Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu (A7-0350/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.°211/2011 par pilsoņu iniciatīvu,

–  ņemot vērā 2015. gada 26. februārī Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas kopīgi rīkoto publisko uzklausīšanu par pilsoņu iniciatīvu,

–  ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā sagatavoto pētījumu “Eiropas pilsoņu iniciatīva — īstenošanas pirmās atziņas”,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2015. gada 4. marta lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu pret Komisiju (OI/9/2013/TN),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2015. gada februārī sagatavoto pētījumu “Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 31. marta ziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0284/2015),

A.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir jaunas pilsoņu politiskās tiesības un Eiropas Savienībā tā ir unikāls un novatorisks līdzdalības demokrātijas programmas veidošanas līdzeklis, kas nodrošina pilsoņiem iespēju aktīvi piedalīties viņus ietekmējošos projektos un procesos, un tā kā neapšaubāmi pilnībā ir jāizmanto un būtiski jāveicina EPI potenciāls, lai varētu sasniegt vislabākos rezultātus un iedrošināt pēc iespējas vairāk ES pilsoņu piedalīties turpmākajā Eiropas integrācijas procesa attīstībā; tā kā ES iestāžu demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanai ir jābūt vienam no ES prioritārajiem mērķiem;

B.  tā kā ir pagājuši trīs gadi, kopš 2012. gada 1. aprīlī stājās spēkā Regula (ES) Nr. 211/2011, un ir rūpīgi jānovērtē tās īstenošana, lai konstatētu trūkumus un ierosinātu dzīvotspējīgus risinājumus minētās regulas tūlītējai pārskatīšanai;

C.  tā kā no pieredzes var secināt, ka vairākums EPI organizatoru, veidojot EPI, ir saskārušies ar daudzām grūtībām gan praktiskā, gan tiesiskā ziņā, un tā kā vairāku noraidītu EPI organizatori ir iesnieguši sūdzības Tiesā un Eiropas Ombudā par Komisijas lēmumu nereģistrēt viņu EPI; tā kā tādēļ noteikumi ir jāizstrādā tā, lai EPI padarītu pēc iespējas pieejamāku gan pilsoņiem, gan organizatoriem;

D.  tā kā Parlaments ir vienīgā tieši vēlētā Eiropas Savienības iestāde un pēc būtības uzskatāms par ES pilsoņu pārstāvi;

E.  tā kā daudzas iestādes, NVO, ideju laboratorijas un pilsoniskās sabiedrības grupas, kas ir konstatējušas dažādus trūkumus Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu īstenošanā un EPI organizēšanā, ir ierosinājušas vairākus uzlabojumus un daudzos gadījumos ir norādījušas uz tiem regulas aspektiem, kuri steidzami jāpārveido;

F.  tā kā saskaņā ar regulas 6. pantā noteiktajiem praktiskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz vākšanas tiešsaistes sistēmas izveidi un tās sertifikāciju, ko veic dalībvalsts kompetentā iestāde, lielākajā daļā gadījumu organizatoriem ir ne vairāk kā 12 mēneši laika, lai savāktu nepieciešamo parakstu skaitu;

G.  tā kā tas, ka pēc parakstu vākšanas perioda beigām nav konkrēta termiņa sekmīgas iniciatīvas iesniegšanai Komisijā, rada neskaidrību un nenoteiktību gan iestāžu, gan sabiedrības vidū,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) — atbilstoši definīcijai Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 4. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta 1. punktā — kā pirmo starptautiskas demokrātiskas līdzdalības instrumentu, kas iedzīvotājiem sniedz iespēju tieši sazināties ar ES iestādēm un aktīvi iesaistīties Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu veidošanā, papildinot viņu tiesības iesniegt lūgumrakstus Parlamentam un vērsties Eiropas Ombudā;

2.  uzsver, ka EPI ir pirmais līdzdalības demokrātijas instruments, kurš, pamatojoties uz vismaz vienu miljonu atbalsta paziņojumu no vismaz vienas ceturtdaļas ES dalībvalstu, ES pilsoņiem piešķir tiesības uzņemties iniciatīvu, tādējādi apstiprinot viņu jauno politisko prerogatīvu, un prasīt, lai Komisija saskaņā ar savām pilnvarām iesniedz atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros, pēc pilsoņu ieskata, ir nepieciešams tiesību akts, lai īstenotu Līgumus;

3.  uzsver, ka EPI nodrošina pilsoņiem vienreizīgu iespēju formulēt un darīt zināmas savas vēlmes un lūgt ES rīkoties un ka šis instruments ir jāveicina un jāatbalsta ar visiem iespējamiem līdzekļiem; taču atzīst, ka ir būtiski trūkumi, kas jānovērš un jārisina, lai EPI kļūtu vēl efektīvāka; uzsver, ka visi turpmākie šā instrumenta novērtējumi būtu jāveic ar mērķi panākt maksimālu lietošanas vienkāršību, ņemot vērā, ka EPI ir galvenais līdzeklis, kas saista Eiropas pilsoņus ar ES; turklāt uzsver, ka dzimtās valodas lietošana ir pilsoņu tiesības un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt alternatīvas nolūkā piedāvāt iespēju īstenot visas ar EPI saistītās darbības dzimtajā valodā, tādējādi veicinot pilsoņu līdzdalību; norāda, ka sabiedrības informētība par EPI ir svarīga, taču vienlaikus pauž nožēlu par to, ka ES pilsoņiem ir nepilnīgas zināšanas par šo instrumentu; šajā sakarībā prasa ES organizēt informācijas un reklāmas kampaņas, lai nodrošinātu plašāku EPI pamanāmību plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā;

4.  turklāt uzsver, ka ikvienas demokrātijas turpmākās pastāvēšanas būtisks priekšnoteikums ir jauniešu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē, un aicina Komisiju ņemt vērā dalībvalstu pieredzi patiesi sekmīgu EPI īstenošanā;

5.  uzskata, ka ir svarīgi, lai pilsoņi varētu dot savu ieguldījumu Savienības likumdošanas prerogatīvu īstenošanā un būt tieši iesaistīti likumdošanas priekšlikumu ierosināšanā;

6.  norāda, ka sabiedrības informētībai par EPI ir svarīga nozīme, lai EPI kļūtu par efektīvu līdzekli demokrātiskās līdzdalības īstenošanai; šajā saistībā mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt vairāk pūļu informācijas sniegšanai par šo instrumentu, lai par to uzzinātu iespējami vairāk pilsoņu un panāktu viņu aktīvu līdzdalību;

7.  aicina Komisiju izmantot visus publiskās saziņas kanālus, lai uzlabotu informētību, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu EPI pārredzamību un veicinātu saziņu attiecībā uz pašreizējām EPI, piemēram, izveidojot lietojumprogrammas, kas sniedz informāciju, sūta paziņojumus un nodrošina parakstīšanas iespēju tiešsaistē; uzsver, ka aktīva sabiedrības līdzdalība Eiropas pilsoņu iniciatīvās lielā mērā ir arī atkarīga no to popularizēšanas dalībvalstīs, un tāpēc ierosina, ka dalībvalstu parlamentiem būtu jāmin EPI savās oficiālajās tīmekļa vietnēs;

8.  norāda, ka vairāk nekā seši miljoni ES pilsoņu ir piedalījušies EPI, ka ir iesniegts 51 pieprasījums uzsākt iniciatīvu, no kuriem tikai trīs iniciatīvas, proti, “Right 2Water”, “One of us” un “Stop vivisection”, tika atzītas par pieņemamām, un ka sešu noraidīto EPI — kas atbilst 30 % no visiem atteikumiem — organizētāji ir apstrīdējuši Komisijas atteikumu Eiropas Savienības Tiesā, kas liecina par to, ka vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka EPI spēj pilnībā izvērst savu potenciālu; norāda uz dažādām praktiskām grūtībām, ar kurām ir saskārušies organizatori kopš šīs regulas stāšanās spēkā 2012. gada aprīlī, un uz to, ka iniciatīvu skaits samazinās;

9.  aicina Komisiju ar kontaktcentra “Europe Direct” starpniecību pēc iespējas agrīnākā posmā sniegt EPI organizatoriem atbilstošas un plašas konsultācijas, jo īpaši juridiskajos jautājumos, lai viņi būtu informēti par iespējām, kuras var izmantot, un neierosinātu EPI, kas neattiecas uz Komisijas pilnvaru jomu un neatbilst juridiskās pieņemamības kritērijiem; prasa apsvērt iespēju izveidot kādu neatkarīgu struktūru, kurai būtu pienākums sniegt konsultācijas; tomēr norāda, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu jautājumi, kuri tiek aktualizēti ar EPI palīdzību var pilnībā neatbilst Komisijas jurisdikcijai; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot savā pārstāvniecībā katrā dalībvalstī īpašu EPI biroju, kas sniegtu visu nepieciešamo informāciju par EPI, konsultācijas un atbalstu;

10.  turklāt uzsver, ka šāds īpašs EPI birojs arī varētu veicināt sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informētību par EPI; tādēļ, lai sasniegtu šo mērķi, aicina Komisiju popularizēt EPI kā oficiālu ES instrumentu; uzsver, ka šis pasākums var arī palīdzēt pārvarēt pilsoņu neuzticēšanos sniegt personas datus, kas nepieciešami, lai atbalstītu EPI;

11.  prasa nodrošināt detalizētākus norādījumus par juridisko pamatu interpretāciju, kā arī sniegt vairāk informācijas par datu aizsardzības prasībām katrā dalībvalstī, kurā organizatori rīko savas kampaņas, lai organizatoriem nodrošinātu juridisko noteiktību, un arī par iespēju organizatoriem iegādāties cenu ziņā pieņemamas apdrošināšanas polises;

12.  pauž nožēlu par to, ka sākumposmā nav bijusi pieejama skaidra informācija par EPI, kas ir izraisījis vispārēju nepareizu priekšstatu par EPI būtību un radījis neizpratni par pirmajām Komisijas noraidītajām EPI; atgādina, ka šim instrumentam vajadzētu būt vienkāršam, skaidram un lietotājdraudzīgam, un tam būtu jāsaņem plaša publicitāte; uzsver, ka Komisijai būtu jāiedrošina un jāatbalsta valsts un vietējā līmeņa ievēlētie pārstāvji aktīvi iesaistīties EPI publicitātes palielināšanā;

13.  turklāt atbalsta ES pilsoņu aktīvu līdzdalību šā instrumenta pienācīgā izmantošanā programmu veidošanas nolūkos; pauž bažas par iespējamu interešu konfliktu, kas izriet no apstākļa, ka tikai Komisija ir atbildīga par pieņemamības pārbaudes veikšanu, un aicina turpmāk šo situāciju pienācīgi atrisināt; vienlaikus norāda, ka pārredzamībai un pārskatatbildībai vajadzētu būt visu ieinteresēto personu mērķim, lai saglabātu skaidrību par to, kā pilsoņiem rīkoties;

14.  šajā sakarībā aicina Komisiju uzskatīt arī Parlamentu par lēmumu pieņēmēju, it īpaši tāpēc, ka tas ir vienīgā iestāde, kuras pārstāvjus ES pilsoņi ievēlē tiešās vēlēšanās;

15.  uzsver, ka Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. pantā ir noteikts — ja Komisija atsakās reģistrēt EPI, “tā informē organizatorus par šāda atteikuma iemesliem un visiem iespējamiem tiesas un ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem, kas viņiem pieejami”; šajā saistībā atzīst, ka organizatori ir iesnieguši daudzas sūdzības par to, ka viņi nav saņēmuši detalizētu un izsmeļošu skaidrojumu par iemesliem, kādēļ viņu EPI ir noraidīta; aicina Komisiju detalizēti skaidrot EPI atteikuma iemeslus, ja tā uzskata, ka iesniegtā EPI acīmredzami neattiecas uz Komisijas pilnvaru jomu, vienlaikus rakstiski un tādā veidā, kas atvieglo darbu, informējot organizētājus par attiecīgajiem juridiskajiem apsvērumiem (pārredzamības nolūkos tie būtu pilnībā jāpublisko), lai varētu veikt minēto elementu pamatotības un absolūtas objektivitātes juridisko pārbaudi, pēc iespējas vairāk ierobežot Komisijas iespējas rīkoties kā lēmumpieņēmējai un vērtētājai iniciatīvas pieņemamības novērtēšanas procesā, un lai organizatori varētu izlemt par savas EPI pārskatīšanu, grozīšanu un atkārtotu iesniegšanu;

16.  aicina Komisiju apsvērt iespēju reģistrēt tikai daļu no iniciatīvas, ja Komisijas pilnvaru joma neattiecas uz visu EPI; aicina Komisiju reģistrācijas posmā ieteikt organizatoriem, kuru daļu viņi varētu reģistrēt, ņemot vērā, ka dialogam un sadarbībai ar EPI organizatoriem ir būtiska nozīme visā procesā, un informēt Parlamentu par tās lēmumu attiecībā uz EPI reģistrāciju; aicina Komisiju arī apsvērt iespējas, kā nodot valsts vai reģionāla līmeņa kompetentai iestādei tās iniciatīvas vai tās iniciatīvu daļas, kuras neattiecas uz Komisijas pilnvaru jomām;

17.  norāda, ka tehnoloģijai kā pilsoniskās līdzdalības veicināšanas līdzeklim ir svarīga nozīme; aicina Komisiju uzlabot programmatūru tā, lai parakstu vākšana tiešsaistē būtu lietotājiem vienkāršāka un lai tā būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, atļaut savos serveros glabāt tiešsaistē savāktos parakstus pastāvīgi un bez maksas, izmantojot pašreizējos ES līdzekļus, un vienkāršot un pārskatīt tehniskās specifikācijas parakstu vākšanai tiešsaistē, nodrošinot, ka e-pasta adreses ir iespējams norādīt brīvprātīgi tajā pašā ekrāna logā, kurā tiek aizpildīta atbalsta veidlapa, bet tās tiek glabātas atsevišķā datubāzē;

18.  uzskata, ka šim instrumentam, ja tas tiks pārskatīts, joprojām būs potenciāls iesaistīt sabiedrību un veicināt dialogu starp iedzīvotājiem, kā arī starp iedzīvotājiem un ES iestādēm; uzsver, ka parakstu vākšana tiešsaistē ir jāsaista ar attiecīgajiem jaunajiem sociālo un digitālo plašsaziņas līdzekļu kampaņu realizēšanas rīkiem, sekojot citu sekmīgu tiešsaistes kampaņu platformu piemēram;

19.  aicina Komisiju, atkārtoti izskatot jautājumu par automātisko saikni starp EPI reģistrāciju un paziņojumu vākšanai paredzēto 12 mēnešu perioda sākumu, ņemt vērā, ka EPI organizatoriem vajadzētu būt iespējai pašiem noteikt datumu, kad viņi vēlas sākt atbalsta paziņojumu vākšanu;

20.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis izmantot EPI atbalsta paziņojumu apstiprināšanas rīku, kas izstrādāts programmā “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi”;

21.  uzsver, ka, izmantojot līdzdalības demokrātijas veicināšanai Savienībā pieejamos instrumentus, ir jānodrošina IT rīku pieejamība reģionos, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos sabiedriskajās lietās;

22.  atzinīgi vērtē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas piedāvājumu nodrošināt EPI tekstu bezmaksas tulkojumus, lai samazinātu EPI organizēšanas izmaksas;

23.  prasa darbā ar EPI uzlabot iestāžu sadarbību ES līmenī, kā arī valstu un vietējā līmenī, sniedzot EPI organizatoriem informāciju un atbalstu; prasa uzlabot Komisijas uzturēto un dažādās valodās pieejamo EPI tīmekļa vietni un izstrādāt vienotu pamatnostādņu kopumu visās ES oficiālajās valodās par EPI organizatoru tiesībām un pienākumiem un visā EPI procesā veicamajām administratīvajām procedūrām;

24.  prasa izveidot neatkarīgu — gan fizisku, gan tiešsaistes — vienotu kontaktpunktu, kas pastāvīgi sniegtu informāciju, tulkošanas pakalpojumus un tehnisko, juridisko un politisko atbalstu EPI vajadzībām, un uzskata, ka šim nolūkam varētu izmantot kontaktcentrā “Europe Direct” esošā kontaktpunkta, Komisijas pārstāvniecību un Parlamenta informācijas biroju dalībvalstīs resursus; uzskata, ka šāda kontaktpunkta izveide tuvinātu EPI projektu iedzīvotājiem;

25.  uzskata, ka organizatoriem atšķirīgo valsts noteikumu dēļ ir pārāk sarežģīti nodrošināt Regulā (ES) Nr. 211/2011 paredzētos dažādos personas datus EPI atbalstam 28 dalībvalstīs un prasa ieviest vienotu atbalsta paziņojumu sniegšanas procedūru, izdarot grozījumus Regulas (ES) Nr. 211/2011 III pielikumā, lai standartizētu dalībvalstīs vākto datu veidu; mudina Komisiju turpināt sarunas ar dalībvalstīm par datu sniegšanas prasību skaita samazināšanu, attiecīgi atceļot prasību norādīt personas identifikācijas numurus un padarot tās lietotājdraudzīgākas, un atgādina, ka galvenais EPI aspekts ir līdzdalība un programmu veidošana, nevis saistoši priekšlikumi; lai atrisinātu pašreizējās problēmas, ko izraisa vairākkārtēja reģistrācija, ierosina apsvērt jautājumu par ES digitālo pilsonību un iesaka rast pagaidu risinājumu līdz šādas ES digitālās pilsonības ieviešanai; tādēļ aicina Komisiju steidzami pievērsties šim jautājumam tās digitalizācijas programmā;

26.  aicina Komisiju grozīt Regulas (ES) Nr. 211/2011 3. pantu un ieteikt dalībvalstīm samazināt vecuma ierobežojumu (no 18 uz 16 gadiem), kas noteikts, lai persona varētu paust atbalstu un piedalīties EPI, un nesaistīt šo vecumu ar tiesībām piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tādējādi nodrošinot iespēju cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, aktīvi iesaistīties un virzīt uz priekšu Eiropas projektu;

27.  atzīst, ka pastāv delikāta problēma, kas saistīta ar organizatoru personisko atbildību attiecībā uz datu aizsardzību laikā, kad tiek vākti parakstītāju personas dati, un ierosina sašaurināt nepieciešamo datu klāstu un izdarīt izmaiņas Regulas (ES) Nr. 211/2011 13. pantā (“Atbildība”), precizējot, ka personiskā atbildība nav neierobežota; šajā saistībā ierosina noteikt, ka pilsoņu komitejas var iegūt juridiskas personas statusu, un vadīties pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību 3. panta, lai iedibinātu noteikumu par to, ka organizatori ir atbildīgi par savu rīcību, ja “tā ir nelikumīga un izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ”;

28.  mudina Komisiju un dalībvalstis noteikt tādas datu vākšanas prasības, kas būtu lietotājdraudzīgākas un saskaņotākas; aicina kompetentās valsts iestādes regulāri informēt savu nacionālo parlamentu Eiropas lietu komitejas par ierosinātajām EPI, par kurām jau ir savākts ievērojams parakstu skaits; mudina Komisiju ierosināt Regulas (ES) Nr. 211/2011 pārskatīšanu, lai garantētu pilsoņiem iespēju parakstīt EPI savā dzīvesvietas valstī;

29.  pauž bažas par to, ka kopš 2012. gada tikai trīs no 31 EPI sasniedza procesa pēdējo stadiju; uzsver to, ka jaunu iniciatīvu skaita krasā samazināšanās ir viena no nesamērīgi stingru prasību un pārmērīgi sarežģītas sistēmas sekām; pauž nožēlu par to, ka sekmīgās iniciatīvas nav ietekmējušas likumdošanas darbu un ka Komisijas reakcija uz sekmīgām EPI nemotivē jaunu iniciatīvu organizatorus; nepiekrīt Komisijai par regulas sekmīgu īstenošanu nolūkā pilnībā realizēt EPI potenciālu; uzsver, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai popularizētu EPI un veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos šim instrumentam;

30.  aicina Komisiju pārskatīt Regulas (ES) Nr. 211/2011 10. panta c) apakšpunkta teksta formulējumu, lai paredzētu sekmīgas EPI pienācīgu pēcpārbaudi; mudina Komisiju sākt sagatavot tiesību aktu saistībā ar sekmīgām EPI 12 mēnešu laikā pēc pozitīva atzinuma sniegšanas;

31.  uzskata — lai uzsvērtu EPI politisko nozīmi, publiskā uzklausīšana, kuru rīko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 11. pantu, būtu jāstrukturē tā, lai organizatori varētu iesaistīties dialogā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un attiecīgajām Komisijas amatpersonām; uzsver, ka uzklausīšanas par EPI būtu jārīko tādas neitrālas komitejas aizgādībā, kurai nav galvenās atbildības par EPI tematu saturiskajā ziņā, un ka turklāt ikreiz būtu jāpieaicina ārēji eksperti;

32.  mudina Parlamentu un tā komitejas nepieciešamības gadījumā, ja Komisija noteiktajā 12 mēnešu laikā neiesniedz tiesību akta priekšlikumu, saskaņā ar LESD 225. pantu īstenot tiesības prasīt Komisijai iesniegt attiecīgu priekšlikumu; uzskata, ka, īstenojot šīs tiesības, Parlamenta kompetentajai komitejai būtu jāņem vērā ikvienas sekmīgas EPI saturs un jāapspriežas ar EPI organizētājiem kādā citā uzklausīšanā; prasa izdarīt attiecīgus grozījumus Reglamentā;

33.  aicina Komisiju izpētīt iespēju finansiāli atbalstīt EPI no pašreizējā ES budžeta, izmantojot Eiropas programmas, piemēram, programmu “Eiropa pilsoņiem” un programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, tostarp arī iespēju finansēt radio un televīzijas reklāmprogrammas, ņemot vērā to, ka jāgarantē pilsoņu vienlīdzība, EPI organizēšanai ir nepieciešams reāls finansiāls atbalsts un ka šajā sakarībā ir iesniegti vairāki ES budžeta grozījumi;

34.  aicina Komisiju, jo īpaši gadījumos, kad informācija tiek pārvaldīta datu apkopojuma veidā, īstenot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus un nepieļaut ar parakstītājiem saistītas sensitīvas informācijas zādzību, tostarp tādu, kas veikta, izmantojot interneta rīkus;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 31. marta ziņojumu par EPI un Eiropas Ombuda Lēmumu OI/9/2013/TN un aicina Komisiju nodrošināt, ka, pārskatot šo instrumentu, tiek īstenoti visi attiecīgie juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus papildpasākumus gadījumā, kad EPI tiek uzskatīta par sekmīgi pabeigtu; tādēļ aicina Komisiju, ņemot vērā dažādās radušās problēmas, iespējami drīz iesniegt priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES) Nr. 211/2011 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1179/2011;

36.  aicina ES iestādes veikt nozīmīgu darbu saziņas jomā, rīkojot informācijas kampaņas par EPI;

37.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par faktisko stāvokli saistībā ar sāktajām EPI, lai Parlaments, pildot ES pilsoņu uzticētos pienākumus, varētu pārbaudīt, vai instruments darbojas maksimāli efektīvi; uzsver, ka EPI process būtu pastāvīgi jāuzlabo, ņemot vērā iegūto praktisko pieredzi, un tajā būtu arī jāievēro Eiropas Savienības Tiesas turpmākie spriedumi;

38.  iesaka izmantot visus pieejamos saziņas kanālus, jo īpaši visu attiecīgo ES iestāžu sociālo un digitālo plašsaziņas līdzekļu platformas, lai veiktu pastāvīgas informētības uzlabošanas kampaņas, kurās piedalītos ES biroji un pārstāvniecības, kā arī valstu iestādes; aicina Komisiju atbalstīt īpašas EPI vajadzībām un lietošanai mobilajās ierīcēs paredzētas atvērtā pirmkoda lietojumprogrammas izstrādi; atzinīgi vērtē to, ka dažām EPI ir izdevies panākt vietēja līmeņa ietekmi;

39.  uzskata, ka, lai pilsoņi varētu pienācīgi izmantot šo līdzdalības demokrātijas instrumentu un lai novērstu šā instrumenta iespējamu nepareizu izmantošanu privātās interesēs, ir izšķirīgi svarīgi palielināt EPI finansējuma un sponsorēšanas pārbaužu pārredzamību un kvalitāti;

40.  norāda, ka nozīmīga loma ir Eiropas Ombudam, izmeklējot, kā Komisija izskata EPI pieprasījumus, un it īpaši atteikumus reģistrēt EPI;

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.