Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu groza attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstītajām darbības programmām izmaksātās sākotnējā priekšfinansējuma summas palielināšanu (COM(2015)0046 – C8-0036/2015 – 2015/0026(COD))

P8_TA(2015)0110 A8-0134/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0046),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 164. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0036/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu par priekšlikuma finansiālo atbilstību,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 21. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 41. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0134/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 29. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/..., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1304/2013 attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstītajām darbības programmām izmaksāto papildu sākotnējo priekšfinansējuma summu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/779.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (COM(2014)0707 – C8-0271/2014 – 2014/0334(COD))

P8_TA(2015)0111 A8-0026/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0707),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0271/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 11. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu un 50. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0026/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 29. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/..., ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/937.)

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumā (kodificēta redakcija) (COM(2014)0304 – C8-0010/2014 – 2014/0159(COD))

P8_TA(2015)0112 A8-0046/2015

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0304),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0010/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0046/2015),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 29. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Norvēģijas Karalistes nolīgumā (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/938.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (kodificēta redakcija) (COM(2014)0375 – C8-0034/2014 – 2014/0191(COD))

P8_TA(2015)0113 A8-0047/2015

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0375),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0034/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0047/2015),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 29. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/939.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (kodificēta redakcija) (COM(2014)0443 – C8-0087/2014 – 2014/0206(COD))

P8_TA(2015)0114 A8-0017/2015

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0443),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0087/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0017/2015),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 29. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par dažām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, kā arī lai piemērotu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/940.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (kodificēta redakcija) (COM(2014)0394 – C8-0041/2014 – 2014/0199(COD))

P8_TA(2015)0115 A8-0132/2015

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0394),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0041/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0132/2015),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 29. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/941.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (kodificēta redakcija) (COM(2014)0377 – C8–0139/2014 – 2014/0192(NLE))

P8_TA(2015)0116 A8-0029/2014

(Apspriešanās – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2014)0377),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 109. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0139/2014),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0029/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (kodificēta redakcija) (COM(2014)0534 – C8-0212/2014 – 2014/0246(NLE))

P8_TA(2015)0117 A8-0047/2014

(Apspriešanās – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2014)0534),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 109. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0212/2014),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0047/2014),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

1.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2014/2075(DEC))

P8_TA(2015)0118 A8-0101/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0285 un SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2013. gadā” (COM(2014)0342),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu par Savienības finanšu novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem (COM(2014)0383) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0200, SWD(2014)0201),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā Ombuda dažādos lēmumus un ieteikumus attiecībā uz Komisiju un to, kā iestādes īsteno šos ieteikumus iedzīvotāju interesēs;

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05303/2015 – C8‑0053/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi(7);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(9),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras galīgos pārskatus par 2013. finanšu gadu(10),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(11),

–  ņemot vērā deklarāciju(12) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(14) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(15), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(16), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmumu 2009/336/EK, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru Eiropas Kopienas darbību vadīšanai izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā atbilstoši Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003(17),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(18),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(19),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(20),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(21),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes(22),

–  ņemot vērā deklarāciju(23) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(24),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(25) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(26), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(27), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 23. decembra Lēmumu 2004/20/EK, ar ko izveido izpildaģentūru „Saprātīgas enerģijas izpildaģentūra”, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 attiecībā uz Kopienas pasākumu enerģētikas jomā pārvaldību(28),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(29),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijusī Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra) direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(30),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(31),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(32),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes(33),

–  ņemot vērā deklarāciju(34) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(35),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(36) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(37), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(38), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003(39),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(40),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(41),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijusī Veselības un patērētāju izpildaģentūra) direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(42),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(43),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(44),

–  ņemot vērā deklarāciju(45) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(46),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(47) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(48), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(49), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/37/EK, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru, lai pārvaldītu Kopienas īpašo programmu „Idejas” progresīvas pētniecības jomā, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(50),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(51),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Pētniecības izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(52),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(53),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(54),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(55)

–  ņemot vērā deklarāciju(56) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(57),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(58) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(59), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(60), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. decembra Lēmumu 2008/46/EK par Pētniecības izpildaģentūras izveidi, lai pārvaldītu dažas pētniecības jomas Kopienas īpašajā programmā „Cilvēki”, „Iespējas” un „Sadarbība”, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(61),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(62),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(63),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510  – C8‑0140/2014)(64),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) galīgos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu(65),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes(66),

–  ņemot vērā deklarāciju(67) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(68),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(69) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(70), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(71), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. oktobra Lēmumu 2007/60/EK, ar ko nodibina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003(72),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(73),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) direktoram apstiprinājumu par izpildaģentūras 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijusī Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra) direktoram, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(74),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0140/2014)(75),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti SWD(2014)0285, SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2013. gadā” (COM(2014)0342),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finanšu novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem (COM(2014)0383) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0200, SWD(2014)0201),

–  ņemot vērā Komisijas ikgadējo ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2013. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2014)0615), un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2014)0293),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(76), kā arī Revīzijas palātas īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(77) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05303/2015 – C8‑0053/2015),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05305/2015 – C8‑0048/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(78),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(79) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(80), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2014/2075(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0101/2015),

A.  tā kā Revīzijas palāta divdesmito reizi pēc kārtas nav varējusi sniegt pozitīvu ticamības deklarāciju par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un šis apstāklis draud mazināt Savienības izdevumu un politikas leģitimitāti;

B.  tā kā jo īpaši situācijā, kad resursi ir ierobežoti, Komisijai būtu jārāda priekšzīme, demonstrējot, ka tās izdevumiem ir Eiropas pievienotā vērtība, un nodrošinot, ka līdzekļi, par kuriem tai ir dalīta vai pilnīga atbildība, tiek izlietoti saskaņā ar piemērojamiem finanšu noteikumiem un nosacījumiem;

C.  tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstu pienākums ir lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem; tā kā dalībvalstīm, jo īpaši īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ir īpaša atbildība par Savienības budžeta izpildi;

D.  tā kā, īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ārkārtīgi svarīga nozīme ir tam, lai patiesi un precīzi būtu dalībvalstu paziņotie dati par ieņēmumiem un izdevumiem līdzekļu dalītas pārvaldības ietvaros; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis saprastu savu atbildību par Savienības līdzekļu dalītu pārvaldību;

E.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. pantā paredzētais iestāžu dialogs sniedz iespēju stimulēt Komisijā jaunu uz rezultātu vērstu darbības kultūru,

Dalīta un decentralizēta pārvaldība — Komisijas un dalībvalstu īstenotās pārvaldības trūkumi

Atrunas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā

1.  nevar politiski nodrošināt, ka lauksaimniecības un lauku attīstības jomā Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko liecina DG AGRI ģenerāldirektora formulētās atrunas gada darbības pārskatā, kurš datēts ar 2014. gada 31. Martu;

Atrunas reģionālās politikas jomā

2.  nevar politiski nodrošināt, ka reģionālās politikas jomā Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko liecina DG REGIO ģenerāldirektora formulētās atrunas gada darbības pārskatā, kurš datēts ar 2014. gada 31. martu; norāda, ka atrunas ir attiecinātas uz 73 no 322 programmām, kā iemeslu minot daļēji uzticamas pārvaldības un kontroles sistēmas (2012. gadā — 85 no 317 darbības programmām); norāda, ka starpposma maksājumi šīm 2007.–2013. gada programmām, par kurām ir formulētas atrunas, ir EUR 6035,5 miljoni; norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm riskam pakļautā summa ir EUR 440,2 miljoni;

3.  atzīst — lai gan šīs atrunas liecina par trūkumiem dalībvalstu kontroles sistēmās, tās ir arī efektīvs instruments, kuru Komisija izmanto, lai paātrinātu dalībvalstu darbības šo trūkumu novēršanai un tādējādi aizsargātu Savienības budžetu;

Atrunas nodarbinātības un sociālo lietu jomā

4.  nevar politiski nodrošināt, ka nodarbinātības un sociālo lietu jomā Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību, par ko liecina DG EMPL ģenerāldirektora formulētās atrunas gada darbības pārskatā, kurš datēts ar 2014. gada 31. martu; norāda, ka gada darbības pārskatā ir formulēta atruna attiecībā uz maksājumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā, minot riskam pakļauto summu, kas 2013. gadā ir EUR 123,2 miljoni; norāda, ka šīs atrunas attiecas uz 36 no 118 Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmām (DP) (salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad šī proporcija bija 27 no 117 (DP));

Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

Pārskati un ieņēmumu likumība un pareizība — pozitīvs atzinums

5.  atzinīgi vērtē to, ka Savienības gada pārskati par 2013. finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī, un ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

Atruna attiecībā uz nacionālā kopienākuma (NKI) iemaksām

6.  ņemot vērā trūkumus(81) Komisijas veiktajā datu pārbaudē(82), formulē atrunu attiecībā uz dalībvalstu NKI iemaksu aprēķinu; atgādina Revīzijas palātas secinājumu, ka Komisijas veiktās NKI datu pārbaudes nav bijušas pietiekami strukturētas un koncentrētas;

Saistību likumība un pareizība — pozitīvs atzinums

7.  ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

Maksājumu likumība un pareizība — negatīvs atzinums

8.  uzskata par nepieņemamu to, ka maksājumos jau divdesmito gadu pēc kārtas joprojām ir būtiskas kļūdas;

9.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas negatīvā atzinuma pamatā esošo secinājumu, ka uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas, kā rezultātā iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 4,7 %;

10.  atgādina, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars 2012. finanšu gadā tika lēsts 4,8 % apmērā, 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā, 2010. finanšu gadā ― 3,7 % apmērā, 2009. finanšu gadā ― 3,3 % apmērā, 2008. finanšu gadā — 5,2 % apmērā un 2007. finanšu gadā — 6,9 %, tādējādi iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2007.–2013. gadam darbības laikā šis rādītājs ir vidēji 4,6 %; norāda, ka līdz ar to Revīzijas palātas gada pārskati liecina, ka kļūdu līmenis 2013. gadā stabilizējas DFS 2007.–2013. gadam vidējā rādītāja līmenī, kas jebkurā gadījumā norāda uz pastāvīgu pieaugumu un negatīvu tendenci kopš 2009. gada;

11.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2013. gada pārskatu dalītas pārvaldības jomās aplēstais kļūdu īpatsvars ir 5,2 %; norāda, ka visos pārējos pamatdarbības izdevumos (kurus galvenokārt tieši pārvalda Komisija) aplēstais kļūdu īpatsvars ir 3,7 %; uzsver, ka abi kļūdu rādītāji pārsniedz būtiskuma slieksni, proti, 2 %; uzsver, ka dalītas pārvaldības jomās kļūdu īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā visos citos pamatdarbības izdevumos;

12.  norāda, ka DG REGIO ģenerāldirektors gada darbības pārskatā, kas datēts ar 2014. gada 31. martu, ir iekļāvis atrunas attiecībā uz 73 no 2013. gada pavisam 322 programmām, kā iemeslu minot daļēji uzticamu pārvaldības un kontroles sistēmu (šis īpatsvars ir mazāks nekā 2012. gadā, kad atrunas attiecās uz 85 no 317 darbības programmām); norāda, ka saskaņā ar aplēsēm riskam pakļautā summa ir EUR 1135,3 miljoni un ka minētās atrunas un atbilstošā summa attiecas uz diviem plānošanas periodiem — 2007.–2013. gads un 2000.–2006. gads;

13.  ņem vērā, ka DG RTD ģenerāldirektors gada darbības pārskatā, kas datēts ar 2014. gada 31. martu, ir iekļāvis vienu atrunu attiecībā uz 7. pētniecības pamatprogrammu (7. PP) un ka aplēstā ietekme 2013. gadā ir no EUR 10,5 miljoniem līdz EUR 109,5 miljoniem;

14.  norāda, ka DG MARE ģenerāldirektors gada darbības pārskatā, kas datēts ar 2014. gada 31. martu, ir iekļāvis vienu atrunu attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fondu un ka riskam pakļautā summa 2013. gadā ir EUR 10,77 miljoni;

15.  vērš uzmanību uz to, ka ir pastāvīgi jāuzlabo pārvaldības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu labāku finanšu pārvaldību un samazinātu kļūdu īpatsvaru attiecīgajās politikas jomās 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

Finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana

16.  norāda, ka finanšu korekciju apmērs, par kurām ziņots, ka tās īstenotas 2013. gadā, samazinājās no EUR 3,7 miljardiem 2012. gadā līdz EUR 2,5 miljardiem 2013. gadā, un atgādina, ka 2012. gadā finanšu korekciju ievērojamo summu galvenokārt noteica viena korekcija EUR 1,8 miljardu apmērā, kura tika īstenota Spānijā attiecībā uz struktūrfondu izdevumiem laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam; norāda, ka 2013. gadā Komisija veica finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanu EUR 3362 miljonu apmērā, kas atbilst 2,3 % no Savienības budžeta izmaksāto līdzekļu;

17.  norāda, ka finanšu korekciju uzkrājums pēc programmu bilanču sagatavošanas reizēm ir mākslīgs un tās nav būtisks rādītājs, jo tiek atspoguļotas daudzus gadus pēc to veikšanas; aicina Komisiju veikt analīzi par to, vai 2012. gadā notikusī metodikas maiņa, proti, pāreja no apstiprinātām korekcijām uz veiktām korekcijām, ir vislabākais veids, kā atspoguļot kontroles un pārvaldības sistēmu reālo darbu konkrētā finanšu gadā;

18.  norāda, ka 2013. gadā veikto finanšu korekciju samazinājumu par 34 % (no EUR 3,7 miljardiem līdz EUR 2,5 miljardiem) daļēji kompensēja 2013. gadā atgūto līdzekļu pieaugums par 27 % (no EUR 0,7 miljardiem līdz EUR 0,9 miljardiem);

19.  pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā Savienības finanšu interešu aizsardzības tiesisko regulējumu, saistīto procedūru sarežģītību un kontroles līmeņu skaitu daudzās jomās, kļūdas ir iespējams novērst tikai vairākus gadus pēc to rašanās;

20.  norāda, ka attiecībā uz 2009.–2013. gadu īstenoto finanšu korekciju un atgūto līdzekļu vidējais apmērs bija EUR 2,7 miljardi, kas ir 2,1 % no minētajā laikposmā veikto Savienības budžeta maksājumu vidējā apmēra; norāda, ka saskaņā ar Komisijas viedokli šī tendence ir skaidrojama ar 2000.–2006. gada plānošanas perioda slēgšanu(83); īpaši norāda, ka kohēzijas politikas gadījumā četras piektdaļas no 2007.–2013. gadā veiktajām korekcijām attiecas uz iepriekšējo periodu darbības programmām(84); atgādina, ka saskaņā ar struktūrfondu tiesisko regulējumu dalībvalstīm ir tiesības aizstāt atklātos neattiecināmos izdevumus ar likumīgiem un pareiziem izdevumiem;

21.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām ir pienākums veikt koriģējošos pasākumus, lai aizsargātu Savienības budžetu neefektīvu kontroles sistēmu vai nepareizu izdevumu gadījumā; norāda, ka Komisija un dalībvalstis izmanto šādus koriģējošus pasākumus, un pieņem zināšanai, ka, ja Revīzijas palātas revidētajiem 2013. gada maksājumiem šādi koriģējoši pasākumi nebūtu piemēroti, kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars būtu 6,3 %, nevis 4,7 %; uzsver, ka Revīzijas palātas konstatēja, ka saistībā ar daļu no kļūdainajiem darījumiem, īpaši dalītās pārvaldības jomā, iestādēm bija pieejama pietiekama informācija, lai šīs kļūdas atklātu un izlabotu; tādēļ prasa Revīzijas palātai turpmākajos gada pārskatos aplēst, kāds būtu kļūdu līmenis, ja būtu veikti visi koriģējošie pasākumi;

22.  turklāt pauž nožēlu par to, ka minēto pasākumu finansiālā ietekme uz Savienības budžetu joprojām ir neliela, jo vairāk nekā 40 % no 2013. gadā īstenotajām finanšu korekcijām netiek uzskatītas par piešķirtajiem ieņēmumiem(85) un šos līdzekļus var izmantot tās pašas dalībvalstis, kuru dēļ kohēzijas politikā tikušas izdarītas šīs korekcijas, un tādējādi mazinās finanšu korekciju preventīvā nozīme;

23.  norāda, ka, 2013. gadā veicot finanšu korekcijas, aptuveni 28 % gadījumu radās Savienības kohēzijas politikas finansējuma neto samazinājums programmai un attiecīgajai dalībvalstij;

24.  ar bažām norāda, ka nav iespējams ar pilnīgu pārliecību paļauties uz iepriekš minētajā Komisijas 2014. gada 29. septembra paziņojumā sniegto informāciju par dalībvalstu veiktajiem struktūrfondu līdzekļu atskaitījumiem, atgūtajiem un vēl neatgūtajiem līdzekļiem, jo pati Komisija norāda, ka atsevišķu nepilnību dēļ dalībvalstu sniegtajos datos tai nācās īstenot piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu, ka minētās summas nav pārspīlētas(86);

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas, ņemot vērā visas procedūras daudzgadu raksturu; turklāt uzskata, ka ir būtiski sniegt izsmeļošu informāciju par atgūtajiem līdzekļiem un finanšu korekcijām un ievērot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz datiem par apropriāciju atcelšanu un pienākumu neizpildes procedūrām attiecīgajā gadā;

Kopsavilkuma pārskats un gada darbības pārskati

26.  pieņem zināšanai, ka Komisijas ģenerāldirektori kopumā formulējuši 17 skaitļos izteiktas atrunas saistībā ar izdevumiem; norāda — kaut arī skaitļos izteikto atrunu skaits 2013. gadā ir samazinājies (2012. gadā — 21 atruna), tas nenozīmē, ka būtu samazinājies riskam pakļauto summu apmērs, un Komisijas kopsavilkuma pārskatā(87) paziņotā maksimālā riskam pakļautā kopējā summa ir zemāka par EUR 4179 miljoniem, kas atbilst 2,8 % no visiem apmaksātajiem izdevumiem;

27.  lūdz Komisijai sniegt turpmākus precizējumus par riskam pakļauto summu aprēķināšanu(88), paskaidrojot koriģējošo mehānismu prognozējamo ietekmi uz šo skaitli, un kopsavilkuma pārskatā iekļaut pienācīgu ticamības deklarāciju, kura būtu balstīta uz ģenerāldirektoru gada darbības pārskatiem;

28.  atgādina, ka Komisijas izmantotie kumulatīvie dati attiecas uz koriģējošiem mehānismiem (finanšu korekcijām un līdzekļu atgūšanu), ko Komisija un dalībvalstis piemēroja vairākus gadus pēc līdzekļu izmaksas (jo īpaši attiecībā uz 1999.–2000. gada un 2006.–2006. gada plānošanas periodiem), un norāda, ka tolaik nedz Revīzijas palāta, nedz Komisija nesniedza precīzus kļūdu īpatsvara rādītājus;

Spiediens uz budžetu

29.  pauž satraukumu par to, ka tās nepieņemamās nostājas dēļ, kuru Padome ieņēma sarunās par Savienības gada budžetu, un neraugoties uz maksājumu augsto līmeni, pārskati liecina, ka nenokārtoto finanšu saistību (tiek lēsts, ka 1.b izdevumu kategorijā, galvenokārt reģionālās politikas jomā, nenokārtoto saistību apmērs 2013. gada beigās ir EUR 23,4 miljardi, savukārt 2010. gada beigās tas bija EUR 5 miljardi, 2011. gada beigās — EUR 11 miljardi un 2012. gada beigās — EUR 16 miljardi) un citu saistību apmērs 2013. gadā turpināja palielināties; konstatē, ka gada beigās minēto saistību apmērs bija EUR 322 miljardi(89) un ka 2014. gadā šī summa, visticamāk, vēl pieaugs;

30.  norāda, ka 2013. gada beigās nenokārtotās saistības tika lēstas EUR 322 miljardu apmērā un tika prognozēts, ka 2014. gadā šī summa palielināsies; uzskata, ka tas ir pretrunā LESD 310. pantā noteiktajam pareizas finanšu pārvaldības principam un tādējādi ļauj apšaubīt budžeta likumību;

31.  uzsver, ka šīs „virsnormas” finanšu saistības rada pamatu īpašām bažām tādēļ, ka šī ir pirmā reize, kad maksimālās maksājumu summas ir noteiktas tā, lai tās paliktu visumā nemainīgas reālā izteiksmē vairāku gadu garumā(90);

32.  uzsver, ka ekonomikas krīzes apstākļos finanšu resursi ir ierobežoti; tomēr norāda, ka ievērojamā daļā budžeta DFS izdevumu kategorijās paredzētie maksimālie izdevumu apmēri ir sadalīti ikgadējos piešķīrumos katrai dalībvalstij; konstatē, ka par galveno politikas mērķi dalībvalstīs bieži vien kļūst līdzekļu apgūšanas veids (princips „vai nu izlietot, vai zaudēt”)(91); tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis virzīt pāreju no tēriņu kultūras uz izpildes kultūru, kur uzmanība koncentrēta uz rezultātiem, kas panākti, ievērojot lietderības, efektivitātes un saimnieciskuma principus;

33.  norāda, ka bruto priekšfinansējums 2013. gada beigās sasniedza EUR 79,4 miljardus, un uzsver, ka priekšfinansējuma periodu pagarinājumi var novest pie paaugstināta kļūdu vai zaudējumu riska; uzsver, ka šāds risks ir īpaši raksturīgs budžeta 4. izdevumu kategorijā („ES — globālo procesu dalībniece”), kur tipiska darījuma gadījumā no saistības uzņemšanās līdz brīdim, kad Komisija iegrāmato pēdējos ar to saistītos izdevumus, paiet četri gadi;

34.  mudina Komisiju vēlreiz sagatavot un publicēt ilgtermiņa naudas plūsmas prognozi, prognozējot turpmākās maksājumu vajadzības, lai nodrošinātu, ka no apstiprinātajiem gada budžetiem ir iespējams segt nepieciešamos maksājumus; prasa Komisijai vajadzības gadījumā iesniegt izmaiņas spēkā esošajās regulās, ja gada budžetos nav iespējams nodrošināt pietiekami daudz apropriāciju, lai segtu vajadzīgos maksājumus;

35.  atkārtoti norāda, ka ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, kas ļautu Komisijai atgūt kontroli pār tās budžetu; norāda, ka ir īpaši nepieciešams lielāku uzmanību pievērst pārskatatbildībai un koncentrēties uz darbības un izdevumu rezultātiem; šajā sakarībā uzsver, ka Parlamentam ir jāuzņemas lielāka atbildība izdevumu un darbības rezultātu pārbaudē;

Finanšu instrumenti

36.  konstatē, ka līdz 2013. gada beigām 25 dalībvalstīs saskaņā ar 176 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmām bija izveidots 941 finansēšanas vadības instruments (FVI); ir īpaši noraizējies par to, ka galīgajiem saņēmējiem faktiski tika izmaksāti tikai 47 % (EUR 6,7 miljardi) no finansēšanas vadības instrumentiem samaksātajiem EUR 14,3 miljardiem, lai gan šī summa ir lielāka nekā EUR 4,7 miljardi, kas bija izmaksāti līdz 2012. gada beigām; konstatē, ka 2013. gada beigās konstatētais vidējais izmaksu līmenis 47 % neatklāj atšķirības starp dažādiem fondiem un dalībvalstīm; norāda, ka vidējais izmaksu līmenis attiecas uz 900 fondiem — gan tiem, kas izveidoti 2008. gadā, gan tiem, kuri izveidoti tikai 2013. gadā un kuru īstenošana tikai sākās; uzskata — lai gan daži fondi nedarbojas ar pilnu atdevi, ir arī tādi, kuros jau ir panākta 100 % apguve un tagad tiek no jauna investēti iemaksātie līdzekļi;

37.  konstatē, ka Lauku attīstības fonda ietvaros dalībvalstīs tika izveidoti 14 FVI; konstatē, ka līdz 2013. gada beigām Rumānijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas un Lietuvas bankām no Savienības budžeta bija izmaksāti EUR 443,77 miljoni; pauž bažas par to, ka no šīs summas līdz galīgajiem saņēmējiem nav nonācis neviens eiro; konstatē, ka Grieķijas, Rumānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas un Nīderlandes bankām tika izmaksāti EUR 72,37 miljoni, kas bija paredzēti sešiem Eiropas Zivsaimniecības fonda ietvaros izveidotiem FVI; norāda, ka tikai Latvijā galīgajiem saņēmējiem tika pilnībā izmaksātas pieejamās summas, savukārt Rumānijā galīgajiem saņēmējiem tika izmaksāti tikai 28 % līdzekļu, Bulgārijā — 77 %, Igaunijā — 91 %, bet Nīderlandē un Grieķijā — necik(92);

38.  turklāt pauž nožēlu, ka šie instrumenti ir sarežģīti un tos ir grūti iekļaut pārskatos, un tādēļ ir apgrūtināta arī publiskā kontrole; aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību un regulāri ziņot par sviras efektiem, zaudējumiem un riskiem, piemēram, investīciju „burbuļiem”; mudina Komisiju sniegt pilnīgu pārskatu par katra FVI finansēto projektu skaitu un panāktajiem rezultātiem, skaidri norādīt, cik lieli Savienības budžeta piešķīrumi tika izmantoti, lai līdzfinansētu šos FVI projektus, un iesniegt visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi par FVI salīdzinājumā ar tiešākiem projektu finansēšanas veidiem;

39.  atzinīgi vērtē to, ka ikgadējās pārskatīšanas sanāksmēs finanšu instrumentu izpilde tiek sistemātiski iekļauta darba kārtībā un ka tad tiek analizēti trūkumi un ierosināti pasākumi to novēršanai; ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka saistībā ar nākamo 2014.–2020. gada periodu trūkumi šajā jomā ir novērsti, proti, maksājumi tiks pārskaitīti uz fondiem, kuri pārvalda finanšu instrumentus, tikai tad, kad faktiskās izmaksas galīgajiem saņēmējiem būs sasniegušas noteiktu līmeni;

40.  ņemot vērā maksājumu radīto spiedienu uz budžetu un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk „Finanšu regula”) 140. panta 7. punktā noteikto prasību finanšu instrumentu gadījumā izvairīties no pārmērīgām bilancēm, iesaka Komisijai nodrošināt, lai Savienības budžeta iemaksas šādos instrumentos atspoguļotu faktisko nepieciešamību pēc naudas līdzekļu plūsmas;

41.  pauž īpašas bažas par dažiem Revīzijas palātas konstatējumiem attiecībā uz Savienības ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti(93);

42.  norāda — kaut arī mehānismi bija pienācīgi izveidoti, Komisijas īstenotās pārvaldības trūkumu dēļ šīs apvienošanas potenciālās priekšrocības netika pilnībā realizētas; aicina Komisiju izmaksāt finansējumu tikai tad, kad finanšu līdzekļi saņēmējam ir patiešām nepieciešami, un uzlabot Savienības dotāciju izlietojuma uzraudzību;

Komisijas un dalībvalstu atbildība, īstenojot dalītu pārvaldību

43.  uzsver, ka saskaņā ar LESD 317. pantu galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi ir Komisijai; norāda, ka situācijās, kad Komisija īsteno budžeta izpildi dalītā pārvaldībā, izpildes uzdevumi atbilstoši Finanšu regulas 59. pantam tiek deleģēti dalībvalstīm, tādējādi uzliekot tām politisku un finansiālu atbildību; tādēļ atkārtoti norāda, ka dalībvalstīm būtu stingri jāievēro pareizas finanšu pārvaldības princips un nebūtu jāmazina sava atbildība par Savienības līdzekļu pārvaldību;

44.  pieņem zināšanai Komisijas 2014. gada 28. oktobra paziņojumu par to, ka tiek pieņemti iestāžu darba grupas ieteikumi par valsts deklarāciju izveidi un izmantošanu (COM(2014)0688); norāda, ka deklarāciju iesniegšana ir brīvprātīga, un tādēļ atzinīgi vērtē to, ka četras dalībvalstis — Dānija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste — ir nolēmušas tās iesniegt; tomēr pauž nožēlu par to, ka šīs deklarācijas atšķiras formas, tvēruma, sniegto datu apjoma un atskaites periodu ziņā, un norāda, ka līdz ar to ir maz iespēju tās izmantot;

45.  norāda, ka neskaitāmos Revīzijas palātas paziņojumos par valsts pārvaldības deklarācijām, tādām kā četru iepriekš minēto dalībvalstu iesniegtās, ir norādīts, ka šādas deklarācijas ļoti maz palīdz Revīzijas palātas revīzijas darbā un tās nevar uzskatīt par uzticamu informācijas avotu ticamības deklarācijas sniegšanai;

46.  turklāt pauž nožēlu saistībā ar iepriekšminēto Komisijas 2014. gada 28. oktobra paziņojumu par būtiska progresa trūkumu finanšu pārvaldības uzlabošanā, jo nepareizu politisko un pārvaldības lēmumu rezultātā Savienībai varētu tikt nodarīti pastāvīgi finansiāli zaudējumi; prasa paredzēt sankciju sistēmu gadījumiem, ja dalībvalstis iesniedz nepareizu informāciju par programmām un nepareizas deklarācijas;

47.  tādēļ aicina Komisiju un Padomi veikt konkrētus un jēgpilnus pasākumus, lai panāktu nepieciešamo progresu pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanā, tostarp tāda instrumenta kā valsts deklarācijas lielāku izmantošanu, kas praktiski neprasa daudz lieku pūļu (saskaņā ar sniegto informāciju katru gadu tam ir vajadzīga mazāk nekā viena pilna laika slodze katrā dalībvalstī), vienlaikus norādot arī to, ka ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis uzņemtos politisku atbildību par Savienības līdzekļu izlietojumu, sagatavojot publiski pieejamu dokumentu; aicina Komisiju un dalībvalstis publicēt ne tikai valsts deklarācijas, bet arī gada kopsavilkumus un pārvaldības deklarācijas, lai sniegtu lielāku ieskatu finanšu pārvaldībā un reāli uzlabotu šo pārvaldību; mudina Komisiju iesniegt ieteikumu Parlamentam un Padomei, lai veicinātu valsts deklarāciju izmantošanu saskaņā ar ieteikumiem, kurus sniegusi iestāžu darba grupa valsts deklarāciju izveides un izmantošanas jautājumos;

48.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi veicināt pilnīgu pārredzamību par struktūrfondu izmantošanu, publicējot atbalstīto projektu grāmatvedības dokumentāciju;

Dalībvalstu paziņoto datu ticamība

49.  norāda — tas, ka dalītajā pārvaldībā nav iespējams pilnībā paļauties uz dalībvalstu veiktajām pirmā līmeņa pārbaudēm, mazina Komisijas dienestu izstrādāto gada darbības pārskatu un Komisijas pieņemtā kopsavilkuma pārskata ticamību, jo šie dokumenti daļēji balstās uz dalībvalstu iestāžu veikto pārbaužu rezultātiem; tādēļ vēlreiz atkārto iepriekš minēto prasību, ka Komisijai jānovērtē un, ja nepieciešams, jākoriģē dalībvalstu dati, lai sagatavotu ticamus un objektīvus gada darbības pārskatus;

50.  prasa ģenerāldirektoriem gada darbības pārskatos detalizēti ziņot par dalībvalstu paziņotajiem kļūdu īpatsvara rādītājiem un par Komisijas izdarītajām korekcijām, attiecīgā gadījumā darbības programmu līmenī;

Dalībvalstis ar sliktākajiem rādītājiem

51.  atzinīgi vērtē kopā ar Revīzijas palātas 2013. gada pārskatu publicēto pārskatu par to Revīzijas palātas revīziju rezultātiem, kuras veiktas attiecībā uz līdzekļiem, kuri 2007.–2013. gadā bija paredzēti lauksaimniecībai un kohēzijai un tika pārvaldīti dalītā pārvaldībā, jo tādējādi daļēji apmierināta 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā iekļautā Parlamenta prasība sniegt ziņas par dalītā pārvaldībā esošiem līdzekļiem pa dalībvalstīm;

52.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegtajiem datiem par riskam pakļautajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda līdzekļiem un to procentuālo īpatsvaru (datu avots: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD 2013. gada darbības pārskati), visaugstākais kļūdu līmenis ir konstatēts Slovākijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā;

53.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegtajiem datiem par riskam pakļautajiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem un to procentuālo īpatsvaru (datu avots: Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD 2013. gada darbības pārskats), visaugstākais kļūdu līmenis ir konstatēts Rumānijā, Bulgārijā un Portugālē;

54.  prasa Revīzijas palātai izstrādāt pašai savu metodi ziņu sniegšanai atsevišķi pa valstīm, domājot ne tikai par riskam pakļautajām summām, bet arī par dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām un Komisijas un dalībvalstu piemērotajiem koriģējošajiem mehānismiem, lai pienācīgi novērtētu pārvaldības procesa attīstību dalībvalstīs, kuru rādītāji ir vissliktākie, un ieteiktu pēc iespējas labākus risinājumus;

55.  atgādina, ka korupcija nodara nopietnu kaitējumu Savienības līdzekļiem; pauž bažas par datiem, kuri liecina, ka dažas dalībvalstis šī parādība skar īpaši smagi, un šajā sakarībā atgādina Komisijas 2013. gada 29. maija ieteikumu Padomes ieteikumam par Itālijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu 2012.–2017. gadam(94); aicina drīzumā pieņemt direktīvu par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības;

Interešu konflikti

56.  pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs ir neskaidrs un nepietiekams tiesiskais regulējums attiecībā uz interešu konfliktiem, kuros iesaistīti parlamenta deputāti, valdības locekļi un vietējo pašvaldību amatpersonas; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt pašreizējo situāciju un, ja nepieciešams, sniegt ieteikumus vai pat juridiski saistošus risinājumus; uzskata, ka minētajam vajadzētu attiekties arī uz Komisijas locekļiem un locekļu kandidātiem;

Ieņēmumi — NKI pašu resursi

57.  konstatē, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā (sk. 2013. gada pārskata 2.27. punktu) netika atklāts būtisks kļūdu līmenis nedz Komisijas izdarītajos dalībvalstu iemaksu aprēķinos, kas lielākoties balstīti uz iepriekš prognozētiem nacionālā kopienākuma (NKI) datiem attiecībā uz 2013. gadu, nedz arī to maksājumos;

58.  prasa Komisijai nodrošināt, lai Eirostata un dalībvalstu sniegtie dati būtu vienādi, jo NKI rādītājs ir galvenais kritērijs ne tikai attiecībā uz Savienības ieņēmumiem, bet arī tās izdevumiem;

59.  atgādina par Revīzijas palātas 2012. gada pārskatā pausto kritiku par efektivitātes trūkumu Komisijas veiktajās NKI datu pārbaudēs (sk. 2012. gada pārskata 2.41. punktu); uzsver, ka ilgstoša vispārējo atrunu izmantošana un pašu resursu noteikšanai izmantotā NKI datu pārbaudes cikla pārmērīgs ilgums var novest pie budžeta nenoteiktības, kā tika uzsvērts dalībvalstu diskusijās par 2014. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 6 projektu(95);

60.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nebija prognozējušas savu budžeta iemaksu palielināšanos, kaut gan tām jau kopš 2014. gada pavasara bija zināms par izmaiņām NKI iemaksu aprēķināšanas statistiskajā metodoloģijā;

61.  pauž nožēlu par to, ka Komisija šo problēmu risināja vien kā tehniska rakstura jautājumu(96), kaut gan tai jau kopš 2013. gada pavasara bija skaidrs, ka, mainoties NKI iemaksu aprēķināšanas statistiskajai metodoloģijai, dažu dalībvalstu iemaksas ievērojami pieaugs;

62.  atgādina, ka Revīzijas palāta savā atzinumā Nr. 7/2014(97) secināja, ka Komisijas priekšlikums atļaut dalībvalstīm ārkārtas apstākļos atlikt PVN un NKI atlikumu un pielāgojumu rezultātā radušos summu maksājumus var palielināt pašu resursu sistēmas sarežģītību un budžeta nenoteiktību dalībvalstīs;

63.  īpaši norāda, ka Komisijas priekšlikums par grozījumiem Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (COM(2014)0704), paredz tikai atlikt termiņu, līdz kuram dalībvalstīm ir pienākums darīt pieejamus resursus gadījumā, ja ievērojama apmēra summas radušās pozitīvu PVN un NKI atlikumu un pielāgojumu rezultātā, un norāda — ja dalībvalstu PVN un NKI atlikumi un pielāgojumi būtu lieli un negatīvi, Komisijai varētu noteikt pienākumu iekasēt papildu ieņēmumus, izdarot grozījumu budžetā;

64.  pauž nožēlu, ka, pamatojoties uz šiem tiesību aktu priekšlikumiem, Padome līdz šim nav spējusi panākt nekādu progresu attiecībā uz pašu resursu sistēmas reformu, turklāt pat neraugoties uz to, ka Komisija ierosināja Parlamenta atbalstītu(98) pašu resursu sistēmas vispārēju reformu, kuras mērķis ir gan padarīt pašu resursu sistēmu taisnīgāku, saprotamāku, pārredzamāku un efektīvāku, gan samazināt valstu iemaksas;

Veicamie pasākumi

65.  mudina Komisiju:

66.  norāda uz Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 2/2014 "Vai preferenciālie tirdzniecības režīmi tiek pienācīgi pārvaldīti?" konstatētajiem trūkumiem attiecībā uz kontroles stratēģiju un riska pārvaldību Vācijā, Francijā un Apvienotajā Karalistē, kas var radīt zaudējumus Savienības budžetā; atzīmē, ka šos trūkumus apstiprināja iespējami zaudēto ieņēmumu apjoms minētajās trīs dalībvalstīs; konstatē — ekstrapolējot 2009. gada izlasē konstatētās kļūdas, Revīzijas palāta aplēsa, ka noilguma dēļ apdraudētā nodokļu summa šajās dalībvalstīs ir EUR 655 miljoni; atzīmē, ka tas veido aptuveni 6 % no ievedmuitas nodokļu bruto summas, kas iekasēta piecās atlasītajās dalībvalstīs attiecīgajā gadā, un ko veido EUR 167 miljoni attiecībā uz Vāciju, EUR 176 miljoni attiecībā uz Franciju un EUR 312 miljoni attiecībā uz Apvienoto Karalisti;

Lauksaimniecība

Lauksaimniecība: demogrāfiskie problēmjautājumi un saņēmēju struktūras problemātika

67.  norāda, ka demogrāfiskās pārmaiņas kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ietekmē lielākā mērā nekā jebkuru citu Savienības politikas jomu, jo gandrīz viena trešdaļa no 12 miljoniem Savienības lauksaimnieku — kuri saņem vairāk nekā 45 % Savienības budžeta līdzekļu — ir vecāki par 65 gadiem, un tikai 6 % vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu(99); tāpēc atzinīgi vērtē atbalsta programmas jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsāktas kā daļa no KLP reformas;

68.  pauž nožēlu, ka ar Komisijas rosinātajiem pasākumiem lauksaimniecības politikas jomā līdz šim nav izdevies mainīt šo nelīdzsvaroto demogrāfisko struktūru, un aicina Komisiju šajā sakarībā pārskatīt lauksaimniecības budžeta atbalstu;

69.  uzsver, ka mazāk nekā 2 % Savienības lauksaimnieku saņem 31 % KLP tiešo maksājumu; norāda, ka KLP vajadzētu pievērst īpašu uzmanību mazajiem lauksaimniekiem, un uzskata, ka pašreizējā prakse vēl vairāk pasliktina KLP politisko vērtējumu;

70.  atgādina, ka ar mērķi padarīt KLP taisnīgāku, Parlaments un Padome ieviesa(100) samazinājumu maksājumiem, kas pārsniedz EUR 150 000, un paredzēja iespējamu tiešo maksājumu maksimālo apjomu; tādēļ pieprasa, lai Revīzijas palāta, gatavojot nākamos gada pārskatus, revidētu šā pasākuma efektivitāti un lietderību;

71.  norāda, ka visnevienlīdzīgākās lauksaimniecības sistēmas ir, pirmkārt, Čehijā, un tad — Slovākijā, Ungārijā, Vācijā un Bulgārijā(101); aicina Komisiju un dalībvalstis proporcionālāk izlīdzināt atbalsta saņēmēju struktūru un prasa, lai DG AGRI ģenerāldirektors katrā ikgadējā darbības ziņojumā iekļautu orientējošus datus par KLP tiešā atbalsta sadalījumu ražotājiem, šos datus atspoguļojot sadalījumā pa dalībvalstīm un saņēmēju kategorijām;

Lauksaimniecība: kļūdu īpatsvars pirmajā pīlārā

72.  pauž nožēlu, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) maksājumos 2013. gadā ir pieļautas būtiskas kļūdas un iespējamākais kļūdu īpatsvars saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm ir 3,6 % (2012. gadā — 3,8 %)(102), un ka, pārbaudot piecas kontroles sistēmas attiecībā uz maksājumiem, kuri atzīti par izdevumiem, tika konstatēts, ka divas no šīm sistēmām ir neefektīvas, divas — daļēji efektīvas, un tikai viena kontroles sistēma tika atzīta par efektīvu;

73.  uzsver, ka no Revīzijas palātas konstatētajām skaitļos izsakāmajām kļūdām (101 kļūda), 33 gadījumos valstu iestāžu rīcībā bija pietiekami daudz informācijas, lai minētās kļūdas vismaz daļēji novērstu, atklātu un izlabotu, un ja visa minētā informācija būtu pienācīgi izmantota, iespējamākais kļūdu īpatsvars šajā jomā būtu par 1,1 % zemāks un līdz ar to samērā tuvs 2 % būtiskuma slieksnim; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu īstenošanu, ja tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

Savstarpējā atbilstība

74.  norāda, ka Revīzijas palātas veiktā revīzija aptvēra arī savstarpējās atbilstības prasību revīziju un ka savstarpējās atbilstības prasību neievērošana tika uzskatīta par kļūdu tajos gadījumos, kad bija iespējams gūt apliecinājumu tam, ka pārkāpums noticis tajā gadā, kurā saimniecības īpašnieks pieprasījis atbalstu; norāda, ka Revīzijas palāta kļūdu īpatsvara aprēķinā ietver nepilnības savstarpējās atbilstības jomā, vienlaikus norādot, ka Komisija uzskata, ka savstarpējā atbilstība neattiecas uz maksājumu atbilstību, bet tikai veicina administratīvo sodu piemērošanu;

75.  atzīmē, ka Komisija savā atbildē Revīzijas palātai norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir vienkāršots tiesiskais regulējums, un prasa, lai Komisija līdz 2015. gada beigām ziņotu par to, kā šie vienkāršošanas pasākumi ir realizēti praksē un kādus papildu pasākumus varētu veikt saistībā ar jebkādiem atlikušajiem sarežģītajiem noteikumiem un piešķiršanas nosacījumiem;

Kļūdu īpatsvars tirgus pasākumos

76.  pauž bažas par to, ka kļūdu īpatsvars lauksaimniecības tirgus pasākumos saskaņā ar Komisijas aprēķiniem ir 7,44 %; pauž nožēlu, ka tas ir otrs augstākais kļūdu īpatsvars, kas 2013. gadā pieļauts kādā no politikas jomām;

77.  uzsver, ka DG AGRI ģenerāldirektora 2013. gada darbības pārskatā formulētās atrunas apstiprina to, ka situācija tirgus pasākumu jomā ir satraucoša, jo tās attiecas uz septiņām atbalsta shēmām deviņās dalībvalstīs, jo īpaši saistībā ar augļu un dārzeņu nozari, vīna dārzu pārstrukturēšanu, investīcijām vīna nozares atbalstam, putnu gaļas eksporta kompensācijām un piena nodrošināšanu skolās;

78.  vērš uzmanību uz to, ka daudzas mazākas programmas, piemēram, programmas „Augļi skolai” un „Skolas piens”, nav lietotājiem draudzīgas daļēji birokrātiskā sloga dēļ, kas ar tām saistīts, un tālab to ieviešanu un īstenošanu nevar uzskatīt par optimālu;

79.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas 2013. gada pārskatā ir atspoguļoti nozīmīgi trūkumi kontroles procedūrās, kuras piemērotas attiecībā uz augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanu(103) Polijā, Austrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, un to apstiprina arī DG AGRI ģenerāldirektors, kurš savā 2013. gada darbības pārskatā ir formulējis atrunu, balstoties uz aplēsi, ka riskam ir pakļauti aptuveni 25 % no šim pasākumam kopumā atvēlētajiem izdevumiem, proti, EUR 102,7 miljoni;

80.  pauž īpašu nožēlu par Komisijas atklātajiem trūkumiem attiecībā uz vīna dārzu rekonstrukciju Spānijā, kuri apstiprina DG AGRI ģenerāldirektora atrunu, kas formulēta, pamatojoties uz izlaboto kļūdu īpatsvaru 33 % un riskam pakļauto summu EUR 54 miljoniem, un attiecībā uz putnu gaļas eksportu Francijā, kur izlaboto kļūdu īpatsvars ir 69,6 % un riskam pakļautā summa — EUR 29,3 miljoni;

Dalībvalstu datu ticamība attiecībā uz tiešajiem maksājumiem

81.  atzinīgi vērtē to, ka DG AGRI, ņemot vērā to, ka pārbaužu statistikā ietilpstošie dalībvalstu paziņotie kļūdu īpatsvara rādītāji neaptver visus atlikušo kļūdu īpatsvara komponentus un ne vienmēr ir ticami, veica individuālu novērtējumu par katru maksājumu aģentūru, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, tostarp Revīzijas palātas konstatējumiem;

82.  atgādina par Revīzijas palātas apgalvojumiem(104), ka šīs jaunās pieejas rezultāti liecina par to, ka dalībvalstu pārbaužu statistikas dati, maksājumu aģentūru direktoru deklarācijas un sertifikācijas iestāžu veiktais darbs ļauj gūt tikai ierobežotu pārliecību;

83.  norāda — neraugoties uz to, ka gandrīz visas maksājumu aģentūras, kurām uzticēti tiešie maksājumi, bija akreditētas un sertifikācijas iestāžu apstiprinātas un ka 2013. gadā sertifikācijas iestādes bija sniegušas pozitīvu atzinumu par 79 no 82 maksājumu aģentūru sagatavotajām ticamības deklarācijām, tādējādi apliecinot maksājumu aģentūru direktoru iesniegto ticamības deklarāciju pareizību, Komisijai nācās paaugstināt maksājumu aģentūru paziņoto kļūdu īpatsvara rādītāju 42 no 68 maksājumu aģentūrām, kuru gadījumā atlikušais kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %;

84.  norāda, ka augstākais kļūdu īpatsvars konstatēts turpmāk minētajām piecām maksājumu aģentūrām:

85.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējais tiesiskais regulējums neparedz sankcijas gadījumos, ja maksājumu aģentūras sniegušas nepareizas vai nepatiesas ziņas(105);

86.  aicina Savienības ierēdņus nodrošināt papildu kontroli un ciešāk pārraudzīt un koordinēt valsts maksājumu aģentūru darbu attiecīgajās dalībvalstīs, lai novērstu trūkumus, kas tām piemīt, jo īpaši tad, ja šīs maksājumu aģentūras pēdējo triju gadu laikā sistemātiski nav tikušas pienācīgi galā ar saviem pienākumiem, un tādējādi tiktu uzlabota maksājumu pārvaldības efektivitāte;

IAKS un ZGIS

87.  ir vienisprātis ar Komisiju un Revīzijas palātu, ka integrētajai administrācijas un kontroles sistēmai (IAKS) kopumā ir noteicoša loma kļūdu novēršanā un samazināšanā lauksaimnieku iesniegtajās deklarācijās, un norāda, ka, sistēmai pienācīgi darbojoties, tai būtu vajadzējis nodrošināt, ka lauksaimniecības tiešajos maksājumos nav būtisku kļūdu;

88.  pauž nožēlu par to, ka pastāvīgas nepilnības neattiecināmas zemes izslēgšanā no zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS) un lauksaimnieku iesniegto deklarāciju administratīvajā apstrādē lielā mērā ietekmē to, ka ELGF maksājumos saglabājas būtisks kļūdu īpatsvars;

89.  vēlreiz uzsver ZGIS konstatēto trūkumu horizontālo raksturu; norāda, ka kopš 2007. gada Revīzijas palāta ir pārbaudījusi IAKS 38 maksājumu aģentūrās visās 28 dalībvalstīs, un pauž dziļu nožēlu par to, ka tikai septiņas kontroles sistēmas tika novērtētas kā efektīvas, 22 — kā daļēji efektīvas, bet deviņas kontroles sistēmas tika atzītas par neefektīvām; aicina Komisiju nodrošināt, ka ar neto finanšu korekcijām tiek segti riski budžetam;

Nepamatoto maksājumu atguves nodrošināšanas procedūras

90.  pauž bažas par Revīzijas palātas pārskatā minēto faktu(106), ka parādniekiem Īrijā bija ar ievērojamu novēlošanos paziņots par pārkāpumu vai nolaidības rezultātā zaudētām summām saistībā ar pieprasījumiem, kas attiecās uz 2008. gadu vai vēl senāku laiku, un ka vairākus gadus netika veikta šo parādu atguves vai piedziņas procedūra;

91.  norāda, ka līdz 2012. gada beigām EUR 2,3 miljonus no parādiem, kuri attiecās uz minētajiem pieprasījumu gadiem un kuru kopējais apmērs bija EUR 6,7 miljoni, bija segusi Savienība saskaņā ar noteikumu „50/50”, neraugoties uz Revīzijas palātas konstatēto novēlošanos, kas tika pieļauta paziņošanas procedūrā, un raizējas par to, ka šī nauda Savienības budžetam varētu būt neatgriezeniski zaudēta;

92.  pauž bažas arī par Revīzijas palātas konstatējumu, ka Itālijas iestādes nebija reģistrējušas to, vai parādu iemesls bija pārkāpumi vai administratīvas kļūdas, kā rezultātā, iespējams, varētu rasties izmaksas Savienības budžetam; aicina Komisiju sīki izanalizēt šo situāciju un ziņot līdz gada beigām;

93.  norāda, ka saskaņā ar DG AGRI 2013. gada darbības pārskatā sniegtajiem datiem(107) dalībvalstis, kuru rādītāji attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu ir vissliktākie, ir Bulgārija, kas atguvusi 4 %, Grieķija — 21 %, Francija — 25 %, Slovēnija — 25 %, Slovākija — 27 % un Ungārija — 33 %; pauž bažas par satraucoši zemo atgūšanas līmeni dažās jomās un prasa Komisijai iesniegt ziņojumu par tā cēloņiem un iespējām panākt uzlabojumus;

Grāmatojumu noskaidrošanas procedūra

94.  konstatē, ka Komisija 2013. gadā pieņēma četrus atbilstības lēmumus, paredzot piemērot finanšu korekcijas EUR 1 116,8 miljonu apmērā (EUR 861,9 miljoni saistībā ar ELGF un EUR 236,2 miljoni saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)), kas veido aptuveni 2 % no Savienības 2013. finanšu gada budžeta lauksaimniecības un lauku attīstības jomā (laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam — 1,4 %);

95.  norāda, ka šo summu nav iespējams salīdzināt ar Revīzijas palātas noteikto iespējamāko kļūdu īpatsvaru, jo Komisija atbilstības revīzijās pārbauda sistēmas, nevis pakārtoto darījumu pareizību, un šīs revīzijas aptver izdevumus, kas attiecas uz vairākiem budžeta gadiem, no šīm revīzijām izrietošās finanšu korekcijas 65 % gadījumu ir vienotas likmes korekcijas, un līdz ar to nav iespējams aprēķināt ikgadējo kļūdu īpatsvaru(108);

96.  uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem(109) 2013. gadā pieņemto finanšu korekciju vidējā līmeņa pieaugums salīdzinājumā ar laikposmu no 2008. līdz 2012. gadam galvenokārt ir izskaidrojams ar aizsākto revīzijas lietu skaita samazinājumu no 553 lietām 2012. gada beigās līdz 516 lietām 2013. gada beigās un ka to lietu atrisināšana, kuras attiecās uz finanšu gadiem pirms 2010. gada, radīja finanšu korekcijas EUR 881 miljona apmērā (79 % no kopējās summas);

97.  pauž bažas par to, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi negarantē atbilstības noskaidrošanas procedūrā eventuāli iesaistītās saskaņošanas struktūras neatkarību(110);

Lauku attīstība, vide, zivsaimniecība un veselība

98.  atzīmē, ka saistībā ar maksājumiem lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības jomā 2013. gadā ir pieļautas būtiskas kļūdas, ka samazinājās iespējamākais kļūdu īpatsvars un tas bija 6,7 % (2012. gadā — 7,9 %), un ka septiņas no 13 revidētajām dalībvalstu pārraudzības un kontroles sistēmām attiecībā uz maksājumiem, kuri atzīti par izdevumiem, tika novērtētas kā daļēji efektīvas, bet sešas — kā neefektīvas;

99.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka iespējamāko kļūdu īpatsvaru varētu samazināt līdz 2 %, ja dalībvalstu iestādes būtu izmantojušas visu tām pieejamo informāciju, lai kļūdas novērstu, atklātu un labotu; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu izpildi, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

100.  pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas aplēstais vidējais kļūdu īpatsvars lauku attīstības jomā pēdējo trīs gadu laikā bija 8,2 %, bet 2013. gadā — 7,9 %(111); pauž dziļu nožēlu, ka tas ir augstākais kļūdu īpatsvars, kas 2013. gadā pieļauts kādā no politikas jomām;

101.  norāda, ka Revīzijas palātas konstatētās kļūdas radās galvenokārt tāpēc, ka saņēmēji neievēroja attiecināmības prasības, nepareizi tika piemēroti iepirkuma noteikumi un netika ievērotas agrovides saistības;

102.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka privāto saņēmēju pieļauts iespējams tīšs pārkāpums ir veicinājis astoto daļu no kļūdu īpatsvara lauku attīstības jomā, un pauž nožēlu, ka īpašais lauku attīstības pasākums par pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem ir visvairāk sekmējis kļūdu īpatsvaru saistībā ar privātajām investīcijām(112), kā rezultātā Revīzijas palāta pauž nopietnas bažas par pasākuma efektivitāti un lietderību iecerēto politisko mērķu sasniegšanā;

103.  piekrīt Revīzijas palātas izteiktajam viedoklim(113), ka kļūdas daļēji izraisa noteikumu sarežģītība un atbalsta shēmu lielā dažādība 2007.–2013. gada programmās — lauku attīstības jomā bija pavisam 46 pasākumi, un katram no tiem savi noteikumi un prasības;

104.  pieņem zināšanai to, ka Komisija aizvien biežāk aptur un pārtrauc maksājumus, tādējādi nodrošinot iespēju sistemātiski veikt korektīvus pasākumus gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi;

105.  atzinīgi vērtē Komisijas pārskatīto pieeju atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, kas paredz ņemt vērā visas attiecīgās revīzijas un informāciju, lai koriģētu dalībvalstu paziņoto kļūdu īpatsvaru;

106.  pauž nožēlu, ka nevar uzticēties dalībvalstu paziņotajiem datiem par to veikto pārbaužu rezultātiem; atzīmē — sertifikācijas iestādes ir sniegušas atzinumu ar piezīmi, tajā norādot, ka kļūdu īpatsvars pārsniedz 2 % tikai deviņās no 74 maksājumu aģentūrām(114), savukārt Komisija sniedza atzinumu ar piezīmi par 31 aģentūru 24 dalībvalstīs(115);

107.  pauž nožēlu, ka netiek veiktas kvalitatīvas koriģējošās darbības vairākās dalībvalstīs, un to, ka nav sistemātiskas pieejas kļūdu cēloņu apkarošanai visās dalībvalstīs; uzsver, ka trūkst preventīvu pasākumu, lai Savienības līmenī cīnītos pret plaši izplatīto noteikumu neievērošanu;

108.  atzīst, ka galvenie faktori, ar ko izskaidrojams EUR 4 300 000 nepilnīgais izlietojums 17 04. nodaļā "Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība", ir EUR 900 000, kuri attiecas uz 2014. gadā izmantojamiem piešķirtajiem ieņēmumiem dažādās programmās, un EUR 2 000 000, kuri attiecas uz ārkārtas fondu; norāda, ka 50 % no pēdējās nosauktās summas, t. i., EUR 1 000 000, tika pārnesti un izlietoti 2014. gadā (infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā);

Prasības Komisijai, dalībvalstīm un Revīzijas palātai lauksaimniecības un lauku attīstības jomā

109.  prasa Revīzijas palātai aprēķināt atsevišķu kļūdu īpatsvaru tirgus pasākumiem un tiešajiem maksājumiem KLP pirmajā pīlārā;

110.  iesaka Komisijai aktīvi uzraudzīt koriģējošo pasākumu izmantošanu saistībā ar trūkumiem kontroles sistēmā, kas piemērojama Savienības atbalstam augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanai Polijā un ražotāju organizācijām paredzētām darbības programmām Austrijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē;

111.  mudina Komisiju uzsvērt lauksaimniecības tirgus pasākumu Savienības pievienoto vērtību, paturot prātā iespējamo zaudējumu risku, kas ietekmē Savienības budžetu, un aicina Komisiju apsvērt pasākumu pārtraukšanu, ja šis risks ir pārāk augsts; aicina Komisiju ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par darbībām, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veicis saistībā ar revīziju par mājputnu eksporta kompensācijām Francijā;

112.  aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus ar mērķi piemērot sankcijas maksājumu aģentūru nepatiesu vai nepareizu ziņojumu gadījumā, turklāt ņemot vērā trīs aspektus, proti pārbaužu statistiku, maksājumu aģentūru paziņojumus un apliecinātājiestāžu darbību; prasa Komisijai piešķirt pilnvaras atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju gadījumos, ja pieļauti nopietni sagrozījumi;

113.  mudina DG AGRI ģenerāldirektoru apsvērt patieso pievienoto vērtību tam, ka gadu no gada tiek novilcināta atrunu formulēšana saistībā ar nepilnībām zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS), kaut šiem trūkumiem ir skaidri izteikta horizontāla dimensija;

114.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai pilnībā tiktu izmantots integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) potenciāls, jo īpaši nodrošinot lauksaimniecības zemes gabalu attiecināmības un lieluma pareizu novērtēšanu un reģistrēšanu dalībvalstīs, un lai dalībvalstis nekavējoties veiktu pasākumus stāvokļa labošanai, ja tiek konstatēts, ka IAKS ietekmē sistēmiskas kļūdas;

115.  mudina Komisiju sniegt papildu informāciju par Revīzijas palātas 2013. gadā pārskata 3.24. un 3.25. punktā minētajiem faktiem par pārkāpumiem Īrijā un Itālijā saistībā ar nepamatotu maksājumu atgūšanu, kā arī veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus un ziņot par tiem Parlamentam līdz 2015. gada jūnijam;

116.  mudina Komisiju veikt pasākumus, lai grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā samazinātu nepabeigto revīzijas lietu skaitu, un visas līdz 2012. gadam veiktās revīzijas varētu slēgt līdz 2015. gada beigām;

117.  jo īpaši prasa ierobežot to Saskaņošanas struktūrvienības locekļu pilnvaru laiku, kuri iesaistīti grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā, sākotnēji nosakot trīs gadu pilnvaru laiku un paredzot tā iespējamu pagarināšanu uz ne vairāk kā vienu gadu; turklāt darbā ar šiem dokumentiem prasa izvairīties no jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem un nodrošināt, lai Saskaņošanas struktūrvienībā nebūtu pārstāvētas tās dalībvalstis, kuras tieši skar finanšu korekcijas;

118.  prasa Komisijai sniegt precīzu ziņojumu Parlamentam par to, kā tiek īstenota maksimālā apjoma noteikšana attiecībā uz KLP tiešajiem maksājumiem katrā dalībvalstī;

119.  prasa padarīt KLP mazāk birokrātisku, lai varētu samazināt kļūdu īpatsvaru; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību nākamajos piecos gados par vienu no galvenajām prioritātēm padarīt vienkāršošanu un subsidiaritāti; prasa ārkārtas gadījumos atsaukt maksājumu aģentūru akreditāciju, ja tās pastāvīgi uzrāda sliktus darbības rezultātus;

120.  aicina Komisiju laikus iesniegt sīki izstrādātu plānu, kā nākamajos piecos gados par 25 % samazināt birokrātiju KLP jomā;

121.  prasa Revīzijas palātai izvērtēt lauku attīstības politikas jomu vienā atsevišķā gada pārskata nodaļā vai vismaz atsevišķi aprēķināt kļūdu īpatsvaru lauku attīstības politikas jomā, zivsaimniecības politikas jomā un LIFE + programmā;

122.  iesaka Komisijai nodrošināt, ka tiek pabeigti dalībvalstu lauku attīstības rīcības plāni, iekļaujot to darbības jomā visus reģionus un pasākumus, jo īpaši investīciju pasākumus, un ņemot vērā Komisijas un Revīzijas palātas veikto revīziju;

123.  prasa Komisijai paskaidrojumus par tās turpmāko rīcību saistībā ar gadījumiem, par kuriem Revīzijas palāta ziņoja OLAF, jo īpaši aizdomām par tīšu pārkāpumu lauku attīstības pasākumā par pievienotās vērtības radīšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, un Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu pilnībā pārbaudīt šo pasākumu, ņemot vērā Revīzijas palātas kritiku par tā efektivitāti un lietderību;

124.  mudina Komisiju cieši uzraudzīt lauku attīstības programmu īstenošanu un tās atbilstības revīzijas, lai ņemtu vērā piemērojamos noteikumus, tostarp tos, kas vajadzības gadījumā pieņemti valstu līmenī, un tādējādi samazinātu risku, ka atkārtojas 2007.–2013. gada plānošanas periodā pieļautās nepilnības un kļūdas;

Zivsaimniecība

125.  ņem vērā DG MARE atrunu par kļūdu īpatsvaru, kas pārsniedz 2 % atsevišķu dalībvalstu deklarētajos izdevumos, un — attiecībā uz vienu dalībvalsti — par vienu ziņojumu, kas atzīts par neuzticamu, un ziņojuma nesniegšanu; pauž nožēlu par stāvokli, kas radies attiecībā uz minēto dalībvalsti; norāda, ka pēc Komisijas norādījumiem minētajai dalībvalstij stāvoklis tomēr ir uzlabojies;

126.  pauž nožēlu par to, ka papildus šīm piezīmēm Revīzijas palāta nav sīkāk izklāstījusi savu zivsaimniecības un jūrlietu jomā veikto revīziju rezultātus, un prasa publiskot šo informāciju, lai nodrošinātu pārredzamību;

127.  ņem vērā, ka 92,31 % DG MARE maksājumu tika veikti savlaicīgi; tomēr ar bažām norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu kavēto maksājumu skaits ir pieaudzis; ar gandarījumu konstatē, ka 2013. gadā samaksāto kavējuma procentu summa ir samazinājusies, un tādēļ mudina DG MARE arī turpmāk nodrošināt tā maksājumu termiņu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem;

Reģionālā politika, transports un enerģētika

Stratēģija "Eiropa 2020"

128.  uzsver, ka 96 % (EUR 43 494 miljoni) no kopējās 2013. gada maksājumu summas šajā politikas grupā (EUR 45 311 miljoni) ir paredzēti reģionālajai politikai, ko galvenokārt īsteno ar ERAF un Kohēzijas fonda (KF) starpniecību, EUR 1 059 miljoni paredzēti mobilitātei un transportam un EUR 758 miljoni — enerģētikai;

129.  atzīst Savienības reģionālās politikas izšķirīgo lomu reģionālo atšķirību samazināšanā un dalībvalstu reģionu un dalībvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; atzīst, ka šī politika ir galvenā Savienības mēroga ilgtermiņa politika investīcijām reālajā ekonomikā, kas aptver 29 % no kopējiem Savienības budžeta izdevumiem 2013. gadā, un tā ir jau pārbaudīts instruments izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Savienībā, ar kuru atbalsta stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu;

130.  atzīst transporta un enerģētikas politikas svarīgo lomu, lai izveidotu drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas transporta un enerģētikas sistēmas un pakalpojumus Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un uzsver šīs politikas ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanā;

131.  atzinīgi vērtē to, ka ar ex post pārbaudēm Komisija novērtē reģionālās politikas efektivitāti, lietderību, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību; cer regulāri saņemt jaunākos Komisijas novērtējumus;

132.  uzsver, ka Komisijai jānodrošina konsekventas un ticamas informācijas saņemšana no dalībvalstīm par ERAF finansējuma izmantošanu; uzskata, ka šai informācijai būtu jāatspoguļo sasniegtais darbības programmu īstenošanā, turklāt ne tikai finanšu, bet arī snieguma aspektā(116);

133.  vērš uzmanību uz kohēzijas politikas pārvaldības sistēmas daudzgadu perspektīvu un uzsver to, ka galīgo novērtējumu par politikas īstenošanā pieļautajiem pārkāpumiem būs iespējams veikt, tikai beidzoties plānošanas periodam;

Kļūdas

134.  konstatē, ka no Revīzijas palātas revidētajiem 180 darījumiem 102 darījumos (57 %) bija kļūdas; atzīmē — Revīzijas palātai ir 95 % pārliecības, ka kļūdu īpatsvars datu kopā ir no 3,7 % līdz 10,1 % (attiecīgi apakšējais un augšējais kļūdu līmenis), un no skaitļos izteiktajām 40 kļūdām tā lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 6,9 % (2012. gadā — 6,8 %);

135.  uzsver, ka 17 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos, ko bija pieļāvuši galīgie saņēmēji, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami informācijas, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; norāda, ka gadījumā, ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, šai nodaļai aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars būtu bijis par trim procentpunktiem zemāks; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu izpildi, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

136.  norāda, ka ERAF un KF, kā arī mobilitātes, transporta un enerģētikas jomas izdevumu galvenie riski ir saistīti ar kļūdām publiskā iepirkuma noteikumos (39 %), neattiecināmiem projektiem/darbībām vai saņēmējiem (22 %), izmaksu deklarācijās iekļautām neattiecināmām izmaksām (21 %) un neatbilstību valsts atbalsta noteikumiem ERAF un KF gadījumā; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Komisija veikusi šo risku mazināšanai, un mudina to turpināt nodrošināt vadošajām iestādēm vadlīnijas un apmācību saistībā ar konstatētajiem riskiem; sagaida, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodam paredzētās jaunās regulas un noteikumi veicinās kļūdu riska samazināšanu un darbības rezultātu uzlabošanos, nodrošinot lielāku vienkāršību un precīzākas procedūras;

Dalībvalstu ziņojumu ticamība

137.  atzīmē — dalībvalstu iestādes iesniegušas 322 valsts revīzijas atzinumus par to darbības programmām un tajos norādīts, ka 209 gadījumos (65 %) kļūdu īpatsvars ir mazāks par 2 %; norāda, ka pēc Komisijas veiktās datu pārbaudes tā dalībvalstu paziņoto kļūdu īpatsvaru varēja apstiprināt tikai 78 valsts revīzijas atzinumos; atzīmē, ka 244 revīzijas atzinumus Komisijai vajadzēja labot(117); aicina Komisiju turpmāk sīki ziņot par visām DG REGIO aprēķinātajām izmaiņām kļūdu īpatsvarā;

138.  atzīmē Komisijas atzinumu, ka Slovākijā par neuzticamiem atzīti visi valsts revīzijās aprēķinātie kļūdu īpatsvara līmeņi, Ungārijas ziņojumos — 10 no 15, Bulgārijas — divi no septiņiem un Beļģijas — viens no četriem; aicina Komisiju parādīt, vai un kā šo situāciju uzlabos tās veiktās vienotas likmes korekcijas Savienības budžeta aizsardzībai (25 % vienai programmai un 10 % deviņām programmām Slovākijā, divām Bulgārijā un Itālijā un vienai Beļģijā(118));

139.  uzsver, ka sevišķi neuzticami bija ziņojumi par kļūdām šādās darbības programmās:

140.  prasa Komisijai turpmāk ziņot par kļūdu īpatsvaru katrā programmā, ko paziņojušas dalībvalstis un ko akceptējusi/labojusi Komisija gada darbības pārskatā;

141.  atzīmē, ka Komisija savā pārskatā par kopumā uzticamu atzina 40 valsts revīzijas iestāžu darbu, kuras ir atbildīgas par 90 % ERAF/KF piešķīrumu revīzijām 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

Pārvaldības un kontroles sistēmas (PKS)

142.  mudina Komisiju sniegt turpmākas norādes un tehnisku palīdzību dalībvalstīm; prasa Komisijai un dalībvalstīm regulāri pievērst uzmanību vienkāršošanas procedūrām (tostarp tām, kas attiecas uz līdzekļu saņēmējiem), kuras var uzlabot revīzijas un mazināt kļūdu īpatsvaru, vienlaikus palielinot pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti;

143.  atzinīgi vērtē uzlabojumus līdzekļu pārvaldībā, kas kopš 2011. gada vērojami Austrijā, Čehijā un Rumānijā; pauž bažas par ERAF pārvaldības pasliktināšanos Slovākijā, Spānijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē(119);

144.  norāda, ka 50 no 75 gadījumiem atrunas palika spēkā gadu vai ilgāk; aicina Komisiju sniegt informāciju, lai varētu noteikt, vai konstatētie trūkumi un reģioni bijuši vieni un tie paši, kā arī noskaidrot, kāpēc valsts pārvaldes iestādēm nav izdevies efektīvi izlabot kļūdas;

145.  stingri atbalsta maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu, ko Komisija izmanto kā efektīvu un preventīvu instrumentu, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

146.  ir informēts par noteikumiem jaunajā tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kuros ir noteikts, ka gadījumā, ja Komisija vai Revīzijas palāta pēc kontu iesniegšanas konstatē Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 480/2014(120) minētus būtiskus trūkumus, tad attiecīgajās programmās tiek veiktas neto finanšu korekcijas; aicina Komisiju savlaicīgi pirms 2014. gada Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras iesniegt sarakstu ar šādiem gadījumiem;

147.  atzinīgi vērtē stingrākās kontroles un revīzijas procedūras, kas paredzētas 2014.–2020. gada plānošanas perioda regulatīvajā satvarā, un jo īpaši tās, kas attiecas uz vadības pārbaudēm un kontrolēm pirms gada programmu pārskatu apstiprināšanas un vadošo iestāžu pārvaldības deklarāciju iesniegšanas Komisijai; norāda, ka Komisijas spēju veikt korektīvas darbības vēl vairāk uzlaboja iespēja liegt dalībvalstīm atkārtoti izmantot līdzekļus, kas noveda pie neto finanšu korekcijām; atzinīgi vērtē to, ka izveidots kompetences centrs administratīvās spējas palielināšanas jautājumos saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; atbalsta to, ka kohēzijas politikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta rezultātiem un tematiskajai koncentrācijai, kam būtu jānodrošina pāreja no līdzekļu apguves kritērija uz izdevumu kvalitāti un līdzfinansēto darbību augstu pievienoto vērtību;

148.  atgādina par 165. punktu Parlamenta rezolūcijā par Komisijas 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā Parlaments aicināja vienādot pieeju tādu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas kļūdām, kuri ir dalītā pārvaldībā; atzinīgi vērtē vienādošanu, ko Komisija veica ar 2013. gada 19. decembra Lēmumu C(2013)9527, ar ko izstrādā un apstiprina pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā Komisija veic attiecībā uz izdevumiem, ko finansē Savienība saskaņā ar dalīto pārvaldību; uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES(121) dalībvalstīm jāīsteno līdz 2016. gada 18. aprīlim; uzskata, ka ar to būs saistītas ievērojamas izmaiņas iepirkuma procedūrās, un, iespējams, būs nepieciešamas papildu metodiskas izmaiņas;

149.  ņem vērā, ka Revīzijas palātas metodikai ir jābūt konsekventai un tā jāpiemēro visās pārvaldības jomās; saprot, ka turpmāka vienādošana var radīt neatbilstības Revīzijas palātas definīcijās par nelikumīgu darījumu tiešā un dalītā pārvaldībā;

Finanšu korekcijas

150.  atzīmē, ka 2013. gadā Komisija dalībvalstu darbības programmās nolēma veikt finanšu korekcijas par kopumā EUR 912 371 222, no kuriem EUR 239,50 miljoni attiecās uz Čehiju, EUR 147,21 miljoni — Ungāriju un EUR 95,47 miljoni — Grieķiju;

151.  aicina Komisiju veikt pakāpeniskus darbības novērtējumus to projektu īstenošanas gaitā, kurus dalībvalstis pieteikušas struktūrfondu finansējumam, kā arī pēc to pabeigšanas, lai uzlabotu projektu efektivitāti un pastiprinātu pārbaudes par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu, un tādējādi būtu iespējams atklāt jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpnieciskas darbības projektu īstenošanā;

152.  aicina Komisiju izveidot sistēmu informācijas apmaiņai starp valstu revīzijas iestādēm, lai būtu iespēja salīdzināt grāmatvedības ierakstus gan par darījumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm un tādējādi tiktu apkarota pārrobežu krāpšana saistībā ar struktūrfondus, gan (ņemot vērā jauno kārtību, ko piemēro saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu) ESI fondiem kopumā (proti, Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)), lai šādi Savienības finanšu interešu aizsardzībā īstenotu pārnozaru pieeju;

153.  turklāt atzīmē, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā uz sešām dalībvalstīm (Čehiju, Grieķiju, Spāniju, Ungāriju, Poliju un Rumāniju) attiecās 75 % (jeb EUR 1 342 miljoni) apstiprināto ERAF/KF un ESF finanšu korekciju;

Saistību atcelšana

154.  pauž nožēlu, ka 2013. gadā tika atceltas saistības EUR 397,8 miljonu apmērā, turklāt EUR 296,7 miljoni vien attiecās uz Čehiju; uzskata, ka saistību atcelšana ir pretrunā ar pareizu finanšu pārvaldību; pauž bažas par dažu reģionu ilgstošo nespēju apgūt pieejamo finansējumu un aicina Komisiju noskaidrot problēmas, kas radījusi šo situāciju minētajos reģionos; aicina Komisiju arī izstrādāt un iesniegt detalizētu plānu, lai uzlabotu līdzekļu apguves spēju reģionos ar ļoti zemu apguves līmeni;

155.  norāda, ka jaunajos noteikumos 2014.–2020. gada plānošanas periodam ieviesta jauna kārtība attiecībā uz attiecināmības periodu, lai noteiktu laika posmu investīciju veikšanai un stimulētu programmas iestādes veikt savlaicīgus ieguldījumus nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Savienībā, tā samazinot līdzekļu neizmantošanas risku attiecīgajā attiecināmības periodā un līdz ar to — saistību atcelšanu;

Finansēšanas vadības instrumenti

156.  norāda, ka dalībvalstu vadošās iestādes ziņoja par 941 finansēšanas vadības instrumentu (FVI), kas līdz 2013. gada beigām darbojās 25 dalībvalstīs: 91 % veido FVI uzņēmumiem, 6 % — pilsētu attīstības projektiem un 3 % — līdzekļi energoefektivitātei/atjaunojamai enerģijai; atzīmē, ka no darbības programmām (DP) FVI kopumā iemaksāti EUR 14 278,20 miljoni, tajā skaitā EUR 9 597,62 miljoni no struktūrfondiem; atzīmē, ka galasaņēmējiem izmaksāti 47 % no DP iemaksām jeb EUR 6 678,20 miljoni, kaut līdz programmu darbības beigām palikuši vairs tikai divi gadi;

157.  pauž bažas par Komisijas saskaņā ar 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006(122) veiktajiem konstatējumiem par FVI īstenošanu tās 2013. gada konsolidētajā pārskatā, proti, vadošās iestādes dalībvalstīs nesniedz pilnīgu priekšstatu par FVI īstenošanu un ka daži dati liecina par neprecizitātēm attiecībā uz FVI Ungārijā un Itālijā;

Grieķija

158.  pauž bažas par prioritāro projektu īstenošanu Grieķijā, kas norit darba grupas vadībā; norāda, ka jāpaātrina darbs pie 48 prioritārajiem projektiem; norāda, ka galvenās problēmas Komisijas ieskatā ir šādas: a) kavēšanās projektu sagatavošanas stadijā, b) kavēšanās ar atļauju piešķiršanu, c) līgumu pārtraukšana darbuzņēmēju maksātnespējas dēļ un d) ilgstošas tiesu apelācijas līgumu piešķiršanas procedūru laikā; tāpēc aicina Komisiju sniegt jaunāko informāciju par prioritārajiem projektiem ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

Trasimeno ezers

159.  norāda, ka 2014. gada decembrī notika OLAF faktu vākšanas misija, lai analizētu iespējamos pārkāpumus saistībā ar Savienības atbalstu veloceliņa būvei apkārt Trasimeno ezeram Itālijā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par turpmākajām norisēm ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

No Savienības līdzekļiem finansētu infrastruktūras projektu privatizācija

160.  atzīmē, ka Savienības finansējums EUR 1,1 miljona apmērā tika piešķirts ūdens sadales tīkla modernizācijai Skorkovā (Čehijā); pauž bažas par to, ka pašvaldības iestādes iznomājušas ūdens sadales tīklu uzņēmumam, kas jau pārvalda vietējās kanalizācijas sistēmu; atzīmē, ka arī kanalizācijas sistēmas darbiem piešķirts Savienības fondu līdzfinansējums EUR 1,4 miljonu apmērā un ka cena par dzeramā ūdens piegādi palielināta par 45 %; uzskata, ka dzeramais ūdens ir sabiedrisks labums un ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt piekļuvei augstas kvalitātes dzeramajam ūdenim par saprātīgu cenu;

161.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par visiem gadījumiem, kad vēlāk privatizēti objekti ar Savienības līdzfinansējuma daļu vismaz 30 %;

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds

162.  pieņem zināšanai Komisijas sagatavoto Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2013. gada ziņojumu(123); ir pārsteigts, ka netika risinātas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 24/2012 minētās problēmas, kuru novēršanu pieprasīja arī Parlaments 2014.gada 3.aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2012. finanšu gada budžeta izpildi(124); aicina Komisiju paskaidrot, kā Revīzijas palātas noteiktie trūkumi saistībā ar ārkārtas palīdzības sniegšanu Abruci reģionam tika novērsti pārskatītajā regulā par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kas stājās spēkā 2014. gada 28. jūnijā, jo īpaši attiecībā uz pastāvīgi aktualizētu valsts katastrofu pārvaldības plānu izveidi, kārtības noteikšanu iepirkumu veikšanai ārkārtas gadījumos, pagaidu apmešanās iespēju radīšanu katastrofu skartajās teritorijās un to, kā Savienības budžetā pārskaitāmi ieņēmumi, kas radušies Solidaritātes fonda projektu īstenošanā;

Veicamie pasākumi

163.  aicina Komisiju detalizēti ziņot par panākto attiecībā uz tām PKS, kuras 2013. gadā atzītas par daļēji efektīvām, un darīt to savlaicīgi līdz 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai(125);

164.  atbilstoši Revīzijas palātas ieteikumam aicina Komisiju novērtēt pirmā līmeņa pārbaudes, kas veiktas 2007.–2013. gada plānošanas periodā saskaņā ar Finanšu regulas 32. panta 5. punktu; aicina Komisiju DG REGIO gada darbības pārskatam pievienot dalībvalstu sertifikācijas iestāžu sniegtās informācijas ticamības novērtējumu; atzinīgi vērtē kopš 2010. gada veikto novērtējumu, īstenojot mērķtiecīgas revīzijas attiecībā uz augsta riska programmām tās revīzijas izziņas darba "Pārliecības trūkuma novēršana" ietvaros;

165.  aicina Revīzijas palātu sniegt Parlamentam detalizētu ziņojumu par kļūdu īpatsvara attīstību (pa gadiem, nozaru politikas virzieniem un dalībvalstīm) visā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmas periodā (2007–2013);

166.  aicina Komisiju prasīt revīzijas iestādēm apliecināt datu precizitāti par finanšu korekcijām, ko sertifikācijas iestādes ziņojušas par katru darbības programmu; uzskata, ka šī detalizētā informācija būtu jāpublicē DG REGIO gada darbības pārskata pielikumā;

167.  aicina Komisiju gada darbības pārskatā konsekventi izklāstīt iemeslus, kāpēc nav formulētas atrunas (vai tās ir formulētas ar zemāku finanšu ietekmi) gadījumos, kad šāda rīcība ir atkāpe no spēkā esošajiem Komisijas norādījumiem vai apstiprinātās revīzijas stratēģijas;

168.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu, ka Komisijai būtu jāprasa no dalībvalstīm, lai tās pārvaldības deklarācijās (saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktu) nepārprotami apstiprinātu vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu veikto pirmā līmeņa pārbaužu efektivitāti;

169.  aicina Komisiju prasīt valsts iestādēm nodrošināt atgriezenisko saiti par to, vai noteiktie projektu mērķi ERAF/KF un ESF jomā tikuši sasniegti; uzskata, ka tas būtu jādara tādā veidā, lai reģistrētos datus varētu salīdzināt Savienības līmenī; uzskata, ka projekta mērķu sasniegšanu pēc tā pabeigšanas vajadzētu ļaut novērtēt tiem iedzīvotajiem, uz kuriem tas attiecas;

170.  aicina Komisiju noskaidrot neprecizitātes attiecībā uz finansēšanas vadības instrumentiem (FVI) un sīki izvērtēt rezultātus DG REGIO 2014. gada darbības pārskatā;

171.  atzīst Komisijas centienus pāriet uz rezultatīva darba kultūru; tādēļ aicina Komisiju (DG REGIO) iekļaut pārvaldības plānā un gada darbības pārskatā tā darba novērtējumu, kas veikts, lai palielinātu kohēzijas politikas efektivitāti, lietderību un ietekmi; aicina Komisiju ne tikai izpildīt budžetu, bet arī pārbaudīt izpildes rezultātus, salīdzinot tos ar mērķiem, un labāk izmantot novērtējumus, kā arī atbalstīt dalībvalstis un to vadošās iestādes novērtējuma ziņojumu maksimālas kvalitātes nodrošināšanā; šajā sakarībā uzsver, ka turpmāk ir jāizskata un jānovērtē projektu rezultāti, ieguldījumu atdeve un reālā pievienotā vērtība ekonomikai, nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai;

Nodarbinātība un sociālās lietas

Stratēģija "Eiropa 2020"

172.  uzsver, ka ESF līdzekļi būtiski veicina nodarbinātības un sociālās politikas mērķu sasniegšanu; atzīmē, ka pārskata gadā šiem mērķiem bija pieejami aizdevumi maksājumiem EUR 14,1 miljarda apjomā, no kuriem 98 % tika veikti ar ESF starpniecību; tomēr uzskata, ka ir jānovērtē fonda sniegums, turklāt ne tik daudz tā izmantošanas rādītāji, bet gan tas, cik fonds ir efektīvs jaunu darbvietu radīšanā un palīdzībā bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū; aicina līdz gada beigām iesniegt detalizētu analīzi par fonda darbības rezultātiem, no kuras būs atkarīgs Parlamenta politiskais novērtējums par ESF;

173.  uzsver ESF nozīmi saistībā ar investīcijām gan pasākumos darbvietu izveidei un cīņai pret bezdarbu, gan cilvēkkapitālā, izglītībā un apmācībā, sociālajā iekļaušanā un nodrošinot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem;

174.  uzsver, ka saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 ESF naudas līdzekļus nedrīkst izmantot, lai finansētu darbvietu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu; prasa, lai Komisija un dalībvalstis to pienācīgi pārbaudītu un nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi netiek nelietderīgi izmantoti šādā nolūkā;

175.  norāda, ka dalībvalstu mērķim apgūt Savienības līdzekļus vajadzētu būt vērstam uz to, lai sasniegtu rezultātus un mērķus, kas tiek atbalstīti, izmantojot ESF, un tas nedrīkst apdraudēt efektīvas kontroles konsekventu piemērošanu, citādi pastāv risks, ka — jo īpaši tuvojoties attiecināmības perioda beigām — noteikumu pārkāpumi netiek konstatēti, un tādējādi tiek finansēti projekti, kuri ir pārāk dārgi, tiek nepareizi īstenoti vai kuru iespējas sasniegt paredzēto rezultātu ir vājas;

176.  uzsver, ka jauniešu bezdarba samazināšana ir īpaši steidzams uzdevums; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā plānošanas periodā vairāk nekā EUR 12,4 miljardi no ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ir paredzēti cīņai pret jauniešu bezdarbu; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis Savienības līdzekļu apguvē un pārliecināties, ka šī nauda tiek izlietota paredzētajam mērķim; aicina Komisiju 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidot sistēmu, kas ļautu sagatavot ziņojumus par sasniegto progresu mazāk aizsargātu cilvēku vai cilvēku grupu (t. i., jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, ilgtermiņa bezdarbnieku, romu) iesaistīšanā nodarbinātībā;

Romi

177.  norāda, ka romu integrācijai pieejamie līdzekļi ne vienmēr izlietoti šim mērķim; pauž bažas, ka daudzi romi saskaras ar diskrimināciju un sociālo atstumtību un dzīvo ļoti nabadzīgos sociālekonomiskajos apstākļos; pauž arī īpašas bažas par informāciju, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2012. gadā veiktās aptaujas(126), proti, 90 % romu mājsaimniecību vidējie ienākumi bija zem viņu dzīvesvietas valsts nabadzības robežas un vidēji aptuveni 45 % romu mitinās dzīvošanai visai nepiemērotos apstākļos;

178.  aicina Komisiju atbalstīt romu integrācijas valsts stratēģiju efektīvu īstenošanu vietējā un reģionālā līmenī un nodrošināt, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti vispārpieņemtu politikas mērķu sasniegšanai;

Kļūdas

179.  konstatē, ka no 182 Revīzijas palātas revidētajiem darījumiem 50 (27 %) bija kļūdas; atzīmē — no skaitļos izteiktajām 30 kļūdām Revīzijas palāta lēš, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 3,1 % (2012. gadā — 3,2 %); norāda, ka 13 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos, ko bija pieļāvuši galīgie saņēmēji, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami informācijas, lai novērstu, atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; uzskata — ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, šai nodaļai aplēstais iespējamākais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,3 procentpunktiem zemāks; uzsver, ka dalībvalstīm ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu īstenošanu, ja tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

180.  ņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatā norādītā aplēstā kļūdu īpatsvara nelielo samazinājumu nodarbinātības un sociālo lietu jomā, kura līmenis 2013. gadā bija 3,1 % salīdzinājumā ar 3,2 % iepriekšējā gadā; norāda, ka šāds kļūdu īpatsvars joprojām bija otrais zemākais no visām politikas jomām, un cer, ka tuvākajos gados kļūdu īpatsvars turpinās samazināties;

181.  atzīmē, ka kļūdas šajā politikas jomā bija tādas pašas kā iepriekšējos gados, proti, norādīti neattiecināmi izdevumi (93 % gadījumu pieskaitāmās izmaksas tika nepamatoti paaugstinātas, deklarētas pārāk lielas personāla izmaksas un izmaksas aprēķinātas nepareizi) un nav ievēroti publiskā iepirkuma noteikumi (7 %);

182.  ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm ir jārīkojas saistībā ar nepilnībām, kas konstatētas DG EMPL īstenotajā uz riska novērtējumu balstītajā vadības pārbaužu tematiskajā revīzijā, un atzinīgi vērtē jaunos norādījumus, ko Komisija izstrādājusi, lai papildus uzlabotu vadības pārbaužu uzticamību 2014.–2020. gada plānošanas periodā; atzīmē, ka dalībvalstis ir iepazīstinātas ar šiem norādījumiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, un tos publicēs 2015. gada pirmajā pusē; uzsver, ka ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstu iestādes izmanto tām pieejamo informāciju ar mērķi vispirms konstatēt un novērst kļūdas, un tikai tad pieprasīt Komisijai atmaksu, tādējādi ievērojami samazinot kļūdu īpatsvaru nodarbinātības un sociālo lietu jomā;

183.  mudina DG EMPL īstenot savu mērķi attiecībā uz ESF, proti, no situācijas, kad jāveic korekcijas, pāriet uz situāciju, kad kļūdas netiek pieļautas, un atbalsta DG EMPL centienus palīdzēt dalībvalstīm ar augstāko kļūdu īpatsvaru ESF jomā uzlabot to sistēmas, izmantojot labāko pieejamo praksi; šajā sakarībā norāda, ka DG EMPL administratīvajai spējai un organizācijai būtu jāatbilst tā darbam un atbildībai pret dalībvalstīm;

Dalībvalstu ziņojumu ticamība

184.  pauž nožēlu, ka galvenais kļūdu avots vēl arvien ir kļūdainas pirmā līmeņa pārbaudes, ko veic valstu vadības un kontroles sistēmas; pauž nopietnas bažas par to, ka dalībvalstis šķiet mazāk rūpīgas Savienības līdzekļu tēriņos salīdzinājumā ar to, kā tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi, kaut tām ir liela atbildība par Savienības budžeta pareizu un likumīgu īstenošanu, ja tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību; atzīmē, ka šādās programmās bija vērojami īpaši nopietni sistēmiski trūkumi: Polija, Spānija (Kastīlija un Leona), Rumānija, Portugāle, Itālija (Sicīlija), Vācija (federācija), Vācija (Tīringene), Čehija un Ungārija; atzīmē, ka Komisijas tematiskās revīzijas turklāt atklāja nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmās vēl arī šādās darbības programmās — Īrija (investīcijas cilvēkresursos), Slovākija (izglītība) un Spānija (Valensijas pašvaldība);

185.  norāda — pārbaudot dalībvalstu gada kontroles ziņojumos (GKZ) paziņoto kļūdu īpatsvaru, Komisija par vairāk nekā 2 % palielināja kļūdu īpatsvaru šādās darbības programmās (DP):

Turklāt Komisija uzskatīja, ka šādu darbības programmu gada kontroles ziņojumi ir pilnībā neuzticami, uz tāpēc jāveic vienotas likmes korekcija:

186.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas veiktās īpašās riska mazināšanas darbības, kas ietvēra gan profilakses, gan novēršanas pasākumus, un DG EMPL uz riska novērtējumu balstītās revīzijas;

187.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2013. gadā turpināja īstenot stingru politiku attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu; šajā sakarā atzīmē, ka Komisija 2013. gadā īstenoja finanšu korekcijas par kopumā EUR 842 miljoniem, no kuriem EUR 153 miljoni attiecās uz 1994.–1999. gadu, EUR 472 miljoni — 2000.–2006. gadu un EUR 217 miljoni — 2007.–2013. gadu; atzīmē, ka trijos plānošanas periodos attiecībā uz šādām dalībvalstīm bija jāveic vislielākās finanšu korekcijas:

188.  turklāt atzīmē, ka DG EMPL gada darbības pārskatā ir formulēta atruna saistībā ar 2007.–2013. gada plānošanas perioda maksājumiem, 2013. gadā kā riskam pakļauto summu norādot EUR 123,2 miljonus; atzīmē, ka šī atruna attiecas uz 36 no 118 ESF darbības programmām (salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad šī attiecība bija 27 no 117 darbības programmām);

189.  norāda, ka 30 no 79 gadījumiem atrunas palika spēkā gadu vai ilgāk, turklāt pat neņemot vērā atkārtotas atrunas par uz tām pašām programmām; aicina Komisiju sniegt informāciju, lai noteiktu, vai konstatētie trūkumi un reģioni bija vieni un tie paši, kā arī novērtētu, kāpēc valsts pārvaldes iestādēm nav izdevies efektīvi izlabot kļūdas; ņem vērā to, ka atkārtotas atrunas attiecas uz Beļģiju (reģionālā konkurētspēja un nodarbinātība, nodarbinātība un sociālā kohēzija), Vāciju (Tīringene un Berlīne), Īriju (investīcijas cilvēkresursos), Itāliju (Kampānija, prasmes un attīstība), Slovākiju (izglītība), Spāniju (Estremadūra, Andalūzija, Baleāru salas, Katalonija, Larjoha, pielāgošanās un nodarbinātību, cīņa pret diskrimināciju, tehniskā palīdzība), un Apvienoto Karalisti (Skotijas augstienes un salas, Skotijas ieplakas un augstienes); šajā sakarā prasa Komisijai, kāpēc šīs atrunas izteiktas atkārtoti un kādus pasākumus tā veikusi, lai novērstu šo situāciju;

190.  uzsver, ka atruna attiecas uz 2007.–2013. gada DP starpposma maksājumiem EUR 2 159,4 miljonu apmērā; atzīmē, ka Komisija 2013. gadā kā riskam pakļauto summu novērtē EUR 123,3 miljonus;

191.  atbalsta Revīzijas palātu, kad tā Komisiju gada darbības pārskatā aicina konsekventi izklāstīt iemeslus, kāpēc nav formulētas atrunas (vai tās ir formulētas ar zemāku finanšu ietekmi) gadījumos, kad šāda rīcība ir atkāpe no spēkā esošajiem Komisijas norādījumiem vai apstiprinātās revīzijas stratēģijas;

192.  turpina paust satraukumu par sistēmas nepilnībām Spānijas un Itālijas pārvaldības un kontroles sistēmās, kuras vēl palielina decentralizētas valsts struktūras, kuru pilnvaras ir samazinātas;

193.  lūdz DG EMPL savā gada darbības pārskatā iekļaut tabulu par valstu GKZ, kas sagatavota, atbildot uz anketā par budžeta izpildes apstiprināšanu uzdoto 19. jautājumu;

194.  prasa Komisijai nodrošināt, lai dalībvalstu iestādes, kuras atbild par struktūrfondu pārvaldi, atrisinātu jautājumu par personāla izmaksu noteikšanu pēc augstākām likmēm Savienības finansētiem projektiem salīdzinājumā ar valsts finansētiem projektiem;

195.  pienācīgi ņem vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi, īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, taču pauž nožēlu par nedaudzajām atsaucēm uz dzimumu līdztiesību šajā jomā, kā arī par to, ka Revīzijas palātas šā gada īpašajos ziņojumos pietiekami daudz uzmanības nav pievērsts nodarbinātībai, sociālajai solidaritātei un dzimumu līdztiesībai;

196.  atkārtoti pauž prasību tālāk izstrādāt dzimumspecifiskus rādītājus un datus, kas dotu iespēju novērtēt Savienības vispārējo budžetu no dzimumu līdztiesības viedokļa un uzraudzīt centienus ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

Saistību atcelšana

197.  pauž bažas, ka līdz 2014. gada beigām sešās dalībvalstīs (Beļģija, Čehija, Vācija, Spānija, Itālija un Apvienotā Karaliste) var tikt atceltas saistības EUR 129 miljonu apmērā;

Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments

198.  konstatē, ka Savienība iemaksājusi EUR 100 miljonus Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentā; atgādina, ka Eiropas Investīciju fonds, kas Komisijas vārdā īsteno Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, un Eiropas Investīciju banka ziņoja, ka 52 mikrokredītu izsniedzēji 20 dalībvalstīs ir parakstījuši līgumus saskaņā ar šo programmu un mikrouzņēmējiem jau ir izsniegti 31 895 mikroaizdevumi par kopējo summu EUR 260,78 miljoni; šajā sakarībā pauž bažas, ka finanšu instrumentu izveidē nepietiekama uzmanība tiek pievērsta jautājumam par demokrātisko atbildību;

Veicamie pasākumi

199.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ņem vērā visas vienkāršošanas iespējas, kas paredzētas Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu regulās 2014.–2020. gadam, kad tā apstiprina darbības programmas jaunajam plānošanas periodam;

200.  aicina Komisiju ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ziņot gan par panākumiem saistībā ar tām iepriekš minētajām DP, par kurām formulētas atrunas, gan informēt par atklāto trūkumu novēršanu;

201.  aicina Komisiju nodrošināt, lai tās dalībvalstu iestādes, kuras atbild par struktūrfondu pārvaldību, atrisinātu jautājumu par personāla izmaksu noteikšanu pēc augstākām likmēm Savienības finansētiem projektiem salīdzinājumā ar valsts finansētajiem;

202.  aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm un mudināt tās īstenot romu stratēģiju, kā arī panākt, ka Savienības līdzekļi mērķtiecīgi tiek izmantoti romu vajadzībām;

203.  aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, un mudināt tās aktīvi un konkrēti cīnīties pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu;

Ārējās attiecības

Spiediens uz budžetu

204.  atzinīgi vērtē to, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procesā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta veikuma uzlabošanai, lai ar Savienības nodokļu maksātāju naudu sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus; šajā sakarībā mudina Komisiju pastiprināt centienus nolūkā uzlabot novērtēšanas cikla atgriezenisko saiti, lai iepriekš praksē gūtā pieredze un novērtēšanā sniegtie ieteikumi turpmāk vēl vairāk veicinātu uzlabojumus lēmumu pieņemšanā, plānošanā un Savienības palīdzības īstenošanā;

205.  pauž dziļas bažas par Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) pārvaldīto maksājumu apropriāciju trūkumu EUR 293 miljonu apmērā 2013. gada budžetā un par to, ka nepieciešamo palielinājumu apstiprināja novēloti, un tādēļ tā izpilde tika pārcelta uz nākamo gadu, tādējādi radot lielāku spiedienu uz jau tāpat ierobežoto maksājumu apropriāciju apmēru 2014. gadā;

206.  ar bažām norāda uz arvien pieaugošo atšķirību starp Savienības starptautiskajām saistībām, tās vērienīgajiem politikas regulējumiem un jaunajiem instrumentiem (piemēram, attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada un ārējiem finansēšanas instrumentiem 2014.–2020. gadam), no vienas puses, un, no otras puses, tās nespēju nepietiekamo maksājumu apropriāciju dēļ ievērot saistības pret globālajiem partneriem un citām struktūrām, jo īpaši attiecībā uz humāno palīdzību;

207.  uzskata, ka šāda situācija ne vien politiskā un reputācijas ziņā ievērojami apdraud uzticību Savienībai kā pasaules lielākajam līdzekļu devējam, bet var apdraudēt arī partnervalstu fiskālo stabilitāti, radot finanšu iztrūkumu to budžetos; pauž bažas, ka šī neatbilstība varētu kļūt ļoti izteikta 2015. gadā, kad kopējais oficiālās attīstības palīdzības (ODA) līmenis līdz gada beigām būs būtiski zemāks par kopējo mērķi, proti, 0,7 % no Savienības NKI;

208.  uzsver, ka 2013. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad no Savienības budžeta finansētās humānās palīdzības līmenis pārsniedza EUR 1,3 miljardus saistību apropriācijās sakarā ar to, ka notika ļoti daudz humanitāro krīžu, kas radīja milzīgas cilvēku ciešanas; pauž nožēlu par to, kā maksājumu apropriāciju trūkums šajā krīzes gadā ietekmēja Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta (DG ECHO) darbību, kuras turpināšanu varēja nodrošināt, tikai pārkārtojot maksājumu grafikus, tādējādi gada beigās veicot pārnesumu EUR 160 miljonu apmērā kavētajos maksājumos; aicina Padomi ievērot ar Parlamentu saskaņoto maksājumu plānu;

209.  pauž nožēlu par reputācijai jau nodarīto kaitējumu sakarā ar šiem ad hoc pasākumiem un norāda uz paradoksu — no vienas puses, humanitāro krīžu skaita pieaugumu visā pasaulē pēdējos gados un operatīvajiem pasākumiem, kurus Savienība ir veikusi, lai efektīvi risinātu pēkšņi radušās krīzes (piemēram, 2013. gada maijā atklājot Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru), un trūkstošās maksājumu apropriācijas, no otras puses; pauž satraukumu par to, ka šī situācija varētu turpināt saasināties, ja netiks nodrošināts atbilstīgs budžeta palielinājums;

Kļūdu īpatsvars

210.  atzīmē, ka Revīzijas palātas konstatētais iespējamākais kļūdu īpatsvars bija 2,6 %, un ka atlikušo kļūdu īpatsvars, kas tika noteikts pēc otrā pētījumā par EuropeAid , tiek lēsts 3,35 % apmērā; pauž nožēlu, ka Revīzijas palātas pārbaudītās EuropeAid sistēmas ir novērtētas kā daļēji efektīvas;

211.  atzīmē, ka instrumentu specifika un maksājumu nosacījumi attiecībā uz budžeta atbalstu un Savienības ieguldījumu vairāku līdzekļu devēju projektos, kurus īsteno starptautiskas organizācijas, ierobežo kļūdu iespējamību darījumos;

212.  aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par budžeta atbalsta pievienoto vērtību, un jo īpaši par to, kā tas ir palīdzējis jaunattīstības valstīm sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; šajā sakarībā prasa veikt pētījumu gan par veiktajiem pasākumiem, lai nepieļautu, ka daļa finansējuma tiek zaudēta korupcijas un krāpšanas rezultātā, gan par finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti;

213.  piekrīt Revīzijas palātas kritikai par tā saukto nosacīto pieeju attiecībā uz projektiem ar vairākiem līdzekļu devējiem un aicina Komisiju izvērtēt iespēju savos pārskatos sniegt analīzi par šādiem projektiem kopumā, nevis aprobežoties vien ar to, ka tiek izvērtēts, vai kopējā līdzekļu apjomā attiecināmie izdevumi ir pietiekami lieli Savienības ieguldījuma segšanai;

214.  aicina Revīzijas palātu ārējo attiecību jomā aprēķināt atsevišķu kļūdu īpatsvaru tiem izdevumiem, kas nav iekļauti budžeta atbalstā vai saistīti ar ieguldījumu vairāku līdzekļu devēju projektos, kurus īsteno starptautiskas organizācijas;

Gada darbības pārskati

215.  pauž nožēlu par to, ka deviņos darījumos, kuri saistīti ar valsts pirmspievienošanās programmu, Komisija EUR 150 miljonu lielu izdevumu apstiprināšanai izmantoja grāmatvedības procedūru, kura pamatojās uz aplēsēm, nevis uz patiesajām, apmaksātajām un apstiprinātajām izmaksām, kas pierādītas ar apliecinošiem dokumentiem; uzsver, ka šī Paplašināšanās ģenerāldirektorāta izmantotā sistemātiskā prakse pārkāpj gan Finanšu regulas 88. pantu, gan tās piemērošanas noteikumu 100. pantu, norāda, ka šī jau ilgu laiku piekoptā procedūra daudzus gadus ietekmējusi un ietekmē Paplašināšanās ģenerāldirektorāta ticamības deklarāciju, kas nozīmē, ka 2013. gadā 20 % no visiem šā ĢD izdevumiem bija balstīti uz aplēsēm; atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā Komisija ieviesa sistēmu, kuras mērķis ir nodrošināt, lai turpmāk norēķini par priekšfinansējumu notiktu, pamatojoties uz reālām un pareizi paziņotām izmaksām, un nekavējoties sāka šīs sistēmas izmantošanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija konsekventi uzsvērusi — Paplašināšanās ģenerāldirektorāts nekādus izdevumus nav oficiāli pieņēmis un apstiprinājis saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, un tāpēc nav iespējams, ka kādam līdzekļu saņēmējam jau būtu paziņots par izdevumu apstiprināšanu;

216.  atgādina, ka EuropeAid ģenerāldirektors savā ticamības deklarācijā(127) paziņoja, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz pietiekamas garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību; tomēr uzskata, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar viņa sniegto vispārējo atrunu par kļūdu īpatsvaru virs 2 %, jo tas parāda kontroles procedūru nespēju novērst, atklāt un izlabot būtiskas kļūdas;

217.  aicina Komisiju precizēt tās ģenerālsekretariāta sniegtos pastāvīgos norādījumus, lai būtu iespējams dot negatīvu atzinumu gadījumā, ja finanšu ietekme pārsniedz būtiskuma slieksni visam ģenerāldirektorāta pārziņā esošajam budžetam;

218.  aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest sankciju mehānismu gadījumam, ja kredītrīkotājs Finanšu regulas 66. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā tīši sniedzis nepatiesu ticamības deklarāciju;

Starptautiskā tirdzniecība

219.  aicina Komisiju pārdalīt personāla resursus no citiem ģenerāldirektorātiem uz DG TRADE, lai nodrošinātu, ka tas patiesi un efektīvi un savlaicīgi spēj apmierināt Savienības iedzīvotāju un Parlamenta pamatoto prasību nodrošināt lielāku pārredzamību un labāku piekļuvi informācijai saistībā ar Savienības pašreizējām tirdzniecības sarunām un gaidāmo ratifikācijas procesu, jo īpaši attiecībā uz TTIP, CETA un TISA, turklāt neatstājot novārtā citus Komisijai uzticētus svarīgus uzdevumus;

220.  vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt Savienības makrofinansiālās palīdzības pienācīgu pārbaudi un revīziju;

221.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi — neraugoties uz to, ka ir vērojamas arī pozitīvas tendences, vispārējās preferenču sistēmas (GSP) paredzētie mērķi vēl nav pilnībā sasniegti; norāda arī to, ka šī sistēma ir darbojusies neilgi;

222.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu novērtēšana un kontrole ir svarīga ne tikai saistībā ar budžetu, bet arī tāpēc, lai partneri ievērotu saistības, kuras tie uzņēmušies cilvēktiesību, darba un vides standartu jomā;

223.  prasa nodrošināt to, lai tiktu pietiekami pārbaudītas dažādās darbības, ar kurām tiek atbalstīta Savienības mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācija un piekļuve trešo valstu tirgiem; atkārtoti uzsver nepieciešamību novērtēt Savienības uzņēmējdarbības centru, valstu uzņēmējdarbības centru un trešo valstu tirdzniecības palātu efektivitāti, jo īpaši Āzijā, un jācenšas rast veidus, kā var uzlabot to koordināciju;

Haiti

224.  atbalsta Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 13/2014 "ES atbalsts rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti" paustos ieteikumus, jo īpaši par vienotas DEVCO un ECHO ģenerāldirektorātu stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu efektīvāku saikni un sinerģiju starp to attiecīgajām darbībām, un mudina Komisiju īstenot šos ieteikumus visās pašreizējās un turpmākās darbībās pēc katastrofām vai nestabilās situācijās; aicina Komisiju informēt likumdevējus par visiem budžeta vai juridiskajiem ierobežojumiem, kas kavējuši Savienības atbalsta efektīvu īstenošanu rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti;

Apvienošana

225.  ar bažām norāda, ka apvienošana enerģētikas nozarē galvenokārt ir vērsta uz liela mēroga projektiem, mazāk pievēršoties vietējā līmeņa energoapgādes risinājumiem; mudina Savienību atturēties no lejupējas pieejas izmantošanas attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras attīstību, kad tiek īstenots mērķis līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju enerģijas pieejamību visiem, un neaizmirst, ka liela mēroga infrastruktūras ne vienmēr atbilst konkrētas valsts ekonomiskajai un sociālajai struktūrai un tās nenodrošina enerģijas pieejamību trūcīgajiem iedzīvotājiem, kuriem atbilstošāka un efektīvāka ir mazu, decentralizētu un ar tīkliem nesavienotu enerģijas avotu izmantošana;

Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)

226.  atzinīgi vērtē Komisijas progresu visu KĀDP misiju akreditācijā atbilstoši t. s. sešu pīlāru novērtējumam un tās prognozi, ka četras lielākās misijas drīz atbildīs noteikumiem; uzsver, ka Komisijai visas misijas ir jāakreditē, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu;

227.  pauž nopietnas bažas par nopietnajām apsūdzībām korupcijā pret EULEX Kosovā, kas apstiprināšanas gadījumā liks apšaubīt Savienības reputāciju un atbalstu valstīm, īstenojot reformas tiesiskuma jomā; pauž arī īpašas bažas par to, kā tika risināts jautājums par apsūdzībām korupcijā un cik lēna bija Eiropas Ārējās darbības dienesta reakcija; pieņem zināšanai, ka ir sākta izmeklēšana par EULEX Kosovā; cer pēc iespējas drīzāk saņemt informāciju par tās rezultātiem un uzsver, ka korupcijas jautājumos nedrīkst izrādīt nekādu iecietību un ka turpmākajā darbībā būs jāpiemēro gūtā pieredze;

228.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos, veicot kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām būtiski svarīga aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumu, un negatīvajām sekām, ko šī kavēšanās rada attiecībā uz misiju darbību; atgādina, ka Revīzija palāta īpašajā ziņojumā Nr. 18/2012 "Eiropas Savienības palīdzība Kosovai tiesiskuma jomā" nosodīja šo efektivitātes trūkumu un secināja, ka finanšu regulā paredzētie iepirkuma noteikumi nav piemēroti KDAP misijām, kurām dažreiz ir jāreaģē ātri un elastīgi; mudina Komisiju apsvērt atbilstīgo noteikumu pārskatīšanu;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojums (EAMR)

229.  atzīmē, ka lielākā daļa Savienības delegāciju nesasniedza noteiktos kritērijus, ko Komisija bija noteikusi attiecībā uz galvenajiem darbības rādītājiem (KPI)(128), un kas ir iekļauti 119 ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos par finanšu plānošanu un resursu sadali, finanšu pārvaldību un revīziju;

230.  atzīmē — vērtējot pēc Komisijas izstrādātajiem KPI, labākais sniegums ir Savienības delegācijām Nepālā un Namībijā, jo tās ir sasniegušas Komisijas noteiktos kritērijus 23 no 26 galvenajiem darbības rādītājiem; pauž nožēlu, ka sliktākie rādītāji ir Savienības delegācijai Lībijā, kas sasniegusi Komisijas noteiktos kritērijus tikai trijos no 26 KPI, un līdzīgi neveicas arī delegācijai Centrālāfrikas Republikā, kas sasniegusi tikai četrus kritērijus;

231.  pauž nožēlu, ka DG ENLARGE pārraudzītās delegācijas, proti, delegācijas Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē, Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, Turcijā, Kosovā un Serbijā EAMR ietvaros sniedz maz noderīgu datu un informācijas;

232.  pauž nožēlu, ka Savienības delegāciju dienestu darba rezultāti, sniegums vai ietekme netiek pienācīgi vērtēti pašreizējo KPI ietvaros, un ka rādītāji sniedz ļoti ierobežotu skaidrību par delegāciju darbības kvantitatīvajiem un jo īpaši snieguma rādītajiem, kā arī par ieinteresēto pušu apmierinātību ar Savienības delegāciju pakalpojumiem attiecīgajās valstīs;

233.  aicina Komisiju:

Starptautiskā vadības grupa

234.  atzīmē, ka tika izplatīta OLAF galīgā ziņojuma par Starptautisko vadības grupu (IMG) neoficiāli izplatīta versija; prasa Komisijai un OLAF uzraudzības komitejai noskaidrot, kāpēc un kā OLAF ziņojums nonāca atklātībā un kurš to izdarīja, kaut IMG vēl arvien nav informēta par ziņojuma saturu;

235.  norāda, ka IMG kopš tās izveides 1994. gadā tieši vai netieši kopīgā pārvaldībā no Komisijas saņēmusi vairāk nekā EUR 130 miljonus; atzīmē, ka sakarā ar Komisijas maksājumu pārtraukšanu IMG vērsusies tiesā, un ka šīs organizācijas statuss tiek apstrīdēts no juridiskā viedokļa; mudina Komisiju šajā sakarībā pieņemt skaidru lēmumu un aicina Komisiju informēt Parlamentu par turpmāko rīcību attiecībā uz OLAF 2011. gadā sākto izmeklēšanu; mudina Komisiju iesniegt Parlamentam sarakstu ar visām organizācijām, uzņēmumiem un citām organizācijām vai personām, ar kuriem Komisija noslēgusi līgumus bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kā arī precīzi norādīt to juridisko statusu;

Ukraina

236.  atzīmē, ka 2013. gadā no Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) budžeta finansētie divpusējās palīdzības maksājumi Ukrainai bija EUR 152,8 miljoni; norāda, ka 42,5 % no šiem maksājumiem (EUR 64,9 miljoni) ir saistīti ar līgumiem, ko tieši pārvalda Savienības delegācija Ukrainā; norāda, ka atlikušie 57,5 % (EUR 87,9 miljoni) tika izmaksāti budžeta atbalsta veidā;

237.  uzsver, ka budžeta atbalsta maksājumi ir atkarīgi no kopīgi saskaņotu rezultātu sasniegšanas un kritēriju izpildes; norāda, ka saņēmēja valdība apņemas sasniegt šos rezultātus un izpildīt kritērijus, parakstot divpusēju finansēšanas līgumu un maksājumi netiek veikti, ja rezultāti nav sasniegti un kritēriji izpildīti;

238.  atzīst to, ka Ukraina pašlaik nonākusi īpaši sarežģītā situācijā, taču uzskata, ka šādi nevar attaisnot ne to nosacījumu neievērošanu, saskaņā ar kuriem piešķirts budžeta atbalsts, ne jo īpaši plaši izplatītās korupcijas problēmas nerisināšanu šajā valstī;

239.  tāpēc aicina Komisiju un Savienības delegāciju Ukrainā būt īpaši piesardzīgām līdzekļu izmaksā un nodrošināt, ka līdzekļi tiek investēti tiem paredzētajos projektos;

Atbalsta sniegšanas administratīvās izmaksas

240.  pauž bažas par Revīzijas palātas aprēķinātajām lielajām administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu Vidusāzijā; aicina Komisiju informēt Parlamentu par ārējā atbalsta sniegšanas administratīvajām izmaksām, ja tās pārsniedz 10 % no prognozētā budžeta;

Savienības humānās un attīstības palīdzības līdzekļu iespējama piesavināšanās

241.  atzīmē, ka OLAF ir sagatavojis ziņojumu par humāno palīdzību, kas piešķirta Sahrawi bēgļu nometnei Tindufā Alžīrijā (OF 2003/526); aicina Komisiju precīzi norādīt veiktos pasākumus, reaģējot uz secinājumiem šajā ziņojumā; atzīmē, ka saskaņā ar UNHCR izmeklēšanas ziņojumu(129) bēgļu nereģistrēšana tik ilgu laiku (proti, gandrīz 30 gadus pēc viņu ierašanās) ir "neparasta un nebijusi situācija UNHCR vēsturē"; mudina Komisiju nodrošināt, lai Alžīrijas vai Sahravi izcelsmes personām, kurām OLAF ziņojumā inkriminēti pārkāpumi, vairs nebūtu pieejas Eiropas Savienības nodokļu maksātāju finansētam atbalstam; aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt un pielāgot Savienības atbalstu attiecīgo iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām un nodrošināt, ka bēgļu interesēm un vajadzībām netiek nodarīts kaitējums, jo viņi ir visneaizsargātākie pret jebkuru iespējamo neatbilstību;

242.  pauž bažas par krāpšanos ar algām Ganas sabiedriskajā sektorā, saistībā ar kuru projekta partneri Pasaules Banka un Apvienotā Karaliste nebrīdināja Komisiju par savām nopietnajām bažām, kas tām bija attiecībā uz kontroles trūkumu un uzskaites kļūdām un ar tām saistīto krāpšanu;

Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika

Stratēģija "Eiropa 2020"

243.  uzsver, ka Septītā pamatprogramma bija galvenā Komisijas finansētā programma; norāda, ka tika parakstīti 809 dotāciju nolīgumi, iesaistot 10 345 dalībniekus, un Savienības ieguldījuma kopējo summa bija EUR 3 439 miljoni; norāda, ka Septītā pamatprogramma veicina Savienības centienus investēt ilgtspējīgā konkurētspējā, taču norāda, ka Savienība kopumā joprojām ir tālu no izvirzītā mērķa, proti, vismaz 3 % no IKP tērēt pētniecībai un izstrādei; atzīmē, ka panākts zināms progress attiecībā uz galveno darbības rādītāju izpildi (bruto izdevumi pētniecībai un izstrādei, publisko izdevumu daļa pētniecībā un izstrādē, panākumi Inovācijas Savienības īstenošanā, Savienības finanšu ieguldījumu daļa mazos un vidējos uzņēmumos, līdzekļu piešķiršana laika samazināšana);

Kļūdas

244.  atzīmē, ka Revīzijas palāta revidēja 150 darījumus, proti, 89 darījumus saistībā ar pētniecību (86 darījumi attiecas uz Septīto pamatprogrammu un trīs darījumi uz Sesto pamatprogrammu), 25 darījumus saistībā ar Mūžizglītības programmu (MIP) un programmu "Jaunatne darbībā" un 36 darījumus, kas attiecas uz citām programmām; pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta iespējamāko kļūdu īpatsvaru lēš 4,6 % apmērā (2012. gadā — 3,9 %);

245.  konstatē, ka izdevumi šajā politikas grupā attiecas uz daudziem politikas mērķiem, proti, pētniecību un inovāciju, izglītību, drošību, migrāciju un pasākumiem finanšu krīzes seku pārvarēšanai; ņem vērā, ka Komisija pētniecībai ir iztērējusi vairāk nekā 50 % (EUR 5771 miljonus) no pieejamās summas; norāda, ka 45 % no Komisijas pētniecības budžeta izmantoja struktūras (t. i. aģentūras, kopuzņēmumi), kas nav ģenerāldirektorāta pārziņā; atzīmē, ka gandrīz 90 % no izdevumiem tika izsniegti kā dotācijas saņēmējiem, kas piedalās projektos, un ka 2013. gadā Komisija noslēdza 809 dotāciju nolīgumus;

246.  ņem vērā, ka galvenais risks saistībā ar pareizību vēl arvien ir tas, ka saņēmēji izmaksu deklarācijās iekļauj neattiecināmas un nepierādāmas izmaksas, kuras Komisijas vai dalībvalstu kontroles sistēmas neatklāj un neizlabo;

247.  pauž nožēlu, ka 35 % no aplēstā kļūdu īpatsvara izraisa nepareizi aprēķinātas vai neattiecināmas personāla izmaksas; atzīmē, ka tas ietver budžetā paredzēto, nevis faktisko personāla izmaksu deklarēšanu, kā arī projektam nepatērēta laika apmaksāšanu;

248.  pauž nožēlu, ka 23 % no aplēstā kļūdu īpatsvara izraisa netiešās neattiecināmās izmaksas, 25 % — citas neattiecināmās tiešās izmaksas (PVN, braucieni u.t.t.) un 17 % — neatbilstība publiskā iepirkuma noteikumiem;

249.  konstatē, ka daudziem no pretendentiem, kuri pieteikumu iesniedz pirmo reizi, jo īpaši MVU, ir daudzējādā ziņā nezināms risku/kļūdu profils; aicina Komisiju ar sistemātisku kontroles līmeņa un administratīvā sloga palielināšanu nekaitēt centieniem pamudināt šos dalībniekus piedalīties programmās;

Pārvaldības un kontroles sistēmas

250.  pauž pārsteigumu, ka Revīzijas palāta konstatēja būtisku kļūdu līmeni deviņās no 32 izmaksu deklarācijām, ko apstiprinājuši neatkarīgi revidenti; uzskata, ka šāds kļūdu līmenis nav pieņemams, jo revidenti strādā savu profesionālo pienākumu jomā;

251.  aicina Komisiju palielināt revidentu izpratni par veicamo uzdevumu;

252.  ņem vērā, ka Komisija 2013. gadā veica 500 ex post revīzijas un ar tām saistītus atgūšanas un koriģējošos pasākumus, kā arī veica uz riska novērtējuma balstītas ex ante pārbaudes;

253.  atbalsta vērtē Komisijas atbalstīto Revīzijas palātas ieteikumu, ka kontroles pasākumiem šajā politikas jomā jābūt vairāk balstītiem uz riska novērtējumu, koncentrējot pārbaudes uz saņēmējiem ar augstu riska pakāpi (piemēram, struktūrām, kam trūkst pieredzes ar Eiropas finansējumu) un samazinot pārbaužu slogu saņēmējiem ar zemāku riska pakāpi;

254.  atkārtoti uzsver nepieciešamību panākt pareizu līdzsvaru starp mazāku administratīvo slogu un efektīvu finanšu kontroli;

255.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā 94 % dotāciju nolīgumu gadījumā laiks līdz dotācijas piešķiršanai samazinājās no 249  līdz 209 dienām;

256.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija turpināja savu komunikācijas kampaņu, pamatojoties uz dokumentu ar desmit visbiežāk sastopamo kļūdu cēloņiem, kas tika izplatīts visiem programmu dalībniekiem 2012. gadā;

257.  konstatē, ka līdz 2013. gada beigām nepamatoti izmaksāto un pēc tam atgūto līdzekļu apjoms sasniedza EUR 29,6 miljonus, bet vēl atgūstamā summa ir palielinājusies no EUR 12 miljoniem 2012. gada beigās līdz gandrīz EUR 17 miljoniem;

258.  atzīmē, ka projektā ieinteresētās personas (ITER organizācija un vietējās aģentūras, tajā skaitā kodolsintēzes kopuzņēmums) ir atzinušas, ka pašreizējais grafiks un budžets nav reāli izpildāmi, kā to apstiprina vairāki neatkarīgi novērtējumi pēdējo divu gadu laikā (2013.–2014.); vēlas saņemt pārskatīto grafiku un budžetu, kas tiks iesniegti ITER padomei 2015. gadā jūnijā; pauž bažas par ITER programmas regulāru kavēšanos, kas liek apšaubīt tās efektivitāti un lietderību; ir ļoti norūpējies par pārmērīgajām izmaksām, kuras ietekmē programmas izmaksu efektivitāti un apdraud citas Savienības programmas, galvenokārt pētniecības jomā;

259.  pauž gandarījumu par Ārējo robežu fonda ieguldījumu finansiālās solidaritātes veicināšanā; tomēr pauž nožēlu par to, ka Savienības pievienotā vērtība radīta ierobežotā mērā un ka vispārējos rezultātus nav bijis iespējams izmērīt, jo atbildīgo iestāžu veiktā uzraudzība bija nepilnīga un Komisijas un dalībvalstu veiktajos ex post izvērtējumos bija nopietni trūkumi;

"Galileo"

260.  ņem vērā Komisijas informāciju par panākumiem projekta Galileo īstenošanā — 2011. un 2012. gadā veiksmīgi palaisti orbītā četri Galileo In-Orbit Validation (IOV) pavadoņi, 2014. gadā veiksmīgi pabeigts Galileo In-Orbit Validation posms, veiksmīgi apstiprināts sistēmas projekts, darbības mērķi un tās darbības pamatprincipi, pabeigta zemes infrastruktūras izveide sākotnējām darbībām, izveidojot daudzas zemes stacijas visā pasaulē, veiksmīgi pierādīta IOV pavadoņu Galileo meklēšanas un glābšanas spēja, divi 2014. gada 5. augustā palaistie pavadoņi (Nr. 6. un Nr. 22) nonāca nepareizā orbītā, taču kopš 2014. gada decembra tie pamazām pārvirzīti uz labvēlīgāku orbītu, lai tos varētu pēc iespējas labāk izmantot, un pašlaik turpinās pārbaude par iespējām izmantot šos pavadoņus navigācijā; sagaida informāciju par papildu izmaksām šiem neparedzētajiem pasākumiem;

261.  norāda, ka 2013. gadā Revīzijas palāta transporta nozarē veica astoņu darījumu revīziju un piecos no tiem konstatēja vienu vai vairākas kļūdas; vērš uzmanību uz to, ka kļūdu skarto darījumu īpatsvars 2013. gadā (62 %) salīdzinājumā ar 2012. gadu (49 %) ir palielinājies, un pauž satraukumu par to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados Revīzijas palāta pārbaudītajos TEN-T projektos ir atklājusi vairākas kļūdas, kas saistītas ar neatbilstību Savienības un valstu iepirkuma noteikumiem; pieņem zināšanai, ka tāpat kā iepriekšējā 2012. gadā, arī 2013. gadā DG MOVE nesagatavoja ar publiskā iepirkuma kļūdām saistītu atrunu; tādēļ prasa, lai Komisija veiktu pasākumus, kas nepieciešami šādu kļūdu novēršanai nākotnē; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi paplašināt Kopienas dotāciju un finansējuma saņēmēju ex-ante un ex-post pārbaudes, lai novērstu Kopienas piešķirto līdzekļu nelietderīgu izlietojumu un nodrošinātu sasniegtā pārbaudi; uzsver — neskatoties uz to, ka 2007.–2013. gada finansēšanas periods oficiāli ir beidzies, attiecībā uz kohēzijas finansējumu pastāv N+2 princips, kas nozīmē, ka līdz šā gada beigām joprojām notiks daudzu projektu īstenošana;

262.  aicina Komisiju pārredzamības nolūkā reizi gadā publicēt viegli pieejamu sarakstu, kurā ir iekļauti Savienības līdzfinansētie transporta projekti, tostarp precīza finansējuma summa katram atsevišķajam projektam; norāda, ka šajā projektu sarakstā jānorāda visi Savienības finansējuma avoti, piemēram, TEN-T, "Apvārsnis 2020", kā arī kohēzijas un reģionālie fondi;

263.  mudina Komisiju ik gadu ziņot par to, kā ir ņemtas vērā piezīmes par attiecīgajām budžeta pozīcijām;

264.  atgādina, ka transporta projekti 2007.–2013. gadā un 2014.–2020. gadā tika un tiks finansēti no vairākiem avotiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda; aicina Komisiju censties nodrošināt lielāku sinerģiju starp dažādiem finansējuma avotiem, lai panāktu Savienības līdzekļu efektīvāku izmantošanu;

Vide un sabiedrības veselība

265.  pauž gandarījumu par vispārējo izpildes līmeni videi, klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās budžeta pozīcijās 2013. gadā; vēlreiz atgādina, ka minētajiem politikas instrumentiem atvēlētie līdzekļi nesasniedz pat 0,5 % no Savienības budžeta, kaut gan pievienotā vērtība, ko Savienība nodrošina šīm jomām, ir nepārprotama, tāpat kā Eiropas iedzīvotāju atbalsts Savienības vides un klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam; pauž nožēlu, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu minēto līdzekļu īpatsvars ir samazinājies no 0,8 % līdz 0,5 %;

266.  pieņem zināšanai vides un veselības politikas jomu atspoguļojumu Revīzijas palātas pārskatā par 2013. gadu; pauž bažas par to, ka šīs abas politikas jomas atkal ir iekļautas nodaļā, kurā skatīta arī lauku attīstība un zivsaimniecība; atkārtoti pauž kritiku par šo politikas jomu apvienojumu un mudina Revīzijas palātu mainīt savu pieeju, sagatavojot nākamo gada pārskatu; šajā sakarībā atsaucas uz Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 12/2014 "Vai ERAF efektīvi finansē projektus, kas paredzēti tiešai bioloģiskās daudzveidības veicināšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam?", kurā uzsvērts, ka Komisijai būtu precīzi jāreģistrē tiešie un netiešie izdevumi bioloģiskās daudzveidības mērķiem, tostarp Natura 2000 izdevumi; mudina dalībvalstis sekmēt šo procesu, sniedzot precīzus datus;

267.  pieņem zināšanai, ka kļūdu īpatsvara noteikšanai Revīzijas palāta ļoti sistemātiski veic izlases veida pārbaudes dalībvalstīs; norāda, ka Revīzijas palāta nemin to, kurās dalībvalstīs un kurās jomās iezīmējas lielākās problēmas; tādēļ uzsver, ka pārskatatbildības struktūrai ir jābūt pārredzamai, un šajā sakarībā uzskata, ka sevišķi liela nozīme ir dalībvalstu kontroles sistēmu kvalitātei;

268.  uzskata, ka 14 izmēģinājuma projektu un sešu sagatavošanas darbību (kopējā summa — EUR 5 983 607) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; mudina Komisiju turpināt izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanu atbilstoši Parlamenta ierosinājumiem;

269.  norāda, ka DG SANCO 2013. gadā bija atbildīgs par EUR 233 928 461 izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās, un par 98,1 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; apzinās, ka aptuveni 77 % šā budžeta tiek nepastarpināti pārskaitīti trijām decentralizētajām aģentūrām — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) — un ka visas saistības ir izpildītas 100 % apmērā, izņemot EMA un EFSA, un ka nepilnīgais EMA un EFSA saistību apropriāciju izpildes līmenis atbilst 2012. gada izpildes rezultātiem;

Kultūra

270.  atzinīgi vērtē to, ka 2013. gadā bija 100 % budžeta izpildes līmenis 2007.–2013. gada programmām, jo īpaši mūžizglītības programmai (LLP) un programmām „Kultūra“, „Media“ un „Jaunatne darbībā“; prasa saglabāt un palielināt budžetu saistībā ar izglītības un kultūras programmām 2014.–2020. gadam; pauž īpašas bažas par to, ka gada beigās neatbilstība starp apstiprinātajām saistību un maksājumu apropriācijām radīja maksājumu apropriāciju deficītu (piemēram, programmai "Erasmus+" pietrūka EUR 202 miljoni), tādējādi radot smagas negatīvas sekas nākamajā gadā; pauž bažas un nožēlu par to, ka līdzīga situācija var rasties saistībā ar jaunajām programmām, jo īpaši programmām "Erasmus+" un "Radošā Eiropa", kas savukārt radītu bīstamu uzticamības zudumu attiecībā uz Savienību un apdraudētu pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm, kā arī radītu dramatiskas sekas programmu dalībniekiem;

271.  atzinīgi vērtē to, ka programma "Erasmus" kopš tās izveides 1987. gadā ir sasniegusi un pārsniegusi iepriekš paredzēto studentu skaitu, proti, 3 miljoni; norāda uz to, ka jau kopš šīs Savienības pamatprogrammas izveides tā tikusi sekmīgi īstenota un ievērojami veicinājusi Eiropas integrāciju un nostiprinājusi kopējas Eiropas pilsonības apziņu;

272.  pauž bažas par to, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta 2013. gada Eirobarometra speciālizdevumā Nr. 399 par kultūras pieejamību un iesaistīšanos tajā, Eiropā ievērojami samazinās publiskā finansējuma apjoms, kas paredzēts kultūras mantojuma saglabāšanai un uzturēšanai, un iesaistīšanās tradicionālajos kultūras pasākumos; tādēļ uzskata, ka ir jāuzlabo jaunie Savienības instrumenti, kas paredzēti, lai atbalstītu Eiropas darba kārtību kultūrai, piemēram, programma "Radošā Eiropa" un "Apvārsnis 2020" vai kultūras platforma "Europeana";

Veicamie pasākumi

273.  ņem vērā, ka Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors šā ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā formulējis vispārēju atrunu attiecībā uz Septītās pamatprogrammas izmaksu deklarāciju precizitāti (EUR 3664 miljoni), kaut arī viņš pats paudis cerību, ka 1552 pabeigto projektu kļūdu neto finansiālā ietekme būs aptuveni 2,09 %, proti, tuvu būtiskuma robežai; uzskata, ka šādas atrunas ir pretrunā ar jēdzienu "pareiza finanšu pārvaldība"; tāpēc aicina ģenerāldirektoru nākotnē atrunas formulēt precīzāk un mērķtiecīgāk;

274.  aicina Komisiju savlaicīgi sniegt informāciju par vidējo pretrunu procedūras ilgumu pirms līdzekļu atgūšanas šajā politikas grupā, lai to varētu iekļaut Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

275.  pauž nožēlu, ka Komisija nav vēl neiesniedz atbalsta saņēmēju sarakstu pa valstīm; sagaida saņemt šo informāciju Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

276.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot ir piešķīrusi referentei pieeju revīzijas ziņojumam par darbības izmaksām divām programmām (Mūžizglītības programma EUR 6,9 miljoni un Jaunatne darbībā EUR 1,65 miljoni), kas tika īstenotas Turcijā 2012. un 2013. gadā; atzīmē, ka šis ziņojums tika nosūtīts saskaņā ar pamatnolīgumu; pauž bažas par konstatētajām būtiskajām nepilnībām, bet atzinīgi vērtē Turcijas iestāžu veiktos pasākumus situācijas uzlabošanā; aicina Komisiju novērtēt, vai būtu veicamas kādas finanšu korekcijas;

277.  aicina Komisiju sniegt papildu informāciju par izdevumiem Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programmai, lai to varētu iekļaut Komisijas ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka šajā programmā riskam pakļauto maksājumu summa 2013. gadā varētu sasniegt EUR 3,4 miljonus, kā rezultātā atlikušo kļūdu īpatsvars būtu 2,8 %; atzīmē — pat neraugoties uz to, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāta (DG CONNECT) ģenerāldirektors neformulēja atrunu;

278.  aicina Komisiju vispusīgi un savlaicīgi līdz 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai ziņot par Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorāta piekopto arvien pieaugošo orientēšanos uz politikas virzieniem, kuru izraisīja divu trešdaļu Septītās pamatprogrammas darbības izmaksu pārvaldības nodošana struktūrām, kas nav Komisijas pārziņā;

279.  aicina Komisiju savlaicīgi līdz 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai sagatavot pārskatu par to, kāds politikas progress pētnieku un MVU interesēs panākts starp Septīto pamatprogrammu un "Apvārsnis 2020" ;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

280.  atzinīgi vērtē starp OLAF un tā Uzraudzības komiteju notiekošās sarunas par darba organizāciju un aicina šīs iestādes panākt savstarpēju un apmierinošu vienošanos; atzīmē OLAF centienus īstenot vienošanās par darba organizāciju; uzsver, ka šiem centieniem nevajadzētu būt nesamērīgiem, ņemot vērā biroja rīcībā esošos ierobežotos resursus;

281.  norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013(130), kas ir spēkā kopš 2013. gada 1. oktobra, OLAF prasīts nodrošināt tā Uzraudzības komitejas sekretariāta neatkarīgu darbību (minētās regulas 40. apsvērums); pašlaik nav informēts par pasākumiem, kas veikti šā juridiskā pienākuma īstenošanai; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai labotu šo situāciju;

282.  aicina OLAF savlaicīgi apspriesties ar Uzraudzības komiteju, pirms tas sāk grozīt norādījumus darbiniekiem par izmeklēšanas procedūrām un pirms tiek noteiktas izmeklēšanas politikas prioritātes;

283.  pauž nožēlu, ka OLAF ne vienmēr ievieš Uzraudzības komitejas ieteikumus, dažreiz šādu lēmumu pat nepamatojot; aicina ģenerāldirektoru uzlabot sadarbību šajā jomā;

284.  atgādina, ka 2012. gada 31. janvārī OLAF uzsāka 423 izmeklēšanas; pauž šaubas par šādas procedūras likumību; aicina OLAF Uzraudzības komiteju novērtēt to, cik likumīgi ir vienā dienā uzsākt 423 izmeklēšanas, kā arī novērtēt šo izmeklēšanu rezultātus; aicina OLAF Uzraudzības komiteju novērtēt arī statistikas datus par izmeklēšanu ilgumu un analizēt lietu pārvaldības sistēmu un ziņot par to Parlamentam;

285.  aicina OLAF Uzraudzības komiteju novērtēt arī statistikas datus par izmeklēšanu ilgumu un analizēt lietu pārvaldības sistēmu un ziņot par to Parlamentam;

286.  aicina OLAF savā gada pārskatā sniegt detalizētāku statistiku par to, cik bieži izmeklēšanas tiek uzsāktas un slēgtas;

287.  aicina OLAF sniegt Parlamentam vairāk informācijas par lietu atlases procesa praktiskajiem aspektiem, tā ilgumu un šī procesa iekšējām vadlīnijām;

Administrācija

288.  norāda, ka aizvadīto četru gadu laikā (2011–2014) Eiropas Personāla atlases biroja uzsāktajās atlases procedūrās saņemti 336 145 pieteikumi, ka viena pieteikuma izskatīšanas vidējās izmaksas ir EUR 238 un ka mazāk nekā 10 % no šiem kandidātiem galu galā iekļauti rezerves sarakstā; prasa ietaupīt Savienības nodokļu maksātāju naudu, samazināt birokrātiju un pagarināt rezerves sarakstu izmantošanas termiņu līdz vismaz diviem gadiem; prasa Komisijai līdz 2015. gada jūnijam ziņot par šo jautājumu;

289.  prasa Komisijai sniegt Parlamentam informāciju par vislielāko pensiju, kas 2013. gadā izmaksāta kādam Komisijas ierēdnim;

290.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka reti tiek izmantoti noteikumi, kas paredz rīcību attiecībā uz slikti strādājošiem darbiniekiem; aicina Komisiju pilnībā piemērot Civildienesta noteikumus;

291.  prasa sniegt informāciju par darbiniekiem, kas nav štatu sarakstā, un par tām personāla izmaksām, kuras netiek finansētas no administrācijas izmaksām, bet no citām pozīcijām; pauž nožēlu, ka budžeta lēmējinstitūcijai netiek sniegta konsolidēta informācija ne par šāda personāla kopējo skaitu, ne par saistītajiem personāla izdevumiem Komisijā;

292.  atgādina, ka Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004(131) 1. pielikuma A daļā tika ieviestas divas jaunas amata pakāpes, proti, AD13 un AD14, kas paredzētas darbiniekiem bez vadības pienākumiem, un kas agrāk bija pieejamas tikai A4 (līdzvērtīgs AD12); aicina Komisiju atjaunināt 2011. gada ziņojumu par karjeras atbilstību un ziņot par personāla izmaksām, kuras 2013. gadā radās saistībā ar tiem AD13 un AD14 pakāpes darbiniekiem, kuri neveic vadības pienākumus;

293.  lūdz Komisiju sniegt informāciju par visu sociālo, sporta un kultūras pasākumu finansēšanu tās darbiniekiem, tostarp ieguvumiem no šiem pasākumiem attiecībā uz ārvalstu darbinieku un viņu ģimeņu sniegumu un integrāciju;

294.  aicina Komisiju ziņojumā par turpmāko rīcību attiecībā uz Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par brīva darba režīma izmantošanu;

295.  pauž bažas par to, ka ievērojamu pieaudzis augsta līmeņa ierēdņu skaits ar amata pakāpēm no AD 13 līdz AD 16; saredz reputācijas risku Savienībai, jo ir grūti izskaidrot, ka tik liels atalgojums jau neparedz virsstundu darbu;

296.  norāda, ka vēl arvien ir ļoti lielas atšķirības atalgojuma līmenī starp Savienības iestādēs un valsts pārvaldes iestādēs strādājošiem ierēdņiem, kas, citstarp, kavē personāla mobilitāti starp Savienības un valstu līmeni; aicina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par šo atšķirību iemesliem un izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju to mazināšanai, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot dažādiem pabalstiem (ģimenes, ekspatriācijas, iekārtošanās un pārcelšanās pabalstiem), ikgadējam atvaļinājumam, brīvdienām, ceļā pavadītajām dienām un kompensācijai par virsstundām;

297.  norāda uz Komisijas Ģenerālsekretariāta sniegto paziņojumu par to, ka atbilžu uz Parlamenta jautājumiem apjoms tiks ierobežots līdz 20 teksta rindiņām; aicina komisārus pilnībā uzņemties politisko atbildību un neļaut Ģenerālsekretariātam ierobežo viņu atbilžu apjomu;

298.  pauž bažas par ziņotāju aizsardzību un aicina Komisiju panākt, ka viņu tiesības tiek pilnībā nodrošinātas;

299.  norāda, ka nevalstiskās organizācijas (NVO) 2013. gadā saņēma gandrīz EUR 9 miljonus no Vides ģenerāldirektorāta, gandrīz EUR 4 miljonus no Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāta un EUR 5,7 miljonus no Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta; atzīmē Komisijas uzdevumu pastāvīgu nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem; aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar Savienības pievienoto vērtību, kuru nodrošina naudas novirzīšana šīm NVO;

300.  aicina Komisiju tiem komisāriem, kuri ir bijuši amatā mazāk nekā divus gadus, pārejas pabalstu nemaksāt ilgāk kā viņu komisāra amatā nostrādāto laiku;

301.  uzskata, ka krīzes un vispārējas budžeta samazināšanas laikā izdevumi par Savienības darbinieku izbraukuma sanāksmēm būtu jāsamazina un šādas darbības pēc iespējas jāveic iestāžu telpās, jo to rezultātā gūtā pievienotā vērtība neattaisno tik lielas izmaksas;

302.  pauž bažas par to, ka maz sieviešu ieņem atbildīgus amatus Komisijā; aicina Komisiju cik drīz vien iespējams sākt īstenot iespēju vienlīdzības plānu, lai novērstu šo nelīdzsvarotību, jo īpaši vadības līmenī;

Rezultātu iegūšana no Savienības budžeta

303.  pauž nožēlu, ka, neskatoties uz zināmiem panākumiem, par kuriem ziņo Revīzijas palāta(132), LESD 318. pantā paredzētais ceturtais novērtējuma ziņojums vēl arvien nav uzskatāms par lietderīgu ieguldījumu budžeta izpildes apstiprināšanas procesā, lai gan saskaņā ar LESD tam vajadzētu būt daļai no pierādījumiem, kad Parlaments katru gadu sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi; pauž bažas, ka liela problēma saistībā ar Savienības budžetu ir nepietiekama uzmanība, kas tiek pievērsta rezultātu sasniegšanai;

304.  atzīmē — 2013. gada pārskatā Revīzijas palāta secina, ka dalībvalstis, izvēloties projektus saskaņā ar dalītu pārvaldību, vispirms pievēršas nepieciešamībai iztērēt pieejamos Savienības līdzekļus, nevis rezultātiem, ko tādējādi izdosies sasniegt; prasa mainīt šo motivāciju un ieviest labu rezultātu sasniegšanas kultūru, sasaukt neatkarīgu augsta līmeņa darba grupu (ieskaitot akadēmisko aprindu pārstāvjus) jautājumā par Savienības budžeta izmantošanas rezultātiem, lai sagatavotu ieteikumus strukturālai virzībai no līdzekļu tērēšanas uz labu rezultātu sasniegšanu, kas tiktu pamatota ar novērtējumu par Savienības pievienoto vērtību, vienlaikus nodrošinot atbilstību noteikumiem; uzskata, ka šādas augsta līmeņa darba grupas secinājumiem vajadzētu būt pieejamiem savlaicīgi pirms pašreizējās DFS termiņa vidusposma pārskata un tiem vajadzētu kļūt par pamatu jaunajam DFS plānošanas periodam;

305.  atkārtoti pieprasa, lai Komisijas ģenerāldirektorāti savos pārvaldības plānos definētu ierobežotu skaitu vienkārši sasniedzamu mērķu, kuri atbilst Revīzijas palātas prasībām attiecībā uz aktualitāti, salīdzināmību un uzticamību un ir saistīti ar stratēģijas "Eiropa 2020" svarīgākajiem mērķiem, lai tie ziņo par saviem sasniegumiem gada darbības pārskatu nodaļā "Politikas sasniegumi", un lai Komisija uz šā pamata pieņemtu novērtējuma ziņojumu par Savienības finansēm, kā paredzēts LESD 318. pantā;

306.  prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību izdevies sasniegt ar ieguldījumu plānu EUR 315 miljardu apjomā, par kuru Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker 2014. gada 26. novembrī paziņoja Parlamenta plenārsēdē;

307.  prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut kopīgi ar Eiropas Investīciju banku sagatavotu analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus izdevies sasniegt ar izaugsmes un nodarbinātības plānu EUR 120 miljardu apjomā, ko Eiropadome pieņēma savā 2012. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē;

308.  prasa, lai Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas iekšējā organizācijā tiktu ņemts vērā tas, ka Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģija nav balstīta uz katra ģenerāldirektorāta atsevišķi īstenotiem pasākumiem, bet gan ietver septiņas pārnozaru pamatiniciatīvas, kuras vairāki ģenerāldirektorāti īsteno kopīgi; prasa, lai šā mērķa dēļ Komisijas iekšienē nepieciešamā koordinācija un sadarbība neradītu jaunas birokrātijas formas un papildu administratīvo slogu;

309.  aicina Komisiju pārvaldīt savu budžetu tā, lai neveidotos tematisko politikas jomu pārklāšanās un dublēšanās starp tās dažādajiem ģenerāldirektorātiem ar līdzīgām vai gandrīz identiskām atbildības jomām;

310.  uzskata, ka ilgtspējas ietekmes novērtēšanas pētījumu koncepcija/ideja ir jāpiemēro visiem finanšu atbalsta veidiem, un ne tikai Komisijas izdevumiem, bet visās Eiropas Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās; uzskata, ka nebūtu pieļaujami un atļaujami tādi izdevumi, par kuriem ir negatīvs ietekmes novērtēšanas pētījuma/analīzes atzinums;

311.  prasa Komisijai līdz 2015. gada septembrim Parlamenta kompetentajai komitejai iesniedz visaptverošu pārskatu par savu darbību, lai veicinātu plašākas sabiedrības iesaistīšanos ziņošanā;

Izpildaģentūras

312.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar revīzijas ziņojumu par Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras gada pārskatiem(133), šī aģentūra neveic pietiekamas ex ante pārbaudes par savu telpu izmaksām, par kurām rēķinus sagatavo ēkas apsaimniekotājs, un tāpēc izpildaģentūra līdz 2013. gada beigām bija nepamatoti samaksājusi un nebija prasījusi atmaksāt PVN — kopā EUR 113 513; norāda, ka izpildaģentūrai nebija pieejama lielākā daļa pakārtoto līgumu, rēķinu un kvīšu; norāda uz augsto pārnesto apropriāciju līmeni II sadaļā (27 % jeb EUR 666 119), kas rada jautājumus par šīs izpildaģentūras pareizu finanšu pārvaldību;

Tabakas kontrabanda

313.  atgādina, ka rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par 2012. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, Parlaments Komisijai prasīja novērtēt spēkā esošos nolīgumus ar četriem tabakas uzņēmumiem (Philip Morris International Corporation Inc. (PMI), Japan Tobacco International Corporation, British American Tobacco Corporation un Imperial Tobacco Corporation); atzīmē, ka slēgtā uzklausīšanā par šo jautājumu Komisija apņēmās līdz 2015. gada maijam iesniegt novērtējumu par gūto pieredzi saistībā ar nolīgumu ar PMI, kura darbības termiņš drīz beigsies.

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (4) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0119. (8) OV L 66, 8.3.2013. (9) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (10) OV C 408, 15.11.2014., 39. lpp. (11) OV C 442, 10.12.2014., 67. lpp. (12) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (13) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (14) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (15) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (16) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (17) OV L 101, 21.4.2009., 26. lpp. (18) OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp (19) OV L 66, 8.3.2013. (20) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (21) OV C 408, 15.11.2014., 6. lpp. (22) OV C 442, 10.12.2014., 74. lpp. (23) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (24) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (25) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (26) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (27) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (28) OV L 5, 9.1.2004., 85. lpp. (29) OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp. (30) OV L 66, 8.3.2013. (31) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (32) OV C 408, 15.11.2014., 5. lpp. (33) OV C 442, 10.12.2014., 83. lpp. (34) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (35) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (36) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (37) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (38) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (39) OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp. (40) OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp. (41) OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp. (42) OV L 66, 8.3.2013. (43) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (44) OV C 442, 10.12.2014., 240. lpp. (45) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (46) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (47) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (48) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (49) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (50) OV L 9, 12.1.2008., 15. lpp. (51) OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp (52) OV L 66, 8.3.2013. (53) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (54) OV C 408, 15.11.2014., 40. lpp. (55) OV C 442, 10.12.2014., 351. lpp (56) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (57) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (58) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (59) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (60) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (61) OV L 11, 15.1.2008., 9. lpp. (62) OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp. (63) OV L 66, 8.3.2013. (64) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (65) OV C 408, 15.11.2014., 41. lpp. (66) OV C 442, 10.12.2014., 358. lpp. (67) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (68) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (69) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (70) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (71) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (72) OV L 32, 6.2.2007., 88. lpp. (73) OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp. (74) OV L 66, 8.3.2013. (75) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (76) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (77) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (78) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (79) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (80) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (81) Sk.Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2013, 93.–97. punkts. (82) Sk.iepriekšminēto Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Revīzijas palātas īpašiem ziņojumiem saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, 1. daļu. (83) Sk.Komisijas 2014. gada 29. septembra paziņojumu par ES budžeta aizsardzību līdz 2013. gada beigām (COM(2014)0618), 11. lpp. (84) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 1.14. punktu. (85) Sk.5.2. tabulu iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā COM(2014)0618 — atskaitījumi kohēzijas jomā (EUR 775 miljoni), atgūtie maksājumi lauku attīstības jomā (EUR 129 miljoni) un finanšu korekcijas, kas veiktas, atbrīvojoties no saistībām / veicot atskaitīšanu slēgšanas brīdī kohēzijas politikas jomā (EUR 494 miljoni) vai citās ar lauksaimniecību un kohēziju nesaistītās politikas jomās (EUR 1 miljons). (86) Sk.7.2. tabulu iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā COM(2014)0618. (87) Komisijas 2014. gada 11. jūnija paziņojums „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2013. gadā” COM(2014)0342), 14. lpp. — maksimālā riskam pakļautā summa visiem 2013. gada izdevumiem (ES un EAF bud˛ets). (88) Kopsavilkuma pārskata 1. pielikumā riskam pakļautās summas definētas kā to darījumu daļas vērtība, kuri nav uzskatāmi par pilnīgi atbilstošiem piemērojamajām likumiskajām un līgumiskajām prasībām pēc tam, kad ir piemēroti visi kontroles mehānismi (koriģējošie pasākumi), kuru mērķis ir mazināt noteikumu neievērošanas risku. (89) No minētajiem EUR 322 miljardiem EUR 222 miljardi ir nenokārtotās budžeta saistības un EUR 99 miljardi — bilancē norādītās saistības, kuras nav segtas ar nenokārtotām budžeta saistībām. (90) Revīzijas palātas priekšsēdētāja Vítor Manuel da Silva Caldeira sniegtā informācija, iepazīstinot ar Revīzijas palātas gada pārskatiem CONT komitejas 2014. gada 5. novembra sanāksmē. (91) Turpat. (92) Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Kristalina Georgieva sniegtā informācija budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā. (93) Sk.Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2014. (94) COM(2013)0362. (95) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 2.11. punktu un Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2013 (2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) „Nacionālā kopienākuma (NKI) datu precizitāte: strukturētāka un mērķtiecīgāka pieeja uzlabotu Komisijas veikto pārbaužu efektivitāti”. (96) Jacek Dominik paziņojums par dalībvalstu nacionālā kopienākuma pārskatīšanu 2014. gada 27. oktobra paziņojumā presei (Briselē), pēdējais teikums. (97) Atzinums Nr. 7/2014 par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV C 459, 19.12.2014., 1. lpp.). (98) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0078. (99) Sk.Revīzijas palātas izstrādāto vispārējā stāvokļa apskatu , 2014., 67. lpp. (100) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013, 608. lpp.). (101) Komisāra Phil Hogan 2014. gada 8. decembrī iesniegtie orientējošie dati par atbalsta, kas saņemts saistībā ar ražotājiem izmaksāto tiešo atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, sadalījumu pa atbalsta lieluma kategorijām. (102) Kļūdu biežums ir palielinājies diezgan ievērojami — no 41 % 2012. gadā līdz 61 % 2013. gadā. (103) Saskaņā ar Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem („Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp) dažos reģionos ir atļauts piešķirt pagaidu atbalstu, lai palīdzētu ražotājiem, kuri vēlas iegūt ražotāju organizācijas statusu, veidot ražotāju grupas; šo finansējumu var daļēji kompensēt no ES līdzekļiem, un tas tiek pārtraukts, tiklīdz ražotāju grupa ir atzīta par ražotāju organizāciju. (104) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 43. punktu. (105) Sk.Komisijas atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 11, komisāra uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī. (106) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 3.23. punktu un turpmākos punktus. (107) Sk.DG AGRI 2013. gada darbības pārskatu, 10. pielikums, 51. tabula: . (108) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 4.25. punktu. (109) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 4.27. punktu. (110) Sk.atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 12, komisāra uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī. (111) Sk.Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 23/2014 "Kļūdas saistībā ar izdevumiem lauku attīstības jomā", 10. lpp.: 8,2 % ir trīs gadu vidējais rādītājs, zemākā robežvērtība ir 6,1 % un augstākā — 10,3 %. Vidējo līmeni veido 8,4 % 2011. gadā, 8,3 % 2012. gadā un 7,9 % 2013. gadā. (112) Sk.Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 23/2014, 22.–24. lpp. (113) Revīzijas palātas locekles Rasa Budbergyte paziņojums, komisāra Phil Hogan uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī. (114) Sk.atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 12, komisāra uzklausīšana CONT komitejā 2014. gada 1. decembrī. (115) Sk.DG AGRI 2013. gada darbības pārskatu, 2.1.24. tabula. (116) Sk.Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 20/2014, 68. punkts. (117) Sk.DG REGIO 2013. gada darbības pārskatu, Pielikums, 41. lpp. (118) Sk.DG REGIO 2013. gada darbības pārskatu, Pielikums, 42. lpp. (119) Sk.DG REGIO 2013. gada darbības pārskatu, Pielikums, 43. lpp. (120) Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (OV L 138, 13.5.2014., 5. lpp.). (121) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.). (122) Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). (123) COM(2015)0118. (124) P7_TA(2014)0288, 139. un sekojošie punkti. (125) pauž nožēlu, ka labākajā gadījumā par daļēji uzticamām atzītas šādas 73 PKS dalībvalstīs (iezīmēta oranžas krāsu skalā no zaļas līdz dzeltenai, oranžai un sarkanai): Foralberga (AT), Vīne (AT), Štīrija (AT), Tirole (AT), Brisele (BE), reģionālā attīstība (BG), vide (BG), uzņēmējdarbība un inovācija (CZ), ROP NUTS II Ziemeļaustrumi (CZ ), ROP NUTS II Silēzija (CZ), integrētas DP (CZ), Meklenburga (DE), Meklenburga Rietumpomerānija (DE), Saksija–Anhalte, Brēmene (DE), Ziemeļreina–Vestfālene (DE), EK ENV (EE), Atika (EL), Rietumgrieķija (EL), Maķedonija–Trāķija (EL), Tesālija–kontinentālā Grieķija–Epirusa (EL), Krēta un Egejas jūras salas (EL), Mursija (ES), Meliļa (ES), Seūta (ES) Astūrija (ES), Galisija (ES), Estremadūra (ES), Kastīlija–Lamanča (ES), Andalūzija (ES), Kohēzijas fonds (ES), Kantabrija (ES), Basku reģions (ES), Navara (ES), Madride (ES), Larjoha (ES), Katalonija (ES), Baleāru salas (ES), Aragona (ES), Kastīlija–Leona (ES), Valensijas reģions (ES), Kanāriju salas (ES), pētniecība, attīstība un inovācija uzņēmējdarbībai (ES), ekonomiskā attīstība (HU), vides enerģija (HU), Rietumpanonija (HU), Dienvidalfelda (HU), Vidusaizdonava (HU), Ziemeļungārija (HU), transports (HU), Ziemeļalfelda (HU), Dienvidaizdonava (HU), Centrālā Ungārija (HU), Adrija (Pirmspievienošanās palīdzības instruments, IPA), Meklenburga–Rietumpomerānija / Brandenburga–Polija (Eiropas teritoriālā sadarbība – ETC), Flandrijas un Nīderlandes robežas reģions (ETC), tīkli un mobilitāte (IT), pētniecība (IT), drošība (IT), Kalabrija (IT), Apūlija (IT), Sicīlija (IT), Basilikata (IT), Sardīnija (IT), infrastruktūra un vide (PL ), Austrumpolijas attīstība (PL), informācijas sabiedrība (SK), vide (SK), reģionālās DP (SK), transports (SK), veselība (SK), konkurētspēja un ekonomikas izaugsme (SK), tehniskā palīdzība (SK), pētniecība un attīstība (SK). (126) Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Romu situācija 11 ES dalībvalstīs, Luksemburga, 2012. (127) Sk. 2013. gada darbības pārskata 197. lpp. (128) a.b.c.d.e.f.g.h.i.KPI "20 neattiecināmas summas"KPI 1 "Finanšu prognožu izpilde — maksājumi"KPI 2 "Finanšu prognožu izpilde — līgumi"KPI 4 "Nesamaksāto saistību apguves spēja"KPI 18 "EAMR periodā apmeklēto projektu procentuālā daļa"KPI 21 "Gada revīzijas plāna īstenošana — N gads (2013)"KPI 22 "Gada revīzijas plāna īstenošana — N-1 gads (2012)"KPI 23 "Gada revīzijas plāna īstenošana — N-2 gads (2011)"KPI 26 "Revīzijā konstatēto neattiecināmo summu atguve vai pamatošana" (129) UNHCR ģenerālinspektora birojs, izmeklēšanas ziņojums INQ/04/005, Ženēva, 2005. gada 12. maijs. (130) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.). (131) Padomes 2004. gada 22. marta Regula (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 27.4.2004., 1. lpp.). (132) Sk.Revīzijas palātas 2013. gada pārskata 10.24. punktu. (133) Sk.Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (iepriekš — Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2013. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildes (OV C 442, 10.12.2014., 358. lpp.), 11. līdz 13. punkts.

Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (2014/2140(DEC))

P8_TA(2015)0119 A8-0067/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8-0140/2014)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija(5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2013. finanšu gada budžeta izpildi (05303/2015 – C8-0053/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(7) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0067/2015),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principus;

B.  tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.  tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā 2015. gada 29. aprīļa lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

I daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 11/2013 „Nacionālā kopienākuma (NKI) datu precizitāte: strukturētāka un mērķtiecīgāka pieeja uzlabotu Komisijas veikto pārbaužu efektivitāti”

1.  aicina Komisiju veikt strukturētu un dokumentētu analīzi, kurā ņem vērā izmaksas un ieguvumus, lai varētu plānot pārbaudes un noteikt prioritātes īpašās jomās vai attiecībā uz apkopošanas (pastarpinātajiem) procesiem; uzskata, ka šādā analīzē būtu jāņem vērā riski, kas saistīti ar nacionālo kontu apkopošanu dalībvalstīs, un NKI sastāvdaļu relatīvais apmērs kopējā ekonomikā; uzskata, ka šā riska novērtējuma pamatā vajadzētu būt visiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem datiem, kas pieejami visās Eurostat nodaļās, un vairāk uzmanības jāpievērš apkopošanas procedūrām, kas aprakstītas NKI uzskaitījumos un dalībvalstu jaunākajos NKI kvalitātes ziņojumos;

2.  aicina Komisiju saīsināt pārbaudes cikla laiku, lai ierobežotu vispārējo atrunu izmantošanu; uzskata, ka šādas atrunas būtu jānosaka tikai izņēmuma gadījumos, kad pastāv liels risks, ka ES finansiālās intereses nav aizsargātas, piemēram, ja dalībvalsts pārbaudes cikla laikā vai periodiski veic būtiskas izmaiņas;

3.  aicina Eurostat skaidri un savlaicīgi ziņot NKI komitejai par gadījumiem, kad ir paredzēts piemērot izmaksu un ieguvumu principu;

4.  cer, ka Komisijas pārbaudes procesā būs iekļauts strukturēts un dokumentēts kvalitatīvs riska novērtējums attiecībā uz NKI uzskaitījumos aprakstītajām apkopošanas procedūrām un būtisko un riskanto NKI sastāvdaļu padziļinātas pārbaudes; uzskata, ka NKI sastāvdaļas, kurām jāveic padziļināta pārbaude, būtu jāatlasa saskaņā ar 1. ieteikumā aprakstīto izmaksu un ieguvumu analīzi; uzskata, ka padziļinātas pārbaudes tvērumam un mērķiem vajadzētu būt plašākiem, nekā tie ir tiešajā pārbaudē, kuru Eurostat veica pēdējā pārbaudes ciklā;

5.  aicina Komisiju, veicot pārbaudes, vairāk uzmanības pievērst dalībvalstu NKI datu pilnīgumam un tam, kā ir piemērotas salīdzinošās aplēses procedūras, lai nacionālajos kontos iekļautu arī datus par ēnu ekonomiku; aicina Eurostat pārbaudīt, vai visas dalībvalstis ievēro Komisijas pamatnostādnes, un veikt atbilstošas darbības, lai šis aspekts dalībvalstīs tiktu ņemts vērā salīdzinošā veidā;

6.  aicina Komisiju dokumentēt veiktās darbības, tostarp visu informāciju saistībā ar pārbaudēm, ko Eurostat veic, pamatojoties uz dokumentārām pārbaudēm un/vai valstu statistikas iestāžu (VSI) apmeklējumiem; uzskata, ka Eurostat kontroles lietām būtu jānodrošina iespēja vadībai viegli atrast atlasīto NKI sastāvdaļu pārbaužu rezultātus atbilstoši iekšējās kontroles standartiem (IKS);

7.  aicina Eurostat, ja tas iespējams, novērtēt rīcības punktu iespējamo ietekmi (skaitļos izsakāmiem apsvērumiem) un/vai apdraudēto summu (skaitļos neizsakāmiem apsvērumiem) un noteikt skaidrus būtiskuma kritērijus, lai noteiktu īpašās atrunas; uzskata, ka šiem kritērijiem vajadzētu būt kvalitatīviem vai kvantitatīviem; uzskata, ka atrunas parasti būtu jānosaka īpašām NKI sastāvdaļām saistībā ar rīcības punktiem, kurus VSI nav risinājušas noteiktajā laikā un kuriem varētu būt nozīmīga ietekme;

8.  aicina Eurostat labāk saskaņot to nodaļu darbu, kuras ir atbildīgas par pašu resursu vajadzībām izmantoto NKI datu pārbaudi, un citu nodaļu darbu, jo īpaši to, kuras ir saistītas ar nacionālajiem kontiem; uzskata, ka gadījumā, ja citu Eurostat nodaļu darbības var ietekmēt iekšzemes kopproduktu (IKP) un/vai NKI datu apkopošanu, būtu jākonsultējas ar NKI komiteju, un galīgais lēmums šajā jomā būtu jāpieņem Eurostat atbilstošā hierarhiskajā līmenī;

9.  aicina Eurostat uzlabot novērtējuma ziņojumus, lai sniegtu dalībvalstu NKI datu pilnīgu, pārredzamu un konsekventu novērtējumu; uzskata, ka NKI komitejas gada atzinumos būtu jāiekļauj skaidrs novērtējums par to, vai dalībvalstu NKI dati ir (vai nav) piemēroti izmantošanai pašu resursu vajadzībām, vai to sastāvdaļām būtu jāatbilst Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003(8) (NKI regula) prasībām un vai tie būtu pareizi jāizmanto budžeta procedūrā, kā noteikts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000(9) (Pašu resursu regula);

10.  uzskata, ka Budžeta ģenerāldirektorāta un Eurostat gada darbības pārskatos būtu jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par dalībvalstu NKI datu pārbaudēm un NKI pašu resursu pārvaldību; tādēļ aicina Komisiju noteikt prasības Eurostat regulāri ziņot par NKI datu pārbaužu rezultātiem, lai Budžeta ģenerāldirektorāts varētu gūt vajadzīgo pārliecību un to izmantot gada darbības pārskatu sagatavošanā;

II daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2013 „ES attīstības palīdzība Vidusāzijai”

11.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par ES attīstības palīdzību Vidusāzijai; pieņem zināšanai konstatējumus, secinājumus un ieteikumus un turpmāk tekstā izklāsta savas piezīmes un ieteikumus;

Vispārīgas piezīmes

12.  atzinīgi vērtē ziņojumā paustos apsvērumus, ka Komisijas Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir veicis nozīmīgus centienus sarežģītā ģeogrāfiskā un politiskā kontekstā;

13.  tomēr norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi, lai efektīvāk orientētu un izstrādātu Savienības attīstības stratēģijas, izmantojot atbilstīgus palīdzības veidus, tādējādi veicinot Savienības politisko mērķu atpazīstamību un ietekmi reģionālā līmenī;

14.  uzsver, ka Savienības iesaistīšanās mērogam un raksturam ir jābūt dažādotam un atkarīgam no izmērāma progresa demokratizācijas, cilvēktiesību, labas pārvaldības, ilgtspējīgas sociālekonomiskās attīstības, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā, vajadzības gadījumā sniedzot palīdzību šā progresa veicināšanā saskaņā ar pamatnostādnēm, kas ir līdzīgas Savienības kaimiņattiecību politikas principiem;

15.  uzskata, ka pastāvīgs Savienības atbalsts Vidusāzijas valstīm paredzētām programmām ir būtisks pārrobežu mehānisms reģiona valstu savstarpējās izpratnes un sadarbības veicināšanā;

16.  norāda, ka attīstības sadarbība ar Vidusāzijas valstīm var sniegt rezultātus tikai tad, ja šīs valstis ievēro starptautiskos standartus attiecībā uz demokrātiju, pārvaldību, tiesiskumu un cilvēktiesībām; turklāt uzsver, ka Savienība nedrīkst pakārtot attīstības sadarbību ekonomikas, enerģētikas vai drošības interesēm;

Turpmākie apsvērumi saistībā ar attīstības palīdzības plānošanu un īstenošanu nākotnē

17.  uzskata, ka turpmākās reģionālās programmas Komisijai jāizstrādā tā, lai tās nodrošinātu patiesu reģionālo dimensiju;

18.  prasa, lai Komisija koncentrēti novirzītu visu sniegto palīdzību nelielam jomu skaitam;

19.  norāda, ka turpmākā attīstības palīdzība ir jāpilnveido gan pastiprinot koordināciju Savienības iekšienē, gan aktīvāk sadarbojoties ar citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem un reģionālajiem dalībniekiem;

20.  stingri atbalsta to, lai visās Vidusāzijas valstīs tiktu atvērtas pilnībā funkcionējošas Savienības delegācijas, tādējādi nostiprinot Savienības klātbūtni un atpazīstamību reģionā un ilgtermiņa sadarbību un sasaisti ar visiem sabiedrības sektoriem, kā arī veicinot virzību uz dziļāku izpratni par tiesiskumu un cilvēktiesībām un to nostiprināšanu; uzskata, ka delegāciju klātbūtne būtiski atbalstīs attīstības palīdzības mērķu sasniegšanu;

21.  aicina Komisiju izveidot aprēķināšanas un ziņošanas sistēmu attiecībā uz kopējām administratīvām izmaksām saistībā ar attīstības palīdzības sniegšanu;

22.  prasa, lai Komisija noteiktu un piemērotu stingrus un objektīvi pārbaudāmus nosacījumus attiecībā uz ikvienu spēkā esošu budžeta atbalsta programmu, jo īpaši pienācīgu uzmanību veltot atbalstam, kas paredzēts korupcijas apkarošanas mehānismiem;

23.  atgādina, ka korupcija Vidusāzijas valstīs ir nopietna problēma; norāda, ka Transparency International korupcijas uztveres indeksā 2011. gadā tām tika piešķirts rādītājs mazāks nekā 28 no 100, un Kirgizstāna, Turkmenistāna, kā arī Uzbekistāna tika ierindotas starp pēdējiem 10 % no 182 apsekotajām valstīm;

24.  uzskata, ka šāda plaši izplatīta korupcija var negatīvi ietekmēt Komisijas reputāciju un samazināt atbalsta programmu efektivitāti;

25.  uzskata, ka lēmumi par piešķiršanu būtu jāpieņem, pamatojoties uz partnervalstu panākto progresu, nevis uz deklarēto apņemšanos īstenot reformas; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu politisko dialogu, kura pamatā būtu stimulējoša pieeja un pastāvīga nozares reformu un programmu uzraudzība, novērtējot darbību un rezultātu ilgtspējību;

26.  prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz Savienības un dalībvalstu vēstniecību piešķīrumiem, lai atbalstītu patiesi neatkarīgus nevalstiskos partnerus, tādējādi palīdzot tiem būt ietekmīgiem konsolidētas pilsoniskās sabiedrības veidošanā;

27.  prasa, lai Komisija uzlabotu programmu izstrādi un īstenošanu, ņemot vērā gūtās mācības un mainīgos apstākļus;

28.  prasa Komisijai ziņot par rezultātiem un ietekmi tā, lai būtu iespējams salīdzināt plānoto un sasniegto;

III daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 15/2013 „Vai programmas LIFE vides komponents ir bijis efektīvs?”

29.  uzsver, ka programmai LIFE ir jādarbojas kā izmaiņu katalizatoram politikas izstrādē un īstenošanā; uzsver, ka Komisijai ir jāizvirza skaidri, konkrēti, izmērāmi un sasniedzami mērķi projektiem, kas saņems finansējumu;

30.  uzsver, ka no programmas LIFE finansētajiem projektiem ir jāveicina konkrētu mērķu sasniegšana vairāk nekā vienā šīs programmas prioritārajā jomā; uzsver, ka jānovērš finansēto projektu izolētība un, gluži pretēji, šiem projektiem vēlams būt transnacionāliem, kā arī izmērāmā veidā jāveicina savu rezultātu izplatīšana, ilgtspējība un replicēšana citās dalībvalstīs;

31.  norāda, ka labāko projektu atlasi reizēm var traucēt dalībvalstu piešķīrumi; mudina dalībvalstis saglabāt ģeogrāfisko līdzsvaru, ierosinot integrētākus projektus, taču atkārto, ka līdzekļi pirmkārt būtu jāpiešķir, pamatojoties uz projektu nopelniem un novēršot tādu pieeju, kas varētu kaitēt projektu kvalitātei;

32.  norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kādā mērā attiecīgo projektu rezultātus būs iespējams izplatīt, saglabāt un replicēt; aicina Komisiju programmas mērķu sasniegšanas nolūkos noteikt skaidrus rādītājus, pēc kuriem novērtēt to, cik lielā mērā izvērtēto projektu rezultātus būs iespējams izplatīt, saglabāt un replicēt; mudina Komisiju pārbaudīt minēto mērķu sasniegšanu;

33.  aicina Komisiju uzlabot programmu pārvaldības instrumentus, lai novērstu atlases procedūru nepārredzamību; uzskata, ka tas nozīmē uzlabot projektu atlases novērtējuma veidlapas, ieviest detalizētus modeļus pieprasīto izmaksu novērtēšanai, īstenot pienācīgu projektu uzraudzību, ieviest atbilstošus un vienotus tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus un veikt rūpīgu projekta rezultātu uzraudzību;

IV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 16/2013 „Vienotās revīzijas (single audit) novērtējums un Komisijas paļaušanās uz dalībvalstu revīzijas iestāžu darbu kohēzijas jomā”

34.  uzsver ieguvumus efektivitātes jomā, kurus varētu gūt, izmantojot vienotu revīzijas ķēdi, balstītu uz kopējiem principiem un standartiem; mudina dalībvalstis, Komisiju un Revīzijas palātu turpināt centienus šajā jomā; uzskata, ka šādā vienotās revīzijas sistēmā būtu jāņem vērā arī programmu daudzgadu cikls;

35.  atgādina Komisijai Parlamenta komentārus(10) par Revīzijas palātas secinājumiem, kuri iekļauti gada pārskatā: „uzsver, ka Revīzijas palātas veikto revīziju rezultāti apliecina nepilnības izdevumu pirmā līmeņa pārbaudes pasākumu līmenī [dalībvalstīs]; norāda uz Revīzijas palātas viedokli, ka dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai vēl pirms izdevumu pareizības apliecināšanas Komisijai atklātu un izlabotu vienu vai vairākas kļūdas 56 % darījumu reģionālās politikas jomā, kuros bija kļūdas (skaitļos izsakāmas un/vai neizsakāmas)”; norāda, ka tieši tādēļ Parlaments atbalstīja Reģionālās attīstības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora formulēto atrunu attiecībā uz ERAF/ Kohēzijas fonda/ IPA pārvaldības un kontroles sistēmām 2007.–2013. gada plānošanas periodā 17 dalībvalstīs (72 programmās) un pieprasīja ātri rīkoties;

36.  tādēļ joprojām uzskata, ka dalībvalstīm jābūt daudz modrākām struktūrfondu pārvaldīšanā;

37.  šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi ieviest valstu deklarācijas, kas tiktu parakstītas pienācīgā — vēlams, politiskā — līmenī, un par pamatu izmantot ikgadējās pārvaldības deklarācijas (Finanšu regulas 59. panta 5. punkts);

38.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2009. gada Komisija ir veikusi plašas revīzijas uz vietas, lai pārbaudītu revīzijas iestāžu darbu; norāda, ka tā ir veikusi 269 revīzijas un pārbaudījusi attiecīgi 47 un 84 revīzijas iestādes saistībā ar ERAF un ESF; norāda, ka minētās revīzijas aptvēra attiecīgi aptuveni 96 % un 99 % no kopējiem piešķīrumiem; uzskata, ka finansēšanas periodā Komisijai vismaz vienu reizi ir jāpārbauda visas darbības programmas;

39.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pārtrauc vai aptur maksājumus gadījumos, kad kļūdu līmenis pārsniedz 2 % būtiskuma slieksni; uzskata, ka tie ir lietderīgi instrumenti Savienības finansiālo interešu aizsardzībai, un pauž pārliecību, ka Komisijai galvenā uzmanība revīzijas jomā būtu jāpievērš slikto rezultātu uzrādītājiem;

40.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai pietiekami detalizēta informācija par savām revīzijām;

41.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai veikt atbilstošus pasākumus, lai revīzijas iestāžu rīcībā būtu stabils un saistošs metodoloģiskais satvars, kas nodrošinātu to, ka Savienības izdevumus visās dalībvalstīs pārbauda saskaņā ar vienādiem standartiem un ka paziņotie rezultāti ir precīzi;

42.  ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija 2013. gada 13. decembrī iesniedza paziņojumu par neto finanšu korekciju piemērošanu dalībvalstīm saskaņā ar lauksaimniecības un kohēzijas politiku (COM(2013)0934); tomēr uzsver — tas, vai jaunā instrumenta izmantošanas rezultātā tiks izdarīts vairāk neto korekciju un tādējādi samazināts kļūdu īpatsvars kohēzijas politikā, būs atkarīgs no daudziem faktoriem;

43.  aicina Revīzijas palātu un Komisiju izstrādāt tādu revīzijas instrumentu, ar kura palīdzību, no vienas puses, ik gadu tiktu reģistrētas kļūdas un pārkāpumi un, no otras puses, vienlaikus tiktu ņemta vērā finanšu korekcija attiecīgajā plānošanas periodā;

44.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2013. gada septembrī atjaunināja ceļvedi vienotās revīzijas principa īstenošanai un pareizas īstenošanas uzraudzībai, kura ievērošana dalībvalstīm ļautu iegūt vienotās revīzijas statusu; pieprasa šā dokumenta kopiju;

45.  apzinās, ka izdevumu kontrole varētu radīt administratīvu slogu; uzskata, ka pārskatatbildības pienākums nedrīkst potenciālajiem līdzekļu saņēmējiem laupīt drosmi iesniegt pieteikumu finanšu palīdzības saņemšanai;

V daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 17/2013 „ES finansējums klimata jomā kā daļa no ārējā atbalsta”

46.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu, kurā analizēts Savienības finansējums klimata jomā kā daļa no ārējā atbalsta, uzskatot šo ziņojumu par nozīmīgu ieguldījumu vispārējā politiskajā un finanšu jautājumiem veltītajā diskusijā par Savienības politiku un diplomātiju klimata jomā; pieņem zināšanai konstatējumus, secinājumus un ieteikumus un turpmāk tekstā izklāsta savas piezīmes un ieteikumus;

Vispārīgas piezīmes

47.  atzinīgi vērtē ziņojuma konstatējumus, kas liecina, ka Komisija ir labi pārvaldījusi ar klimatu saistītos Savienības izdevumus no Savienības budžeta un Eiropas Attīstības fondus (EAF);

48.  atzinīgi vērtē arī Komisijas un dalībvalstu sākto darbu kopīgu Savienības standartu izstrādē klimata jautājumiem paredzētā publiskā finansējuma pārraudzībai, ziņojumu sniegšanai un pārbaudēm;

49.  atkārtoti pauž Parlamenta nostāju, kuru Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā ir ņēmusi vērā, proti, ka finansējums klimata pasākumiem ir jāparedz papildus izvirzītajam 0,7 % mērķim; pauž nožēlu par to, ka sarunās par attīstības sadarbības instrumentu (ASI) netika apstiprināta Parlamenta iecerētā papildu finansējuma koncepcija;

50.  tomēr norāda, ka ir nepieciešams, lai Komisija uzņemtos pietiekami vadošu lomu, tiecoties palielināt savu starptautisko ietekmi, un lai tā konsolidētu instrumentus pamatnosacījumu izveidei attiecībā uz Savienības diplomātiju klimata un vides jomā turpmākajos gados, jo īpaši nepieciešams sasniegt ar klimatu saistītos ASI mērķrādītājus, kas tika pieņemti 2013. gada decembrī un paredz, ka „būtu jāveicina tas, ka tiek īstenots mērķis par vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīšanu zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, un programmai „Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” vismaz 25 % no sava finansējuma būtu jāizmanto, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus” (ASI 20. apsvērums); norāda, ka ASI IV pielikumā ir arī noteikts, ka programmā „Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” 27 % finansējuma tiks piešķirti jomā „Vide un klimata pārmaiņas” un ka vismaz 50 % no šīs programmas finansējuma būs veltīti ar klimata pārmaiņām un vidi saistītiem mērķiem;

51.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2011. gada aptuveni 40 valstis ir apņēmušās uzlabot ES kopīgo plānošanu; tomēr norāda, ka joprojām ir ievērojami jāuzlabo Komisijas un dalībvalstu koordinācija jaunattīstības valstīm paredzētā klimata finansējuma jomā, ne tikai lai izpildītu 2020. gadam izvirzīto apņemšanos, bet arī lai ļautu Savienībai saglabāt līdera lomu klimata pasākumu ziņā un apkarotu korupciju jaunattīstības valstīs;

52.  atkārtoti pauž Parlamenta atbalstu kopīgai plānošanai un atzinību par ievērojamo progresu šajā jautājumā; cer, ka Komisija pildīs solījumu atkārtoti apspriesties ar Parlamentu, ja šādas plānošanas dēļ tiks ieviestas izmaiņas ASI plānošanā;

53.  pieņem zināšanai 2014. gada 3. jūlijā publicētajā Komisijas dienestu darba dokumentā „Komisijas pārskatatbildības ziņojums par attīstības finansējumu” (kura I daļā ietverta nodaļa „Klimata jomas finansējums” ar informāciju par Savienības finansējumu klimata jomā) sniegtos skaidrojumus par grūtībām finansējuma izsekošanā un ziņojumu sniegšanā, kuras saistītas ar atšķirīgu ziņošanas praksi dalībvalstīs; atzīmē, ka ziņojumā atkārtoti norādīts, ka Savienības un dalībvalstis tūlītēja finansējuma veidā darījušas pieejamus EUR 7,3 miljardus, un mudināts panākt turpmākus uzlabojumus ziņojumu sniegšanā par attīstības palīdzības ietekmi un rezultātiem;

Turpmākā virzība

54.  prasa gadījumos, kad līdzekļi, tostarp klimata jomas finansējums, tiek novirzīti kā budžeta atbalsts, vairāk iezīmēt tos konkrētām nozarēm un visumā palielināt līdzekļu izmantojuma pārredzamību;

55.  uzskata, ka Komisijai un EĀDD būtu jānostiprina sava komunikācijas politika gan attiecībā uz globālā mērogā sniegtu atbalstu, gan atbalstu atsevišķām saņēmējvalstīm, un jāatspoguļo Savienības vērtības;

56.  atzīst, ka korupcija joprojām ir būtisks šķērslis klimata jomas finansējuma efektivitātei, un mudina Komisiju pastiprināt centienus darbā ar attīstības jomas partneriem, risinot korupcijas apkarošanas jautājumus;

57.  prasa Komisijai iesniegt Padomei priekšlikumu ceļvedim par to, kā palielināt finansējumu klimata jomā tā, lai sasniegtu 2020. gadam izvirzīto mērķi, ko paredz Kopenhāgenas vienošanās, turklāt šajā ceļvedī definējot jēdzienu „privātais finansējums”;

58.  prasa Komisijai veikt Pasaules klimata pārmaiņu alianses neatkarīgu novērtējumu, kas ietvertu analīzi par to, kāpēc vairākums dalībvalstu nevēlas to līdzfinansēt;

59.  aicina Komisiju un EĀDD ziņot par to, kādā apmērā attīstības palīdzības jomā tiek īstenots Savienības mērķis laikā no 2014. līdz 2020. gadam atvēlēt ar klimatu saistītām darbībām 20 % Savienības budžeta un EAF, tostarp precizējot, par kādām summām ir uzņemtas saistības un kādas summas ir izmaksātas;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013(11) (Pārraudzības mehānisma regula), vienoties par kopējiem pārraudzības, ziņojumu un pārbaužu standartiem, īpaši attiecībā uz jēdzienu „jauns un papildu [finansējums]”, Rio politikas rādītāju piemērošanu un ziņojumiem par klimata jomas finansējuma izmaksāšanu;

61.  aicina Komisiju un dalībvalstis intensīvāk sadarboties, piemērojot klimata jomas finansējumam ES Rīcības kodeksu attiecībā uz darba dalīšanu, īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu par katras valsts piešķīrumiem, kopīgo plānošanu un korupcijas, kas apdraud klimata jomas finansējumu, novēršanu un apkarošanu;

VI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 18/2013 „Dalībvalstu lauksaimniecības izdevumu pārbaudēs iegūto rezultātu ticamība”

62.  pieņem zināšanai, ka īpašajā ziņojumā Nr. 18/2013 skatītās sistēmas ir mainītas ar jaunajām kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) regulām, paredzot vairāk pienākumu apliecinātājiestādēm dalībvalstīs izdevumu likumības un pareizības un Komisijai paziņojamo kontroles rezultātu pārbaudes jomā;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas nepārtrauktos centienus KLP vienkāršot; cer, ka, vienkāršojot attiecināmības kritērijus, kļūs vienkāršāki arī noteikumi par kontroli, un tas var palīdzēt panākt mazāku kļūdu īpatsvaru;

64.  atgādina Komisijai, ka tai ir jānodrošina, ka pieredzētās problēmas neatkārtojas; atgādina, ka Revīzijas palātas 2012. gada pārskatā iekļautie konstatējumi bija šādi:

65.  uzsver, ka Parlaments 2014. gada 3. aprīlī atbalstīja Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora atrunu, kas iekļauta minētā ģenerāldirektorāta 2012. gada darbības pārskatā attiecībā uz Komisija un Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem zemes atbilstībā noteiktajiem kritērijiem; atgādina, ka Parlaments īpaši prasīja pastāvīgās ganības pienācīgi reģistrēt zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) un to, lai Komisija tam reizi sešos mēnešos sniegtu informāciju par šajā jomā paveikto;

66.  prasa Komisijai un dalībvalstīm nekavējoties veikt koriģējošus pasākumus gadījumos, kad tiek konstatēts, ka pārvaldības un kontroles sistēmas un/vai IAKS datubāzes ir nepilnīgas vai novecojušas;

67.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem, un ka šādas pārbaudes ir pietiekami kvalitatīvas, lai ticami un saskaņoti noteiktu kritērijiem atbilstošās platības;

68.  mudina Komisiju nodrošināt, ka maksājumu aģentūru un apliecinātājiestāžu darbam ir tāda koncepcija un kvalitāte, lai uz to varētu paļauties, veicot pakārtoto darījumu likumības un pareizības novērtējumu; uzsver — lai to panāktu, Komisijai būtu jācenšas sasniegt mērķis par vienotu revīzijas stratēģiju KLP kontroles sistēmai;

69.  atzinīgi vērtē izmaiņas pieejā, ko Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts 2012. gadā izmantoja atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanai attiecībā uz atsaistītajiem platībmaksājumiem, jo saskaņā ar jauno pieeju tiek ņemts vērā tas, ka pārbaužu rezultātā iegūtos statistikas datus, maksātājaģentūru direktoru deklarācijas un apliecinātājiestāžu darbu var ietekmēt trūkumi, tādējādi ietekmējot to ticamību; prasa jaunajā finansēšanas periodā Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā šo jauno pieeju attiecināt uz visiem KLP izdevumiem;

70.  atgādina Komisijai, ka tas atbalstīja Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatā iekļauto atrunu attiecībā uz visiem ELFLA 2012. gada izdevumiem un ka šīs atrunas pamatā ir šaubas par kontroļu kvalitāti dažās dalībvalstīs, kā arī par Revīzijas palātas paziņoto kļūdu īpatsvaru;

71.  aicina dalībvalstis efektīvi veikt paredzētās administratīvās pārbaudes, izmantojot visu attiecīgo maksātājaģentūrām pieejamo informāciju, jo šādā veidā var atklāt un koriģēt lielāko daļu kļūdu;

72.  aicina Komisiju un dalībvalstis galveno uzmanību pievērst kontroļu izmaksu efektivitātei, ņemot vērā to, cik tas ir svarīgi, konkrētāk, vēl vairāk veikt uz risku pamatotas kontroles;

73.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tās apstiprinātājiestādes un revīzijas iestādes lauku attīstības jomā vienādi piemēro un ievēro vienotos standartus un procedūras;

VII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 1/2014 „ES atbalstīto sabiedriskā pilsētas transporta projektu efektivitāte”

74.  uzsver, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ir vienīgais svarīgākais resurss Savienības finansējumam pilsētu mobilitātes projektiem un ka šādi projekti ir ne tikai būtiski piekļuvei dažādām pilsētu teritorijām mazāk attīstītajos Savienības reģionos, bet tiem ir arī svarīgi sociāli un vides aspekti Savienības pilsoņu dzīves līmeņa kvalitātes nodrošināšanā;

75.  uzsver, ka nepārtraukts Savienības finanšu atbalsts kļūst arvien svarīgāks, īpaši ņemot vērā pilsētu pieaugošās izplešanās negatīvo ietekmi un izredzes, ka pilsētu iedzīvotāju skaits turpmāk nepārtraukti palielināsies;

76.  uzsver — tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka pilsētu mobilitātes projektu izpildei jābūt atbildīgai, efektīvai un lietderīgai gan no Komisijas, gan no dalībvalstu puses, panākot konkrētus rezultātus un nevis vienkārši apgūstot pieejamos līdzekļus;

77.  apzinoties subsidiaritātes principa ievērošanas nepieciešamību, atkārto dalībvalstīm adresēto aicinājumu, kas izteikts Komisijas 2013. gada 17. decembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālajai komitejai un Reģionu komitejai „Kopīgiem spēkiem virzībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu mobilitāti pilsētās” (COM(2013)0913):

78.  aicina Komisiju un dalībvalstu iestādes, ņemot vērā finanšu krīzes negatīvo ietekmi uz transporta sistēmu lietošanu, lielāku uzmanību pievērst uzdevumiem, mērķiem un rādītājiem, īpaši tiem, kas norādīti pieteikumu veidlapās projektiem, lai identificētu potenciālos riskus un nodrošinātos pret jebkādu optimisma radītu neobjektivitāti turpmākajos projektos, kā arī izvairītos no jebkādas projekta izpildes termiņa un izmaksu pārsniegšanas, kas minēta īpašajā ziņojumā;

79.  mudina Komisiju veikt pilsētu transporta projektu aptuvenā budžeta rūpīgāku izmaksu un ieguvumu analīzi un īstenot paraugprakses apmaiņu ar dalībvalstīm, kā arī sekmēt šādu apmaiņu starp dalībvalstīm, tādējādi atbalstot iestādes to projektu veiksmīgā izpildē, kurus Komisija neapstiprina;

80.  uzstāj, lai Komisija mudinātu dalībvalstis izmantot JASPERS (kopīga palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) iniciatīvu un lai tā pilnībā izmantotu savu potenciālu no ESI fondiem finansēto pilsētu transporta projektu izstrādes kvalitātes novērtēšanas atbalstam;

81.  tomēr vērš uzmanību uz to, ka pilsētu sabiedriskais transports ir ne tikai vienkārši ieņēmumus nodrošinoša darbība, bet ir arī būtisks un reizēm neaizstājams pilsētu mobilo sistēmu elements daudzās lielās pilsētās pat attīstītākajos reģionos, jo arī tie cieš „pilsētu paradoksa” rezultātā sociāli neaizsargātu klientu esamības dēļ;

82.  tādēļ prasa attiecīgajām iestādēm pilnībā ņemt vērā pilsētu transporta projektu sociālo dimensiju, kas balstīta uz atbilstošiem pieteikuma veidlapā iekļautiem pamatojumiem;

83.  prasa Komisijai steidzami pieņemt attiecīgos īstenošanas un deleģētos aktus, lai novērstu iespējamas kavēšanās, atzīstot, ka transporta projekti bieži prasa ievērojamu laiku izstrādei un īstenošanai;

84.  uzstāj, lai tiktu īstenoti iepriekšminētā Komisijas 2013. gada 17. decembra paziņojuma pielikumā norādītie elementi, tostarp:

85.  norāda, ka trūkst pietiekamu rādītāju, lai novērtētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013(12) (ERAF regula) uzskaitīto pilsētu transporta projektu efektivitāti, un uzstāj, ka Komisija ar šāda veida projektiem saistītajos īstenošanas un deleģētajos aktos iekļauj pienācīgus rādītājus, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikto;

VIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 2/2014 „Vai preferenciālie tirdzniecības režīmi tiek pienācīgi pārvaldīti”

86.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu, kurā izvērtēta preferenciālo tirdzniecības režīmu pārvaldība Savienības ekskluzīvās kompetences kontekstā, uzskatot šo ziņojumu par nozīmīgu ieguldījumu vispārējā politiskajā diskusijā par Savienības ārējās tirdzniecības un attīstības politiku; pieņem zināšanai konstatējumus un ieteikumus un turpmāk tekstā izklāsta savas piezīmes un ieteikumus;

Vispārīgas piezīmes

87.  pauž nopietnas bažas par to, ka Komisija nav pienācīgi un visā pilnībā novērtējusi preferenciālo tirdzniecības režīmu (PTR) ekonomisko ietekmi un ka nav nodrošināta pilnīga ieņēmumu iekasēšana;

88.  atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi pienācīgi informēt politikas veidotājus, daudzās ieinteresētās puses un Savienības nodokļu maksātājus par dažādo tirdzniecības politikas variantu un scenāriju galveno pievienoto vērtību, kā arī par to negatīvajiem aspektiem;

89.  uzskata par nepieņemamu to, ka ilgtspējas ietekmes novērtējumi (IIN) dažos gadījumos nav veikti vispār, dažos gadījumos ir nepilnīgi vai balstās uz senu vai novecojušu informāciju, savukārt citos gadījumos (Čīle) ir pieejami tikai pēc nolīguma parakstīšanas;

90.  uzstāj, ka pirms ikviena jauna nolīguma parakstīšanas ir jābūt izstrādātam attiecīgajam ilgtspējas ietekmes novērtējumam un šis novērtējums jāpublisko;

91.  pauž nožēlu par to, ka ne visos gadījumos vispārējā preferenču sistēmā iesaistītie partneri bija pievienojušies starptautiskām konvencijām par cilvēktiesībām un darba ņēmēju tiesībām; aicina Komisiju piešķirt lielāku nozīmi vides un labas pārvaldības jautājumiem preferenciālās tirdzniecības režīmos;

92.  vēlētos līdz 2015. gada oktobrim saņemt informāciju par pasākumiem, ko Komisija veikusi, pamatojoties uz Parlamenta un Revīzijas palātas ieteikumiem un piezīmēm;

Turpmākā virzība

93.  uzskata, ka, lai uzlabotu PTR ekonomiskās ietekmes novērtējumu, Komisijai būtu:

94.  aicina Komisiju nolūkā uzlabot Savienības finansiālo interešu aizsardzību:

IX daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2014 „Saistībā ar Eiropas Komisijas izstrādāto otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) gūtās atziņas”

95.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti īpašajā ziņojumā Nr. 3/2014;

96.  izsaka kritiku Komisijai par to, ka tā projekta sākumā nav nodrošinājusi pietiekami daudz darbinieku ar specializētām zināšanām ne saistībā ar šī SIS II projekta tehnisko īstenošanu, ne saistībā ar kvalitātes novērtējumu;

97.  iesaka jebkuru nozīmīgu IT projektu integrēt IT pārvaldības procedūrā un piesaistīt ne tikai Informātikas ģenerāldirektorāta, bet arī citu ģenerāldirektorātu speciālistus, kā arī ārējus speciālistus, lai labāk izmantotu iekšējo speciālistu zināšanas;

98.  iesaka Komisijai jau no jebkura nozīmīgāka projekta paša sākuma izmantot dalībvalstu speciālistus un izveidot speciālistu grupu, kurā ietilptu par konkrēto projektu atbildīgo dalībvalstu pārstāvji; uzskata, ka būtu skaidri jādefinē šīs grupas misija un tā locekļu kompetence;

99.  izsaka kritiku par to, ka Komisija, kurai cita starpā bija jāpārstāv SIS II galalietotāju un galveno ieinteresēto personu intereses, projekta sākumā pat neapzinājās visas tehniskās un galalietotāju prasības;

100.  sagaida, ka turpmākajos projektos Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm projekta sākumā izveidos tehnisko un galalietotāju prasību precīzu profilu;

101.  uzskata, ka Komisija ir velti tērējusi nodokļu maksātāju līdzekļus, publicējot vispārīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par projektu, ar kuru saistītās prasības nav skaidri definētas;

102.  iesaka Komisijai turpmākajiem IT projektiem izstrādāt reālistisku biznesa plānu un grafiku, kura pamatā būtu skaidri noteiktas prasības attiecībā uz formu un saturu, kā arī precīza izmaksu analīze un laika plānošana, ņemot vērā projekta riskus un sarežģītību;

103.  izsaka kritiku par to, ka Komisija vairākkārt ir centusies slēpt kavējumus un izmaksu pārsniegšanu;

104.  prasa turpmākajos IT projektos panākt maksimāli lielu pārredzamību, nodrošinot pastāvīgu informācijas sniegšanu attiecīgajai atbildīgajai komitejai, jo īpaši gadījumos, kad jāpieņem izšķiroši lēmumi, ar kuriem tiek uzsākti projekta nākamie posmi vai kuri izraisa neparedzētas izmaiņas izmaksās un laika plānojumā vai alternatīvu risinājumu izmantošanu;

105.  uzskata, ka līgumā ar galveno līgumdarba veicēju nevajadzētu ierobežot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu iesniegšanas nosacījumus; uzskata, ka turpmākajos līgumos būtu jāiekļauj efektīvi soda mehānismi, lai nodrošinātu savlaicīgas piegādes un atbilstību vajadzīgajiem standartiem;

106.  izsaka kritiku Komisijai par to, ka tā nav izbeigusi līgumu ar galveno līgumdarba veicēju, lai gan projekta pirmajā posmā sasniegtie rezultāti bija vāji;

107.  izsaka kritiku Komisijai par to, ka tā nav uzstājusi uz komponentēs balstītas attīstības sistēmas izveidi SIS II īstenošanai; uzskata — ja būtu ieviesti savstarpēji saistāmi darba bloki, pabeigtus elementus varētu nodot tālāk citam līgumdarba veicējam, lai novērstu sasaisti tikai ar vienu konkrētu līgumdarba veicēju;

108.  izsaka kritiku par to, ka Komisija, pārskatot līgumu, ir astoņas reizes pārsniegusi sākotnējā līguma vērtību, lai gan Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002(13) 126. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka līguma vērtību nedrīkst pārsniegt vairāk nekā 50 % apmērā no tā sākotnējās vērtības;

109.  šajā sakarā norāda, ka Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012(14) 134. panta 1. punkta b) apakšpunktu, iespējams, vajadzēs pārskatīt, jo noteikums, ka tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ līgumslēdzējas iestādes var noslēgt līgumu tikai ar konkrētu līgumslēdzēju vai līgumdarba veicēju, nedrīkst apiet tā paša punkta e) apakšpunktā iekļauto aizsargnoteikumu un pieļaut galvenā līguma sākotnējās vērtības nesamērīgu pieaugumu;

110.  norāda, ka gadījumā, ja projekta sākotnējās izmaksas daudzkārt palielinās vai būtiski mainās no tā paredzamais ieguvums, riski vai alternatīvie risinājumi, budžeta lēmējinstitūcijai būtu jādod iepriekšēja piekrišana;

111.  pauž nožēlu par budžeta līdzekļu vairākkārtēju novirzīšanu citiem mērķiem bez budžeta lēmējinstitūcijas piekrišanas;

112.  atzinīgi vērtē projektu pārvaldības pamatnostādnes, kuru izstrādi Komisijas Informātikas ģenerāldirektorāts bija ieteicis kopš 2011. gada; uzskata — ņemot vērā šīs pamatnostādnes, projekta koordinācijas komitejai ir jāapstiprina nākamo projekta posmu uzsākšana, t. i., jāsniedz apliecinājums;

113.  uzsver, ka ir jādomā tālredzīgi, jo līdz šīs desmitgades beigām SIS II var izsmelt savas iespējas un var rasties nepieciešamība pēc SIS III; šajā sakarībā pauž cerību, ka SIS III sagatavošanas darbi tiks veikti ievērojami labāk;

X daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 4/2014 „ES ūdens resursu politikas mērķu integrēšana kopējā lauksaimniecības politikā bijusi tikai daļēji sekmīga”

114.  aicina Komisiju ierosināt Savienības likumdevējam nepieciešamos grozījumus pašreiz spēkā esošajos instrumentos (savstarpējā atbilstība un lauku attīstība), lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK(15) (Ūdens pamatdirektīva, ŪPD) vai attiecīgā gadījumā jauniem instrumentiem, ar kuriem būtu iespējams sasniegt tālejošākus mērķus attiecībā uz ūdens resursu politikas mērķu integrēšanu KLP;

115.  aicina dalībvalstis saskaņā ar ŪPD:

116.  sagaida, ka Komisija ierosinās pienācīgus mehānismus, kas var efektīvi un pozitīvi ietekmēt dalībvalstu ŪPD plānošanas dokumentu kvalitāti un ļaut izvairīties no novirzīšanās no ŪPD grafika; uzskata, ka šajā nolūkā būtu jāparedz obligātie ŪPD īstenošanas nosacījumi, pirms tiek uzņemtas saistības par lauku attīstības līdzekļiem;

117.  aicina dalībvalstis steidzami paātrināt ŪPD īstenošanas procesu un līdz nākamajam vadības ciklam (2015. g.) uzlabot UBAP kvalitāti, aprakstot atsevišķus pasākumus (piemēram, jānorāda tvērums, termiņš, mērķi un izmaksas) un tos pietiekami paskaidrojot un konkretizējot darbības līmenī;

118.  aicina Komisiju vairāk pētīt saikni starp ūdens kvalitāti/kvantitāti un lauksaimniecības praksi, uzlabojot esošās kontroles sistēmas un nodrošinot to, ka tās spēj vismaz mērīt tendences, kādas ir lauksaimniecības prakses radītai ūdens resursu noslodzei; uzskata, ka tas palīdzētu noteikt, kurās jomās KLP līdzekļi ir visvairāk nepieciešami;

119.  mudina dalībvalstis uzlabot Komisijai sniegto datu uzticamību un konsekvenci un iesniegšanas savlaicīgumu, jo to, cik kvalitatīva ir informācija par ūdens resursiem Savienībā, nosaka tas, cik kvalitatīvu informāciju sniedz dalībvalstis;

XI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 5/2014 „Eiropas banku uzraudzības sistēmas tapšana — Eiropas Banku iestāde un tās mainīgais konteksts”

120.  uzsver nepieciešamību veikt starpnozaru ietekmes analīzi, kā arī to, ka ir svarīgi ņemt vērā tehnisko standartu izstrādei vajadzīgo laiku; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paredzēt tehnisko standartu pilnvarojuma termiņus un ņem vērā to, ka pašlaik tiek veikta starpnozaru analīze, ar kuru tiek izvērtēti iepriekšējos gados finanšu jomā pieņemto Savienības tiesību aktu kopumā iekļautie pasākumi;

121.  uzsver, ka Eiropas Banku iestādes (turpmāk „Iestāde”) darbībai joprojām būtu jāsaglabā politiskā neitralitāte; tomēr uzskata, ka ir būtiski pēc iespējas drīzāk uzlabot uzraudzības konverģenci, lai Iestāde varētu pildīt savus uzdevumus un lomu;

122.  uzskata, ka finanšu tirgus pareizas darbības pamatā ir neatkarīga kontroles sistēma; tādēļ pauž bažas par to, ka šajā vēsturiskajā periodā, kad ir nepieciešama stingra rīcība, lai nodrošinātu uzticēšanos finanšu iestādēm, ir pieņemts politisks lēmums Iestādi veidot kā iestādi, kas tikai koordinē, nevis veic mikroprudenciālu uzraudzību;

123.  norāda uz Iestādes ierobežotajām pilnvarām attiecībā uz uzraudzītāju kolēģijām, kā arī ietekmi uz uzraudzības konverģenci; atzinīgi vērtē panākumus, ko Iestāde, neraugoties uz ierobežojumiem, guvusi kolēģiju darbības uzlabošanā, īpaši attiecībā uz kopīgu riska novērtējumu veikšanu un kopīgu lēmumu pieņemšanu;

124.  ar bažām konstatē, ka, lai gan Iestādes loma spriedzes testu sākšanā un koordinēšanā ir pastiprināta, pieņemot vienotā uzraudzības mehānisma tiesību aktu kopumu, par spriedzes testu īstenošanu juridiski atbildīgas joprojām ir kompetentās iestādes, tādējādi Iestādei nav iespējas kontrolēt testu rezultātus; .

125.  ar bažām konstatē, ka Iestāde nav spējīga pilnībā īstenot patērētāju tiesību aizsardzības mandātu, jo īpaši tādēļ, ka šo jautājumu risināšanai nav pieņemti juridiski instrumenti un Iestāde tikai ierobežotā apmērā var pieņemt juridiski saistošus lēmumus par konkrētu produktu vai darbību aizliegšanu; tomēr uzsver Apvienotās komitejas lomu starpnozaru viedokļu apmaiņas veicināšanā un uzlabošanā un ir vienisprātis ar Revīzijas palātu attiecībā uz to, ka Savienības finanšu sektorā ir nepieciešams pastiprināt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumus;

126.  uzskata, ka, pastiprinot valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu koordināciju, varētu uzlabot Iestādes ietekmi šajā jomā;

127.  piekrīt Revīzijas palātai attiecībā uz to, ka efektīvas uzraudzības nodrošināšanai ir svarīgi izveidot rezultātu mērīšanas sistēmu, un pieņem zināšanai Iestādes sniegto informāciju par to, ka tā pašlaik ievieš darba izpildes pārvaldības sistēmu;

128.  ņem vērā, ka sekmīgai banku uzraudzībai Savienības mērogā ir skaidri jāsadala lomas un atbildība starp Iestādi, Eiropas Centrālo banku un valstu uzraudzības iestādēm — gan tām, kuras ietilpst vienotajā uzraudzības mehānismā, gan tām, kuras tajā neietilpst; tādēļ prasa vēl precīzāk noteikt šīs lomas un pienākumus, lai izvairītos no uzdevumu pārklāšanās, iespējamām nepilnībām un neskaidri definētām atbildības jomām;

129.  uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot pašreiz spēkā esošos uzraudzības noteikumus, piemērojot tos arī to trešo valstu bankām, kuras ir pieņēmušas euro, bet nav Eiropas Savienībā, piemēram, Vatikāna Pilsētvalsts, Andora, Monako un Sanmarīno;

130.  uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt rādītājus attiecībā uz riska svērtajiem aktīviem, lai neradītu lielākus apgrūtinājumus bankām, kuras visvairāk piedāvā ar kreditēšanu saistītus banku pakalpojumus, un neradītu priekšrocības bankām, kas piedāvā nekvalitatīvus vai apšaubāmus finanšu produktus, piemēram, atvasinātus instrumentus;

XII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 6/2014 „Kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana atjaunojamās enerģijas ražošanai: vai sasniegti labi rezultāti”

131.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2014 un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

132.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka atsevišķu atjaunojamo energoresursu (RES) projektu īstenošana notikusi bez problēmām, un uzskata, ka tas apstiprina atjaunojamās enerģijas ražošanā izmantoto galveno tehnoloģiju gatavību;

133.  uzskata, ka RES projektos, kuru darbības uzsākšanai pilnā apmērā parasti vajadzīgi vairāki gadi, ir grūti precīzi novērtēt izpildi, kamēr šie gadi nav pagājuši;

134.  uzskata, ka izmaksu lietderības princips būtu pilnībā jāiestrādā ne tikai RES projektos, bet arī kohēzijas politikas instrumentos, kā arī citos instrumentos, piemēram, Eiropas enerģētikas programmā ekonomikas atveseļošanai, arī tajos gadījumos, kad šie instrumenti paredzēti plašākiem mērķiem; norāda, ka izmaksu lietderības jēdzienu var definēt vairākos veidos; tādēļ ierosina Komisijai un dalībvalstīm apspriest, kā šo jēdzienu varētu pilnveidot, lai nodrošinātu efektīvākas vadlīnijas RES projektu īstenošanai;

135.  pauž bažas par to, ka Savienības normatīvā bāze RES jomā pilnībā neatbilst prasībām, kas noteiktas Savienības finanšu instrumentos — Eiropas Reģionālās attīstības fondā un Kohēzijas fondā —, kuri ir atjaunojamo energoresursu galvenie finansējuma avoti; aicina Komisiju veikt tiesību aktu padziļinātu pārbaudi un novērst pastāvošās neatbilstības;

136.  uzskata, ka publiskajam finansējumam šajā jomā būtu jāpapildina privātie ieguldījumi un jābūt nozīmīgam to veicināšanas faktoram; tomēr uzskata, ka atsevišķiem projektiem, īpaši lielāka mēroga, ir vajadzīgi lielāki publiskie ieguldījumi;

137.  uzskata, ka nestabili un neprognozējami stimuli un atbalsta režīmi kavē ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos; stingri norāda, ka pastāvošās neskaidrības kropļo arī ražošanas tehnoloģiju atlases procesu, un tas savukārt negatīvi ietekmē izmaksu lietderības principa ievērošanu;

138.  uzsver, ka grūtības un neskaidrības saistībā ar RES integrēšanu tīklā ir šķērslis ne tikai privātā sektora ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu attīstībā, bet var arī negatīvi ietekmēt patlaban īstenoto projektu ekonomisko un finansiālo ilgtspējību, kā arī turpmāko ERAF un Kohēzijas fonda programmu īstenošanu; aicina Komisiju veikt dalībvalstu līmenī pastāvošo regulatīvo un tehnisko šķēršļu jaunu pārbaudi, lai gan maza, gan liela mēroga RES projektiem nodrošinātu labāku piekļuvi elektrotīklam;

139.  norāda, ka Komisijai ir stingrāk jāpārrauga jaunais regulējums 2014.–2020. gadam, tostarp tā sākotnējie mērķi un izpildes rādītāji, kas dos iespēju veikt efektīvu uzraudzību un novērtēšanu;

140.  aicina dalībvalstis turpināt paraugprakses apmaiņas centienus un veidot kopīgas procedūras, lai saskaņotu valstu administratīvās sistēmas;

141.  norāda, ka ļoti detalizēti RES atlases kritēriji var kļūt par veidu, kā izslēgt konkurentus; aicina Komisiju pastiprināt vadlīnijas šajā jomā un rūpīgi uzraudzīt attiecīgus gadījumus;

142.  pieņem zināšanai Komisijas atbildes, kurās norādīts, ka vairāki Revīzijas palātas ieteikumi jau tikuši īstenoti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK(16) (Atjaunojamo energoresursu direktīva);

XIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 7/2014 „Vai biznesa inkubatoru attīstība ar ERAF atbalstu ir bijusi sekmīga”

143.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2014 un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

144.  norāda, ka biznesa inkubatori atbalsta jaunu uzņēmumu izveidi un tālāku attīstību un tas var padarīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) par ekonomikas izaugsmes veicināšanas un darbvietu veidošanas pamatu Savienībā;

145.  uzskata, ka kohēzijas politikas finansēšanas programmām, kuras tiek piemērotas šiem revidētajiem inkubatoriem, vajadzētu būt strukturēti plānotām, ar skaidru mērķu kopumu un efektīvu novērtējumu; uzskata, ka revidētajiem inkubatoriem bija trūkumi attiecībā uz visām iepriekš minētajām prasībām;

146.  atgādina, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) deva ievērojamu finansiālu ieguldījumu biznesa inkubatoru infrastruktūras izveidē un ka revidēto inkubatoru telpas bija pienācīgi izveidotas, taču šo revidēto inkubatoru veikums bija pieticīgs;

147.  norāda — ar inkubatora atbalstu izstrādāto biznesa plānu skaits, inkubēto jaunizveidoto uzņēmumu skaits un izveidoto darbvietu skaits vidēji bija daudz mazāks nekā skaitļi, ko uzrādīja salīdzināmie inkubatori, kurus Revīzijas palāta izmantoja salīdzināšanai;

148.  norāda, ka revidētie ERAF inkubatori piedāvāja mazāku pakalpojumu klāstu nekā salīdzināmie inkubatori un ka ERAF inkubatoru darbinieku prasmju un zināšanu apjoms bija ierobežotāks;

149.  uzsver, ka biznesa inkubatoru efektivitātē liela nozīme ir pilnībā nodrošinātai uzņēmējdarbības atbalsta vērtības ķēdei, kas ietver prasmīgus darbiniekus, labu praksi un regulāru uzraudzību;

150.  pieņem zināšanai Komisijas paskaidrojumu, ka dalībvalstīs, kuras Savienībai pievienojās 2004. gadā, pēc pievienošanās trūka uzņēmējdarbības infrastruktūras, specializēto zināšanu un pieredzes, un šo iemeslu dēļ tās nevarēja sasniegt labākus rezultātus; tomēr atgādina, ka revīzija attiecās uz inkubatoriem 4+2 dalībvalstīs un tikai divas no tām pievienojās Savienībai 2004. gadā;

151.  uzskata, ka Komisija secīgajos 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodos ir apliecinājusi ieinteresētības trūkumu šo uzņēmumu atbalstā; norāda, ka to apstiprina arī šajos plānošanas periodos konstatētie pārtraukumi Komisijas norādījumu sniegšanā, īpaši laikā starp 2006. un 2010. gadu;

152.  atgādina, ka labas prakses izveide un apmaiņa ar to, īpaši jaunizveidotos uzņēmumos, ir efektivitātes uzlabošanai svarīgs pasākums; pauž nožēlu par revidēto inkubatoru neapmierinošajiem rezultātiem; aicina Komisiju uzlabot norādījumu sniegšanu dalībvalstu vadošajām iestādēm šajā jautājumā un aicina šīs iestādes efektīvi piemērot minētos norādījumus;

153.  uzsver, ka uzņēmējdarbības efektivitātei ir svarīgi ieguldījumi darbinieku apmācībā, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu inkubatora uzņēmumiem un potenciālajiem klientiem; pauž nožēlu par to, ka arī šis elements revidētajos inkubatoros lielākoties bija atstāts novārtā;

154.  norāda, ka atbalsta biznesa inkubatoriem pamatā varētu būt visaptveroša un padziļināta analīze, kā arī individuālu, specifisku, konkrētajām vajadzībām pieskaņotu pārbaužu kopums īpaši atbalstītiem projektiem (tādiem kā priekšizpēte, uzņēmējdarbības plāns u. c.); uzskata, ka šīs pārbaudes varētu dot skaidru pamatojumu minētā atbalsta sniegšanai;

155.  uzskata, ka ne katru apgabalu var veiksmīgi ietekmēt biznesa inkubatoru izmantošana, kuru mērķis ir nodrošināt pievienoto vērtību reģionālajai un ekonomiskajai attīstībai; uzskata, ka būtu jāatbalsta tikai tādi inkubatori, kas atbilst sākotnējiem priekšnoteikumiem;

156.  uzsver, ka atbalstu biznesa inkubatoriem varētu sniegt ar publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) metodi, kuru izmantojot, publiskās iestādes risks tiek dalīts ar privāto uzņēmumu, kas ir atbalsta saņēmējs;

157.  norāda, ka biznesa inkubatori būtu jāveido ciešā sadarbībā ar skolām un pētniecības iestādēm;

158.  norāda, ka ir svarīgi nodrošināt savstarpēju papildināmību un sinerģiju, sniedzot atbalstu biznesa inkubatoriem no ERAF, „Apvārsnis 2020” un Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas (COSME) avotiem 2014.–2020. gadā;

XIV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 8/2014 „Vai Komisija ir efektīvi pārvaldījusi saistītā atbalsta integrēšanu vienotā maksājuma shēmā”

159.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un atzinīgi vērtē Komisijas konstruktīvo nostāju;

160.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem dažas dalībvalstis maksājumtiesību aprēķināšanas kritēriju noteikšanā ne vienmēr bija ievērojušas pareizas finanšu pārvaldības principu;

161.  atzīmē, ka šī iemesla dēļ dažās nozarēs lauksaimnieki guva negaidītu peļņu, kas pats par sevi nav spēkā esošo noteikumu pārkāpums:

162.  tādēļ aicina Komisiju pienācīgi uzraudzīt dalībvalstu lauksaimniekiem paredzēto maksājumtiesību aprēķināšanu, tostarp šādu maksājumtiesību piešķiršanai pieejamo maksimālo apjomu ievērošanu;

163.  ar bažām atzīmē to, ka pat gadījumos, kad Komisija bija identificējusi kļūdas, maksājumtiesības netika koriģētas, jo administratīvās procedūras ir pārāk lēnas;

164.  aicina Komisiju uzlabot uzraudzību, lai tā būtu savlaicīga, un vairāk uzmanības pievērst ar maksājumtiesībām saistītajiem riskiem;

165.  atzīmē, ka kopš 2015. gada VMS tiks aizstāts ar pamatmaksājuma shēmu;

166.  uzskata, ka jaunajai sistēmai būtu jāmazina administratīvais slogs lauksaimniekiem;

167.  pauž pārliecību, ka Komisijas kontrolēm un revīzijām pamatā būtu jābalstās uz risku;

168.  uzstāj, ka neatkarīgi no noteikumos paredzētās rīcības brīvības pakāpes ar jaunās sistēmas palīdzību ir jānovērš nepamatotas neatbilstības maksājumtiesību aprēķināšanā dažādās dalībvalstīs, kā arī nevienlīdzīga pieeja lauksaimniekiem; prasa Komisijai no jauna apliecināt Parlamentam un Budžeta kontroles komitejai, ka ir ieviesti atbilstoši pasākumi šī mērķa sasniegšanai;

169.  pauž bažas, ka nepareizi aprēķinātu maksājumtiesību rezultātā nepareizi maksājumi tiks veikti pat pēc 2014. gada, jo dalībvalstis var izvēlēties, ka daļu no turpmākā atbalsta līdz 2021. gadam tām izmaksā, pamatojoties uz pašreizējo VMS atbalsta apmēru; uzskata — lai gan šādi maksājumi var tikt koriģēti un ir atgūstami, tie būtu nekavējoties jānovērš;

170.  atgādina Komisijai, ka LESD 317. pantā ir noteikts, ka: „[..] Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu sadarbībā ar dalībvalstīm uzņemas atbildību par budžeta izpildi, ievērojot pareizas finanšu vadības principus”; tādēļ sagaida, ka Komisija sniegs pietiekamus norādījumus dalībvalstīm, lai tās varētu īstenot pamatmaksājuma shēmu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, un ieviesīs atbilstošas uzraudzības struktūras, lai uzņemtos vispārēju atbildību par budžeta izpildi;

XV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 9/2014 „Vai ES ieguldījumu un veicināšanas atbalsts vīna nozarē ir labi pārvaldīts un vai ir uzskatāmi pierādīta tā ietekme uz ES vīnu konkurētspēju”

171.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti īpašajā ziņojumā Nr. 9/2014;

172.  norāda uz to, ka Padome un Parlaments ir pieņēmuši Regulu (ES) Nr. 1308/2013(18) par tirgu jauno kopīgo organizāciju 2014.–2020. gadam;

173.  atgādina par Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 7/2012 (2011. gada budžeta izpildes apstiprināšana) ar nosaukumu „Vīna tirgus kopīgās organizācijas reforma: līdzšinējie sasniegumi” un pēc tam sniegto Budžeta kontroles komitejas ziņojumu;

174.  pilnībā piekrīt idejai, ka atbalsta shēma būtu jāracionalizē un Komisijai būtu periodiski jāuzrauga līdzekļu absorbcija; uzsver, ka ir absolūti nepieciešams nodrošināt to, lai ieguldījumu pasākums būtu orientēts uz uzņēmējdarbību un rezultātiem un lai tiktu veicināti labākās prakses modeļi un gūta pieredze no tiem;

175.  pauž bažas par nesekmīgajiem centieniem vīna nozarei paredzētajam Savienības veicināšanas atbalstam piesaistīt vairāk mazo un vidējo uzņēmumu (MVU); uzskata, ka būtu jāpārskata līdzfinansējuma likmes, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus MVU un atvieglojot iespējamo MVU līdzekļu devēju (jo īpaši ar ierobežotām administratīvajām un finansiālajām iespējām) dalību;

176.  uzskata, ka ir jāievieš kopīga sistēma veicināšanas pasākuma novērtēšanai, lai nodrošinātu to, ka Komisija un dalībvalstis spēj analizēt sasniegtā progresa pakāpi un noteikto mērķu izpildi un tās ietekmi uz vīna nozares konkurētspēju dalībvalstu līmenī; norāda, ka viens no minētās kopējās novērtējuma sistēmas kritērijiem varētu būt attiecīgā vīna ražošanas uzņēmuma pasaules tirgus daļas palielinājums;

177.  piekrīt Revīzijas palātas ierosinājumam par to, ka papildu izmaksām, piemēram, īstenotājstruktūru izmaksām un pieskaitāmajām izmaksām, vajadzētu būt pienācīgi pamatotām un tām nevajadzētu pārsniegt maksimālo procentuālo daļu no kopējām izmaksām;

178.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai būtu pieejams atbilstīgs ieguldījumu un veicināšanas politikas pasākumu kopums; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu efektīvāk piemērot pasākumus; īpaši norāda uz to, ka veicināšanas pasākumos vajadzētu prasīt no saņēmējiem pierādīt, ka tiem ir vajadzīgs Savienības atbalsts, parastās darbības izmaksas nevajadzētu finansēt un atbalsts saņēmējiem, kuri katra plānošanas perioda veicināšanas programmu iesniedz vienās un tajās pašās valstīs, būtu jāierobežo; turklāt norāda, ka veicināšanas pasākumu rezultāti jāizvērtē drīzāk saņēmēju līmenī nekā attiecībā pret visu Savienības vīna nozari;

179.  piekrīt Revīzijas palātas ieteikumam par to, ka Komisijai jāanalizē, kā budžets, kas 2014.–2018. gada periodam piešķirts valsts atbalsta programmām, atbilst Savienības vīna nozares vajadzībām, kā arī jāanalizē dalībvalstu absorbcijas spēja, un attiecīgā gadījumā budžets būtu atkārtoti jāpielāgo; aicina Komisiju apsvērt, vai būtu nepieciešams papildu finanšu instruments vīna nozarei salīdzinājumā ar citām lauksaimniecības nozarēm;

180.  atzinīgi vērtē Savienības kvalitatīvo vīnu eksporta pozitīvo attīstību; norāda, ka Savienībai būtu jānosaka un jāizmanto tās konkurences priekšrocības daudzpusējā vīna ražošanas tirgū, kurā konkurence arvien pieaug, un vajadzētu mudināt Savienības vīna ražotājus izstrādāt pasaules līmeņa kvalitātes vīnus, kas vēl vairāk palīdzēs līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu Savienībā;

181.  mudina Komisiju sekmēt lielāku pārredzamību attiecībā uz vīna reklamēšanu trešās valstīs, nodrošinot labāku sistēmu finansēto projektu kontrolei un uzraudzībai; norāda, ka šim pasākumam vajadzētu arī palīdzēt novērst divkāršu finansēšanu;

XVI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 10/2014 „Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsts akvakultūras nozarei un tā efektivitāte”

182.  atbalsta Revīzijas palātas galvenos ieteikumus, tomēr norāda, ka Komisija izstrādā pieprasītos norādījumus par Ūdens pamatdirektīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK(19) (Jūras stratēģijas pamatdirektīva); atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ņēmusi vērā ieteikumus par telpisko plānošanu un vajadzību pēc administratīvās vienkāršošanas;

183.  atzinīgi vērtē to, ka pieredze, kas gūta 2007.–2013. gada laikposmā, ir iekļauta jaunajā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā 2014.–2020. gada laikposmam; uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina, ka visi ieteikumi ir tikuši un tiks īstenoti praksē;

184.  saprot, ka finanšu krīze ļoti lielā mērā ietekmēja izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanu akvakultūras nozarē; tomēr uzsver, ka viens no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) galvenajiem mērķiem, proti, akvakultūras izaugsme un ilgtspējība, nav sasniegts arī citu iemeslu dēļ; uzsver, ka akvakultūras nozarē atšķirībā no citām pasaules daļām nav vis vērojama izaugsme, bet gan stagnācija;

185.  pauž neapmierinātību par to, ka projektu līmenī netiek piešķirtas prioritātes un valsts līmenī trūkst stratēģiskas plānošanas; tādēļ mudina Komisiju uzlabot programmu izstrādi, lai pastiprinātu akvakultūras atbalsta pasākumus, un aicina Komisiju nodrošināt labāku īstenošanu;

186.  norāda, ka, no vienas puses, labāka un ilgtspējīga akvakultūra ir viens no Komisijas galvenajiem mērķiem, bet, no otras puses, ļoti maz kas ir izdarīts šī mērķa sekmīgai sasniegšanai saistībā ar EZF; norāda, ka šī ir sistemātiska kļūda, kas attiecas arī uz citām programmām, un līdz ar to uzskata, ka Komisija pastāvīgi nespēj sasniegt savus mērķus;

187.  mudina Komisiju mainīt tās finanšu pārvaldību un pieeju, visus pieejamos resursus veltot tam, lai pārbaudītu, vai līdzekļi ir izlietoti atbilstoši noteikumiem un lietderīgi un vai tas nodrošina efektīvu atbalstu galveno mērķu sasniegšanai;

188.  norāda, ka dalībvalstīm jānovērš sliktā projektu atlase, nepiešķirot līdzekļus visiem projektiem, un jānodrošina, ka atlases procedūrai piemēro sīki izstrādātus noteikumus par to, kā novērtēt iespēju, ka projekts varētu sniegt rezultātus un būt lietderīgs, kas kopumā sekmēs tādus Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) mērķus kā izaugsme un nodarbinātība; uzsver, ka Komisijai šajā procesā būtu jāatbalsta dalībvalstis, tai būtu jāmudina veikt turpmākus pasākumus saistībā ar projekta rezultātu uzraudzību un jānosaka sarežģītāka projektu izvērtēšana pēc to pabeigšanas, kas tiktu izmantota pieredzes gūšanai;

189.  pauž pārliecību, ka dalībvalstis uzlabos savus ziņošanas instrumentus un kanālus, jo Komisijai sniegtie dati bieži ir neprecīzi; iesaka Komisijai: a) izstrādāt pasākumus, lai izdarītu lielāku spiedienu uz dalībvalstīm sniegt ticamus datus, īpaši gadījumā, ja ir acīmredzamas neatbilstības, un b) apsvērt iespēju sodīt dalībvalstis, kuras tiek turētas aizdomās par to, kā tās ir apzināti sniegušas nepareizus datus;

190.  norāda, ka Komisijai ir jāizstrādā stingrāks satvars visām finanšu programmām, tostarp EJZF pasākumiem, kas paredzēti akvakultūrai; uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja izmantot konsekventāku pieeju un būtu jāpanāk lielāka integritāte;

191.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visas dalībvalstis izskaidro savu stratēģiju un īsteno to tā, lai tas papildinātu EJZF mērķus; prasa, lai Komisija uzrauga, vai visas dalībvalstis cenšas darīt vairāk saistībā ar projektu izvērtēšanu un par projektiem sāk domāt stratēģiski; uzsver, ka ir nepieciešams garantēt, ka vērtētāji projektus vērtē, visu redzot un saprotot, ko tie sagaida;

192.  iesaka vēlreiz izvērtēt jau sākto projektu finansējumu, jo tam nav papildu ietekmes; iesaka Komisijai un dalībvalstīm, lai novērstu pievienotās vērtības trūkumu, nenodarboties ar ķeksīšu vilkšanu;

193.  mudina vienkāršot administratīvās procedūras, lai nodrošinātu to, ka finansējumam tiek pieteikti kvalitatīvi projekti;

194.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par jaunu uzraudzības sistēmu saistībā ar EJZF, kurai dalībvalstu līmenī tiks izveidota datubāze, kur glabāsies informācija par visām darbībām, un tiks sagatavots kopsavilkuma ziņojums ar galveno informāciju, tomēr pieprasa šo priekšlikumu arī īstenot un pieturēties pie tajā noteiktajiem augstajiem standartiem;

XVII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 11/2014 „Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide”

195.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2014 un atbalsta tajā sniegtos ieteikumus;

196.  uzskata, ka ierobežoto līdzekļu dēļ Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) vēl nav kļuvis par pilnvērtīgu Savienības diplomātisko dienestu; uzskata, ka Komisija un dalībvalstis ir īstie dalībnieki, kam vajadzētu censties panākt EĀDD konsolidāciju;

197.  norāda, ka budžeta neitralitātes princips ir vērtējams ārkārtīgi atzinīgi; tomēr uzskata, ka to nevajadzētu aplūkot šķirti no ietaupījumiem, ko dalībvalstis guvušas saistībā ar EĀDD izveidi;

198.  uzskata, ka EĀDD joprojām ir iestāde, kurā lielākā daļa darbinieku ieņem augstus amatus, un tas būtu jāmaina; uzskata, ka pasākumi, kas jau ir īstenoti, lai veiktu korekcijas šajā jautājumā, ir ar pareizu ievirzi, un prasa Komisijai vairāk iesaistīties dienestu sadarbības uzlabošanā;

199.  uzskata, ka Savienības īpašo pārstāvju pienākumi ir ļoti neskaidri noteikti un ka trūkst pienācīgas uzraudzības un darbības rezultātu analīzes; ierosina Savienības īpašos pārstāvjus iekļaut EĀDD, lai šos trūkumus novērstu;

200.  pozitīvi vērtē situācijas attīstību cilvēkresursu jomā, tomēr piekrīt Revīzijas palātas konstatējumiem par to, ka delegācijās ir ārkārtīgi nepieciešamas specializētas zināšanas konkrētās nozarēs; aicina Komisiju kopā ar EĀDD ieviest saskaņotu pieeju delegāciju personāla profila optimizācijai;

201.  aicina EĀDD gūt labāku ieskatu par izmaksām, ko rada darbā pieņemšanas procedūras; aicina EĀDD darba intervijās izmantot inovatīvus risinājumus, piemēram, videokonferences, un, cik vien iespējams, rast līdzīgus risinājumus arī attiecībā uz personāla apmācību;

202.  mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu savu ārējo attiecību dienestu un EĀDD labāku koordināciju un sadarbību, ņemot vērā arī horizontālus tematiskus jautājumus;

203.  uzsver nepieciešamību nodrošināt lielāku elastīgumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju finansēšanā, lai garantētu Eiropas Savienības iekšējo un ārējo drošību saistībā ar apdraudējumu, ko rada tās kaimiņvalstīs vērojamie konflikti, kā arī ar Islāma valsti saistīto iespējamo teroristu darbību paaugstinātais risks;

204.  mudina EĀDD palielināt apjomradīto ietaupījumu sniegtās priekšrocības, veidojot jaunas sinerģijas starp EĀDD galveno biroju un delegācijām, kā arī sadarbībā ar dalībvalstīm un to diplomātiskajiem dienestiem Savienības patiesas ārpolitikas un ārlietu dienestu garā; ar gandarījumu konstatē, ka pieaug to gadījumu skaits, kad Savienības delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības kopīgi nomā telpas, lai gan tas joprojām ir ierobežots, un izsaka EĀDD atzinību par to, ka tas šo jautājumu ir noteicis par savas darbības prioritāti;

205.  atzīst, ka joprojām ir veicams darbs saistībā ar konsulārajiem dienestiem;

XVIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2014 „Vai ERAF efektīvi finansē projektus, kas paredzēti tiešai bioloģiskās daudzveidības veicināšanai saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam”

206.  norāda, ka Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (KBD) bioloģiskā daudzveidība ir definēta kā dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs, tostarp sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; KBD ir aplūkoti vairāki nozīmīgi draudi bioloģiskajai daudzveidībai, piemēram, dzīvotņu izzušana un fragmentācija, mežu, okeānu, upju, ezeru un augsnes resursu pārmērīga izmantošana, piesārņojums, klimata pārmaiņas un jaunas sugas, kas konkurē ar vietējo floru un faunu;

207.  uzsver, ka bioloģiskā daudzveidība ir ļoti svarīgs cilvēka dzīvības un sabiedrības labklājības faktors; turklāt uzsver, ka klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, invazīvo sugu radītais apdraudējums un dabas resursu pārmērīgs patēriņš ir galvenās problēmas, kas skar ikvienu Savienības iedzīvotāju;

208.  pauž nožēlu, ka Savienībai nav izdevies sasniegt savu lielo mērķi — līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu Savienībā;

209.  atzīmē, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās sabiedrībai rada postoša apmēra saimnieciskās izmaksas, kas globālajā politikā līdz šim nav pietiekami ņemtas vērā; turklāt atzīmē, ka pētījumā par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku tiek lēsts, ka bezdarbības, kā arī ekopakalpojumu degradācijas izmaksas līdz 2050. gadam sasniegs 7 % no pasaules IKP(20);

210.  tādēļ pauž pārliecību, ka nepieciešams steidzami rīkoties un piešķirt lielāku politisko nozīmi bioloģiskajai daudzveidībai, lai pildītu saistības, kas šajā jomā noteiktas 2020. gada perspektīvā;

211.  konstatē, ka projektu rezultāti bieži vien ir ilgi jāgaida, tādēļ šos rezultātus ir grūti novērtēt;

212.  uzskata, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, kas saistīti ar šā finansējuma vājo piesaisti bioloģiskās daudzveidības mērķiem, kā arī grūtībām novērtēt šo līdzekļu izlietojumu, šajā posmā tos ir būtiski saglabāt;

213.  uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība nav tikai cēls vides mērķis — šāda politika nodrošina ievērojamu potenciālu jaunu kompetences jomu, darbvietu un uzņēmējdarbības iespēju radīšanai;

214.  uzsver, ka ir svarīgi kopumā integrēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu visu pārējo Savienības politikas nostādņu izstrādē, ieviešanā un finansēšanā, tostarp tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, reģionālā attīstība un kohēzija, enerģētika, rūpniecība, transports, tūrisms, sadarbība un palīdzība attīstības jomā, pētniecība, inovācija u. c., lai labāk saskaņotu Savienības nozaru un budžeta politikas nostādnes un panāktu, ka Savienība ievēro savas saistības attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; uzskata, ka šajā ziņā būtu jānostiprina sadarbība starp vietējām, reģionālajām, valstu un Savienības iestādēm;

215.  norāda — lai arī Komisija sniedz ierosmes un virzību, finansējuma prioritāšu noteikšana ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē, pamatojoties uz to konkrētajām vajadzībām, un lielākā daļa dalībvalstu Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) neizmanto kā instrumentu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai;

216.  tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto zemo finansējuma izlietojuma rādītāju (0,79 %), uzskata, ka ir jāapsver iespēja noteikt, ka daļa ERAF līdzekļu (cik liela daļa, tas vēl jānosaka) obligāti jāizmanto bioloģiskās daudzveidības veicināšanai;

XIX daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2014 „ES atbalsts rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti”

217.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu Nr. 13/2014, kurā Savienības atbalsts rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti ir novērtēts kā svarīgs ieguldījums vispārējās politiskās debatēs par Savienības ārējo politiku humānās palīdzības un attīstības jomā; pieņem zināšanai konstatējumus un ieteikumus;

218.  atzinīgi vērtē un pieņem zināšanai galvenos secinājumus un ieteikumus galīgajā ziņojumā par Savienības un Haiti Republikas sadarbības novērtējumu, ko Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (EuropeAid) veica pēc Parlamenta pieprasījuma un kurā izklāstīti turpmāk minētie secinājumi un ieteikumi;

Vispārīgas piezīmes

219.  atkārtoti pauž gandarījumu par Komisijas dienestu paveikto darbu un centieniem, reaģējot uz zemestrīci Haiti 2010. gadā, kad Savienības delegācija un darbinieki rīkojās ārkārtīgi kritiskā situācijā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas spēju apturēt maksājumus un līdzekļu piešķiršanu pēc tam, kad tika konstatēts, ka nav pietiekami uzlabojusies valdības finanšu pārvaldība un nav novērsti trūkumi valsts publiskā iepirkuma procedūrās;

220.  pauž nožēlu par atklātajiem koordinācijas trūkumiem līdzekļu devēju un Komisijas dienestu starpā, kas tika norādīts arī Komisijas izdotajā Savienības un Haiti Republikas sadarbības (2008–2012) novērtējumā(21), un šajā sakarā prasa skaidrāk formulēt humāno palīdzību un attīstības palīdzību, ciešāk to saistot ar ārkārtas palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, izmantojot pastāvīgu LRRD (neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste) sistēmu; uzskata, ka ir jānodrošina, kad vien iespējams, integrēta pieeja ar skaidri formulētiem koordinācijas mērķiem, kā arī saskaņota valsts stratēģija Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta (ECHO) un EuropeAid starpā, vienlaikus veicot labākās prakses apmaiņu; šajā sakarā atzinīgi vērtē LRRD pieejas regulāru integrēšanu finansējuma ciklā 2014.–2020. gadam; turklāt mudina Komisijas dienestus nodrošināt labāku pāreju no humānās palīdzības īstermiņa pasākumiem uz ilgtermiņa attīstības pasākumiem un izstrādāt saskanīgu koordināciju ne tikai dažādu Savienības dalībnieku starpā, bet arī ņemt vērā valsts prioritātes, izmantojot vienotās humānās palīdzības un attīstības sistēmas kopējo stratēģiju; aicina Komisiju sākt dialogu ar Parlamentu, ja pašreizējā tiesiskajā regulējumā atklāsies šķēršļi, kas traucē panākt dažādu finanšu instrumentu humānās palīdzības un attīstības jomā efektīvu koordināciju; turklāt uzskata, ka vietējās pilsoniskās sabiedrības nevalstisko organizāciju iesaistīšana var uzlabot vietējās zināšanu bāzes izmantošanu, lai veiksmīgāk apzinātu rehabilitācijas vajadzības un pārraudzītu valsts iestāžu veikumu;

221.  atgādina ieteikumus, kas sniegti pēc Parlamenta Budžeta kontroles komitejas delegācijas komandējuma uz Haiti 2012. gada februārī, un neatlaidīgi pieprasa vienmēr ievērot tādu nozīmīgu principu kā Savienības attīstības līdzekļu izsekojamība un pārskatatbildība, īpaši saistot budžeta atbalstu ar darba rezultātiem un skaidri definējot valsts pārvaldes iestāžu saistības un pienākumus, lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību, izsekojamību un pārskatatbildību; atkārtoti aicina pievērst lielāku uzmanību vietējai korupcijai; norāda, ka, sniedzot atbalstu, ir jāizmanto humānās palīdzības pakāpeniskas samazināšanas stratēģija, un uzsver, ka finansējums pēc iespējas būtu jāvirza caur Haiti iestādēm atbilstoši Kotonū nolīgumam, lai nodrošinātu līdzdalību un atbalstītu valsts iestāžu (tostarp Publiskā iepirkuma aģentūras, kas pildīs kontroles funkcijas) nostiprināšanu; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) uzsvērt nosacījumu matricas nozīmi, kas ir svarīga, sniedzot atbalstu nozaru budžetam;

222.  atgādina, ka saskaņā ar intervences pasākumu principiem "valsts veidošana" ir Savienības attīstības stratēģijas centrā un jebkādu šādu krīzes situāciju stūrakmens; atzīmē, ka tas paredz atbalstu iestāžu veidošanai, valsts finanšu pārvaldības un budžeta līdzekļu piešķīrumu pārredzamībai un efektivitātei, publisko izdevumu lietderībai, veicinot politisko dialogu;

223.  prasa definēt pareizu politikas nostādņu spektru saskaņā ar Savienības intervences pasākumu loģiku, izmantojot vispusīgu pieeju valsts un nevalstiskiem dalībniekiem un nozaru atbalstam, kas sniedzams pēc ātras nozaru vajadzību novērtēšanas, tādējādi uzlabojot projektu dzīvotspēju, papildināmību un ilgtspēju;

Turpmākās ievirzes

224.  uzskata, ka līdztekus situācijai Haiti ir jāapspriež un jāuzlabo pasākumi intervences darbību politiskā satvara pilnveidošanai un katastrofu riska mazināšanai, kā galīgo mērķi nosakot cilvēku dzīvības riska un cilvēku dzīves apstākļu apdraudējuma samazināšanu līdz minimumam; uzskata, ka ieguldījumam katastrofu riska mazināšanā ir izšķiroša nozīme kā ilgtspējīgas attīstības pilnvērtīgam komponentam un izmaksu ziņā lietderīgam rādītājam, jo tas ļauj daudz efektīvāk un lietderīgāk izmantot resursus, nevis tos tērēt katastrofu seku likvidēšanai;

225.  uzskata, ka krīzes un nestabilitātes apstākļos ir vajadzīga politika, kas prasa jaunu pieeju, jaunus paņēmienus un pieredzi, jo īpaši saistībā ar tādām darbībām kā i) riska apzināšana dažādos darbības līmeņos, ii) scenārija sagatavošana un iespējamo seku paredzēšana, kā arī iii) instrumentu noteikšana, kuri dod iespēju nepieļaut un mazināt risku un iespējamās katastrofas sekas un labāk sagatavoties tām; prasa izmantot elastīgu pieeju, kas ļautu Komisijai savus palīdzības pasākumus un instrumentus pienācīgi un ātri pielāgot krīzes un pēckrīzes situācijai; šajā sakarā norāda, ka Komisija tikmēr ir izveidojusi sistēmu dažādu kompetences jomu ekspertu piesaistīšanai, lai varētu minimālā laikā papildināt Savienības delegāciju vai centrālā aparāta dienestu sastāvu darbinieku trūkuma gadījumos;

226.  mudina Komisiju un EĀDD sistemātiski pilnveidot katastrofu pārvaldības cikla četrus posmus, proti, riska mazināšanu un gatavību, reaģēšanu un atjaunošanu, lai definētu katastrofu riska pārvaldības un izturētspējas veicināšanas stratēģisko satvaru; aicina Komisiju un EĀDD informēt Parlamentu par panākto progresu, jo īpaši saistībā ar riska pārvaldību un gatavību īstenot programmu un sasniegt tās mērķus pēckatastrofas apstākļos;

227.  atgādina — lai Savienības intervences pasākumi būtu sekmīgi, svarīgs priekšnosacījums jebkādos krīzes apstākļos ir tas, ka pienācīga uzmanība tiek pievērsta valsts pārvaldības sistēmas loģiskumam un darbības efektivitātei, veicot katastrofu riska mazināšanas pasākumus; atgādina, ka, vērtējot valsts pārvaldības sistēmu, cita starpā ir jāņem vērā esošā pārskatatbildības sistēma, esošā pienākumu noteikšanas un lēmumu pieņemšanas kārtība centrālajā un vietējā līmenī, skaidri formulēta pavēļu un pārbaužu ķēde, informācijas kanāli starp dažādiem dalībniekiem un līdzekļu devējiem, paredzot atgriezeniskās saites mehānismu ziņošanai par projektiem;

228.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus saistībā ar Savienības atbalstu rehabilitācijai pēc zemestrīces Haiti un atzinīgi vērtē Komisijas atbildi un tās piekrišanu minētajiem ieteikumiem;

XX daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 14/2014 „Kā ES iestādes un struktūras aprēķina, samazina un izlīdzina to radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas”

229.  uzskata, ka visām Savienības iestādēm un struktūrām vajadzētu izstrādāt kopīgu pieeju to radītai siltumnīcefekta gāzu emisijai un tās iespējamai samazināšanai; uzskata, ka, lai to panāktu, ir rūpīgi jāaprēķina pašu radītā siltumnīcefekta gāzu emisija un nevajadzētu vairīties no iegūto rezultātu publiskošanas;

230.  uzskata — lai nodrošinātu uzticamību sarunās par vides jautājumiem ar trešām personām, Komisijai būtu jāpieliek lielākas pūles, apkopojot datus par pašas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju;

231.  aicina Savienības iestādes un struktūras, kurām vēl nav vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāta, apsvērt iespēju steidzami to ieviest; tomēr uzsver, ka nevajadzētu uzskatīt, ka EMAS var cita starpā kalpot kā instruments siltumnīcefekta gāzu emisijas strukturēšanai, kā arī uzskatīt to par iestāžu „zaļās politikas” galīgo mērķi;

232.  norāda, ka Savienības iestādes un struktūras var plašāk izmantot siltumnīcefekta gāzu emisijas izlīdzināšanu, lai samazinātu oglekļa dioksīda pēdu; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka emisijas kvalitatīva izlīdzināšana papildus tās apjoma samazināšanas pasākumiem (nevis to vietā) nodrošinātu pienācīgu šo problēmu risinājumu; tomēr norāda, ka, pirms veikt izlīdzināšanu, vajadzētu vispirms ieguldīt līdzekļus Savienības iestāžu un struktūru vides politikas turpmākajā uzlabošanā;

233.  atzinīgi vērtē to, ka dažas Savienības iestādes jau sākušas īstenot izmēģinājuma projektus zaļā iepirkuma jomā; pauž cerību, ka rezultāti būs daudzsološi un ka jau nākotnē zaļais iepirkums kļūs par standartprocedūru Savienības iestādēs un struktūrās;

234.  uzsver, ka cilvēciskais faktors joprojām ir viens no galvenajiem aspektiem, īstenojot minētās politiskās nostādnes; tādēļ mudina Savienības iestāžu un struktūru vadošos darbiniekus, kuri ir atbildīgi par minētajām nostādnēm, mācīties un pilnveidot savas prasmes un izpratni par iestāžu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas svarīgumu; pauž cerību, ka jaunās komisāru kolēģijas izveide 2014. gadā paver jaunas iespējas Komisijai un tās aģentūrām sasniegt augstākus īstenošanas standartus;

XXI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 15/2014 „Ārējo robežu fonds ir veicinājis finansiālo solidaritāti, bet jāuzlabo rezultātu mērīšana un jāpanāk lielāka ES pievienotā vērtība”

235.  ar bažām norāda, ka Ārējo robežu fonda (ĀRF) stratēģiskie mērķi nav bijuši skaidri un ka jo īpaši pastāv spriedze starp ĀRF kā solidaritātes mehānisma vispārējo raksturu un tā koncentrāciju uz konkrētiem mērķiem labākai sadarbībai robežkontroles un vīzu jomā;

236.  norāda, ka Komisijai SIS II, VIS un Eurosur veiksmīgā darbības uzsākšana visās dalībvalstīs liecina par ĀRF ieguldījumu; tomēr uzskata, ka šādu vispārīgu apgalvojumu nekādā gadījumā nevar izmantot kā apmierinošu atbildi Revīzijas palātas paustajai konkrētajai kritikai par snieguma rādītāju trūkumu;

237.  norāda, ka līdzīgas problēmas var rasties saistībā ar mērķiem finansiālā atbalsta instrumentam ārējām robežām un vīzām, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda (IDF), jo arī šis instruments kalpo gan dalībvalstu solidaritātei attiecībā uz robežkontroles pārvaldību, gan vienota un augsta līmeņa ārējo robežu kontroles īstenošanai un Šengenas vīzu efektīvai apstrādei atbilstoši Savienības saistībām ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības;

238.  uzsver, ka dalībvalstis, vienlaikus atzīstot, ka ir svarīgi īstenot efektīvu robežkontroli uz kopējām ārējām robežām saskaņā ar Šengenas acquis, tomēr robežkontroles pārvaldību un mazākā mērā arī vīzu apstrādi vēl būtībā uzskata par valsts kompetenci;

239.  aicina dalībvalstis tādēļ IDF iekļaut nacionālajās stratēģijās attiecībā uz robežu pārvaldību nolūkā veicināt konsulāro sadarbību, Frontex operācijas vai ārkārtas pasākumus un konkrētas darbības, kas ir svarīgas Šengenas zonai kopumā; mudina Komisiju un dalībvalstis uzlabot sadarbību šajā jautājumā;

240.  prasa Komisijai izpētīt, vai būtu lietderīgi IDF robežkontroles un vīzu daļu sadalīt vairākos iezīmētos segmentos — vienu segmentu paredzot solidaritātei, vienu — konsulārās sadarbības īstenošanai, Frontex operācijām un ārkārtas un konkrētiem pasākumiem un vienu — darbībām, kas ir īpaši būtiskas no valsts viedokļa;

241.  iesaka dalībvalstīm izstrādāt un izmantot piemērotus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz finansēto projektu tiešo rezultātu, iznākumu un ietekmi; uzsver, ka jāveic ex ante pārbaudes, lai nodrošinātu, ka visi finansētie projekti kalpo konkrētiem un izmērāmiem mērķiem un ka tiem ir pievienotā vērtība; norāda, ka ex post pārbaudes palīdzētu nodrošināt kvalitatīvus kontroles mehānismus;

242.  norāda, ka papildu Savienības pievienoto vērtību var panākt, ja dalībvalstis dotu papildu ieguldījumu Frontex operācijās, nosakot obligātu prasību vismaz daļu no IDF līdzfinansētajiem aktīviem iegrāmatot pie Frontex tehniskajām iekārtām;

243.  pauž bažas par Revīzijas palātas atklātajiem pārkāpumiem dažādās valsts iepirkuma politikās un norāda, ka aizsardzības un drošības iepirkumu izņēmuma klauzulu nevar izmantot gadījumos, kad, neapdraudot drošību, varētu izmantot mazāk ierobežojošas procedūras; iesaka racionalizēt iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu laicīgu finansējuma apguvi;

244.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu, veicot korektīvus finansiālos pasākumus attiecībā uz projektu, par kuru tika konstatēts, ka tas pārkāpj pamatbrīvības un cilvēktiesības, bet aicina Komisiju iespēju robežās ex ante apzināt iespējamos riskus šajā sakarā un īpaši, kad runa ir par to, kādā veidā robežkontrole tiek veikta attiecībā uz tiesībām pieprasīt patvērumu;

245.  uzsver nepieciešamību uzlabot datu vākšanu par finansētajiem projektiem valsts līmenī, lai palielinātu pārredzamību;

XXII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 16/2014 „ES ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāte”

246.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par ES ārpolitikas atbalstam paredzēto reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

Vispārīgas piezīmes

247.  mudina Revīzijas palātu vēl vairāk padziļināt revīzijas šajā augošas sadarbības laukā, lai regulāri nodrošinātu politikas veidotājiem problēmu un risku visaptverošu novērtējumu;

248.  atzīst, ka aizvien lielāko interesi par finansējuma apvienošanu un iespējām, ko sniedz jaunu finansiālu ieguldījumu mehānismu izmantošana, galvenokārt veicina nopietnas problēmas attīstības jomā kombinācijā ar ļoti ierobežotiem publiskajiem līdzekļiem, un tādēļ tiek veidoti jaunu finanšu resursi, kuri ietver Savienības dotācijas atbalstu un ar dotācijām nesaistītus līdzekļus;

249.  uzsver, ka visiem jaunajiem finanšu instrumentiem un finansējuma apvienošanai ir jābūt saskaņā ar Savienības attīstības politikas mērķiem, kuru pamatā ir oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritēriji un kuri ir noteikti Pārmaiņu programmā, proti, Savienības intervences kvalitātes, efektivitātes, ilgtspējības un īstenošanas ātruma uzlabošana; uzskata, ka ar šiem instrumentiem galvenā uzmanība ir jāpievērš tām Savienības prioritātēm, kuru radītā pievienotā vērtība un ietekme gan ekonomiskā izteiksmē, gan citādi ir vislielākā, un uzskata, ka tās ir stratēģiski jāizmanto nozarēs, kurās Savienības finansiālajam atbalstam ir izšķiroša nozīme ieguldījumu dzīvotspējas nodrošināšanai un kurās visveiksmīgāk var izmantot finansējuma apvienošanu; tādēļ pauž nožēlu par to, ka īpašajā ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju apvienošanas finansiālajiem aspektiem, bet nav novērtēta to efektivitāte un lietderība;

250.  prasa pastāvīgi rūpēties par to, lai tiktu novērsts risks, ka finanšu stimuli kļūst nozīmīgāki par attīstības principiem (finanšu mērķi var kļūt svarīgāki nekā attīstības jautājumi), un prasa ievērot ilgtspējīgas attīstības principus, tādus kā sociālie un vides standarti un sabiedrisko pamatlabumu pieejamība;

251.  ņem vērā rezultātus, kas gūti, pārskatot ES platformu ārējās sadarbības apvienošanai, kā sākotnējais mērķis bija uzlabot pašreizējo apvienošanas mehānismu un sistēmu efektivitāti, lietderību un kvalitāti, ņemot vērā to, ka to galveno principu saskaņošana, kuri būs spēkā attiecībā uz visiem reģionālajiem mehānismiem un finanšu instrumentiem, būs ļoti nozīmīga jaunajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS); ņemot vērā DFS pēc vēlēšanām notikušo pārskatīšanu, aicina Komisiju un EĀDD turpināt strukturētu stratēģisko dialogu šajā jautājumā, īpaši par to, kā nodrošināt un veicināt pastāvīgu pārredzamību un atbildīgumu;

252.  uzskata, ka plānošanas posma laikā Komisija būtu jākoncentrējas uz ilgtspējīgu, ilgtermiņa, ekonomisku, sociālu un vides mērķu sasniegšanu nozarēs, kurās tiks izmantoti ieguldījumi;

253.  prasa Savienības līdzekļus galvenokārt koncentrēt projektos, kurus nebūtu iespējams īstenot bez Savienības finansējuma, piemēram, projektos, kuru ienesīgums ir zems, bet kuri var panākt uzlabojumus sociālajā, vides vai cilvēktiesību jomā;

254.  prasa galvenokārt uzraudzīt un turpmāk novērtēt to projektu rezultātus un vidēja termiņa un/vai ilgtermiņa ietekmi, kuri tiek īstenoti sociālajā, vides vai cilvēktiesību jomā; uzskata, ka šādos turpmākos novērtējumos gūtie rezultāti būtu tieši jāizmanto, ziņojot par ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, un ar to palīdzību būtu jāuzlabo plānošanas fāze / projektu atlase turpmāka finansējuma saņemšanai;

255.  prasa palielināt Komisijas kā politiski atbildīgās struktūras politisko lomu šajā jomā;

256.  prasa šādām finansēšanas darbībām ieviest kopīgus pārvaldības standartus, kā arī definēt paraugpraksi un izstrādāt labi definētus atbilstīguma un novērtēšanas kritērijus izmantošanai šajos finanšu instrumentos; uzskata, ka saskaņoti pārvaldības noteikumi, piemēram, strukturēti ziņojumi, skaidras uzraudzības sistēmas un pārraudzības noteikumi, palīdzēs samazināt darījumu izmaksas vai iespējamu izmaksu dublēšanos;

257.  uzskata, ka dažādajiem mehānismiem noteikti ir jāizveido atbilstošas pārvaldības struktūras, lai veicinātu saņēmējvalstu, saņēmēju vai ieinteresēto personu līdzatbildību; atgādina — lai attīstītu jauktu oficiālo attīstības palīdzību, kuru sniedz ar mehānismu starpniecību, ir nepieciešama Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) labi strukturēta sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB), dalībvalstīm un Parlamentu; aicina lēmumu pieņemšanas procesā vairāk iesaistīt Savienības delegācijas, īpaši projektu identifikācijas posmā, lai tās sniegtu ieguldījumu ex ante novērtējumos vai ietekmes novērtējumos, kā arī — vispārīgākos mērogos — tādēļ, lai tās nodrošinātu Savienības ietekmi politiskajā dialogā ar partnervalstīm un darbotos kā vidutājs saziņā ar vietējo pilsonisko sabiedrību;

258.  uzstāj, ka ir jāsasniedz visaugstākais pārredzamības un atbildīguma līmenis, nodrošinot piekļuvi izsmeļošai un precīzai informācijai par budžetu un finanšu datiem saistībā ar projektiem, kurus finansē ar iepriekš minētajiem ieguldījumu mehānismiem, lai Parlaments varētu īstenot pārbaudes un piekrišanas tiesības; prasa regulāri ziņot Parlamentam par šo finanšu instrumentu izmantošanu un rezultātiem, īpaši par finanšu un nefinanšu sviras efekta novērtējumu un papildināmību, vienlaikus ievērojot Finanšu regulas 140. pantu;

259.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus kā pirmo soli pareizajā virzienā attiecībā uz Savienības ārpolitikas atbalstam paredzētās reģionālo ieguldījumu mehānismu dotāciju un finanšu iestāžu aizdevumu apvienošanas efektivitāti un atzinīgi vērtē to, ka arī Komisija ir piekritusi šiem ieteikumiem;

XXIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 17/2014 „Vai ES izcilības centru ierosme var efektīvi sekmēt trešo valstu radīto ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu risku mazināšanu”

260.  atzinīgi novērtē ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu (CBRN) izcilības centru iniciatīvu; uzskata, ka tās pārvaldes struktūrā uzsvērts, ka iniciatīva ir tīklveida rakstura;

261.  atzinīgi novērtē īpašā ziņojuma Nr. 17/2014 kopumā pozitīvo ievirzi un Revīzijas palātas ieteikumus, kurus Komisija pieņēmusi;

262.  atzīmē, ka šī iniciatīva ir inovatīva pieeja, kas paredz kontaktu tīkla veidošanu, reģionālu un starptautisku partnerību, konsolidāciju, esošās pieredzes iespēju koordināciju un optimizāciju, apmācības, tehnisko palīdzību un iekārtas;

263.  norāda, ka šādas struktūras pavisam noteikti ir sarežģītas un tāpēc grūti izveidojamas un efektīvi izmantojamas;

264.  atgādina, ka šīs iniciatīvas rīcībā laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam bija EUR 100 miljoni;

265.  uzskata, ka šīs iniciatīvas galvenā vērtība ir tās augšupējā pieeja, balstīšanās uz partnervalstu pieredzi; uzskata, ka Savienības delegācijām jābūt informētām regulāri un jāuzņemas aktīvāka loma konsultācijās ar attiecīgās partnervalsts iestādēm;

266.  vienlaikus norāda, ka partnervalstu „īpašumtiesības” uz projektiem Komisijai nerada šķēršļus iesniegt priekšlikumus, kas varētu gūt labumu no kopīgas rīcības (piemēram, cīņā ar Ebolas vīrusa epidēmijas uzliesmojumu);

267.  ir pārliecināts, ka projekti jāizraugās tā, lai ar pieejamajiem līdzekļiem, kuru apjoms ir ierobežots, varētu galveno uzmanību veltīt Savienības drošībai pašām svarīgākajām jomām; uzskata, ka, izraugoties projektus Savienības iestādēm, būtu lietderīgi uzticēt starpnieka funkciju;

268.  norāda, ka jāpaplašina reģionālo sekretariātu tehniskās iespējas identificēt jautājumus, kas risināmi, izmantojot iniciatīvas, kā arī labāk sagatavot un īstenot konkrētus projektus;

269.  atzinīgi novērtē to, ka kopš 2013. gada maija partnervalstis jebkurā laikā var ierosināt projektus, kas palielina iespējas reaģēt uz pieaugošiem draudiem;

270.  pieņem zināšanai, ka vēl vairāk jāsaīsina laiks, kas paiet no projekta priekšlikuma iesniegšanas un tai sekojošas projekta apstiprināšanas līdz tā īstenošanai;

271.  uzsver, ka saskaņotības un koordinācijas uzlabošanai starp dažādiem drošības jomas finansēšanas instrumentiem ir nepieciešama plašāka stratēģiskā sadarbība; uzsver, ka esošo iniciatīvu efektivitāti var uzlabot darbības koordinācijas paplašināšana starp CBRN jomā iesaistītajiem;

272.  uzskata, ka iniciatīva varētu dot lielāku labumu, ja būtu skaidrāks CBRN pasākumu iekšējās un ārējās dimensijas šķīrums(22);

XXIV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 19/2014 „Eiropas Savienības pirmspievienošanās palīdzība Serbijai”

273.  aicina Serbijas iestādes uzlabot un vēl vairāk racionalizēt valsts stratēģijas un rīcības plānus un atbilstīgi risināt dažādos politiskos un sociālekonomiskos jautājumus; aicina Komisiju vajadzības gadījumā būt pieejamai, lai šajā sakarībā sniegtu nepieciešamo tehnisko atbalstu;

274.  uzsver, ka ir svarīgi sagatavot valsts stratēģijas politiski jutīgās jomās; aicina attiecīgās iestādes sagatavot stratēģijas turpmāk minētajās galvenajās pārvaldības jomās un ietvert tajās reāli izpildāmu īstenošanas grafiku: teritoriālā decentralizācija un stratēģija, lai koordinētu publisko finanšu pārvaldības reformas īstenošanu;

275.  mudina Komisiju un Savienības delegāciju Serbijā novērst problēmas, kas radās 2007.–2013. gada plānošanas perioda pirmajā pusē, proti, nesagatavotu vai problemātisku projektu atlasi; atbalsta Komisijas un Serbijas iestāžu sadarbību konstatēto problēmu risināšanā, tostarp tādu problēmu kā valsts iestāžu atbalsta trūkums, iestāžu sadarbības trūkums, vāji izstrādāti projekti, neatbilstoši formulēti darba uzdevumi, ilgt nespējīgi finansēšanas risinājumi un iepriekšējos projektos gūtās pieredzes neizmantošana;

276.  atzinīgi vērtē to, ka ar pārvaldību saistītajos projektos pārsvarā tika gūti labi rezultāti, taču uzskata, ka projektu īstenošanas un kontroles sistēmas ir vājas vai neefektīvas, īpaši tādēļ, ka Revīzijas palāta konstatēja būtiskus trūkumus četros no astoņiem revidētajiem ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu saistītajiem pārvaldības projektiem;

277.  norāda, ka par tieslietu nozares reformu kopš 2007. gada nav ziņots par lieliem panākumiem;

278.  uzstāj, ka ir jāpastiprina pašreizējā ziņotāju aizsardzība, kura noteikta valsts pretkorupcijas stratēģijā 2013.–2018. gadam; uzstāj, ka Serbijas iestādēm vajadzētu veicināt jaunu tiesību aktu izstrādi ziņošanas jomā, un šādiem tiesību aktiem būtu jārada uzticēšanās un jāmudina potenciālie ziņotāji rīkoties;

279.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus un prasa Komisijai pienācīgu uzmanību veltīt mērķu definēšanai, vajadzību novērtēšanai un iepriekšējos projektos gūtās pieredzes izmantošanai, kā arī novērst kavēšanos un neefektīvas vai nelietderīgas iepirkuma procedūras; uzsver ilgtspējīguma nozīmi, jo rezultāti, kas gūti divās trešdaļā projektu, īpaši ar pārvaldību saistītajos projektos, radīja virkni jautājumu;

XXV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 20/2014 „Vai ERAF atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem e-komercijas jomā ir bijis efektīvs”

280.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 20/2014 un atbalsta tajā sniegtos secinājumus un ieteikumus;

281.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija uz Revīzijas palātas ieteikumiem ir reaģējusi konstruktīvi;

282.  norāda, ka e-komercijas tehnoloģijas ir svarīgs elements mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pilnveides un konkurētspējas uzlabošanā; uzsver MVU nozīmi Savienības ekonomiskajā attīstībā un darbvietu radīšanā;

283.  konstatē, ka Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā ir uzsvērta darbības rādītāju un Eiropas pievienotās vērtības nozīme;

284.  norāda — lai gan uzņēmējdarbības iespējas tiešsaistē ir palielinājušās, investīcijām atlasītie projekti bija vāji; norāda — tā kā netika veikta pieteikumu salīdzinoša atlase un nebija pieejama vispusēja uzņēmējdarbības informācija, vairāk nekā vienai trešdaļai šo projektu izmaksu lietderība bija vāja vai tās nebija vispār;

285.  norāda, ka 10 no 30 līdzfinansētajiem projektiem tiktu īstenoti pat tad, ja tiem nebūtu piešķirts publisks līdzfinansējums, pieci no projektiem tika sākti, pirms tika paziņots par atbalsta piešķiršanu, un trīs no tiem tika sākti vēl, pirms uzņēmums bija iesniedzis pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai;

286.  uzskata — lai izvairītos no nevajadzīga atbalsta sniegšanas, uzņēmumiem būtu obligāti jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā būtu parādīta Eiropas pievienotā vērtība;

287.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāievieš atlases kritēriji un procedūras, ar kurām nodrošinātu, ka atlasītie projekti maksimāli palielina pievienoto vērtību attiecībā uz e-komercijas attīstības veicināšanu MVU un Eiropas digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanu;

288.  norāda — tā kā Komisija nenodrošināja uzraudzību, nebija iespējams izvērtēt to, cik lielā mērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts ir palīdzējis sasniegt valstu un Savienības informāciju tehnoloģijas mērķus un pašiem MVU izpildīt to uzņēmējdarbības plānus;

289.  uzskata, ka Komisijai jānodrošina konsekventas un ticamas informācijas saņemšana no dalībvalstīm par ERAF finansējuma izmantošanu; uzskata, ka šai informācijai būtu jāatspoguļo sasniegtais darbības programmu īstenošanā, turklāt ne tikai finanšu, bet arī snieguma aspektā;

290.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu attiecībā uz to, ka dotāciju nolīgumos būtu jāiekļauj noteikts stabilu rādītāju kopums un ar tiem saistītie mērķi, paredzot šo rādītāju izpildes mērīšanu un mērķu sasniegšanas uzraudzību gan tad, kad projekts ir īstenots un sācis darboties, gan vēlākā posmā, izvērtējot darbības rezultātus;

XXVI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 21/2014 „Vāja ieguldīto līdzekļu atdeve ES finansētajās lidostu infrastruktūrās”

291.  atzīst, ka Komisija jau ir veikusi izmaiņas attiecībā uz daudziem īpašajā ziņojumā norādītajiem jautājumiem, un kopumā atbalsta jaunos Komisijas izklāstītos reglamentējošos noteikumus; ņemot to vērā, ierosina Komisijai gadu pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par sekmēm, kas gūtas saistībā ar minētajiem ieteikumiem;

292.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu par to, lai dalībvalstis saskaņotu plānus lidostu attīstībai, un iesaka Komisijai apstiprināt šos plānus, pirms konkrētajiem projektiem tiek piešķirts jebkāds finansējums; turklāt iesaka šos reģionālos, valstu vai starpvalstu plānus attiecināt ne vien uz gaisa transportu, bet arī citiem sabiedriskā transporta veidiem, kuru braucienu ilgums ir līdzīgs lidojumu laikiem, ieskaitot vilcienus un autobusus, lai novērstu tirgus piesātinājumu un palielinātu pakalpojuma ilgtspējību;

293.  iesaka finansējumu piešķirt vienīgi finansiāli dzīvotspējīgām lidostām;

294.  iesaka Komisijai izvērtēt visus jaunos projektus, ņemot vērā aptvēruma teritorijas analīzes rezultātus, lai nodrošinātu dzīvotspēju, katrā gadījumā ņemot vērā to, ka reģionālās lidostas ir svarīgas, lai varētu nodrošināt pieejamību un mobilitāti Savienībā;

295.  uzskata, ka Komisijai vispirms būtu cieši jāuzrauga dalībvalstis, kuras ziņojumā norādītas kā valstis, kurās iepriekš īstenotie projekti ir bijuši īpaši problemātiski;

o
o   o

296.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (4) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (5) Pieņemtie teksti: P8_TA(2015)0118. (6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (7) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (8) Padomes 2003. gada 15. jūlija Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI regula) (OV L 181, 19.7.2003., 1. lpp.). (9) Padomes 2000. gada 22. maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/94, ar ko īsteno Lēmumu 2007/728/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (OV L 266, 5.9.2014., 32. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.). (13) Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.). (14) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/23/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.). (17) Padomes 2009. gada 19. janvāra Regula (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.). (18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.). (19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.). (20) Leon Braat, Patrick ten Brink (eds. el al.), The Cost of Policy Inaction: The case of not meeting the 2010 biodiversity target, Wageningen/Brussels, 2008, 28. lpp. (21) ES un Haiti Republikas sadarbības (2008–2012) novērtējums, ko Particip GmbH Komisijas uzdevumā veica 2014. gada augustā. (22) Sk.arī Eiropas Parlamenta 2010. gada 14. decembra rezolūciju par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā — ES rīcības plāns (OV C 169 E, 15.6.2012., 8. lpp.).

1.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2077(DEC))

P8_TA(2015)0120 A8-0102/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0487 – C8‑0146/2014),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 14. aprīļa ziņojumu par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2013. finanšu gadā,

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2014)0350),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2013. finanšu gada pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda, un Komisijas atbildes(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2013. finanšu gadā (05135/2015 – C8-0050/2015, 05136/2015 – C8-0051/2015, 05138/2015 – C8‑0052/2015),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0285 un SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstoši Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(9),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(10),

–  ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0102/2015),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2014/2077(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0487 – C8‑0146/2014),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 14. aprīļa ziņojumu par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldību 2013. finanšu gadā,

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondiem (COM(2014)0350),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gadā, un Komisijas atbildes(12),

–  ņemot vērā deklarāciju(13) par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2013. finanšu gadā (05135/2015 – C8-0050/2015, 05136/2015 – C8-0051/2015, 05138/2015 – C8‑0052/2015),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par paveikto darbu attiecībā uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2014)0607) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2014)0285 un SWD(2014)0286),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(14) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(15),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(16),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(17),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(18),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(19),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstoši Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(20),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(21),

–  ņemot vērā 142. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(22),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0102/2015),

1.  konstatē, ka astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskata 2. tabulā;

2.  apstiprina astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2014/2077(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0102/2015),

A.  tā kā attiecības ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) Savienība veido, pamatojoties uz Kotonū nolīgumu, kura galvenais mērķis ir samazināt un ar laiku izskaust nabadzību, rīkojoties saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un nodrošinot ĀKK valstu un AZT pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

B.  tā kā ir jāsaglabā tie attīstības politikas mērķi, kas noteikti Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), un nedrīkst pieļaut, ka citi apsvērumi, piemēram, ar tirdzniecības politiku vai ārlietu un drošības politiku saistīti apsvērumi, nonāk pretrunā attīstības jomā noteiktajām Savienības prioritātēm;

C.  tā kā Eiropas Attīstības fondi (EAF), kurus finansē dalībvalstis, ir galvenais Savienības finanšu instruments sadarbībai ar ĀKK valstīm attīstības jomā, un par EAF budžeta izpildi ir atbildīga Komisija;

D.  tā kā 2013. finanšu gadā summa, ko Eiropas Komisija samaksāja saistībā ar priekšfinansējuma instrumentiem, sasniedza EUR 424 miljonus un pamatdarbības ieņēmumi bija EUR 124 miljoni;

E.  tā kā EAF stratēģija un svarīgākie mērķi ir noteikti, ne vien pamatojoties uz politiskajām prioritātēm, bet ņemot vērā arī ekonomiskus un finansiālus apsvērumus, kas saistīti ar vispārējas efektivitātes kritērijiem, un tā kā šo svarīgāko ilgtspējas un ilgtermiņa perspektīvā noteikto EAF mērķu sasniegšanai tiek izmantoti atbilstoši finanšu instrumenti;

F.  tā kā darījumos ar jaunattīstības valstīm risks ir objektīvi liels, jo tām bieži vien ir sensitīvs ģeopolitiskais stāvoklis, kā arī nestabila institucionālā un administratīvā vide;

G.  tā kā ir jādiferencē, kāda un cik liela ir Savienības līdzdalība atkarībā no konkrētiem rezultātiem, kas apliecina progresu dažādās jomās, tādās kā demokratizācija, cilvēktiesības, laba pārvaldība, ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība, tiesiskums, pārredzamība un korupcijas apkarošana;

H.  tā kā tiek uzskatīts, ka jau ierastos līdzekļus — dotācijas un aizdevumus — varētu pielietot plašāk, ja tiktu izmantoti novatoriski finanšu instrumenti (piemēram, apvienošanas mehānismi), lai arī būtu grūtāk nodrošināt pārraudzību un pārvaldību;

I.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi garantēt Savienības atpazīstamību un popularizēt Savienības vērtības, īstenojot ikvienu Savienības intervences pasākumu;

J.  tā kā Parlamenta prioritāte arī turpmāk būs panākt EAF iekļaušanu budžetā, nodrošinot, ka EAF kļūst par neatņemamu Savienības budžeta struktūrelementu; tā kā EAF iekļaušana vispārējā budžetā nozīmētu ne vien lielāku finanšu nodrošinājumu saņēmējvalstīm, bet arī labāku politikas saskaņošanu un spēcīgāku demokrātisko kontroli;

K.  tā kā budžeta atbalsts ir saistīts ar ievērojamu fiduciāro risku, jo īpaši ar vairākiem problemātiskiem pārredzamības, pārskatatbildības un labas finanšu pārvaldības aspektiem; tā kā budžeta atbalsts ir stingri jāuzrauga un tam ir vajadzīgs Savienības un partnervalstu politiskais dialogs, kurš attiecas uz šāda atbalsta mērķiem, uz to, kas ir darīts, lai sasniegtu rezultātus un izpildes rādītājus, par kuriem ir panākta vienošanās, kā arī uz sistēmiskā riska analīzi un riska mazināšanas stratēģiju, kas vēl būtu jāpilnveido,

Ticamības deklarācija

Pārskatu ticamība

1.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda 2013. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo EAF finanšu stāvokli 2013. gada 31. decembrī un ka šo fondu darbības rezultāti, to naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā ir saskaņā ar EAF finanšu regulu un starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem, kas tiek piemēroti publiskajam sektoram;

2.  ar gandarījumu konstatē, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu līdzekļi ir atgūti biežāk un vairāk (2013. gadā līdzekļi atgūti 24 reizes kopsummā par EUR 4,7 miljoniem, turpretim 2012. gadā līdzekļi atgūti 13 reizes kopsummā par EUR 1,3 miljoniem);

3.  tomēr ir ļoti nobažījies par to, ka kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām joprojām regulāri neievēro noteikumu, saskaņā ar kuru par katru priekšfinansējuma maksājumu, kas pārsniedz EUR 750 000, Komisijai katru gadu ir jāiekasē procenti, un ka pārskatos ir norādīta daļēji lēsta procentu ieņēmumu summa;

4.  turklāt pauž nožēlu, ka procentu summa, kas iekasēta no priekšfinansējuma EUR 250 000 līdz EUR 750 000 apmērā, finanšu pārskatos joprojām nav iekļauta finanšu ieņēmumos, jo Komisija vēl nav pabeigusi izstrādāt kopējo RELEX informācijas sistēmu;

Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība

5.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atzinumu, kura uzskata, ka 2013. gada pārskatiem pakārtotie ieņēmumi un saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

6.  tomēr ir nobažījies par to, kā novērtēta pārskatiem pakārtoto maksājumu likumība un pareizība, jo Revīzijas palāta secina, ka pārraudzības un kontroles sistēmas EuropeAid centrālajos dienestos un Savienības delegācijās tikai daļēji spēj nodrošināt, lai maksājumi būtu likumīgi un pareizi;

7.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm iespējamākais kļūdu īpatsvars izdevumu darījumos no astotā, devītā un desmitā EAF ir 3,4 %, kas ir nedaudz vairāk nekā 2012. gadā (3 %), lai gan nepārsniedz 2011. gada maksimumu (5,1 %);

8.  norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskats par EAF darbībām 2013. finanšu gadā liecina — salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kļūdu īpatsvars ir palielinājies un tas joprojām ir pārāk augsts; mudina Komisiju rīkoties, lai sasniegtu mērķi, par kuru ir panākta vienošanās, t. i., nodrošinātu, ka kļūdu īpatsvars nepārsniedz 2 %;

9.  ar nožēlu ņem vērā, ka pārskatiem pakārtotos maksājumus ir ietekmējuši uzraudzības sistēmas trūkumi un ka maksājumos ir būtisks kļūdu līmenis; ņem vērā, ka kļūdas ir konstatētas 27 % maksājumu, t. i., 45 no 165 pārbaudītajiem maksājumu darījumiem;

10.  ņem vērā, ka projektu izlases pārbaudes rezultātā 42 maksājumos (32 %) no 130 maksājumiem ir konstatētas kļūdas, un jo īpaši ņem vērā to, ka 30 no šīm 42 ir bijušas skaitļos izsakāmas kļūdas, turklāt 17 galīgie maksājumi ir apstiprināti pēc tam, kad veiktas visas ex ante pārbaudes;

11.  pauž nožēlu, ka lielākoties ir konstatētas tādas pašas kļūdas kā iepriekšējos gados (proti, nav bijis apliecinošu dokumentu, saņēmēji nav ievērojuši publiskā iepirkuma noteikumus un ir bijuši neattiecināmi izdevumi), lai gan 2013. gada maijā ir izstrādāts koriģējošu pasākumu plāns; norāda, ka šīs kļūdas ir konstatētas arī tajos darījumos, kas saistīti ar i) programmu aplēsēm, ii) dotācijām un iii) iemaksu nolīgumiem, kurus Komisija noslēgusi ar starptautiskām organizācijām;

12.  mudina Komisiju strādāt intensīvāk tieši šajās sadarbības jomās, pilnveidojot jau pieņemto koriģējošo pasākumu plānu, jo īpaši tad, ja skaitļos izsakāmas kļūdas liecina, ka starptautiskās organizācijas nav pienācīgi pārbaudījušas atbilstību līgumu noteikumiem, un tā pastāvīgi cenšoties uzlabot riska pārvaldības metodes, kā arī kontroles un pārvaldības sistēmas kopumā;

Ar kontroles mehānismu pareizu un efektīvu darbību saistītie riski

13.  konstatē, ka EAF īstenošana ir saistīta ar objektīvi lielu risku, jo tiek izmantoti dažādi darbības veidi un atšķirīgas izpildes metodes (tieša centralizēta pārvaldība un netieša pārvaldība), tiek piemēroti sarežģīti noteikumi un procedūras (piemēram, attiecībā uz publisko iepirkumu un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu) un ir plaša ģeogrāfiskā piemērošanas joma, tāpēc ir grūti panākt optimālāku kontroles sistēmas darbību un pārredzamāku EAF finansējuma izmantošanu;

14.  ir ļoti nobažījies par to, ka ex ante pārbaudēs, kas tiek veiktas pirms projektu maksājumu apstiprināšanas, joprojām ir būtiski trūkumi, kā to secinājusi Revīzijas palāta;

15.  aicina Komisiju regulāri pievērst uzmanību tam, lai visas iesaistītās personas (Komisijas darbinieki un ārējie revidenti) pirms projektu maksājumiem veiktu kvalitatīvas un atbilstošas ex ante pārbaudes, jo īpaši ņemot vērā to, cik liels ir politiskais un operacionālais risks;

16.  ņem vērā, ka instrumenta specifika un maksājumu nosacījumi ierobežo kļūdu iespējamību darījumos, kas saistīti gan ar budžeta atbalstu (attiecīgo EAF maksājumu kopsumma 2013. gadā bija EUR 718 miljoni), gan ar Savienības iemaksām vairāku finansētāju projektos, kurus īsteno tādas starptautiskas organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) (attiecīgo EAF maksājumu kopsumma 2013. gadā bija EUR 458 miljoni);

17.  ir noraizējies, jo pastāvīgi tiek konstatētas kļūdas galīgajos maksājuma pieprasījumos, lai gan ir bijušas ārējās revīzijas un izdevumu apstiprināšanas pārbaudes;

18.  mudina Komisijas Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorātu (DG DEVCO) pēc iespējas drīzāk īstenot Revīzijas palātas 2011. gada ieteikumu uzlabot tā Iekšējās revīzijas dienesta spējas, lai šis dienests varētu efektīvāk pildīt savus pienākumus;

Stratēģija un prioritātes

19.  uzsver, ka visas ar EAF saistītās darbības ir jāveic, precīzi īstenojot vispārējo stratēģiju un svarīgākos mērķus, kuru pamatā ir ne vien politiskās prioritātes, bet arī ekonomiskās un finansiālās efektivitātes kritēriji un kuru izpildi apliecina pārvaldības darba rezultāti, tostarp riska pārvaldības un kontroles pasākumi, kā arī tieši šim nolūkam paredzētu finanšu instrumentu izmantošana;

20.  aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta rezultātiem, ko nodrošinājis Savienības sniegtais atbalsts, tāpēc vērš uzmanību uz to, ka Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) izpildes ziņā Subsahāras Āfrika atpaliek visvairāk un ka tas ir vienīgais reģions pasaulē, kur, spriežot pēc prognozēm, līdz 2015. gadam nabadzība uz pusi, visticamāk, netiks samazināta; ir noraizējies, jo sociālajiem pakalpojumiem, īpaši izglītības un reproduktīvās veselības jomai, sniegtās oficiālās attīstības palīdzības (OAP) apjoms pēdējos pāris gados ir samazinājies, un tas var izraisīt regresu cilvēkkapitāla attīstības jomā;

21.  secina, ka ir jāstrādā intensīvāk, lai Āfrikā panāktu straujāku TAM īstenošanu līdz 2015. gadam, kad beidzas noteiktais termiņš; kad būs pieņemta attīstības programma laikposmam pēc 2015. gada un panākta vienošanās par ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), aicina Komisiju ņemt to vērā kā pamatu lietderības revīzijai, kuru veic Revīzijas palāta; ir gandarīts, ka no EAF, kas ir galvenais Savienības finanšu instruments sadarbībai ar ĀKK valstīm attīstības jomā, ir finansēti 45 % no visu to jauno līgumu kopējās vērtības, kurus 2013. gadā noslēdzis DG DEVCO;

22.  norāda, ka 2013. gadā tika panākta vienošanās par 11. EAF izveidi, kura kopējā vērtība ir gandrīz EUR 27 miljardi (2011. gada cenās), un tas nozīmē, ka līdzekļi faktiski tika iesaldēti 10. EAF līmenī, nevis palielināti par 13 %, kā to bija ierosinājusi Komisija, lai gan Savienība joprojām ir apņēmusies arī turpmāk palielināt attīstībai paredzēto finansējumu;

Pārraudzība un uzraudzība

23.  ir ļoti nobažījies par to, ka joprojām ir nepilnības vadības informācijas sistēmā attiecībā uz ārējo revīziju, izdevumu apstiprināšanas pārbaužu un uzraudzības apmeklējumu rezultātiem un šo darbību pēcpārbaudi, lai gan Komisija nesen bija apņēmusies uzlabot kopējās RELEX informācijas sistēmas datu kvalitāti;

24.  atgādina, ka vadības informācijas sistēmas ticamībai un precizitātei ir izšķiroša nozīme, tāpēc ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība; mudina Komisiju turpināt iesākto, cenšoties izstrādāt un izveidot jaunas funkcijas kopējās RELEX informācijas sistēmas revīzijas modulī, jo īpaši attiecībā uz visu revīzijas ziņojumu un visu dažādo novērtējumu pēcpārbaudi; uzskata, ka būtiska nozīme ir saskaņotām un uz rezultātiem vērstām uzraudzības sistēmām, kuras sniedz atbilstošu un ticamu informāciju par sasniegtajiem rezultātiem, tā nodrošinot iespēju pielāgot stratēģiskās prioritātes;

25.  tā kā lielāko daļu ar EAF saistīto darbību ar attiecīgi deleģētām pilnvarām veic Savienības delegācijas, aicina DG DEVCO centrālos dienestus izmantot kopējo RELEX informācijas sistēmu, lai pastāvīgi palīdzētu delegācijām veikt tām uzticētos pienākumus, ņemot vērā attiecīgos riska elementus; atkārtoti mudina labāk izmantot tās iespējas, ko nodrošina riska pārvaldība saistībā ar Savienības delegāciju darbības pēcpārbaudi;

26.  atzinīgi vērtē to, ka turpmāk tiks sagatavots novērtējuma pētījums par atlikušo kļūdu īpatsvaru slēgtajos darījumos, un uzskata šo par labas DG DEVCO pārvaldības prakses piemēru;

27.  atzīmē, ka, pamatojoties uz otro pētījumu, kas veikts 2013. gadā, DG DEVCO kļūdu īpatsvaru lēš 3,35 % (aptuveni EUR 228,55 miljonu) apmērā atšķirībā no Revīzijas palātas, kas to lēš 3,4 % apmērā; ar bažām norāda, ka ir konstatēti šādi galvenie kļūdu iemesli: saņēmējorganizācijas nav iesniegušas pienācīgus apliecinošos dokumentus; kļūdas ir pieļautas tāpēc, ka nav bijis pietiekami daudz pierādījumu, kas ļautu pārliecināties par darījumu pareizību; nav ievērotas publiskā iepirkuma procedūras; neatgūtas un nepareizas summas;

28.  uzskata, ka rīcības plānā, ko DG DEVCO ir izstrādājis, lai īstenotu pasākumus riska samazināšanai, varētu noteikt prioritātes, mērķtiecīgi pievēršoties pašām svarīgākajām problemātiskajām jomām, kā arī iespējām, kas nodrošina izmaksu efektivitāti; aicina DG DEVCO savā gada darbības pārskatā ziņot par panākto progresu un norādīt, ar kādām grūtībām ir nācies saskarties, īstenojot rīcības plānu;

29.  ir pārliecināts, ka saistībā ar budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām būs lietderīgi norādīt tieši tās darbības, kurās konstatēts visvairāk trūkumu un kļūdu un kuras šai ziņā ir visvieglāk ietekmējamas; uzskata — šo konkrēto jomu apstrādi un analīzi varētu veikt daudzgadu rotācijas kārtībā, tā nodrošinot, ka pieņemamā līmenī saglabājas kontroles pasākumu izmaksas;

30.  attiecībā uz kontroles mehānismu rentabilitāti atzīst, ka nav jāvairo kontroles līmeņu skaits, bet gan saskaņā ar labas pārvaldības principiem jāveicina kontroles pasākumu efektivitāte un jāpanāk, ka šie pasākumi viens otru papildina;

31.  atzinīgi vērtē to, ka gada darbības pārskatā tagad ir norādītas visas izmaksas, tostarp administratīvo izdevumu izmaksas, kā arī kontroles un uzraudzības sistēmu izmaksas;

32.  atzinīgi vērtē to, ka tiek pārbaudīti ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi, kas tagad ietver kopsavilkuma pārskatu par koriģējošiem pasākumiem ikvienas konstatētās kļūdas novēršanai, un ka delegāciju vadītāji tagad sniedz apliecinājumu tam, ka uzņemsies lielāku atbildību visā ticamības garantēšanas ķēdē un sagatavos izsmeļošākus ziņojumus par Savienības delegāciju darbu;

Budžeta atbalsts

33.  ar interesi norāda, ka Komisija ir sākusi īstenot jaunu pieeju budžeta atbalstam, un vērtē šo pieeju atzinīgi; norāda, ka jaunām budžeta atbalsta darbībām Āfrikā 2013. gadā pavisam tika piešķirti EUR 660 miljoni un ka daļa no šīs summas ir izlietota TAM iniciatīvas īstenošanai, lai atbalstītu valstis, kuras atpaliek tādās nozīmīgās jomās kā veselības aprūpe, ūdensapgāde, sanitārija, nodrošinājums ar pārtiku un tās uzturvērtība;

34.  ņemot vērā to, kādēļ budžeta atbalsts tiek sniegts, ieskaitot līdzekļus saņēmējvalsts vispārējā budžetā vai īpašā budžetā, kas paredzēts konkrētai vispārējās politikas jomai vai konkrētam mērķim, uzstāj, ka budžeta atbalsts ir jāsniedz, novērtējot, cik lielu progresu partnervalstis ir panākušas vispārējo atbilstības nosacījumu kontekstā, un garantējot šo divu elementu (atbilstības nosacījumu un progresa) ciešu sasaisti, jo īpaši attiecībā uz publisko finanšu pārvaldību; atzinīgi vērtētu to, ja riska mazināšanas nolūkā būtu izstrādāti saistoši galvenie darbības rādītāji;

35.  vērš uzmanību uz nepieciešamību atbalstīt cīņu pret krāpšanu un korupciju visās pārvaldes jomās, uz kurām attiecas Savienības sadarbības stratēģija; uzsver — risks, ka resursi tiks novirzīti citiem mērķiem, joprojām ir liels un korupcija un krāpšana ir iespējama tieši publiskā finansējuma pārvaldības jomās;

36.  atgādina, ka ar budžeta atbalstu saistītās programmas ir jāturpina īstenot, ievērojot galvenos izpildes rādītājus, kas ir stabili un pārbaudāmi; uzsver, ka īpaši rūpīgi būtu jāievēro diferencēšanas princips, lai nepieļautu, ka pārāk plaši tiek interpretēti budžeta atbalsta saņemšanas nosacījumi; pieprasa spēcīgu atbalstu pretkorupcijas mehānismam, jo tieši korupcija, šķiet, ir viena no galvenajām problēmām, kas mazina atbalsts programmu efektivitāti un līdz ar to arī vājina ES sadarbību attīstības jomā; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešama ciešāka sadarbība labas pārvaldības pasākumu un korupcijas apkarošanas pasākumu īstenošanai;

37.  kritizē to, ka Savienības piešķirtais finansējums galu galā tiek apvienots ar pašas partnervalsts budžeta līdzekļiem un ka tādēļ Savienības finansējums nav izsekojams; prasa publicēt izsmeļošus ziņojumus par finansējuma izmantošanu, jo tie ir vajadzīgi, lai palielinātu pārredzamību un garantētu, ka Savienības piešķirtais finansējums ir vieglāk izsekojams;

38.  šajā kontekstā aicina Revīzijas palātu pakāpeniski padziļināt korupcijas analīzi un censties savos īpašajos ziņojumos un gada darbības pārskatā skaitļos izteikt to, cik liels ir korupcijas līmenis;

39.  attiecībā uz atbalstu nozaru budžetam pieprasa sistemātiski izmantot un pilnveidot katrai nozarei specifisko nosacījumu matricu un noteikt atbilstošus Savienības intervences kritērijus; atzinīgi vērtētu to, ja visas vispārējā budžeta atbalsta programmas pakāpeniski tiktu pārveidotas par nozaru budžetu atbalsta programmām, lai palielinātu kontroli un pārskatatbildību un tā vēl vairāk aizsargātu Savienības finanšu intereses;

40.  uzsver, ka liela nozīme ir tam, lai ar stimulēšanas pieeju būtu nodrošināts pienācīgs politiskais dialogs, un ka ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt nozaru reformas un programmas, to izpildes un rezultātu noturības vērtēšanai izmantojot finanšu pārvaldības IT sistēmas, kuras Komisija ir izveidojusi budžeta atbalsta īstenošanai partnervalstīs;

41.  aicina Komisiju spēcīgi atbalstīt parlamentāru kontroles un pārraudzības institūciju un attiecīgu zināšanu un spēju veidošanu saņēmējvalstīs, šajā nolūkā cita starpā arī pastāvīgi sniedzot tehnisko palīdzību; uzstāj, ka neatkarīgas valsts revīzijas struktūras esamībai ir jākļūst par budžeta atbalsta piešķiršanas nosacījumu;

42.  ļoti lielā mērā atbalsta to, ka Komisija ir spējusi panākt, lai līdzekļi saņēmējvalstīs vairs netiktu pārskaitīti, ja nav izpildīti ex ante nosacījumi, jo īpaši ja nav nodrošināti vajadzīgie makroekonomikas apstākļi; aicina Komisiju bloķēt līdzekļu pārskaitīšanu valstīs, kurās ir augsts korupcijas līmenis un kuras neīsteno pretkorupcijas politiku, lai šo parādību apkarotu;

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

43.  ierosina, lai Parlaments šajā jaunajā sasaukumā rastu iespējas uzlabot informācijas apmaiņu ar Pasaules Banku un ANO struktūrām, tā panākot optimālāku sadarbību;

44.  atgādina, ka Parlaments atbalsta labas prakses identificēšanu un tās apmaiņu, jo tā varētu noteikt līdzīgus un ilgtspējīgus pamatprincipus, pēc kuriem vērtējama ticamība un atbilstība Savienības finanšu regulējumam;

45.  atbalsta to, ka tiek sniegts vairāk informācijas no revīzijas ziņojumiem par ANO struktūrām, jo tas vajadzīgs labākai Savienības finansējuma pārvaldībai;

46.  uzskata, ka arī turpmāk būtu pastāvīgi jācenšas tuvināt attiecīgās pārvaldības sistēmas, kā arī iekšējās un ārējās revīzijas darbības, lai varētu salīdzināt datus, metodoloģijas un rezultātus;

47.  prasa obligāti garantēt Savienības finansējuma atpazīstamību, īstenojot vairāku līdzekļu devēju iniciatīvas, jo īpaši tad, ja Savienības finansējums tiek piešķirts riska apstākļos;

48.  atzinīgi vērtē to, ka ar pieņemtajām pamatnostādnēm attiecībā uz informācijas un stratēģiju apmaiņu Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veido ciešākas attiecības ar ANO Bērnu fondu (UNICEF) un Pasaules Banku;

49.  attiecībā uz 11. EAF īstenošanu atkārtoti pauž bažas par to, ka pilnvarotie subjekti ar pakalpojumu līgumu var deleģēt budžeta izpildes uzdevumus vēl citiem privāttiesību subjektiem, tā radot trasta attiecību kaskādi; aicina Komisiju piemērot stingrus noteikumus apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai un atgādina, ka, izvēloties šādu īstenošanas veidu, šo pilnvaroto subjektu pienākums ir garantēt spēcīgu Savienības finanšu interešu aizsardzību;

50.  prasa nekavējoties sniegt vēl sīkāku informāciju par finansējuma apvienošanu (tostarp trasta fondiem) un attiecīgajiem riskiem, kas apdraud darījumu pareizību, proti, ja Komisijas finanšu iemaksas vairāku līdzekļu devēju projektos tiek apvienotas ar citu līdzekļu devēju piešķirto finansējumu, nenorādot, tieši kuram no attiecināmo izdevumu posteņiem iemaksas ir paredzētas;

51.  prasa informēt Parlamentu par sākotnējo kontroles un pārvaldības sistēmu apsekojumu, ko Komisija veikusi citās starptautiskās organizācijās, ar kurām tā sadarbojas; turklāt pieprasa informāciju par jau izveidoto sistēmu salīdzināmību un konsekvenci;

52.  pieprasa informāciju par to, kādus preventīvus, riska mazināšanas vai citus pasākumus varētu veikt, ja tiktu konstatēts, ka atšķiras viedoklis par nepieciešamo ticamības līmeni un attiecīgo risku, kas varētu apdraudēt visus izdevumus kopumā;

Eiropas Investīciju bankas ieguldījumu mehānisms

53.  atgādina un ir pārliecināts, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde arī attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldīto ieguldījumu mehānismu, jo šim mehānismam tiek izmantoti Savienības nodokļu maksātāju līdzekļi;

54.  atzīmē, ka 2015. gadā ir paredzēts atjaunot Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punktā minēto trīspusējo nolīgumu starp EIB, Komisiju un Revīzijas palātu, kurš reglamentē šo iestāžu sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kādām Revīzijas palāta pārbauda EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldīšanas jomā; šajā sakarībā aicina EIB atjaunināt Eiropas Revīzijas palātas pilnvaras, attiecinot tās uz visiem jaunajiem EIB finanšu instrumentiem, kas saistīti ar Savienības vai EAF publisko līdzekļu izmantošanu;

55.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas darba plānā ir iekļauta EAF ieguldījumu mehānisma revīzija, kā Parlaments to bija pieprasījis saistībā ar 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un 2015. gadā cer saņemt šī īpašā ziņojuma rezultātus;

56.  atzīst, ka EIB sniedz atbalstu projektiem, kuri tiek īstenoti ļoti riskantos, sevišķi liela politiska riska, apstākļos, kas saistīti ar nestabilo situāciju saņēmējvalstīs;

57.  atzinīgi vērtē EIB īstenoto pieeju, kas vērsta uz rezultātiem, jo īpaši rezultātu novērtēšanas sistēmas ieviešanu, kas ļauj izvērtēt projektu pamatotību, to finansiālo un ekonomisko ilgtspēju, kā arī pašas EIB nodrošināto pievienoto vērtību; pieprasa garantēt pastāvīgu dialogu ar iesaistītajiem partneriem par novērtējuma rādītājiem un par sasniegto rezultātu konverģenci;

58.  uzsver, ka EIB ir svarīgi nepieļaut ne mazāko iecietību pret krāpšanu un korupciju; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi nepiešķirt finansējumu uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka to darbība ir saistīta ar krāpšanu un korupciju; arī ar jaunākajiem grozījumiem politiku, kuru EIB pašlaik īsteno attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, uzskata par neatbilstošu un aicina EIB nekavējoties sākt īstenot atbildīgu nodokļu politiku, saskaņā ar kuru EIB veiktu finansēto uzņēmumu faktisko īpašnieku pārbaudes revīziju, un tad, ja finansējums būtu paredzēts starptautiskām korporācijām, tām vispirms būtu jāiesniedz savu ieņēmumu un gūtās peļņas pārskats un jānorāda nodokļu summas, ko tie maksā katrā valstī, kurā veic savu uzņēmējdarbību;

59.  uzsver, ka liela nozīme ir tam, lai EIB finansētiem projektiem būtu plaša sociālā ietekme, un ka ar tiem būtu jāatbalsta vietējās uzņēmējsabiedrības, nevis jāveicina spekulatīvi darījumi; prasa katru gadu sagatavot izsmeļošu novērtējuma pārskatu par EIB finansēto projektu sociālo ietekmi;

60.  pieprasa Savienības finansējumu finanšu starpniekiem piešķirt tikai tad, ja tie nedarbojas ārzonas finanšu centros, ja tie paši uzņemas būtisku atbildību un ja tie spēj īstenot attīstību veicinošu pieeju, katrā valstī atbalstot mazo un vidējo uzņēmumu specifiku; prasa, lai EIB nesadarbotos ar finanšu starpniekiem, kuriem ir slikta reputācija pārredzamības, krāpšanas, korupcijas un ietekmes uz vidi vai sociālās ietekmes ziņā; uzsver, ka EIB kopīgi ar Komisiju ir jāizveido stingrs finanšu starpnieku atlases kritēriju saraksts un jādara tas publiski pieejams;

61.  mudina EIB finansēt produktīvus ieguldījumus un vajadzības gadījumā aizdevumus apvienot ar tehnisko palīdzību, lai panāktu projektu efektīvāku īstenošanu un nodrošinātu patiesu Savienības pievienoto vērtību, kas būtu papildieguvums, un lai vairāk ietekmētu attīstību;

62.  atgādina, ka galvenais ir nodrošināt atbilstību Savienības mērķiem un ka pienācīgi būtu jāņem vērā ĀKK valstu absorbcijas spēja;

63.  nosakot un izvēloties potenciālos vietējos dalībniekus un starpniekus, prasa tos pamatīgi pārbaudīt;

Apvienotais finansējums

64.  atzīst, ka aizvien lielāku interesi par finansējuma apvienošanu galvenokārt izraisa tas, ka ir nopietnas problēmas attīstības jomā un publiskais finansējums ir ļoti ierobežots, un tādēļ tiek veidoti jauni finanšu resursi, kas ietver gan Savienības dotācijas atbalstu, gan ar dotācijām nesaistītus līdzekļus; mudina Revīzijas palātu regulāri sniegt visaptverošu novērtējuma pārskatu par darbībām, kas finansētas, apvienojot finanšu instrumentus;

65.  atzīst — apvienojot dotācijas ar papildu publiskajiem un privātajiem resursiem (tādiem kā aizdevumi un kapitāls), dotācijas var padarīt krietni vien efektīvākas un var panākt, ka tiek izstrādātas spēcīgākas un ietekmīgākas Savienības politikas nostādnes, lai apgūtu jaunus papildu finansējuma avotus;

66.  uzsver, ka visiem jaunajiem finanšu instrumentiem un finansējuma apvienošanai arī turpmāk ir jāatbilst mērķiem, ko Savienība noteikusi attīstības politikas jomā, pamatojoties uz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem, un kas izklāstīti Pārmaiņu programmā; uzskata, ka šie instrumenti mērķtiecīgi jāveido, pievēršoties tām Savienības prioritātēm, kuras nodrošina vislielāko pievienoto vērtību un kurām ir vislielākā stratēģiskā ietekme;

67.  ņem vērā rezultātus, kas gūti, pārskatot ES platformu ārējās sadarbības apvienošanai saskaņā ar sākotnējo mērķi — uzlabot tagadējo apvienošanas mehānismu un sistēmu efektivitāti, lietderību un kvalitāti;

68.  prasa ieviest kopīgus šādu finansēšanas darbību īstenošanas standartus, kā arī noteikt labāko praksi un definēt atbilstīguma un novērtēšanas kritērijus; uzskata, ka saskaņoti pārvaldības noteikumi (piemēram, strukturēti ziņojumi, skaidras uzraudzības sistēmas un pārraudzības noteikumi) palīdzēs samazināt darījumu izmaksas un maksājumu dublēšanās iespēju, jo būs nodrošināts augstāks pārredzamības un atbildības līmenis;

69.  prasa regulāri ziņot Parlamentam par to, kā un ar kādiem rezultātiem šie finanšu instrumenti tiek izmantoti, jo Parlamentam tas ir jāzina, lai īstenotu savas kontroles un piekrišanas pilnvaras, proti, vērtējot gan finansiālu, gan citādu sviras efektu un vērtējot papildināmību;

Savienības atbalsts Kongo Demokrātiskajai Republikai

70.  atkārtoti pauž savu nostāju par satraucošo situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), kas jo īpaši attiecas uz tiesu sistēmas reformu, kā arī situāciju tiesiskuma un publisko finanšu jomā un decentralizācijas jautājumā;

71.  ir gandarīts par to, kā Revīzijas palāta novērtējusi Savienības sniegto attīstības palīdzību, kas finansēta ar EAF līdzekļiem; piekrīt, ka lielā mērā tieši politiskās gribas trūkuma un nepietiekamas absorbcijas spējas dēļ ir tikai minimāli izdevies uzlabot pārvaldību KDR;

72.  atzīst, ka KDR ir plaši pazīstama kā viena no visnestabilākajām pasaules valstīm; stingri iesaka izstrādāt saistošus galvenos darbības rādītājus un standarta kritērijus, lai uzlabojuma novērtējums būtu ticams; stingri iesaka arī izstrādāt reāli sasniedzamus galvenos darbības rādītājus un standarta kritērijus;

73.  prasa, lai Komisija un EĀDD iesniegtu jaunāko prioritāšu sarakstu attiecībā uz attīstības palīdzību, ko Savienība sniedz KDR, šo sarakstu sagatavojot saistībā ar pagājušā gada budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumu, kurā ieteikts vairāk ierobežot prioritāšu skaitu, lai attīstības palīdzība būtu labāka un mērķtiecīgāka;

ES atbalsts Haiti

74.  atkārtoti uzsver, ka kopumā ir apmierināts ar Komisijas dienestu darbu un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz zemestrīci Haiti 2010. gadā, kad Savienības delegācijai un tās personālam nācās rīkoties ārkārtīgi kritiskā situācijā; atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, kas apturēja maksājumus un līdzekļu piešķiršanu, tiklīdz konstatēja, ka Haiti valdība nav pietiekami uzlabojusi savu finanšu pārvaldību un nav novērsusi trūkumus valsts publiskā iepirkuma procedūrās;

75.  ņem vērā, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi trūkumus koordinēšanas procesā, un šajā sakarībā uzsver, ka gan līdzekļu devēju, gan Komisijas dienestu cieša savstarpējā koordinācija būs svarīga arī turpmāk; prasa nepārtraukti aktualizēt humāno palīdzību un palīdzību attīstības jomā, ar attiecīgas pastāvīgas dienestu sadarbības platformas palīdzību nodrošinot ciešāku neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti (LRRD); uzskata — ir jāizmanto ikviena iespēja, lai nodrošinātu, ka Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (DG ECHO) un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (EuropeAid) īsteno integrētu pieeju ar skaidri formulētiem koordinācijas mērķiem, kā arī saskaņotu stratēģiju attiecībā uz konkrētu valsti, vienlaikus nodrošinot labākās prakses apmaiņu; aicina Komisiju sākt dialogu ar Parlamentu; turklāt uzskata, ka ar vietējās pilsoniskās sabiedrības līdzdalību var pamatīgāk izmantot vietējo zināšanu bāzi;

76.  atgādina par ieteikumiem, kas sniegti pēc Budžeta kontroles (CONT) komitejas delegācijas vizītes Haiti 2012. gada februārī, un vēlreiz pieprasa ievērot tādu nozīmīgu principu kā attīstībai piešķirto Savienības līdzekļu izsekojamība un ar to saistītā pārskatatbildība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot budžeta atbalsta piesaisti konkrētu mērķu izpildei; aicina Komisiju un EĀDD uzsvērt nosacījumu matricas nozīmi, kas ir svarīga, sniedzot atbalstu nozaru budžetam;

77.  atgādina, ka valsts veidošanas pasākumiem ir jābūt centrālajam Savienības stratēģijas elementam attīstības jomā un rīcības plāna stūrakmenim jebkurā krīzes situācijā; prasa definēt pareizu politikas nostādņu spektru saskaņā ar Savienības intervences pasākumiem;

78.  uzskata, ka krīzes un nestabilitātes situācijām ir jāizstrādā jauna pieeja, jo īpaši, lai i) identificētu risku dažādos darbības līmeņos, ii) prognozētu iespējamās sekas, kā arī iii) izveidotu instrumentus, ar kuriem var samazināt riskus, sagatavoties tiem un sagatavoties iespējamai katastrofai un kuri nodrošina iespēju rīkoties pietiekami elastīgi un piesaistīt ekspertus dažādās kompetences jomās;

79.  mudina Komisiju un EĀDD ciešāk sadarboties un sistemātiskāk pilnveidot četrus katastrofu pārvaldības cikla posmus; aicina Komisiju un EĀDD informēt Parlamentu par panākto progresu, jo īpaši saistībā ar riska pārvaldību un gatavību īstenot programmu un sasniegt tās mērķus pēckatastrofas apstākļos;

80.  atgādina, ka jebkurā krīzes situācijā ir jāpievērš pienācīga uzmanība tam, lai valsts pārvaldības sistēma katastrofu riska mazināšanai būtu loģiska un darbotos efektīvi, jo tad sekmīgi būs arī Savienības intervences pasākumi;

EAF nākotne

81.  iesaka precīzi definēt turpmāko EAF pasākumu stratēģiju un prioritātes un uz to pamata veidot finanšu instrumentu sistēmu, ievērojot efektivitātes un pārredzamības principus;

82.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar jaunajiem finanšu noteikumiem, kas piemērojami Eiropas Savienības vispārējam budžetam (Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012), EAF nav iekļauti vispārējā budžetā;

83.  atgādina, ka Parlaments, Padome un Komisija ir vienojušies — šie finanšu noteikumi tiks pārskatīti, lai iekļautu grozījumus, kas jāveic, ņemot vērā to, ar kādu rezultātu noslēdzās sarunas par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, tostarp attiecībā uz EAF iespējamo iekļaušanu Savienības budžetā; atkārtoti aicina Padomi un dalībvalstis piekrist tam, ka EAF tiek pilnībā iekļauti Savienības budžetā;

84.  uzskata, ka jaunais sasaukums paver Parlamentam jaunu politisku iespēju rosināt Savienības iestādes drīz sākt pārdomāt un izvērtēt iespējamās rīcības scenāriju laikposmam pēc 2020. gada, apsverot iespēju aizstāt spēkā esošo Kotonū nolīgumu; atgādina, ka Parlaments uzskata — vispārējā budžetā EAF ir jāiekļauj, cik drīz vien tas iespējams;

85.  uzskata, ka EAF iekļaušana vispārējā budžetā veicinās stingrāku demokrātisko kontroli, garantējot, ka līdzekļu sadalīšanas stratēģiskās prioritātes tiek noteiktas ar Parlamenta līdzdalību, un veicinās arī efektīvāku īstenošanu, nodrošinot labākus koordinēšanas mehānismus gan Komisijas centrālo dienestu, gan saņēmējvalstu līmenī; vēlreiz prasa, lai Komisija, veicot gaidāmo novērtēšanu, pienācīgi apsvērtu to, kā EAF iekļaušana vispārējā budžetā finansiāli ietekmēs dalībvalstis, un apsvērtu arī iespēju noteikt saistošas dalībvalstu iemaksas pamatelementu;

86.  uzskata, ka kļūdu un nepilnību risku visticamāk varēs samazināt, racionalizējot un tuvinot EAF noteikumus, un ka šādi varēs vairot pārredzamību un juridisko noteiktību; mudina Komisiju iesniegt visiem EAF vienotas finanšu regulas priekšlikumu; pauž nožēlu, ka sarunās par nākamo vienošanos attiecībā uz 11. EAF Komisija nav iesniegusi priekšlikumu par vienotu finanšu regulu, lai vienkāršotu EAF pārvaldību;

Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi

87.  aicina Revīzijas palātu nākamajā gada ziņojumā sniegt pārskatu par pasākumiem, kas veikti saistībā ar ieteikumiem, kurus Parlaments iekļāvis rezolūcijā par gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

(1) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (2) OV C 401, 13.11.2014., 264. lpp. (3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (4) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp. (5) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp., un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp. (6) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp. (7) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp. (8) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp. (9) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp. (10) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp. (11) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp. (12) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (13) OV C 401, 13.11.2014., 264. lpp. (14) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (15) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp. (16) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp., un OV L 324, 7.12.2001., 1. lpp. (17) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp. (18) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp. (19) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp. (20) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp. (21) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp. (22) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.

1.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments (2014/2078(DEC))

P8_TA(2015)0121 A8-0082/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0147/2014)(2),

–  ņemot vērā 2013. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2013. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(7) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2005. gada 27. aprīļa lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(8) un jo īpaši tā 13. pantu,

–  ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par 2013. finanšu gada budžeta procedūras pamatnostādnēm — I, II, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X iedaļa(9),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2013. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0082/2015),

A.  tā kā priekšsēdētājs 2014. gada 25. jūnijā pieņēma Parlamenta 2013. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2014. gada 6. novembrī apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

C.  tā kā Revīzijas palāta norāda, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2013. gadā visās iestādēs apmierinoši darbojās Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas;

D.  tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Eiropas Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments (2014/2078(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2015. gada 26. februāra Lēmumu par pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0082/2015),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.  tā kā Revīzijas palāta, veicot revīziju, secināja, ka nav konstatētas nopietnas nepilnības saistībā ar Parlamentā revidētajām tēmām, un pārraudzības un kontroles sistēmas attiecībā uz 2013. gada administratīvajiem izdevumiem tika novērtētas kā efektīvas;

C.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa un Budžeta kontroles komiteja apsprieda lielāko daļu atbilžu uz tajā uzdotajiem jautājumiem, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajiem priekšsēdētāja vietniekiem, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam; tā kā pirmo reizi uz vairākiem deputātu jautājumiem vispār netika atbildēts ne rakstiski, ne mutiski, tādējādi liedzot Parlamentam būtisku informāciju un iespēju pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz atsevišķiem svarīgiem aspektiem saistībā ar Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu;

D.  tā kā pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu Parlamenta administrācijas un politiskās vadības atbildīgumu Savienības iedzīvotāju priekšā; tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderīgumu,

E.  tā kā Revīzijas palātas 2014. gada 11. jūlijā pieņemtajā pārskatā ir norādīts, ka Savienības budžetā eventuāli varētu ietaupīt EUR 114 miljonus, ja Parlaments centralizētu savu darbību;

F.  tā kā Parlaments starp visām iestādem ir vienīgā, kura nesniedz apstiprinājumu ģenerālsekretāram vai priekšsēdētāja vietniekam par budžeta izpildi, bet gan priekšsēdētājam;

Eiropas Parlamenta pārskati

1.  norāda, ka Parlamentam 2013. gadā piešķirto galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 750 463 939 jeb 19,07 % no daudzgadu finanšu shēmas V izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2013. gada administratīvajiem izdevumiem, kopumā par 1,9 % pārsniedzot 2012. gada budžetu (EUR 1 717 868 121);

2.  konstatē, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2013. gada 31. decembrī bija EUR 158 117 371 (2012. gadā — EUR 175 541 860), no kuriem EUR 25 991 783 bija piešķirtie ieņēmumi (2012. gadā — EUR 22 274 843);

3.  pieņem zināšanai, ka četras nodaļas veidoja 70 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa („Iestādes locekļi”), 12. nodaļa („Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa („Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa („Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”);

4.  pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2013. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:

5.  konstatē, ka 2013. gadā Parlamenta budžetā iekļautās apropriācijas tika izlietotas 99,02 % apmērā ar atcelto apropriāciju īpatsvaru 0,8 %, kā arī to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados ir sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis;

6.  tomēr norāda, ka šāds augsts budžeta izpildes procentuālais rādītājs neatklāj to, vai ir veikti pārvietojumi, lai pārvietotu jebkādas gada beigās pieejamas apropriācijas uz ēkām paredzētām budžeta pozīcijām un — jo īpaši — kapitālieguldījumu avansa maksājumu veikšanai nolūkā samazināt turpmākos procentu maksājumus; tādēļ prasa budžeta izpildes rādītāju iesniegt pirms vispārējā pārvietojuma procedūras sākšanas;

7.  šajā sakarībā norāda, ka EUR 54 000 000 tika pārvietoti no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt galveno celtniecības projektu Luksemburgā, proti, Konrad Adenauer ēkas (KAD ēkas) paplašināšanu un modernizāciju;

8.  apzinās, ka tā rezultātā visā būvniecības un aizdevuma dzēšanas periodā finanšu maksājumi samazināsies par aptuveni EUR 18 100 000 miljoniem; tomēr atgādina kompetentajām struktūrām, ka avansa maksājumi vai iemaksu atlīdzinājumi par ēkām ir jāiekļauj budžeta stratēģijā; tādēļ aicina kompetentās struktūras pietiekoši skaidri atspoguļot budžetā Parlamenta nekustamā īpašuma politiku saistībā ar turpmākajiem pirkumiem;

9.  atgādina administrācijai, ka Parlaments ir atkārtoti prasījis nekustamā īpašuma politiku pareizi iekļaut budžetā; sagaida, ka tas tiks izdarīts līdz 2016. finanšu gadam;

10.  kritizē to, ka 2013. gadā pārnesto apropriāciju apmērs turpināja palielināties — tas sasniedza EUR 305 457 875 (2012. gadā — EUR 222 900 384);

Revīzijas palātas atzinumi par 2013. gada pārskatu ticamību un pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

11.  izsaka atzinību par to, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības saistībā ar Parlamentā revidētajām tēmām;

12.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu;

13.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka darījumu pārbaude liecina par to, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars šīs politikas grupas ģenerālajā kopā ir 1 %, tātad kļūdu līmenis nav būtisks, un ka administratīvo darījumu pārraudzības un kontroles sistēmas tika novērtētas kā efektīvas

14.  norāda, ka revīzijā pārbaudīja 153 maksājumu darījumu izlasi, proti, 95 maksājumus, kas attiecās uz izdevumiem saistībā ar darbiniekiem, 17 maksājumus, kas attiecās uz izdevumiem saistībā ar ēkām un 41 maksājumu saistībā ar citiem izdevumiem; uzsver, ka administratīvie un citi izdevumi tiek uzskatīti par zema riska jomu, un aicina Revīzijas palātu, veicot analīzi, vēl vairāk koncentrēties uz jomām, kurās kļūdu iespējamība ir lielāka, proti, iepirkuma procedūras neievērošana, ar ēkām saistīti izdevumi un līgumu īstenošana;

15.  atgādina, ka ievērojamus ietaupījumus varētu gūt, Parlamenta darbību organizējot vienā darba vietā;

Iekšējā revidenta gada pārskats

16.  pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2015. gada 26. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2014. gada 23. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2013. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

17.  KAD ēkas projekta revīzijas pārskatā uzsver, ka:

18.  prasa līdz 2015. gada 20. maijam sagatavot īsu kopsavilkumu (trīs lappuses) par svarīgākajiem Iekšējās revīzijas dienesta gada pārskatā iekļautajiem kritiskajiem vērtējumiem;

Parlamenta iekšējās kontroles struktūras revīzija

19.  norāda, ka 2013. gada beigās pēc secīgām saistībā ar iepriekšējām revīzijām veiktām pārbaudēm joprojām bija atlikušas nepabeigtas 13 no 452 ar iekšējās kontroles struktūru saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; pieņem zināšanai četrās no šīm 13 darbībām panākto progresu, kas ļāva atlikušo risku vairs nevērtēt kā „būtisku”, bet gan kā „nelielu”;

20.  mudina departamentu vadītājus un centrālo vadību nekavējoties īstenot atlikušās iesāktās darbības; aicina viņus ievērot stingrākus grafikus saistībā ar vēl īstenojamām darbībām; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm darbībām; aicina viņu aprēķināt arī ar šajā rezolūcijā ierosinātajiem jaunajiem pasākumiem saistītās izmaksas un paredzamos ietaupījumus, kā arī iekļaut šos aprēķinus 2013. gada budžeta izpildes apstirpināšanas uzraudzībā;

Saistībā ar rezolūciju par 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

21.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kuras Budžeta kontroles komiteja sniedza 2014. gada 28. oktobrī, un ģenerālsekretāra prezentāciju, atbildot uz dažādiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas rezolūcijā par Parlamenta 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un izskanējušas tai sekojošajā viedokļu apmaiņā ar deputātiem; pauž nožēlu par to, ka daži Parlamenta ieteikumi nav pienācīgi ņemti vērā;

22.  pieņem zināšanai, ka piecus gadus pēc deputātu palīgu statūtu īstenošanas sākuma līdz 2014. gada beigām bija jāiesniedz novērtējums, jo ģenerālsekretārs bija piekritis to veikt, mutiskajās un rakstiskajās atbildēs par pasākumiem, kas veicami saistībā ar Parlamenta ieteikumiem attiecībā uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; prasa šo novērtējumu veikt sadarbībā ar to iepriekšējā sasaukuma reģistrēto deputātu palīgu pārstāvjiem, kuri joprojām strādā Parlamentā, prasa to iesniegt līdz 2015. gada 30. jūnijam un prasa informēt Budžeta kontroles komiteju par tā rezultātiem; norāda, ka 2013. gada 31. decembrī Parlamentā strādāja 1763 reģistrēti deputātu palīgi;

23.  norāda, ka ēdināšanas dienests 2013. gada beigās reģistrēja deficītu EUR 3 500 000 apmērā; pauž pārsteigumu par to, ka apmeklētāju skaita pieaugums par aptuveni 150 % laikposmā no 2002. līdz 2011. gadam nav ļāvis nodrošināt sabalansēto finansiālo stāvokli; atkārtoti prasa — ņemot vērā cenu otrreizējo pārskatīšanu, ko Prezidijs apstiprināja 2013. gada 10. jūnijā, — Parlamentā ievērot tādu pašu cenu politiku kā citās iestādēs; norāda, piemēram, uz atšķirīgo cenu struktūru Komisijas ēdināšanas vietās un kafejnīcās; norāda arī uz to, ka piedāvāto ēdienu cenas ievērojamais pieaugums nekādi nav uzlabojis to kvalitāti vai dažādību, bet, gluži pretēji, tā ir ievērojami pasliktinājusies;

24.  pauž izbrīnu par uzcenojumu kafijai, kuru pārdod pie dažu Parlamenta komiteju sanāksmju telpu ieejām un kura maksā 20 % vairāk nekā tāds pats produkts, ko var iegādāties no tādiem pat citur izvietotiem automātiem vai Parlamenta kafejnīcās; norāda, ka pakalpojumu sniedz viens un tas pats uzņēmums, kas atbildīgs par ēdināšanu un kas pārvalda Nespresso kafijas automātus Parlamentā; uzskata par nepieciešamu prasīt paskaidrojumu par papildu izmaksām, ko rada līguma starp Parlamentu un šo līgumslēdzēju pagarināšana;

25.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) uzlabotu piekļuves iespējas visiem Savienības koncesiju tirgiem; uzskata, ka koncesija, ko Parlaments piešķīris patlaban par ēdināšanu Briseles telpās atbildīgajam uzņēmumam, ir šķērslis pakalpojumu sniegšanas brīvībai, jo tā liedz citiem MVU pakalpojumu sniegšanas tiesības un iespējas, kuras tiem līdz šim bijis ļoti maz iespēju izmantot; prasa apsvērt iespēju ieviest zināmu elastīgumu koncesijas līgumos, lai nodrošinātu, ka citiem operatoriem ir nodrošināta patiesa un nediskriminējoša pieeja atsevišķu pakalpojumu sniegšanai; uzskata, ka tas arī veicinās resursu optimālāku izlietojumu un dos iespēju izmantot labākas kvalitātes pakalpojumus par vislabāko cenu;

Parlamenta 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

26.  pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgo priekšsēdētāja vietnieku, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2015. gada 26. janvārī notikušo viedokļu apmaiņu, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam;

27.  vēlreiz apstiprina, ka no Parlamenta vadības institūcijām un administrācijas tiek prasīta atbildība par Parlamenta rīcībā nodotajiem resursiem, izmantojot budžeta izpildes apstiprināšanu, un ka tādēļ ir svarīgi panākt visas lēmumu pieņemšanas procedūras pilnīgu pārredzamību, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegts patiess un precīzs ieskats par to, kā Parlaments pieņem lēmumus un izlieto tam piešķirtos resursus;

28.  kritizē to, ka ģenerālsekretārs nav atbildējis uz vairākiem deputātu jautājumiem; atkārtoti norāda, ka Parlamenta budžeta izpildes efektīva uzraudzība vienmēr ir prasījusi un arī turpmāk prasīs ciešu sadarbību starp Parlamenta administrāciju un Budžeta kontroles komiteju; tādēļ prasa ģenerālsekretāram aizpildīt anketu, rakstiski atbildot uz turpmāk minētajiem jautājumiem;

29.  lai palielinātu Parlamenta politiskās un administratīvās darbības pārredzamību un efektivitāti, iesaka visus deputātus, Parlamenta darbiniekus un sabiedrību kopumā nekavējoties un visaptveroši informēt par visām sanāksmju darba kārtībām un protokoliem, kā arī lēmumiem, ko pieņēmušas Parlamenta lēmumu pieņemšanas struktūras; atgādina lietderīgo bijušo Reglamenta komiteju, kas darbojās kā forums, kurā pārredzami un atklāti apspriest un uzlabot gan regulatīvo procesu, gan Parlamenta iekšējās lietas; šajā sakarībā iesaka izveidot neitrālu Reglamenta un iekšējo lietu komiteju, lai visus minētos jautājumus varētu risināt un pēc tam oficiāli apstiprināt Parlamenta plenārsesijā;

30.  pauž dziļas bažas par to, ka Parlaments piešķīra EUR 17 800 000 reklāmas pasākumiem, kas tika dēvēti par institucionālu vēlēšanu kampaņu, laika periodam no 2013. līdz 2014. gadam, taču dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā turpināja samazināties, nokrītot līdz 42,54 % (2009. gadā — 43 %); mudina pieņemt jaunu stratēģiju, lai palielinātu Eiropas Parlamenta vēlēšanu popularitāti dalībvalstīs;

31.  uzsver, ka līdz 2015. gada jūnijam ārēji tiks sagatavots 2014. gada vēlēšanu komunikācijas stratēģijas ex post novērtējuma ziņojums; aicina informēt Budžeta kontroles komiteju par publicēšanas datumu; sagaida, ka ziņojumā būs detalizēti analizēts līdzekļu izlietojums;

32.  norāda, ka Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauja (EB/EP 82.5) parāda, ka 2014. gada vēlēšanu kampaņas laikā 23 % respondentu bija ļoti negatīvs priekšstats par Parlamentu, savukārt 43 % šis priekšstats bija neitrāls; norāda, ka plašsaziņas līdzekļu analīze liecina, ka negatīvais tēls bieži ir saistīts ar deputātu finansiālajiem nosacījumiem, piemēram, pabalstiem, algām un Parlamenta budžetu kopumā; tādēļ pauž pārliecību, ka ir vajadzīgi strukturāli uzlabojumi, piemēram, pilnīga pārredzamība un atskaitīšanās par piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai palielinātu uzticēšanos un atbalstu Parlamentam;

33.  pieņem zināšanai jaunā Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta izveidi, kurš sniegs neatkarīgas akadēmiskas konsultācijas galvenokārt deputātiem individuāli, tādējādi papildinot politikas departamentu darbu, kuri nodrošina atbalstu saistībā ar Parlamenta struktūrvienību vajadzībām;

34.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota nodaļa Savienības tiesību aktu ietekmes novērtēšanai; prasa, lai šis dienests galveno uzmanību pievērstu Parlamenta panāktajiem kompromisiem un Parlamenta grozījumiem Komisijas priekšlikumos; prasa līdz 2015. gada 30. oktobrim izstrādāt stratēģiju, kā ātri novērtēt tiesību aktus un to ietekmi, palielināt šī dienesta nozīmi deputātu acīs un sniegt pārskatu par kopējo izmaksu sadalījumu; mudina šo dienestu regulāri apmainīties viedokļiem ar atbilstošajiem Komisijas, Padomes un valstu parlamentu dienestiem;

35.  pieņem zināšanai sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju un Parlamentu, kuru beidzot parakstīja 2014. gada 5. februārī un kura īstenošana sākās ar svarīgu darbinieku pārcelšanu no abām komitejām uz jauno Eiropas Parlamenta Izpētes dienestu (EPRS); pauž viedokli, ka iestāžu sadarbība būtu jāpadara vēl efektīvāka, un uzskata, ka specializēto zināšanu un pirktspējas apvienošanai jomās, kur iestādēm vajadzīga līdzīga rakstura palīdzība, vajadzētu uzlabot rezultātus un samazināt kopējās izmaksas; cer, ka šī līguma īstenošana starp minētajām trijām iestādēm nodrošinās šo mērķu sasniegšanu, notiks līdzsvaroti un vienlīdz nāks par labu visām trim iestādēm; aicina katru no šīm iestādēm pēc tam, kad sadarbība būs īstenota gada garumā, veikt atsevišķu novērtējumu par nolīguma ietekmi cilvēkresursu, izdevumu, sinerģijas, pievienotās vērtība un satura aspektā;

36.  pieņem zināšanai Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta izveidi; atgādina, ka drošības pakalpojumu internalizācija Parlamentā 2013. gadā ir ļāvusi ietaupīt EUR 195 000 un laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam tādējādi tiek plānots ietaupīt vairāk nekā EUR 11 miljonus; uzskata, ka būtu lietderīgi sarunās vienoties ar Beļģijas valdību par lielāku ieguldījumu Parlamenta drošībā, ņemot vērā to, ka Beļģijai ir ekonomiski izdevīga Savienības iestāžu atrašanās tās teritorijā; prasa līdz 2015. gada 30. septembrim iesniegt Budžeta kontroles komitejai izvērtējumu par drošības dienesta kvalitāti pirms un pēc Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta izveides; uzstāj, ka ir jāveic citu iestāžu drošības sistēmu salīdzinošs novērtējums;

37.  atgādina, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības saglabāšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; prasa šī darba ietvaros uzlabot drošību autostāvvietās;

38.  pauž satraukumu par paritātes trūkumu administrācijā, jo 2013. gada 31. decembrī no nodaļu vadītājiem 29 % bija sievietes, no direktoriem — 34 % un no ģenerāldirektoriem — 33 %; prasa īstenot vienlīdzīgu iespēju plānu, īpaši attiecībā uz vadošiem amatiem, lai pēc iespējas drīzāk novērstu šo nesamērību;

39.  prasa censties panākt Parlamenta administrācijas augstāko amatpersonu līdzsvarotu sadalījumu izcelsmes valsts aspektā; sagaida, ka līdz 2015. gada beigām tiks sagatavots ziņojums par šī mērķa sasniegšanā gūtajiem panākumiem;

40.  aicina līdz 2015. gada beigām sniegt pa gadiem sadalītu pārskatu par tendencēm darbinieku skaita izmaiņās un izmaksās par darbiniekiem, dalot pēc amata pakāpēm un vadības līmeņa; aicina Parlamenta administrāciju konstatēt, vai salīdzināmi pētījumi par parlamentu sadarbības asociāciju administrācijām varētu ietvert vērtīgu pieredzi izmantošanai Parlamenta darbā; norāda, ka pārskatos būtu jāiekļauj arī informācija par ārpakalpojumu sniedzējiem nodoto darbu, lai sekmētu pārredzamības kultūru, vienlaikus ievērojot vēlētāju intereses; ar bažām konstatē, ka ārkārtīgi apšaubāma ir vajadzība pēc tik liela personāla Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja birojā, kurā pašlaik strādā 35 darbinieki, tostarp divi šoferi un viens personīgais kalpotājs, un ka tas rada sliktu piemēru attiecībā uz izmaksu samazināšanu un fiskālo atbildību Parlamentā;

41.  norāda, ka Prezidijs 2013. gada 15. aprīlī pieņēma īstenošanas noteikumus attiecībā uz deputātu Rīcības kodeksu; tomēr pauž bažas par ļoti nepilnīgo īstenošanu un atšķirīgām interpretācijām, par ko ziņo NVO koalīcija(11), un prasa nostiprināt padomdevējas komitejas nozīmi, dodot tai iniciatīvas tiesības sākt deputātu iesniegto interešu deklarāciju izlases veida pārbaudes;

42.  atzinīgi vērtē to, ka deputātiem jānodrošina lielāka pārredzamība attiecībā uz papildu nodarbošanos, ko viņi saglabā, ieņemot vēlētu amatu; tomēr atgādina, ka EP deputātu, līdzīgi kā valsts parlamenta deputātu, mandāts nav ekskluzīvs un tādēļ viņi drīkst nodarboties arī ar citu profesionālo darbību; uzskata, ka detalizētāks deputātiem aizpildāmās deklarācijas paraugs palīdzētu palielināt pārredzamību un novērst iespējamus interešu konfliktus; prasa ģenerālsekretāram izveidot no Parlamenta tīmekļa vietnes pieejamu publisku datu bāzi par visiem katra deputāta papildu nodarbošanās veidiem;

43.  uzsver, ka ir vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz deputātu piemaksām par vispārējiem izdevumiem; aicina Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas Parlamentam;

44.  pauž bažas par to, ka netiek veiktas ex post pārbaudes par to, kā deputāti izmanto dienesta automašīnas, un apšauba nepieciešamību nodrošināt divas dienesta automašīnas Parlamenta priekšsēdētājam;

45.  apstiprina, ka deputātu ceļa izdevumu un darbinieku komandējumu izdevumu samazināšana par 5 % 2013. gadā ļāva ietaupīt EUR 4 miljonus; uzskata, ka būtu vēlams ievērot stingru politiku, lai samazinātu ceļa izdevumus, sarunu ceļā slēdzot nolīgumus ar aviosabiedrībām; aicina ģenerālsekretāru šajā nolūkā iesniegt priekšlikumus;

Apmeklētāju grupu uzņemšanai paredzētā finansiālā atbalsta sistēma

46.  pauž dziļas bažas par to, ka Revīzijas palāta vispārējā stāvokļa apskatā par Savienības budžeta finanšu pārvaldību ir norādījusi, ka izdevumu atlīdzināšana apmeklētāju grupām, veicot skaidras naudas maksājumus, rada augstu risku; uzsver, ka 2013. gadā 73 % subsīdiju tika izmaksāti skaidrā naudā un tikai 27 % — ar bankas pārskaitījumu; pauž bažas par lielo Parlamenta reputācijas apdraudējumu un ievērojamo drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām;

47.  uzsver, ka pirms apmeklējuma ir nepieciešami un vērtīgi informēt apmeklētāju grupas par ilgtspējīgiem transporta veidiem nokļūšanai Parlamentā; iesaka ieviest atšķirīgas atlīdzināšanas likmes atkarībā no izvēlētā transporta veida un emisiju līmeņa;

48.  uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts un Ārpolitikas ģenerāldirektorāts

49.  norāda uz izmaksām, kuras rada delegācijas, apvienotās parlamentārās asamblejas, ad hoc delegācijas un vēlēšanu novērošanas misijas ārpus Savienības robežām un kuras 2013. gadā sasniedza aptuveni EUR 5 794 360; prasa līdz 2015. gada beigām sagatavot pārskatu par izmaksu sadalījumu šajās jomās no 2005. gada līdz 2015. gadam;

50.  ar bažām norāda, ka vienas parlamentārās asamblejas delegācijas izmaksas bija EUR 493 193; aicina Prezidiju izstrādāt vienkāršus, bet efektīvus principus delegāciju vizīšu ekonomiskākai izmaksu struktūrai, jo īpaši ņemot vērā šo apmeklējumu politisko nozīmību, ilgumu un rezultātus;

Parlamentu sadarbības delegācijas

51.  uzskata, ka ir svarīgi steidzami izstrādāt Parlamentu sadarbības delegāciju tīmekļa vietnes un paplašināt to saturu; uzskata par izšķiroši svarīgu — ja budžets to atļauj — arī delegāciju atklāto sanāksmju straumēšanu tiešsaistē internetā, kā tas notiek Parlamenta komiteju sanāksmju gadījumā;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

52.  pauž nožēlu par to, ka daudzgadu dotāciju programma 2012.–2014. gadam, kuras mērķis ir veicināt informētību par Parlamenta lomu, izmaksāja aptuveni EUR 14 500 000; pauž šaubas, vai šī dotāciju programma atspoguļo Parlamenta pamatpienākumus un uzdevumus, kas izriet no tā kompetences likumdošanas, budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas jomā; aicina administrāciju, gatavojoties 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, iesniegt Budžeta kontroles komitejai šīs dotāciju programmas ārēju novērtējumu;

53.  aicina iesniegt pārskatu par visu komunikācijas projektiem paredzēto no Parlamenta budžeta finansēto dotāciju sadalījumu, tostarp norādot summas un saņēmējus;

54.  aicina iesniegt pārskatu par to izdevumu - ja tādi ir - no Parlamenta budžeta sadalījumu, kas paredzēti organizācijām MEP Ranking un Vote Watch Europe; kritizē to, ka šīs organizācijas novērtē deputātu darbu pēc kvantitatīviem kritērijiem, kas var radīt nepareizus stimulus un nevajadzīgu darbu; uzskata, ka deputātu brīvību pienākumu pildīšanā apdraud aizvien lielāka birokrātija un aizvien stingrāki ierobežojumi;

EuroparlTV

55.  atgādina, ka EuroparlTV budžets 2013. gadā bija EUR 8 000 000, bet 2014. gadā — EUR 5 000 000, un atzinīgi vērtē to, ka sniegums ir uzlabots, ieviešot vairākus jaunus pasākumus un projektus; norāda, ka laikā no 2012. līdz 2014. gadam vidējais videomateriālu skatītāju skaits mēnesī ir pieaudzis no 53 000 līdz 400 000;

56.  atgādina — ievērojot Prezidija 2012. gada 12. decembra lēmumu, 2014. gadā tika sākts ārējs pētījums, lai dotu ieguldījumu Parlamenta interneta televīzijas pakalpojumu (EuroparlTV) turpmākajā attīstībā; norāda, ka šajā pētījumā sniegtie ieteikumi jāīsteno 2015. gada pirmajā pusē;

LUX balva

57.  pieņem zināšanai, ka LUX balvas piešķiršanas izdevumi 2013. gadā bija EUR 448 000, kas atbilda 2012. gada izmaksām (EUR 434 421), un tie ietvēra:

58.  prasa meklēt ietaupījumu iespējas budžetā;

59.  prasa līdz 2015. gada beigām veikt deputātu reprezentatīvu aptauju, lai noteiktu, vai LUX balva ir labi pazīstama un kā uz to raugās deputātu dalībvalstīs, ja vispār zina par to;

Informācijas biroji

60.  ar bažām norāda, ka informācijas biroju darbinieku 2013. gada komandējumu izdevumi bija EUR 1 839 696, no kuriem komandējumi uz Strasbūru izmaksāja EUR 1 090 290; pauž nožēlu par to, ka izmaksas par komandējumiem no informācijas birojiem uz Strasbūru salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās par aptuveni 7 %, turklāt vēl 2 % palielinājumu radīja jauna informācijas biroja izveide Horvātijā; aicina sniegt informāciju par galvenajiem iemesliem, kāpēc informācijas biroju darbinieki devās komandējumos uz Strasbūru un Briseli; aicina iesniegt pārskatu par katra informācijas biroja darbinieku komandējumiem 2005., 2010. un 2015. gadā, lai varētu veikt salīdzinājumu; uzstāj, ka prioritāte būtu jāpiešķir videokonferencēm, tādējādi veicot gan strukturālus izmaksu samazinājumus Parlamenta budžetā, gan uzlabojumus vides jomā, vienlaikus nekavējot Parlamenta darbu;

61.  norāda, ka vairāku dalībvalstīs izvietotu informācijas biroju tīmekļa vietnes kopš vēlēšanām nav atjauninātas; vērš uzmanību uz to, kā tas varētu ietekmēt Parlamenta uzticamību sabiedrības acīs; uzstāj, ka ir jāveic izmeklēšana par to, kā tiek izlietoti informācijas birojiem piešķirtie līdzekļi, sniedzot arī skaidrojumu par interneta pieslēguma izmaksu ievērojamajām atšķirībām dažādās dalībvalstīs;

Parlamenta logotips

62.  norāda, ka Eiropas Parlamenta logotips tika mainīts; pauž neapmierinātību par to, ka kārtējo reizi lēmums netika pieņemts savlaicīgi un pamatojoties uz informāciju; aicina atbildīgos dienestus paskaidrot, kāpēc tika veiktas šīs izmaiņas, kā notika lēmuma pieņemšana un cik šīs izmaiņas izmaksāja;

63.  prasa sniegt detalizētu pārskatu par visām iekšējām un ārējām izmaksām, kas Parlamentam rodas saistībā ar Eiropas vēstures namu, sadalījumā pa plānošanas izmaksām (tostarp provizoriskās plānošanas), ieguldījumu izmaksām un uzturēšanas izmaksām (tostarp celtniecības un uzturēšanas rezervi, izmaksām par darbiniekiem, izstāžu izmaksām); norāda, ka Komisija dod ieguldījumu Eiropas vēstures nama finansēšanā, katru gadu piešķirot EUR 800 000; norāda, ka Eiropas vēstures nams sniegs labumu ne tikai Savienības iestādēm, bet arī Beļģijas valstij, jo tas ir jauns un ienākumus nesošs tūrisma galamērķis; tādēļ iesaka aicināt Beļģiju atbalstīt Eiropas vēstures nama izveidi;

Personāla ģenerāldirektorāts

64.  pieņem zināšanai, ka Parlamenta ierēdņus (pastāvīgos Civildienesta darbiniekus) var pieņemt darbā principā tikai ar atklātu konkursu palīdzību, kurus iztur aptuveni 10 % kandidātu ar vidējo vecumu 34 gadi; pauž bažas par to, ka Savienības iestādēm, tostarp Parlamentam, nav nekādas politikas jauniešu vecumā līdz 30 gadiem nodarbinātības veicināšanai, lai gan jauniešu nodarbinātība ir viena no svarīgākajām Savienības prioritātēm;

65.  norāda uz grūtībām pieņemt darbā ierēdņus vai līgumdarbiniekus īpaši no atsevišķām dalībvalstīm; norāda, ka pašreizējās algu likmes un iestāžu piedāvātie darba uzsākšanas nosacījumi ir mazāk pievilcīgi jauniem darbiniekiem; norāda, ka iestādes nepiedāvā nedz konkurētspējīgas algas, nedz vilinošas karjeras iespējas daudziem ES–15 dalībvalstu pilsoņiem, īpaši tiem, kam tuvojas pensijas vecums; norāda, ka neizbēgamā Eiropas publiskās administrācijas darbinieku skaita samazināšanās vistuvākajā nākotnē negatīvi ietekmēs sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinās ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības risku;

66.  prasa pārbaudīt Personāla komitejas organizetās un finansētās darbības, precizējot darbības veidu, radītās izmaksas un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības prasībam;

67.  aicina Personāla ģenerāldirektorātu un atbildīgos dienestus aktīvi veicināt sieviešu iecelšanu augsta līmeņa amatos Parlamentā vai izvērtēt paritātes neievērošanas iemeslus un pēc tam ierosināt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu sieviešu iecelšanu augsta līmeņa amatos Parlamenta administrācijā;

68.  norāda uz darbinieku izbraukuma sanāksmju un līdzīgu pasākumu augstajām izmaksām 2013. gadā (EUR 140 730 par astoņiem pasākumiem); uzskata, ka krīzes un vispārēju budžeta samazinājumu laikā Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksām ir jābūt samērīgām un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo to pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

Parlamenta deputātu palīgi

69.  pauž atbalstu pasākumiem, kas veikti, lai organizētu līgumu pārtraukšanu ar aptuveni 1700 reģistrētajiem deputātu palīgiem, gatavojoties septītā sasaukuma beigām un astotā sasaukuma sākumam, un jo īpaši programmas APA-People ieviešanu; tomēr uzskata, ka vairāk administratīvu darbinieku būtu jāpiesaista reģistrētu deputātu palīgu pieņemšanai darbā noteiktās jomās, lai nodrošinātu lielāku ātrumu un efektivitāti; norāda, ka darbinieku skaits un tehniskie resursi nebija pietiekami, lai novērstu kavēšanos palīgu līgumu parakstīšanā un līgumu pārtraukšanā, kā arī izdevumu atmaksā un piemaksu izmaksā un līdz ar to arī algu aizkavēšanos; tomēr atzīst, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu process ir ievērojami uzlabojies, vienlaikus norādot, ka Parlamentam ir jāturpina centieni uzlabot darbā pieņemšanas procedūru ātrumu un efektivitāti; pauž bažas par to, ka nav rasts risinājums saistībā ar tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuru tiesības mazināja viņu līgumu darbības laika saīsināšana vismaz par mēnesi agrāk notiekošu Parlamenta vēlēšanu dēļ; uzsver, ka tiesību akti par tiesību uz pensiju ieguves periodiem ir jāsaskaņo ar izmaiņām, kuras skar reālo sasaukuma darbības laiku;

70.  pauž nožēlu par to, ka Parlamenta 2013. gada ziņojumā par sociālo jomu tāpat kā iepriekšējos šādos ziņojumos nav gandrīz nekādas informācijas par reģistrētajiem deputātu palīgiem, lai gan viņi veido 29,4 % no Parlamenta darbiniekiem; prasa novērst šādu situāciju, ņemot vērā minētā dokumenta būtisko nozīmi personālvadības uzlabošanā;

71.  pauž nožēlu par Civildienesta tiesas 2013. gada 12. decembra spriedumu Lietā F-129/12 un pauž dziļu nožēlu par to, ka Parlaments tika atzīts par vainīgu nespējā nodrošināt palīdzību reģistrētiem deputātu palīgiem uzmākšanās un nelikumīgas atlaišanas gadījumos; norāda uz Prezidija 2014. gada 14. aprīļa lēmumu, ar kuru tiek izveidota padomdevēja komiteja aizskaršanas darbavietā novēršanai, lai reģistrētiem deputātu palīgiem nenāktos saskarties ar šādām problēmām; tomēr pauž bažas par līdzsvara trūkumu šīs komitejas sastāvā, kuru veido trīs kvestori, viens administrācijas pārstāvis un viens reģistrētu deputātu palīgu pārstāvis; norāda, ka līdz 2014. gada novembrim vismaz trijos komitejā izskatītos gadījumos kvestori nolēma, ka nav pamata tālākai rīcībai; tādēļ aicina Prezidiju pārskatīt tā lēmumu attiecībā uz minētās komitejas sastāvu, lai nodrošinātu līdzsvarotāku pārstāvību, iekļaujot komitejā vismaz divus reģistrētu deputātu palīgu pārstāvjus;

72.  ar satraukumu norāda uz to, ka ļoti daudzi reģistrēti deputātu palīgi priekšlaicīgi pārtrauc valodu kursu apmeklēšanu, proti, 32 % salīdzinājumā ar 8 % citu darbinieku gadījumā; prasa veikt izmaiņas valodu kursu grafikā, lai nodrošinātu, ka tie ir vairāk piemēroti reģistrētu deputātu palīgu īpašajiem darba apstākļiem;

73.  prasa noskaidrot iespējamos iemeslus, kuru dēļ pastāv milzu neatbilstība starp reģistrētu deputātu palīgu un citu darbinieku izmantoto slimības atvaļinājuma dienu skaitu;

74.  norāda, ka dienas nauda, ko saņem uz Strasbūru braucošie deputātu palīgi, ir par 30–45 % zemāka nekā citu darbinieku saņemtā dienas nauda; norāda arī to, ka reģistrēti deputātu palīgi saņem kompensāciju saskaņā ar trīs pakāpju sistēmu, kas nozīmē, ka atsevišķos gadījumos viņiem var pat nesegt komandējuma izdevumus par došanos uz Strasbūru; aicina Prezidiju veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šo nevienlīdzību un reģistrētu deputātu palīgu tiesības šajā jomā saskaņotu ar pārējo darbinieku tiesībām;

75.  pauž bažas par to, ka viena deputāta nodarbināto vietējo palīgu skaits 2013. gadā bija ļoti atšķirīgs — tas svārstījās no 0 līdz 43; aicina veikt izmeklēšanu, lai novērtētu, vai tajos gadījumos, kad ir liels vietējo palīgu skaits, ir ievērotas darbā pieņemšanas procedūras, un novērtētu šāda liela skaita pamatotību; prasa novērtēt vietēju deputātu palīgu darbā pieņemšanas procedūras un iesniegt priekšlikumu to pilnveidošanai, lai nepieļautu pārāk lielu vietēju palīgu skaitu vienam deputātam; prasa palielināt pārredzamību attiecībā uz vietējo palīgu un pakalpojumu sniedzēju nodarbināšanu; prasa visu deputātu nodarbināto pakalpojumu sniedzēju vārdu sarakstu publicēt internetā;

76.  vērš uzmanību uz to, ka 2008. gada jūlijā pieņemto Deputātu nolikuma īstenošanas pasākumu 43. panta d) punktā deputātiem ir aizliegts kā palīgus nodarbināt laulātos vai pastāvīgos partnerus, kas nav laulātie, vecākus, bērnus, brāļus un māsas;

77.  pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu pieņemšanas aizkavēšanos; prasa īstenot šos noteikumus, ilgāk vairs nekavējoties;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

Parlamenta ēku politika

78.  pieņem zināšanai, ka Parlaments savās trijās darba vietās aizņem 1,1 miljonu m2 un tam pieder 81 % šīs platības; uzskata, ka ir ļoti svarīgi ieviest atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu Parlamenta ēku noturību pret pieaugošām uzturēšanas izmaksām;

79.  prasa noslēgt Parlamenta un Komisijas sadarbības nolīgumu par Eiropas namu kopīgu pārvaldību, lai, no vienas puses, izveidotu daudzgadu plānošanas sistēmu nekustamā īpašuma izpētei iegādes vai nomas nolūkā un, no otras puses, vienkāršotu ikdienas pārvaldībai nepieciešamās administratīvās un finanšu procedūras;

80.  pieņem zināšanai, ka Eiropas nams Sofijā kopš 2013. gada jūlija darbojas pilnībā; norāda, ka ēkas struktūras defektu un neatbilstību izmaksas tika iekasētas no pārdevēja pirms pirkuma līguma parakstīšanas;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts un Tulkošanas ģenerāldirektorāts

81.  ar gandarījumu norāda, ka, īstenojot Prezidija lēmumu par resursu ziņā efektīvu daudzvalodību, 2013. gadā izdevās ietaupīt EUR 15 miljonus mutiskās tulkošanas un EUR 10 miljonus — rakstiskās tulkošanas dienestos, neskarot daudzvalodības principu un nemazinot Parlamenta darba kvalitāti; atkārtoti norāda, ka iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmainītos ar paraugpraksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā;

Finanšu ģenerāldirektorāts

Brīvprātīgais pensiju fonds

82.  norāda, ka 2013. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu, ko aprēķina, pamatojoties uz fonda aktīviem, līdz EUR 197,5 miljoniem; uzsver, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm;

83.  norāda, ka galu galā nav iespējams noteikt, vai fonds tiek pārvaldīts efektīvi un pareizi, un mudina veikt ārēju novērtējumu;

84.  tomēr norāda, ka tas rada bažas par iespējamu fonda izsmelšanu, kā arī to, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu, ja fonds nespēj pildīt savas saistības;

85.  pieņem zināšanai to, ka Tiesa 2013. gadā ir atzinusi par spēkā esošu lēmumu palielināt fonda dalībnieku pensionēšanās vecumu no 60 līdz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla priekšlaicīgu izsmelšanu un saskaņotu šo vecumu ar jauno Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu;

Deputātiem sniegtie pakalpojumi

86.  prasa pakalpojumu sniedzēju vārdus un deputātiem sniegtos pakalpojumus publiskot Parlamenta deputātu mājaslapā līdzās datiem par reģistrētajiem deputātu palīgiem un vietējiem palīgiem;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

87.  pieņem zināšanai personāla internalizāciju Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātā, kā arī solīto izmaksu samazinājumu un IT jomas darbinieku augstāku kompetences līmeni; atgādina, ka augstāks kompetences līmenis attiecībā uz pastāvīgiem jauninājumiem arī bija iemesls, kura dēļ šo jomu pirms vairākiem gadiem nodeva ārpakalpojumu sniedzējiem; aicina ģenerālsekretāru sadarboties ar Eiropas Personāla atlases biroju, lai rastu iespējas paātrināt darbā pieņemšanas procedūru un piesaistīt labākos speciālistus IT un drošības jomā;

88.  atgādina, ka atsevišķu deputātu, deputātu palīgu un ierēdņu personīgās un konfidenciālās elektroniskās pastkastītes ir tikušas apdraudētas, Parlamentam kļūstot par upuri kiberuzbrukumā, kurā urķis bija pārtvēris komunikāciju starp privātiem viedtālruņiem un Parlamenta publiski pieejamo bezvadu tīklu;

89.  uzstāj, ka neatkarīgai trešai pusei ir jāveic IKT drošības revīzija attiecībā uz visām Parlamenta IKT un telekomunikāciju sistēmām, lai pabeigtu precīza ceļveža izstrādi stabilākas IKT drošības politikas nodrošināšanai 2015. gadā; norāda, ka IKT drošības revīzijai vajadzēja būt notikušai līdz 2014. gada decembrim; atgādina, ka, ņemot vērā pēdējā laikā paaugstinātos draudus drošībai, tas būtu jāuzskata par prioritāti, un aicina informēt Budžeta kontroles komiteju par rezultātiem, tiklīdz būs pabeigta ziņojuma sagatavošana;

90.  pieņem zināšanai nekavējoties īstenojamos un vidēja termiņa pasākumus, kurus Prezidijs pieņēma 2013. gada 9. decembrī, lai pastiprinātu Parlamenta drošības noteikumus mobilo iekārtu izmantošanas jomā;

91.  uzstāj, ka Parlamentam vēl vairāk jāsadarbojas ar Komisijas Informātikas ģenerāldirektorātu, lai atrastu piemērotus vecu IKT instrumentu un infrastruktūru aizstājējus, kas vērsti uz atklātiem, sadarbīgiem un no pārdevēja neatkarīgiem risinājumiem, tādējādi veicinot sociālo, ētisko un ekonomisko atbildīgumu;

92.  atzinīgi vērtē grozījumu iesniegšanai paredzētās ļoti noderīgās un veiksmīgās lietojumprogrammas „at4am” ieviešanu pirms dažiem gadiem; uzskata, ka tā ir jāuzlabo un jāatjaunina, īpaši ņemot vērā tādas noderīgas funkcijas kā paškorekcija un dublējums;

93.  pārredzamības un dokumentu pieejamības vienlīdzības nodrošināšanas nolūkā prasa ar ePetition starpniecību dot visiem deputātiem, ne tikai pilntiesīgiem komitejas locekļiem vai aizstājējiem, iespēju piekļūt visiem lūgumrakstiem, ko pilsoņi iesnieguši Lūgumrakstu komitejai;

Videi draudzīgs Parlaments

94.  pieņem zināšanai Parlamenta koncepciju „Jauna darba vide”, EMAS akreditāciju un procedūru, kā arī bezpapīra programmu, kas ietver lietojumprogrammas „e-komiteja” un „e-sanāksme”; prasa nostiprināt šo programmu, papildinot to ar lietojumprogrammām viedtālruņiem un planšetdatoriem;

95.  vērš uzmanību uz to, ka videokonferenču un tāldarba izmantošana varētu veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu un videi draudzīgāku Parlamentu, samazinot administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus;

96.  pieņem zināšanai, ka siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisija, ko rada Parlamenta darbinieku braucieni uz Briseli, Luksemburgu un Strasbūru, 2012. gadā ir samazinājusies par 34 % salīdzinājumā ar 2006. gadu; aicina administrāciju nodrošināt pilnīgu pārredzamību, kā arī uzskaitīt emisiju, ko rada deputātu braucieni no mītnes valstīm uz Briseli un Strasbūru; atzinīgi vērtē pasākumus to nenovēršamo emisiju kompensēšanai, kuras nav iespējams samazināt; iesaka projektos vēl vairāk īstenot kompensācijas politiku saskaņā ar ANO apstiprināto tīras attīstības mehānisma (CDM) Zelta standartu;

97.  aicina ģenerālsekretāru izstrādāt plānu, lai samazinātu Parlamenta braucienos pieejamo konteineru skaitu; ierosina izmantot mazākus konteinerus vai ieviest konteineru kopīgas izmantošanas sistēmu, tādējādi samazinot finansiālos izdevumus un oglekļa dioksīda emisiju ietekmi;

98.  aicina atbildīgos dienestus izstrādāt ilgtspējīgu un saskaņotu koncepciju ar mērķi pilnībā izmantot budžeta 239. pozīciju CO2 kompensācijai maksimālā apmērā, lai ar projektu palīdzību kompensētu iestādes nenovēršamās CO2 emisijas saskaņā ar ANO apstiprināto CDM Zelta standartu;

99.  prasa saistībā ar gaisa kondicionēšanas sistēmu galveno uzmanību pievērst energoefektivitātei, lai nodrošinātu, ka šī sistēma pēc iespējas mazāk ietekmē vidi;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

100.  norāda, ka no 2013. gadā piešķirtajiem kopumā 264 līgumiem 120 līgumi EUR 465 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot atklātu vai ierobežotu procedūru, un 144 līgumi EUR 152 miljonu vērtībā tika piešķirti, izmantojot pārrunu procedūru; pieņem zināšanai, ka — lai gan kopējais pārrunu procedūrā piešķirto līgumu skaits 2013. gadā bija par 37 % mazāks (144 salīdzinājumā ar 241 2012. gadā), pārrunu procedūrā piešķirto līgumu vērtība nav vērā ņemami mainījusies;

101.  šajā sakarībā uzsver to, ka ir jāīsteno videi saudzīga publiskā iepirkuma koncepcija saistībā ar visiem līgumiem un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus; prasa izvirzīt aizvien tālejošākus, vērienīgus un saistošus mērķus attiecībā uz videi saudzīgiem līgumiem, īpaši tādās jomās kā pārtika un ēdināšana, transportlīdzekļi un transports, sanitārija un ūdensapgādes aprīkojums, papīrs, atkritumu apsaimniekošana, IT un attēlu reproducēšanas aprīkojums, apgaismojums, uzkopšana un mēbeles;

102.  norāda, ka lielākā daļa no 2013. gadā piešķirtajiem līgumiem bija pakalpojumu līgumi (61 %) ar kopējo vērtību EUR 374 miljoni un ka trīs ģenerāldirektorāti piešķīra 14 līgumus, kuru vērtība pārsniedza EUR 10 miljonus; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šiem augstas vērtības līgumiem tiktu īpaši piemērotas pienācīgas kontroles sistēmas, kuru mērķis ir pastāvīgi uzraudzīt pasūtījumu izpildi;

103.  norāda, ka 2013. un 2012. gadā piešķirtie līgumi pēc līguma veida sadalās šādi:

104.  norāda, ka 2013. un 2012. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Ārkārtas pārrunu procedūra

105.  pieņem zināšanai, ka ārkārtas pārrunu procedūra tika izmantota 39 % no 2013. gadā sāktajām pārrunu procedūrām; pauž bažas par to, ka Parlaments 2013. gadā izmantoja ārkārtas pārrunu procedūru, lai piešķirtu 56 līgumus, un prasa norādīt ne tikai līgumu kopējo skaitu, bet arī šo līgumu kopējo vērtību;

106.  pieņem zināšanai, ka deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu izsmeļoši un pārredzami jāpamato ārkārtas pārrunu procedūras izmantošana; prasa, lai Centrālā finanšu nodaļa apkopotu informāciju gada pārskatā par piešķirtajiem līgumiem iesniegšanai budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

107.  norāda, ka 2013. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

108.  norāda, ka 2013. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(12):

109.  norāda, ka 2013. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(13):

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 201, 30.6.2014., 1. lpp. (4) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (5) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (6) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (7) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (8) PE 349.540/Bur/ann/def. (9) OV C 249 E, 30.8.2013., 18. lpp. (10) OV C 257 E, 6.9.2013., 104. lpp. (11) ALTER-EU, Mind the Gap (http://www.alter-eu.org/sites/default/files/documents/Mind%20the%20Gap%20briefing.pdf). (12) Avots: PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.295/BUR) un PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.297/BUR) 12. punkts. (13) Avots: PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.295/BUR) un PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.297/BUR) 12. punkts.

1.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2014/2079(DEC))

P8_TA(2015)0122 A8-0116/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0148/2014)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0116/2015),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2014/2079(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2015. gada 26. februāra lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0116/2015),

A.  tā kā visām Savienības iestādēm vajadzētu būt pārredzamām un pilnībā jāatbild Savienības pilsoņiem par tām kā Savienības iestādēm uzticētajiem līdzekļiem;

B.  tā kā nav sniegtas atbildes uz Parlamenta jautājumiem un trūkst pietiekamas informācijas, Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi — finanšu gadā, kas noslēdzies 2013. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

2.  pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta 2013. gada pārskatā nav atklājusi nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropadomes un Padomes jautājumiem;

3.  norāda, ka 2013. gadā Eiropadomes un Padomes kopējais budžets bija EUR 535 511 300 (2012. gadā — EUR 533 920 000) un izpildes līmenis bija 86,7 %; pauž nožēlu par izlietojuma līmeņa samazināšanos 2013. gadā, salīdzinot ar 91,8 % 2012. gadā;

4.  pauž bažas par to, ka nepilnīga izlietojuma līmenis joprojām ir augsts un skar gandrīz visas kategorijas; atgādina savu aicinājumu izstrādāt galvenos rezultatīvos rādītājus, lai nākamajos gados uzlabotu budžeta plānošanu;

5.  norāda, ka 2013. gadā tika atceltas saistību apropriācijas EUR 71 376 244 apmērā sakarā ar to nepietiekamo izlietojuma līmeni un mazāku telpu izmantojumu;

6.  pauž pārsteigumu, uzzinot, ka Europa ēkas iegādei paredzētās saistību apropriācijas EUR 5 miljonu apmērā tika pārnestas uz 2014. gadu faktiskajiem maksājumiem; uzskata, ka šis atlikums, kā arī citas pārnestās apropriācijas ir pretrunā Finanšu regulā paredzētajam gada pārskata un pareizas finanšu pārvaldības principam;

7.  atgādina, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

8.  atkārtoti aicina Eiropadomi un Padomi nosūtīt Parlamentam savu gada darbības pārskatu, visaptveroši raksturojot visus abām iestādēm pieejamos cilvēkresursus pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības; norāda, ka šāda tabula būtu automātiski jāiekļauj iestāžu gada darbības pārskatā;

9.  atzinīgi vērtē revīzijas komitejas izveidi Padomes Ģenerālsekretariātā un jauna iekšējās revīzijas nolikuma pieņemšanu; prasa Padomi pastāvīgi informēt Parlamentu par šo izmaiņu pozitīvo ietekmi un rezultātiem;

10.  pauž nožēlu par to, ka 2013. gadā samazinājās to iekšējā revīzijā sniegto komentāru īstenošana, kas attiecas uz turpmākajiem pasākumiem; piekrīt Padomei par to, ka ir svarīgi „savlaicīgi īstenot revīzijā sniegtos ieteikumus”(7); cer, ka šī procedūra tiks īstenota nekavējoties;

11.  pauž bažas, ka rakstiskās tulkošanas dienests revīzijas ieteikumus īstenoja ar vilcināšanos;

12.  ar bažām norāda uz milzīgajām rakstiskās tulkošanas izmaksu atšķirībām dažādās Savienības iestādēs; tādēļ prasa, lai iestāžu darba grupa rakstiskās tulkošanas jautājumos noteiktu šo atšķirību cēloņus un ierosinātu risinājumus nolūkā likvidēt atšķirības un saskaņot rakstiskās tulkošanas izmaksas, vienlaikus arī turpmāk pilnībā nodrošinot kvalitāti un valodu daudzveidību; ņemot to vērā, norāda — darba grupai būtu jāatsāk iestāžu sadarbība, lai dalītos ar labāko praksi un rezultātiem un noteiktu jomas, kurās sadarbību vai nolīgumus starp iestādēm var vēl pastiprināt; atzīmē, ka darba grupas mērķim vajadzētu būt arī vienotas metodikas izstrādei rakstiskās tulkošanas izmaksu aplēšanā, ko varētu izmantot visas iestādes un tādējādi izmaksu analīze un salīdzināšana būtu vienkāršāka; norāda, ka darba grupai minētā darba rezultāti būtu jāiesniedz līdz 2015. gada beigām; aicina visas iestādes aktīvi iesaistīties iestāžu darba grupas darbā; šajā sakarā atgādina par daudzvalodības būtisko nozīmi Savienības iestādēs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas visiem Savienības pilsoņiem;

13.  uzskata, ka krīzes un budžeta samazinājumu laikā ir jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un šīm sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo to pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

14.  pauž bažas par to, ka Savienības iestādēs atbildīgos amatos ir maz sieviešu; aicina Padomi ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas jo īpaši būtu vērsts uz vadošiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

15.  pauž nožēlu par to, ka ir aizkavējusies celtniecības projektu vadības rokasgrāmatas izstrāde;

16.  ņem vērā to, ka joprojām nav sākta dažu revīzijas ieteikumu īstenošana attiecībā uz projektu „Europa ēka”; atgādina Padomei savu prasību sniegt rakstisku detalizētu skaidrojumu, kurā sīki izklāstīta to apropriāciju kopējā summa, kas izlietotas minētās ēkas iegādei;

17.  prasa Iestādes gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

18.  ņem vērā, ka Padomes budžeta apropriācijas 2013. gadam nav palielinātas (0,3 %) (EUR 1,6 miljoni); uzskata to par pozitīvu tendenci un cer, ka tā būs vērojama arī turpmākajos gados;

19.  aicina Padomi sadarboties ar citām iestādēm, lai ierosinātu vienotu metodiku rakstiskās tulkošanas izmaksu atspoguļošanai nolūkā vienkāršot izmaksu analīzi un salīdzināšanu;

20.  pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina Padomi tos ieviest bez turpmākas kavēšanās;

21.  aicina Padomi saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

Iemesli, kāpēc tiek atlikts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu

22.  atgādina, ka Padomei kā Savienības iestādei ir jānodrošina pārredzamība un pilnībā jāatskaitās Savienības pilsoņiem par tai uzticēto līdzekļu izlietojumu; uzsver, ka minētais nozīmē to, ka Padome tāpat kā citas iestādes pilnībā un godprātīgi piedalās ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; šajā sakarībā uzskata — lai efektīvi uzraudzītu Savienības budžeta izpildi, Parlamentam un Padomei ir jāsadarbojas, ievērojot sadarbības noteikumus; pauž nožēlu par sarežģījumiem, kas radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās; tomēr ņem vērā Savienības pašreizējās prezidentūras izrādīto interesi panākt saskaņošanu, kā arī Padomes ģenerālsekretāra vēstuli ar atbildēm uz Budžeta kontroles komitejas iesniegtajiem jautājumiem, kurā viņš pauda gatavību aktīvi atbalstīt konkrētus pasākumus modus vivendi panākšanai, kā Parlaments prasīja 2014. gada 23. oktobra rezolūcijā(8); uzsver nepieciešamību uzlabot abu iestāžu dialoga spēju, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu, kas ļaus nodrošināt Līgumā noteikto pilnvaru ievērošanu un atbildību attiecībā pret pilsoņiem;

23.  atkārtoti uzsver, ka budžeta kontroli var efektīvi veikt, tikai īstenojot Parlamenta un Padomes sadarbību, kuras galvenajiem elementiem jābūt: oficiālām sanāksmēm starp Padomes pārstāvjiem un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas pārstāvjiem, atbildēšanai uz komitejas locekļu jautājumiem, izmantojot rakstiskas anketas, un dokumentu iesniegšanai, kurus izmantos kā pamatinformācijas materiālu budžeta kontroles veikšanai pēc pieprasījuma;

24.  atkārtoti uzsver, ka bez iepriekš raksturotās sadarbības ar Padomi Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

25.  piekrīt Komisijas 2014. gada 23. janvārī Parlamentam adresētajā vēstulē paustajiem viedokļiem par to, ka ir vēlams, lai Parlaments tāpat kā līdz šim arī turpmāk sniegtu, atliktu vai atteiktu pārējām iestādēm, tostarp Padomei, apstiprinājumu par budžeta izpildi;

26.  pilnībā apstiprina un atbalsta minētajā vēstulē paustos Komisijas viedokļus, ka visām iestādēm ir pilnībā jāpiedalās pēcpārbaudes procesā saistībā ar Parlamenta konstatējumiem budžeta izpildes apstiprināšanā un ka visām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu norisi, pilnībā ievērojot attiecīgos Līguma par Eiropas Savienības darbību un attiecīgo sekundāro tiesību aktu noteikumus;

27.  informē Padomi, ka Komisija minētajā vēstulē ir paziņojusi, ka tā nepārraudzīs citu iestāžu budžeta izpildi un ka, atbildot uz citām iestādēm uzdotajiem jautājumiem, tiktu pārkāpta attiecīgās iestādes neatkarība pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi; atgādina, ka Parlaments citu iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas un uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas; pauž nožēlu, ka Parlaments atkal saskaras ar problēmām attiecībā uz atbilžu saņemšanu no Padomes;

28.  uzskata, ka ir demokrātiski, ja Parlaments īsteno savas pilnvaras sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 316., 317. un 319. pantu atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, sniegt apstiprinājumu par katru budžeta sadaļu atsevišķi, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku atbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem; tādēļ apstiprina, ka apstiprinājuma sniegšana vai nesniegšana par budžeta izpildi ir Parlamenta pienākums attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

29.  uzskata, ka Savienības tiesiskais regulējums budžeta izpildes apstiprināšanas jomā būtu jāpārskata, lai precizētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesa gaitu;

30.  pauž nožēlu, ka visas Savienības iestādes neievēro vienādus pārredzamības standartus, un uzskata, ka Padomei šajā ziņā būtu jāveic uzlabojumi.

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (4) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) Padomes Ģenerālsekretariāta iekšējā revidenta 2013. gada darbības pārskata kopsavilkums, 2. lpp. (8) OV L 334, 21.11.2014., 95. lpp.

1.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (2014/2086(DEC))

P8_TA(2015)0123 A8-0109/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0155/2014)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2015),

1.  sniedz Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests (2014/2086(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Eiropas ombudes 2015. gada 26. februāra Lēmumu par izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2015),

1.  atzinīgi vērtē to, ka arī savas darbības trešajā finanšu gadā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir izpildījis budžetu un Revīzijas palāta nav konstatējusi būtiskas kļūdas; norāda uz panākumiem, kas gūti iepriekšējos gados konstatēto kļūdu labošanā, un atbalsta Revīzijas palātas gada pārskatā sniegtos ieteikumus par turpmākiem uzlabojumiem; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas publicēto Īpašo ziņojumu Nr. 11/2014 par EĀDD izveidi un daudziem lietderīgajiem šajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem attiecībā uz uzlabojumiem, kuri, cerams, pēc iespējas drīzāk tiks īstenoti;

2.  uzsver, ka 2011., 2012. un 2013. gada ziņojumā Revīzijas palāta par EĀDD atkārtoti ietvēra konstatējumus, kas bija saistīti ar algu maksājumiem darbiniekiem, nepilnībām ģimenes pabalstu administrēšanā, kuru EĀDD uzdevumā veic Atalgojuma un individuālo tiesību birojs, delegāciju drošības pakalpojumu iepirkuma līgumiem un IT pakalpojumu līgumiem;

3.  ir noraizējies par to, ka jautājums par darbinieku pabalstiem un saistībā ar tiem pieļautajām kļūdām bija radījis bažas jau iepriekšējos gados; prasa ieviest stingrāku kontroli šajā jomā, jo īpaši regulāri atgādināt darbiniekiem, ka viņiem ir jādeklarē citur saņemti pabalsti;

4.  pauž bažas par to, ka 2013. gadā vēl joprojām pilnībā nedarbojās Atalgojuma un individuālo tiesību biroja programma un ka tādēļ darbiniekiem tika nepareizi izmaksāti sociālie pabalsti; prasa EĀDD paplašināt šo sistēmu, iekļaujot tajā ierēdņus no visām dalībvalstīm;

5.  atgādina, ka EĀDD centrālajiem dienestiem regulāri jāseko līdzi visām iepirkuma procedūrām un katram procedūras posmam, jo īpaši delegācijās; uzskata, ka ir jāsniedz pastāvīgs atbalsts iesaistītajiem delegāciju darbiniekiem, sniedzot viņiem skaidrus norādījumus, lai mazinātu objektīvā riska iespējamību, jo īpaši sensitīvu konkursu un līgumu gadījumā; atzinīgi vērtē īpašas darba grupas izveidošanu EĀDD centrālajos dienestos darbam ar delegāciju drošības pakalpojumu līgumiem;

6.  norāda, ka attiecībā uz EĀDD piešķirtajiem pamatlīgumiem ir jāpieliek pienācīgas pūles, lai nodrošinātu darījumu izsekojamību, atbilstoši dokumentējot katru līgumu neatkarīgi no tā specifikas; prasa EĀDD centrālajiem dienestiem arī turpmāk uzlabot delegāciju darbinieku prasmes un informētību šajā jautājumā, kā arī attiecībā uz saistīto iekšējās kontroles normatīvu efektīvo piemērošanu kopumā; norāda, ka viena no nopietnākajām nepilnībām, kas atklāta, veicot ex ante pārbaudes 2013. gadā, attiecas uz informācijas kvalitāti, un prasa steidzami novērst šo trūkumu, lai nodrošinātu piekļuvi precīzai un vispusīgai informācijai pārvaldības un administratīvajā jomā;

7.  aicina EĀDD pilnveidot jauno krāpšanas apkarošanas stratēģiju attiecībā uz trešām valstīm un atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 23. janvārī beidzot tika parakstīts administratīvs saprašanās memorands ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

8.  prasa, lai EĀDD ziņotu par progresu, kas panākts saistībā ar jauno Savienības delegācijām piemērojamo stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kuras izstrādi bija plānots pabeigt 2013. gadā;

9.  pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina EĀDD tos nekavējoties ieviest;

10.  aicina EĀDD saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

11.  norāda, ka EĀDD centrālo dienestu galīgais budžets 2013. gadā bija EUR 508,8 miljoni, kas ir par 4,09 % vairāk, un tas ir sadalīts šādi: EUR 195,81 miljons EĀDD centrālajiem dienestiem un EUR 312,95 miljoni Savienības delegācijām; norāda, ka EĀDD paša budžetu papildina Komisijas iemaksa EUR 272,4 miljonu apmērā;

12.  pieņem zināšanai, ka 69 % (t. i., EUR 134,59 miljoni) EĀDD centrālo dienestu budžeta paredzēti algu maksājumiem un citam štata un ārštata darbinieku atalgojumam un10 % (EUR 19,92 miljoni) — ēkām un ar tām saistīto izmaksu segšanai; norāda, ka Savienības delegācijas izmanto EUR 106,6 miljonus (34 %) štata darbinieku algošanai, EUR 62,2 miljonus (19,9 %) — ārštata darbiniekiem un EUR 99,6 miljonus (31,8 %) — ēkām un ar tām saistīto izmaksu segšanai;

13.  uzskata, ka ierobežoto līdzekļu dēļ EĀDD vēl nav kļuvis par pilnvērtīgu Savienības diplomātisko dienestu; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas panākt EĀDD konsolidāciju;

14.  norāda, ka budžeta neitralitātes princips ir vērtējams ārkārtīgi atzinīgi, tomēr to nevajadzētu aplūkot šķirti no ietaupījumiem, ko dalībvalstis guvušas saistībā ar EĀDD izveidi;

15.  uzskata, ka EĀDD joprojām ir iestāde, kurā lielākā daļa darbinieku ieņem augstus amatus, un tas būtu jāmaina; uzskata, ka līdz šim veiktie pasākumi nolūkā ieviest korekcijas šajā jautājumā ir solis pareizajā virzienā, un prasa Komisijai aktīvāk iesaistīties dienestu sadarbības uzlabošanā; prasa EĀDD nākamajā gada darbības pārskatā ziņot par AD15 un AD16 štata vietu skaita samazināšanu; turklāt norāda uz to, ka nav izveidota vadītāju kompetences sistēma, kas būtu pamats sākotnēji atlasīto kandidātu novērtēšanā; uzsver, ka kompetence ārpolitikas jautājumos joprojām jāuzskata par galveno kritēriju personāla atlasē;

16.  uzstāj, ka ir jāuzlabo EĀDD augstākā vadība un jāoptimizē lēmumu pieņemšana;

17.  atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojies ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars attiecībā uz to EĀDD darbinieku skaitu, kas nāk no valstīm, kuras Savienībai pievienojušās kopš 2004. gada — tagad šo valstu pārstāvji veido 18 % no administratīvā personāla un 17,7 % no delegāciju vadītāju skaita, ņemot vērā šo valstu iedzīvotāju skaita relatīvo apmēru, proti, 21 %; uzsver, ka, pieņemot darbiniekus darbā un piešķirot viņiem amatus, ir jānodrošina ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars; uzskata, ka vienlīdzīga ģeogrāfiskā pārstāvība EĀDD ir svarīgs elements, kas palīdzētu uzlabot darbības rezultātus, un aicina Komisiju turpināt strādāt šajā virzienā;

18.  ņem vērā centienus uzlabot dzimumu līdzsvaru un novērst iespējamos šķēršļus karjeras izaugsmei; mudina EĀDD turpināt darbu pie tā, lai samazinātu dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotību, jo īpaši augstāka līmeņa darbinieku kategorijā;

19.  tomēr pauž bažas par to, ka EĀDD atbildīgos amatos tiek iecelts neliels skaits sieviešu (204 vīrieši un 55 sievietes delegācijās, bet augstākos vadības amatus ieņem 42 vīrieši un 4 sievietes, proti, tikai 8,7 % sieviešu); prasa attiecībā uz vadošiem amatiem īstenot vienlīdzīgu iespēju plānu, lai pēc iespējas drīzāk novērstu šo nelīdzsvarotību;

20.  norāda, ka 2013. gadā ir sasniegts nolikumā noteiktais mērķis, ka vismaz divām trešdaļām no EĀDD administratīvajiem (AD) darbiniekiem ir jābūt dalībvalstu diplomātiem; tomēr norāda uz salīdzinoši lielo skaitu dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu (2014. gada jūnijā — 397) un prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par viņu statusu/atalgojumu un EĀDD budžetam radītajām izmaksām;

21.  atkārtoti pauž pagājušā gada izteikto prasību izveidot visaptverošu tabulu, kurā tiktu iekļauti visi EĀDD rīcībā esošie cilvēkresursi, norādot personu amata pakāpi, dzimumu un valstspiederību; norāda, ka šāda tabula būtu automātiski jāiekļauj iestādes gada darbības pārskatā;

22.  tomēr pauž nožēlu par to, ka vēl nav izdevies uzlabot ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru, un prasa, lai EĀDD panāktu pamatīgāku ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru, jo īpaši attiecībā uz vadošu amatpersonu un delegāciju vadītāju štata vietām; atgādina, ka ir obligāti jāpanāk dalībvalstu ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvars visos administrācijas līmeņos, un mudina EĀDD veikt pasākumus, kas ļauj panākt visu dalībvalstu labāku un līdzsvarotāku pārstāvību;

23.  uzskata, ka Savienības īpašo pārstāvju pienākumi ir ļoti neskaidri noteikti un ka trūkst pienācīgas uzraudzības un darbības rezultātu analīzes; lai mazinātu šos trūkumus, ierosina Savienības īpašos pārstāvjus iekļaut EĀDD;

24.  atgādina, ka ir svarīgi pārcelt Savienības īpašo pārstāvju budžetu no kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) pamatdarbības budžeta uz EĀDD budžetu, lai veicinātu integrāciju EĀDD;

25.  pieņem zināšanai pārmaiņas cilvēkresursu jomā, tomēr piekrīt Revīzijas palātas apsvērumiem par to, ka delegācijās ir vajadzīgas specializētas konkrētu nozaru zināšanas; pauž bažas par to, ka Savienības delegācijās trūkst personāla darbam politikas struktūrvienībās un kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) misiju operatīvajai plānošanai un īstenošanai; norāda arī uz to, ka Savienības delegācijām ir praktiskas grūtības saistībā ar izlūkošanas ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu; aicina Komisiju kopā ar EĀDD ieviest saskaņotu pieeju delegāciju darbinieku profila optimizēšanai;

26.  norāda, ka līdzekļi, ko EĀDD atvēl iekšējās politikas ārējiem aspektiem, joprojām nav pietiekami un tam nav personāla, kas nepieciešams, lai ieguldītu atbilstīgu darbu finanšu instrumentu plānošanā, tādējādi apdraudot Savienības ārējās darbības saskaņotību;

27.  uzskata, ka šajā krīzes un vispārēju budžeta samazinājumu laikā būtu jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek iestāžu telpās, jo izbraukuma sanāksmju pievienotā vērtība neattaisno tik augstas izmaksas;

28.  aicina EĀDD gūt labāku ieskatu par izmaksām, ko rada darbā pieņemšanas procedūras; aicina EĀDD darba intervijās izmantot inovatīvus risinājumus, piemēram, videokonferences, un, cik vien iespējams, rast līdzīgus risinājumus attiecībā uz darbinieku apmācību;

29.  atkārtoti norāda, ka EĀDD ir jāievieš prasība jaunajiem EĀDD darbiniekiem iesniegt rakstisku deklarāciju, ar ko viņi apliecina, ka iepriekš nav strādājuši izlūkdienestos;

30.  mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai veicinātu ārējo attiecību dienestu un EĀDD ciešāku koordināciju un sadarbību, ņemot vērā arī horizontālus tematiskos jautājumus;

31.  uzsver, ka izmaksas var būtiski ietaupīt, uzlabojot dalībvalstu sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomā un proaktīvi nosakot kopējos pasākumus, kurus EĀDD varētu pakāpeniski pārņemt, lai Savienības ietekme pasaulē kļūtu spēcīgāka un efektīvāka;

32.  uzsver, ka būtu jāturpina pilnveidot darba praksi, lai uzlabotu sadarbību ar Attīstības un sadarbības ģenerāldirektorātu (DEVCO) un sniegtu atbalstu tematiskajām struktūrām (piemēram, Konfliktu novēršanas un drošības politikas direktorātam);

33.  uzsver, ka tematiskās struktūras būtu jāiesaista visos plānošanas posmos, lai novērstu to, ka jautājumi par konfliktu novēršanu, miera veidošanu, dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām darba kārtībā tiek iekļauti pēdējā brīdī;

34.  uzskata, ka pašreizējo Savienības ārpolitiku joprojām ļoti lielā mērā ietekmē atsevišķu dalībvalstu ārpolitika; uzsver, ka Savienības ārpolitikas rezultātus galvenokārt nosaka tas, ka netiek pietiekami iesaistītas valstis ar specializētām zināšanām par pastāvošajiem konfliktiem, jo īpaši Ukrainas un Krievijas konfliktu; aicina EĀDD konsekventi uzraudzīt šo jautājumu un ņemt vērā konkrētu dalībvalstu ārpolitikas iespējamo ietekmi uz Savienības ārpolitiku;

35.  uzsver to, cik svarīgi ir atzīt un atbalstīt norīkoto civilo darbinieku un militārā personāla smago darbu visnestabilākajās un bīstamākajās pasaules vietās, kurās arī Savienībai ir jābūt pārstāvētai un jāīsteno sava darbība; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi šiem darbiniekiem, kuri dzīvo un strādā ārkārtīgi smagos apstākļos gan drošības un pārvietošanās ziņā, gan kopā ar ģimeni vai atšķirtībā no tās, gan ņemot vērā kultūras un sociālos faktorus, tiek nodrošināts augstākais aizsardzības un drošības līmenis un pietiekams elastīgums; atbalsta attiecīgo delegāciju drošības izmaksām iezīmētā budžeta palielināšanu; uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi salīdzināt statistikas datus par EĀDD darbiniekiem un dalībvalstu ārējās darbības dienestu darbiniekiem, kas strādā šādos apstākļos;

36.  uzstāj, ka ir jāvienkāršo budžeta shēma delegāciju atbalstam; uzsver, ka delegācijas ar vismazāko darbinieku skaitu atrodas sarežģītā situācijā tādēļ, ka noteikumi, kas delegācijām tiek piemēroti attiecībā uz pilnvarojumu veikt maksājumu deleģēšanu starp EĀDD un Komisijas darbiniekiem, ir sarežģīti un stingri; aicina EĀDD un Komisiju apsvērt iespēju, ievērojot finanšu kontroles noteikumus, atvieglot procedūru, saskaņā ar kuru tiek piešķirta līdzekļu izmantošanas atļauja;

37.  uzsver, ka pašlaik Savienības delegācijām piemērojamie finanšu noteikumi joprojām rada smagu administratīvo slogu delegācijas vadītājam un neļauj viņam pilnībā koncentrēties uz galveno atbildības jomu — politisko darbību; mudina EĀDD un Komisiju rast šim jautājumam risinājumu, kas varētu ietvert izmaiņas finanšu noteikumos, ar nosacījumu, ka minētais nemazina delegāciju finanšu pārvaldības kvalitāti un precizitāti; norāda arī uz to, ka administratīvajiem izdevumiem joprojām tiek izmantotas budžeta pozīcijas gan no EĀDD, gan Komisijas budžeta, kas lieki sarežģī finanšu plūsmas;

38.  norāda, ka Savienības personālam delegācijās un Savienības personālam KĀDP misijās vienā atrašanās vietā tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi par brīvdienām, lidojumiem, piemaksām un citiem pabalstiem; prasa veikt tādu maksājumu un pabalstu izsmeļošu salīdzinājumu, kurus, piemēram, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, ir saņēmis Savienības delegācijas personāls un Savienības personāls KĀDP misijās Mogadišu (Somālija) un Bangi (Centrālāfrikas Republika), un uzstāj, ka gadījumos, kad pastāv atšķirības, ir jāsniedz pamatojums;

39.  uzsver, ka ir jānodrošina lielāks elastīgums KDAP misiju finansēšanā, lai garantētu Savienības iekšējo un ārējo drošību saistībā ar apdraudējumu, ko rada tās kaimiņvalstīs vērojamie konflikti, kā arī iespējamo teroristu darbību paaugstinātais risks;

40.  uzsver to, ka ir ārkārtīgi svarīgi izveidot kopīgu pakalpojumu centru, jo, nodrošinot KDAP misijām un Savienības īpašajiem pārstāvjiem un viņu birojiem centralizētu atbalstu loģistikas, iepirkuma un administratīvo pakalpojumu jomā, tiktu ievērojami ietaupīti līdzekļi; pauž nožēlu par ilgo kavēšanos centra izveidē un mudina visas iesaistītās personas steidzami panākt vienošanos par vispusīgu kopīgu pakalpojumu centru, kas spēj sniegt lietderīgu atbalstu misijām, jo īpaši to darbības sākumposmā, standartizēt darba procesus un nodrošināt ātrāku un izmaksu ziņā izdevīgāku iepirkumu;

41.  mudina EĀDD palielināt apjomradīto ietaupījumu sniegtās priekšrocības, veidojot jaunu sinerģiju starp EĀDD centrālajiem dienestiem un delegācijām, kā arī sadarbībā ar dalībvalstīm un to diplomātiskajiem dienestiem Savienības patiesas ārpolitikas un ārlietu dienestu garā; ar gandarījumu konstatē — lai gan to gadījumu skaits, kad Savienības delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības kopīgi nomā telpas, joprojām ir ierobežots, tas tomēr palielinās; prasa EĀDD turpināt meklēt veidus, kā šādu kopīgas nomas gadījumu skaitu palielināt;

42.  prasa EĀDD gada darbības pārskatam pievienot tā nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

43.  mudina EĀDD iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei 2013. gadā noslēgto ēku līgumu sarakstu, sniedzot arī izsmeļošu informāciju par katru līgumu, valsti, kurā līgums noslēgts, un līguma termiņu, kā EĀDD to bija darījusi 2011. gada darbības pārskatā, un prasa, lai tikpat izsmeļošu informāciju par ēku līgumiem EĀDD sniegtu arī 2014. gada darbības pārskatā.

44.  atzīst, ka joprojām ir veicams darbs saistībā ar konsulārajiem dienestiem; uzsver, ka konsulāro pakalpojumu sniegšana Savienības delegācijās dotu iespēju ietaupīt izmaksas; aicina EĀDD sagatavot sīku analīzi par minētā jautājuma finansiālo ietekmi, bet dalībvalstis — vienoties par šo jautājumu, lai izstrādātu saskaņotus noteikumus un tiesību aktus;

45.  aicina Revīzijas palātu nākamgad savā ziņojumā izvērtēt to, kā EĀDD ir pildījis šajā rezolūcijā iekļautos Parlamenta ieteikumus.

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (4) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

1.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2014/2080(DEC))

P8_TA(2015)0124 A8-0111/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2013. finanšu gadu (COM(2014)0510 – C8‑0149/2014)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2013. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2013. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0111/2015),

1.  sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Tiesas 2013. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2.Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2014/2080(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2015. gada 26. februāra lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu OI/1/2014/PMC attiecībā uz ziņošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0111/2015),

1.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatā par 2013. gadu nav konstatēti nekādi vērā ņemami trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk „Tiesa”) cilvēkresursiem un iepirkumiem;

2.  pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2013. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  norāda, ka 2013. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 354 880 000 (salīdzinājumā ar EUR 348 300 000 2012. gadā) un budžeta izpildes līmenis bija 96,3 %; pauž nožēlu par izlietojuma līmeņa samazināšanos 2013. gadā, salīdzinot ar 98,6 % 2012. gadā;

4.  norāda, ka zemāku īstenošanas līmeni var izskaidrot ar to, ka sākotnējās apropriācijas 2013. gadam ietvēra ierosināto algu un pensiju korekciju par aptuveni EUR 6 000 000, bet šo korekciju Padome galu galā neapstiprināja; norāda, ka iemesli, uz kā pamatojās negaidītais nolēmums par algu korekciju, pēc vienošanās par jaunajiem Civildienesta noteikumiem 2014. gadā vairs nav piemērojami;

5.  tomēr uzsver, ka Tiesas budžetā ir tikai administratīvie izdevumi, un lielākās summas tiek izlietotas saistībā ar iestādē strādājošajiem; pieņem zināšanai izlietojuma līmeņa samazināšanās pamatojumu, kas sniegts Tiesas gada darbības pārskatā par 2013. finanšu gadu;

6.  norāda, ka 2013. gadā Tiesa pabeidza 701 lietu (2012. gadā tika pabeigtas 595 lietas) un saņēma 699 jaunas lietas (2012. gadā 632), tostarp 450 apelācijas un lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu; uzteic pozitīvos statistikas rezultātus un uzskata, ka, neskatoties uz labo rezultātu, to ir iespējams vēl uzlabot;

7.  norāda, ka 2013. gadā Vispārējā tiesa saņēma 790 jaunas lietas, izskatīja 702 lietas un 1325 lietas bija neizskatītas, tātad kopumā procesu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu palielinājās; norāda arī uz to, ka tiesvedības ilgums ir nedaudz samazinājies; norāda, ka devītās palātas izveide 2013. gadā neveicināja Vispārējās tiesas efektivitātes paaugstināšanu, tomēr, neskatoties uz to, atkārtoti pauž nostāju, ka Vispārējās tiesas cilvēkresursi ir jāpalielina;

8.  norāda, ka 2013. gadā Civildienesta tiesā tika pabeigtas 184 lietas salīdzinājumā ar 121 lietu 2012. gadā (palielinājums par 52 %), tādējādi neizskatīto lietu skaits samazinājās par 24 (tātad iekrāto lietu skaits samazinājās par 11 %); uzskata, ka Civildienesta tiesas likvidēšana ir nepiemērots risinājums Padomes ieilgušās blokādes novēršanai;

9.  uzskata, ka ir iespējams panākt situācijas uzlabošanos ar Tiesas rīcībā esošajiem resursiem; uzsver, ka 2013. gadā veiktās iekšējās reformas, proti, jaunas palātas izveide Vispārējā tiesā un jauna ģenerāladvokāta iecelšana, kā arī Reglamenta, kas regulē Tiesas darbību, it īpaši attiecībā uz valodu jomu un tehnoloģiju izmantošanu, un citu papildu noteikumu pārskatīšana palīdzēja ieviest pozitīvas izmaiņas sistēmā, ļaujot panākt resursu optimizēšanu; mudina Tiesu turpināt šo pieeju;

10.  iesaka iestādi reorganizēt tā, lai padarītu skaidrāku nodalījumu starp juridiskajām un administratīvajām funkcijām, tādējādi tuvinot izkārtojumu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā noteiktajam, lai tiesnešiem vairs nebūtu risks, ka jāpieņem lēmums par apelācijām pret aktiem, kuros viņu iestādes ir tieši iesaistītas;

11.  atgādina, ka Tiesa atbildē uz 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūciju norāda, ka spriedumu un sēžu skaita palielināšana būtiski nepalielinātu produktivitāti; no otras puses, norāda, ka Tiesa prasīja palielināt tiesnešu skaitu; mudina Tiesu pasūtīt ārēju salīdzinošo izvērtējumu, lai saņemtu ārējus instrumentus, ar kuru palīdzību atrast iespējamus risinājumus Tiesas pieminētajām problēmām;

12.  uzsver, ka Tiesā ir īpaši svarīgi ievērot daudzvalodību, jo tai ne tikai jāgarantē līdztiesīga piekļuve Tiesas judikatūrai, bet arī vienādas iespējas Tiesā izskatītajās lietās iesaistītajām pusēm;

13.  pauž nožēlu par nepietiekamo informāciju, kas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā saņemta attiecībā uz tiesnešu veikto ārējo darbību; aicina Tiesas mājaslapā publicēt reģistru, kur būtu detalizēta informācija par katra tiesneša ārējo darbību un ietekmi uz Savienības budžetu;

14.  aicina Tiesu saistībā ar gadījumu, kad diviem pensionētiem štata tulkotājiem tika piešķirti tulkošanas līgumi, iesniegt ziņojumu, lai varētu pārbaudīt, vai situācija atbilst Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu prasībām attiecībā uz interešu konfliktu un samaksu;

15.  prasa Tiesai apsvērt iespēju Tiesas reģistrus apvienot vienā reģistrā, lai nodrošinātu procesuālo darbību labāku koordināciju starp tiesām;

16.  pieņem zināšanai uzlabojumus, kas ieviesti e-Curia lietotnē; norāda, ka vēl netiek pilnībā izmantots šīs lietotnes potenciāls; iesaka Tiesa izstrādāt plānu, kā mudināt visas dalībvalstis to izmantot;

17.  pieņem zināšanai, ka 2013. gadā tika uzsākts digitālās judikatūras krājumu projekts, lai aizstātu drukātos judikatūras krājumus; uzskata, ka šo projektu varēja īstenot agrāk;

18.  uzskata, ka, ņemot vērā gada darbības pārskatā sniegtos datus, Tiesa var vēl vairāk samazināt papīra kopiju skaitu, neapdraudot savu pienākumu izpildi;

19.  ņemot vērā, ka Tiesa 2013. gadā veica savu pirmo tīmekļa straumēšanas tiešraidi, mudina Tiesu turpināt un paplašināt tehnoloģiju izmantošanu ar darbu saistītos jautājumos;

20.  atzīst, ka mutiskās tulkošanas kvalitāte Tiesā ir ļoti būtiska un ka nav iespējams kontrolēt tiesas sēžu skaitu; tomēr uzskata, ka efektīvāka tiesas sēžu kalendāra plānošana ir iespējama; iesaka Tiesai ar starpiestāžu attiecību palīdzību iepazīties ar citu iestāžu paraugpraksi šajā jautājumā;

21.  pieņem zināšanai Tiesas politiku, kas paredz priekšroku iekšējo resursu izmantošanai, jo īpaši saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem; saprot grūtības atrast dažām valodu kombinācijām darbiniekus ar juridisko pieredzi; tomēr pauž dziļas bažas ar ļoti augstu neizmantoto apropriāciju apjomu (EUR 2 200 000), kas piešķirts ārštata tulkojumiem; tāpēc uzskata, ka ārpakalpojumu izmantošana vajadzības gadījumā varētu ļaut ietaupīt vēl vairāk;

22.  aicina Tiesu apsvērt iespēju ieviest sistēmu, kas ļautu atsevišķu lietu gadījumā tulkošanu nodrošināt tikai tad, ja pēc tulkojuma ir pieprasījums, un biežāk izmantot tehnoloģiskus tulkošanas rīkus;

23.  aicina Tiesu katrā gadījumā atsevišķi apsvērt tulkojumu nepieciešamību, ja tas maz attiecas uz Savienības pilsoņiem;

24.  ar bažām norāda uz milzīgajām tulkošanas izmaksu atšķirībām dažādās Savienības iestādēs; tādēļ prasa, lai iestāžu darba grupa tulkošanas jautājumos noteiktu šo atšķirību cēloņus un ierosinātu risinājumus, kā likvidēt atšķirības un saskaņot tulkošanas izmaksas, vienlaikus arī turpmāk pilnībā nodrošinot kvalitāti un valodu daudzveidību; ņemot to vērā, norāda — darba grupai jāatsāk iestāžu sadarbība, lai dalītos ar labāko praksi un rezultātiem un noteiktu jomas, kurās sadarbību vai nolīgumus starp iestādēm var vēl nostiprināt; atzīmē, ka darba grupas mērķim vajadzētu būt arī vienotas metodikas izstrādei tulkošanas izmaksu aplēšanā, ko varētu izmantot visas iestādes un tādējādi izmaksu analīze un salīdzināšana būtu vienkāršāka; norāda, ka darba grupai minētā darba rezultāti būtu jāiesniedz līdz 2015. gada beigām; aicina visas iestādes uzņemties aktīvu lomu iestāžu darba grupas darbā; šajā sakarā atgādina par daudzvalodības būtisko nozīmi Savienības iestādēs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas iespējas visiem Savienības pilsoņiem;

25.  uzskata, ka krīzes un budžeta samazinājumu laikā ir jāsamazina Savienības iestāžu darbinieku izbraukuma sanāksmju izmaksas un sanāksmēm pēc iespējas būtu jānotiek pašu iestāžu telpās, jo to pievienotā vērtība neattaisno augstās izmaksas;

26.  sagaida, ka Tiesa turpinās meklēt jaunas iekšējās sinerģijas, it īpaši tādās jomās kā mutiskā un rakstiskā tulkošana;

27.  atkārto prasību attiecīgā gada Tiesas gada darbības pārskata pielikumā pievienot sanāksmju darba kārtību;

28.  iesaka ieviest objektīvus kritērijus, lai noteiktu, kādos gadījumos ir pieļauta pārmērīga kavēšanās ar sprieduma pieņemšanu;

29.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis, kas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada, nav pārstāvētas iestādes augstākajā vadībā; atgādina, ka vajadzētu panākt labāku ģeogrāfiskās pārstāvības līdzsvaru visos administrācijas līmeņos;

30.  pauž bažas par to, ka maz sieviešu ieņem atbildīgus amatus Tiesā (70 % – 30 %); prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas jo īpaši būtu vērsts uz vadošajiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

31.  norāda, ka noteikumi, kas Tiesā reglamentē dienesta automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, ir līdzīgi tiem, kurus piemēro citās iestādēs; uzskata, ka šie noteikumi būtu jāatjaunina, lai samazinātu izmaksas, jo īpaši gadījumā, ja notiek izmantošana privātām vajadzībām;

32.  aicina Tiesu samazināt tiesnešu un darbinieku rīcībā esošo dienesta automašīnu skaitu un ziņot Parlamentam par iegūto ietaupījumu; uzskata, ka līdz ar to būs jāpārskata arī darba pienākumi autovadītājiem; norāda, ka autovadītāju sniegto paplašināto privāto pakalpojumu izmaksas sedz Savienības nodokļu maksātāji;

33.  uzskata, ka Tiesai vajadzētu uzlabot rūpes par vidi, turpinot attīstīt esošos pasākumus, lai samazinātu emisiju un iepirkumos iekļautu vides kritērijus;

34.  ņem vērā Tiesas apņemšanos arī turpmāk uzlabot savu darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūru savlaicīgas uzraudzības un kontroles sistēmu; pauž atbalstu Tiesas apņēmībai arī turpmāk uzraudzīt piemaksu pārvaldību un uzlabot tā darbības rādītājus;

35.  uzskata, ka tādu līgumu skaits, kas noslēgti ar pārrunu procedūru, ir diezgan augsts; lūdz rūpīgi informēt par šo lēmumu iemesliem;

36.  aicina Tiesu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

37.  pieņem zināšanai gada darbības pārskatam pievienoto informāciju par Tiesas nekustamā īpašuma politiku;

38.  ar gandarījumu norāda, ka Tiesa ir sagatavojusi plašu un detalizētu gada darbības pārskatu un pēc Parlamenta lūguma iekļāvusi tajā sīku informāciju par cilvēkresursu pārvaldību;

39.  pauž bažas par iekšējo ziņošanas noteikumu novēlotu pieņemšanu; aicina Tiesu nekavējoties tos ieviest.

(1) OV L 66, 8.3.2013. (2) OV C 403, 13.11.2014., 1. lpp. (3) OV C 398, 12.11.2014., 1. lpp. (4) OV C 403, 13.11.2014., 128. lpp. (5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.