir īstenots elastīgums.

Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 7. punkts

7. Dalībvalstis sagatavo emisiju pārskatus, tostarp pielāgotus emisiju pārskatus, emisiju prognozes un informatīvu pārskata ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu.

7. Dalībvalstis sagatavo emisiju pārskatus, tostarp attiecīgā gadījumā pielāgotus emisiju pārskatus, emisiju prognozes un informatīvu pārskata ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu.

Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts

1. Dalībvalstis, ja iespējams, nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

1. Dalībvalstis nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts

2. Dalībvalstis vajadzības gadījumā koordinē gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu ar citām monitoringa programmām, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/50/EK un Direktīvu 2000/60/EK30.

2. Dalībvalstis koordinē gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu ar citām monitoringa programmām, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 2008/50/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK30.

__________________

30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas [trīs mēnešu laikā no 17. pantā norādītā datuma; datumu ieraksta Publikāciju birojs] un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.

1. Dalībvalstis nodrošina savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas Komisijai līdz... * un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.

_________________

* Seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa

Ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek atjaunināta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā par to informē Komisiju.

Ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek atjaunināta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā atjaunināto programmu paziņo Komisijai.

Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – 1. daļa

2. No 2017. gada dalībvalstis paziņo savus valsts emisiju pārskatus, emisijas prognozes, teritoriāli dezagregētus emisiju pārskatus, lielo punktveida avotu pārskatus un 7. panta 1., 2. un 3. punktā un — attiecīgā gadījumā — 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītos ziņojumus Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, ievērojot I pielikumā izklāstītos ziņojumu iesniegšanas termiņus.

2. No 2017. gada dalībvalstis paziņo savus valsts emisiju pārskatus, emisijas prognozes, teritoriāli dezagregētus emisiju pārskatus, lielo punktveida avotu pārskatus un 7. panta 1., 2. un 3. punktā un — attiecīgā gadījumā — 7. panta 5. un 6. punktā norādītos ziņojumus Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, ievērojot I pielikumā izklāstītos ziņojumu iesniegšanas termiņus.

Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts

3. Dalībvalstis sniedz savus valstu emisiju ziņojumus un prognozes par CH4 emisijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/201331.

svītrots

__________________

31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – ievaddaļa

4. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras un dalībvalstu palīdzību regulāri pārskata valstu emisiju pārskatu datus. Minētās pārskatīšanas ietvaros veic:

4. Komisija ar Eiropas Vides aģentūras un dalībvalstu palīdzību regulāri pārskata valstu emisiju pārskatu datus un nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas. Minētās pārskatīšanas ietvaros veic:

Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

(ca) pārbaudes, lai verificētu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu atbilstību šīs direktīvas 6. pantā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas pārskatīšanas rezultātus dara publiski pieejamus saskaņā ar 11. pantu.

Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1. daļa

1. Komisija vismaz reizi piecos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanas gaitu, ieskaitot novērtējumu par tās ieguldījumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.

1. Komisija vismaz reizi 30 mēnešos sākot no ...* sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu. Tajā Komisija novērtē:

a) savu ieguldījumu un dalībvalstu veikumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanai;

b) virzību uz gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu līdz 2025. un 2030. gadam;

c) virzību uz 7. Vides rīcības programmā noteikto gaisa kvalitātes ilgtermiņa mērķu sasniegšanu;

d) to, vai tiek pārsniegtas Pasaules veselības organizācijas noteiktās kritisko slodžu un līmeņu orientējošās vērtības; un

e) dalībvalstīm pieejamā ES finansējuma izlietojumu, ja šādi līdzekļi ir izlietoti gaisa piesārņojuma samazināšanai.

______________

* Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.

Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Ziņojumā par dalībvalstu emisiju samazinājumiem 2020., 2025. un 2030. gadam Komisija, ja vajadzīgs, iekļauj iemeslus, kāpēc tie netiek sasniegti.

Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)

Ja ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis nespēj nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem un gaisa kvalitātes robežvērtībām, kuras noteiktas Direktīva 2008/50/EK, Komisija:

a) novērtē, vai tās netiek sasniegtas tāpēc, ka ES ar avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā, tostarp tās īstenošana dalībvalstu līmenī, ir neefektīva,

b) apspriežas ar 14. pantā minēto komiteju un identificē jomas, kurās ir nepieciešami jauni tiesību akti ar emisijas avotiem saistītās politikas gaisa piesārņojuma jomā, un ja vajadzīgs, iesniedz tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas mērķiem. Katram šādam priekšlikumam jāpievieno robusts ietekmes novērtējums un jāatspoguļo jaunākie zinātniskie dati.

Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisija jebkurā gadījumā iepriekš minētajā veidā ziņo par 2025. gadu un ziņojumā iekļauj arī informāciju par 4. panta 2. punktā minēto starpposma emisiju līmeņu sasniegšanu un par iemesliem, ja tie nav sasniegti. Tā nosaka turpmākas rīcības nepieciešamību, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.

Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija kopā ar dalībvalstīm identificē turpmāku pasākumu vajadzību, tostarp valstu līmenī, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.

Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts

2. Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos var ietvert novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz vidi un sociālekonomikas jomu.

2. Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos ietver novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz veselību, vidi un sociālekonomikas jomu, tostarp ietekmi uz dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām un tās neīstenošanas izmaksām. Komisija šos ziņojumus dara publiski pieejamus.

Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts (jauns)

2a. Komisija pirms valstu emisiju saistību noteikšanas veic arī ietekmes novērtējumu par dzīvsudrabu (Hg), un, ja vajadzīgs, iesniedz jauna tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
10.apants (jauns)

10.a pants

Eiropas tīra gaisa forums

Komisija izveido Eiropas Tīra gaisa forumu, lai sekmētu Tīra gaisa programmas koordinētu īstenošanu un reizi divos gados pulcinātu visus attiecīgos dalībniekus, tostarp dalībvalstu visu attiecīgo līmeņu kompetentās iestādes visos attiecīgajos līmeņos, Komisiju, nozaru, pilsoniskās sabiedrības un zinātnisko aprindu pārstāvjus. Tīra gaisa forums pārrauga pamatnostādnes, izstrādājot un īstenojot nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas, emisijas samazināšanas metožu izmaiņas, tostarp ziņošanas prasību novērtēšanu.

Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) dalībvalstu panākumi, lai sasniegtu 2025. un 2030. gada konkrētām valstīm saistošus mērķus attiecībā uz katru piesārņojuma veidu.

Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

(bb) 9. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas rezultātus.

Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.a punkts (jauns)

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajai sabiedrības daļai ir pieejamas administratīvas vai juridiskas procedūras, lai apstrīdētu kompetento iestāžu vai privātpersonu tādu rīcību vai bezdarbību, kas neatbilst šai direktīvai.

Šīs procedūras nodrošina piemērotus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp vajadzības gadījumā pagaidu noregulējumu, un tie ir taisnīgi, objektīvi un savlaicīgi, un nav pārmērīgi dārgi.

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par piekļuvi šīm procedūrām ir publiski pieejama, kā arī lemj par atbilstošu atbalsta mehānismu ieviešanu, lai novērstu vai mazinātu finansiālus un citus šķēršļus saistībā ar piekļuvi tiesu iestādēm.

Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.b punkts (jauns)

2.b Pamatojoties uz 10. panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija attiecībā uz NH3, novērtē esošās juridiski saistošās valstu emisiju samazināšanas saistības, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām un ņemot vērā dalībvalstu sasniegto saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK un protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, lai mazinātu vides paskābināšanos, eitrofikāciju un piezemes ozona veidošanos.

Komisija līdz 2022. gadam izvērtē sasniegto saistību izpildē saskaņā ar šo direktīvu, ņemot vērā inter alia:

(a) ANO EEK Pamatnostādņu dokumentu par amonjaka emisiju novēršanu un mazināšanu, ANO EEK Pamatkodeksu par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju samazināšanas jomā 2014. gada redakcijā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES minētos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

(b) agrovides pasākumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku;

Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus par mērķiem laikposmam pēc 2030. gada, lai uzlabotu gaisa kvalitātes standartus.

Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
11.apants (jauns)

11.a pants

Pamatojoties uz 10. panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija pārskata šo direktīvu ne vēlāk kā 2025. gadā, lai nodrošinātu progresu virzībā uz Pasaules veselības organizācijas ieteikto gaisa kvalitātes līmeni un ilgtermiņa redzējumu, kā izklāstīts Septītajā vides rīcības programmā. Jo īpaši Komisija, ja nepieciešams un ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, ierosina izmaiņas valstu emisijas samazināšanas saistībām, kas noteiktas II pielikumā.

Pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, kas minēti 10. panta 1. punktā, Komisija apsver pasākumus, lai samazinātu starptautiskās jūras satiksmes radītās emisijas, īpaši dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un, ja vajadzīgs, iesniedz tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
12. pants

Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu. Dalībvalstis veic pārrobežu apspriedes par kopīgu apdraudējumu no tuvumā esošo rūpniecisko reģionu radītajām emisijām šajās valstīs un attiecīgās dalībvalstis izstrādā kopīgu plānu šo emisiju likvidēšanai vai samazināšanai.

Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts

2. Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

_______________

* Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.

Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
15. pants

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis šos noteikumus dara zināmus Komisijai ne vēlāk par ...* un nekavējoties dara tai zināmus jebkādus turpmākus grozījumus.

_________________

* Šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.

Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1.a daļa (jauna)

Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nedrīkst novirzīt atbilstības slogu tām iestādēm, kurām nav stratēģisku pilnvaru nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
16. pants – ievaddaļa

Direktīvas 2003/35/EK I pielikumam pievieno šādu g) apakšpunktu:

Direktīvas 2003/35/EK I pielikumam pievieno šādu g) un h) apakšpunktu:

Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1.a punkts (jauns

"h) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 23. pants."

Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – A tabula – 4. aile

Komisijas ierosinātais teksts

Kopā valstu emisijas pēc avota kategorijas

— CH4

Reizi gadā, no 2005. gada līdz ziņošanas gadam mīnus 2 gadi (X-2)

15/02****

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – A. tabula– 5. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Provizoriskās valstu emisijas, agregētas pēc NFR(2)	— SO2, NOX, NH3, NMVOC, PM2,5	Reizi gadā, par ziņošanas gadu mīnus 1 gads (X-1)	30/09
Grozījums
Provizoriskās valstu emisijas, agregētas pēc NFR(2)	— SO2, NOX, NH3, NMVOC, PM2,5	Reizi divos gados, par ziņošanas gadu mīnus 1 gads (X-1)	31/12

Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – C tabula – 5. aile

Komisijas ierosinātais teksts

Prognozētās emisijas, agregētas pēc avota kategorijas

— CH4

Reizi divos gados, par katru gadu, sākot no gada X līdz 2030. gadam; ja iespējams, līdz 2040. un 2050. gadam

15/03

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – a apakšpunkts

(a) slāpekļa apsaimniekošana, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu;

(a) slāpekļa aprite, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu un augsnes un barības vielu aprites plānu izstrādāšanas nepieciešamību;

Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – c apakšpunkts

(c) kūtsmēslu izkliedēšanas paņēmieni un metodes, kas rada mazas emisijas, tostarp sadalīšana šķidrajā un cietajā frakcijā;

Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – e apakšpunkts

(e) kūtsmēslu pārstrādes un kompostēšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas;

(e) kūtsmēslu pārstrādes un kompostēšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas, tostarp sadalīšana šķidrajā un cietajā frakcijā;

Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

(ga) ganību un ekstensīvas lauksaimniecības paplašināšana, kā arī ganību bioloģiskās daudzveidības veicināšana, audzējot augus, kuriem ir augsts aminoskābju saturs, piemēram, āboliņu, lucernu, graudaugus;

Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

(gb) tādu augseku popularizācija, kurās audzē kultūraugus, kas saista slāpekli;

Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – gc apakšpunkts (jauns)

(gc) tādu agroekoloģisko pasākumu popularizācija, kas nodrošina virzību uz lauksaimniecības sistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras nodrošina resursefektivitāti un samazina vai novērš nepieciešamību lietot ķīmiskus līdzekļus;

Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – d apakšpunkts

(d) neorganiskos mēslošanas līdzekļus izkliedē saskaņā ar paredzamajām prasībām kultūraugiem vai ganībām attiecībā uz slāpekli un fosforu, ņemot vērā arī esošo barības vielu saturu augsnē un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.

(d) neorganiskos mēslošanas līdzekļus, ciktāl iespējams, aizstāj ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ja neorganiskos mēslošanas līdzekļus izmanto pastāvīgi, tos izkliedē atbilstoši kultūraugu vai zālāju paredzamajai slāpekļa un fosfora vajadzībai, ņemot vērā arī augsnē esošo barības vielu saturu un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.

Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – Aa iedaļa (jauna)

Aa. Pasākumi slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju samazināšanai pilsētu teritorijās

Sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām dalībvalstis apsver šādus pasākumus:

— ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, kuros ietverti pasākumi, piemēram, zema emisiju līmeņa zonas, maksa par iebraukšanu pilsētu centros, autostāvvietu pārvaldība, ātruma ierobežojumi, automobiļu koplietošana un alternatīvas uzlādes infrastruktūras izvēršana;

— pārvietošanās veidu maiņas veicināšana, lai palielinātu velosipēdu un sabiedriskais transporta izmantošanu un iešanu kājām;

— ilgtspējīgi pilsētu kravu transporta plāni, piemēram, konsolidācijas centri, kā arī pasākumi, kas veicina reģionālo kravu pārvadājumu pārvirzi no autotransporta uz pārvadājumiem pa elektrificētu dzelzceļu un ūdensceļiem;

— plānošanas sistēmas izmantošana, lai samazinātu emisijas no jaunas apbūves un katlu sistēmām; energoefektivitātes pasākumi esošo ēku modernizācijai;

— modernizācijas programmas, lai novecojušo vietējās apkures iekārtu vietā veicinātu ēku labākas siltumizolācijas, siltumsūkņu, vieglo degvieleļļu un koksnes granulu apkures iekārtu, centralizētās siltumapgādes vai gāzes apkures izmantošanu;

— ekonomiski un fiskāli stimuli, ar kuriem veicināt pāreju uz mazemisiju apkures ierīcēm;

— aizliegums kurināt ar cieto kurināmo dzīvojamos rajonos un citās jutīgās teritorijās, lai saudzētu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, veselību;

— nodrošināšana, ka tiek iespējami samazinātas emisijas no būvdarbiem, izstrādājot un īstenojot politikas virzienus, ar kuriem veic būvniecības putekļu samazināšanu un monitoringu, un mobilajām mašīnām un iekārtām (NRMM) nosakot pieļaujamo emisiju robežvērtības;

— transportlīdzekļu nodokļu likmju pārskatīšana, ņemot vērā augstākās reālās emisijas no automobiļiem ar dīzeļdzinēju un benzīna dzinējiem ar degvielas tiešo iesmidzināšanu, lai veicinātu mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu tirdzniecību;

— publiskais iepirkums un fiskāli stimuli, ar ko veicināt pāreju uz transporta līdzekļiem ar ļoti zemām emisijām;

— atbalsts UNECE REC IV klases cieto daļiņu filtru modernizācijai mehāniskajām iekārtām, kravas automobiļiem, autobusiem un taksometriem ar dīzeļdzinēju;

— emisiju samazināšana no celtniecības tehnikas un citām mobilajām mašīnām un iekārtām, ko izmanto blīvi apdzīvotās teritorijās (tostarp, veicot to modernizāciju);

— izpratnes veicināšanas un brīdināšanas kampaņas.

Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – Ca iedaļa (jauna)

Ca. Ogļūdeņražu emisiju samazināšanas pasākumi

Dalībvalstis samazina nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisijas, veicinot modernas bezemisiju cauruļu tehnikas izmantošanu dažādās nozarēs.

Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

(i) politikas prioritātes un to saistību ar citās attiecīgajās politikas jomās, arī attiecībā uz klimata pārmaiņām, noteiktajām prioritātēm;

(i) politikas prioritātes un to saistību ar citās attiecīgajās politikas jomās, tostarp attiecībā uz lauksaimniecību, lauku ekonomiku, rūpniecību, mobilitāti un transportu, dabas aizsardzību un klimata pārmaiņām noteiktajām prioritātēm;

Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

(b) politikas risinājumi, kuri paredzēti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas 2020. gadam un laikposmam no 2030. gada, un 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīzi (arī analīzes metodi); politikas un pasākumu individuālo vai kopējo ietekmi uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vides aizsardzību; ar iepriekšminēto saistītās neskaidrības;

(b) politikas risinājumi, kuri paredzēti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas 2020., 2025. un 2030. gadam, lai turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīzi (arī analīzes metodi); politikas un pasākumu individuālo vai kopējo ietekmi uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vides aizsardzību; ar iepriekšminēto saistītās nenoteiktības;

Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts

(d) attiecīgā gadījumā skaidrojums par to, kāpēc 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus nevar sasniegt bez pasākumiem, kuru izmaksas ir nesamērīgas;

(d) skaidrojums par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu valsts emisiju samazināšanas saistības;

Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

(da) skaidrojumu par metodoloģiju, kas izmantota, lai nodrošinātu, ka pasākumos, lai izpildītu PM2,5 emisiju samazināšanas valsts saistības, par prioritāti noteikta kvēpu emisiju samazināšana:

Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts

(e) novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām.

(e) novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām, jo īpaši, bet ne tikai, gaisa kvalitātes plāniem saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK, valsts pārejas plāniem un inspekcijas plāniem saskaņā ar Direktīvu 2010/75/EK, valstu energoefektivitātes rīcības plāniem saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, un attiecīgajiem plāniem vai programmām, uz ko attiecas Direktīvas 2001/42/EK prasības vai ekvivalenti noteikumi turpmākajā tiesiskajā regulējumā.

Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

(a) novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrācijas samazināšanā;

(a) novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrāciju samazināšanā, un ar to saistītajiem vides, sabiedrības veselības un sociālekonomiskajiem ieguvumiem;

Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

(b) jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem, programmu un īstenošanas laika grafiku.

(b) jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem (tostarp saskaņā ar 6. panta 2.b punktu veikto inspekciju un tirgus uzraudzības rezultātiem), programmu un īstenošanas laika grafiku.

Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

(ba) novērtējumu par progresu, kas panākts, lai sasniegtu Savienības ilgtermiņa veselības un vides mērķus, ņemot vērā šo mērķu nepieciešamo aktualizāciju, tostarp jaunas gaisa kvalitātes pamatnostādnes, ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija;

Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

(bb) ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek aktualizēta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, tajā ir jāiekļauj papildu informācija par visiem gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumiem, kuri tikuši apsvērti attiecīgi vietējā, reģionālā vai valsts līmenī saistībā ar stratēģijas īstenošanu, emisiju samazināšanas saistībām un gaisa kvalitātes mērķiem, tostarp tiem, kas iekļauti šīs direktīvas III pielikumā, un XV pielikuma B iedaļas 3. punktā Direktīvā 2008/50/EK.

(1)	Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta otrā punkta otro daļu (A8-0249/2015).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika