Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2015. gada 28. aprīlis - Strasbūra
Komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaude (Reglamenta XVI pielikuma 1. panta a) apakšpunkta interpretācija)
 Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu apkalpei piemērojamiem standartiem ***
 Budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projekts — 2014.-2020. gada DFS pārskatīšana
 E-Call transportlīdzekļa sistēmas izveidošana ***II
 Degvielas kvalitātes direktīva un Atjaunojamo energoresursu direktīva ***II
 Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšana ***II
 Jūras transporta oglekļa dioksīda emisijas ***II
 Eiropas statistika ***II
 Daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
 Izkraušanas pienākums ***I
 Protokols Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp EK un Krieviju, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai ***
 Turpmākie pasākumi saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu
 Eiropas kino digitālajā laikmetā
 Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai

Komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaude (Reglamenta XVI pielikuma 1. panta a) apakšpunkta interpretācija)
PDF 307kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa lēmums par komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaudi (Reglamenta XVI pielikuma 1. panta a) apakšpunkta interpretācija) (2015/2047(REG))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājas 2015. gada 9. aprīļa vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta XVI pielikuma 1. panta a) apakšpunkta interpretāciju:"

"Komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarācijas pārbaude, ko veic par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, ietver ne tikai pārbaudi par to, vai deklarācija ir pilnībā aizpildīta, bet arī to, vai no deklarācijas satura varētu būt iespējams interešu konflikts. Tādā gadījumā par uzklausīšanu atbildīgajai komitejai jālemj, vai no komisāra amata kandidāta ir vai nav nepieciešama papildu informācija."

2.  uzdod priekšsēdētajam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu apkalpei piemērojamiem standartiem ***
PDF 308kWORD 60k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstis pilnvaro Eiropas Savienības interesēs kļūt par pusēm Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu apkalpes sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (15528/2014 – C8-0295/2014 – 2013/0285(NLE))
P8_TA(2015)0097A8-0064/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15528/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 46. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu (C8-0295/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumu (A8-0064/2015),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projekts — 2014.-2020. gada DFS pārskatīšana
PDF 402kWORD 73k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektu, III iedaļa — Komisija (07660/2015 – C8-0098/2015 – 2015/2013(BUD))
P8_TA(2015)0098A8-0138/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2014. gada 17. decembrī (2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektu, ko Komisija pieņēma 2015. gada 20. janvārī (COM(2015)0016),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektu, ko Padome pieņēma 2015. gada 21. aprīlī un nosūtīja Parlamentam 2015. gada 22. aprīlī (07660/2015),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 21. aprīļa Regulu (ES, Euratom) 2015/623, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0138/2015),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projekts ir saistīts ar priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza DFS regulu (COM(2015)0015), kā norādīts tās 19. pantā;

B.  tā kā DFS regulas 19. pantā ir paredzēta daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana, ja tiek vēlu pieņemti dalītas pārvaldības noteikumi vai programmas, lai 2014. gadā neizmantotās piešķirtās summas pārvietotu uz turpmākiem gadiem, pārsniedzot izdevumu atbilstīgo maksimālo apjomu;

C.  tā kā dalītās pārvaldības programmām DFS regulas 19. panta izpratnē 2014. gadā tika atceltas saistību apropriācijas EUR 21 043 639 478 apmērā pašreizējās cenās, un šī summa atbilst 2014. gada programmu daļām, ko nevarēja ne izmantot 2014. gadā, ne arī pārnest uz 2015. gadu;

D.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektā paredzēts pārvietot lielāko daļu no šiem piešķirtajiem līdzekļiem uz 2015. gada budžetu, mazākus pārvietojumus iekļaujot 2016. un 2017. gada budžeta projektos;

E.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektā ir ierosināts 2015. gadā par EUR 16 476,4 miljoniem palielināt saistību apropriācijas dažādiem dalītas pārvaldības fondiem, kas iekļauti 1.b izdevumu apakškategorijā, 2. izdevumu kategorijā un 3. izdevumu kategorijā;

F.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektā ir ierosināts arī palielinājums par EUR 2,5 miljoniem Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA II) 4. izdevumu kategorijā, lai saglabātu līdzīgu pieeju starp iemaksām no 4. izdevumu kategorijas un 1.b izdevumu apakškategorijas Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) — Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) programmām,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektu un Padomes nostāju attiecībā uz šo budžeta grozījuma projektu;

2.  atgādina, ka šāda DFS regulas pārskatīšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta katra DFS perioda sākumā, un ka attiecīgais budžeta grozījuma projekts ir jāpielāgo šai pārskatīšanai;

3.  atgādina, ka Eiropas pilsoņiem un ekonomikai visās dalībvalstīs ir svarīgi, lai 2014. gadā neizmantotās apropriācijas varētu tikt pārvietotas uz turpmākajiem gadiem un tādējādi sekmētu darbvietu izveidi un izaugsmi;

4.  atzinīgi vērtē to, ka uz 2015. gadu tika pārvietots maksimāli liels 2014. gadā neizlietoto apropriāciju apmērs, kas ļaus izvairīties no netaisnīgas attieksmes pret atsevišķām dalībvalstīm, reģioniem vai darbības programmām, paātrinās kohēzijas politikas īstenošanu un izpildi un palīdzēs izvairīties no maksājumu koncentrācijas DFS perioda beigās;

5.  tomēr pauž bažas par ilgtermiņa ietekmi, ko šī atlikšana uz vienu gadu radīs attiecībā uz maksājumu vispārējo stāvokli; tādēļ aicina Komisiju cieši uzraudzīt īstenošanu un darīt visu iespējamo, lai izvairītos no lavīnas efekta saistībā ar nesamaksātajiem rēķiniem, iesniedzot atbilstīgus priekšlikumus, lai vajadzības gadījumā koriģētu maksājumu apropriāciju gada apmēru saskaņā ar attiecīgajiem DFS regulas noteikumiem;

6.  vērš uzmanību uz to, ka attiecībā uz lēmumu pārvietot lielāko daļu 2014. gadā neizlietoto apropriāciju uz 2015. gadu Komisijai, iespējams, būs jāizmanto elastīga pieeja, lai risinātu grūtības, kas varētu rasties saistībā ar nevienmērīgu finansiālo profilu, kura dēļ apropriācijas var palikt neizlietotas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam; aicina Komisiju, pamatojoties uz līdzīgu pieredzi, kas tika gūta saistībā ar programmu vēlīnu apstiprināšanu, ierosināt atbilstīgus pasākumus gadījumā, ja šāda situācija varētu rasties;

7.  uzsver nepieciešamību savlaicīgi vienoties par šo budžeta grozījuma projektu, lai varētu ātri pieņemt visas attiecīgās programmas;

8.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2015 projektu;

9.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2015 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Reģionu komitejai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 69, 13.3.2015.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 103, 22.4.2015., 1. lpp.


E-Call transportlīdzekļa sistēmas izveidošana ***II
PDF 383kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma "112" bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (05130/3/2015 – C8-0063/2015 – 2013/0165(COD))
P8_TA(2015)0099A8-0053/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05130/3/2015 – C8‑0063/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0316),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0053/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 341, 21.11.2013., 47. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 26.2.2014., P7_TA(2014)0154.


Degvielas kvalitātes direktīva un Atjaunojamo energoresursu direktīva ***II
PDF 386kWORD 75k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (10710/2/2014 – C8-0004/2015 – 2012/0288(COD))
P8_TA(2015)0100A8-0025/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10710/2/2014 – C8‑0004/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 201. gada 17. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0595),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 1. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 69. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0025/2015),

1.  apstiprina turpmāk norādīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2015. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/..., ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

P8_TC2-COD(2012)0288


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2015/1513.)

(1) OV C 198, 10.7.2013., 56. lpp.
(2)2013.gada 11. septembrī pieņemtie teksti P7_TA(2013)0357.


Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšana ***II
PDF 558kWORD 69k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu (05094/1/2015 – C8-0064/2015 – 2013/0371(COD))
P8_TA(2015)0101A8-0130/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05094/1/2015 – C8‑0064/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 26. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0761),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0130/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums

Eiropas Parlaments ņem vērā Komisijas paziņojumu saistībā ar vienošanos par Direktīvas 94/62/EK grozīšanu, lai samazinātu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu.

Kā Komisija apgalvoja savā paskaidrojuma rakstā, tās sākotnējā priekšlikuma mērķis bija "ierobežot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, jo īpaši saistībā ar piegružošanu, sekmēt to, ka tiek novērsta atkritumu rašanās, un to, ka tiek efektīvāk izmantoti resursi, vienlaikus ierobežojot nelabvēlīgu sociāli ekonomisko ietekmi. Konkrētāk, šā priekšlikuma mērķis ir samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu Eiropas Savienībā attiecībā uz plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus (0,05 milimetrus)."

Eiropas Parlaments uzskata, ka teksts, par kuru vienojās likumdevēji, pilnībā atbilst Komisijas priekšlikuma mērķiem.

Ietekmes novērtējumā Komisija secināja, ka "kombinēt atkritumu rašanās novēršanas mērķi ES līmenī ar skaidru ieteikumu dalībvalstīm izmantot cenu noteikšanu, kā arī iespēju dalībvalstīm piemērot tirgus ierobežojumus, atkāpjoties no 18. panta prasībām [...], būtu visefektīvākā pieeja, lai sasniegtu vērienīgus rezultātus vides jomā, vienlaikus nodrošinot pozitīvu ekonomisku ietekmi, mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību, nodrošinot pieņemamību sabiedrībai, kā arī sniedzot ieguldījumu plašākas izpratnes veicināšanā ilgtspējīga patēriņa jomā".

Eiropas Parlaments uzskata, ka galīga redakcija, par kuru panākta vienošanās, ir pamatota uz šo visefektīvāko pieeju, kas izklāstīta Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā, un tajā paredzētie noteikumi dalībvalstīm ir atbilstīgi, lai nodrošinātu plastmasas maisiņu patēriņa efektīvu samazinājumu visā Savienībā.

Turklāt Eiropas Parlaments atgādina, ka saskaņā ar 2003. gada Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 30. punktu lemt par to, vai pirms būtisku grozījumu izdarīšanas ir nepieciešams ietekmes novērtējums, ir likumdevēju ziņā.

Eiropas Parlaments atgādina, ka saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu "iestādes īsteno pilnīgu savstarpēju sadarbību". Parlaments augstu vērtē Komisijas ieguldījumu, cenšoties panākt iestāžu sarunu noslēgšanu. Tomēr Parlaments pauž nožēlu par to, ka Komisijas deklarācijā ir izskatīti jautājumi, kuri jau tika pienācīgi izskatīti likumdošanas procedūras laikā.

Visbeidzot Parlaments atgādina, ka Komisija, būdama Līgumu izpildes uzraudzītāja, ir pilnībā atbildīga par to, lai Savienības tiesību akti dalībvalstīs tiktu piemēroti pareizi.

(1) OV C 214, 8.7.2014., 40. lpp.
(2) OV C 174, 7.6.2014., 43. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 16.4.2014., P7_TA(2014)0417.


Jūras transporta oglekļa dioksīda emisijas ***II
PDF 385kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, paziņošanu un verifikāciju un par grozījumiem Direktīvā 2009/16/EK (17086/1/2014 – C8-0072/2015 – 2013/0224(COD))
P8_TA(2015)0102A8-0122/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (17086/1/2014 – C8-0072/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 16. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0480),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0122/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 67, 6.3.2014., 70. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 16.04.2014., P7_TA(2014)0424.


Eiropas statistika ***II
PDF 384kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (05161/2/2015 – C8-0073/2015 – 2012/0084(COD))
P8_TA(2015)0103A8-0137/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05161/2/2015 – C8-0073/2015),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Spānijas Deputātu kongress un Spānijas Senāts, un Austrijas Federālā padome un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 6. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0167),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0137/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 374, 4.12.2012., 2. lpp.
(2)2013.gada 21. novembrī pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0505.


Daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto ***I
PDF 856kWORD 273k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (COM(2014)0614 – C8-0174/2014 – 2014/0285(COD))(1)
P8_TA(2015)0104A8-0128/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.apsvērums
(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā16, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai.
(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā16, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas vajadzīgs maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma nodrošināšanai, ievērojot attiecīgus ekoloģiskos un ekonomiskos faktorus.
__________________
__________________
16 OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.
16 OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4.apsvērums
(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no vides viedokļa, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspēju no sociālekonomiskā un vides viedokļa, līdzsvaroti piemērojot piesardzīgu pieeju un ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Šīs regulas izveidotais vairāksugu pārvaldības plāns paredz, ka vairāk jāņem vērā plāna aptverto sugu atšķirīgās ekoloģiskās lomas un funkcijas. Tā kā dažādās sugas lielā mērā mijiedarbojas, vienlaicīgi panākt visu sugu maksimālu ilgtspējīgu nozveju nevar un ir jālemj, kuras sugas vajadzētu noteikt par prioritārām.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
7.bapsvērums (jauns)
(7b)  Padomei un Eiropas Parlamentam būtu jāņem vērā jaunākie ICES ieteikumi un ziņojumi par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai nodrošinātu, ka šī regula cik iespējams atbilst jaunākajai informācijai.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7.capsvērums (jauns)
(7c)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK1a (turpmāk “Jūras stratēģijas pamatdirektīva”) komerciāli izmantoto zivju krājumu dabiskie sadalījumi pēc vecuma un izmēra ir svarīgi rādītāji jūras vides laba ekoloģiskā stāvokļa panākšanai.
_________________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8.apsvērums
(8)  Ir lietderīgi izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt panākt un uzturēt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem.
(8)  Galvenais mērķis ir izveidot vairāksugu zvejniecību plānu, ņemot vērā mencas, reņģes un brētliņas krājumu savstarpējo dinamiku un neatstājot bez ievērības arī šo krājumu zvejniecībā gūtās piezvejas sugu – jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes – krājumus Baltijas jūrā. Šā plāna mērķim vajadzētu būt atjaunot, panākt un uzturēt attiecīgo sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgas ieguves apjomu no attiecīgajiem krājumiem, cik vien iespējams samazinot ietekmi uz citām sugām, piemēram, jūras putniem, un jūras vidi kopumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9.apsvērums
(9)  Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai pieejai atbilstošu biomasas apjomu.
(9)  Mencas un pelaģisko krājumu izmantošana nedrīkstētu apdraudēt to krājumu ilgtspēju, no kuriem šajās zvejniecībās gūst piezvejas, un tie ir jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes Baltijas jūras krājumi. Tāpēc ar plānu būtu jātiecas arī nodrošināt šo piezvejas krājumu saglabāšanu apmērā, kas ir lielāks par piesardzīgai ekosistēmas pieejai zvejniecības pārvaldībā atbilstošu biomasas apjomu un kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9.aapsvērums (jauns)
(9a)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir, ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, pakāpeniski izskaust izmetumus, izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to. Šo mērķi var sasniegt, uzlabojot zvejas rīku un prakses selektivitāti.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
11.apsvērums
(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos.
(11)  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķapjomiem, kas paredzēti daudzgadu plānos. Nosakot līmeņus, kas jāsasniedz zvejas izraisītas zivju mirstības un biomasas aspektā, būtu jāņem vērā jaunākie zinātniskie ieteikumi.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
12.apsvērums
(12)  Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu19, jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem.
(12)  Tāpēc būtu jānosaka šie mērķapjomi un, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu19, jāizsaka tie ar zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājiem, kuri ļauj atjaunot un uzturēt zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Par izmantošanas augšējo robežu būtu jānosaka izmantošana maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī.
__________________
__________________
19 ICES tehniskie dienesti, 2014. gada septembris; http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Fmsy_range_for_Baltic_cod_and_pelagic_stocks.pdf.
19 ICES tehniskie dienesti, 2014. gada septembris; http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Fmsy_range_for_Baltic_cod_and_pelagic_stocks.pdf.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
13.apsvērums
(13)  Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma nārsta bara minimālās biomasas apmērā, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai. Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minimālo nārsta bara biomasu.
(13)  Ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kuri ļautu ievērot papildu piesardzību gadījumos, kad krājuma apmērs samazinās līdz konkrētam kritiskam līmenim, kas rada nopietnu risku. Šādi saglabāšanas references rādītāji būtu jānosaka krājuma biomasas apmērā, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam (BMSY). Būtu jāparedz korektīvi pasākumi, kurus veic, lai nepieļautu, ka krājuma apmērs kļūst mazāks par minēto līmeni.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
14.apsvērums
(14)   Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka krājums ir apdraudēts.
(14)   Ja attiecībā uz krājumiem, kuros iegūst piezveju, zinātniskā ieteikuma par šādu minimālo nārsta bara biomasu nav, būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad citi rādītāji ļauj sniegt zinātnisko ieteikumu, kurā norādīts, ka krājums ir apdraudēts. Zinātniskie dati par nārsta biomasu attiecībā uz piezveju ātri jādara pieejami, lai varētu veikt vajadzīgos pasākumus.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
16.apsvērums
(16)   Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem.
(16)   Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz citi pārvaldības pasākumi, kas nosaukti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā. Šādi pasākumi būtu jānosaka ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16.aapsvērums (jauns)
(16a)  Pieņemot deleģētos aktus Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktā izkraušanas pienākuma ievērošanai, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis, lai paredzētu citus pārvaldības pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas 15. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
17.apsvērums
(17)   Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/200520 vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.
(17)   Lai palīdzētu sasniegt plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, plānā būtu jāparedz arī daži tehniskie pavadpasākumi, kas jāpieņem ar deleģētajiem aktiem pēc apspriešanās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. Kamēr Padomes Regula (EK) Nr. 2187/200520 vēl nav pārskatīta, būtu jāparedz arī tas, ka gadījumos, kad tas vajadzīgs šā plāna mērķu sasniegšanai, šādi pasākumi var atkāpties no dažiem nebūtiskiem minētās regulas elementiem.
__________________
__________________
20 Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
20 Padomes 2005. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
17.aapsvērums (jauns)
(17a)  Pieņemot tehniskos pavadpasākumus, kas palīdzētu sasniegt plāna mērķus, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
18.apsvērums
(18)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(18)  Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai un nodrošinātu elastību un konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, lai papildinātu šo regulu ar korektīviem pasākumiem attiecībā uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu un specializēto struktūru līmenī dalībvalstīs un Savienībā, iesaistot gan Eiropas Parlamenta, gan Padomes ekspertus. Pirms konkrēta pasākuma priekšlikuma pabeigšanas būtu jārīko intensīva apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
18.aapsvērums (jauns)
(18a)  Pieņemot deleģētos aktus, kas paplašina šīs regulas darbības jomu attiecībā uz korektīviem pasākumiem, kuri attiecas uz jūras zeltpleksti, pleksti, akmeņpleksti un gludo rombu, un attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu un tehniskiem pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
18.bapsvērums (jauns)
(18b)  Īstenojot ar šo regulu izveidoto plānu, prioritāte būtu jāpiešķir reģionalizācijas principa piemērošanai, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantā.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
19.apsvērums
(19)   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.
(19)   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ja Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem plānā noteiktiem saglabāšanas pasākumiem, dalībvalstīm un konsultatīvajām padomēm, kas ir tieši ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā, vajadzētu būt iespējai iesniegt kopīgus ieteikumus par šādiem pasākumiem, lai šie pasākumi būtu labi izstrādāti un atbilstu Baltijas jūras un tās zvejniecību specifikai. Būtu jānosaka šo ieteikumu iesniegšanas termiņš, kā prasīts minētās regulas 18. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.aapsvērums (jauns)
(19a)  Lai uzlabotu plāna efektivitāti un novatoriskos aspektus, kopīgajiem ieteikumiem un attiecīgajiem deleģētajiem aktiem vajadzētu tiekties panākt augšupēju un uz rezultātiem balstītu pieeju iekļaušanu.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
19.bapsvērums (jauns)
(19b)  Pieņemot deleģētos aktus par plānā paredzētiem saglabāšanas pasākumiem, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju viedoklis.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
22.aapsvērums (jauns)
(22a)  Būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumā var sniegt finansiālo atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/20141a.
___________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
25.apsvērums
(25)  Attiecībā uz termiņiem jānorāda, ka attiecīgo krājumu maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Pēc tam tas būtu jāuztur.
(25)  Attiecībā uz termiņiem attiecīgo krājumu mērķapjoms, ja iespējams, būtu jāpanāk līdz 2015. gadam. Izmantošanas apmēru sasniegšana vēlākā laikā būtu jāatļauj tikai tad, ja to sasniegšana līdz 2015. gadam nopietni apdraudētu iesaistīto zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspēju. Pēc 2015. gada minētie izmantošanas apmēri būtu jāsasniedz cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā ne vēlāk par 2020. gadu. Pēc tam mērķis būtu jāuztur.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
26.apsvērums
(26)  Tā kā nav izveidots zvejas piepūles režīms, ir jāsvītro īpašie noteikumi par īpašu zvejas atļauju un kuģu vai dzinēju aizstāšanu, kas piemērojami Rīgas jūras līcī. Tāpēc būtu jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005.
svītrots
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šo plānu piemēro arī attiecīgo krājumu zvejā iegūtām jūras zeltplekstēm, plekstēm, akmeņplekstēm un gludajiem rombiem ICES 22.–32. apakšrajonā.
2.  Šī regula paredz arī pasākumus attiecībā uz jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezveju ICES 22.–32. apakšrajonā, kurus piemēro 1. punktā minēto krājumu zvejai.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – b un c punkti
(b)  “murdi” ir lieli zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši, virspusē atvērti un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;
(b)  “murdi, kūri un stāvvadi” ir zvejas rīki, kas ir noenkuroti, nostiprināti uz steltīm vai reizēm peldoši un aprīkoti ar dažāda veida ierīcēm zivju vadīšanai un noturēšanai, un kas parasti ir sadalīti krātiņos, kurus apakšā noslēdz linums;
(c)  “zivju ķeramie grozi un venteri” ir mazas krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;
(c)  “zivju ķeramie grozi un venteri” ir krātiņveida lamatas, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei; tie ir no dažādiem materiāliem izgatavoti sprosti vai grozi, kas atsevišķi vai rindās novietoti uz jūras gultnes un ar virvēm (auklām) savienoti ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tiem ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;
Grozījums Nr. 63, 28 un 56
Regulas priekšlikums
3. pants
1.  Plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un jo īpaši:
1.  Plāns nodrošina Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto kopējās zivsaimniecības politikas mērķu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 2008/56/EK mērķu sasniegšanu un jo īpaši:
(a)  sasniegt un uzturēt attiecīgo krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un
(a)  atjaunot un uzturēt attiecīgos krājumus virs biomasas līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un
(b)  nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu saskaņā ar piesardzīgu pieeju.
(b)  nodrošināt jūras zeltplekstes, gludā romba, plekstes un akmeņplekstes krājumu saglabāšanu virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
2.  Plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltpleksti.
2.  Plāns veicina izmetumu izskaušanu, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to, un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētā izkraušanas pienākuma īstenošanu attiecībā uz attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltpleksti.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Saskaņotība ar Savienības vides tiesību aktiem
1.  Plāns piemēro ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībai.
2.  Nolūkā nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu un ka zvejas darbības nedegradē jūras vidi, plāns atbilst Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķiem un palīdz tos panākt, lai līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli. Konkrētāk, tā mērķi ir:
(a)  nodrošināt, ka tiek izpildīti minētās direktīvas I pielikuma 3. raksturlieluma nosacījumi;
(b)  palīdzēt sasniegt minētās direktīvas I pielikuma 1., 4. un 6. raksturlielumu proporcionāli zvejas lomai to sasniegšanā.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pēc tam jāuztur šādos diapazonos.
1.  Attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomā ņem vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, un tie, ja iespējams, ir jāsasniedz līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam un pēc tam jāuztur. Attiecīgo krājumu zvejas izraisītu mirstību nosaka šādos diapazonos.
Krājums
Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons

Krājums
Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons

Baltijas jūras rietumdaļas menca
0,23–0,29

Baltijas jūras rietumdaļas menca
0 līdz FMSY

Baltijas jūras austrumdaļas menca
0,41–0,51

Baltijas jūras austrumdaļas menca
0 līdz FMSY

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
0,23–0,29

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
0 līdz FMSY

Rīgas jūras līča reņģe
0,32–0,39

Rīgas jūras līča reņģe
0 līdz FMSY

Botnijas jūras reņģe
0,13–0,17

Botnijas jūras reņģe
0 līdz FMSY

Botnijas līča reņģe
Nav noteikts

Botnijas līča reņģe
0 līdz FMSY

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
0,25–0,31

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
0 līdz FMSY

Baltijas jūras brētliņa
0,26–0,32

Baltijas jūras brētliņa
0 līdz FMSY

FMSY (zvejas izraisīta zivju mirstība, kas atbilst maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma sasniegšanai) vērtības iegūst jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, kas ir uzticami un pieejami, un zvejas izraisītai zivju mirstības (F) vērtībai vajadzētu tiekties uz 0,8 x FMSY.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Zvejas iespējas nosaka tā, lai nodrošinātu, ka varbūtība, ka tās pārsniedz 1. punkta tabulā norādītās FMSY vērtības, ir mazāka nekā 5 %.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Šī regula zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. pantā, paredz saskaņā ar minēto regulu sniegto finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara minimālā biomasa, kura atbilst pilnai reproduktīvajai spējai, attiecīgajiem krājumiem ir šāda.
1.  Saglabāšanas references rādītāji, kas atbilst pilnai reproduktīvajai spējai, attiecīgajiem krājumiem ir šāda.
Krājums
Nārsta bara minimālā biomasa (tonnās)

Krājums
Nārsta bara minimālā biomasa (tonnās)

Baltijas jūras rietumdaļas menca
36 400

Baltijas jūras rietumdaļas menca
36 400 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras austrumdaļas menca
88 200

Baltijas jūras austrumdaļas menca
88 200 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
600 000

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
600 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Rīgas jūras līča reņģe
Nav noteikta

Rīgas jūras līča reņģe
Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Botnijas jūras reņģe
Nav noteikta

Botnijas jūras reņģe
Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Botnijas līča reņģe
Nav noteikta

Botnijas līča reņģe
Nav noteikta 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
110 000

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
110 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Baltijas jūras brētliņa
570 000

Baltijas jūras brētliņa
570 000 2015. gadam un BMSY atlikušajiem gadiem

Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ja kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta 1. punktā, tiek pieņemti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma strauju atjaunošanos līdz piesardzīgam apjomam. Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas nosaka tādos apmēros, kas ir mazāki par tiem, kuri nodrošinātu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazonus, kas noteikti 4. panta 1. punktā. Vajadzības gadījumā šo korektīvo pasākumu vidū var būt leģislatīva akta priekšlikumu iesniegšana, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu.
2.  Ja kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta 1. punktā, tiek pieņemti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi pēc iespējas drīz atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Jo īpaši, atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punkta un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas nosaka tādos apmēros, kas ir mazāki par tiem, kuri nodrošinātu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazonus, kas noteikti šīs regulas 4. panta 1. punktā. Vajadzības gadījumā šo korektīvo pasākumu vidū var būt leģislatīva akta priekšlikumu iesniegšana, ko veic Komisija, un ārkārtas pasākumi, kurus Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja kāda attiecīgā krājuma biomasa konkrētā gadā ir zemāka par līmeņiem, kas norādīti tabulā turpmāk, veic attiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir apturēt attiecīgā krājuma specializētu zveju.
Krājums
Biomasas limits (tonnās)

Baltijas jūras rietumdaļas menca
26 000

Baltijas jūras austrumdaļas menca
63 000

Baltijas jūras centrālās daļas reņģe
430 000

Rīgas jūras līča reņģe
Nav noteikta

Botnijas jūras reņģe
Nav noteikta

Botnijas līča reņģe
Nav noteikta

Baltijas jūras rietumdaļas reņģe
90 000

Baltijas jūras brētliņa
410 000

Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
6. pants
Pasākumi jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba apdraudējuma gadījumā
Jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba tehniskie saglabāšanas pasākumi
1.  Ja zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma saglabāšana Baltijas jūrā ir apdraudēta, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz apdraudēto krājumu jebkurā no turpmāk minētajiem aspektiem:
1.   Ja zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka nolūkā nodrošināt, ka jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba krājuma pārvaldība Baltijas jūrā notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju, vajadzīgi korektīvi pasākumi, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus par īpašiem aizsardzības pasākumiem, kas attiecas uz jūras zeltplekstes, plekstes, akmeņplekstes un gludā romba piezveju un turpmāk minētajiem tehniskajiem pasākumiem:
(c)   (a) zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;
(a)  zvejas kapacitātes un zvejas piepūles pielāgošana;
(d)(b) tehniskie pasākumi, tostarp tādi, kas nosaka:
(1)   zvejas rīku raksturlielumus, jo īpaši linuma acs izmēru, auklas diametru, zvejas rīka izmēru,
(b)   zvejas rīku raksturlielumi, jo īpaši linuma acs izmērs, auklas diametrs, zvejas rīka izmērs;
(2)   zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku, zvejas rīka ievietošanas dziļumu,
(c)   zvejas rīku izmantošana, jo īpaši ūdenī atrašanās laiks un zvejas rīka ievietošanas dziļums;
(3)   aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos apgabalos,
(d)   aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos apgabalos;
(4)   aizliegumu vai ierobežojumu zvejot konkrētos laikposmos,
(e)   aizliegums vai ierobežojums zvejot konkrētos laikposmos;
(5)   minimālo saglabāšanas references izmēru.
(f)   minimālais saglabāšanas references izmērs;
(g)  citi ar selektivitāti saistīti raksturlielumi.
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīto mērķi, un tie balstās uz zinātnisko ieteikumu.
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzīto mērķi un saskaņotību ar 3.a pantā minētajiem Savienības vides aktiem, un tie balstās uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par īpašiem saglabāšanas pasākumiem, kas minēti 1. punktā.
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus par īpašiem saglabāšanas pasākumiem, kas minēti 1. punktā.
3.a  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar Eiropas Parlamentu un attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.
3.b  Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, analizē 1. punktā minēto deleģēto aktu ietekmi gadu pēc to pieņemšanas un pēc tam katru gadu. Ja šāda analīze liecina, ka deleģētais akts aktuālās situācijas risināšanai neder, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt kopīgu ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
7. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, attiecīgajiem krājumiem un jūras zeltplekstei izkraušanas pienākumu nepiemēro, ja zvejo ar šādiem zvejas rīkiem: murdi, zivju ķeramie grozi un venteri.
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, mencai izkraušanas pienākumu nepiemēro, ja zvejo ar šādiem zvejas rīkiem: murdi, zivju ķeramie grozi un venteri, kūri un stāvvadi.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību.
2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzību, kā arī saskaņotību ar 3.a pantā minētajiem Savienības vides tiesību aktiem un nodrošināt, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  zvejas mērķsugu un linuma acs izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II un III pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā;
(a)  zvejas mērķsugu, linuma acs izmēru un minimālo saglabāšanas references izmēru specifikācijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II, III un IV pielikumā un minētas tās 3. un 4. pantā un 14. panta 1. punktā;
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
(f)  tralēšanas aizliegums Rīgas jūras līcī, kas noteikts tās 22. pantā.
svītrots
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Turklāt pirms tehnisko pasākumu pieņemšanas Komisija cenšas ņemt vērā jaunākos zinātniskos pētījumus, tostarp ICES pētījumus.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
9. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Pelaģiskā zveja, kurā izmanto stacionārus zvejas rīkus ar linuma acs izmēru, kas mazāks par110 mm vai 120 mm izliekamu rīku gadījumā, mencu nārstošanas laikā ir aizliegta.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
VIa nodaļa (jauna)
VIa NODAĻA
ĪPAŠI PASĀKUMI
9.a pants
Īpaši pasākumi
1.  No 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegtss veikt jebkādas zvejas darbības norobežotajos apgabalos, ar loksodromām secīgi savienojot šādus punktus, kurus mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu.
(a)  1. apgabals:
–  55° 45′ N, 15° 30′ E;
–  55° 45′ N, 16° 30′ E;
–  55° 00′ N, 16° 30′ E;
–  55° 00′ N, 16° 00′ E;
–  55° 15′ N, 16° 00′ E;
–  55° 15′ N, 15° 30′ E;
–  55° 45′ N, 15° 30′ E;
(b)  2. apgabals:
–  55° 00′ N, 19° 14′ E;
–  54° 48′ N, 19° 20′ E;
–  54° 45′ N, 19° 19′ E;
–  54° 45′ N, 18° 55′ E;
–  55° 00′ N, 19° 14′ E;
(c)  3. apgabals:
–  56° 13′ N, 18° 27′ E;
–  56° 13′ N, 19° 31′ E;
–  55° 59′ N, 19° 13′ E;
–  56° 03′ N, 19° 06′ E;
–  56° 00′ N, 18° 51′ E;
–  55° 47′ N, 18° 57′ E;
–  55° 30′ N, 18° 34′ E;
–  56° 13′ N, 18° 27′ E.
2.  Visiem Savienības zvejas kuģiem, kuru garums ir vismaz astoņi metri un uz kuriem ir vai tiek izmantoti jebkādi zvejas rīki mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2187/2005 3. pantu, vajadzīga īpaša atļauja zvejot mencas Baltijas jūrā.
3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15. pantu pieņemt deleģētos aktus šā panta grozīšanai, ja tas vajadzīgs 3. pantā minēto mērķu sasniegšanai un jo īpaši zivju mazuļu vai nārstojošu zivju aizsardzībai.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
10. pants
10. pants
10. pants
Reģionālā sadarbība
Reģionālā sadarbība
1.  Šajā nodaļā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
1.  Šīs regulas 6., 8. un 9. pantā paredzētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.
2.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu attiecīgās dalībvalstis turpmāk norādītajos termiņos var iesniegt kopīgus ieteikumus:
2.  Pēc apspriešanās ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm attiecīgās dalībvalstis var iesniegt jebkādus 6. panta 3. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā minētos kopīgos ieteikumus pirmo reizi ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam 12 mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu, bet ne vēlāk kā 1. septembrī tādu pasākumu gadījumā, kuri attiecas uz dalībvalstīm. Tās var iesniegt šādus ieteikumus arī tad, ja pēkšņi ir mainījusies plāna aptverta krājuma situācija un ieteiktie pasākumi ir vajadzīgi vai pamatoti saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.
a)  par pasākumiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā un attiecas uz konkrēto kalendāra gadu, – ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. septembrī;
b)  par pasākumiem, kas izklāstīti 8 panta 1. punktā un 9. panta 1. punktā, – pirmo reizi ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam sešus mēnešus pēc katras plāna novērtējuma iesniegšanas saskaņā ar 14. pantu.
2.a  Arī attiecīgās konsultatīvās padomes var iesniegt ieteikumus saskaņā ar 2. punktā norādītajiem termiņiem.
2.b  Visas Komisijas atkāpes no kopīgajiem ieteikumiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, un tās ir iespējams pārbaudīt.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
12. pants
12. pants
12. pants
Iepriekšēji paziņojumi
Iepriekšēji paziņojumi
1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro Savienības zvejas kuģu kapteiņiem,
1.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu piemēro:
kuru kuģu lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kg mencu
(a)   attiecībā uz mencas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturēti vismaz 300 kilogrami mencu;
vai divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.
(b)  attiecībā uz reņģes un/vai brētliņas zvejas kuģiem – tādu Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk un uz kuriem ir paturētas vismaz divas tonnas pelaģisko krājumu nozvejas.
2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā.
2.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, minētajā pantā noteiktais iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz viena stunda pirms paredzamās ierašanās ostā. Piekrastes dalībvalstu kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var atļaut agrāku ienākšanu ostā, ja ir pieejami attiecīgajiem kontroles pasākumiem vajadzīgie apstākļi.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
13. pants – b punkts
(b)  5 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.
(b)  2 tonnas zivju no pelaģiskajiem krājumiem.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
14. pants
14. pants
14. pants
Plāna novērtēšana
Plāna novērtēšana
Komisija sešus gadus pēc plāna stāšanās spēkā un pēc tam reizi sešos gados nodrošina novērtējumu par šā plāna ietekmi uz krājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši lai ņemtu vērā izmaiņas zinātniskajos ieteikumos. Šo novērtējumu rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Komisija trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados novērtē šā daudzgadu plāna ietekmi uz krājumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, un uz zvejniecībām, kas izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz progresu zivju krājumu atjaunošanā un uzturēšanā virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šā novērtējuma rezultātus Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, un Komisija var ierosināt pielāgot daudzgadu plānu vai ierosināt grozīt deleģētos aktus, ja tas ir vajadzīgs un ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
IXa nodaļa (jauna)
IXa NODAĻA
EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDA ATBALSTS
14.a pants
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts
Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā šajā regulā paredzēto daudzgadu plānu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. panta izpratnē.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 6., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 6., 8. un 9. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 1. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
16. pants
Regulas (EK) Nr. 2187/2005 20. un 21. pantu svītro.
Regulu (EK) Nr. 2187/2005 groza šādi:
1.  Regulas 13. panta 3. punktu svītro.
2.  Regulas IV pielikuma slejā “Minimālais izmērs” tekstu “38 cm” attiecībā uz mencas minimālo saglabāšanas references izmēru aizstāj ar “35 cm”.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta 2. punkta otro daļu (A8- 0128/2015).


Izkraušanas pienākums ***I
PDF 390kWORD 97k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2187/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 2347/2002 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1434/98 attiecībā uz izkraušanas pienākumu (COM(2013)0889 – C7-0465/2013 – 2013/0436(COD))
P8_TA(2015)0105A8-0060/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0889),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0465/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 29. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0060/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/..., ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2187/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 2347/2002 un (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 un (ES) Nr. 1380/2013 attiecībā uz izkraušanas pienākumu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98

P8_TC1-COD(2013)0436


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/812.)

(1) OV C 311, 12.9.2014., 68. lpp.


Protokols Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp EK un Krieviju, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai ***
PDF 308kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (11878/2014 – C8-0006/2015 – 2014/0052(NLE))
P8_TA(2015)0106A8-0129/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11878/2014),

–  ņemot vērā projektu protokolam Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (11513/2014),

–  ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. un 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8‑0006/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0129/2015),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.


Turpmākie pasākumi saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu
PDF 430kWORD 120k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu (2015/2039(INI))
P8_TA(2015)0107A8-0121/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. pantu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 26. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Sorbonas kopīgo deklarāciju par Eiropas augstākās izglītības sistēmas arhitektūras saskaņošanu, ko 1998. gada 25. maijā Parīzē parakstīja četri atbildīgie Francijas, Vācijas, Itālijas un Apvienotās Karalistes ministri (turpmāk — Sorbonas deklarācija)(1),

–  ņemot vērā kopīgo deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā Boloņā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri (turpmāk — Boloņas deklarācija)(2),

–  ņemot vērā Ministru konferencē, kurā tikās par augstākās izglītības jomu atbildīgie Eiropas ministri un kura norisinājās Lēvenē un Luvenlanēvā 2009. gada 28. un 29. aprīlī, pieņemto oficiālo paziņojumu (komunikē)(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 12. marta Budapeštas-Vīnes deklarāciju, kuru pieņēma 47 valstu izglītības ministri un ar kuru oficiāli tika uzsākta Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) darbība(4),

–  ņemot vērā Bukarestē 2012. gada 26. un 27. aprīlī notikušajā Ministru konferencē un Trešajā Boloņas politikas forumā pieņemto oficiālo paziņojumu (komunikē)(5),

–  ņemot vērā Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) Ministru konferencē Bukarestē 2012. gada 26. un 27. aprīlī pieņemto EHEA mobilitātes stratēģiju 2020. gada perspektīvā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Direktīvu 2013/55/ES, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu („IMI regula”)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra ieteikumu, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā pārvietojas Kopienā(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra ieteikumu par turpmāko Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(10),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(11),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2009. gada 26. novembra secinājumus par izglītības nozīmes palielināšanu labi funkcionējošā zināšanu trijstūrī(12),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu(13),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu(14),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu „Jaunatne kustībā — jauniešu mācību mobilitātes veicināšana”(15),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 10. maija paziņojumu „Īstenojot universitāšu modernizācijas programmu: izglītība, pētniecība un jauninājumi” (COM(2006)0208),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” (COM(2011)0567),

–  ņemot vērā ziņojumu „Augstākā izglītība Eiropā 2009: Boloņas procesa virzība” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2009)(16),

–  ņemot vērā ziņojumu „Tiešskats uz augstāko izglītību Eiropā 2010. gadā — Boloņas procesa ietekme” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2010)(17),

–  ņemot vērā ziņojumu „Eiropas augstākās izglītības telpa 2012. gadā — ziņojums par Boloņas procesa īstenošanu” (Eurydice, Eiropas Komisija, 2012)(18),

–  ņemot vērā Eirobarometra 2007. gadā veikto mācībspēku aptauju par augstākās izglītības reformu(19),

–  ņemot vērā Eirobarometra 2009. gadā veikto studentu aptauju par augstākās izglītības reformu(20),

–  ņemot vērā Eirostata 2009. gada 16. aprīļa publikāciju „Boloņas process Eiropas augstākajā izglītībā — svarīgākie sociālās dimensijas un mobilitātes rādītāji”(21),

–  ņemot vērā Erevānā, Armēnijā 2011. gada 8. un 9. septembrī notikušās starptautiskās konferences par augstākās izglītības finansēšanu noslēguma ziņojumu(22),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. septembra rezolūciju par Boloņas procesu un studentu mobilitāti(23),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūciju par universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju dialogu — jauna partnerība Eiropas universitāšu modernizācijai(24),

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas iestāžu ieguldījumu Boloņas procesa konsolidācijā un progresā(25),

–  ņemot vērā Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF)(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0121/2015),

A.  tā kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā Boloņas procesa svarīgajai nozīmei vajadzētu izpausties kā centieniem sasniegt visaugstākā iespējamā zināšanu un inovāciju līmeņa mērķus, nodrošinot iedzīvotājiem plašas iespējas iegūt izglītību un pastāvīgi papildināt zināšanas, un tā kā tam vajadzētu atspoguļoties stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā, kā arī Ž. K. Junkera investīciju plāna Eiropai īstenošanā;

B.  tā kā pētījumi rāda, ka gandrīz katram trešajam darba devējam Eiropā ir problēmas atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm; tā kā attiecībā uz mērķi samazināt prasmju neatbilstību ES (atšķirības starp indivīda darba prasmēm un prasībām darba tirgū) Boloņas reforma līdz šim nav bijusi ļoti veiksmīga; tā kā prasmju neatbilstība ir kļuvusi par galveno problēmu Eiropā, kas ietekmē visas sabiedrības jomas, sākot no uzņēmumu produktivitātes un efektivitātes līdz jauniešu pašreizējai un turpmākajai labklājībai;

C.  tā kā jauniešu bezdarba problēma kopš krīzes sākuma 2008. gadā nav daudz uzlabojusies; tā kā 2014. gada beigās ES bija aptuveni 5 miljoni jaunieši (jaunāki par 25 gadiem), kas ir bezdarbnieki;

D.  tā kā, citējot kādu filozofu, universitāšu raksturīgai iezīmei ir jābūt „patiesības un skaistuma meklējumiem”, papildus to uzdevumam sagatavot jaunus profesionāļus, zinātniekus, inženierus, skolotājus, ārstus, politiķus, iedzīvotājus;

E.  tā kā ir svarīgi aplūkot universitātes kā galvenās reālās Boloņas procesa dalībnieces, kuru darbība sniedzas pāri reģionālo un valsts iestāžu koordinācijas, regulatīvajām un resursu atbalsta funkcijām;

F.  tā kā šajā starpvalstu iniciatīvā sadarbībā ar akadēmiskajām aprindām ir paveikts darbs, lai sniegtu vienotu Eiropas atbildi uz nopietnām problēmām, ar ko saskaras daudzas valstis, bet tas ir bijis nepietiekams;

G.  tā kā Boloņas procesa faktiskais mērķis ir nodrošināt standartu un kvalitātes saderīgumu un salīdzināmību dažādās augstākās izglītības sistēmās, vienlaikus respektējot augstskolu autonomiju un tādējādi veicinot patiesi demokrātiskas Eiropas telpas radīšanu un piedāvājot iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas;

H.  tā kā ir nepieciešams novērtējums par aizvadīto piecpadsmit gadu laikā gūtajiem panākumiem, šajā novērtējumā ņemot vērā gan reģionālās sadarbības „veiksmes stāstu”, gan pastāvīgās problēmas, ar ko ir nācies saskarties, gan arī to, ka izvirzītie mērķi nav sasniegti vienādā mērā;

I.  tā kā Boloņas process, neraugoties uz to, ka lielākajā daļā valstu tas ir virzījis un motivējis izglītības reformas, dažās valstīs var tikt uzskatīts par birokrātisku šķērsli neveiksmīgas komunikācijas un izpratnes trūkuma dēļ par to, kāda ir Boloņas procesa patiesā vīzija;

J.  tā kā ir svarīgi atzīt, ka Boloņas process savā būtībā ir visas Eiropas mēroga process, kā arī atzīt visus tajā iesaistītos dalībniekus, tostarp studentus, mācībspēkus, pētniekus un darbiniekus, kas nav mācībspēki;

K.  tā kā izšķirīga nozīme ir tam, lai izglītībai un apmācībai, tostarp profesionālajai apmācībai, tiktu pastāvīgi sniegts finansiāls atbalsts un lai šis atbalsts tiktu palielināts, jo īpaši šajā ekonomikas krīzes laikā;

L.  tā kā šajā pastāvīgi mainīgajā situācijā ir nepieciešams atkārtoti apliecināt valstu valdību un visu citu attiecīgo ieinteresēto pušu politiskās saistības, kas ir Boloņas procesa pamatā, un iesaistīšanos Eiropas iestāžu procesa īstenošanā;

Boloņas procesa nozīme

1.  norāda, ka prasmju pilnveidošanas, izaugsmes un darbvietu izveides sekmēšanas perspektīvā izglītība ir viens no galvenajiem mūsu sabiedrības balstiem; uzsver, ka lielākam ieguldījumam izglītībā ir izšķiroša nozīme, lai varētu efektīvi pārvarēt nabadzību, sociālo nevienlīdzību un bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, un veicināt sociālo iekļautību;

2.  norāda, ka Boloņas process varētu palīdzēt atrisināt prasmju neatbilstības jautājumu ES, ja tas nodrošinātu studentiem iespēju iegūt un attīstīt darba tirgū nepieciešamās kompetences, un ka ar šādu rīcību tas varētu sasniegt svarīgo mērķi — uzlabot absolventu nodarbinātību;

3.  apzinās Boloņas procesa nozīmi t. s. zināšanu Eiropas izveidē; uzsver, ka zināšanu izplatīšana, izglītība un pētniecība ir stratēģijas „Eiropa 2020” izšķirošs elements un sniedz ieguldījumu Eiropas pilsoniskuma veicināšanā; tomēr uzsver arī, ka ir nepieciešams konsultēties ar augstākās izglītības aprindām (mācībspēkiem, studentiem un darbiniekiem, kas nav mācībspēki), lai izprastu iebildumus pret reformām, kuras saistītas ar Boloņas procesu, kā arī nepieciešamību nodrošināt bezmaksas un visiem pieejamu valsts izglītību, kas apmierina sabiedrības vajadzības;

4.  norāda, ka Boloņas reformu rezultātā tika izveidota Eiropas augstākās izglītības telpa (European Higher Education Area — EHEA) un ka aizvadīto piecpadsmit gadu laikā šīs reformas ļāvušas gūt ievērojamus panākumus, proti, padarot augstākās izglītības struktūras salīdzināmākas, palielinot mobilitāti, izveidojot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kā arī diplomu atzīšanā, uzlabojot izglītības sistēmu kvalitāti, kā arī Eiropā iegūtas augstākās izglītības pievilcīgumu;

5.  norāda, ka Boloņas procesā joprojām ir jāpaveic liels darbs attiecībā uz izglītības sistēmas pielāgošanu darba tirgus vajadzībām un vispārējās piemērotības darba tirgum un konkurētspējas, kā arī Eiropas augstākās izglītības pievilcīguma uzlabošanu; norāda, ka Eiropas augstākās izglītības iestādēm ir jāspēj ātri reaģēt uz ekonomikas, kultūras, zinātnes un tehnoloģijas izmaiņām modernajā sabiedrībā, lai pilnībā izmantotu savu potenciālu izaugsmes, piemērotības darba tirgum un sociālās kohēzijas veicināšanai;

6.  norāda uz Bukarestē 2012. gadā notikušajā EHEA ministru konferencē ieskicētajiem tuvāko gadu mērķiem un valstu prioritātēm attiecībā uz darbībām, kas īstenojamas līdz 2015. gadam, kā arī uz šajā konferencē pieņemtajiem ieteikumiem attiecībā uz EHEA mobilitātes stratēģiju 2020. gada perspektīvā, un iesaka izveidot jaunas observatorijas, jaunas pieejas dažādajām Eiropas augstskolu aprindām, kā arī izveidot jaunu integrācijas sistēmu augstskolu kopienu locekļiem, lai tos integrētu šā plāna reformu procesā;

Prioritātes un uzdevumi

7.  aicina EHEA valstis īstenot kopīgās, saskaņotās reformas, lai paātrinātu Boloņas procesa mērķu sasniegšanu un stiprinātu EHEA uzticamību; mudina atbalstīt valstis, kuras saskaras ar grūtībām šo reformu īstenošanā; šajā sakarībā atbalsta plaša apmēra starpvalstu un attiecīgo ieinteresēto pušu partnerību izveidi;

8.  aicina dalībvalstis turpināt uzlabot un atjaunināt augstākās izglītības iestāžu novērtējumu saskaņā ar standartiem, kurus iepriekš starptautiskā līmenī noteica izglītības sistēmas, atzinīgi novērtējot izcilību ar mērķi attīstīt zināšanas, pētniecību un zinātni;

9.  uzsver mācību metožu dažādības, tostarp valodu dažādības, saglabāšanas nozīmi; mudina dalībvalstis palielināt studentu stipendijas un nodrošināt, ka tās ir viegli pieejamas;

10.  norāda, ka ir jāturpina centieni pilnveidot EHEA, balstoties uz tās mērķu sasniegšanā panākto progresu, kā arī uz panākumiem, kas gūti koordinācijā ar Eiropas izglītības un apmācības telpu, Eiropas mūžizglītības telpu un Eiropas pētniecības telpu;

11.  aicina visas ieinteresētās puses, kas ir saistītas ar Boloņas procesa īstenošanu, pastiprināt kvalitātes nodrošināšanu, lai panāktu, ka Eiropas augstākās izglītības joma uzlabo savu pievilcīgumu, par piemēru ņemot pasaules akadēmisko izcilību;

12.  aicina dalībvalstis, EHEA valstis un visu ES sekmēt sabiedrības izpratni par Boloņas procesu un sabiedrības atbalstu šim procesam, tostarp īstenojot darbības iedzīvotāju līmenī, lai panāktu efektīvāku un dinamiskāku iesaistīšanos tā mērķu sasniegšanā;

13.  norāda, ka Komisijai kā Boloņas procesa dalībniecei ir svarīga nozīme, veidojot EHEA, un aicina to saglabāt savu lomu Boloņas procesa intensificēšanā un centienu paātrināšanā, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;

14.  norāda, ka ir nepieciešams izvirzītajos mērķos iekļaut terciārā sektora izglītības un pētniecības kvalitāti; uzskata, ka viens no šo mērķu sasniegšanas rādītājiem varētu būt absolventu piemērotības darba tirgum palielināšana, kas ir arī stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis;

15.  aicina valdības, augstākās izglītības iestādes un pētniecības institūtus iesaistīties dialogā par to, kā mērķtiecīgi, maksimāli un efektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus un raudzīties pēc jauniem un atšķirīgiem finansēšanas modeļiem, lai papildinātu valsts finansējumu; šajā sakarībā uzsver arī programmas „Apvārsnis 2020” nozīmīgumu, vadot sadarbības pētniecības projektus starp Eiropas augstākās izglītības iestādēm, un pauž bažas par nepārtrauktajiem mēģinājumiem samazināt tās finansējumu, lai gan citas budžeta sadaļas netiek apstrīdētas;

16.  aicina valdības uzlabot efektivitāti attiecībā uz valsts finansējuma izlietojumu izglītības jomā un ievērot ES galveno mērķi — līdz 2020. gadam 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā un izstrādē; uzsver, ka ir nepieciešams vērienīgs finansējums izglītības un pētniecības jomā, jo tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem, kā arī cīnītos ar ekonomikas krīzi un bezdarbu;

17.  norāda, kādas potenciālās iespējas ESIF būtu jādod augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai; pauž nopietnas bažas par plānotajiem finansējuma samazinājumiem programmai „Apvārsnis 2020”, kas tiešā veidā saistīts ar pētniecību un izglītību, par labu ESIF;

18.  brīdina, ka „Apvārsnis 2020” līdzekļu samazinājumi neapšaubāmi ietekmētu Boloņas procesa pilnīgu īstenošanu, un mudina Komisiju atsaukt jebkuru šādu priekšlikumu;

19.  rosina izmantot gan augšupēju, gan lejupēju pieeju, iesaistot visu akadēmisko kopienu un sociālos partnerus, un prasa EHEA ministriem uzņemties politiskas saistības un iesaistīties sadarbībā, izstrādājot kopēju stratēģiju Boloņas reformu īstenošanai;

20.  prasa turpināt studiju programmu pilnveidošanu, nosakot skaidrus mērķus un tiecoties panākt, lai tās sniegtu nepieciešamās zināšanas apvienojumā ar dažādām prasmēm, gan vispārējām, gan profesionālām, kas nepieciešamas ne tikai, lai absolventus sagatavotu darba tirgus prasībām un attīstītu viņu spējas iesaistīties mūžizglītībā, bet arī lai kalpotu kā būtisks iedzīvotāju integrācijas faktors; atbalsta Eiropas profesionālo kvalifikāciju sertifikācijas sistēmas pilnīgu ieviešanu;

21.  uzsver STEM disciplīnu (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) lomu un to nozīmīgumu attiecībā uz sabiedrību, ekonomiku un absolventu piemērotību darba tirgum;

22.  prasa EHEA pareizi ieviest Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS) un diploma pielikumu — galvenos instrumentus, kas saistīti ar studentu akadēmisko slodzi un studiju rezultātiem, — lai sekmētu mobilitāti un palīdzētu studentiem veidot savu akadēmisko un ārpusmācību sasniegumu apkopojumu;

23.  uzsver, cik svarīgi ir garantēt akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu un savietojamību, lai nostiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Eiropas līmenī un visās valstīs, kas pievienojušās EHEA, atbilstoši pārskatītajiem Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm (ESG) Eiropas augstākās izglītības jomā; aicina visas EHEA valstis un to attiecīgās kvalitātes nodrošināšanas aģentūras pievienoties Eiropas kvalitātes nodrošināšanas tīkliem (Eiropas asociācija kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā — ENQA un Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs — EQAR);

24.  mudina Boloņas procesa partnerus un jo īpaši Komisiju regulāri izvērtēt kompetenču un prasmju neatbilstību brīdī, kad absolventi nokļūst darba vidē;

25.  uzsver, cik būtisks ir stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis, lai 40 % no 30–34 gadus veciem cilvēkiem būtu ar pabeigtu augstāko izglītību un iegūtu attiecīgas prasmes un kompetences, kas viņiem ļauj atrast atbilstošu darbu;

26.  uzsver kvalifikāciju ietvarstruktūru nozīmi pārredzamības uzlabošanā un aicina visas Boloņas procesā iesaistītās valstis nodrošināt valsts kvalifikāciju ietvarstruktūru saderīgumu ar EHEA un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrām;

27.  uzsver, ka valsts kvalifikāciju sistēmas (NQF) daudzās dalībvalstīs joprojām ir nepieciešams pielāgot Eiropas kvalifikāciju sistēmai (EQF), kā arī Eiropas kvalitātes nodrošināšanas standartiem un pamatnostādnēm (ESG); norāda, ka daudzas NQF joprojām nav reģistrētas Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR);

28.  norāda, ka studentu, mācībspēku, pētnieku un darbinieku, kas nav mācībspēki, mobilitāte ir viena no galvenajām Boloņas procesa prioritātēm; aicina dalībvalstis palielināt mobilitātes iespējas un kvalitāti un uzsver nepieciešamību pastiprināt „EHEA mobilitātes stratēģijas 2020” īstenošanu un līdz 2020. gadam sasniegt arī studentu mobilitātes kvantitatīvo mērķi — 20 %; šajā saistībā uzsver programmu „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020” būtisko nozīmi un to, cik svarīgi ir nodrošināt to raitu un efektīvu īstenošanu un veicināšanu; uzsver, ka studiju stipendijas, kas attiecas uz programmu „Erasmus+”, būtu jāatbrīvo no nodokļiem un sociālajām nodevām;

29.  aicina pakāpeniski iekļaut studentu mobilitāti universitāšu oficiālajā mācību programmā;

30.  uzsver nepieciešamību ES mobilitātes programmās iesaistīt pienācīgā daudzumā mākslas un mūzikas studentus un pasniedzējus;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis universitāšu un tālākizglītības iestāžu klasificēšanas kritērijos iekļaut Eiropas un starptautisko partnerattiecību un mobilitātes līmeni, ko tās veicina;

32.  atzīmē augstākās izglītības iestāžu noteicošo lomu mobilitātes veicināšanā un absolventu un pētnieku zināšanu un prasmju attīstīšanā, kas viņiem ļauj gūt panākumus ar nodarbinātību globālajā ekonomikā;

33.  aicina dalībvalstis, Eiropas Savienību un EHEA nostiprināt mobilitāti, veicinot valodu apguvi, likvidējot administratīvos šķēršļus, paredzot piemērotu finansiālā atbalsta mehānismu un garantējot stipendiju, dotāciju un kredītpunktu pārnesamību; atzīmē, ka mobilitāte joprojām ir grūtāk pieejama studentiem, kas pieder pie mazāk pārtikuša sabiedrības slāņa;

34.  uzsver izglītības paradigmas maiņu gan programmu izstrādē, gan īstenošanā, ko raksturo tas, ka izglītība kļūst vairāk orientēta uz studentiem, šai pieejai ietverot studentu personības pilnveidošanu; uzsver, cik būtiska ir studentu līdzdalība augstākās izglītības pārvaldībā;

35.  uzsver, ka studiju programmām vajadzētu būt vērstām uz ilgtermiņa tirgus prasībām; uzsver arī to, ka piemērotība darba tirgum nozīmē to, ka studentiem vajadzētu būt daudzām dažādām kompetencēm, kas sagatavo viņus darba tirgum un sniedz viņiem mūžizglītības iespējas; šajā saistībā aicina uz aktīvu dialogu un valsts līmeņa un pārrobežu sadarbību attiecībā uz programmām un stažēšanos universitāšu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvju starpā, kas palīdzētu pārvarēt ekonomikas krīzi, stimulētu ekonomisko izaugsmi, sekmētu uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu un tādējādi pavērtu iespējas plašākā sociālā nozīmē; rosina augstākās izglītības iestādes būt atvērtām attiecībā uz starpnozaru studijām, universitātes pētniecības institūtu izveidi un sadarbību ar atšķirīgiem partneriem;

36.  uzsver nepieciešamību piedāvāt plašas iespējas dalībai mūžizglītībā, kā arī citos izglītības ieguves veidos, piemēram, neformālajā un ikdienējā izglītībā, kas ir būtiskas sociālo prasmju pilnveidošanai;

37.  prasa centienus pastiprināt saikni starp augstāko izglītību, pētniecību un inovāciju, tostarp veicinot uz pētniecību balstītu izglītību, un uzsver, ka programma „Apvārsnis 2020” ir galvenais finansēšanas mehānisms pētniecības atbalstam; prasa labāk sinhronizēt Boloņas procesa atbalstam īstenotos pasākumus, piemēram, programmas „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”;

38.  prasa elastīgākus izglītības ieguves veidus, kuros ietilpst kopīga grāda ieguves programmas un starpdisciplināras studijas un kuri atbalsta inovāciju, radošu pieeju, profesionālo izglītību un apmācību, duālo izglītību un uzņēmējdarbības elementus augstākajā izglītībā, un aicina izpētīt jauno tehnoloģiju, digitalizācijas un IKT sniegto potenciālu, lai bagātinātu mācības un mācīšanu, kā arī tālāk attīstītu plaša spektra prasmes un jaunus mācību, mācīšanas un novērtēšanas modeļus;

39.  aicina augstākās izglītības iestādes, valsts pārvaldes iestādes, sociālos partnerus un uzņēmumus iesaistīties pastāvīgā dialogā par nodarbināmības sekmēšanu un uzlabošanu; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pievērsties diskusijai par augstākās izglītības neizmantoto potenciālu attiecībā uz izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanu; aicina EHEA valstis un augstākās izglītības iestādes palielināt sadarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvas apmācības un mācekļu prakses, un šajā saistībā pastiprināt mobilitāti; uzsver, ka ieinteresētajām pusēm ir efektīvāk jāsadarbojas, lai paaugstinātu pamatkvalifikācijas un atjaunotu kvalificētu darbaspēku, kā arī uzlabotu profesionālās orientācijas un nodarbinātības konsultāciju sniegšanu, pieejamību un kvalitāti; turklāt uzskata, ka ir plašāk jāatbalsta studiju programmās ietvertā stažēšanās un citas apmācības darba vietā;

40.  uzsver, ka ir nepieciešams atļaut atzītu bēgļu piekļuvi visām iestādēm, kuras apvienojušās EHEA, kas var palīdzēt viņiem ar izglītību veidot neatkarīgu dzīvi; turklāt uzsver, ka ir nepieciešams padarīt liberālākas uzturēšanās atļaujas absolventiem, kas vēlas veikt kvalificētu profesionālo darbību; uzsver, ka būtu jāpastiprina centieni attiecībā uz atzītu bēgļu sasvstarpēju atzīšanu, jo īpaši šādu studentu mobilitātes aspektā;

41.  uzsver, ka dalībvalstis un visas augstākās izglītības iestādes, kas pievienojušās EHEA, ir atbildīgas par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu, kas apmierinātu sociālās un ekonomiskās vajadzības pastāvošo problēmjautājumu kontekstā, un uzsver, ka ir nepieciešama cieša to sadarbība, lai sasniegtu Boloņas procesā noteiktos mērķus;

42.  atzīmē, ka tikai dažas dalībvalstis ir izveidojušas visaptverošu stratēģiju, lai augstākajā izglītībā iekļautu studentus no zemāka sociāli ekonomiskā slāņa, tādējādi risinot t. s. sociālā filtra problēmu;

43.  aicina Boloņas procesā vairāk iesaistīt vidusskolu skolotājus saistībā ar skolotāju apmācības kvalitātes un profesionālās mobilitātes veicināšanu, lai apmierinātu uz zināšanām balstītas sabiedrības jaunās prasības izglītības un apmācības jomā un sekmētu studentu snieguma uzlabošanos;

44.  uzsver izglītības, tās kvalitātes un skolotāju misijas lomu nākamo paaudžu veidošanā, veicinot plašāku sociālo un ekonomisko kohēziju, kā arī darbvietu radīšanu, augstāku konkurētspējas un izaugsmes potenciālu; šajā sakarībā aicina panākt skolotāju profesijas labāku atzīšanu;

45.  prasa īstenot ekonomiskus un sociālus centienus uzlabot sociālo iekļautību, nodrošinot visām personām taisnīgu un atklātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, sekmējot akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju, kā arī ārvalstīs pavadītu studiju periodu un iepriekšējās izglītības, sociālo prasmju programmu un neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un sniedzot attiecīgu izglītību dažādām izglītojamo cilvēku grupām ar mūžizglītības starpniecību;

46.  uzsver Boloņas procesa sociālo dimensiju; aicina rīkoties ar mērķi pievērsties jautājumam par to, lai palielinātu nepietiekami pārstāvētu un mazāk aizsargātu grupu piedalīšanos, arī ar starptautisku mobilitātes programmu palīdzību;

47.  uzsver izglītības mobilitātes lomu starpkultūru mācību procesā un to, ka Boloņas procesā ir jāveic aktīvi pasākumi, veicinot studentu starpkultūru zināšanas un cieņu;

48.  prasa īstenot centienus izstrādāt EHEA ārējās dimensijas stratēģiju, sadarbojoties ar citiem pasaules reģioniem, lai palielinātu EHEA konkurētspēju un pievilcīgumu globālā mērogā, uzlabotu informācijas nodrošināšanu par EHEA, stiprinātu partnerībā balstītu sadarbību, pastiprinātu politisko dialogu un lielākā mērā atzītu kvalifikācijas;

49.  uzsver nepieciešamību pilnveidot datu ieguvi EHEA valstīs, lai efektīvāk noteiktu un novērstu problēmas Boloņas procesā;

50.  uzsver nākamās EHEA ministru konferences, kas 2015. gada maijā norisināsies Erevānā, nozīmi saistībā ar objektīvu un kritisku izvērtēšanu attiecībā uz panākumiem un trūkumiem 2012.–2015. gadam noteikto prioritāšu sasniegšanā, lai virzītu EHEA un turpinātu tās konsolidāciju ar pilnīgu Savienības atbalstu;

o
o   o

51.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/SORBONNE_DECLARATION1.pdf
(2) http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/BOLOGNA_DECLARATION1.pdf
(3) http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/Leuven_Louvain-la-Neuve_Communiqu%C3%A9_April_2009.pdf
(4) http://www.ehea.info/Uploads/Declarations/Budapest-Vienna_Declaration.pdf
(5) http://www.ehea.info/Uploads/(1)/Bucharest%20Communique%202012(1).pdf
(6) http://www.ehea.info/Uploads/%281%29/2012%20EHEA%20Mobility%20Strategy.pdf
(7) OV L 354, 28.12.2013., 132. lpp.
(8) OV L 289, 3.11.2005., 23. lpp.
(9) OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.
(10) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
(11) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(12) OV C 302, 12.12.2009., 3. lpp.
(13) OV C 135, 26.5.2010., 12. lpp.
(14) OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.
(15) OV C 199, 7.7.2011., 1. lpp.
(16) http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/thematic_reports/099EN.pdf
(17) http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/thematic_reports/122EN.pdf
(18) http://www.ehea.info/Uploads/(1)/Bologna%20Process%20Implementation%20Report.pdf
(19) http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl198_en.pdf
(20) http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_260_en.pdf (tikai angļu valodā).
(21) http://ec.europa.eu/eurostat/documents/3217494/5713011/KS-78-09-653-EN.PDF/3eb9f4ec-dc39-4e51-a18b-b61eb7c2518b?version=1.0
(22) http://www.ehea.info/news-details.aspx?ArticleId=253
(23) OV C 8 E, 14.1.2010., 18. lpp.
(24) OV C 161 E, 31.5.2011., 95. lpp.
(25) OV C 251 E, 31.8.2013., 24. lpp.
(26) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 (COM(2015)0010).


Eiropas kino digitālajā laikmetā
PDF 425kWORD 105k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas kino digitālajā laikmetā (2014/2148(INI))
P8_TA(2015)0108A8-0123/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(3),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 25. novembra secinājumus par Eiropas audiovizuālās jomas politiku digitālajā laikmetā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 4. maija pirmo ziņojumu par Direktīvas 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) piemērošanu „Audiovizuālo mediju pakalpojumi un internetam pieslēdzamas ierīces: līdzšinējie sasniegumi un turpmākās perspektīvas” (COM(2012)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 24. septembra pirmo ziņojumu par Direktīvas 2010/13/ES 13., 16. un 17. panta piemērošanu 2009.–2010. gadā „Eiropas darbu veicināšana ES audiovizuālo mediju plānoto pakalpojumu un pieprasījumpakalpojumu jomā” (COM(2012)0522),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 7. decembra trešo ziņojumu „On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era” (SWD(2012)0431), kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikuma 2005/865/EK par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju īstenošanu;

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. aprīļa zaļo grāmatu „Gatavojoties pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei. Izaugsme, radīšana un vērtības”(COM(2013)0231),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 15. novembra paziņojumu par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 15. maija paziņojumu „Eiropas kino digitālajā laikmetā. Kultūru daudzveidības un konkurētspējas sasaiste” (COM(2014)0272),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 4. decembra atzinumu „Eiropas kino digitālajā laikmetā”,

–  ņemot vērā 2011. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas kino digitālajā laikmetā(6),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. maija rezolūciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par gatavošanos pilnīgi konverģētai audiovizuālajai pasaulei(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0123/2015),

A.  tā kā filmas ir gan komerciālas, gan kultūras preces, kas dod lielu ieguldījumu Eiropas ekonomikā izaugsmes un nodarbinātības ziņā un vienlaikus palīdz veidot Eiropas identitāti, atspoguļojot kultūru un valodu daudzveidību, popularizējot Eiropas valstu kultūru citās valstīs un veicinot kultūras apmaiņu un iedzīvotāju savstarpējo sapratni, kā arī palīdzot veidoties un attīstīties kritiskajai domāšanai;

B.  tā kā Eiropas kultūras un radošo nozaru, jo īpaši Eiropas kinematogrāfijas nozares, potenciāls joprojām netiek pilnībā izmantots Eiropas kultūru daudzveidības un kultūras mantojuma popularizēšanā un ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanā, kas savukārt varētu labvēlīgi ietekmēt arī citas tautsaimniecības nozares, nodrošinot Eiropai konkurences priekšrocības pasaules mērogā;

C.  tā kā Eiropas kinematogrāfijas nozare, kas 2014. gadā izlaida 1500 kinofilmas, ir viena no lielākajām kinofilmu ražotājām pasaulē, taču nozares struktūra ir neviendabīga gan finansējuma, gan produkcijas veidu ziņā;

D.  tā kā Eiropas filmām ir raksturīga kvalitāte, oriģinalitāte un daudzveidība, bet to reklāma un izplatīšana Savienībā ir ierobežota, kas izpaužas kā salīdzinoši zemi apmeklētības rādītāji sīvas starptautiskās konkurences apstākļos, un šīs filmas ir grūti izplatīt gan Eiropā, gan ārpus tās;

E.  tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs producēto filmu aprite citās dalībvalstīs joprojām ir neliela, neraugoties uz to, ka katru gadu uzņem daudz filmu, savukārt ārpus Eiropas uzņemtās filmas Savienībā tiek izplatītas visnotaļ plaši;

F.  tā kā Eiropas filmu daudzveidība, kas atspoguļo Eiropas kultūras un valodu daudzveidības bagātību un spēku, nozīmē, ka sadrumstalotība ir Eiropas kinofilmu tirgum raksturīga parādība;

G.  tā kā atbalsts kvalitatīvu filmu uzņemšanai ir īpaši svarīgs nelielām dalībvalstīm, kuru valodās runā mazs iedzīvotāju skaits;

H.  tā kā programmas „Radošā Eiropa” apakšprogramma „MEDIA” (turpmāk „MEDIA”) piedāvā jaunus finansējuma avotus un iespējas citu Eiropas Savienības dalībvalstu kinofilmu izplatīšanai un apritei, auditorijas veidošanai un informācijas līdzekļu lietotprasmes atbalstam;

I.  tā kā vienam no vienotā digitālā tirgus pamatmērķiem vajadzētu būt radīt paļāvību un uzticēšanos internetam un paplašināt legāla audiovizuālā materiāla pieejamību, tādējādi sekmējot ieguldījumus Eiropas kino nozarē;

J.  tā kā kinofilmu demonstrēšana kinoteātros pirmajā izlaides logā joprojām veido lielu daļu kinofilmu gūto ieņēmumu, un tāpēc ir būtiski svarīga Eiropas kinofilmu uzņemšanas un izplatīšanas finansēšanai un ievērojami ietekmē attiecīgo kinofilmu panākumus turpmākos izlaides logos;

K.  tā kā arvien lielākam skaitam Eiropas filmu, kurām ir pieticīgs ražošanas un reklāmas budžets, tomēr nāktu par labu elastīgākas izlaides stratēģijas un drīzāka pieejamība pieprasījumvideo režīmā;

L.  tā kā, labāk organizējot izlaides logus, būtu iespējams maksimāli palielināt iespējamo auditoriju, vienlaikus mazinot filmu nelegāla patēriņa pievilcīgumu;

M.  tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; tā kā šī prasība ir tikusi īstenota atšķirīgi un ar dažāda līmeņa juridiskām prasībām, un rezultātā pakalpojumu sniedzēji savu darbību reģistrē tajās dalībvalstīs, kur prasības ir visvieglāk izpildāmas;

N.  tā kā lielākā daļa Eiropas kinematogrāfijas nozarei paredzētā publiskā (gan valstu, gan Eiropas Savienības) finansējuma tiek atvēlēta kinofilmu uzņemšanai;

O.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa”, 14. pantā ir noteikts, ka Komisija izveido „Garantiju fondu, kas paredzēts kultūras un radošajām nozarēm”, lai atvieglotu kultūras un radošajās nozarēs darbojošos MVU piekļuvi finansējumam un uzlabotu iesaistīto finanšu starpnieku kapacitāti novērtēt riskus saistībā ar MVU projektiem nepieciešamajiem aizdevumiem un finansējumu;

P.  tā kā Komisija 2012. gada 7. decembra trešajā ziņojumā „On the challenges for European film heritage from the analogue and the digital era” norādīja, ka digitalizēti ir tikai 1,5 % no Eiropas kino mantojuma; tā kā šis procentuālais rādītājs nav mainījies līdz šai dienai, neraugoties uz vairākkārt paustajām bažām par to, ka liela daļa šā mantojuma varētu tikt neatgriezeniski zaudēta un nenonāktu līdz nākamajām paaudzēm, par ko liecina, piemēram, tas, ka no mēmajām filmām ir saglabājušies tikai 10 %;

Q.  tā kā digitalizācija un mediju konverģence rada jaunas iespējas Eiropas kinofilmu pārrobežu izplatīšanai un popularizēšanai, kā arī veicina novatorismu un elastīgumu, vienlaikus ievērojami mainot skatītāju paradumus un vēlmes;

R.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt finansējumu kino mantojuma un ar to saistīta materiāla digitalizācijai, saglabāšanai un tiešsaistes pieejamībai, kā arī izveidot Eiropas standartus filmu saglabāšanai digitālā formātā;

S.  tā kā informācijas līdzekļu lietotprasme, jo īpaši kinomākslas izpratne, var palīdzēt iedzīvotājiem attīstīt savu kritisko domāšanu un izpratni un stimulēt iedzīvotāju radošo potenciālu un izpausmes spējas;

T.  tā kā autortiesībām digitālajā laikmetā būtu jāturpina veicināt ieguldījumus kinofilmu uzņemšanā un radīšanā un nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību subjektiem, vienlaikus veicinot jaunu pakalpojumu attīstību un kinofilmu pārrobežu pieejamību iedzīvotājiem un ļaujot kultūras un radošajām nozarēm arī turpmāk piedalīties izaugsmes sekmēšanā un darbvietu radīšanā;

U.  tā kā ir svarīgi nodrošināt Direktīvas 2012/28/ES par nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (2012/28/ES) efektīvu īstenošanu un nenosakāmu autortiesību subjektu darbu definīcijā ietvertās filmas darīt publiski pieejamas,

Popularizēšana, pārrobežu izplatīšana un pieejamība

1.  mudina Eiropas kinematogrāfijas nozari censties izstrādāt novatoriskus pakalpojumus, jaunus darbības modeļus un izplatīšanas kanālus, lai uzlabotu Eiropas kinofilmu pārrobežu pieejamību Savienībā, turklāt nodrošinot, lai skatītājiem visā Savienībā arvien vairāk veidos būtu pieejams arvien lielāks kinofilmu klāsts; šajā sakarībā ierosina Eiropas kinematogrāfijas nozarei mācīties no komerciālās paraugprakses ārpus ES;

2.  atzīst radošo darbu neatļautas lietošanas ietekmi uz radošo ciklu un filmu veidotāju tiesībām; uzsver kvalitatīva, likumīga satura klāsta paplašināšanas un jauniešu informētības palielināšanas vajadzību;

3.  ņemot vērā pieprasījuma video un tiešsaistē veiktu darījumu izplatības straujo pieaugumu Eiropas Savienībā, ierosina turpmāk izskatīt audiovizuālo pakalpojumu pārrobežu pārvietojamības iespējas, jo tas sniegtu lietotājiem iespējas piekļūt filmām neatkarīgi no lietotāju atrašanās vietas;

4..  uzsver, cik svarīgi ir tādi mērķtiecīgi tirgvedības pasākumi visā Eiropas Savienībā, kuros ņemtas vērā Eiropas auditoriju kultūras īpatnības, lai nodrošinātu Eiropas kinofilmu labāku un iedarbīgāku popularizēšanu;

5.  līdz ar to mudina palielināt titrētu filmu pieejamību, lai veicinātu Eiropas filmu pārrobežu apriti, palielinātu skatītāju informētību par Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un uzlabotu savstarpējo sapratni;

6.  jo īpaši norāda uz apakšprogrammas „MEDIA” nozīmi filmu titrēšanas un dublāžas atbalstā, jo tādējādi tiek palielināta Eiropas filmu pieejamība, jo īpaši oriģinālversijā ar subtitriem, tā sekmējot filmu apriti un uzlabojot zināšanas un izpratni par Eiropas kultūrām un valodām;

7.  uzsver nesen pieņemtās sagatavošanas darbības „Subtitrēšanas kolektīvā finansēšana Eiropas darbu aprites paplašināšanas nolūkā” nozīmi un Komisijas turpmāk veicamā darba nozīmi šīs darbības īstenošanā;

8.  arī atbalsta tādas iniciatīvas kā Komisijas izmēģinājuma projekts „Eiropas integrācijas veicināšana ar kultūras palīdzību”, kuru mērķis ir veicināt titrētu Eiropas filmu izplatību, nodrošinot īpaši izvēlētu TV programmu jaunas titrētas versijas visā Eiropā;

9.  atgādina, cik būtiski svarīgi ir turpināt uzlabot filmu pieejamību personām ar invaliditāti, jo īpaši izmantojot vārdisku aprakstu un titrus;

10.  uzsver Eiropas privātās un sabiedriskās televīzijas raidstaciju īpašo nozīmi filmu ražošanā, gan attiecībā uz televīzijas filmu ražošanu, gan kino kopražojumiem, un uzsver, ka tām var būt izšķirīga loma, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu daudzu filmu ražošanas uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, turpmāku pastāvēšanu;

11.  atgādina par gadu gaitā arvien lielāku atzinību guvušās Eiropas Parlamenta LUX balvas nozīmi Eiropas filmu popularizēšanā; šīs balvas ieguvēja filma tiek titrēta visās 24 ES oficiālajās valodās, tādējādi panākot Eiropas filmu lielāku atpazīstamību un pieejamību un uzlabojot auditorijas informētību par tām; aicina dalībvalstu parlamentus sadarbībā ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem turpināt LUX balvas popularizēšanu dalībvalstīs;

12.  norāda uz nepieciešamību veicināt un atbalstīt Eiropas kopražojumus, jo, pieaugot šādu kopražojumu skaitam, būtu iespējams panākt Eiropas filmu plašāku izplatīšanu visā Eiropā;

13.  turklāt vērš uzmanību uz kvalitatīvu Eiropā tapušu televīzijas seriālu augošajiem panākumiem un uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi arī turpmāk veicināt šādu seriālu uzņemšanu, izplatīšanu un reklamēšanu Eiropas un pasaules tirgos;

14.  aicina dalībvalstis atbalstīt un popularizēt īpašus pasākumus, piemēram, kinofestivālus un ceļojošā kino iniciatīvas, nolūkā veicināt un atbalstīt Eiropas filmu izplatīšanu un apriti to teritorijā;

15.  ierosina nostiprināt jau pastāvošos pasākumus, kas paredzēti labākai kinobiļešu cenu optimizēšanai, attīstīt novatoriskus īpašos piedāvājumus, kā arī abonementu piedāvājumus, kas palīdzētu nodrošināt kinoteātru pievilcīgumu un pieejamību visiem iedzīvotājiem;

Auditorijas piesaistīšana

16.  mudina izplatītājus un kino demonstrētājus palielināt citu Eiropas valstu filmu atpazīstamību un pieejamību, lai šīs filmas sasniegtu plašāku auditoriju;

17.  atzīst, ka kinoteātri joprojām ir vissvarīgākās vietas filmu rādīšanai un popularizēšanai, kā arī vietas, kam ir būtiska sociālā dimensija un kurās cilvēki satiekas un apmainās ar viedokļiem; uzsver, ka mazo un neatkarīgo kinoteātru izzušana, jo īpaši mazpilsētās un mazāk attīstītos reģionos, ierobežo piekļuvi Eiropas kultūras resursiem, mantojumam un dialogam; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu nolūkā visos šādos kinoteātros uzstādīt digitālos projektorus un skaņu tehniku, lai tos saglabātu;

18.  uzsver, cik svarīgi ir popularizēt filmas to uzņemšanas agrīnā posmā, lai uzlabotu šo filmu apriti un to iespējamās auditorijas lielāku informētību visā Eiropā;

19.  uzsver apakšprogrammas „MEDIA” nozīmīgumu novatorisku auditorijas piesaistīšanas pieeju pārbaudīšanā, jo īpaši atbalstot kinofestivālus, kinomākslas izpratnes iniciatīvas un auditorijas piesaistīšanas pasākumus;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

20.  atgādina, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) 13. panta 1. punkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka pieprasījumpakalpojumu sniedzēji veicina Eiropas darbus; uzsver, ka šī prasība ir īstenota nevienmērīgi un ar dažāda līmeņa juridiskām prasībām un ka tā rezultātā pakalpojumu sniedzēji varētu reģistrēt savu darbību dalībvalstīs, kurās prasības ir visvieglāk izpildāmas;

21.  uzskata, ka Eiropas kinodarbu tapšanā būtu finansiāli jāiesaistās visām personām, kas gūst tiešu vai pat tikai netiešu saimniecisku labumu no Eiropas kino — no tiešā piedāvājuma, tirgvedības vai filmu izplatīšanas, tostarp arī no saites ievietošanas vai pieejamības nodrošināšanas pieprasījumvideo režīmā; aicina Komisiju izmantot šo pieeju kā pamatprincipu, tostarp arī tad, kad tā pārbauda dalībvalstu kino finansēšanas sistēmas no konkurences viedokļa;

22.  aicina Komisiju iepriekš minētos apsvērumus ņemt vērā, kad tā ierosinās pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas audiovizuālajā tirgū, pieņemot taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus visiem pakalpojumu sniedzējiem;

23.  aicina VOD un SVOD platformas publiskot datus par katras to katalogā iekļautās filmas patēriņu, lai tādējādi nodrošinātu pienācīgu ietekmes novērtējumu;

Finansējums

24.  uzskata, ka, lai uzlabotu Eiropas filmu apriti gan Eiropas, gan starptautiskajā tirgū, filmu producēšanai un izplatīšanai paredzētajam publiskajam finansējumam ir jābūt līdzsvarotākam nolūkā palielināt atbalstu attīstībai, popularizēšanai un starptautiskai izplatīšanai;

25.  uzskata, ka ir nepieciešams faktiskā izteiksmē palielināt finansējumu filmu izplatīšanas, reklamēšanas un tirgvedības pasākumiem, vienlaikus nepieļaujot, ka tādēļ samazinātos finansējums filmu uzņemšanai;

26.  īpaši aicina dalībvalstis palielināt publisko finansējumu, lai agrīnā posmā atbalstītu savā valstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu citās dalībvalstīs, kā arī citā dalībvalstī tapušu filmu izplatīšanu un reklamēšanu savā valstī;

27.  aicina dalībvalstis atbalstīt stimulus, kas veicinātu Eiropas filmu uzņemšanu, izplatīšanu, pieejamību un pievilcīgumu; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana kultūras un audiovizuālajiem darbiem neatkarīgi no tā, vai tos pārdod tiešsaistē vai bezsaistē, veicina jaunu pakalpojumu un platformu attīstību;

28.  uzsver programmas „Radošā Eiropa” kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma lomu — tas veicinās finansējuma pieejamību kultūras un radošo nozaru MVU un finanšu starpnieku ieguldījumu pieauguma sekmēšanu, tādējādi uzlabojot kinematogrāfijas nozares finansējuma piesaistes iespējas;

29.  mudina novērtēt Eiropas un valstu kino finansēšanas sistēmu iedarbīgumu un efektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot finansēto filmu kvalitātei un sniegumam un vienlaikus aplūkojot arī tirgvedībai un auditorijas piesaistīšanai paredzēto finansēšanas instrumentu pieejamību un efektivitāti; aicina Komisiju informēt citas dalībvalstis par paraugprakses piemēriem, kas izriet no šā novērtējuma rezultātiem;

30.  atgādina, ka filmu ražošanai un kopražošanai ir vajadzīgi būtiski finansiāli ieguldījumi un ka pašreizējais tiesiskais regulējums neliedz daudzteritoriālu licencēšanu, tādēļ uzsver, ka arī turpmāk jāsaglabā ražošanas un izplatīšanas sistēmu daudzveidība, lai sekmētu ieguldījumus Eiropas kino, reaģētu uz valodu un kultūru ziņā daudzveidīgo Eiropas tirgu un aizsargātu un sekmētu kultūru daudzveidību;

31.  uzsver, ka finansējums Eiropas filmām tiek piešķirts no daudziem Eiropas, valstu un reģionāliem publisko līdzekļu fondiem un būtu jāsekmē lielāka savstarpējā papildināmība šo fondu izmantošanā, lai palielinātu to efektivitāti;

Eiropas Kino forums

32.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas Kino forumu, lai veicinātu strukturētu dialogu ar visām audiovizuālajā nozarē iesaistītajām personām par grūtībām, ar kurām nozare saskaras pašreizējā digitālajā laikmetā, un tādējādi uzlabotu sadarbību, informācijas apkopošanu un apmaiņu ar paraugpraksi;

33.  šajā sakarībā prasa plašu iesaistīšanos un visu attiecīgo iestāžu sadarbību, it īpaši — ar Eiropas Parlamentu;

Informācijas līdzekļu lietotprasme

34.  aicina dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot informācijas līdzekļu lietotprasmi, jo īpaši kinomākslas izpratni, skolu mācību programmās un kultūrizglītības iestādēs un izstrādāt iniciatīvas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, aptverot visus formālās, neformālās un ikdienējās izglītības un apmācības līmeņus;

35.  apzinās, ka kinoteātriem kā vietai, kur tiekas dažādas paaudzes, ir īpaša nozīme kinomākslas izpratnes un informācijas līdzekļu lietotprasmes apguvē, un atzinīgi vērtē pasākumus, kas mērķtiecīgi sekmē šo kinoteātra funkciju;

36.  vērš uzmanību uz jauniešiem paredzētu izglītojošu filmu popularizēšanu un atbalsta konkursus, kuros viņi tiktu mudināti radīt audiovizuālos darbus; turklāt uzsver iespējas, ko piedāvā apakšprogrammas „MEDIA” atbalsts kinomākslas izpratnes veicināšanas projektiem;

Inovācija

37.  atbalsta novatoriskus projektus un praksi, piemēram, Komisijas sagatavošanas darbību attiecībā uz Eiropas filmu apriti digitālajā laikmetā, kuras nolūks ir pārbaudīt filmu elastīgāku izdošanu dažādos formātos vairākās dalībvalstīs, un atzinīgi vērtē šīs darbības iekļaušanu programmā „Radošā Eiropa”;

38.  uzskata, ka šādas izlaides logu elastību veicinošas iniciatīvas varētu dot labumu dažiem Eiropas filmu veidiem, uzlabojot to atpazīstamību, piesaistot auditoriju, palielinot ieņēmumus un ietaupot izmaksas, un mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt šīm iniciatīvām turpmāku uzmanību;

Digitalizācija un arhivēšana

39.  aicina dalībvalstis nodrošināt kinematogrāfisko darbu digitalizāciju un izveidot obligātus glabāšanas mehānismus digitāla formāta darbiem vai pielāgot šādiem formātiem jau pastāvošos mehānismus, pieprasot nodot glabāšanā digitālās filmas starptautiski standartizētās digitālās oriģinālmatricās;

40.  uzsver audiovizuālo arhīvu, īpaši kino mantojuma un sabiedriskās apraides organizāciju arhīvu, nozīmi un mudina dalībvalstis garantēt pienācīgu finansējuma līmeni un tiesību ieguves sistēmas nolūkā sekmēt minēto organizāciju misijas īstenošanu sabiedrības interesēs, tostarp kino mantojuma saglabāšanu, digitalizāciju un publiskas pieejamības nodrošināšanu;

41.  uzsver Eiropas digitālās bibliotēkas „Europeana” kā Eiropas audiovizuālā mantojuma (gan kino, gan televīzijas) digitālās bibliotēkas svarīgo nozīmi;

o
o   o

42.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
(2) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.
(4) OV C 433, 3.12.2014., 2. lpp.
(5) OV C 332, 15.11.2013., 1. lpp.
(6) OV C 153 E, 31.5.2013., 102. lpp.
(7) OV C 353 E, 3.12.2013., 64. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0215.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0232.


Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai
PDF 451kWORD 141k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūcija par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai (2014/2223(INI))
P8_TA(2015)0109A8-0126/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai (COM(2013)0659),

–  ņemot vērā minētajam paziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus (SWD(2013)0342 final un SWD(2013)0343 final),

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2014. gada 19. maija secinājumus par jauno ES meža stratēģiju,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 30. janvāra atzinumu "Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai".

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. jūlija atzinumu par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”.

–  ņemot vērā tā 2006. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības mežu stratēģijas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam „Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”;

–  ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”, tostarp Inovācijas Savienības un Resursu ziņā efektīvas Eiropas iniciatīvas,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” (COM(2013)0216),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011)0244),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A8-0126/2015),

A.  tā kā Eiropas Savienībai nav kompetences saistībā ar kopējās mežsaimniecības politikas izstrādi, bet dažām Savienības politikas nostādnēm var būt ietekme uz dalībvalstu mežsaimniecības politiku, un tā kā dalībvalstis pašas pieņem lēmumus par attiecīgajām nostādnēm mežsaimniecības un mežu jomā;

B.  tā kā — neraugoties uz dalībvalstu viennozīmīgo atbildību šajā jomā — mežsaimniecības uzņēmumi potenciāli varētu gūt labumu no koordinācijas uzlabošanas un pastiprināšanas, kā arī no šīs svarīgās ekonomikas nozares, kas garantē darbvietas, jo īpaši lauku teritorijās, pozicionēšanas Eiropas līmenī, vienlaikus aizsargājot ekosistēmas un piedāvājot ekoloģiskas priekšrocības visiem, neskarot dalībvalstu kompetenci;

C.  tā kā koksne ir atjaunojams resurss, kas bieži vien Eiropā netiek pienācīgi izmantots, un ir jāgarantē saprātīga un ilgtspējīga šīs izejvielas izmantošana, tostarp paplašinot zināšanas un zinātības apmaiņu šajā jomā;

D.  tā kā meži ir unikālas floras, faunas un sēņu avots;

E.  tā kā mežu izmērs un īpašības stipri atšķiras un dažās dalībvalstīs vairāk nekā pusi no to teritorijas klāj meži; tā kā ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme pievienotās vērtības radīšanā vietējā, reģionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī, darbvietu nodrošināšanā lauku teritorijās, kā arī uz bioekonomiku balstītas sabiedrības veicināšanā, labvēlīgi ietekmējot cilvēku veselību, it sevišķi strukturāli mazattīstītos reģionos, un tie vienlaicīgi sniedz svarīgu ieguldījumu vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā;

F.  tā kā meža biomasa ir ļoti svarīgs atjaunojamais energoresurss; tā kā Eiropas meži pašlaik uztver un uzglabā aptuveni 10 % no ES oglekļa dioksīda emisiju, tādējādi ievērojami palīdzot mazināt klimata pārmaiņas;

G.  tā kā mūsu sabiedrības urbanizācijas ietekmē Savienības iedzīvotajiem ir vājinājusies saikne ar mežiem un viņiem ir niecīgas zināšanas par mežsaimniecību un tās ietekmi uz labklājību, nodarbinātību, klimatu, vidi, cilvēku veselību un vērtību ķēdi kopumā, kā arī saikni ar plašākām ekosistēmām;

H.  tā kā pieaugošs skaits ES politikas nostādņu veicina aizvien lielāku pieprasījumu saistībā ar mežiem; tā kā šis pieprasījums ir rūpīgi jālīdzsvaro, un pieprasījums pēc jauniem koksnes izmantojumiem bioekonomikā un bioenerģētikā ir jāapvieno ar resursu efektivitāti, jaunu tehnoloģiju izmantošanu un ilgtspējīgai apgādei pastāvošo ierobežojumu ievērošanu;

I.  tā kā Eiropas mežsaimniecības pamatā ir ilgtspējīga apsaimniekošana un ilgtermiņa plānošana un tā kā ilgtspējas princips būtu vēl vairāk jāstiprina visos līmeņos, sākot no vietējā līdz pat globālajam, lai radītu darbvietas, aizsargātu bioloģisko daudzveidību, mazinātu klimata pārmaiņas un novērstu pārtuksnešošanos;

J.  tā kā ir jāuzsver mežu ekonomiskā, sociālā un vides nozīme, tostarp saistībā ar kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un reklāmu, kā arī ilgtspējīga (eko)tūrisma veicināšanu;

K.  tā kā saistībā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu pasaulē palielinās pieprasījums pēc enerģijas, tādēļ mežiem vajadzētu būt lielākai nozīmei ES nākotnes energoresursu struktūrā;

Vispārīgas piezīmes –– meža, mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozīme ekonomikai un sabiedrībai

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu ES meža stratēģiju un tam klāt pievienotos darba dokumentus un uzsver, ka ES meža stratēģijā uzsvars ir jāliek uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu daudzfunkcionālo nozīmi gan ekonomikas, gan sociālajā, gan vides kontekstā un ka labāk ir jākoordinē un jāpopularizē tie Kopienas politikas virzieni, kam ir tieša vai netieša saikne ar mežsaimniecību; šajā sakarībā norāda, ka arvien lielākā skaitā Eiropas politikas iniciatīvu, kas ir tādās jomās kā ekonomika un nodarbinātības politika, energoapgāde, vides un klimata politika, ir nepieciešams spēcīgāks mežsaimniecības nozares ieguldījums;

2.  uzsver, ka ir sistemātiskāk jānosaka meža ekosistēmu pakalpojumu vērtība un jāņem tā vērā, pieņemot lēmumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā;

3.  norāda, ka tikai veseli un stabili kalnu meži var pilnā apmērā veikt savas aizsargfunkcijas, pasargājot cilvēkus un dabu no dubļu lavīnām un nogruvumiem un nodrošinot dabīgu aizsardzību pret plūdiem; uzsver, ka šajā saistībā jo īpaši ir nepieciešama pārrobežu komunikācija;

4.  šajā sakarībā uzsver, ka būtu jāaptur jebkādi mēģinājumi pakļaut šo nozari Savienības kopējam regulējumam un būtu jāņem vērā nozares vietējais un reģionālais raksturs un dalībvalstīm piešķirtās kompetences šajā jomā, vienlaikus cenšoties saskaņot ES un dalībvalstu attiecīgās kompetences;

5.  uzsver, ka ES mežiem ir raksturīga liela daudzveidība, tostarp būtiski atšķiras mežu īpašuma veids, izmērs, tips un saistībā ar tiem risināmās problēmas;

6.  uzsver, ka ES mežsaimniecības stratēģijai ir jāņem vērā fakts, ka dažās dalībvalstīs vairāk nekā pusi no to teritorijas klāj meži un ka ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ļoti svarīga nozīme, jo tie rada pievienoto vērtību vietējā un reģionu līmenī un nodrošina darbvietas lauku teritorijās, un ka tie vienlaicīgi dod svarīgu ieguldījumu videi;

7.  jo īpaši uzsver vērtību, kas piemīt stabiliem jaukta tipa mežiem, kuros aug attiecīgajai teritorijai raksturīgās vietējās koku šķirnes, un to, cik nozīmīgi šie meži ir ekosistēmām un kādu ieguldījumu tie dod bioloģiskajā daudzveidībā;

8.  aicina dalībvalstis atbalstīt mežu īpašnieku centienus saglabāt, kā arī veidot attiecīgajai vietai raksturīgus vietējos jaukta tipa mežus;

9.  pauž nožēlu par to, ka mežstrādnieku darba apstākļi nav iekļauti kā atsauces punkts ierosinātajā stratēģijā, un lūdz Komisiju ņemt vērā saprātīgu darba organizāciju, augstus tehnoloģiju standartus un kvalitatīvas darbvietas;

10.  norāda, ka mežsaimniecības nozarē patlaban ir nodarbināti vairāk nekā 3 miljoni Eiropas iedzīvotāju, un uzsver, ka mežsaimniecības ilgtermiņa konkurētspēju varēs panākt tikai ar kvalificēta darbaspēka palīdzību;

11.  uzskata, ka ES meža stratēģijā ir jāiekļauj nosacījumi, kas nodrošina, ka ES ir attiecīgas apmācības iespējas un darbaspēks, kurš ne vien pilnībā apzinās mežsaimniecības nozarei aktuālās problēmas un apdraudējumu, bet arī pārzina mežu apsaimniekošanai raksturīgos drošības noteikumus;

12.  uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša un saskaņota kopējā stratēģija, un atzinīgi vērtē to, ka tiek atzīta mežsaimniecības un ar mežu saistīto nozaru nozīme un ieguldījums ekonomikā, sociālajā dzīvē un vides aizsardzībā ES;

13.  uzskata, ka šī atzīšana nodrošina stingru pamatu mežsaimniecības nozares atbalstam ES, tostarp novēršot un pārvaldot mežu katastrofas, uzlabojot resursu efektivitāti, palielinot konkurētspēju, veicinot nodarbinātību, attīstot uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības nozares un saglabājot ekoloģiskās funkcijas;

14.  uzsver, ka bioekonomika ir ļoti svarīga Komisijas jauno prioritāšu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un ieguldījumu jomā;

15.  atzīst, ka ES ir jārīkojas, lai atbalstītu dalībvalstu politiku, kuras mērķis ir panākt aktīvu, daudzfunkcionālu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tostarp dažādu meža veidu apsaimniekošanu, un lai veidotu ciešāku sadarbību, reaģējot uz pārrobežu apdraudējumiem, piemēram, meža ugunsgrēkiem, klimata pārmaiņām un dabas katastrofām vai invazīvām svešzemju sugām;

16.  uzskata, ka stratēģijā vairāk ir jāņem vērā problēmas saistībā ar tādām koku slimībām kā ozolu novīšana, kas izposta korķozolu plantācijas Portugālē, Francijā un Spānijā, kā arī skar īpašas aizsargājamās teritorijas un biosfēras rezervātus;

17.  uzsver, ka prognozētais pieprasījuma pēc kokmateriāliem pieaugums mežiem un visām ar mežu saistītajām nozarēm ir gan izdevīgs, gan problemātisks, jo īpaši rēķinoties ar prognozēm, ka klimata pārmaiņu rezultātā meži biežāk un smagāk cietīs no sausuma, ugunsgrēku, vētru un kaitēkļu nodarītā kaitējuma; šajā sakarībā atgādina, ka ir nepieciešams aizsargāt mežus no šiem pieaugošajiem draudiem un saskaņot to produktīvās un aizsardzības funkcijas;

18.  atzinīgi vērtē darbības, lai palielinātu mežu platības, jo sevišķi ar vietējām koku sugām teritorijās, kas nav piemērotas pārtikas audzēšanai, un jo sevišķi pilsētas teritoriju tuvumā, lai mazinātu augstas gaisa temperatūras negatīvo ietekmi, samazinātu piesārņojumu un uzlabotu saikni starp cilvēkiem un mežu;

19.  pilnībā atbalsta Komisijas centienus Eiropā ilgtspējīgi veicināt nodarbinātību mežsaimniecības nozarē un nodrošināt labklājību;

20.  uzsver koksnes un citu materiālu (piemēram, korķa ), kā arī koksnes atvasinājumu, tostarp tekstilšķiedru, ilgtspējīgas ražošanas un izmantošanas nozīmīgo lomu ilgtspējīgu ekonomisko modeļu izstrādē un zaļo darbvietu radīšanā;

21.  aicina Komisiju analizēt, kādas ir grūtības nodrošināt piegādes ķēdes darbību, kuras saistītas ar pieprasījuma, īpaši pieprasījuma pēc apaļkokiem, pieaugumu trešās valstīs, un atbalstīt šo nozari;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stimulus, lai aizvien pieaugošā mežu īpašnieku-sieviešu grupa saņemtu īpašas konsultācijas un atbalstu aktīvā un ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā;

23.  uzsver, ka aptuveni 60 % ES mežu ir privāti un pieder apmēram16 miljoniem mežu īpašnieku, un šajā saistībā uzsver īpašuma un īpašumtiesību nozīmi un atbalsta visus pasākumus, kas ļauj ieinteresēto pušu grupām piedalīties dialogā par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nostādņu pastiprināšanu un īstenošanu un uzlabot informācijas apmaiņu;

24.  norāda, ka mežu īpašniekiem ir būtiska nozīme lauku teritorijās, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē mežsaimniecības un agromežsaimniecības nozīmes atzīšanu lauku attīstības programmās, kas iekļautas KLP 2014.–2020. gadam;

25.  uzskata, ka ES meža stratēģija tiktu labāk īstenota, ja tā būtu pienācīgi saskaņota ar pieejamo ES finansējumu, tostarp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA);

26.  norāda uz iespēju dalībvalstīm un reģioniem izmantot to attiecīgajās lauku attīstības programmās pieejamo finansējumu, lai atbalstītu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un veicinātu agromežsaimniecību, kā arī nodrošinātu sabiedrisko labumu vides jomā, piemēram ražojot skābekli, samazinot oglekļa dioksīda daudzumu un aizsargājot kultūraugus no klimatisko apstākļu ietekmes, kā arī sekmējot vietējās tautsaimniecības nozares un radot videi draudzīgas darbvietas;

27.  atzīst nepieciešamību uzlabot transportēšanu un loģistiku mežu apsaimniekošanas un kokmateriālu ieguves jomā; tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt ilgtspējīgas loģistikas un mežistrādes sistēmas, kas nodara mazāku kaitējumu klimatam, tostarp ar ilgtspējīgu biodegvielu darbināmu kravas automobiļu un kuģu izmantošanu, kā arī plašāku dzelzceļa izmantošanu; mudina šajā nolūkā izmantot ES struktūrfondus un lauku attīstības programmas;

28.  atzīst, ka meži ir sabiedrībai svarīgi iedzīvotāju fiziskās un garīgās veselības kontekstā un to, ka mežu nodrošinātais sabiedriskais labums sekmē dzīves kvalitāti un uzlabo gan cilvēku atpūtas iespējas, gan vidi, it sevišķi saistībā ar skābekļa nodrošinājumu, oglekļa piesaistīšanu, gaisa filtrēšanu, ūdens uzglabāšanu un filtrēšanu, erozijas kontroli un aizsardzību pret lavīnām, kā arī to, ka meži ir brīvdabas aktivitāšu vieta;

29.  mudina uzlabot sabiedriskā transporta savienojumus starp pilsētu teritorijām un mežiem, lai atvieglotu piekļuvi mežiem un meža masīviem;

30.  uzsver, cik nozīmīgas ir citas ar mežu saistītas darbības, piemēram, tādu ar koksni nesaistītu produktu kā sēnes vai mīkstie augļi, vākšana, kā arī ganīšana un biškopība;

31.  aicina Komisiju veicināt tādas saimnieciskās darbības, kas var nodrošināt izejmateriālus farmācijas, kosmētikas un pārtikas ražošanai un kalpot kā alternatīvs bezdarba un lauku iedzīvotāju skaita sarukuma mazināšanas veids, un popularizēt šādi iegūto produktu labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību;

Efektīva resursu izmantošana –– koksne kā ilgtspējīga izejviela (ilgtspējīga mežu apsaimniekošana)

32.  uzsver, ka gan koksnes un citu nocirstas koksnes produktu izmantošanai kā atjaunojamai un klimatam nekaitīgai izejvielai, gan ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir nozīmīga loma tādu Eiropas Savienības sociālo un politisko mērķu īstenošanā kā enerģijas pāreja, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, kā arī stratēģijas „Eiropa 2020” un bioloģiskā daudzveidības mērķu īstenošanā; norāda, ka aktīvas mežu apsaimniekošanas trūkums apgrūtinātu šo mērķu īstenošanu;

33.  uzsver, ka apsaimniekotiem mežiem ir lielāka CO2 piesaistīšanas spēja nekā neapsaimniekotiem mežiem, un norāda, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir svarīga, lai maksimāli palielinātu ES mežu oglekļa dioksīda piesaistes potenciālu;

34.  ir pārliecināts, ka mežus nevajadzētu uzskatīt tikai un vienīgi par oglekļa dioksīda piesaistītājiem;

35.  uzsver, ka ir jāgūst pārliecība par meža resursu un materiālu efektīvu izmantošanu un otrreizēju izmantošanu nolūkā samazināt Savienības tirdzniecības bilances deficītu, uzlabot ES koksnes resursu pietiekamību un tās meža nozares konkurētspēju, vienlaikus palīdzot novērst neilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, aizsargājot vidi un samazinot mežu izciršanu trešās valstīs ārpus ES;

36.  īpaši atbalsta koksnes kā atjaunojamas, daudzpusējas tomēr ierobežota daudzuma izejvielas efektīvu izmantošanu un ir pret likumā noteiktu prioritāti koksnes izmantošanai, jo tas, no vienas puses, ierobežo enerģijas tirgu un jaunu un inovatīvu biomasas lietojumu attīstību, bet, no otras puses, atsevišķās tālākās un lauku teritorijās nav īstenojams pat infrastruktūras iemeslu dēļ;

37.  atbalsta atvērtu, uz tirgu orientētu pieeju un brīvību visiem tirgus dalībniekiem, priekšroku dodot uz vietas iegūtiem kokmateriāliem, lai pēc iespēja samazinātu starptautiskā transporta radītās oglekļa emisijas un veicinātu ilgtspējīgu vietējo ražošanu;

38.  tā kā daži no Savienībā lielākajiem biomasas resursiem ir atrodami mazapdzīvotos un attālākajos Savienības reģionos, uzskata, ka, īstenojot stratēģiju, ir obligāti jāņem vērā visas šo mazāk apdzīvoto un attālāko reģionu īpatnības;

39.  atzīst koksnes kā energoresursa vērtību, lai apkarotu enerģētisko nabadzību, sekmējot 2030. gada klimata un enerģētikas regulējuma mērķu sasniegšanu atjaunojamo energoresursu jomā un paverot jaunas uzņēmējdarbības iespējas;

40.  uzskata, ka jaunajai meža stratēģijai ir jānodrošina ciešāka sadarbība koksnes nozares strukturēšanā un iesaistīto pušu apvienošanā, lai varētu nodrošināt mežu resursu labāku izmantošanu;

41.  uzskata, ka ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatā jābūt vispārēji atzītiem un pieņemtiem principiem un instrumentiem, piemēram, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas kritērijiem un rādītājiem, kuri jāattiecina uz visu nozari, neatkarīgi no koksnes galalietojuma;

42.  atbalsta Komisijas nodomu kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādāt vērienīgu, objektīvu un pierādāmu kritēriju un rādītāju kopumu mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, uzsverot, ka šie kritēriji būtu jāsaskaņo ar Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe)(2) prasībām, kas veido pamatu vienotai ziņošanai par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī pamatu ilgtspējas sertifikācijas sistēmām visas Eiropas līmenī, ņemot vērā mežu daudzveidību visā Eiropā;

43.  atzīst, ka palielinās pieprasījums pēc mežsaimniecības produktiem, galvenokārt tādēļ, ka pieaug to atjaunojamo energoresursu skaits, kas tiek iegūti no biomasas, un tādēļ ir nepieciešami jauni pasākumi, lai palielinātu koksnes pieejamību un nodrošinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu;

44.  norāda, ka sarunas Forest Europe ietvaros par Eiropas meža konvenciju(3) kā saistošu sistēmu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un uzlabota interešu līdzsvara nodrošināšanai meža politikas jomā ir sekmīgi progresējušas, un aicina dalībvalstis un Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atsāktu un veiksmīgi pabeigtu šīs sarunas;

45.  uzskata, ka mežu apsaimniekošanas plāni vai līdzvērtīgi instrumenti var būt svarīgs stratēģisks instruments konkrētu pasākumu veikšanai individuālu uzņēmumu līmenī, lai veiktu ilgtermiņa plānošanu un īstenotu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu Eiropas mežos; tomēr uzsver, ka uz šajos plānos iekļauto konkrētu pasākumu īstenošanu meža valdījuma līmenī joprojām ir jāattiecina valsts tiesību akti;

46.  aicina dalībvalstis, ņemot vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes principus, uzraudzīt un veicināt meža apsaimniekošanas plānu īstenošanu, neradot lieku administratīvo slogu;

47.  atzinīgi vērtē to, ka skaidri tiek nodalīti mežu apsaimniekošanas plāni un apsaimniekošanas plāni saistībā ar „Natura 2000” tīklu;

48.  norāda, ka šie mežu apsaimniekošanas plāni ir tikai nosacījums, lai ES lauku attīstības līdzekļus iegūtu atbalsta saņēmēji virs konkrēta saimniecības lieluma, un ka uz mežiem zem konkrētās robežvērtības šī prasība neattiecas; turklāt norāda, ka var apstiprināt arī līdzvērtīgus instrumentus;

49.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot šo pieejamo elastību, īstenojot tiesību aktus, jo īpaši mazāku tirgus dalībnieku interesēs;

50.  prasa Komisijai un dalībvalstīm veidot stimulus un atbalstīt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, ražošanas struktūras, kas mudinātu mazos privāto mežu īpašniekus savu mežu apsaimniekot aktīvi un ilgtspējīgi;

51.  uzstāj –– lai īstenotu šo stratēģiju pienācīgā veidā, ir svarīgi izstrādāt specifisku ilgtermiņa rīcības plānu, uzsverot, cik svarīga ir meža koksnes apzināta un ilgtspējīga izmantošana, lai radītu pievienoto vērtību un darbvietas, vienlaikus nodrošinot līdzekļus privāto mežsaimniecības uzņēmumu stiprināšanai un organizētu meža īpašnieku grupu atbalstam;

52.  uzsver, ka efektīvas resursu pārvaldības ietvaros būtu jāīsteno atbalsta programmas lauksaimniecībai nepiemērotu teritoriju apmežošanai, kā arī aizsargjoslu izveidei;

Pētniecība un izstrāde –– izglītība un apmācība

53.  uzskata, ka par prioritāti ir jāuzskata pētniecības praktiska izmantošana, jo no jaunām idejām labumu var gūt visa nozare, un ka uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai ir liels izaugsmes potenciāls; vēl uzskata, ka papildu ieguldījumi nozares inovācijā var radīt jaunas produktu nišas un efektīvākus ražošanas procesus, kas nodrošinātu pieejamo resursu racionālāku izmantošanu un varētu līdz minimumam samazināt negatīvo ietekmi uz mežu resursiem;

54.  aicina Komisiju izvērtēt Eiropas programmu pētniecības un izstrādes jomā („Apvārsnis 2020”) un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas (COSME) atbilstību mežsaimniecības un koksnes apstrādes nozares prioritātēm un attiecīgā gadījumā uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai izstrādāt jaunus instrumentus, kā arī sekmēt mērķtiecīgus pētījumus par izmaksu ziņā efektīviem risinājumiem attiecībā uz jauniem, novatoriskiem koka izstrādājumiem, lai atbalstītu ilgtspējīgas uz koksni balstītas bioekonomikas izstrādi;

55.  atzinīgi vērtēto, ka dalībvalstis apmainās ar datiem, labāko praksi un zināšanām, kas ir iegūtas par mežiem, un aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt zināšanu un labas prakses apmaiņu starp nozares, zinātnes un ražošanas pārstāvjiem;

56.  uzsver, ka ar ES pētniecības, izstrādes un jauninājumu pamatprogrammu atbalstu var veicināt gudru un ilgtspējīgu izaugsmi, iegūt lielākas pievienotās vērtības produktus, tīrāku tehnoloģiju un augstu tehnoloģijas pakāpi, sevišķi saistībā ar rafinētas biodegvielas un rūpniecības ēku koka konstrukcijām, arī automobiļu ražošanas un tekstilrūpniecības nozarēs;

57.  atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju bioekonomikas tirgus daļa 2009. gadā bija vairāk nekā EUR 2 triljonus vērta un nodrošināja 20 miljonus darbvietu jeb 9 % no visa ES nodarbināto skaita;

58.  norāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts ar bioekonomiku saistītā pētniecībā un inovācijā, izmantojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, radīs aptuveni EUR 10 lielu pievienoto vērtību; uzsver, ka pašlaik meži ir bioekonomikai izšķirošas nozīmes faktors un ka tāds tas būs arī turpmāk;

59.  uzskata, ka, ņemot vērā sasniegumus pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē, ir jāveicina no naftas iegūtu vai siltumietilpīgu izejvielu aizstāšana ar kokmateriāliem un nocirstas koksnes produktiem un ka tas var palīdzēt vēl sekmīgāk mazināt klimata pārmaiņas un radīt jaunas darbvietas;

60.  uzsver, ka ir jāizvērtē visu to ES tiesību aktu izmaksas, kuri ietekmē uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru vērtības ķēdes, jo ir jāsamazina jebkāda birokrātija, kas ir lieka un apgrūtinoša, un ir jāpanāk noturīgāka nozares spēja konkurēt ilgtermiņā, un ka ir arī jāatbalsta princips, saskaņā ar kuru būtu jāveic rūpīgs ikviena jauna likumdošanas priekšlikuma ietekmes novērtējums, ja šāds priekšlikums skar mežsaimniecības nozari un uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru vērtības ķēdes;

61.  uzskata, ka ar mežu saistīto zināšanu bāzes paplašināšana ir ļoti svarīga pētniecībai un ka meža stratēģijas īstenošana nav iespējama bez uzticamas informācijas;

62.  norāda, ka ir pieejama informācija un uzraudzības resursi saistībā ar programmu Copernicus un citām Eiropas mēroga iniciatīvām kosmosa jomā, un iesaka vairāk izmantot šos resursus un instrumentus;

63.  norāda, ka valstu īstenotā meža inventarizācija nodrošina mežu uzskaites visaptverošu uzraudzību un tā tiek nodrošināts reģionālais aspekts un ievērota prasība par mazāku birokrātiju un izmaksām;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot Eiropas Mežu informācijas sistēmu, kuras pamatā ir valstu dati, un iniciatīvas, kas uzlabos jauno un jau pieejamo datu salīdzināmību, un šajā sakarībā cer, ka tiks pastiprināta tādu datu analīze, kas attiecas uz ekonomiku un nodarbinātību mežsaimniecības un koksnes apstrādes nozarēs;

65.  jo īpaši iesaka, ka nepieciešams lielāks daudzums ilgtermiņa datu kopumu, lai palīdzētu izprast tendences mežsaimniecības nozarē un tās pielāgošanos klimata pārmaiņām;

66.  uzskata, ka kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks ir būtisks mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas sekmīgai īstenošanai, un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt pasākumus un, ja iespējams, izmantot tādus pieejamos Eiropas instrumentus kā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET2020), lai meža nozarē atbalstītu paaudžu maiņu un kompensētu trūkstošo kvalificēto darbaspēku;

67.  aicina Komisiju atbalstīt nozares informācijas kampaņu sagatavošanu, lai palielinātu informētību par tās piedāvātajām iespējām bezdarba un iedzīvotāju skaita sarukuma mazināšanai, kā arī padarītu to pievilcīgāku jauniešiem;

68.  uzskata, ka ir jāizstrādā apmācības programmas, jo īpaši nozares jaunajiem darbiniekiem un jaunajiem mežsaimniekiem, kā arī esošajiem būvniecības nozares darbiniekiem, lai palielinātu viņu informētību par iespējām, ko rada kokmateriālu izmantošana, lai mežu apsaimniekošanas jomā un ar to saistītajās rūpniecības nozarēs tiktu nodrošināta zināšanu nodošana;

69.  atzīst, ka ilgtspējīga apsaimniekošana visā meža produktu dzīves ciklā var sniegt nozīmīgu ieguldījumu videi draudzīgas ekonomikas mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz tiem mērķiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas politikas nostādnēm un resursu efektīvu izmantošanu;

70.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspējīga kokmateriālu izmantošana mājokļu nozarē, tostarp lai būvētu mājokļus par pieņemamākām cenām no ilgtspējīgā veidā iegūtām izejvielām;

71.  norāda, cik svarīgi ir tradicionāli augstvērtīgie izmantošanas veidi, kuru iespaidīgais potenciāls vēl arvien nav izsmelts, piemēram, koksnes izmantošana būvniecībā un iepakošanā;

72.  norāda, ka pašreizējie tehnoloģiju uzlabojumi ļauj būvēt ietilpīgas ēkas, galvenokārt izmantojot kokmateriālus un tādējādi būtiski samazinot CO2 emisijas būvniecības nozarē;

73.  norāda, ka noteikumi par koksnes izmantošanu būvniecības vajadzībām dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi; tādēļ prasa uzņemties saistības pieņemt ES noteikumus, ar kuriem veicina plašāku koksnes izmantošanu ēkās;

74.  aicina dalībvalstis izstrādāt iniciatīvas, lai atbalstītu zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, un pilnībā izmantot pašreizējās ES programmas pētniecības un inovācijas atbalstam mežsaimniecības un mežu nozarē;

75.  norāda, ka ir būtiski trūkumi zinātniskajā un tehnoloģiskajā izpētē saistībā ar mežsaimniecības pielāgošanu klimata pārmaiņām, tostarp saistībā ar pētījumiem par kaitēkļu un slimību pieaugošo ietekmi, kas rada nopietnu apdraudējumu Eiropas mežiem un ar mežu saistītajām nozarēm;

76.  mudina dalībvalstis un Komisiju īstenot pasākumus, lai veidotu izpratni par Eiropas mežu un Eiropas mežsaimniecības ekonomisko, ekoloģisko un sociālo nozīmi un to, cik svarīga ir uz koksnes resursiem balstīta bioekonomika un koksne kā viens no ES svarīgākajiem atjaunojamajiem izejmateriāliem;

77.  uzskata, ka ir svarīgi veicināt zinātniski pētniecisko darbu, kas vērsts uz biomasas racionālu izmantošanu un ātraudzīgu enerģijas kultūru izstrādi, un izveidot modeli, lai radītu ekonomiskus stimulus biomasas atkritumu izmantošanai;

Globālie uzdevumi –– vides aizsardzība un klimata pārmaiņu novēršana

78.  uzsver, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana var pozitīvi ietekmēt bioloģisko daudzveidību un palēnināt klimata pārmaiņas, kā arī mazināt meža ugunsgrēku, kaitēkļu invāzijas un slimību riskus;

79.  uzsver –Savienība ir panākusi vienošanos, ka līdz 2020. gadam ir jāaptur bioloģiskās daudzveidības izzušana un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp apputeksnēšanas, degradācija, ir jāsaglabā ekosistēmas un to pakalpojumi un būtu jāatjauno vismaz 15 % degradēto ekosistēmu; norāda, ka vienošanās Savienībā ir panākta arī par to, ka meža apsaimniekošanai ir jābūt ilgtspējīgai, ir jāaizsargā un, ciktāl iespējams, jāuzlabo meži, to bioloģiskā daudzveidība un sniegtie pakalpojumi un ir jāuzlabo mežu noturība pret klimata pārmaiņām, ugunsgrēkiem, vētrām, kaitēkļiem un slimībām; turklāt uzsver nepieciešamību izstrādāt un īstenot atjaunotu Savienības meža stratēģiju, kas pievērstos gan daudzajām meža vajadzībām, gan meža sniegtajam labumam un dotu ieguldījumu stratēģiskākas pieejas izveidē mežu aizsardzībai un uzlabošanai, tostarp īstenojot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošana(4);

80.  norāda, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība citiem jautājumiem, īpaši zālēdāju pārmērīgas savairošanās problēmai, mežu veselībai, koksnes ilgtspējīgas ražošanas veicināšanai, meža ģenētiskajiem resursiem (MĢR), pasākumiem mežu aizsardzībai pret ugunsgrēkiem un šādu ugunsgrēku dzēšanai, augsnes erozijas novēršanai un augu segas atjaunošanai;

81.  atzīst, ka īscirtmeta atvasāja plantācijas varētu nodrošināt ilgtspējīgu koka biomasu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo teritoriju uzturēšanu, tādējādi samazinot augsnes erozijas un zemes nogruvumu risku atmatā atstātā vai pamestā zemē;

82.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai sasniegtu Aiči 5. mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam vismaz uz pusi samazināt un, ja iespējams, gandrīz pilnībā novērst visu dabisko biotopu, tostarp mežu, zudumu, kā arī būtiski samazināt degradāciju un sadrumstalotību;

83.  mudina dalībvalstis izstrādāt savas mežsaimniecības politikas nostādnes, pilnībā ņemot vērā mežu nozīmi bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā, zemes erozijas novēršanā, oglekļa piesaistīšanā un gaisa attīrīšanā, kā arī ūdens cikla uzturēšanā;

84.  norāda, ka bioekonomika ir nepieciešama kā viens no Eiropas viedas un zaļas izaugsmes pamatelementiem, lai sasniegtu programmas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovācijas Savienība” un „Resursu ziņā efektīva Eiropa” mērķus, un ka koksnes izejmateriāliem ir svarīga loma, lai panāktu progresu bioekonomikā;

85.  uzsver, ka steidzami ir jāprecizē siltumnīcefekta ietekme uz enerģijai izmantotās meža biomasas dažādiem pielietojuma veidiem un jāidentificē pielietojumi, kas politiskas nostādnēs paredzētajos termiņos var šo ietekmi samazināt visvairāk;

86.  uzskata, ka ir svarīgi veicināt bioekonomikas koncepcijas īstenošanu, vienlaikus ievērojot apgādes ar izejvielām ilgtspējas robežas, lai sekmētu meža vērtību ķēdes ekonomisko dzīvotspēju ar inovāciju un tehnoloģiju nodošanu;

87.  aicina sniegt lielāku atbalstu dažādiem meža produktiem, nodrošinot, ka atšķirīgais pieprasījums pēc meža produktiem tiek līdzsvarots un saskaņots ar ilgtspējīgas apgādes iespējām, citām ekosistēmas funkcijām un mežu sniegtajiem pakalpojumiem;

88.  pauž nopietnas bažas par atmežošanas tempu pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs, bieži vien veicot nelikumīgu mežizstrādi;

89.  atbalsta mehānismus, ar kuriem sekmē mežsaimniecības vispārējo attīstību ilgtspējīgas izmantošanas virzienā, un šajā sakarībā īpaši norāda uz ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulu(5), kuras mērķis ir cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi un nelegālu kokmateriālu iepludināšanu Eiropas tirgū, izmantojot trešo valstu importu, kā arī uz licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (FLEGT)(6) un attiecīgajiem brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem;

90.  aicina Komisiju publicēt sen gaidīto pārskatu par ES kokmateriālu un koka izstrādājumu regulas darbību un efektivitāti un uzsver, ka jaunajai regulas vajadzētu būt proporcionālai un tajā vajadzētu aplūkot iespējas samazināt nevajadzīgas izmaksas un prasības saistībā ar informācijas sniegšanu, kas attiecas uz Eiropas meža zemju īpašniekiem un mežsaimniekiem, neapdraudot šīs regulas mērķi;

91.  uzskata, ņemot vērā problēmas, ko rada globālā sasilšana un klimata pārmaiņas, ka ekosistēmām un sugu populācijām jābūt veselām, bioloģiski daudzveidīgām un stabilām, lai tās būtu izturīgas;

92.  norāda uz iespējām, ko rada Natura 2000 teritorijas, kuru neparastie dabas resursi vienmēr sniedz iespēju ražot vides un kultūras ziņā augstvērtīgus uz koksnes resursiem balstītus produktus un pakalpojumus;

93.  uzsver, cik svarīgas ir veselīgas mežu ekosistēmas, lai nodrošinātu dzīvotni dzīvniekiem un augiem, taču uzsver, ka labi iecerēti tiesību akti, piemēram, ES Dzīvotņu direktīva ietekmē zemes apsaimniekošanas lēmumus un tā ir jāīsteno proporcionāli;

94.  atzīst, ka meži ietekmē saistīto nozaru attīstību un šajā saistībā uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt nektāra koku audzētājus, tādējādi veicinot apputeksnēšanas procesu;

95.  uzskata, ka meža nozarē ir novērojamas vairākas globāla mēroga problēmas, jo īpaši nelikumīga izciršana, tāpēc aicina Komisiju palielināt atbalstu meža nozarei attiecīgās starptautiskās iestādēs;

96.  norāda, ka pieprasījums pēc biomasas arvien palielinās, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu centienus atbalstīt jaunattīstības valstis, kuras veic pasākumus mežsaimniecības politikas un meža tiesību normu uzlabošanai, jo īpaši saistībā ar REDD+(7) (tādu emisiju samazināšana, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija);

97.  mudina Komisiju izstrādāt rīcības plānu atmežošanas un mežu degradācijas jomā, lai panāktu mērķus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par atmežošanu atbilstoši Septītajā vides rīcības programmas mērķiem; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt ne tikai esošo mežu saglabāšanu un apsaimniekošanu, bet arī mežu atjaunošanu atmežotajās teritorijās;

98.  uzskata, ka īpaši ir jāatsaucas arī uz nepieciešamību atjaunot mežus plašās teritorijās, kas regulāri cieš no meža ugunsgrēkiem;

Īstenošana un ziņošana

99.  uzsver, ka ES mežsaimniecības stratēģijas īstenošanai vajadzētu būt saskaņotam procesam vairāku gadu garumā, kurā būtu jāņem vērā Parlamenta viedoklis, un ka stratēģija būtu jāīsteno efektīvā un saskaņotā veidā ar minimālu birokrātisko slogu;

100.  pauž nožēlu, ka īstenošanas process ir jau daļēji sācies, pirms Parlaments ir pieņēmis savu nostāju, un uzskata, ka tas neatbilst mērķim labāk koordinēt ar mežiem saistīto politiku, kā Komisija norādījusi savā stratēģijas dokumentā;

101.  uzskata, ka jaunajai stratēģijai ir jānodrošina saikne starp ES un dalībvalstu stratēģijām un finanšu plāniem un jāstiprina kohēzija pārnozaru aktivitāšu plānošanas, finansēšanas un īstenošanas līmenī;

102.  aicina iekļaujoši, labi strukturēti un līdzsvaroti īstenot šo stratēģiju;

103.  tādēļ uzskata, ka būtu jāstiprina Mežsaimniecības pastāvīgās komitejas pilnvaras un resursi, lai ļautu Komisijai pilnībā izmantot dalībvalstu zināšanas, vienlaikus īstenojot jauno ES meža stratēģiju ES līmenī; aicina Komisiju savlaicīgi konsultēties ar Mežsaimniecības pastāvīgo komiteju, pirms iesniegt kādu iniciatīvu vai projektu, kas ietekmēs mežu apsaimniekošanu un mežrūpniecību;

104.  uzsver Pilsoniskā dialoga grupas mežsaimniecības un korķa izstrādājumu jautājumos un citu ieinteresēto personu svarīgo nozīmi un aicina tos pienācīgi iesaistīties stratēģijas īstenošanā;

105.  uzskata, ka, apsverot pasākumus, kas var ietekmēt ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas un ar to saistīto nozaru īpašās iezīmes, un mežu problemātikas horizontālā rakstura dēļ starp dažādiem Komisijas dienestiem ir jānodrošina iekšēja sadarbība; tādēļ aicina Vides ĢD, Klimata pārmaiņu ierobežošanas ĢD, Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Enerģētikas ĢD un Pētniecības un inovācijas ĢD un citus attiecīgos ĢD stratēģiski sadarboties, lai nodrošinātu šīs stratēģijas īstenošanu, uzlabojot koordinēšanu un komunikāciju;

106.  uzskata, ka saistībā ar Komisijas noteiktajām prioritātēm izaugsmes, nodarbinātības un ieguldījumu jomā arī jaunās ES meža stratēģijas īstenošanā par prioritāriem būtu jānosaka meža nozares konkurētspējas un ilgtspējas veicināšana, atbalsts lauku un pilsētas teritorijām, zināšanu bāzes paplašināšana, mežu aizsardzība un to ekosistēmu koordinēšanas un komunikācijas veicināšana un kokmateriālu un mežsaimniecības produktu, kas nav izgatavoti no koksnes, plašāka izmantošana;

107.  aicina Komisiju papildināt stratēģiju ar stabilu rīcības plānu, kurā būtu minēti konkrēti pasākumi, un sniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu par progresu, kas panākts, īstenojot šīs stratēģijas konkrētās darbības;

108.  iestājas par paplašinātas AGRI – ENVI – ITRE komitejas sasaukšanu, lai varētu rīkot līdzsvarotas diskusijas par ES meža stratēģijas īstenošanas gaitu;

o
o   o

109.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 290 E, 29.11.2006., 413. lpp.
(2) Forest Europe –– ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā, starpvaldību sarunu komiteja, lai noslēgtu juridiski saistošu nolīgumu par mežiem Eiropā: http://www.foresteurope.org/
(3) Skat: http://www.forestnegotiations.org/
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem"
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.
(6) Padomes 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā (FLEGT –– meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība).
(7) Programma tādu emisiju samazināšanai, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija: http://unfccc.int/methods/redd/items/7377.php

Juridisks paziņojums - Privātuma politika