Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2015. gada 30. aprīlis - Strasbūra
Ārkārtas tirdzniecības pasākumi tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu, un aptur tās piemērošanu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu ***I
 Kristiešu vajāšana visā pasaulē – teroristu grupējuma Al-Shabaab pastrādātā studentu slepkavība Kenijā
 ISIL/Da'esh veiktā kultūras pieminekļu iznīcināšana
 Stāvoklis Maldīvijā
 Albānijas 2014. gada progresa ziņojums
 Bosnijas un Hercegovinas 2014. gada progresa ziņojums
 Eiropas Investīciju bankas 2013. gada pārskats
 Expo Milano 2015: "Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei"
 Stāvoklis Nigērijā
 Nadiya Savchenko lieta
 Stāvoklis Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā
 Cilvēktiesību un strādnieku tiesību aktīvistu ieslodzīšana Alžīrijā

Ārkārtas tirdzniecības pasākumi tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu, un aptur tās piemērošanu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu ***I
PDF 501kWORD 95k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīlī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu, un aptur tās piemērošanu attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu (COM(2014)0386 – C8-0039/2014 – 2014/0197(COD))(1)
P8_TA(2015)0177A8-0060/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2.apsvērums
(2)  Regula (EK) Nr. 1215/2009 neparedz iespēju uz laiku apturēt ārkārtas tirdzniecības pasākumu piešķiršanu gadījumos, kad šo pasākumu izmantotāji nopietni un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus. Ir lietderīgi ieviest šādu iespēju, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad kādā no valstīm un teritorijām, kuras piedalās Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesā vai ir ar to saistītas, nopietni un sistemātiski tiek pārkāpti cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipi, var ātri rīkoties.
(2)  Regula (EK) Nr. 1215/2009 neparedz iespēju uz laiku apturēt ārkārtas tirdzniecības pasākumu piešķiršanu gadījumos, kad šo pasākumu izmantotāji nopietni un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus. Ir lietderīgi ieviest šādu iespēju, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad kādā no valstīm un teritorijām, kuras piedalās Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesā vai ir ar to saistītas, nopietni un sistemātiski tiek pārkāpti cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipi, var ātri rīkoties. Lai panāktu progresu pievienošanās procesā, ir jāievēro demokrātijas principi, tiesiskums, cilvēktiesības un jāaizsargā minoritātes.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
5.apsvērums
(5)  Kopš stabilizācijas un asociācijas procesa sākšanas ir noslēgti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ar visām iesaistītajām Rietumbalkānu valstīm, izņemot Bosniju un Hercegovinu un Kosovu3. Padome 2013. gada jūnijā ir pilnvarojusi Komisiju sākt sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Kosovu.
(5)  Kopš stabilizācijas un asociācijas procesa sākšanas ir noslēgti Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ar visām iesaistītajām Rietumbalkānu valstīm, izņemot Bosniju un Hercegovinu un Kosovu3. Sarunas par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Kosovu tika noslēgtas 2014. gada maijā, un nolīgums tika parafēts 2014. gada jūlijā.
______________
_______________
3 Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
3 Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
7.apsvērums
(7)  Tomēr Bosnija un Hercegovina vēl nav piekritusi pielāgot tirdzniecības koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar pagaidu nolīgumu, lai ņemtu vērā preferenciālo tradicionālo tirdzniecību starp Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma (CBTN) ietvaros. Gadījumā, ja līdz šīs regulas pieņemšanai Eiropas Savienība un Bosnija un Hercegovina nebūs parakstījušas un provizoriski piemērojušas vienošanos par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā un pagaidu nolīgumā paredzēto tirdzniecības koncesiju pielāgošanu, Bosnijai un Hercegovinai piešķirtās preferences būtu jāaptur no 2016. gada 1. janvāra. Tiklīdz Bosnija un Hercegovina un Eiropas Savienība būs parakstījušas un provizoriski piemērojušas vienošanos par tirdzniecības koncesiju pielāgošanu pagaidu nolīgumā, minētās preferences būtu jāatjauno,
(7)  Tomēr Bosnija un Hercegovina vēl nav piekritusi pielāgot tirdzniecības koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar pagaidu nolīgumu, lai ņemtu vērā preferenciālo tradicionālo tirdzniecību starp Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīguma (CBTN) ietvaros. Gadījumā, ja līdz šīs regulas pieņemšanai Eiropas Savienība un Bosnija un Hercegovina nebūs parakstījušas un provizoriski piemērojušas vienošanos par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā un pagaidu nolīgumā paredzēto tirdzniecības koncesiju pielāgošanu, Bosnijai un Hercegovinai piešķirtās preferences būtu jāaptur no 2016. gada 1. janvāra. Tiklīdz Bosnija un Hercegovina un Eiropas Savienība būs parakstījušas un provizoriski piemērojušas vienošanos par tirdzniecības koncesiju pielāgošanu pagaidu nolīgumā, minētās preferences būtu jāatjauno, Bosnijas un Hercegovinas iestādēm un Komisijai būtu divkārt jācenšas līdz 2016. gada 1. janvārim saskaņā ar pagaidu nolīgumu rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, jo īpaši pārrobežu tirdzniecības jomā.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Būtu jāņem vērā attiecīgo Rietumbalkānu valstu un teritoriju nepārtrauktā virzība uz dalību Eiropas Savienībā, kā arī tas, ka Horvātija jau ir pievienojusies Eiropas Savienībai un ka līdz ar to ir jāpielāgo ar Bosniju un Hercegovinu noslēgtais pagaidu nolīgums. Šajā sakarībā būtu arī jāņem vērā Ārlietu padomes 2014. gada 15. decembra secinājumos paustā Savienības nepārprotamā apņemšanās atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas ES perspektīvu. Šajos secinājumos tika atkārtoti norādīts, ka Bosnijas un Hercegovinas politiskajai vadībai būtu visu attiecīgo iestāžu darbā jāiekļauj integrācijai Eiropas Savienībai nepieciešamās reformas un ka būtu jāpanāk visu pār valdības līmeņu funkcionalitāte un efektivitāte, lai Bosnija un Hercegovina varētu sagatavoties gaidāmajai dalībai ES.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7.bapsvērums (jauns)
(7b)  Eiropas Savienība saglabā apņemšanos atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas Eiropas perspektīvu un sagaida, ka valsts politiskā vadība īstenos reformas ar mērķi veicināt funkcionālas iestādes un nodrošināt līdzvērtīgas tiesības trijām vēsturiskajām tautām un visiem Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem,
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
1. pants – -1. punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
14.aapsvērums (jauns)
(-1) Regulā iekļauj šādu apsvērumu:
„(14a)Lai nodrošinātu, ka šīs regulas piemērošana tiek pienācīgi demokrātiski uzraudzīta, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz nepieciešamajiem grozījumiem un I un II pielikuma tehniskajiem pielāgojumiem, ņemot vērā grozījumus kombinētās nomenklatūras kodos un TARIC apakšnodaļās, kā arī attiecībā uz nepieciešamajiem pielāgojumiem, ņemot vērā tirdzniecības preferences, kas piešķirtas saskaņā ar citu vienošanos starp Savienību un šajā regulā minētajām valstīm un teritorijām, un attiecībā uz šajā regulā paredzēto priekšrocību apturēšanu, ja netiek ievērots nosacījums par efektīvu administratīvo sadarbību, lai novērstu krāpšanu, nosacījums par cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu, kā arī nosacījums par efektīvu ekonomisko reformu veikšanu un reģionālās sadarbības uzsākšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jāsniedz pilnīga informācija un dokumentācija par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar deleģēto aktu sagatavošanu un īstenošanu. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments tiek pienācīgi iesaistīts, izmantojot uz iepriekšēju pieredzi citās politikas jomās balstītu paraugpraksi, lai Eiropas Parlamentam radītu labākos iespējamos apstākļus deleģēto aktu turpmākas uzraudzības veikšanai.”;
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
2. pants – 3. punkts
1.a)  Regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šo:
3.  Ja kāda valsts vai teritorija neievēro 1. vai 2. punktu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var pilnībā vai daļēji apturēt attiecīgās valsts vai teritorijas tiesības izmantot šajā regulā noteiktās priekšrocības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta 4. punktā.
3. Ja kāda valsts vai teritorija neievēro 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var pilnībā vai daļēji apturēt attiecīgās valsts vai teritorijas tiesības izmantot šajā regulā noteiktās priekšrocības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 8. panta 4. punktā.”;
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
7. pants – c punkts (jauns)
1.b)  Regulas 7. pantā pievieno šādu punktu:
„c) attiecīgās valsts vai teritorijas tiesību izmantot šajā regulā noteiktās priekšrocības pilnīgu vai daļēju apturēšanu gadījumā, ja attiecīgā valsts vai teritorija neievēro šīs regulas 2. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.”;
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1215/2009
10. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – ievadfrāze
1.c)  Regulas 10. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šo:
1.  Ja Komisija konstatē pietiekamus pierādījumus par krāpšanu vai par to, ka nav nodrošināta administratīvā sadarbība, kas vajadzīga, lai pārbaudītu izcelsmes apliecinājumu, vai ja ievērojami palielinās eksports uz Kopienu, pārsniedzot parasto ražošanas līmeni un parasto eksporta daudzumu, vai arī ja valstis un teritorijas, kas minētas 1. pantā, neievēro 2. panta 1. punktu, tā var veikt pasākumus, lai pilnīgi vai daļēji uz trim mēnešiem atliktu šajā regulā paredzēto režīmu, ar noteikumu, ka tā vispirms ir:
1. Ja Komisija konstatē pietiekamus pierādījumus par krāpšanu vai par to, ka nav nodrošināta administratīvā sadarbība, kas vajadzīga, lai pārbaudītu izcelsmes apliecinājumu, vai ja ievērojami palielinās eksports uz Kopienu, pārsniedzot parasto ražošanas līmeni un parasto eksporta daudzumu, vai arī ja valstis un teritorijas, kas minētas 1. pantā, neievēro 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, tā var veikt pasākumus, lai pilnīgi vai daļēji uz trim mēnešiem atliktu šajā regulā paredzēto režīmu, ar noteikumu, ka tā vispirms ir:”;

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta 2. punkta otro daļu (A8-0060/2015).


Kristiešu vajāšana visā pasaulē – teroristu grupējuma Al-Shabaab pastrādātā studentu slepkavība Kenijā
PDF 426kWORD 91k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par kristiešu vajāšanu visā pasaulē, saistībā ar teroristu grupējuma Al-Shabaab izdarītajām studentu slepkavībām Kenijā (2015/2661(RSP))
P8_TA(2015)0178RC-B8-0382/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Keniju,

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna grupas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, otro pārskatīto redakciju („Kotonū nolīgumu”), jo īpaši tā 8. panta 11. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederikas Mogerīni 2014. gada 23. novembra paziņojumu par 28 civiliedzīvotāju ceļotāju noslepkavošanu un 2015. gada 3. aprīļa paziņojumu par slaktiņu Garisas Universitātē,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) Miera un drošības padomes paziņojumu presei tās 497. sanāksmē, kas norisinājās 2015. gada 9. aprīlī, par teroristu uzbrukumu Garisā, Kenijā,

–  ņemot vērā Kenijas Gaisa spēku uzlidojumu Al-Shabaab treniņu nometnēm Somālijā, atbildot uz slaktiņu Garisas Universitātē,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1981. gada ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā jaunākais terora akts Garisā, Kenijā, bija vērsts pret jauniešiem, izglītību un tādēļ — valsts nākotni; tā kā jaunatne pārstāv cerību un mieru un nākošos valsts attīstības uzturētājus; tā kā izglītībai ir būtiska loma cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu un fundamentālismu;

B.  tā kā pēdējo mēnešu laikā visā pasaulē ir ārkārtīgi pieaudzis uzbrukumu skaits reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši kristiešiem; tā kā ik dienas tiek apcietināti, piekauti un nogalināti kristieši, un to lielākoties veic džihāda teroristi dažās arābu pasaules daļās;

C.  tā kā kristieši ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa; tā kā ekstrēmisms un līdzīga veida vajāšana kļūst par svarīgu faktoru aizvien vairāk pieaugošajā masveida migrācijā; tā kā saskaņā ar datiem katru gadu tiek nogalināts vairāk nekā 150 000 kristiešu;

D.  tā kā 2015. gada 15. februārī ISIS/Da’esh veica galvas nociršanu 21 Ēģiptes koptu kristietim Lībijā;

E.  tā kā uzbrucēji Garisā tīši vērsās pret nemusulmaņiem un nošķīra kristiešus, lai viņus brutāli nogalinātu; tā kā Al‑Shabaab grupējums ir atklāti un publiski paziņojis, ka ved karu pret reģionā mītošajiem kristiešiem;

F.  tā kā bērnu un jauniešu tiesību aizsardzība un prasmju, izglītības un inovācijas stiprināšana ir būtiski instrumenti ekonomisko, sociālo un kultūras iespēju veicināšanai un valsts attīstības sekmēšanai;

G.  tā kā Al-Shabaab regulāri par mērķi izvēlas studentus, skolas vai citus izglītības objektus; tā kā cita starpā 2009. gada decembrī pašnāvnieks spridzinātājs nogalināja 19 cilvēkus medicīnas studentu absolventu ceremonijā Mogadišu, Somālijā, un 2011. gada oktobrī teroristu grupa uzņēmās atbildību par spridzināšanu, kas nogalināja 70 cilvēkus, tostarp studentus, kas gaidīja eksāmenu rezultātus pie Somālijas Izglītības ministrijas, arī Mogadišu;

H.  tā kā 2015. gada 25. martā Al-Shabaab izdarītā uzbrukumā viesnīcai Mogadišu vismaz 15 cilvēki zaudēja dzīvību un tā kā uzbrukumā tika nogalināts arī Somālijas pastāvīgais pārstāvis ANO (Ženēvā, Šveicē) Yusuf Mohamed Ismail Bari-Bari;

I.  tā kā kopš 2011. gada oktobra, kad tās karaspēks iegāja Dienvidsomālijā, lai piedalītos koordinētā operācijā ar Somālijas bruņotajiem spēkiem pret Al-Shabaab kontrolētu zonu pēc tam, kad teroristi bija saņēmuši gūstā četrus ķīlniekus, Kenija piedzīvo vairāk teroristu uzbrukumu, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem;

J.  tā kā kopš 2011. gada novembra Kenijas karaspēks ietilpst Āfrikas Savienības misijā Somālijā (AMISOM), ko 2007. gada 19. janvārī izveidoja Āfrikas Savienības Miera un drošības padome un ko 2007. gada 20. februārī atļāva ANO Drošības Padome (rezolūcija 1744 (2007)), kas nesen deva ĀS zaļo gaismu turpināt savu misiju līdz 2015. gada 30. novembrim (rezolūcija 2182 (2014));

K.  tā kā viens no galvenajiem ieguldījuma devējiem cīņā pret teroristu grupējumu Al-Shabaab ir bijusi Etiopijas armija, kā arī — mazākā mērā — Ugandas armija;

L.  tā kā Al-Shabaab ir izveidojis saiknes ar citiem islāmistu grupējumiem Āfrikā, piemēram, Boko Haram Nigērijā un Islāma Magribas al-Qaeda;

M.  tā kā Al-Shabaab teroristu grupējums regulāri bombardē un nogalina galvenokārt civiliedzīvotājus Somālijā, kā arī kaimiņvalstīs, piemēram, Kampalā, Ugandā, 2010. gada jūlijā, un daudz biežāk Kenijā, kur starptautiskas sabiedrības uzmanību sev pievērsuši tikai plaša mēroga notikumi, bet pastāvīgi notiek mazāka mēroga uzbrukumi;

N.  tā kā Al-Shabaab uzņēmās atbildību par 2014. gada jūlijā notikušajiem uzbrukumiem Hindi, Gamba, Lamu un Tana River ciematiem pie Kenijas krasta, kuros tika izpildīts nāvessods vairāk nekā 100 cilvēkiem, un par diviem uzbrukumiem Mandela provincē 2014. gada nogalē, kad tika nogalināti 64 cilvēki;

O.  tā kā pēc teroristu uzbrukuma Garisas Universitātē Kenijas valdība draudēja ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR) ar Dadābas bēgļu nometnes slēgšanu triju mēnešu laikā; tā kā UNHCR ir brīdinājusi par iespējamām „ekstremālām humanitāram un praktiskām sekām”; tā kā ANO Bēgļu konvencija aizliedz bēgļu piespiedu nosūtīšanu atpakaļ uz vietām, kur viņu dzīvība vai brīvība ir apdraudēta;

P.  tā kā Āfrikas rezerves spēki (ASF) vēl nedarbojas un tā kā ES ir paziņojusi gatavību atbalstīt Āfrikas miera uzturēšanas kapacitāti kā daļu no savas Drošības Stratēģijas Āfrikai;

Q.  tā kā saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 11. pantu „pasākumi miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā īpaši vērsti uz politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras iespēju līdzsvarošanu starp visiem sabiedrības slāņiem, demokrātijas likumības un pārvaldības efektivitātes nostiprināšanu, efektīvu mehānismu izveidi grupu interešu samierināšanai, [...] atšķirību samazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu aktīvai un organizētai pilsoniskai sabiedrībai”,

1.  stingri nosoda tīšo teroristisko uzbrukumu, ko 2015. gada 2. aprīlī Garisā izdarīja Al-Shabaab un kurā šis grupējums nogalināja 147 jaunus, nevainīgus universitātes studentus un vēl 79 cilvēkus ievainoja; stingri nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši, ja cilvēki tiek nogalināti viņu reliģijas, ticības vai tautības dēļ;

2.  vēlreiz nosoda Al-Shabaab 2014. gada vasarā veiktos uzbrukumus vairākiem ciematiem Kenijas piekrastē, tajā skaitā Mpeketoni, kur tika izpildīts nāvessods 50 cilvēkiem; enerģiski nosoda iebrukumu Westgate iepirkšanās centrā Nairobi 2013. gada 24. septembrī, pēc kura tika atrastas 67 cilvēku mirstīgās atliekas; nosoda Al-Shabaab 2015 . gada 25. martā Mogadišu izdarīto uzbrukumu, kurā dzīvību zaudēja Somālijas pastāvīgais pārstāvis ANO (Ženēvā) — vēstnieks Yusuf Mohamed Ismail Bari-Bari;

3.  izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un Kenijas Republikas tautai un valdībai; atbalsta Kenijas tautu, kuru skāruši šie nicināmie agresijas akti;

4.  atgādina, ka reliģijas brīvība ir viena no pamattiesībām, un stingri nosoda jebkādu vardarbību vai diskrimināciju, pamatojoties uz reliģisko piederību;

5.  nosoda nesenos uzbrukumus kristiešu kopienām dažādās valstīs, jo īpaši attiecībā uz nesen notikušo 12 kristiešu pārmešanu pār bortu, viņiem dodoties jūrā no Lībijas, un 30 Etiopijas kristiešu brutālo masveida noslepkavošanu 2015. gada 19. aprīlī, un pauž solidaritāti ar upuru ģimenēm;

6.  pauž visdziļākās bažas par to, ka vairākās vietās pasaulē terorisma aktu pastrādātāji saviem mērķiem ļaunprātīgi izmanto reliģiju, un izsaka nopietnu satraukumu par to, ka izplatās neiecietības, represiju un vardarbības gadījumi, kas vērsti pret kristiešiem, jo īpaši dažās arābu pasaules daļās; nosoda reliģijas kā instrumenta izmantošanu dažādos konfliktos; nosoda uzbrukumus baznīcām visā pasaulē, kuru skaits aizvien vairāk pieaug, un jo īpaši uzbrukumu, kurā 2015. gada 15. martā Pakistānā tika nogalināti 14 cilvēki; stingri nosoda ieslodzīšanu, pazušanu bez vēsts, spīdzināšanu, paverdzināšanu un publisku nāvessoda izpildi, kam pakļauti kristieši Ziemeļkorejā; atkārtoti apliecina atbalstu tam, ka visām reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, kas dzīvo Irākā un Sīrijā, tajā skaitā kristiešiem, ir neatņemamas tiesības turpināt cieņpilni, līdztiesīgi un droši dzīvot savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē; norāda, ka dažādu reliģiju pārstāvji mierīgi sadzīvojuši šajā reģionā gadsimtiem ilgi;

7.  mudina ES iestādes ievērot savu pienākumu saskaņā ar LESD 17. pantu un uzturēt atvērtu, pārredzamu, kā arī pastāvīgu dialogu ar baznīcām un reliģiskām, filozofiskām un nekonfesionālām organizācijām, lai nodrošinātu, ka jautājums par kristiešu un citu reliģisko kopienu vajāšanu ir ES prioritāte;

8.  nosoda to, ka ISIS/Da’esh Sīrijā un Irākā izmanto senu likumu (dhimmi paktu), lai no kristiešiem izspiestu naudu ar nodokli par reliģiju un noteiktiem ierobežojumiem, piedraudot ar nāvi;

9.  atkārtoti apliecina solidaritāti visiem kristiešiem, kas tiek vajāti dažādās Āfrikas daļās, jo īpaši saistībā ar nesenajām zvērībām Lībijā, Nigērijā un Sudānā;

10.  nosoda un noraida jebkādu islāma vēsts nepareizu interpretāciju nolūkā radīt vardarbīgu, nežēlīgu, totalitāru, despotisku un ekspansionistisku ideoloģiju, kas leģitimē kristiešu minoritāšu iznīcināšanu; mudina musulmaņu līderus pilnībā nosodīt visus teroristu uzbrukumus, arī tos, kas vērsti pret reliģiskajām kopienām un minoritātēm un jo īpaši pret kristiešiem;

11.  prasa veikt rūpīgu, tūlītēju, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu, lai atklātu un sauktu pie atbildības šo nosodāmo terorisma aktu pastrādātājus, organizētājus, finansētājus un atbalstītājus;

12.  atzīst, ka reāla atbilde ir jārīko koordinētā rīcībā ar citām Āfrikas valstīm, un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomi pievērsties jautājumam par drošību un terorisma draudiem šajā reģionālajā apgabalā, sadarbojoties ar Āfrikas Savienību, atbalstot tās izšķirīgi svarīgos centienus cīnīties pret Al-Shabaab ar AMISOM palīdzību; mudina Eiropas Savienību stingri atbalstīt kontinenta un reģionālu konflikta pārvarēšanas mehānismu izstrādi, galvenokārt — Āfrikas rezerves spēkus (ASF);

13.  aicina Kenijas valdību uzņemties atbildību un pievērsties jautājumam par Al-Shabaab grupējuma īstenoto vardarbību, kā jautājumam par tās cēloņiem; uzskata, ka drošību var sasniegt tikai tad, ja pienācīgi pievērš uzmanību jautājumam par sašķeltību Kenijas politiskajā un pilsoniskajā sabiedrībā un reģionālā līdzsvara trūkumam attīstībā; pauž nožēlu par policijas spēku novēloto reakciju; jo īpaši mudina valdību atturēties un teroristu uzbrukumu izmantošanas par ieganstu vērsties pret pilsoniskajām brīvībām; aicina Kenijas iestādes savu terorisma apkarošanas stratēģiju balstīt uz tiesiskumu un pamattiesību ievērošanu; uzstājīgi prasa veikt terorisma apkarošanas politikas demokrātisku un tiesisku pārraudzību;

14.  mudina Kenijas iestādes nodrošināt, ka tiek novērsts jebkāds mēģinājums dalīt pēc ticības un nenotiek paralēļu vilkšana starp musulmaņu kopienu un Al-Shabaab, un veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta valsts vienotība tās sociālās un ekonomiskās izaugsmes un stabilitātes interesēs, kā arī tiek nodrošināta cilvēka cieņa un cilvēktiesības; aicina Kenijas valdību, opozīcijas līderus un reliģiskos līderus novērst vēsturiski veidojušās sūdzības par sociālo atstumtību, reģionālo dalījumu valstī un institucionālo diskrimināciju un nodrošināt, ka pretterorisma operācijas tiek vērstas tikai pret vainīgajiem, bet ne pret plašākām etniskajām un reliģiskajām kopienām;

15.  atgādina Eiropas Ārējās darbības dienestam, ES terorisma apkarošanas koordinatoram un dalībvalstīm par apņemšanos saskaņā ar 2012. gada jūnijā pieņemto ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju nodrošināt, ka cilvēktiesību jautājumi tiek apspriesti visu veidu pretterorisma dialogā ar trešām valstīm;

16.  aicina ES īstenot Kenijā militāro mācību misijas programmu un nodrošināt modernu tehniku, sadarbojoties ar Kenijas armiju un policiju un apmācot tos cīņai ar terorismu un Al-Shabaab ekspansijas novēršanai;

17.  mudina Kenijas valdību darīt visu iespējamo, lai ievērotu tiesiskumu, cilvēktiesības, demokrātijas principus un pamatbrīvības, un aicina ES vadīt savu starptautisko partneri šajā virzienā un koncentrēt finanšu ieguldījumu esošo pārvaldības programmu uzlabošanā, lai garantētu nacionālo drošību un atnestu valstij un reģionam mieru un stabilitāti; uzstāj, ka Al-Shabaab grupējuma vardarbības kāpinājums „pa spirāli” ir jānovērš kopīgi ar kaimiņvalstīm; aicina ES sniegt visu nepieciešamo finanšu, loģistikas un ekspertu atbalstu šajā jautājumā, tostarp iespēju izmantot Āfrikas Miera nodrošināšanas un ES krīzes pārvaldības instrumentus;

18.  aicina Kenijas drošības spēkus nodrošināt likumīgu atbildi cīņā ar terorisma draudiem; aicina Kenijas valdību nodrošināt valsts teritorijā izvietoto bēgļu nometņu drošību un aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām;

19.  uzsver, ka starptautiskais terorisms tiek finansēts no nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas, izpirkuma maksas, izspiešanas, narkotiku tirdzniecības un korupcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot sadarbību ar trešām valstīm par apmainīšanos ar izlūkošanas datiem attiecībā uz nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu;

20.  atkārtoti pauž atbalstu visām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt reliģisko un citu kopienu dialogu un savstarpējo cieņu; aicina visas reliģiskās autoritātes veicināt toleranci un uzņemties iniciatīvu, lai nepieļautu naida kurināšanu, vardarbību un ekstrēmistu radikālisma pieaugumu;

21.  nosoda mērķtiecīgus teroristu uzbrukumus izglītības iestādēm un to telpām kā veidu, kādā kaitēt izglītībai un cieņai pret visiem iedzīvotājiem, kā arī izraisīt uzticības trūkumu kopienu starpā un kopienu sašķeltību; atgādina par kristiešu meiteņu nolaupīšanu Nigērijas pilsētā Čibokā, ko 2014. gadā veica džihāda teroristu grupējums Boko Haram un ko nosodīja visā pasaulē, un par šo meiteņu pazušanu bez vēsts;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kenijas valdībai, Āfrikas Savienības institūcijām, Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD), ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālajai asamblejai, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem.


ISIL/Da'esh veiktā kultūras pieminekļu iznīcināšana
PDF 438kWORD 99k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu (2015/2649(RSP))
P8_TA(2015)0179RC-B8-0375/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai, uz kuriem jāatbild mutiski, par ISIS/Da’esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu (O-000031/2015 – B8-0115/2015 un O-000032/2015 – B8-0116/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantu, kas paredz, ka „Savienības rīcības mērķis ir veicināt dalībvalstu sadarbību”, jo īpaši „Eiropas nozīmes kultūras mantojuma glabāšanā un sargāšanā”, un ka „Savienība un dalībvalstis kultūras jomā veicina sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām”,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1332/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā(3), kas pieņemta, pamatojoties uz Padomes 2013. gada 13. decembra Lēmumu 2013/760/KĀDP, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju(4), un jo īpaši tā 11.c pantu par Sīrijas kultūras priekšmetu importu, eksportu vai nodošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 20. jūlija Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi(5), kas grozīta ar Padomes Vienoto rīcību 2009/834/KĀDP(6),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada oktobra Rezolūciju par neoficiāla tiesībaizsardzības iestāžu un zinātības tīkla izveidi kultūras preču jomā (EU CULTNET) (14232/2012),

–  ņemot vērā 1999. gada otro protokolu Hāgas 1954. gada Konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā,

–  ņemot vērā UNESCO 1970. gada 14. novembra Konvenciju par pasākumiem kultūras vērtību nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību nodošanas aizliegšanai un novēršanai,

–  ņemot vērā UNESCO 1972. gada 16. novembra Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību,

–  ņemot vērā UNESCO 2003. gada 17. oktobra Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu,

–  ņemot vērā UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelegāli izvestiem kultūras priekšmetiem,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 12. februāra Rezolūciju Nr. 2199 par Al-Qaida terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai(7),

–  ņemot vērā 1964. gada Starptautisko pieminekļu un vēsturisko vietu konservācijas un restaurācijas hartu (Venēcijas harta), kas paredz starptautisku satvaru seno ēku saglabāšanai un atjaunošanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, kas pieņemti 1998. gada 17. jūlijā, un jo īpaši to 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta ix daļu, kurā „apzināta uzbrukumu vēršana pret reliģiskos, izglītības, mākslas vai labdarības nolūkos izmantotām ēkām, vēstures pieminekļiem, slimnīcām un vietām, kur sapulcēti slimie un ievainotie, ja vien šie objekti nav militāras nozīmes mērķi” atzīta par kara noziegumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un ES politiku šajā jomā(8), kuras 211. pantā norādīts, ka „par tīšu kultūras un mākslas mantojuma iznīcināšanu, kāda pašlaik notiek Irākā un Sīrijā, būtu jāizvirza apsūdzības kā par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci”,

–  ņemot vērā 2015. gada 6. februāra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Sīrijai un Irākai, kā arī Da’esh draudu novēršanai paredzētās ES reģionālās stratēģijas elementi” (JOIN(2015)0002), kurā Komisija un Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos atzina, cik nopietna ir kultūras mantojuma iznīcināšanas un izlaupīšanas problēma, ar ko nākas saskarties, novēršot krīzi Sīrijā un Irākā, un Da’esh radīto apdraudējumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā daudzi arheoloģiski, reliģiski un kultūras objekti Sīrijā un Irākā nesen ir tikuši pakļauti mērķtiecīgai iznīcināšanai, ko veikušas ekstrēmistu grupas, kas saistītas galvenokārt ar organizāciju „Irākas un Sīrijas Islāma valsts” (ISIS/Da’esh), un ka UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova šos sistemātiskos uzbrukumus kultūras mantojumam ir nosaukusi par „kultūrtīrīšanu”;

B.  tā kā saskaņā ar UNESCO definīciju jēdziens „kultūrtīrīšana” nozīmē apzinātu stratēģiju, kuras mērķis ir iznīcināt kultūru daudzveidību, mērķtiecīgi vēršoties pret personām viņu kultūras vai reliģiskās piederības vai etniskās izcelsmes dēļ, kas ietver tīšus uzbrukumus viņu kulta, piemiņas un mācīšanās vietām, un tā kā Irākā un Sīrijā vērojamā kultūrtīrīšanas stratēģija izpaužas uzbrukumos kultūras mantojumam, t.i., gan pret kultūras fiziskām, materiālām un arhitektoniskām izpausmēm, tādām kā pieminekļi un ēkas, gan minoritātēm un nemateriālām kultūras izpausmēm, tādām kā paražas, tradīcijas un reliģiskie uzskati(9);

C.  tā kā dažas pret kultūras mantojumu vērstās iznīcināšanas darbības zināmos apstākļos ir uzskatāmas par noziegumiem pret cilvēci(10); tā kā šādu darbību vēršanu pret kādas reliģiskās vai etniskās grupas locekļiem jo īpaši var traktēt kā Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu 7. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzēto noziegumu, proti, vajāšanu;

D.  tā kā šādas kultūras un vēstures objektu iznīcināšanas darbības nav jauna un tikai Irākā un Sīrijā sastopama parādība; tā kā UNESCO norāda: „Kultūras mantojums ir svarīgs kopienu, grupu un personu kultūras identitātes un sociālās kohēzijas komponents, tāpēc tā tīšai iznīcināšanai var būt nelabvēlīga ietekme uz cilvēka cieņu un cilvēktiesībām”(11); uzsverot, ka, atbilstīgi UNESCO un citu organizāciju norādītajam, kultūras un reliģisko objektu un artefaktu izlaupīšanā un kontrabandā Irākā un Sīrijā, ko jo īpaši veic ISIS/Da’esh, iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu ISIS/Da’esh teroristiskās darbības, kā rezultātā mākslas un kultūras preces kļūst par ieročiem;

E.  tā kā, pateicoties Eiropas Savienības sniegtajam finansējumam, UNESCO ar citiem stratēģiskajiem partneriem 2014. gada 1. martā uzsāka trīs gadu projektu „Sīrijas kultūras mantojuma ārkārtas aizsardzība”, kura mērķis jo īpaši ir aizsargāt Sīrijas kultūras mantojumu šajā ārkārtas situācijā;

F.  tā kā Eiropas Savienība ir ratificējusi 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas ir pirmais starptautiskais instruments, kurā atzīta kultūras priekšmetu duālā ekonomiskā un kultūras nozīme un tas, ka kultūras priekšmetus līdz ar to nedrīkst uzskatīt par tādiem, kuriem ir tikai komerciāla vērtība;

G.  tā kā UNESCO Konvencija par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem, kas pieņemta1970. gada 17. novembrī, un UNIDROIT Konvencija par nozagtiem vai nelikumīgi izvestiem kultūras priekšmetiem, kas pieņemta 1995. gada 24. jūnijā, ir būtiski svarīgi instrumenti pasaules kultūras mantojuma aizsardzības stiprināšanai;

H.  tā kā nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība šobrīd ir trešais nozīmīgākais nelikumīgas tirdzniecības veids aiz narkotiku un ieroču tirdzniecības, tā kā šajā nelikumīgajā tirdzniecībā dominē organizētās noziedzības tīkli un tā kā pašreizējie valstu un starptautiskie mehānismi nav nedz pienācīgi aprīkoti, nedz saņem pietiekamu atbalstu, lai varētu šādu tirdzniecību novērst(12),

I.  tā kā cīņa pret nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību neietilpst kādā konkrētā Eiropas Savienības kompetencē, jo Līgumos šāda kompetence nav noteikta, taču cīņa pret nelikumīgu tirdzniecību ietilpst vairākās ES kompetences jomās, piemēram, tādās jomās kā iekšējais tirgus, brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (BDTT), kultūra un kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP);

J.  tā kā ir steidzami nepieciešams labāk koordinēt cīņu pret nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību un cieši sadarboties, lai veicinātu informētības palielināšanu un informācijas apmaiņu, kā arī panāktu stingrāku tiesisko regulējumu; šajā sakarā atgādinot, ka Padomes 2011. gada decembra secinājumos par noziedzības pret kultūras priekšmetiem novēršanu un apkarošanu cita starpā ir ierosināts dalībvalstīm pastiprināt tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kultūras iestāžu un privāto organizāciju sadarbību;

K.  tā kā 2012. gada oktobrī ar Padomes rezolūciju tika izveidots neformāls tīkls, kurā sadarbojas tiesībaizsardzības iestādes un speciālisti, kas ir kompetenci kultūras priekšmetu jomā (ES CULTNET), un kura galvenais mērķis ir uzlabot tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību, identificēt noziedzīgos tīklus, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt iesaistīti nelikumīgā tirdzniecībā, un dalīties informācijā par šādiem tīkliem;

L.  tā kā sestdien, 2015. gada 28. martā, UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova Bagdādē atklāja kampaņu #Unite4Heritage, kuras mērķis ir, izmantojot sociālo tīklu iespējas, mobilizēt globālu atbalstu kultūras mantojuma aizsardzībai,

1.  asi nosoda to, ka ISIS Sīrijā un Irākā iznīcina kultūras, arheoloģiskos un reliģiskos objektus;

2.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos veikt piemērotus politiskos pasākumus, kas atbilst 2015. gada 12. februāra ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 2199, lai izbeigtu nelikumīgu tādu kultūras priekšmetu tirdzniecību, kuru izcelsme ir Sīrija un Irāka, kamēr šajās valstīs norisinās konflikts, tādējādi nepieļaujot, ka kultūras priekšmeti tiek izmantoti kā finansējuma avots teroristiskām darbībām;

3.  aicina PV/AP izmantot kultūras diplomātiju un starpkultūru dialogu, kad rodas vajadzība panākt atšķirīgu kopienu samierināšanos un atjaunot izpostītās vietas;

4.  aicina PV/AP, ES un tās dalībvalstis īstenot drošības pasākumus uz ES robežām, lai nepieļautu, ka kontrabandas ceļā tiek Savienībā ievesti kultūras priekšmeti no Sīrijas un Irākas, un aicina efektīvi sadarboties un darboties kopīgi, lai cīnītos pret Sīrijas un Irākas izcelsmes kultūras priekšmetu tirdzniecību Eiropā, jo liela daļa mākslas darbu no Tuvajiem Austrumiem ir paredzēti Eiropas tirgum, kā arī ASV un Persijas līča valstīm;

5.  šajā sakarā ierosina Komisijai atbilstoši 2015. gada 12. februāra ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2199 17. punktam koncentrēties uz kultūras priekšmetu, īpaši to kultūras priekšmetu, kas nelikumīgi izvesti no Irākas kopš 1990. gada 6. augusta un no Sīrijas kopš 2011.gada 15. marta, nelikumīgas tirdzniecības novēršanu un cīņu pret to; ierosina Komisijai sadarbībā ar tiem, kas valstu izmeklēšanas dienestos ir atbildīgi par šo jomu, un ciešā sadarbībā ar UNESCO un citām starptautiskām organizācijām, tādām, kā ICOM (Starptautiskā Muzeju padome), Starptautiskās Muzeju padomes Starptautiskā Zilā vairoga komiteja (ICBS), Eiropols, Interpols, UNIDROIT (Starptautiskais Privāttiesību unifikācijas institūts), WCO (Pasaules Muitas organizācija), ICOMOS (Starptautiskā Pieminekļu un ievērojamu vietu padome) un ICCROM (Starptautiskais Kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrs), izveidot koordinētu pieeju cīņai pret nelikumīgu tirdzniecību;

6.  aicina PV/AP iesaistīt Eiropas Savienības Satelītcentru Torrehonā, kas sniedz atbalstu Savienības lēmumu pieņemšanai KĀDP kontekstā, nodrošinot no satelītuzņēmumu analīzes iegūtus materiālus, un kas veiktu arheoloģisko atradumu un kultūras mantojuma vietu monitoringu un uzskaitīšanu Sīrijā un Irākā, kā arī sniegtu atbalstu Sīrijas arheologiem, lai nepieļautu tālāku kultūras mantojuma izlaupīšanu un civiliedzīvotāju bojāeju;

7.  aicina Komisiju izveidot ātru un drošu informācijas apmaiņu, kā arī labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai efektīvi cīnītos pret tādu kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, kas nelikumīgi izvesti no Irākas un Sīrijas, un mudināt dalībvalstis izmantot starptautiskos instrumentus, kas izveidoti cīņai pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un paredzēti policijas un muitas darbiniekiem, piemēram, Interpola datubāzi “I-24/7”, kurā ir informācija par zagtiem mākslas darbiem, un Pasaules Muitas organizācijas tiešsaistes saziņas rīku ARCHEO;

8.  aicina apsvērt iespēju izveidot Eiropas apmācību programmas, kas paredzētas tiesnešiem, policijas un muitas darbiniekiem, valsts pārvaldes iestādēm un tirgus dalībniekiem kopumā, lai ļautu tiem, kuri ir iesaistīti cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību ar kultūras priekšmetiem, iegūt un uzlabot specializētas zināšanas, un atbalstīt tādas iniciatīvas kā e-mācību kursu Sīrijas kultūras mantojuma speciālistiem, ko ICOMOS popularizēja 2013. gada janvārī un ar kuru speciālistiem tika sniegta informācija par katastrofu riska pārvaldību, pirmo palīdzību kultūras kolekcijām, kā arī dokumentēšanas paņēmieniem;

9.  aicina Komisiju izveidot saikni ar starptautiskiem pilsoniskās sabiedrības projektiem, ar kuriem aizsargā apdraudētus kultūras priekšmetus un ziņo par tiem, piemēram, AAAS ģeotelpisko tehnoloģiju projektu, un turpināt atbalstīt tādas pētnieku darbības kā projektu Mosul, ko izveidojis Sākotnējās apmācības tīkls digitālā kultūras mantojuma jomā (un ko finansē no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību grantiem);

10.  aicina Komisiju sniegt lielāku atbalstu ICOM Starptautiskās Muzeju padomes Kultūras vērtību nelikumīgas tirdzniecības novērošanas centram, kas ir izveidojis apdraudēto Sīrijas un Irākas senlietu ārkārtas sarkano sarakstu, kurš paredzēts muzejiem, muitas ierēdņiem, policijas darbiniekiem, mākslas darbu tirgotājiem un kolekcionāriem, un kas ir paredzējis sadarbībā ar UNITAR izmantot satelītuzņēmumus, lai uzraudzītu situāciju uz vietas;

11.  aicina ES un dalībvalstis izveidot informācijas kampaņas, lai atturētu sabiedrību no tādu kultūras priekšmetu iegādes, kas tiek tirgoti nelikumīgi un nāk no karadarbības reģioniem;

12.  aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai, cita starpā izmantojot ētikas kodeksus, cīņā pret nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību no karadarbības reģioniem iesaistītu pētniecības un kultūras iestādes;

13.  aicina Komisiju atbalstīt UNESCO #Unite4Heritage kampaņu, uzsākot informācijas kampaņu, kas vērsta uz Irāku un Sīriju ar mērķi uzlabot informētību par to, cik nozīmīgs ir šo valstu kultūras mantojums, kā mākslas priekšmetu izlaupīšana tiek izmantota, lai finansētu teroristu darbības, kā arī par iespējamajām sankcijām, kas draud par kultūras priekšmetu nelikumīgu importu no šīm valstīm vai no citām trešām valstīm;

14.  aicina Komisiju stiprināt un uzlabot ar Padomes 2012. gada oktobra Rezolūciju izveidotā EU CULTNET — neformāla tīkla, kas apvieno tiesībaizsardzības iestādes un ekspertus kultūras priekšmetu jomā, — darbību, jo tā mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu, lai novērstu kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, kā ar paredzēt papildu instrumenta izveidi, ar ko tiktu kontrolēts no Sīrijas un Irākas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu imports ES;

15.  aicina Padomi nostiprināt tās Eurojusta un Eiropola nodaļas, kuru uzdevums ir sniegt atbalstu izmeklēšanai, prevencijai un izlūkdatu apmaiņai saistībā ar nelikumīgu kultūras priekšmetu tirdzniecību;

16.  mudina atsākt Starptautiskās Muzeju padomes Starptautiskās Zilā vairoga komitejas darbību;

17.  aicina Eiropas Savienību sadarbībā ar UNESCO un Starptautisko Krimināltiesu veikt nepieciešamos pasākumus, lai starptautiskajos tiesību aktos paplašinātu noziegumiem pret cilvēci kategoriju, iekļaujot tajā arī cilvēces kultūras mantojuma apzinātu un plaša mēroga bojāšanu vai iznīcināšanu;

18.  aicina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt 1970. gada UNESCO Konvenciju par pasākumiem kultūras vērtību nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību nodošanas aizliegšanai un novēršanai, 1995. gada UNIDROIT konvenciju un Hāgas 1954. gada Konvenciju par kultūras mantojuma aizsardzību bruņota konflikta gadījumā kopā ar tās 1999. gadā pieņemto Otro protokolu;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, UNESCO ģenerāldirektorei, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 39, 10.2.2009., 1. lpp.
(2) OV L 169, 8.7.2003., 6. lpp.
(3) OV L 335, 14.12.2013., 3. lpp.
(4) OV L 335, 14.12.2013., 50. lpp.
(5) OV L 200, 25.7.2001., 5. lpp.
(6) OV L 297, 13.11.2009., 18. lpp.
(7) http://www.refworld.org/docid/54ef1f704.html
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076.
(9) http://www.unesco.org/new/en/media-services/single-view/news/conference_report_heritage_and_cultural_diversity_at_risk_in_iraq_and_syria/
(10) International Criminal Tribunal for Yugoslavia, Kordić & Čerkez, 2001. gada 26. februāris, IT-95-14/2; 207. un 208. punkts.
(11) UNESCO 2003. gada Deklarācija par kultūras mantojuma tīšu iznīcināšanu.
(12) http://www.africa-eu-partnership.org/newsroom/all-news/morocco-africa-eu-workshop-fight-against-illegal-trafficking-cultural-goods


Stāvoklis Maldīvijā
PDF 402kWORD 80k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par stāvokli Maldīvijā (2015/2662(RSP))
P8_TA(2015)0180RC-B8-0392/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Maldīviju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2012. gada 20. janvāra kopīgo vietējo paziņojumu par neseno notikumu attīstību Maldīvijā, tostarp krimināltiesas tiesneša arestu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. gada 30. septembra kopīgo vietējo paziņojumu par pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību apdraudējumu Maldīvijā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015. gada 24. februāra kopīgo vietējo paziņojumu par tiesiskumu Maldīvijā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos runaspersonas 2014. gada 30. aprīļa paziņojumu par nāvessoda piemērošanas sākšanu Maldīvijā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos runaspersonas 2015. gada 14. marta paziņojumu par bijušā Maldīvijas prezidenta Mohamed Nasheed notiesāšanu,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra Zeid Ra’ad Al Hussein 2015. gada 18. marta paziņojumu par bijušā prezidenta Mohamed Nasheed tiesas procesu,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību Gabriela Knaul 2015. gada 19. marta paziņojumu „Bez taisnīgas un neatkarīgas tiesu sistēmas demokrātija Maldīvijā nav iespējama”,

–  ņemot vērā uz Maldīvijas Republikas parlamenta vēlēšanām nosūtītās ES vēlēšanu novērošanas misijas 2014. gada 22. marta galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Maldīvija,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2015. gada 13. martā, pamatojoties uz apsūdzību terorismā, Maldīvijas bijušajam prezidentam Mohamed Nasheed piesprieda 13 gadu cietumsodu par toreizējā krimināltiesas galvenā tiesneša Abdullah Mohamed arestu 2012. gada janvārī, par ko bažas pauda arī ES;

B.  tā kā šis pretrunīgais tiesas process neatbilda nacionālajiem un starptautiskajiem tiesvedības standartiem, neraugoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas un ES aicinājumu tiesas procesā pret bijušo prezidentu M. Nasheed nodrošināt taisnīgumu un pārredzamību;

C.  tā kā Mohamed Nasheed, kurš jau ilgi ir nevardarbīgi cīnījies par cilvēktiesībām un plurālistisku demokrātiju, 30 gadus ilgušās prezidenta Maumoon Abdul Gayoon diktatūras laikā tika vairākkārt ieslodzīts un četrus gadus pēc tam, kad bija kļuvis par pirmo demokrātiski ievēlēto Maldīvijas prezidentu, apšaubāmos apstākļos atteicās no varas;

D.  tā kā Maldīvijas tiesu iestāžu politiskās neatkarības un apmācības trūkums grauj valsts tiesu sistēmas vietējo un starptautisko reputāciju;

E.  tā kā bijušajiem aizsardzības ministriem Tholhath Ibrahim un Mohamed Nazim nesen Maldīvijā piesprieda attiecīgi 10 un 11 gadu cietumsodu, savukārt bijušajam parlamenta priekšsēdētāja vietniekam Ahmed Nazim — 25 gadu cietumsodu; tā kā ir ziņas, ka arī šajos tiesas procesos pieļauti daudzi pārkāpumi;

F.  tā kā opozīcijas politiķi joprojām tiek regulāri iebiedēti un Parlamentu savienības komitejas parlamentāriešu cilvēktiesību jautājumos nesen sagatavotā ziņojumā norādīts, ka Maldīvijā ir viens no pasaulē sliktākajiem stāvokļiem saistībā ar uzbrukumiem opozīcijā esošajiem parlamenta deputātiem, šo deputātu spīdzināšanu un iebiedēšanu;

G.  tā kā Maldīvijas Parlaments 2015. gada 30. martā pieņēma grozījumu Maldīvijas Likumā par ieslodzījumu un pirmstermiņa atbrīvošanu, neļaujot personām, kas izcieš cietumsodu, būt politisku partiju locekļiem, un tā kā tas faktiski liedz M. Nasheed aktīvi darboties politikā un kandidēt prezidenta vēlēšanās 2018. gadā;

H.  tā kā kopš 2015. gada februāra ir arestēti vismaz 140 miermīlīgi demonstranti, kuri vēlāk tika atbrīvoti ar nosacījumiem, kas būtiski ierobežo viņu tiesība piedalīties turpmākās demonstrācijās;

I.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji aizvien vairāk saskaras ar vajāšanu, draudiem un uzbrukumiem, tostarp arī Maldīvijas Cilvēktiesību komisija, kuru Augstākajā tiesā apsūdzēja valsts nodevībā un konstitucionālās kārtības graušanā par to, ka tā iesniedza ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Maldīvijā ANO Cilvēktiesību padomes vispārējam periodiskajam pārskatam; tā kā NVO ir izteikti reģistrācijas anulēšanas draudi;

J.  tā kā pēdējos gados ir būtiski ierobežota preses brīvība, ir arestēti trīs žurnālisti, kuri ziņoja par politiskajām demonstrācijām, kas pieprasīja atbrīvot Mohamed Nasheed, un Ahmed Rilwan, pret valdību kritiski noskaņots žurnālists, kurš pazuda 2014. gada augustā, joprojām nav atrasts un, domājams, ir miris;

K.  tā kā šo politisko nestabilitāti pavada bažas par islāmistu agresivitātes palielināšanos Maldīvijā un par to, cik daudz radikalizētu jaunu vīriešu, iespējams, pievienojušies ISIS;

L.  tā kā 2014. gada 27. aprīlī Maldīvijas parlaments nobalsoja par 1954. gadā ieviestā nāvessoda moratorija atcelšanu, tādējādi ļaujot notiesāt nepilngadīgos, sākot no septiņu gadu vecuma, kurus var atzīt par vainīgiem un turēt cietumā, līdz viņi sasniedz 18 gadu vecumu, kad tiek izpildīts piespriestais nāvessods; tā kā ar to tiek pārkāptas starptautiskās cilvēktiesību saistības, kas Maldīvijai jāievēro kā Konvencijas par bērna tiesībām pusei;

M.  tā kā šajā valstī ieceļojušie darba ņēmēji cieš no piespiedu darba un parādu verdzības, viņiem tiek atņemti identitātes un ceļošanas dokumenti, aizturēta algu izmaksa vai tās vispār netiek maksātas un Maldīvijas iestādes ir draudējušas viņus izraidīt par protestiem pret diskrimināciju un vardarbību, kuri notika pēc vairākiem uzbrukumiem ieceļojušiem darba ņēmējiem;

N.  tā kā Maldīvijā neliels skaits sieviešu no Šrilankas, Taizemes, Indijas, Ķīnas, Filipīnām, Austrumeiropas, bijušajām padomju valstīm, Bangladešas un Maldīvijas cieš no cilvēku tirdzniecības seksuālās izmantošanas nolūkā un ir ziņas, ka daļa Maldīvijas bērnu tiek seksuāli izmantoti un var būt pakļauti piespiedu darbam,

1.  pauž dziļas bažas par Maldīvijā pieaugošajām tendencēm virzībā uz autoritāru varu, politisko oponentu apspiešanu un plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības iebiedēšanu, kas varētu kaitēt pēdējo gadu laikā sasniegtajam cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ieviešanas jomā šajā valstī; aicina visas puses atturēties no rīcības, kas varētu krīzi padarīt vēl smagāku, un ievērot demokrātiju un tiesiskumu;

2.  nosoda smagos pārkāpumus, kas pieļauti bijušā prezidenta Mohamed Nasheed tiesas procesā; uzstāj, ka apelācijas iesniegšanas gadījumā būtu pilnībā jāievēro M. Nasheed tiesības saskaņā ar Maldīvijas starptautiskajām saistībām, pašas valsts konstitūciju un visām starptautiski atzītām garantijām uz taisnīgu tiesu; mudina ES delegāciju Šrilankā un Maldīvijā uzstāt, lai tai atļauj cieši sekot līdzi apelācijas procesam;

3.  uzsver, ka saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām noteikumiem tiesiskuma, tiesību uz taisnīgu tiesu, pienācīga tiesas procesa un tiesu iestāžu neatkarības ievērošana ir galvenie demokratizācijas procesa elementi; uzsver, ka pret visiem Maldīvijas iedzīvotājiem, tostarp bijušo prezidentu M. Nasheed, ir jāizturas atbilstoši šiem principiem, kas paši par sevi ir nozīmīgi plurālistiskā sabiedrībā;

4.  aicina izveidot uzticamu un iekļaujošu politisko procesu, kurā piedalītos visi demokrātiskie spēki un kura mērķis būtu atjaunot un uzturēt stabilitāti Maldīvijā un atsākt valsts pāreju uz demokrātiju; aicina nekavējoties izbeigt politisko pretinieku iebiedēšanu; aicina Maldīvijas valdību veikt vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu uzticēšanos tās demokrātijas, tiesu iestāžu neatkarības un tiesiskuma jomā, tostarp attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību un taisnīga tiesas procesa nodrošināšanu;

5.  aicina nekavējoties Maldīvijā izbeigt politisku iejaukšanos tiesu sistēmā un to depolitizēt; aicina īstenot steidzamas reformas, kas nodrošinātu Maldīvijas tiesu sistēmas neatkarību un neitralitāti, lai atjaunotu vietējo un starptautisko uzticēšanos tās darbam; uzsver, ka šīs reformas būtu jāapstiprina un jāīsteno nekavējoties;

6.  atgādina Maldīvijas valdībai, ka valsts konstitūcija garantē tiesības protestēt un ka atbrīvošanas nosacījumi, kas liedz cilvēkiem piedalīties miermīlīgās demonstrācijās, ir nelikumīgi;

7.  aicina nekavējoties izbeigt visu veidu vardarbību, tostarp pret miermīlīgiem protestētājiem, un atgādina drošības spēkiem par viņu pienākumu aizsargāt miermīlīgus demonstrētājus pret vardarbīgām bandām; aicina Maldīvijas valdību izbeigt to, ka paliek nesodīti kārtībsargi, kuri ir izmantojuši vardarbību pret iedzīvotājiem, kas veicina reliģisku iecietību, miermīlīgiem protestētājiem, kritiskiem plašsaziņas līdzekļiem un pilsonisko sabiedrību; prasa saukt pie atbildības par šādiem vardarbīgiem uzbrukumiem vainīgās personas;

8.  aicina Maldīvijas valdību ļaut veikt pienācīgu izmeklēšanu par Ahmed Rilwan pazušanu;

9.  nosoda nāves soda atjaunošanu Maldīvijā un prasa Maldīvijas valdībai un parlamentam atjaunot moratoriju nāvessodam;

10.  mudina visas iesaistītās puses Maldīvijā konstruktīvi strādāt kopā visās jomās un jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām, kuras var destabilizēt valsti;

11.  pieprasa, lai vietējās iestādes pilnībā ievērotu cilvēku tirdzniecības izskaušanas standartu minimumu; pauž atzinību par pašreizējiem centieniem risināt šo problēmu un par panākto progresu, bet uzstāj, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanas tiesību akta noteikumi būtu steidzami jāīsteno praksē, jo nav atrisinātas nopietnas problēmas, kas saistītas ar šā tiesību akta īstenošanu un cietušo aizsardzību;

12.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis savās tīmekļa vietnēs, kurās tiek sniegti ieteikumi ceļotājiem, brīdināt par Maldīvijas rādītājiem cilvēktiesību jomā;

13.  prasa Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un EĀDD turpināt rūpīgi uzraudzīt Maldīvijas politisko situāciju un ES divpusējās attiecībās ar šo valsti un starptautiskos daudzpusējos forumos rīkoties proaktīvi, lai šajā valstī panāktu stabilitāti, stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu un nodrošinātu pilnīgu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Maldīvijas Republikas parlamentam un valdībai.


Albānijas 2014. gada progresa ziņojums
PDF 344kWORD 108k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par Albānijas 2014. gada progresa ziņojumu (2014/2951(RSP))
P8_TA(2015)0181B8-0358/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.un 20. jūnijā Salonikos notikušās sanāksmes secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā 2014. gada 26. un 27. jūnija Eiropadomes secinājumus un Vispārējo lietu padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra atzinumu par Albānijas pieteikumu iestājai Eiropas Savienībā un Komisijas 2014. gada 4. jūnija ziņojumu par Albānijas panākumiem cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību un tiesu reformā (COM(2014)0331),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2014.-2015. gadā” (COM(2014)0700) un Komisijas dienestu darba dokumentu „Albānijas 2014. gada progresa ziņojums” (SWD(2013)304), kā arī 2014. gada 18. augustā pieņemto indikatīvo stratēģijas dokumentu par Albāniju(2014–2020),

–  ņemot vērā Albānijas parlamenta 2014. gada 24. decembra rezolūciju par politisko vienošanos starp valdošo vairākumu un opozīciju,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā darbu, ko Knut Fleckenstein veicis kā Ārlietu komitejas pastāvīgais referents jautājumos par Albāniju;

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Albānija dažu pēdējo gadu laikā guvusi iespaidīgus panākumus ceļā uz pievienošanos ES un tādēļ tai 2014. gada jūnijā tika piešķirts kandidātvalsts statuss; tā kā vēl pastāv problēmas un tās ir strauji un efektīvi jārisina, lai turpinātu virzību ceļā uz dalību ES;

B.  tā kā ilgtspējīgu reformu konsekventa pieņemšana un efektīva īstenošana attiecībā uz piecām galvenajām prioritātēm veicina Albānijas demokrātisku pārveidi un paver ceļu uz ES pievienošanās sarunu sākšanu; tā kā Albānijā pievienošanās Eiropas Savienībai ir kļuvusi par virzītājspēku reformām, kas saistītas ar ES, un tā kā pievienošanās grafiku noteiks šo reformu ātrums un kvalitāte; tā kā pievienošanās sarunu sākšana veicinātu ar turpmākās reformas, sniedzot konkrētu un uzticamu ES perspektīvu;

C.  tā kā pievienošanās ES ir iekļaujošs process, kurā jāiesaistās visai valstij un visiem tās iedzīvotājiem; tā kā konstruktīvs un ilgtspējīgs politiskais dialogs par reformām, kas saistītas ar ES un kas veiktas galveno politisko spēku sadarbības un kompromisa gaisotnē, ir vitāli svarīgs tālākam progresam ES pievienošanās procesā; tā kā pastāv politiska vienprātība un plašs sabiedrības atbalsts ES integrācijas procesam; tā kā reformu programmas panākumi ir lielā mērā atkarīgi no demokrātiskas politiskās vides esamības;

D.  tā kā Eiropas Parlamentam ir bijusi nozīmīga loma centienos izveidot valstī veselīgu politisko klimatu;

E.  tā kā ES ir noteikusi, ka tās paplašināšanās pamats ir tiesiskums; tā kā reāls progress tiesu iestāžu neatkarībā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību ir būtisks ES integrācijas procesa virzībai ; tā kā stingram politiskajam atbalstam ir izšķirošā nozīme, lai gūtu panākumus šajās jomās;

F.  tā kā ir jāveic nozīmīgi soļi tiesu sistēmas reformēšanā un reformu īstenošanā; tā kā, neraugoties uz sasniegto progresu, joprojām nopietns uzdevums ir cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību; tā kā joprojām nepieciešams nodrošināt vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību;

G.  tā kā profesionāla, efektīva un uz nopelniem balstīta valsts pārvalde ir integrācijas procesa pamats jebkurai valstij, kas cenšas kļūt par ES dalībvalsti;

H.  tā kā Albānijas attiecības ar savām kaimiņvalstīm ir konstruktīvas un tās pielāgošanās ES ārpolitikai ir priekšzīmīga,

1.  apsveic Albāniju ar kandidātvalsts statusa iegūšanu; uzsver, ka tas būtu jāuzskata par pamudinājumu vēl vairāk pastiprināt reformu centienus; pauž savu pastāvīgo atbalstu Albānijas integrācijai Eiropas Savienībā; uzskata, ka ir nepieciešami konkrēti pasākumi un nelokāma politiskā apņemšanās tos īstenot, lai risinātu jautājumu par veiksmīgu demokrātiskās pārveides konsolidāciju un veiktu ar ES saistītas reformas; mudina Albāniju panākt stabilus rezultātus šādu reformu īstenošanā;

2.  uzskata, ka ir būtiski uzturēt un atbalstīt visu politisko partiju patiesu politisko sadarbību, kas ietver sevī godīgu konkurenci starp labākajām politiskajām idejām un koncepcijām, un strādāt pie tā, lai sasniegtu demokrātisko politisko kultūru, kuras pamatā ir izpratne, ka demokrātiski politiskie procesi balstās uz dialogu un spēju meklēt un pieņemt kompromisus; izsaka pārliecību, ka tas palielinās iedzīvotāju uzticēšanos publiskajām iestādēm; mudina valdošo koalīciju atvieglot iespējas opozīcijai īstenot tiesības uz demokrātisku kontroli un mudina opozīciju šīs tiesības izmantot pilnībā un atbildīgi;

3.  atzinīgi vērtē kopīgu darba grupu izveidošanu augsta līmeņa dialogā par galvenajām prioritātēm ar mērķi izveidot visaptverošu platformu raitai reformu veikšanai un progresam piecu galveno prioritāšu uzraudzībā, proti, valsts pārvaldes reformēšanā, tiesu varas nostiprināšanā, cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī cilvēktiesību aizsardzības pastiprināšanā; mudina iestādes intensīvāk strādāt ar šīm prioritātēm un nodrošināt sekmīgu to īstenošanu;

4.  prasa nekavējoties izveidot iekļaujošu Eiropas integrācijas nacionālo padomi, kurā būtu arī pārstāvji no pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgām institūcijām, lai nodrošinātu plašu nacionālo vienprātību par reformām, kas saistītas ar ES, un ES pievienošanās procesā; aicina attiecīgās iestādes pilnībā un savlaicīgi informēt ieinteresētās personas un plašu sabiedrību par ES integrācijas procesa panākumiem;

5.  uzsver, ka nozīmīgs ir parlaments kā svarīga demokrātiskā iestāde, un tādēļ aicina nostiprināt tā pārraudzības funkciju un nodrošināt vairāk institucionalizētu apspriešanās procesu attiecībā uz tiesību aktu projektiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 5. martā ir pieņemts pārskatītais likums par parlamenta lomu, Albānijai integrējoties Eiropas Savienībā, kā arī 2014. gada 24. decembra vienprātīgo parlamenta rezolūciju, kurā ir vienošanās, ka opozīcija atgriezīsies parlamenta darbā, bet valdošais vairākums centīsies panākt vienprātību ar opozīciju attiecībā uz nozīmīgām reformām, ka jāievēro Konstitucionālās tiesas lēmumi un jārisina jautājums par to, ka personas ar kriminālu pagātni ieņem publiskus amatus vai kandidē uz tiem; prasa šo rezolūciju īstenot pienācīgi, savlaicīgi un konstruktīvi; aicina visas politiskās partijas uzlabot demokrātiskās vienprātības veidošanu, kam ir izšķiroša nozīme pievienošanās procesa progresā; uzskata, ka Albānijas pilsoniskajai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem un iedzīvotājiem svarīgi ir panākt savu līderu atskaitīšanos par konkrētiem politiskiem rezultātiem;

6.  pauž bažas par to, ka Albānijā ilgstoši un pastāvīgi notiek politiska polarizācija, kas varētu izjaukt turpmākus ES integrācijas centienus; atgādina valdošajai koalīcijai un opozīcijai, ka tās kopīgi ir atbildīgas savu pilsoņu priekšā par ilgtspējīgu, konstruktīvu un iekļaujošu politisko dialogu, kas ļauj pieņemt un īstenot izšķiroši svarīgās reformas; aicina valdošo vairākumu un opozīciju turpināt centienus izveidot tādu patiesu politisko dialogu un sadarboties konstruktīvi;

7.  uzsver, ka profesionāla valsts pārvalde palīdz veiksmīgi īstenot visas pārējās reformas; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir sākusies Civildienesta likuma īstenošana, un prasa to īstenot pienācīgi, lai uzlabotu administratīvās spējas, depolitizētu valsts pārvaldi un apkarotu korupciju civildienestā, nostiprinātu nopelnu ņemšanu vērā, kad notiek iecelšana amatā, paaugstināšana vai atbrīvošana no amata, palielināt civildienesta efektivitāti, pārredzamību, pārskatatbildību, profesionālismu un finansiālo ilgtspēju, kā arī pilnveidot labu pārvaldību visos līmeņos; prasa nostiprināt cilvēkresursu pārvaldību, ieviest civildienesta ierēdņu novērtēšanas sistēmu un neatkarīgu civildienesta tiesību aktu īstenošanas uzraudzību; mudina pabeigt visaptverošas valsts pārvaldes reformas stratēģijas izstrādi un turpināt veicināt depolarizāciju un ES tiesību aktu un lēmumu pieņemšanas procesu pārzināšanu; uzsver nepieciešamību uzlabot sabiedrības integritāti, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un efektīvāk pārvaldīt publiskos resursus; prasa uzlabot sabiedrības piekļuvi pakalpojumiem un informācijai; šajā saistībā atzinīgi vērtē jauno likumu par piekļuvi informācijai; prasa nostiprināt ombuda iestādi, nodrošinot pienācīgus turpmākos pasākumus pēc tā konstatējumiem un ieteikumiem;

8.  uzsver, ka ir nepieciešams pārvarēt sadrumstaloto vietējās pašpārvaldes sistēmu un izveidot funkcionālu vietējo pašvaldību sistēmu, kas spēj reaģēt uz pilsoņu vajadzībām, efektīvi nodrošinot sabiedriskos pakalpojumus; prasa nostiprināt vietējās pašpārvaldes iestāžu administratīvo spēju, ļaujot tām īstenot savas pilnvaras un īstenot tiesību aktus finansiāli ilgtspējīgā veidā; prasa ieviest vietējās pašpārvaldes iestāžu pārredzamību, efektivitāti un iekļautību; ņem vērā Konstitucionālās tiesas nolēmumu par valsts administratīvā un teritoriālā dalījuma reformas apstrīdēšanu tiesā;

9.  uzsver, ka liela nozīme ir gaidāmajām vietējām vēlēšanām un aicina kompetentās iestādes īstenot Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) un Centrālās vēlēšanu komitejas ieteikumus; prasa nostiprināt vēlēšanu struktūru neatkarību un veiktspēju;

10.  uzsver nepieciešamību nostiprināt tiesiskumu un reformēt tiesas, lai veicinātu iedzīvotāju un uzņēmēju sabiedrības uzticību tiesu sistēmai; atzinīgi vērtē Albānijas apņemšanos veikt tiesu reformu, tomēr joprojām pauž nožēlu par pastāvīgajiem tiesu sistēmas darbības trūkumiem, piemēram, politizēšanu un ierobežotu pārskatatbildību, augsto korupcijas līmeni, nepietiekamiem resursiem un neizskatītajām lietām; atkārtoti atgādina par nepieciešamību veikt turpmākus būtiskus pasākumus, lai nodrošinātu tiesu neatkarību, efektivitāti un pārskatatbildību, kā arī uzlabotu tiesnešu, prokuroru un advokātu iecelšanas, paaugstināšanas un disciplināro sistēmu; aicina iestādes veikt reformas konstruktīvā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), un iesaistīties Venēcijas komisijā, izstrādājot un īstenojot ilgtermiņa tiesu reformas stratēģiju;

11.  atgādina Albānijas parlamenta 2013. gada novembra rezolūciju par Albānijas integrāciju Eiropā, kurā bija apstiprināti nozīmīgi pasākumi, galvenokārt attiecībā uz tiesiskumu; uzsver, ka svarīgi ir stingri ievērot tiesiskumu un tiesu iestāžu, piemēram, Tieslietu augstās padomes, neatkarību un pārredzamību; uzsver nepieciešamību ievērot Konstitucionālās tiesas lēmumus šajā jomā; aicina kompetentās iestādes veicināt galveno demokrātisko institūciju integritāti un neatkarību, kā arī tiesu sistēmas depolitizēšanu; aicina kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās nodrošināt tiesiskumu personām, kas cietušas 2011. gada 21. janvāra notikumos;

12.  norāda uz nepilngadīgo tiesvedības sistēmas neapmierinošo stāvokli; aicina kompetentās iestādes nākt klajā ar plāniem situācijas uzlabošanai;

13.  ir nobažījies par to, ka korupcija joprojām ir nopietna problēma, tostarp tiesu sistēmā; mudina Albāniju ievērojami pastiprināt cīņu pret korupciju visos līmeņos, uzlabot tiesisko regulējumu, institucionālo veiktspēju un informācijas apmaiņu un sadarbību starp iestādēm; atzinīgi vērtē nacionālā korupcijas apkarošanas koordinatora iecelšanu, kurš koordinēs centienus un uzraudzīs īstenošanu centrālajā līmenī, un prasa pieņemt visaptverošu un precīzu korupcijas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānus 2014.–2020. gada laikposmam; atgādina par nepieciešamību izstrādāt stingrāku pretkorupcijas regulējumu, kuram vajadzētu aptvert plašu iestāžu loku; pozitīvi novērtē pasākumus pārredzamības uzlabošanai, tostarp augstāko amatpersonu finanšu deklarāciju publicēšanu, un korupcijas apkarošanas kontaktpunktu izveidošanu visās nozaru ministrijās;

14.  atgādina, ka jāpanāk stabili rezultāti izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un notiesāšanā visos līmeņos, tostarp lietās, kas saistītas ar politisko korupciju; uzskata, ka būtiski ir uzlabot izmeklēšanas efektivitāti un nodrošināt pietiekamus resursus, mācības un specializētu personālu korupcijas apkarošanai, jo īpaši publiskā iepirkuma, veselības, nodokļu, izglītības, policijas, muitas un vietējās pašpārvaldes jomā; atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju piedalīšanos cīņā pret korupciju un šo organizāciju lomu uzraudzībā; prasa sistemātiski izmantot ar noziedzību saistītu līdzekļu konfiskāciju un notiesāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī sistemātiski izmantot finanšu izmeklēšanu; aicina kompetentās iestādes pastiprināt spēkā esošos tiesību aktus par ziņotāju aizsardzību;

15.  ir nobažījies par to, ka, neraugoties uz pozitīvu tendenci cīņā pret organizēto noziedzību, jo īpaši cīņā pret narkotiku tirdzniecību un ražošanu, šī cīņa joprojām ir nozīmīga problēma; atzīst neseno policijas operāciju sekmes, tomēr aicina Albāniju izstrādāt visaptverošu stratēģisko pieeju un veikt pasākumus, ar kuriem likvidēt izmeklēšanas efektivitāti mazinošus šķēršļus, lai uzlabotu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un notiesāšanas rezultātus visās jomās un visos līmeņos; mudina pilnveidot aģentūru iekšējo koordināciju, tostarp vietējā līmenī, kā arī reģionālo un starptautisko policijas un tiesu iestāžu sadarbību; iesaka pastiprināt sadarbību cīņā pret narkotiku tirdzniecību ar attiecīgajām partneraģentūrām Rietumbalkānos un ES dalībvalstu dienestiem;

16.  uzteic centienus cīņā pret cilvēku nelikumīgu tirdzniecību, kas joprojām ir nopietna problēma; aicina kompetentās iestādes izstrādāt visaptverošu un uz cietušajiem orientētu pieeju, uzlabot iestāžu koordināciju un palielināt prokuroru, tiesnešu un policijas veiktspēju; atgādina, ka ir nepieciešamas pastāvīgas specializētas kopīgas mācības, kurās iesaistīti prokurori, tiesneši un policisti; atzinīgi vērtē Albānijas policijas un prokuratūras sadarbību ar ES dalībvalstīm, kurai ir bijuši labi rezultāti;

17.  atzinīgi vērtē ombuda darbu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanā, viņa atsaucību pret neaizsargātiem cilvēkiem un sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; pauž nožēlu, ka parlamentā nav apspriesti ombuda ikgadējie un īpašie ziņojumi un tāpēc tos nevar publicēt un oficiāli apstiprināt; aicina valdību un parlamentu stiprināt cilvēktiesību institūciju neatkarību, lietderību un efektivitāti, uzlabot sadarbību ar ombuda biroju un turpināt to atbalstīt politiski un finansiāli;

18.  uzsver drošības problēmas saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem, kuri atgriežas; atzinīgi vērtē pasākumus radikalizācijas novēršanai un ārvalstu kaujinieku problēmas risināšanai; uzsver, ka jāīsteno stratēģija un rīcības plāns cīņai pret terorismu; atzinīgi vērtē personāla palielināšanu policijas pretterorisma vienībā un mudina pastiprināt reģionālo sadarbību cīņā pret terorismu; atzinīgi vērtē jauno operatīvo nolīgumu, kas parakstīts ar Eiropolu, un prasa to efektīvi īstenot;

19.  uzsver nepieciešamību palielināt iedzīvotāju piedalīšanos sabiedrības dzīvē un politikas plānošanā un veidošanā, kā arī Eiropas integrācijas procesā, lai veicinātu plašu nacionālo vienprātību par reformām un ES pievienošanās procesu; iesaka tālāk attīstīt mehānismus, ko izmanto, lai apspriestos ar pilsonisko sabiedrību (un tās iekšienē) un ar vietējām kopienām; pauž bažas, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju politizēšana varētu vājināt šo organizāciju potenciālo lomu demokrātijas kultūras nostiprināšanā;

20.  uzteic reliģisko saskaņu un reliģiskās iecietības gaisotni, un labās savstarpējās tautību attiecības valstī; aicina kompetentās iestādes arī turpmāk uzlabot visu mazākumtautību iekļaušanas un tolerances garu valstī; mudina valdību pēc plašas apspriešanās procesa pieņemt visaptverošu likumu par minoritātēm, lai labotu pastāvošās juridiskās nepilnības atbilstoši ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijas Padomdevēja komiteja, kā arī efektīvi īstenot likumu par aizsardzību pret diskrimināciju un veidot stabilu tiesu praksi diskriminācijas novēršanā; uzteic aizsardzības pret diskrimināciju komisāra ieguldījumu cīņā pret diskrimināciju, tostarp diskrimināciju dzimuma dēļ, jo īpaši nodarbinātības, izglītības un sociālo pakalpojumu pieejamības jomā; mudina veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu romu dzīves apstākļus, uzlabojot viņiem reģistrācijas, mājokļu, izglītības, darba tirgus un sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību; uzsver, ka romu iedzīvotāju dzīves apstākļi ir jāuzlabo ar labāku koordināciju starp centrālo valdību un pašvaldību un ar ministriju sadarbību;

21.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Nacionālā padome dzimumu līdztiesības jautājumos un iecelti dzimumu līdztiesības koordinatori visās nozaru ministrijās; prasa veikt turpmākus pasākumus, ar kuriem novērst vardarbību ģimenē, novērst gadījumus, kad tiesas sievietēm nav pietiekami pieejamas, un dzimumu aizspriedumus nodarbinātībā; atzinīgi vērtē LGBTI kopienas iekļaušanu 2015.–2020. gada stratēģijā par sociālo iekļautību, LGBTI tiesību darba grupas izveidošanu Sociālo lietu ministrijā un pirmā LGBTI patvēruma mājokļa atvēršanu; uzteic grozījumus kriminālkodeksā, ar kuriem paredz sodus par naida noziegumiem un naidīgiem izteikumiem dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

22.  turklāt mudina valdību strādāt pie dzimuma atzīšanas likuma un nodrošināt, ka dzimuma atzīšanas nosacījumi atbildīs standartiem, kas noteikti Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2010) dalībvalstīm par pasākumiem, lai apkarotu diskrimināciju, kuras pamatā ir seksuālā orientācija vai dzimuma identitāte; uzskata, ka LGBTI personu pamattiesības drīzāk iespējams garantēt, ja tām ir pieejami tādi tiesību institūti kā kopdzīve, reģistrētas partnerattiecības vai laulība, un mudina Albānijas iestādes apsvērt šīs iespējas;

23.  aicina Albānijas iestādes izpildīt ANO prasību un ombuda ieteikumus izveidot homogēnu un uzticamu datubāzi, aktivizēt Cīņas pret asinsatriebību koordinācijas padomi, kura tika izveidota 2005. gadā, un izstrādāt rīcības plānu, kura uzmanības centrā būtu tiesiskuma aspekti cīņā pret asinsatriebībām;

24.  uzsver to, cik ļoti svarīgi ir profesionāli, neatkarīgi un dažādus viedokļus pārstāvoši sabiedrisko pakalpojumu un privātie plašsaziņas līdzekļi, kas ir uzskatāmi par demokrātijas stūrakmeni; ir nobažījies par plašsaziņas līdzekļu patiesas neatkarības trūkumu un to, ka trūkst pārredzamības par plašsaziņas līdzekļu piederību un finansēšanu; aicina Albāniju nodrošināt žurnālistiem drošu darba vidi; uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni garantēt plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarību; ir nobažījies par pārredzamības trūkumu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu piederību un finansēšanu, plašsaziņas līdzekļu polarizēšanos un pašcenzūru; prasa nostiprināt žurnālistu profesionālos un ētikas standartus; mudina pareizi īstenot tiesību aktus par neslavas celšanu; norāda, ka opozīcija ir apšaubījusi Audiovizuālo mediju iestādes jaunā priekšsēdētāja un valdes locekļu ievēlēšanu; mudina valdību garantēt šīs iestādes neatkarību un atbalstu tai, lai tā varētu sākt veikt savas funkcijas pilnā apmērā, tostarp attiecībā uz digitālās pārejas procesa atvieglošanu un Audiovizuālo mediju likuma efektīvu īstenošanu;

25.  atzinīgi vērtē uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un virzību uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, tomēr aicina valdību arī turpmāk pievērsties jautājumam par nepilnībām līgumu piemērošanā un tiesiskumu, kā arī apkarot plašo neoficiālo ekonomiku; prasa turpināt reformas, lai izturētu konkurences spiedienu kopējā Eiropas tirgū; aicina valdību nostiprināt īpašumtiesības un pasteidzināt ilgtspējīgas un saskaņotas politikas izveidošanu attiecībā uz īpašumu legalizāciju, restitūciju un kompensāciju; uzsver, ka ir svarīgi radīt labvēlīgus nosacījumus privātā sektora attīstīšanai un ārvalstu investīcijām;

26.  uzsver, ka jāuzlabo izglītība un apmācība, lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu un uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši jauniešiem; aicina Komisiju strādāt ciešā sadarbībā ar valdību, lai novērstu trūkumus attiecībā uz darba tirgus apstākļiem, tostarp pieaugošo bezdarbu, un rastu risinājumus atbilstoši stratēģijai „Eiropa 2020”; atzinīgi vērtē indikatīvo stratēģijas dokumentu par Albāniju (2014–2020), kurā ir atzīts, ka izglītībai, nodarbinātībai un sociālajai politikai nepieciešams atbalsts, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu;

27.  aicina kompetentās iestādes izstrādāt nacionālās enerģētikas stratēģijas projektu, kurā īpaša uzmanību būtu veltīta atjaunojamiem enerģijas veidiem un energoapgādes drošībai, tostarp enerģijas avotu diversifikācijai; uzskata, ka Albānijai būtu vairāk jāiegulda atjaunojamās enerģijas projektos un attiecīgajā infrastruktūrā; aicina Albāniju apsvērt hidroelektrostaciju projektu ietekmi uz vidi, proti, uz nacionālo dabas mantojumu; prasa nodrošināt atbilstību ES Ūdens pamatdirektīvai, kuras mērķis ir panākt labu visu dabīgo virszemes ūdenstilpņu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli;

28.  mudina Albānijas iestādes izstrādāt visaptverošus pārvaldības plānus pašreizējiem dabas parkiem saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Pasaules aizsargājamo teritoriju komisijas pamatnostādnēm II kategorijas aizsargājamo teritoriju kvalitātei un pārvaldībai; mudina iestādes atteikties no visiem attīstības plāniem, kuri apdraud valsts aizsargājamo teritoriju tīklu, un prasa atteikties no mazu un vidēju hidroelektrostaciju būvniecības plāniem, jo īpaši visos nacionālajos dabas parkos; jo īpaši prasa vēlreiz pārdomāt plānus būvēt hidroelektrostacijas uz Vjosas upes un tās pietekām, jo šie projekti nodarītu kaitējumu vienai no Eiropas pēdējām plašajām, neskartajām un gandrīz dabīgajām upju ekosistēmām;

29.  atzinīgi vērtē Albānijas pastāvīgi konstruktīvo un aktīvo nostāju reģionālajā un divpusējā sadarbībā; uzsver tās būtisko lomu reģionālās stabilitātes nostiprināšanā; uzteic politisko gribu uzlabot attiecības ar Serbiju; mudina Albāniju un Serbiju veikt jaunus pasākumus un sagatavot paziņojumus, kuri veicina reģionālo stabilitāti un sadarbību, kā arī labas kaimiņattiecības; ir uztraukts par Albānijas premjerministra paziņojumiem, kuros viņš izteicies par Albānijas un Kosovas albāņu apvienošanos; mudina Albāniju saglabāt savu konstruktīvo pozīciju reģionā un apmainīties ar citām Rietumbalkānu valstīm ar zināšanām un pieredzi, ko tā ieguvusi ES pievienošanās procesa laikā, lai tādējādi pastiprinātu sadarbību un vairāk stabilizētu šo reģionu; atzinīgi vērtē Albānijas pilnīgu pievienošanos ES ārpolitikas nostājai, tostarp ES ierobežojošajiem pasākumiem attiecībā uz Krieviju, kā arī tās piedalīšanos kopējās drošības un aizsardzības politikas krīzes pārvaldības operācijās; norāda uz tās iecerēm kā valstij, kas pašreiz ieņem vadītājas amatu Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā, turpināt dialoga veicināšanu starp valstīm, kuras piedalās procesā; aicina Albāniju aktīvi piedalīties Eiropas Savienības Adrijas un Jonijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanā;

30.  prasa paplašināt EP un Albānijas parlamentāro sadarbību; iesaka pēc iespējas saskaņot ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas turpmāko sanāksmju grafiku ar augsta līmeņa dialoga par galvenajām prioritātēm sanāksmju grafiku, lai pastiprinātu parlamentāro uzraudzību pār ES pievienošanās procesu;

31.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Albānijas valdībai un parlamentam.


Bosnijas un Hercegovinas 2014. gada progresa ziņojums
PDF 444kWORD 126k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par Bosnijas un Hercegovinas 2014. gada progresa ziņojumu (2014/2952(RSP))
P8_TA(2015)0182B8-0359/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2008. gada 16. jūnijā parakstīto Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis un Bosnija un Hercegovina,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu „Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. oktobra, 17. un 18. novembra un 15. un 16. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)” (COM(2014)0700), kuru papildina Komisijas dienestu darba dokuments „Bosnijas un Hercegovinas 2014. gada progresa ziņojums” (SWD(2014)0305), kā arī 2014. gada 15. decembrī pieņemtais indikatīvais stratēģijas dokuments par Bosniju un Hercegovinu (2014–2017),

–  ņemot vērā 2015. gada 29. janvārī pieņemto Bosnijas un Hercegovinas prezidenta ES integrācijas rakstisko apņemšanos, ko 2015. gada 23. februārī apstiprināja Bosnijas un Hercegovinas parlaments,

–  ņemot vērā 2015. gada 19. janvāra Padomes lēmumu iecelt Lars-Gunnar Wigemark par ES īpašo pārstāvi un Delegācijas attiecībām ar Bosniju un Hercegovinu vadītāju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta Bosnijas un Hercegovinas jautājumos Cristian Dan Preda darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES atkārtoti ir paziņojusi par savu negrozāmo apņemšanos atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas perspektīvu kļūt par Eiropas dalībvalsti un atbalstīt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību;

B.  tā kā ES ir piedāvājusi Bosnijai un Hercegovinai jaunu iespēju, kuras pamatā ir saskaņota pieeja, kas paredzēta, lai palīdzētu valstij atsākt reformu procesu, uzlabot savu sociālo un ekonomisko situāciju un pietuvoties Eiropas Savienībai; tā kā līdzīga negrozāma apņemšanās un iesaistīšanās šobrīd tiek pieprasīta no valsts politiskās elites; tā kā pievienošanās ES ir iekļaujošs process, kas jāveic visai valstij un tās iedzīvotājiem un kuram nepieciešama nacionāla vienprātība par reformu darba kārtību;

C.  tā kā sarežģītā un nepietiekamā institucionālā struktūra, sadarbības un koordinācijas trūkums Bosnijas un Hercegovinas politisko vadītāju un visu valdības līmeņu starpā, kopēja redzējuma un politiskās gribas trūkums un etnocentriska attieksme ir nopietni apgrūtinājusi valsts attīstību; norāda, ka nesaskaņas politiskās un etniskās piederības dēļ ir būtiski nelabvēlīgi ietekmējušas asambleju darbu valsts līmenī;

D.  tā kā ieilgušais politiskais strupceļš rada nopietnus šķēršļus valsts stabilizācijai un attīstībai un iedzīvotājiem liedz iespēju uz drošu un pārticīgu nākotni; tā kā politiskā inerce, bezdarbs, ļoti augstais korupcijas līmenis un neapmierinātība ar politisko eliti izraisīja iedzīvotāju nemierus, kas aizsākās Tuzlā un 2014. gada februārī izplatījās visā valstī;

E.  tā kā ES ir noteikusi tiesiskumu par savas paplašināšanās pamatu; tā kā stingram politiskajam atbalstam ir būtiska nozīme, lai gūtu panākumus šajās jomās;

F.  tā kā korupcija ir plaši izplatīta, valsts administrācija ir sadrumstalota, daudzās dažādās juridiskās sistēmas rada problēmas, sadarbības mehānismi ar pilsonisko sabiedrību joprojām ir vāji, plašsaziņas līdzekļu vide ir polarizēta un vienlīdzīgas tiesības netiek nodrošinātas visām vēsturiskajām tautām un iedzīvotājiem;

G.  tā kā vairāk nekā 50 % no Bosnijas un Hercegovinas valsts ieņēmumiem tiek izlietoti, uzturot dažādu līmeņu administrāciju; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas rādītājiem Bosnija un Hercegovina ierindojas zemākajā vietā starp Eiropas valstīm uzņēmējdarbības īstenošanas ērtuma ziņā un vienā no zemākajām vietām — korupcijas uztveres indeksā; tā kā Bosnijā un Hercegovinā ir augstākais jauniešu bezdarba līmenis Eiropā (59% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 15 līdz 24 gadu vecumā),

1.  atzinīgi vērtē to, ka Padome ir atbildējusi uz Parlamenta aicinājumu pārdomāt ES pieeju Bosnijai un Hercegovinai, mudina jaunos Bosnijas un Hercegovinas vadītājus pilnībā īstenot vajadzīgās institucionālās, ekonomiskās un sociālās reformas, lai uzlabotu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīvi un ļautu sasniegt virzību ceļā uz pievienošanos ES; norāda – lai izskatītu pievienošanās pieteikumu, būs nepieciešams nozīmīgs progress reformu programmas īstenošanā, tostarp attiecībā uz Izaugsmes un nodarbinātības paktu; uzsver, ka Bosniju un Hercegovinu, tāpat kā ikvienu citu (potenciālo) kandidātvalsti, jāvērtē pēc tās nopelniem un ka pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu ātrums un kvalitāte;

2.  uzsver – pēc Padomes pieprasījuma sagatavojot atzinumu par ES dalībvalsts pieteikumu, Komisijai ir jāpievērš īpaša uzmanība nolēmuma izpildei Sejdić-Finci lietā; aicina Komisiju izrādīt gatavību veicināt vienošanos par nolēmuma izpildi Sejdić-Finci lietā, lai garantētu vienlīdzīgas tiesības visiem iedzīvotājiem, un palīdzēt īstenot ES darba kārtības mērķus, tostarp funkcionālas labas pārvaldības sistēmas izveidi, demokrātijas attīstību, ekonomisko labklājību un cilvēktiesību ievērošanu;

3.  stingri atbalsta Bosnijas un Hercegovinas integrāciju Eiropā un uzskata, ka ES atjaunotās iesaistīšanās centrā, cita starpā, ir jābūt sociālekonomiskiem jautājumiem, uzņēmējdarbības videi, iestāžu sistēmai, tiesiskumam un pārvaldībai, tiesībaizsardzības politikai un neatkarīgai tiesu varai, korupcijas apkarošanai, valsts pārvaldes reformai, pilsoniskajai sabiedrībai un jauniešiem, vienlaikus saglabājot nemainīgus nosacījumus attiecībā uz pievienošanos ES; aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis saglabāt saskaņotu, konsekventu un vienotu ES nostāju un parādīt, ka Bosnijas un Hercegovinas integrācija Eiropas Savienībā ir ES ārpolitikas prioritāte; uzsver, ka ES ir jācenšas apvienot visus finanšu līdzekļu devējus, lai atbalstītu efektīvu ES jaunās pieejas un rakstiskās apņemšanās īstenošanu;

4.  atzinīgi vērtē rakstisko apņemšanos panākt ES integrāciju, ko pieņēma Bosnijas un Hercegovinas prezidents, parakstīja visu partiju vadītāji un 2015. gada 23. februārī apstiprināja Bosnijas un Hercegovinas parlaments, par pasākumiem iestāžu funkcionalitātes un efektivitātes nodrošināšanai, visu pārvaldības līmeņu reformu uzsākšanai, kā arī pasākumiem samierināšanas procesa paātrināšanai un administratīvās veiktspējas stiprināšanai; atzīst, ka apņemšanās pavēra ceļu, lai Padome 2015. gada 16. martā vienotos par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) noslēgšanu un stāšanos spēkā; atzinīgi vērtē 2015. gada 1. jūnijā paredzēto SAN stāšanos spēkā, kas ļaus Bosnijai un Hercegovinai ar ES veidot ciešāku sadarbību un padziļināt attiecības; aicina visus politiskos vadītājus pilnībā sadarboties, rūpīgi un efektīvi īstenojot šo apņemšanos, jo īpaši, stiprinot tiesiskumu un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību; atgādina, ka ir būtiska politiska apņemšanās veikt reformas un patiesa līdzatbildība par tām; aicina Bosnijas un Hercegovinas jaunos vadītājus vienoties ar ES par konkrētu ceļvedi plašai un iekļaujošai reformu programmai valsts virzībā uz ES; aicina reformu plānošanā un īstenošanā nodrošināt pārredzamību un mudina reformu procesā iekļaut pilsonisko sabiedrību;

5.  pauž dziļas bažas par 2015. gada 25. aprīlī austrumu Sarajevā Neatkarīgo Sociālo Demokrātu Alianses (SNSD) kongresā pieņemto deklarāciju, kurā cita starpā pausts aicinājums rīkot 2018. gadā referendumu par Serbu Republikas neatkarību; uzsver, ka saskaņā ar Vispārējo pamatlīgumu par mieru Serbu Republikai nav atdalīšanās tiesību; atgādina –– pieņemot rakstisko apņemšanos, visi politiskie spēki, tostarp SNSD, ir apņēmušies ievērot Bosnijas un Hercegovinas suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un politisko neatkarību; mudina jaunos politiskos vadītājus atturēties no šķeltnieciski nacionālistiskas un separātiskas retorikas, kas polarizē sabiedrību, un nopietni iesaistīties reformās, kuras uzlabos Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīvi, izveidos demokrātisku, iekļaujošu un darbotiesspējīgu valsti un pavirzīs valsti tuvāk ES;

6.  mudina politiskos vadītājus prioritārā kārtā izveidot efektīvu ES koordinēšanas mehānismu, efektīvi saistot iestādes visos pārvaldības līmeņos, lai nodrošinātu pielāgošanos ES acquis un tā piemērošanu visā valstī iedzīvotāju vispārējās labklājības labā; uzsver, ka bez šāda mehānisma pievienošanās process ES paliks strupceļā, jo pašreizējā valsts organizācija ir pārāk neefektīva un disfunkcionāla; uzsver, ka šāda mehānisma izveide ļautu Bosnijai un Hercegovinai pilnībā izmantot pieejamo finansējumu; uzsver vajadzību veikt konkrētus reformu pasākumus un noteikt skaidru virzību valstij un tās iedzīvotājiem;

7.  uzsver, ka iedzīvotāju sociālekonomisko vajadzību apmierināšanai ir jābūt prioritātei; tomēr uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi vienlaikus turpināt politiskās reformas un politiskās sistēmas demokratizāciju; uzsver, ka ekonomiskā labklājība ir iespējama tikai tad, ja tās pamatā ir demokrātiska un iekļaujoša sabiedrība un valsts; uzsver, ka Bosnija un Hercegovina nebūs veiksmīga kandidāte dalībai ES, kamēr nebūs izveidoti atbilstīgi institucionāli apstākļi; atzīmē, ka konstitucionālā reforma, kuras mērķis ir konsolidēt, modernizēt un stiprināt iestāžu sistēmu, joprojām ir svarīga, lai pārveidotu Bosniju un Hercegovinu par efektīvu, iekļaujošu un pilnībā darbotiesspējīgu valsti; atgādina, ka nākotnes konstitucionālajā reformā ir jāņem vērā arī federālisma, decentralizācijas, subsidiaritātes un likumīgas pārstāvības principi, lai nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas efektīvu un netraucētu integrāciju Eiropas Savienībā; mudina visus politiskos vadītājus strādāt, lai ieviestu vajadzīgās izmaiņas;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas paātrināt Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) projektu īstenošanu un stiprināt ekonomisko pārvaldību; pauž nožēlu, ka bezdarbība var ietekmēt ES finanšu līdzekļu piešķiršanu politiskajai un sociālekonomiskai attīstībai saskaņā ar IPA-II; mudina kompetentās iestādes vienoties par visu valsti aptverošām nozaru stratēģijām, jo īpaši transporta, enerģētikas, vides un lauksaimniecības prioritārajās jomās, kas būtu svarīgs priekšnoteikums IPA finansējuma pilnīgai apguvei;

9.  atzinīgi vērtē 2014. gada oktobra vēlēšanu labi organizēto norisi; tomēr atzīmē, ka jau otro reizi pēc kārtas vēlēšanu process notika, nedodot iespēju katram iedzīvotājam kandidēt uz ikvienu amatu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nekavējoties no jauna izveidot visas parlamentārās struktūras un valdību visos līmeņos; mudina jaunos vadītājus ievērot vispārēju, vienlīdzīgu un tiešu vēlēšanu principu, vērsties pie iedzīvotājiem, sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un nodrošināt atbildīgas un tūlītējas atbildes un viņu likumīgajām bažām; aicina kompetentās iestādes izmeklēt ļoti nopietnos apgalvojumus par to, ka Serbu Republikas (SR) premjerministre ir saistīta ar divu viņas partijai nepiederošu deputātu balsu pirkšanu, lai panāktu vairākumu Serbu Republikas Nacionālajā asamblejā (SRNA);

10.  atzinīgi vērtē pārliecinošo nacionālo un starptautisko solidaritāti, tostarp saistībā ar Eiropas Savienības plūdu seku novēršanas programmu, reaģējot uz 2014. gada dabas katastrofām; atzinīgi vērtē to, ka ES pēc Bosnijas un Hercegovinas pieprasījuma nodrošināja steidzamus un būtiskus glābšanas un palīdzības pasākumus un 2014. gada jūlijā sarīkoja līdzekļu devēju konferenci, kuru vadīja Komisija un kopīgi organizēja Francija un Slovēnija; uzsver, ka Komisija uzaicināja Bosniju un Hercegovinu pievienoties ES civilās aizsardzības mehānismam; aicina visos līmeņos veikt efektīvus un saskaņotus profilaktiskus pasākumus, lai novērstu pašreizējās katastrofas radītās sekas un novērstu šādas katastrofas nākotnē; atzinīgi vērtē daudzos pozitīvos piemērus ļoti ciešai etnisko grupu sadarbībai un savstarpējam atbalstam pēc plūdiem, kas norāda, ka ir iespējams izlīgums; uzskata, ka reģionāla sadarbība un ciešas attiecības ar kaimiņvalstīm ir būtiski faktori, reaģējot uz šādām katastrofām nākotnē;

11.  atgādina, ka profesionāla, efektīva un uz nopelniem balstīta valsts administrācija ir Bosnijas un Hercegovinas un jebkuras citas valsts, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti, integrācijas pamats; pauž nopietnas bažas, ka valsts pārvalde, kurai būtu jāpalīdz Bosnijai un Hercegovinai ceļā uz dalību ES un jāuzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļi, joprojām ir sadrumstalota, politizēta un disfunkcionāla; joprojām ir nobažījies par tās finansiālo ilgtspējīgumu un to, ka politiskās gribas trūkums publiskās pārvaldes reformēšanai var ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; mudina visus kompetentos dalībniekus pieņemt jaunu valsts pārvaldes reformu stratēģiju un rīcības plānu laikposmam pēc 2014. gada, lai vienkāršotu sarežģīto iestāžu struktūru, racionalizētu izdevumus un panāktu, ka valsts kļūst funkcionālāka;

12.  mudina iestādes korupcijas apkarošanu padarīt par absolūtu prioritāti, jo vēl nav sasniegti apmierinoši rezultāti un korupcija ietekmē visus sektorus, tostarp veselības aprūpi un izglītību, izmantojot visneaizsargātākos iedzīvotājus, un palielina iedzīvotāju pesimismu un neuzticēšanos savām iestādēm; aicina izveidot efektīvus pretkorupcijas mehānismus, neatkarīgu tiesisko kontroli un iekļaujošas konsultācijas ar visām ieinteresētajām personām, kam vajadzētu garantēt savlaicīgu atjaunotā stratēģiskā ietvara 2015.–2019. gadam pieņemšanu; kopumā aicina efektīvi īstenot korupcijas apkarošanas pasākumus; atzinīgi vērtē, ka tika pieņemts pretkorupcijas likumu kopums, iekļaujot lielāku ziņotāju aizsardzību valsts līmenī un novēršanas struktūru izveidi federālā līmenī; nosoda mēģinājumus apdraudēt pastāvošos tiesiskuma principus un pauž bažas, ka jaunais interešu konflikta novēršanas likums vājina tiesisko regulējumu un rada šķēršļus interešu konfliktu novēršanā, palielinot politiskās iejaukšanās risku un neradot ierēdņiem stimulus ievērot noteikumus; aicina stiprināt parlamentārās struktūras interešu konfliktu novēršanai; mudina kompetentās iestādes uzlabot rezultātus attiecībā uz efektīvu izmeklēšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un notiesāšanu plašu rezonansi guvušajās korupcijas lietās, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu un privatizāciju;

13.  turpina paust dziļas bažas par neefektīvo tiesu varas sistēmu, politiskās iejaukšanās risku tiesvedībā, politizētajām iecelšanas procedūrām, sadrumstaloto tiesu varas iestāžu un prokuratūras budžeta veidošanas procesu un tiesu varas pārstāvju interešu konflikta risku; mudina valsts jaunos vadītājus veikt strukturālas un institucionālas reformas, cita starpā pievēršoties četru dažādo juridisko sistēmu saskaņošanai; aicina viņus pievērsties Komisijas ieteikumiem, piemēram, valsts līmeņa tiesu varas institucionālajām reformām, tostarp Bosnijas un Hercegovinas tiesu likuma pieņemšanai; mudina jauno Ministru padomi pieņemt jau izstrādāto tiesu reformas stratēģiju; atkārto savu atbalstu ombuda birojam; atzīmē, ka Serbu Republikas Konstitūcijā joprojām ir paredzēts nāvessoda moratorijs, un mudina Serbu Republikas iestādes nekavējoties atcelt nāvessodu;

14.  pauž bažas, ka bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamība ir ļoti ierobežota un ka visā Bosnijā un Hercegovinā joprojām nav pilnībā juridiski noteiktas tiesības sniegt šādu palīdzību, ierobežojot visneaizsargātāko iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu tiesu; mudina kompetentās iestādes pieņemt likumu par bezmaksas juridisko palīdzību valsts līmenī un skaidri noteikt pilsoniskās sabiedrības lomu tās sniegšanā;

15.  atzinīgi vērtē ES un Bosnijas un Hercegovinas strukturētā dialoga par tiesiskumu paplašināšanos, lai iekļautu papildu tiesiskuma jautājumus, jo īpaši korupciju un diskrimināciju, un to, ka tas sniedz vairākus pozitīvus ieguvumus reģionālajā sadarbībā, kara noziegumu tiesvedībā un tiesu varas profesionālisma un efektivitātes palielināšanā; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības iekļaušanu šajā procesā; atzīmē, ka ir uzlabojušies apstākļi vairāku valsts daļu tiesās, tostarp attiecībā uz liecinieku aizsardzību;

16.  pauž bažas, ka ar konkrētiem paziņojumiem tika apšaubīts Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) notiesājošo spriedumu likumīgums, tādējādi apdraudot tiesu Hāgā; aicina veikt pasākumus, lai stiprinātu cietušo aizsardzību un uzlabotu Bosnijas un Hercegovinas Prokuratūras darbu, pārskatot II kategorijas kara noziegumu lietu tiesvedību; atzīmē par kara noziegumiem uzkrāto lietu samazināšanos; piebilst, ka ir panākti uzlabojumi, saucot pie atbildības vainīgos kara noziegumu lietās, kas saistītas ar seksuālu vardarbību, un prasa šo procesu turpināt; uzsver, ka kompetentajām iestādēm ir jāpieņem ilgi gaidītā valsts līmeņa programma, lai uzlabotu šādos kara noziegumos cietušo stāvokli, ieskaitot viņu tiesības saņemt kompensāciju, efektīvi nodrošinātu viņiem tiesu pieejamību un panāktu, ka Bosnijas un Hercegovinas krimināltiesības par seksuālo vardarbību atbilst starptautiskajiem standartiem;

17.  pauž bažas par nemainīgi augsto bezvēsts pazudušo skaitu un lēno progresu šīs problēmas risināšanā; aicina iestādes iesaistīties intensīvā sadarbībā starp abām valsts daļām un pastiprināt centienus bezvēsts pazudušo personu meklēšanā;

18.  piemin visus 1995. gada Srebreņicas genocīdā cietušos un pauž visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm un izdzīvojušajiem; pauž atbalstu tādām asociācijām kā Srebreņicas un Zepas anklāvu māšu asociācijai par vadošo lomu izpratnes veicināšanā un stabilāka pamata veidošanā attiecībā uz visu valsts iedzīvotāju samierināšanu; prasa visiem Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem izmantot Srebreņicas slaktiņa atceres 20. gadadienu, lai pastiprinātu samierināšanas procesu un sadarbību, kas ir galvenie priekšnoteikumi, lai visas šā reģiona valstis varētu turpināt savu attīstību Eiropas virzienā;

19.  ar bažām konstatē, ka Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir 84 500 iekšēji pārvietotu personu un 6853 bēgļu; pauž bažas par repatriantu tiesību pārkāpumiem SR; tomēr atzinīgi vērtē Federācijas parlamenta pieņemtos jaunos pasākumus, atļaujot personām, kuras atgriezās no Serbu Republikas, piekļūt pensijas pabalstiem un veselības aprūpei Federācijā, vienlaikus norādot, ka ir svarīgi visiem iedzīvotājiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi sociālajiem pabalstiem; prasa visiem valdības līmeņiem, jo īpaši SR iestādēm, atvieglot un paātrināt iekšēji pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos, ieviešot un īstenojot visus nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus; mudina sadarboties šajā jautājumā un nodrošināt pienācīgus apstākļus viņu mierīgai un ilgtspējīgai reintegrācijai; aicina efektīvi īstenot pārskatīto stratēģiju attiecībā uz Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikumu; aicina turpināt labu reģionālu sadarbību Sarajevas deklarācijas procesa ietvaros; mudina izveidot visaptverošu pieeju neatrisinātajām problēmām, lai līdz 2019. gadam attīrītu valsti no mīnām;

20.  atkārtoti pauž atbalstu vīzu režīma atvieglošanai, kas Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi taustāmus pozitīvus rezultātus; atkārto apņemšanos aizsargāt Rietumbalkānu valstu iedzīvotāju tiesības izmantot bezvīzu režīmu; vienlaikus prasa valsts līmenī īstenot pasākumus, jo īpaši sociālekonomiskus pasākumus, neaizsargātākām iedzīvotāju grupām, aktīvus pasākumus ciešākai sadarbībai un informācijas apmaiņai, lai likvidētu organizētās noziedzības tīklus, kā arī nodrošināt lielāku robežkontroli un izpratnes veicināšanas kampaņas; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, lai saglabātu bezvīzu režīma integritāti un kopā ar dalībvalstīm risinātu jautājumu par iespējamu ES patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu;

21.  atzīmē, ka cīņa ar organizēto noziedzību un korupciju ir būtiska, lai apkarotu noziedznieku iefiltrēšanos politiskajās, juridiskajās un ekonomiskajās sistēmās; atzīmē, ka ir sasniegti noteikti panākumi cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu; atgādina, ka ir svarīgi ievērot GRECO ieteikumus; pauž bažas par ziņojumiem, ka jauniešu noskaņojums Bosnijā un Hercegovinā kļūst arvien radikālāks un ka diezgan daudzi no viņiem, salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm, ir pievienojušies ISIL teroristu kaujiniekiem; mudina iestādes grozīt kriminālkodeksu, lai nostiprinātu kriminālatbildības noteikšanu par terorisma finansēšanu; atzinīgi vērtē kriminālkodeksa grozījumu, lai aizliegtu un noteiktu sodu par pievienošanos ārvalstu paramilitārām grupām, lai novērstu reliģisko radikalizāciju; turklāt uzsver, ka ir svarīgi novērst visas ekstrēmisma un vardarbīgas radikalizācijas formas; atzinīgi vērtē plašās policijas operācijas visā Bosnijā un Hercegovinā, kā rezultātā tika arestētas personas, kuras tiek turētas aizdomās par teroristu aktivitāšu organizēšanu, atbalstīšanu un finansēšanu, tostarp ārvalstu kaujinieki; aicina Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Kriminālkodeksā iekļaut noteikumus par naida noziegumiem; atzinīgi vērtē attiecīgo Bosnijas un Hercegovinas aģentūru pūles un izturību, profesionāli apkarojot aizvien lielākos drošības draudus; aicina Komisiju nodrošināt kompetentajām iestādēm palīdzību, lai novērstu visus drošības un terorisma draudus;

22.  nosoda teroristu uzbrukumu, kurš notika 2015. gada 27. aprīlī policijas iecirknī Austrumbosnijas pilsētā Zvornikā un kurā tika nogalināts viens policists un ievainoti divi policisti; pauž solidaritāti upuriem un viņu ģimenēm; visstingrākajā veidā nosoda vardarbīgo ekstrēmistu ideoloģiju, kas ir šī uzbrukuma pamatā; aicina kompetentās iestādes, atbildīgās drošības aģentūras un tiesu iestādes sadarboties, veicot ātru un rūpīgu izmeklēšanu un novēršot uzbrukumus nākotnē; pauž cerību, ka Bosnijas un Hercegovinas iestādes un pilsoņi apvienosies, lai apkarotu terorisma draudus un ekstrēmistu vardarbību;

23.  norāda, ka Bosnija un Hercegovina joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts; iesaka iestādēm veikt efektīvus pasākumus, tostarp likumdošanas pasākumus, lai apkarotu narkotiku un cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem;

24.  uzskata, ka ir būtiski palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi, dodot iespēju viņiem paust iedzīvotāju intereses, jo īpaši saistībā ar jauniešiem, kā tas notika pagājušā gadā notikušajās iedzīvotāju „pilnsapulcēs“; atgādina, ka pilsoniskā sabiedrība var palīdzēt rasties sociāli viendabīgai un demokrātiskai sabiedrībai, nodrošinot svarīgākos sociālos pakalpojumus; atzīmē, ka civilās sabiedrības pārstāvjiem būtu jāieņem nozīmīga loma pievienošanās procesa veicināšanā; mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt Eiropas finansējuma pieejamību pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atzīmē, ka mehānismi iestāžu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību joprojām ir vāji un apgrūtina plašākas līdzdalības, iekļaujošākas un atsaucīgākas demokrātijas attīstību visā valstī; tādēļ aicina izveidot pārredzamus un iekļaujošus sabiedriskās apspriešanas mehānismus ar visām sabiedrības ieinteresētajām personām, lai radītu veidu, kā sabiedriski apspriest nozīmīgus likumdošanas lēmumus un pieņemt nacionālo stratēģiju pilsoniskajai sabiedrībai; pauž bažas par ziņotiem iedzīvotāju iebiedēšanas gadījumiem pagājušajā gadā notikušajos sociālajos nemieros;

25.  uzskata, ka ir būtiski veicināt integrējošu un iecietīgu sabiedrību Bosnijā un Hercegovinā, aizsargājot un veicinot minoritāšu un neaizsargāto sabiedrības grupu tiesības; atgādina, ka nolēmuma neizpilde Sejdić-Finci lietā rada atklātu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju diskrimināciju; mudina stiprināt Cilvēktiesību ombuda lomu un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt valsts līmeņa jebkādas diskriminācijas nepieļaušanas stratēģiju; aicina kompetentās iestādes turpināt harmonizēt valsts tiesību aktus ar acquis, pievēršot īpašu uzmanību diskriminācijas nepieļaušanai invaliditātes un vecuma dēļ, saskaņā ar uzsvērto strukturētajā dialogā; aicina Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību un bēgļu ministriju izveidot darba grupu, kas nekavējoties izstrādātu grozījumus Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktā par diskriminācijas nepieļaušanu; pauž bažas, ka joprojām ir plaši izplatīta pret LGBTI personām vērsta naida kurināšana, naida noziegumi, draudi, aizskaršana un diskriminācija; mudina iestādes tieslietu struktūrās, tiesībaizsardzības iestādēs un plašākā sabiedrībā īstenot izpratnes veicināšanas pasākumus par LGBTI personu tiesībām; pauž bažas, ka tiek joprojām saņemti ziņojumi par diskriminācijas gadījumiem uz reliģiska pamata;

26.  pauž asu nosodījumu par nepārtraukto romu marginalizāciju un diskrimināciju; atzinīgi vērtē sasniegumus attiecībā uz romu mājokļu vajadzību apmierināšanu, tomēr mudina īstenot turpmākus pasākumus, lai uzlabotu romu dzīves apstākļus, palielinot nodarbinātības, veselības aprūpes un izglītības pieejamību;

27.  norāda, ka ir pieņemtas tiesību normas, kas garantē sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, tomēr vērojami tikai ierobežoti panākumi to īstenošanā; aicina kompetentās iestādes turpināt centienus palielināt sieviešu līdzdalību politikā un darbspēkā, apkarot ar maternitāti saistītu diskrimināciju darba tirgū, uzlabot sieviešu sociālo un ekonomisko situāciju, veicināt, aizsargāt un stiprināt viņu tiesības un kopumā palielināt sabiedrības informētību un cilvēku izpratni par sieviešu tiesībām; mudina iestādes pieņemt stratēģiju, kā īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un izveidot harmonizētu sistēmu datu uzraudzībai un vākšanai par gadījumiem, kad pret sievietēm tiek vērstas vardarbība;

28.  mudina Bosniju un Hercegovinu pēc iespējas ātrāk iekļaut seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jautājumus tiesību aktā par naida noziegumiem un tādējādi paredzēt sodu personām, kas dažādi apspiež citus, pamatojoties uz seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti;

29.  piebilst, ka ir ieviestas tiesību normas par vārda brīvību; tomēr pauž bažas par politisko un finanšu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, kā arī draudiem žurnālistiem un redaktoriem un viņu iebiedēšanas gadījumiem, tostarp pirmsvēlēšanu periodā; nosoda mēģinājumus apdraudēt spēkā esošos noteikumus, kas varētu radīt postošu ietekmi uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, ieskaitot tiešsaistē; uzsver, ka tādi notikumi kā policijas reids Klix.ba birojos Sarajevā vai tas, ka Serbu Republikas Nacionālā asambleja nesen pieņēma pretrunīgi vērtēto Sabiedriskā miera un kārtības likumu, rada nopietnas bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu, brīvību šajā valstī; uzsver, ka veselīgas demokrātijas būtiska īpašība ir plašsaziņas līdzekļu spējas darboties bez bailēm; mudina pilnībā ievērot vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un ļaut žurnālistiem iegūt informāciju par sabiedrībai interesējošiem jautājumiem; uzsver, ka sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti svarīgs stabils un ilgtspējīgs finansējums, redakcionālā neatkarība, raidīšana visās oficiālajās valodās, kā arī viedokļu daudzveidība; aicina iestādes likvidēt visas tiesību aktu nepilnības, kas sistemātiski traucē nodrošināt plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pilnīgu pārredzamību, kā arī sagatavot regulējumu, lai izslēgtu jebkādu nepamatotu politisko ietekmi; mudina kompetentās iestādes aizsargāt sabiedrisko raidorganizāciju politisko, institucionālo un finansiālo neatkarību un saskaņot valsts daļu likumus par sabiedrisko apraidi ar valsts līmeņa tiesību aktiem; mudina Bosnijas un Hercegovinas Komunikāciju regulatīvās aģentūras padomes direktora iecelšanā izmantot uz sasniegumiem balstītu pieeju;

30.  joprojām pauž bažas par nepārtraukto bērnu segregāciju valsts skolās etniskās piederības dēļ; norāda, ka trīs dažādas mācību programmas liedz vienoti, iekļaujoši un objektīvi apgūt kopīgo vēsturi un nesenos vēstures notikumus; mudina iestādes efektīvi īstenot iekļaujošas izglītības principus, tostarp attiecībā uz bērniem ar invaliditāti; mudina valsts jaunos vadītājus nekavējoties veicināt iekļaujošu un nediskriminējošu izglītības sistēmu abās valsts daļās un Brčko apgabalā, izbeigt dažādu etnisko grupu segregāciju un turpināt izglītības reformu, kuras mērķis ir izglītības standartu uzlabošana un kopējas mācību programmas ieviešana; aicina īstenot arī rīcības plānu romu bērnu izglītības vajadzībām un uzlabot viņu integrāciju izglītības sistēmā;

31.  atgādina, ka 2014. gada februāra protesti parādīja skaidru Bosnijas un Hercegovinas parasto iedzīvotāju prasību valstī veikt sociālekonomiskas reformas; stingri uzskata, ka Izaugsmes un nodarbinātības pakta sešu svarīgāko reformu jomu pasākumu īstenošana palīdzēs atjaunot pārtrauktās sociālekonomiskās reformas, tostarp izaugsmes un nodarbinātības un publiskā iepirkuma reformu jomā; aicina jaunās valdības valsts, valsts daļu un kantonu līmenī cieši sadarboties, lai ekonomisko pārvaldību un Izaugsmes un nodarbinātības paktu noteiktu par reformu prioritātēm; uzsver nepieciešamību turpināt attīstīt un īstenot ekonomisko reformu programmu;

32.  uzskata, ka Bosnija un Hercegovina ir maz sasniegusi, lai kļūtu par funkcionējošu tirgus ekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi pārvarēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus; pauž bažas, ka ievērojami trūkumi uzņēmējdarbības vidē turpina negatīvi ietekmēt privātā sektora attīstību un tiešos ārvalstu ieguldījumus; mudina kompetentās iestādes cīnīties pret tiesiskuma īstenošanas trūkumiem, ievērojamo ēnu ekonomiku un augsto korupcijas līmeni, kas apgrūtina uzņēmējdarbības vidi; mudina saskaņot noteikumus ar Maksātspējas II direktīvu;

33.  uzsver, ka ir nepieciešams reformēt un saskaņot sadrumstalotās sociālās aizsardzības sistēmas, par galveno mērķi izvirzot iedzīvotāju vajadzības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, mazinātu nabadzību un izstrādātu sociālo drošības tīklu, kas būtu vairāk vērsts uz nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem iedzīvotājiem; uzsver, ka ekonomiskā pārticība un darba iespējas, jo īpaši jauniešiem, ir būtiskas valsts attīstībai; aicina valdības īstenot darba tirgus reformas, lai pazeminātu ļoti augsto bezdarba līmeni, pievēršot galveno uzmanību jauniešiem, sievietēm un ilgtermiņa bezdarbniekiem; norāda, ka darba un arodbiedrību tiesības joprojām ir ierobežotas; aicina iestādes visā valstī vēl vairāk pilnveidot un saskaņot tiesību aktus šajā jomā; uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības un apmācības kvalitāte, lai likvidētu prasmju atšķirības un palielinātu nodarbinātību, jo īpaši jauniešu vidū;

34.  uzsver, ka ir svarīgi saskaņot un pilnveidot pašreizējās arodbiedrību tiesības un noteikumus par darba apstākļiem, jo tie pašlaik visās nozarēs nav vienādi; turklāt norāda, ka sociālie pabalsti un pensijas netiek sadalīti vienlīdzīgi;

35.  norāda, ka ir maz sasniegts vides un klimata pārmaiņu jomā, un aicina iestādes palielināt vides aizsardzību atbilstīgi ES standartiem; aicina Bosniju un Hercegovinu ievērot Enerģētikas kopienas līgumā un SAN noteiktās saistības un nodrošināt pienācīgu un raitu tuvināšanos ES vides aizsardzības acquis, tostarp, lai novērstu pārlieku gaisa piesārņojumu, ko rada naftas pārstrādes rūpnīca Bosanski Brodā; uzsver, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāsāk pilnībā pildīt saistības attiecībā uz Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. gads) un Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (Kijeva, 2003. gads), tostarp attiecībā uz darbībām Neretvas upes un Trebišņicas upes baseinā

36.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas konstruktīvo un aktīvo nostāju reģionālās sadarbības veicināšanā; atzinīgi vērtē biežās kopīgās robežapsardzes patruļas ar kaimiņvalstīm; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt labas kaimiņattiecības; aicina jaunos vadītājus turpināt un pastiprināt centienus, lai atrisinātu esošās robežu un īpašumu problēmas ar kaimiņvalstīm; mudina Bosniju un Hercegovinu labticīgi noslēgt demarkācijas procesu ar Melnkalni, pamatojoties uz 2014. gada maijā panākto vienošanos;

37.  pauž nožēlu, ka Bosnijas un Hercegovinas ārpolitikā joprojām ir sastopamas atšķirīgas nostājas, kuru rezultātā saskaņošanas līmenis ar ES nostājām ir zems (52 %); atgādina par vienotas ārpolitikas izšķirošo nozīmi Bosnijai un Hercegovinai; pauž bažas par to, kādas sekas būs Krievijas noraidījumam attiecībā uz Miera īstenošanas padomes standarta tekstiem par Bosnijas un Hercegovinas teritoriālo nedalāmību un tās negatīvajiem izteikumiem par Bosnijas un Hercegovinas centieniem pievienoties ES; atzinīgi vērtē turpmāku operācijas ALTHEA klātbūtni, kā daļu no atjaunotā ANO mandāta, pievēršot uzmanību spēju veidošanai un apmācībai;

38.  aicina jaunievēlētās Bosnijas un Hercegovinas iestādes izmantot iespēju, ko sniedz atjaunotā ES pieeja, un noslēgt vienošanos par pagaidu nolīguma un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pielāgošanu, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai un saglabātu tradicionālo tirdzniecību;

39.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentam, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdībām un parlamentiem, kā arī 10 kantonu valdībām.


Eiropas Investīciju bankas 2013. gada pārskats
PDF 557kWORD 144k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par Eiropas Investīciju banku — 2013. gada pārskats (2014/2156(INI))
P8_TA(2015)0183A8-0057/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas 2013. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju grupas 2013. gada finanšu pārskatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 15., 126., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, kā arī 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2011. gada pārskatu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2012. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2012. gada 26. jūnija ziņojumu „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par Eiropas pievilcību investīcijām(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 27. marta paziņojumu par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu (COM(2014)0168),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. un 29. jūnija secinājumus, kuros jo īpaši ierosināts palielināt EIB kapitālu par EUR 10 miljardiem,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija secinājumus, kuros prasīts izstrādāt jaunu ieguldījumu plānu, ar ko atbalstītu MVU un veicinātu ekonomikas finansēšanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, kuros noteikts mērķis mobilizēt visus ES politikas virzienus konkurētspējas, darbvietu un izaugsmes atbalstam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumus par novatoriskiem finansēšanas instrumentiem — „Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662) un „Stratēģijas „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posms” (COM(2011)0660),

–  ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitāla pieaugumu, jo īpaši saistībā ar jautājumu par attiecībām starp EIB un ERAB,

–  ņemot vērā lēmumu, ar ko paplašina ERAB darbības apgabalu, aptverot Vidusjūras reģionu(6),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. novembrī parakstīto saprašanās memorandu starp EIB un ERAB,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES(7) par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0057/2015),

A.  tā kā nekavējoties ir efektīvi jāmobilizē visi iespējamie dalībvalstu un ES resursi, tostarp EIB resursi, lai veicinātu un palielinātu publiskās un privātās investīcijas, paaugstinātu konkurenci, atjaunotu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un veicinātu kvalitatīvu darbvietu un infrastruktūras izveidi saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un ņemot vērā to, ka EIB ir instruments, kas paredzēts sociālās kohēzijas atbalstīšanai, un var sniegt vērtīgu atbalstu dalībvalstīm, kas saskaras ar grūtībām pašreizējā kritiskajā sociālajā un ekonomiskajā situācijā;

B.  tā kā ekonomikas un finanšu krīze apvienojumā ar stingru budžeta politiku rada nopietnus draudus ekonomikas izaugsmei daudzās dalībvalstīs, izraisot sociālo apstākļu strauju pasliktināšanos, nevienlīdzības un nelīdzsvarotības pastāvīgu palielināšanos starp Eiropas reģioniem, neļaujot sasniegt sociālās kohēzijas un patiesas konverģences mērķi un līdz ar to destabilizējot Eiropas integrāciju un demokrātiju;

C.  tā kā EIB nav komercbanka un tai arī turpmāk būtu jāpilda noturīgu publisko un privāto ilgtermiņa investīciju finansēšanas veicinātāja svarīgā loma, vienlaikus turpinot īstenot piesardzīgas banku darbības paraugpraksi, lai saglabātu ļoti stipro kapitāla pozīciju, kas, savukārt, labvēlīgi ietekmē aizdevumu piešķiršanas nosacījumus;

D.  tā kā īpašas pūles būtu jāpieliek, lai paplašinātu kopīgo intervenci (apvienojot EIF vai citus garantijas instrumentus) MVU finansēšanai vai ilgtspējīgas materiālās un nemateriālās infrastruktūras finansēšanai, atzīstot, ka viens no investīciju un kredīta samazināšanās iemesliem ir dalībvalstu ekonomikas konkurētspējas zudums;

E.  tā kā EIB būtu jāturpina īstenot savu pilnvarojumu attiecībā uz to projektu finansēšanu, kuri ir ES ārējās darbības daļa, vienlaikus ievērojot augstus sociālos un vides standartus;

F.  tā kā EIB investīciju projekti būtu jāatlasa neatkarīgi un pamatojoties uz to dzīvotspēju, pievienoto vērtību un ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos;

G.  tā kā EIB būtu jākļūst par attīstību veicinošas bankas paraugu saistībā ar uzlabotu makroekonomikas koordināciju ar dalībvalstīm;

H.  tā kā EIB nevajadzētu būt tikai finanšu institūcijai, bet arī zināšanu un paraugprakses bankai;

I.  tā kā salīdzinoši mazais un ļoti koncentrētais Eiropas Savienības vērtspapīrošanas tirgus, kas nodrošina MVU aizņēmumu ierobežotu vērtspapīrošanu, krīzes dēļ ir samazinājies vēl vairāk,

Investīcijas

1.  pieņem zināšanai EIB 2013. gada pārskatu, Eiropas Investīciju grupas finansēšanas operāciju palielināšanos par 37 % (sasniedzot EUR 75,1 miljardu) un EIB kapitāla palielināšanu 2013. gadā; pauž bažas par pašreizējo ekonomisko stagnāciju Eiropas Savienībā un it īpaši par publisko un privāto investīciju būtisko samazināšanos — aptuveni par 18 % salīdzinājumā ar 2007. gada apmēru —, kā arī par MVU izsniegto aizdevumu straujo krišanos — par 35 % laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam; uzsver, ka šāda samazināšanās būtiski kavē ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, kā arī patiesu virzību uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

2.  ņemot vērā iepriekš minēto, norāda — no dalībvalstu plāniem izriet, ka gandrīz puse no visām dalībvalstīm līdz 2020. gadam nesasniegs savus mērķus izglītības sistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā un ka nodarbinātības, kā arī nabadzības mazināšanas tendences pat pasliktinās;

3.  secina, ka ar EIB finansēšanas instrumentu pastiprināšanu nevar aizstāt dalībvalstu ekonomikas politiku un strukturālās reformas, kas orientētas uz ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

4.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par Investīciju plānu Eiropai (COM(2014)0903), kas paredz jau pieejamo līdzekļu izmantošanu un privātā kapitāla piesaistīšanu ar attiecību 1:15; atzīmē mērķi atdzīvināt ES ekonomiku, ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda palīdzību nākamajos trijos gados mobilizējot EUR 315 miljardus; vērš uzmanību — lai EIB varētu īstenot savu pilnvarojumu, Investīciju plāna īstenošanai tai būs jāpieņem darbā papildu cilvēkresursi;

5.  šajā sakarībā pieņem zināšanai to, ka ir izveidota darba grupa, kuru vada Komisija un EIB, kā arī pieņem zināšanai likumdošanas priekšlikumus, kas jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai izveidotu Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzsver, ka šajos likumdošanas priekšlikumos ir jāparedz augstas kvalitātes pārvaldība un atlases process, kā arī demokrātiski pārskatabildīgas uzraudzības un novērtēšanas satvars, kas būs minētā fonda pamatā, kuram jābūt pēc iespējas pārredzamākam to kritēriju noteikšanā, kurus tas izmantos, lai atlasītu projektus, kas tiks uzskatīti par piemērotiem iekļaušanai projektu krājumā;

6.  sagaida, ka, īstenojot Komisijas investīciju plānu, tiks atbalstīta un atvieglota finansējuma pieejamība dalībvalstīs un reģionos; atgādina — lai varētu veikt produktīvas publiskās investīcijas un īstenot svarīgus infrastruktūras projektus, ir ļoti svarīgi, lai EIB sadarbotos ar Eiropas fondiem it īpaši šajās dalībvalstīs un reģionos;

7.  uzskata, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību un pozitīvu izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka ir svarīgi īstenot projektus, kuriem var būt maksimāla ietekme darbvietu radīšanas ziņā; uzsver, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš augstāka riska projektiem, kas netiek viegli apstiprināti banku finansējuma saņemšanai; brīdina, ka uz darba grupu var tikt izdarīts politiskais spiediens, lai atbalstītu projektus, pret kuriem ir labvēlīgi noskaņotas konkrētas interešu grupas, kā rezultātā līdzekļi tiek nepareizi piešķirti nerentablām investīcijām, kas nav sabiedrības interesēs;

8.  uzsver, ka garantijas, ko Komisija paredzējusi ESIF, neatbilst jauniem finanšu līdzekļiem, bet gan pārdalītiem līdzekļiem; uzsver, ka ir ļoti svarīgi noteikt šādas līdzekļu pārdalīšanas alternatīvās izmaksas un tādēļ skaidri noteikt aplēsi, cik lielā mērā kopējā peļņa no paredzētajām papildu investīcijām, ko līdzfinansēs no ESIF, pārsniegs peļņu, kuru gūtu tad, ja pārdalītie līdzekļi tiktu piešķirti saskaņā ar sākotnējo plānu;

9.  norāda, ka projektu atlases procesā būtu jāizvairās no izstumšanas un pārgrupēšanas un tādēļ galvenā uzmanība būtu jāpievērš projektiem ar Eiropas pievienoto vērtību un lielu novatorisko potenciālu, kuri atbilst papildināmības kritērijam; uzsver, ka ir jāņem vērā atlasīto projektu potenciāls nodarbinātības jomā tajās ES valstīs, kurās ir ļoti augsts bezdarba līmenis;

10.  šajā sakarībā prasa Komisijai nākamajā likumdošanas priekšlikumā rūpīgi izvērtēt tās ES budžeta shēmas daļas, kas paredzētas, lai sniegtu garantijas ESIF ar mērķi mazināt ar šādu līdzekļu pārdali saistītās alternatīvās izmaksas; aicina arī Padomi, Komisiju un EIB valdi pienācīgi novērtēt ar investīciju plānu saistītās pārdales ietekmi, proti, investoru peļņas iespējamo palielināšanos uz patērētāju rēķina, kuriem jāmaksā par jaunās infrastruktūras izmantošanu, lai nodrošinātu atbilstošus ienākumus no investīcijām; aicina EIB un Komisiju turpināt novērtēt ieguldījumu trūkumu ES to struktūras ziņā, proti, to, vai trūkst privāto vai publisko investīciju, un precizēt, kāda veida investīcijas — privātās vai publiskās — paredzēts atbalstīt, kā arī attiecīgo investīciju sagaidāmo produktivitātes pakāpi;

11.  atzīmē, ka Eiropas Centrālā banka ir paudusi gatavību sekundārajā tirgū iegādāties ESIF emitētās obligācijas, ja ESIF šādas obligācijas emitētu pats vai ja ESIF vārdā to darītu EIB;

12.  norāda, ka ir jāpanāk jauns līdzsvars starp labāku novērtēšanu un pēc iespējas labāku investēšanu un ekonomika jāvirza uz tādu atveseļošanos, kas nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu;

13.  atgādina ES stratēģijas „Eiropa 2020” nozīmi; uzsver, ka turpmākajā investīciju paketē būtu vairāk jāņem vērā kohēzijas politikas vispārējie mērķi, ilgtspēja un energoefektivitāte; ņemot vērā iepriekš minēto, aicina Komisiju un EIB padomi uzlabot darbības rādītājus investīciju kvalitātes jomā;

14.  uzsver, ka EIB tiek aicināta uzņemties būtisku lomu Investīciju plāna Eiropai finansēšanā, apņemoties nodrošināt finansējumu EUR 5 miljardu apmērā jaunā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidei; tādēļ aicina Padomi, Komisiju un EIB valdi pienācīgi izvērtēt atbilstību starp šāda plāna ietvaros EIB uzticētajiem jaunajiem uzdevumiem un tās resursiem;

15.  uzskata — lai šajā sakarībā nodrošinātu EIB pienācīgu iesaistīšanos minētā investīciju plāna īstenošanā, tai nākamajos piecos gados būs ievērojami jāpaaugstina savi aizdošanas un aizņemšanās griesti nolūkā būtiski palielināt savu bilanci; uzskata, ka pārmērīgi liels aizņemto līdzekļu īpatsvars apdraudēs investīciju plāna mērķus;

16.  uzskata, ka institucionālā satvara veicināšana vienotā kapitāla tirgus darbības nodrošināšanai labvēlīgi ietekmēs investīciju plāna ātrāku īstenošanu;

17.  tomēr norāda, ka pašreizējais EIB korporatīvais darbības plāns paredz aizdevumu plūsmas 2014. un 2015. gadā samazināt līdz EUR 67 miljardiem, savukārt intervāla vidējā vērtība 2016. gadā ir paredzēta EUR 58,5 miljardu apmērā;

18.  uzsver, ka pilnībā nav izmantota EIB papildu aizdošanas spēja, ko nodrošināja nesenā EIB kapitāla palielināšana par EUR 10 miljardiem; mudina iesaistītās personas, cik vien iespējams, veicināt darbības, lai paplašinātu EIB aizdošanu;

19.  aicina Komisiju veicināt daudzpusēju sadarbību starp EIB un valsts attīstību veicinošajām bankām, lai sekmētu sinerģiju, kopīgi uzņemtos risku un izmaksas un nodrošinātu pienācīgu aizdošanu ES projektiem, kuri labvēlīgi ietekmē produktivitāti, darbvietu radīšanu, vides aizsardzību un dzīves kvalitāti;

20.  aicina Komisiju un EIB atbalstīt tādu investīciju iekļaušanu savā darbības jomā, kuras sniedz nepārprotamu sociālo labumu, tostarp palielina nodarbinātības līmeni, ar aizdošanas palīdzību veicināt darbības, kas paredzētas bezdarba mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu nodarbinātības iespēju radīšanai, un atbalstīt publiskās un produktīvās investīcijas un nepieciešamos infrastruktūras projektus, it īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis un IKP ir zemāks par ES vidējo rādītāju;

21.  atkārtoti pauž piesardzīgu atbalstu publisko un privāto partnerību (PPP) izveidei, kurām, ja tās ir pienācīgi izstrādātas, var būt nozīmīga loma ilgtermiņa investēšanā, digitālajā ekonomikā, pētniecībā un inovācijās, cilvēkkapitāla jomā, kā arī Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklos; pauž nožēlu, ka defektīvās PPP ir kļuvušas par dārgu privātā sektora publiskās finansēšanas sistēmu, radot valsts parādu; turklāt norāda, ka šādu darbību veikšanā bieži vien nākas saskarties ar nepārredzamības un asimetriskas informēšanas problēmām izpildes klauzulās starp publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, parasti par labu privātajam sektoram;

22.  ierosina EIB uzlabot spēju veikt nozaru analīzi un analītisko darbu makroekonomikas jomā;

Riska dalīšanas instrumenti un projektu obligācijas

23.  norāda, ka riska dalīšanas instrumenti, kas galu galā paredz publisko subsīdiju piešķiršanu, būtu jāizmanto tikai tad, ja tirgus darbībā pastāv tādi traucējumi, kas rada ārējas izmaksas, vai arī tādi vispārējas nozīmes uzdevumu izpildei kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes sabiedrisko preču un pakalpojumu nodrošināšana, paturot prātā, ka tas vienmēr būs saistīts ar zaudējumu sabiedriskošanas un peļņas privatizēšanas risku; atzīmē, ka neveiksmīgas instrumenta izmantošanas gadījumā zaudējumi būs jāsedz publiskajam sektoram;

24.  norāda, ka jebkādai publisko līdzekļu izmantošanai riska dalīšanas instrumentos un konkrētāk investīciju instrumentu zaudējumu pirmajos posmos vajadzētu būt vai nu skaidri saistītai ar izmērāmu ārējo negatīvo izmaksu samazināšanu, izmērāmu ārējo pozitīvo izmaksu rašanos vai ar valsts dienestu pienākumu veikšanu un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu nodrošināšanu; atzīmē, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. pantā ir noteikts juridiskais pamats šādas saiknes izveidei, izmantojot parastu likumdošanas priekšlikumu;

MVU

25.  uzsver, ka MVU ir Eiropas ekonomikas pamats un kā tādiem tiem vajadzētu būt galvenajam investēšanas objektam; pauž bažas, ka finansējuma pieejamība joprojām ir viena no steidzami risināmajām problēmām, ar kurām saskaras MVU Eiropā; uzsver, ka ir efektīvāk jāpiešķir MVU paredzētais finansējums, šāda finansējuma nodrošināšanai piesaistot plašu privāto investoru loku;

26.  mudina EIB veikt pilnīgu MVU piešķirtā finansējuma samazināšanās analīzi un nākt klajā ar visaptverošu plānu, lai mudinātu MVU visā Eiropā, kur vien iespējams, pieteikties finansējumam, kas pieejams ar EIB atbalstu; aicina Komisiju un EIB izvērtēt ekonomikas krīzes ietekmi uz banku sistēmu un uz EIB finansējuma galasaņēmējiem, it īpaši MVU, sociālās ekonomikas nozari un publiskajiem uzņēmumiem; prasa EIB izvērtēt atbalsta, ko tā piešķīrusi MVU Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam, ietekmi uz reālo ekonomiku un rezultātiem, kā arī sagatavot par to sīki izstrādātu ziņojumu;

27.  vērš uzmanību uz mikrouzņēmumu lielo īpatsvaru Eiropas ekonomikā un atzinīgi vērtē EIB veiktos pasākumus virzībā uz aizdošanu mikrofinansējuma veidā Eiropā; prasa turpināt investēt šajā jomā, ņemot vērā mikrouzņēmumu nozīmi darbvietu radīšanā;

28.  it īpaši uzsver riska dalīšanas mehānisma izmantošanas sniegto reālo labumu MVU un inovācijas finansēšanas veicināšanā Eiropā;

29.  pieņem zināšanai MVU paredzētā atbalsta palielināšanos Eiropas Savienībā līdz EUR 21,9 miljardiem, tādējādi nodrošinot finansējuma pieejamību vairāk nekā 230 000 MVU;

30.  aicina EIB vēl vairāk palielināt savu aizdošanas spēju attiecībā uz MVU un novatoriskiem jaunizveidotiem uzņēmumiem; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt citus EIB instrumentus, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu;

31.  atzinīgi vērtē jaunu darbību īstenošanu un attīstību tirdzniecības finansēšanas jomā ekonomikas krīzes skartajās valstīs, it īpaši izmantojot MVU tirdzniecības finansēšanas instrumentu un katram atsevišķam gadījumam īpaši piemeklētus finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kas paredzēts finanšu integrācijai; mudina EIB paplašināt šo jauno instrumentu sniegto labumu, lai to varētu gūt jauni saņēmēji Eiropas līmenī;

32.  uzstāj uz to, lai Komisijas 2014. gada decembrī veiktajā novērtējumā tiktu ņemta vērā gan projektu nelabvēlīgā, gan labvēlīgā ietekme projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posmā; pauž nožēlu, ka EIB ir atbalstījusi dažus infrastruktūras projektus, kas nebija dzīvotspējīgi un ilgtspējīgi; uzskata, ka EIB būtu jāinvestē projektos, kas sniedz materiālu ekonomisko labumu, nekaitē klimatam un apmierina tās iedzīvotāju vajadzības un intereses, kurām tie ir paredzēti;

33.  pauž nožēlu par EIB un Komisijas lomu Castor projektā, kuru finansē projektu obligāciju iniciatīvas ietvaros, kas paredzēja riska novērtēšanu, kurā, neraugoties uz to, ka ir pētījumi, kuros nepārprotami brīdināts par iespējamo apdraudējumu(8), netika ņemts vērā ar gāzes iesūknēšanu saistītais paaugstinātas seismiskās aktivitātes risks; mudina Komisiju un EIB rīkoties, lai Spānijas iedzīvotājiem nebūtu jāsedz ar nepareizi novērtēto projektu saistītie izdevumi EUR 1300 miljonu apmērā, palielinoties valsts parādam vai enerģijas izmaksām; prasa Komisiju ņemt vērā Eiropas Ombuda ieteikumus un izpētīt, vai Spānijas valdības lēmumus attiecībā uz Castor var uzskatīt par aizliegtu valsts atbalstu;

34.  pauž nožēlu, ka EIB finansēja apvedceļa “Passante di Mestre” projektu pēc tam, kad Itālijas varas iestādes bija publiski paziņojušas par galvenā līgumslēdzēja uzņēmuma izpilddirektora arestēšanu par krāpšanu nodokļu jomā; ņemot vērā joprojām notiekošo Itālijas iestāžu veikto izmeklēšanu attiecībā uz korupcijas skandālu, kas saistīts ar apvedceļa “Passante di Mestre” būvniecību un pārvaldību, aicina EIB nefinansēt šo projektu, izmantojot projektu obligāciju iniciatīvu vai citus finanšu instrumentus, un nodrošināt, ka, apsverot iespēju izmantot projektu obligācijas, tā piemēro nulles toleranci pret krāpšanu politiku;

35.  aicina EIB palielināt savu riska uzņemšanās spēju, veicinot aizdevumu piešķiršanu attiecībā uz tām ekonomikas nozarēm, kurās ir izaugsmes veicināšanas un darbvietu radīšanas potenciāls, bet kurās ir grūti iegūt finansējumu bez pienācīgām garantijām;

36.  tādēļ prasa veikt izmēģinājuma projektu visaptverošu novērtēšanu, pamatojoties uz iekļaujošu un atklātu apspriešanās procesu, kurā tiktu iesaistītas publiskas, valsts un pašvaldības institūcijas; uzsver arī to, ka finansējamie projekti ir jānovērtē no pievienotās vērtības, ietekmes uz vidi, produktivitātes un darbvietu radīšanas viedokļa; norāda, ka projektu obligāciju iniciatīva joprojām ir tikai izmēģinājuma stadijā; aicina Komisiju arī, izmantojot parasto likumdošanas procedūru, iesniegt likumdošanas priekšlikumu, kurā būtu labāk formulēta gaidāmā projektu obligāciju stratēģija, tostarp uzlabot EIB darbības pamatrādītājus investīciju kvalitātes novērtēšanai, lai varētu pēc iespējas plašāk noteikt un izmērīt gan finansēto projektu ietekmi ārējo izmaksu ziņā, gan to sniegto labumu sociālajā un vides jomā;

37.  pauž bažas par projektu obligāciju iniciatīvas iespējamo vispārināšanu, padarot to par līdzekli privāto investīciju izmaksu samazināšanai, vai nu izmantojot zemākas procentu likmes, vai zaudējumu sabiedriskošanu, nevis atbalstot sabiedriskas nozīmes investīcijas gadījumos, kad tiek demonstrēts, ka privātās investīcijas var nodrošināt nepieciešamās speciālās zināšanas vai zinātību, kas publiskajam sektoram nav pieejama;

Enerģētika un klimats

38.  aicina EIB nodrošināt savu aizdevumu piešķiršanai piemērojamo enerģētikas kritēriju pienācīgu īstenošanu, kā arī periodiski un publiski par to ziņot;

39.  aicina EIB palielināt centienus investīciju jomā, lai būtiski samazinātu savu oglekļa dioksīda pēdu, un izstrādāt politiku, kas Savienībai palīdzētu sasniegt klimata jomā izvirzītos mērķus; atzinīgi vērtē to, ka EIB 2015. gadā veiks visu savu darbību ietekmes uz klimatu novērtēšanu un pārskatīšanu, kā arī pieprasīs attiecīgo rezultātu publicēšanu, kā rezultātā var tikt izstrādāta atjaunināta klimata aizsardzības politika; pauž cerību, ka EIB enerģētikas politika tiks konkrēti atbalstīta, izmantojot tās izpildes rādītāju standartu emisiju jomā, kurš ir jāpiemēro visiem fosilā kurināmā ražošanas projektiem, lai noraidītu investīciju projektus, kuros plānotās oglekļa dioksīda emisijas pārsniedz pieļaujamo robežlīmeni; aicina EIB pastāvīgi pārskatīt minēto standartu un piemērot stingrākas saistības;

40.  atzinīgi vērtē visus pasākumus, ko EIB veikusi, lai pārietu uz atjaunojamo enerģiju; prasa novērst reģionālo nelīdzsvarotību aizdevumu izsniegšanā atjaunojamās enerģijas projektiem, it īpaši, lai atbalstītu projektus dalībvalstīs, kuras ir atkarīgas no neatjaunojamiem enerģijas avotiem, un ņemot vērā dalībvalstu ekonomikas atšķirības, un turpmāk lielāku uzmanību pievērst mazāka mēroga decentralizētiem ārpustīkla atjaunojamās enerģijas projektiem, iesaistot iedzīvotājus un vietējās kopienas; uzskata, ka šie enerģijas avoti mazinātu Eiropas lielo atkarību no ārējiem energoresursiem, uzlabotu piegādes drošību un veicinātu videi nekaitīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu energoefektivitātes, energotīklu un attiecīgas pētniecības un izstrādes jomā;

41.  aicina EIB palielināt energoefektivitātes projektiem piešķirto aizdevumu apmēru visās nozarēs, it īpaši gadījumos, kad šie projekti ir saistīti ar procesa optimizāciju, MVU, ēkām un pilsētvidi; aicina EIB saskaņā ar kohēzijas politiku piešķirt lielāku prioritāti ļoti trūcīgiem apgabaliem;

42.  mudina EIB iesniegt novērtējumu attiecībā uz iespēju pakāpeniski pārtraukt aizdevumu piešķiršanu neatjaunojamās enerģijas projektiem;

Infrastruktūra

43.  uzsver — lai uzlabotu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi un darbvietas Eiropā, ir svarīgi investēt ilgtspējīgos infrastruktūras projektos; tādēļ aicina EIB finansējumu novirzīt jomām, kuras visvairāk skar augsts bezdarba līmenis; norāda, ka EIB, piešķirot finansējumu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš valstīm, kuras atpaliek no citām valstīm infrastruktūras kvalitātes un attīstības ziņā;

44.  mudina EIB, investējot pilsētvides attīstības projektos, pastiprinātu uzmanību veltīt sociālajai ilgtspējai; atzīst uzlabojumus EIB īstenotajā sociālo mājokļu finansēšanā, taču uzsver nepieciešamību turpināt pilnveidot izpēti un darbību sociālās ilgtspējas jomā saistībā ar ilgtspējīgu pilsētvides atjaunošanu;

Pētniecība un inovācijas

45.  atzinīgi vērtē izaugsmes finansēšanas iniciatīvas pirmo darbību sākšanu un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu pētniecības un inovācijas projektiem un inovatīviem jaunizveidotiem uzņēmumiem;

Nodarbinātība un sociālās lietas

46.  atzīmē iniciatīvas „Prasmes un darbvietas — investēšana jaunatnei” sākšanu un mudina EIB paātrināt šīs iniciatīvas īstenošanu un apsvērt iespēju to paplašināt;

Pārvaldība, pārredzamība un pārskatatbildība

47.  aicina EIB sadarbībā ar dalībvalstīm ciešāk uzraudzīt projektu īstenošanu, lai nodrošinātu piešķirto līdzekļu lielāku efektivitāti un pienācīgu pārvaldību;

48.  norāda, ka EIB nodrošinātā finansējuma ģeogrāfiskais sadalījums atklāj būtiskas atšķirības aizdevumu piešķiršanā dažādām dalībvalstīm; tādēļ aicina EIB izvērtēt šādu atšķirību iemeslus un nodrošināt, ka finanšu iestādes visās dalībvalstīs pilnībā spēj pārvaldīt un īstenot EIB programmas; turklāt aicina rīkot īpašas informācijas kampaņas visās dalībvalstīs, lai palielinātu izpratni par konkrētajām EIB programmām; prasa arī pastiprināt sadarbību starp EIB un valstu iestādēm, lai novērstu šķēršļus, kas kavē EIB projektu parakstīšanu un īstenošanu;

49.  atgādina, ka Padome un Parlaments ir vienojušies par to, ka ir pienācis laiks izpētīt Eiropas publisko finanšu iestāžu sistēmas racionalizāciju(9);

50.  mudina EIB uzlabot par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja neatkarību un efektivitāti; aicina EIB Vadības komiteju ņemt vērā šī biroja ieteikumus; aicina EIB rīkoties, ņemot vērā Eiropas Ombuda atzinumus, un ciešāk sadarboties, lai nepieļautu tādas situācijas kā izmeklēšana saistībā ar sūdzību Nr. 178/2014/AN par Eiropas Investīciju banku(10);

51.  uzskata, ka joprojām pastāv plašas rīcības iespējas, lai uzlabotu pārredzamību un izvērtētu aizdevumu ekonomisko un sociālo ietekmi un pienācīgas pārbaudes īstenošanas efektivitāti; atkārtoti prasa EIB sniegt detalizētu informāciju par savu pieeju minēto jautājumu risināšanas pasākumu paātrināšanai un prasa arī, lai EIB kopā ar Komisiju izveidotu sarakstu ar stingriem kritērijiem minēto finanšu starpnieku atlasei un darītu to publiski pieejamu;

52.  pauž nožēlu par EIB veiktās pārredzamības politikas pārskatīšanas iznākumu; jaunā pārredzamības politika ir vājāka nekā sākotnējā politika un pilnībā nenovērš EIB līdz šim praktizēto slepenības kultūru; mudina EIB darboties, pamatojoties uz informācijas atklāšanas prezumpciju, nevis uz konfidencialitātes prezumpciju; vērš uzmanību uz to, ka EIB ir prasīts nodrošināt, lai tās pārredzamības politika atbilstu noteikumiem Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar 2013. gada atbalsta pārredzamības indeksu(11) EIB izpildes rezultāti pārredzamības un pārskatatbildības jomā ir vāji;

53.  aicina EIB atturēties no sadarbības ar finanšu starpniekiem, kuriem ir slikta reputācija pārredzamības, nodokļu nemaksāšanas, agresīvas nodokļu plānošanas prakses vai citādas kaitīgas nodokļu prakses, piemēram, iepriekšēju nodokļu nolēmumu un ļaunprātīgas iekšējo cenu noteikšanas, krāpšanas, korupcijas vai ietekmes uz vidi un sociālo jomu ziņā, vai kuriem nav būtiskas līdzatbildības vietējā līmenī, un atjaunināt politiku attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas apkarošanu; uzsver nepieciešamību pēc vispārējo aizdevumu plašākas pārredzamības, lai nodrošinātu šāda veida netiešās aizdošanas ietekmes rūpīgu pārbaudi; mudina EIB gan tiešo, gan netiešo finansēšanu, izmantojot starpniekus, veikt ar nosacījumu, ka saskaņā ar Ceturtās kapitāla prasību direktīvas noteikumiem attiecībā uz kredītiestādēm tiek atklāti ar nodokļiem saistītie dati par katru valsti, kā arī informācija par faktisko labuma guvēju; šajā sakarībā aicina EIB izstrādāt jaunu atbildīgas nodokļu uzlikšanas politiku, sākot ar jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties, piemērojamās politikas pārskatīšanu 2015. gadā;

54.  mudina EIB nesadarboties ar vienībām, kuras darbojas slepenību nodrošinošās jurisdikcijās, „kam raksturīga nodokļu neuzlikšana vai nodokļu uzlikšana tikai nominālās likmes līmenī, kā arī tas, ka nenotiek efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm un nav pārredzamības attiecībā uz tiesību normām, juridiskajiem vai administratīvajiem noteikumiem, vai jurisdikcijas, ko identificējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija vai Finanšu darījumu darba grupa”(12);

55.  mudina EIB uzņemties vadību un rādīt piemēru ar nodokļu sistēmas pārredzamību un atbildību saistīto jautājumu risināšanā; it īpaši aicina EIB vākt precīzus datus par nodokļu maksājumiem, kas izriet no tās investēšanas un aizdošanas operācijām, it īpaši par uzņēmumu peļņas aplikšanu ar nodokli un it īpaši jaunattīstības valstīs, un reizi gadā šos datus analizēt un publicēt;

56.  atzinīgi vērtē publiska dokumentu reģistra izveidi 2014. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006;

57.  pauž nožēlu, ka saistībā ar neseno Mopani/Glencore lietu EIB atsakās publicēt iekšējās izmeklēšanas secinājumus; vērš īpašu uzmanību uz Eiropas Ombuda ieteikumiem — kas sagatavoti saistībā ar sūdzību 349/2014/OV(13) — EIB pārdomāt savu atteikumu piešķirt piekļuvi ziņojumam par izmeklēšanu attiecībā uz Glencore iespējamu nodokļu nemaksāšanu saistībā ar Mopani vara raktuvju finansēšanu Zambijā; prasa EIB ņemt vērā Eiropas Ombuda ieteikumus;

58.  pauž nožēlu par dažādības trūkumu EIB Vadības komitejā, Valdē un Direktoru padomē, it īpaši attiecībā uz dzimumu pārstāvību; aicina EIB ievērot Kapitāla prasību direktīvas 88. panta 2. punktu, kas paredz, ka bankas „lemj arī par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi. Šo mērķi, politiku un tās īstenošanu publisko [..]”;

59.  atgādina, ka tika panākta vienošanās par to, ka ERAB pilnvarnieks, kas pārstāv Savienību, reizi gadā Parlamentam ziņo par kapitāla izmantošanu, pasākumiem pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz to, kā ERAB ir veicinājusi Savienības mērķu sasniegšanu, par riska uzņemšanos un par EIB un ERAB sadarbību ārpus Savienības; pauž nožēlu, ka minētais pilnvarnieks un Komisija nav aktīvi rīkojušies, lai īstenotu minēto tiesību normu(14);

60.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir parakstījusi Starptautisko palīdzības pārredzamības iniciatīvu (IATI) un saskaņā ar šo satvaru ir sākusi atklāt informāciju par tās aizdošanas operācijām ārpus Eiropas Savienības;

Ārpolitika

61.  atgādina, ka EIB ārpolitikai un it īpaši reģionālajām tehniskajām darbības pamatnostādnēm ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā noteiktajiem ES ārējās darbības mērķiem; prasa pilnībā ievērot līdzekļu saņēmēju valstu tiesību aktus;

62.  atzinīgi vērtē rezultātu mērīšanas sistēmas ieviešanu attiecībā uz darbībām ārpus ES un ziņojumus par tās īstenošanu;

63.  aicina EIB apsvērt iespēju tās pašreizējā pilnvarojuma ietvaros palielināt ārējo finansējumu, kas paredzēts ES Vidusjūras austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm;

64.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā ārējās aizdošanas pilnvarojumā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam EIB tiek prasīts publicēt projektu pabeigšanas ziņojumus; sagaida, ka EIB šo prasību pildīs jau 2015. gadā;

65.  atkārtoti prasa, lai Eiropas Revīzijas palāta pirms EIB ārējā pilnvarojuma starpposma pārskatīšanas sagatavotu īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdošanas operāciju rezultātiem un šo operāciju atbilstību ES politikai, kā arī salīdzināt to pievienoto vērtību attiecībā uz EIB izmantotajiem pašu resursiem; turklāt prasa Revīzijas palātai savā analīzē nošķirt no ES budžeta finansētās garantijas, ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem garantēto investēšanas mehānismu, dažādos finansējuma kombinēšanas veidus, kurus izmanto ES un Āfrikas infrastruktūras trasta fondā, Karību jūras reģiona valstu investīciju fondu, Klusā okeāna valstīm paredzēto investīciju mehānismu un šīm investīcijām paredzēto atmaksājumu izmantošanu; prasa arī Eiropas Revīzijas palātai iekļaut savā analīzē EIB veikto no ES budžeta iegūto līdzekļu pārvaldību saistībā ar investēšanas mehānismu, izmantojot EAF un dažādos finansējuma kombinēšanas veidus, izmantojot ES finansējuma kombinēšanas mehānismus, un minēto investīciju atmaksājumu izmantošanu;

Turpmākie ieteikumi

66.  aicina EIB un Eiropas Parlamentu izveidot platformu dialogam starp EIB un attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām; šajā saistībā aicina EIB reizi ceturksnī sniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu un apspriest EIB gūtos panākumus un īstenotās darbības; lai nodrošinātu EIB darbību pastiprinātu parlamentāro pārraudzību un atvieglotu abu iestāžu sadarbību un koordināciju, ierosina izveidot regulāru strukturētu dialogu starp EIB priekšsēdētāju un Parlamentu — līdzīgu reizi ceturksnī rīkotajam monetārajam dialogam starp ECB un Parlamentu;

67.  atzīmē, ka joprojām turpina ienākt sūdzības, it īpaši no mazajiem uzņēmumiem, par to, ka nav pieejams finansējums no EIB ārējās aizdošanas mehānisma un EIF atbalstītais finansējums; tādēļ pieprasa ikgadēju apsekojumu par to, cik daudzi MVU un it īpaši mikrouzņēmumi ir saņēmuši finansējumu no minētajiem mehānismiem un kādus pasākumus EIB ir veikusi attiecībā uz tās izmantoto starpnieku politiku, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU;

68.  prasa rūpīgi izvērtēt riskus un kontroles sistēmas, kas saistītas ar jaukto finansējumu, kurā piedalās Eiropas Komisija, un ziņot par tiem, ņemot vērā darbību kombinēšanas ietekmi ne tikai uzraudzības, bet arī pārvaldības izvēles iespēju ziņā;

69.  atzinīgi vērtē EIB aktīvu augsto kvalitāti, samazinātas vērtības aizdevumu īpatsvaram kopējā aizdevumu portfelī esot tuvu nullei (0,2 %); uzskata par svarīgu nodrošināt to, ka EIB saglabā AAA kredītreitingu, lai tai arī turpmāk starptautiskie kapitāla tirgi būtu pieejami ar vislabākajiem finansēšanas nosacījumiem, līdz ar to labvēlīgi ietekmējot projektu īstenošanu, iesaistītās personas un EIB uzņēmējdarbības modeli;

70.  atzīmē, ka 2015. gadā ir paredzēts atjaunot LESD 287. panta 3. punktā minēto trīspusējo nolīgumu, kas reglamentē EIB, Komisijas un Revīzijas palātas sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kuru palīdzību Revīzijas palāta kontrolē EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldīšanas jomā; šajā sakarībā aicina EIB atjaunināt Eiropas Revīzijas palātas pilnvaras, iekļaujot visus jaunos EIB mehānismus, kas paredz ES vai EAF publisko līdzekļu izmantošanu;

71.  atzinīgi vērtē to, ka EIB Padome 2013. gadā pieņēma atjauninātu krāpšanas novēršanas politiku, tādējādi apstiprinot EIB nulles tolerances pieeju;

72.  prasa uzlabot EIB līdzekļu piešķiršanas efektivitāti, mazināt ar to saistīto regulatīvo slogu un palielināt elastīgumu;

73.  aicina EIB iesaistīties strukturētā komunikācijas procesā, kurā piedalītos parlamenti, valdības un sociālie partneri un kurā regulāri izraudzītos tās darbvietu radīšanas iniciatīvas, kas veicinātu Eiropas konkurētspējas ilgtspējīgu palielināšanos;

74.  atzinīgi vērtē atbalstu, kas MVU sniegts jomās, kurās jauniešu bezdarbs pārsniedz 25 % līmeni;

75.  atzinīgi vērtē uzmanības koncentrēšanu uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (kuros ir no 250 līdz 3000 darbinieku), izmantojot iniciatīvu attiecībā uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un izaugsmes finansēšanas iniciatīvu, kas abas stimulē aizdevumu piešķiršanu, it īpaši inovatīviem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

76.  atzinīgi vērtē EIB jauno iniciatīvu „Prasmes un darbvietas — investēšana jaunatnei”, kurā galvenā uzmanība veltīta arodizglītības un studentu/mācekļu mobilitātes finansēšanas instrumentiem, lai jauniešiem nodrošinātu ilgstošas nodarbinātības iespējas, un prasa nākamajos gados šajā aizdevumu piešķiršanas programmā vēl lielāku uzmanību veltīt arodizglītībai un investīciju palielināšanai; tomēr uzskata, ka šai programmai nevajadzētu novirzīt finansējumu no pašreizējās dotāciju sistēmas, it īpaši attiecībā uz Erasmus+ programmu; uzsver, ka mobilitāte ir jāuztver kā iespēja un tai ir jāpaliek brīvprātīgai, nevis jākļūst par instrumentu, kas veicina depopulāciju un marginalizāciju bezdarba skartajos apgabalos; prasa pievērst uzmanību tiem projektiem, kuru īstenošana ļaus radīt kvalitatīvas darbvietas, īpašu uzmanību veltot projektiem, kas saistīti ar darbvietu radīšanu jauniešiem, sieviešu īpatsvara palielināšanu darba tirgū, ilgstošā bezdarba samazināšanu un mazaizsargātu iedzīvotāju grupu darbvietas saglabāšanas drošības uzlabošanu;

77.  atzinīgi vērtē EIB plašo pieredzi izglītības un apmācības finansēšanā, Eiropā veicot aizdošanu studentiem, it īpaši ņemot vērā to, ka EIB grupa 2015. gadā sāka īstenot mehānismu Erasmus Master Mobile Student Loan Guarantee, kura mērķis ir palielināt finansējuma pieejamību maģistrantūras studentiem, kas vēlas studēt citā Erasmus+ programmas valstī; uzsver — lai studentiem aizdevumi būtu pilnībā pieejami neatkarīgi no viņu ekonomiskās situācijas, ir būtiski paredzēt izdevīgus atmaksāšanas noteikumus;

78.  aicina EIB projektu atlasē saskaņā ar trīspīlāru izvērtēšanas metodi īpašu uzmanību pievērst pirmā pīlāra kritērijam — izaugsmes un nodarbinātības, it īpaši jauniešu nodarbinātības, veicināšanas kritērijam; uzsver, ka jauniešu nodarbinātība, apmācība un māceklība ir svarīga, lai panāktu ilgtspējīgu darbvietu radīšanas modeli;

79.  atgādina Komisijas priekšsēdētāja vietnieka J. Katainen apņemšanos palielināt EIB potenciālu ne tikai saistībā ar infrastruktūru, bet arī ar jauniešu nodarbinātību un izglītību, un aicina EIB nākamajā gada pārskatā ziņot par šajā jomā panākto progresu; uzskata, ka jau sāktie jauniešu nodarbinātības pasākumi būtu jāīsteno straujāk un pakāpeniski jāpaplašina;

80.  uzskata, ka papildus pasākumiem, kas tiek īstenoti jau sāktās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ietvaros, EIB būtu ievērojami jāinvestē pasākumos, ar kuru palīdzību rada ilgtspējīgas darbvietas jaunajām paaudzēm;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EIB un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 72 E, 11.3.2014., 51. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0057.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0201.
(4) OV C 349 E, 29.11.2013., 27. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0161.
(6) OV L 177, 7.7.2012., 1. lpp.
(7) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
(8) Skat.: Observatori de l’Ebre (CSIC, URLL). Evaluación de Impacto Ambiental (SGEA/SHG; Ref.: GAD/13/05) – "Almacenamiento subterráneo de gas natural Amposta (Permiso Castor) Ttarragona); IAM 2109-07 – Estudio elaborado por la Dirección General de Política Ambiental y Sostenibilidad del Departamento de Medio Ambienta y Vivienda de la Generalitat de Catalunya sobre el estudio de impacto ambiental del Proyecto de almacén subterráneo de gas natural Castor"; un Simone Cesca, Francesco Grigoli, Sebastian Heimann, Álvaro González, Elisa Buforn, Samira Maghsoudi, Estefania Blanch y Torsten Dahm (2014): "The 2013 September–October seismic sequence offshore Spain: a case of seismicity triggered by gas injection?", Geophysical Journal International, 198, 941–953
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Lēmuma Nr. 1219/2011/ES par Eiropas Savienības parakstīšanos uz Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) papildu kapitāla daļām sakarā ar lēmumu par kapitāla palielināšanu 8. apsvērums (OV L 313, 26.11.2011., 1. lpp.).
(10) Eiropas Ombuda lēmums izbeigt izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 178/2014/AN par Eiropas Investīciju banku. http://www.ombudsman.europa.eu/lv/cases/decision.faces;jsessionid=E8AB8E8EBC3AA1A 9166D9DFCF51196BB.
(11) http://newati.publishwhatyoufund.org/2013/index-2013/results/
(12) Lēmuma Nr. 1219/2011/ES 13. apsvērums.
(13) http://www.ombudsman.europa.eu/lv/cases/draftrecommendation.faces.
(14) Lēmuma Nr. 1219/2011/ES 3. pants.


Expo Milano 2015: "Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei"
PDF 358kWORD 112k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par “Expo Milano 2015: Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" (2015/2574(RSP))
P8_TA(2015)0184B8-0360/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautiskā Izstāžu biroja lēmumu organizēt Pasaules izstādi Milānā no 2015. gada 1. maija līdz 30. oktobrim par tēmu "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei",

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 3. maija lēmumu par Komisijas piedalīšanos 2015. gada Pasaules izstādē Milānā (C(2013)2507),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 3. maija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES dalība “World Expo 2015” Milānā “Paēdināt planētu: Enerģija dzīvei” (COM(2013)0255),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta atbalstītās Eiropas Savienības zinātniskās koordinācijas komitejas darbu, kas tika sākts 2014. gada 21. martā, lai sniegtu ekspertu konsultācijas par problēmām pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā, kā arī lai sniegtu padomus saistībā ar Expo 2015 pasākumu programmu,

–  ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), kurus ANO pieņēma 2000. gada septembrī, un Ilgtspējīgas attīstības mērķu projektu, kuru 2015. gada septembrī pieņems nākamā ANO Ģenerālā asambleja,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) publikāciju "Pasaules lauksaimniecība ceļā uz 2030/2050 — 2012. gada pārskats",

–  ņemot vērā, ka 2014. gadu FAO bija noteikusi par Starptautisko ģimenes lauksaimniecības gadu,

–  ņemot vērā, ka 2015. gadu FAO bija noteikusi par Starptautisko augsnes gadu,

–  ņemot vērā 2011. gada 18. janvāra rezolūciju par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par to, kā novērst pārtikas izšķērdēšanu — stratēģijas efektīvākas pārtikas ķēdes nodrošināšanai ES(2),

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 25. pantu, kurā tiesības uz pārtiku atzītas par vienām no tiesībām pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanai,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par “Expo Milano 2015”: "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" (O-000016/2015 – B8-0109/2015),

–  ņemot vēra Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Expo 2015 Milānā tēma ir "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" un šis pasākums var būtiski aktivizēt debates par to, kā uzlabot pārtikas ražošanu un izplatīšanu, kā novērst tās izšķērdēšanu un veicināt, un attīstīt jau esošās atzinīgi vērtējamās pieejas pārtikas nodrošinājuma trūkuma, uztura nepietiekamības, nepilnvērtīga uztura problēmas risinājumam, un kā panākt līdzsvaru starp piedāvājumu un patēriņu;

B.  tā kā Expo 2015 Milānā tēma nodrošina iespēju apsvērt un apspriest dažādas pieejas globalizētās pasaules paradoksu risināšanai, kurā saskaņā ar FAO datiem, no vienas puses, apmēram 898 miljoniem cilvēku ir nepietiekams uzturs un viņi cieš badu, bet, no otras puses, 1,4 miljardiem ir liekais svars, tostarp 500 miljoni ir aptaukojušies — tā ir situācija, kas nodara sociālu un ekonomisku kaitējumu un dažos gadījumos dramatiski ietekmē cilvēku veselību;

C.  tā kā Expo 2015 Milānā sakrīt gan ar TAM mērķgadu, gan ANO Starptautisko augsnes gadu, un tai jāiedvesmo debates par jaunajiem Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kuru galīgais projekts šobrīd tiek apspriests sarunās, un tā kā lauksaimniecība, pārtikas un uztura nodrošinājums ir šā pasākuma centrālā tēma;

D.  tā kā Expo 2015 Milānā tematika, kas principā attiecas uz pārtiku, ietver arī zivsaimniecību, kura, tāpat kā lauksaimniecība, ir saistīta ar pārtikas, neatkarības pārtikas apgādes jomā un ilgtspējības jautājumiem;

E.  tā kā Expo 2015 gatavo „Milānas hartu”, dokumentu, kas jāiesniedz ANO ģenerālsekretāram kā Expo 2015 mantojums, un devumu starptautiskajās debatēs par Tūkstošgades attīstības mērķiem;

F.  tā kā Expo 2015 tematika galvenokārt ir saistīta ar lauksaimniecības nozari, kas joprojām ir Savienības ekonomikas stūrakmens, ņemot vērā, ka lauksaimniecības eksports ir divas trešdaļas no tās kopējā ārējās tirdzniecības apjoma, ka Savienība joprojām ir lielākā lauksaimniecības preču eksportētāja pasaulē un ka ES pārtikas ražošanas nozares gada apgrozījums ir gandrīz 1 triljons euro, un tajā nodarbināti vairāk nekā 4 miljoni cilvēku;

G.  tā kā zvejniecība, tāpat kā lauksaimniecība, ir izšķiroši svarīga ekonomikas daļa, pirmkārt — importa jomā, jo ES ir pasaules vadošā zivsaimniecības un akvakultūras produktu importētāja, un eksporta vērtība ir EUR 4,1 miljards gadā, un otrkārt —tāpēc, ka zivsaimniecības nozarē ir nodarbināti 116 094 cilvēki, 85 000 akvakultūras nozarē un 115 651 zivju pārstrādes nozarē;

H.  tā kā "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei" ir globāla tēma, kas ietver visas ekonomiskās un produktīvās darbības, kuras palīdz nodrošināt uzturu un ilgtspējību;

I.  tā kā zivsaimniecības nozarei ir jābūt iesaistītai debatēs par to, kā paēdināt planētu, jo tā nodrošina jūras veltes, panākot līdzsvaru starp resursu piegādi un patēriņu;

J.  tā kā ES Expo 2015 Zinātniskā koordinācijas komiteja paredz, ka nepieciešams rast jaunas zināšanas dažās konkrētās nozarēs, un, izmantojot izglītību un saziņu, veicināt sabiedrības labāku izpratni par pārtiku un pārtikas ražošanu lauksaimniecības nozarē, jūras nozaru ekonomikā un zivsaimniecībā, lai cilvēki saprastu to, kāda globāla ietekme ir viņu lēmumiem par pārtikas izvēli

K.  tā kā pilsoniskās sabiedrības pieredze un tās ieguldījums debatēs par Expo 2015 jautājumiem ir izšķiroši svarīgs, un tās pieredzes un kustības ir jāmudina izvērst būtiskas starptautiskas debates un izstrādāt vadlīnijas, lai rastu risinājumus starptautiskajām krīzēm, kas saistītas ar pārtiku un uzturu;

L.  tā kā veselīga augsne ir ne vien pamatprasība, lai varētu ražot pārtiku, degvielu, šķiedras un zāles, bet arī ir būtiski svarīga mūsu ekosistēmām, jo tai ir milzīga nozīme oglekļa ciklā, kā arī ūdens uzkrāšanā un filtrēšanā, un palīdzībā pārvarēt plūdus un sausumu;

M.  tā kā mūsu okeāni, jūras un iekšzemes ūdensceļi ir vērtīgi uztura nodrošinājuma ziņā, un tā kā to aizsardzība ir izšķiroši svarīga mūsu izdzīvošanai; tā kā zivsaimniecība un akvakultūra nodrošina iztiku 10–12 % pasaules iedzīvotāju;

N.  tā kā, lai nodrošinātu pilnīgu „Expo 2015” pārredzamību, „Open EXPO” platforma atklāti publicē visu informāciju attiecībā uz pasākuma pārvaldību, organizēšanu un norisi, tādējādi to var uzskatīt par labu paraugu pārredzamības jomā;

O.  tā kā saskaņā ar FAO aplēsēm, iedzīvotāju skaitam pieaugot no 7 miljardiem līdz 9,1 miljardam, pārtikas piegādes līdz 2050. gadam būs jāpalielina par 70 %, un vienlaikus šīs pašas prognozes rāda, ka ar ražošanas pieaugumu vien nebūtu pietiekami, lai garantētu pārtikas nodrošinātību ikvienam;

P.  tā kā saskaņā ar FAO datiem to cilvēku skaits, kas cieš badu, 2010. gadā sasniedza 925 miljonus; vairāk nekā viena trešdaļa nāves gadījumu bērniem, kuri nav sasnieguši piecu gadu vecumu, ir attiecināma uz uztura nepietiekamību;

Q.  tā kā FAO lēš, ka izmantotās aramzemes apjoms 2050. gadā būs palielinājies tikai par 4,3 %;

R.  tā kā ienākumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju jaunietekmes valstīs izraisa uztura paradumu maiņu — tiek vairāk patērēti produkti ar augstu proteīna, tostarp dzīvnieku izcelsmes proteīna, saturu un apstrādāti produkti, veicinot uztura konverģences procesu visā pasaulē, kā to jau pieredzējušas bagātākās valstis;

S.  tā kā proteīna ražošana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem pārtikas nodrošinājuma jomā, un tā kā zvejniecība šajā jautājumā ir ļoti nozīmīga, kā arī visa jūras nozaru ekonomika, jo īpaši attiecībā uz pētniecību, kas saistīta ar aļģēm;

T.  tā kā zivis ir izšķiroši svarīgs uztura proteīnu un mikroelementu avots nabadzīgākajām kopienām, kurām citi uztura avoti varētu nebūt viegli pieejami; tā kā daudzās pasaules daļās iztika un uzturs no jūras resursiem tiek iegūts vietēji — to dara kopienas, kas zvejo piekrastes vai iekšzemes ūdeņos savu mājvietu tuvumā;

U.  tā kā uzturs, kura saturā lielu daļu aizņem dzīvnieku izcelsmes produkti, prasa patērēt ievērojami vairāk resursu nekā tāds uzturs, kurā proporcionāli lielu daļu ieņem augu izcelsmes produkti;

V.  tā kā lauksaimniecība nodrošina darbu un iztiku vairāk nekā 70 % darbaspēka jaunattīstības valstīs, galvenokārt sievietēm; tā kā Pasaules Banka lēš, ka izaugsme lauksaimniecības nozarē divas reizes efektīvāk samazina nabadzību nekā izaugsme citās nozarēs;

W.  tā kā saskaņā ar FAO datiem 2012. gadā aptuveni 58,3 miljoni cilvēku bija iesaistīti zivsaimniecības primārajā nozarē —zvejā un akvakultūrā; tā kā 2012. gadā sieviešu bija vairāk nekā 15 % no visiem tieši iesaistītajiem zivsaimniecības primārajā nozarē; tā kā kopumā zivsaimniecība un akvakultūra nodrošina iztiku 10–12 % pasaules iedzīvotāju;

X.  tā kā Eiropas Savienībā ir sastopams pārtikas nodrošinājuma trūkums, un 79 miljoni ES iedzīvotāju joprojām dzīvo nabadzībā, savukārt 124,2 miljoni cilvēku jeb 24,8 % sastopas ar nabadzības vai sociālās atstumtības risku — salīdzinājumā ar 2011. gada datiem: 24,3 %;

Y.  tā kā tikai puse no visām jaunattīstības valstīm (62 no 118) ir ceļā uz TAM sasniegšanu;

Z.  tā kā vispārējas tiesības uz pārtiku un labu uzturu ir izšķiroši svarīgas, lai sasniegtu TAM; tā kā uztura nodrošināšana ir saistīta ar lielāko daļu, ja ne visiem, TAM, kuri arī ir savstarpēji cieši saistīti;

AA.  tā kā dažādos starptautisko tiesību instrumentos tiesības uz pārtiku ir saistītas ar citām cilvēktiesībām, jo īpaši cilvēku tiesībām uz dzīvību, iztikas līdzekļiem, veselību, īpašumu, izglītību un ūdeni;

AB.  tā kā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) daļa, kas starptautiski paredzēta lauksaimniecībai, pēdējos trīsdesmit gados ir dramatiski samazinājusies;

AC.  tā kā nodrošinātība ar pārtiku un uzturvielām nenozīmē tikai pārtikas piegāžu pieejamību, bet arī tiesības uz pārtiku, uz precīzu informāciju par to, ko mēs ēdam, un ilgtspējīgu veselīga uztura pieejamību visiem, kas ietver arī tādus faktorus, kā sanitārija, higiēna, vakcinācija un attārpošana;

AD.  tā kā bads un nepietiekams uzturs ir galvenie cilvēku nāves cēloņi un lielākie draudi pasaules mieram un drošībai;

AE.  tā kā pārtikas cenu nestabilitāte negatīvi ietekmē pārtikas nodrošinājumu un pārtikas apgādes ķēdi;

AF.  tā kā pasaules ekonomikas krīze un pārtikas un degvielas cenu paaugstināšanās ir pasliktinājusi pārtikas situāciju daudzās jaunattīstības valstīs, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, tādējādi daļēji zaudējot pagājušā desmitgadē nabadzības samazināšanā sasniegto;

AG.  tā kā vāji lauksaimniecības un zivju produktu tirgi jaunattīstības valstīs padara pārtikas apgādi ārkārtīgi neaizsargātu pret dabas katastrofām, konfliktiem un sabiedrības veselības krīzēm;

AH.  tā kā pārtikas sistēma gan saasina klimata pārmaiņas, gan cieš no tām, un to ietekmē samazinās dabas resursu pieejamība un mainās lauksaimniecības, zivsaimniecības un industriālās ražošanas apstākļi;

AI.  tā kā dabas katastrofas, ko izraisa klimata pārmaiņas, spēcīgi ietekmē ES dalībvalstis un aizjūras teritorijas, apdraudot nodrošinājumu ar pārtiku un pārtikas neatkarību jo īpaši situācijās, kuras jau ir neaizsargātas;

AJ.  tā kā Komisija lēš, ka 30 % no pārtikas pasaulē tiek zaudēti vai izšķērdēti un tā kā pārtikas izšķērdēšanas gada rādītāji Eiropas Savienībā — aptuveni 89 miljoni tonnas jeb 179 kg uz vienu iedzīvotāju — ja netiks veiktas preventīvas darbības un pasākumi, līdz 2020. gadam pieaugs līdz 126 miljoniem tonnu, kas nozīmē 40 % palielinājumu;

AK.  tā kā labāka pārtikas nozares pārvaldība nozīmētu efektīvāku zemes izmantošanu, labāku ūdens resursu pārvaldību un pozitīvu ietekmi uz visu lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari pasaulē, kā arī atbalstu cīņā pret nepietiekamu un nepilnvērtīgu uzturu jaunattīstības valstīs;

AL.  tā kā zivju izmetumi ir bezjēdzīga dzīvu resursu izšķērdēšana un tiem ir liela ietekme uz jūras sugu populāciju noplicināšanu; tā kā izmetumiem var būt daudzējāda negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu ekoloģiju, jo tie rada pārmaiņas barības tīklu un dzīvotņu vispārējā struktūrā, kas savukārt var apdraudēt pašreizējo zivsaimniecību ilgtspēju;

AM.  tā kā bads, nepilnvērtīgs uzturs un uztura nepietiekamība pastāv vienlaicīgi ar paradoksāliem aptaukošanās līmeņiem un slimībām, ko izraisa nelīdzsvarots uzturs, kam ir sociālas un ekonomiskas sekas, dažkārt dramatiski ietekmējot cilvēku veselību;

AN.  tā kā ieguldījumu līgumiem var būt nevēlama ietekme uz nodrošinājumu ar pārtiku un pilnvērtīgu uzturu, ja aramzemes līzinga vai pārdošanas dēļ privātam investoram vietējie iedzīvotāji zaudē piekļuvi ražošanas resursiem, kas nepieciešami viņu iztikai, vai arī liela daļa pārtikas tiek eksportēta un pārdota starptautiskajos tirgos, tādējādi uzņemošo valsti padarot vairāk atkarīgu no — un arī vairāk neaizsargātu pret — preču cenu svārstībām starptautiskajos tirgos;

AO.  tā kā badu pasaulē nav iespējams ilgtspējīgi izbeigt, vienkārši piegādājot pietiekamu pārtikas daudzumu ikvienam; tā kā to sasniegt var vienīgi dodot iespēju maza apjoma lauksaimniekiem un zivsaimniecībām paturēt zemi un ūdeņus un tajos strādāt, uzturot godīgas tirdzniecības sistēmas un daloties ar zināšanām, inovācijām un ilgtspējīgu praksi;

AP.  tā kā pienākas atzīt, ka globālajā nodrošinātībā ar pārtiku izšķirošā loma ir lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, un jo īpaši ģimenes lauku un zvejas saimniecībām;

AQ.  tā kā ir īpaši svarīgi atzīt zvejnieku un zivju audzētāju izšķirošo nozīmi Eiropas piekrastes teritorijās un salās;

AR.  tā kā pienākas atzīt daudzveidīgās funkcijas, ko pilda lauksaimniecība, mežkopība un zivsaimniecība, kam līdzās pārtikas ražošanai ir izšķirīga nozīme attiecībā uz sabiedrības labsajūtu tādā aspektā, kā ainavas kvalitāte, sugu daudzveidība, klimata stabilitāte, okeānu labs stāvoklis un dabas katastrofu, piemēram, plūdu, sausuma un ugunsgrēku, samazināšana,

1.  uzsver — lai atrisinātu pārtikas nodrošinājuma problēmu, izšķiroši svarīgi ir šādi aspekti: spēcīga un noturīga lauksaimniecības un zivsaimniecības nozare visā ES, plaukstoša un dažādota lauku ekonomika, tīra vide un ģimenes lauksaimniecība, ko atbalsta spēcīga, godīgāka, starptautiski ilgtspējīga un pienācīgi finansēta kopējā lauksaimniecības politika;

2.  uzsver, ir arī svarīgi īstenot ilgtspējīgu un pienācīgi finansētu KZP, kā arī nodrošināt saskaņotību starp ES tirdzniecības politiku un zivsaimniecības politiku;

3.  uzskata, ka vides ilgtspēja ir iespējama, un centieni pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt būs veiksmīgi, tikai tad, ja saimniecības darbojas ekonomiski ilgtspējīgi un lauksaimniekiem tiek sniegta piekļuve zemei, kredītiem un apmācībai;

4.  mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot Expo 2015 tematiku "Paēdināt planētu: enerģija dzīvei", lai noteiktu saistības nodrošināt tiesību uz pienācīga, veselīga, ilgtspējīga un uz informētu izvēli balstīta pārtikas patēriņa ievērošanu;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Expo 2015 ES paviljonā tiek veicināta izpratne par to, ka nepieciešams risināt neatliekamās problēmas visā pārtikas apgādes ķēdē, tostarp saistībā ar pārtikas ražošanas, izplatīšanas un patēriņa ilgtspējību, ka jānovērš pārtikas izšķērdēšana un jācīnās pret tādām problēmām, kā uztura nepietiekamība, nepilnvērtīgs uzturs un aptaukošanās;

6.  uzsver, ka tiesības uz pārtiku ir cilvēka pamattiesības un ka tās var uzskatīt par ievērotām vienīgi gadījumā, kad visiem cilvēkiem ir iespēja piekļūt pienācīgai, nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai, lai apmierinātu uztura vajadzības aktīvai un veselīgai dzīvei;

7.  uzsver, ka pārtikas pieejamība ir priekšnoteikums nabadzības un nevienlīdzības samazināšanai, kā arī TAM sasniegšanai;

8.  uzsver, ka cīņu pret uztura nepietiekamību un vispārējas pienācīgas un uzturvielām bagātas pārtikas pieejamības nodrošināšanu vajadzētu saglabāt kā vienu no vissvarīgākajiem programmas mērķiem pēc 2015. gada saskaņā ar mērķi pārtraukt badu, īpaši aicinot līdz 2030. gadam pārtraukt visu veidu uztura nepietiekamību;

9.  uzskata, ka pārtikas tirgu aizvien lielākā nestabilitāte rada problēmas ilgtspējībai, tāpēc mums ir jāpastiprina pasākumi pārtikas piegāžu drošības uzlabošanai un pārtikas ražošanas ilgtspējībai vides jomā, risinot dabas resursu trūkuma problēmu un veicinot pētniecību, kā arī inovāciju lauksaimniecībā un zivsaimniecībā;

10.  uzskata, ka atbilstīgas institucionālas, regulatīvas un uzraudzības sistēmas var veicināt tādas vides izveidi, kura ir labvēlīga izturīgām, ilgtspējīgām, godīgām, finansiāli pieejamām un daudzveidīgām lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus sistēmām;

11.  uzstāj, ka Komisijai jānodrošina saskaņotība starp tās tirdzniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu politiskajiem lēmumiem, lai panāktu savstarpību higiēnas un ilgtspējības standartos;

12.  uzskata, ka neliela mēroga, kā arī bioloģiskā lauksaimniecība un lauksaimniecība ar augstu dabas vērtību, kā arī tāda, kurā ražu iegūst no kokiem, būtu jāveicina, kā īpaši efektīvi modeļi, lai nodrošinātu ilgtspējību pārtikas ražošanā pasaulē;

13.  aicina Komisiju veicināt efektīvāku lauksaimniecības praksi, kā, piemēram, agroekoloģisko un diversifikācijas pieeju, kā arī ilgtspējīgās lauksaimniecības resursu pārvaldības pilnveidošanu, lai: samazinātu lauksaimnieciskās ražošanas resursu izmaksas un barības vielu izšķērdēšanu, veicinātu zināšanu un inovācijas tālāknodošanu, veicinātu resursefektivitāti, kā arī palielinātu kultūraugu daudzveidību un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējību;

14.  aicina Komisiju atbalstīt pētniecību piekrastes ūdeņu kvalitātes, zemes pārvaldības un ilgtspējīgas intensifikācijas jomā, veicinot barības vielu, ūdens un enerģijas efektīvāku izmantošanu; lielāku uzmanību veltot ūdens un augsnes resursu saglabāšanai; vairāk pieņemot kaitēkļu kontroles bioloģiskos pasākumus (integrētā augu aizsardzība); un veicinot pētniecību ar mērķi uzlabot ražīgumu, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi;

15.  pauž bažas par zemes sagrābšanu un tās ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs, kā arī uz lauksaimniecības un lauksaimnieku nākotni;

16.  pauž bažas par nelegālās zvejas izplatību visā pasaulē, kam ir ārkārtīgi postoša ietekme uz vidi, bioloģisko daudzveidību un ekonomiku;

17.  aicina Komisiju uzlabot informētību dalībvalstīs un mudināt tās izmantot zemes resursus nolūkā nodrošināt ilgtspēju, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu nodrošinātības ar pārtiku un pareiza uztura mērķus, pielāgotos klimata pārmaiņām un tās mazinātu, un veicinātu ilgtspējīgu attīstību kopumā;

18.  uzsver, ka ir būtiski risināt zemes noplicināšanās problēmu, kas vēl vairāk padziļina nabadzību un pārtikas nepietiekamību;

19.  aicina Komisiju mudināt visā pasaulē īstenot ANO FAO brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par zemes, zvejas vietu un mežu lietošanas atbildīgu pārvaldību gan no investoru, gan saņēmējvalstu puses;

20.  aicina Itālijas valdību ierosināt un izstrādāt projektus Expo 2015 ēku ilgtspējīgai atkārotai izmantošanai;

21.  aicina Komisiju palīdzēt pasaules līmenī sasniegt FAO mērķus, lai atbalstītu lauksaimniecības, vides un sociālās politikas virzienus, kas veicina ilgtspējīgas ģimenes saimniecības;

22.  uzsver, ka pašreizējā nelīdzsvarotība pārtikas apgādes ķēdē apdraud pārtikas ražošanas ilgtspējību, un prasa šajā ķēdē nodrošināt lielāku pārredzamību un taisnīgumu, kā arī izskaust negodīgās tirdzniecības prakses un citus tirgus traucējumus, lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, taisnīgu peļņu un cenu godīgu noteikšanu visā pārtikas apgādes ķēdē, kā arī, lai nodrošinātu lauksaimniecības nozares dzīvotspēju, tādējādi panākot nodrošinātību ar pārtiku; tāpēc aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, cik drīz vien iespējams;

23.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsekmē politikas virzieni, kuru mērķis ir apkarot negodīgu praksi, kuras pastāvēšana ir atzīta Komisijas augsta līmeņa forumā pārtikas apgādes ķēdes darbības uzlabošanai;

24.  uzsver — lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, ir nesaudzīgi jācīnās pret laukaimniecības zemes zaudēšanu un nomaļu lauksaimniecības teritoriju pamešanu;

25.  uzsver — lai panāktu pārtikas nodrošinājumu, ir nesaudzīgi jāapkaro nelegālā zveja;

26.  uzsver, cik izšķiroša nozīme ir lauku attīstībai, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo izaugsmi laukos, un prasa atbalstīt jaunos lauksaimniekus;

27.  aicina Komisiju strādāt pie vērienīga starptautiska nolīguma, kurā būtu paredzēti noteikumi par pārtikas ražošanu saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, ņemot vērā starptautiskās apspriedes Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konferencē Parīzē, 2015. gadā;

28.  aicina Padomi atzīt visas lauksaimniecības nozares nozīmi, gan lai mazinātu klimata pārmaiņas, gan pielāgotos tām;

29.  aicina Komisiju cīnīties pret pārtikas izšķērdēšanu, izstrādājot vērienīgus, precīzus un saistošus mērķus, lai mudinātu dalībvalstis veikt pasākumus cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu visos pārtikas apgādes ķēdes līmeņos — no lauka līdz galdam;

30.  mudina dalībvalstis izglītot iedzīvotājus, veicināt un izplatīt labāko praksi, veikt izpēti un ierosināt sociālās un izglītības kampaņas skolās jautājumos par pārtikas izšķērdēšanu, kā arī par veselīga, līdzsvarota uztura nozīmību, prioritāti piešķirot vietējo saimniecību produkcijai, un nosakot 2016. gadu par Eiropas gadu cīņai pret pārtikas izšķērdēšanu;

31.  uzskata, ka ir svarīgi ierosināt dialogu starp ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu, ka nepārdota un nekaitīga, uzturam piemērota pārtika tiek sistemātiski darīta pieejama labdarības organizācijām;

32.  mudina dalībvalstis un Komisiju aizvien vairāk jau skolās pēc iespējas agrīnākā vecumā popularizēt veselīgu pārtiku, saprātīgu pieeju uztura jautājumiem, kā arī uztura kvalitātes un ilgtspējības standartus, izmantojot pētniecību un izglītību, lai veicinātu atbildīgu un veselīgu dzīvesveidu, pastiprināti izstrādājot politikas virzienus uztura nepietiekamības, nepilnvērtīga uztura un aptaukošanās novēršanai;

33.  uzsver, ka ir būtiski veicināt izglītību par veselību un līdzsvarotu uzturu, tostarp veicinot izpratni par vietējiem produktiem un tradicionālu uzturu, kā arī popularizējot tos;

34.  stingri ierosina, lai visa pārtikas sistēma, kuras sastāvdaļa ir lauksaimniecība, līdz ar tirdzniecības, veselības aizsardzības, izglītības, klimata un enerģētikas politiku darbotos saskaņā ar pieeju, kuras pamatā ir cilvēktiesības un kuras atbalsta priekšgalā vajadzētu būt Savienībai;

35.  tādēļ prasa ietvert dzimumu dimensiju un veicināt sieviešu ietekmes palielināšanu visos politikas virzienos, ar kuriem ir paredzēts cīnīties pret pārtikas nepietiekamību;

36.  atkārto, ka ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecību un zivsaimniecību pasaulē un atbilstošu daļu ES ārvalstīm paredzētās oficiālās attīstības palīdzības piešķirt lauksaimniecības nozarei; pauž nožēlu par lauksaimniecībai piešķirto attīstības palīdzības līdzekļu būtisko samazinājumu kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem un atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība šo tendenci mainīt;

37.  uzskata, ka ir būtiski uzlabot sieviešu apstākļus lauksaimniecībā, jo īpaši Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, jo sieviešu ietekmes palielināšana un ieguldījumi lauku sievietēs ir apliecinājuši ievērojamu ražīguma pieaugumu, kā arī bada un nepietiekamu uztura samazināšanos;

38.  aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt prioritāti sadarbības programmām, kuru pamatā ir mikrokredīti, lai palīdzētu nelielām un vides jomā ilgtspējīgām saimniecībām nodrošināt pārtiku vietējiem iedzīvotājiem;

39.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu, kas piedalās Expo 2015 Milānā, atbildīgajiem komisāriem.

(1) OV C 136 E, 11.5.2012., 8. lpp.
(2) OV C 227 E, 6.8.2013., 25. lpp.


Stāvoklis Nigērijā
PDF 345kWORD 99k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par stāvokli Nigērijā (2015/2520(RSP))
P8_TA(2015)0185RC-B8-0370/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Nigēriju un jo īpaši tā visnesenākās plenārsēdes debates par šo jautājumu trešdien, 2015. gada 14. janvārī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni paziņojumus, tostarp 2015. gada 8. un 19. janvāra, 31. marta un 14. un 15. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 9. februāra secinājumus,

–  ņemot vērā 2014.gada 28. maija Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 583/2014(1), kurā Boko Haram tika iekļauta to personu, grupu un veidojumu sarakstā, uz kuriem attiecas līdzekļu un ekonomisko resursu iesaldēšana,

–  ņemot vērā Nigērijas un ES ministru piekto dialogu, kas 2014. gada 27. novembrī notika Abudžā,

–  ņemot vērā ES un Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misiju provizoriskos secinājumus,

–  ņemot vērā reģionālo konferenci par drošību, kas 2015. gada 20. janvārī notika Niamejā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna paziņojumus par vardarbības turpināšanos un drošības pasliktināšanos Nigērijas ziemeļaustrumos,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra paziņojumus par iespēju Boko Haram locekļus apsūdzēt kara noziegumos,

–  ņemot vērā 1981. gada ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, ko Nigērija ratificēja 1983. gada 22. jūnijā,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Nigērija ratificēja 1993. gada 29. oktobrī,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1999. gada 29. maija pieņemto Nigērijas Federālās Republikas konstitūciju un jo īpaši IV nodaļas noteikumus,

–  ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās fakultatīvo protokolu,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, kas paredz visās ES ārpolitikas nostādnēs ņemt vērā principu par politikas saskaņotību attīstībai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Nigērija ir visapdzīvotākā un etniski daudzveidīgākā Āfrikas valsts, ko raksturo reģionālas un reliģiskas šķelšanās un ziemeļu–dienvidu antagonisms, kā arī nopietnas ekonomiskās un sociālās atšķirības;

B.  tā kā Nigērija ir lielākā Āfrikas kontinenta ekonomika un nozīmīga ES tirdzniecības partnere, bet tā kā, neraugoties uz lielajiem resursiem, Nigērija pasaulē ierindojas starp tām valstīm, kurās ir vislielākā nevienlīdzība, un vairāk nekā 70 % iedzīvotāju dzīvo ar mazāk nekā USD 1,25 dienā un 10 % valsts iedzīvotāju kontrolē vairāk nekā 90 % no valsts bagātībām un resursiem;

C.  tā kā Boko Haram 2015. gada 3. līdz 8. janvāra uzbrukumu mērķis bija Baga un 16 apkārtējās pilsētas un ciemati un tajos saskaņā ar satelītattēliem tika iznīcinātas gandrīz 3700 būves un nogalināti tūkstošiem cilvēku;

D.  tā kā grupējums Boko Haram ir ieņēmis un kontrolē vairākas pilsētas Nigērijas ziemeļaustrumos un turpina savās kaujinieku rindās piespiedu kārtā rekrutēt civiliedzīvotājus, tostarp daudzus bērnus; tā kā Boko Haram izraisītās vardarbības dēļ ir gājuši bojā vairāk nekā 22 000 cilvēku un par mērķiem bez izšķirības tiek izvēlēti kristieši, musulmaņi un ikviens, kurš nepieturas pie viņu dogmatiskās un ekstrēmās pārliecības; tā kā 2015. gada martā Boko Haram paziņoja par piesliešanos Islāma valsts grupējumam; tā kā 2015. gada 27. martā Damasākas pilsētā valsts ziemeļaustrumos tika atrastiem simtiem mirušu cilvēku, kuri acīmredzot ir kļuvuši par Boko Haram nemieru upuriem;

E.  tā kā 2014. gada aprīlī no valsts skolas Čibokā (Borno štatā) tika nolaupītas vairāk nekā 270 meitenes; tā kā lielākā daļa meiteņu joprojām nav atrastas un ir liela iespēja, ka viņas tiks pakļautas seksuālai vardarbībai, verdzībai un piespiedu laulībām; tā kā kopš tā laika Boko Haram ir nolaupījis vēl simtiem cilvēku; tā kā 2015. gada 28. aprīlī Sambisas mežā tika izglābtas gandrīz 300 meitenes un sievietes;

F.  tā kā ANO lēš, ka vardarbības dēļ Adamavas, Borno un Jobes štatā ir pārvietoti 1,5 miljoni cilvēku, tostarp 800 000 bērnu, savukārt nemieros ir cietuši vairāk nekā 3 miljoni cilvēku;

G.  tā kā vairāk nekā 300 000 Nigērijas iedzīvotāju ir devušies uz Kamerūnas ziemeļrietumiem un Nigēras dienvidrietumiem, lai izbēgtu no vardarbības, un tā kā simtiem nigēriešu riskē ar dzīvību, mēģinot migrēt uz ES cerībā uz labākiem dzīves apstākļiem ekonomiskajā, sociālajā un drošības ziņā;

H.  tā kā Boko Haram vēlas Nigērijas ziemeļos izveidot absolūtu islāma valsti, tostarp ieviest šariāta tiesas, un aizliegt rietumu izglītību;

I.  tā kā pieaugošās nedrošības dēļ lauksaimnieki vairs nespēj kopt savu zemi vai novākt ražu, jo baidās no Boko Haram uzbrukumiem, tādējādi situācija vēl vairāk pasliktina pārtikas nepietiekamību;

J.  tā kā pieaug uzbrukumu skaits, tostarp bērnu izmantošana par pašnāvniekiem spridzinātājiem, un tā kā uzbrukumi pārņem lielas teritorijas, kā arī kaimiņvalstis — Čadu un Kamerūnu;

K.  tā kā Nigērijas varas iestāžu sākotnējā reakcija bija lielā mērā nepietiekama un tas radīja iedzīvotāju neuzticību valsts iestādēm; tā kā iepriekšējās valdības laikā Nigērijas varas iestādes veica masveida ieslodzīšanu un aizturēšanu, kā arī nogalināšanu bez tiesas sprieduma un daudzus citus starptautisko tiesību pārkāpumus;

L.  tā kā Boko Haram izraisītie nemieri ir izplatījušies arī kaimiņvalstīs un tas liecina, ka ir svarīgi nodrošināt labāku reģionālo sadarbību un rīcību;

M.  tā kā Nigērijai ir svarīga loma reģiona un Āfrikas politikā un tā ir reģionālās integrācijas virzītājspēks, izmantojot Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS);

N.  tā kā ienākumi no naftas pakāpeniski samazinās un ir sagaidāma ekonomikas krīze un tā kā saskaņā ar dažām aplēsēm katru gadu tiek nozagti USD 3 līdz 8 miljardi, kas ir gūti no Nigērijas naftas; tā kā desmitiem gadu ekonomika ir pārvaldīti slikti, ir valdījusi nestabilitāte un korupcija, kas ir traucējis veikt ieguldījumus Nigērijas izglītības un sociālo pakalpojumus sistēmās;

O.  tā kā izglītība, rakstpratība, sieviešu tiesības, sociālais taisnīgums un valsts ieņēmumu taisnīgs sadalījums sabiedrībā ar nodokļu sistēmu, nevienlīdzības novēršana, vēršanās pret korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir galvenie faktori cīņā pret fundamentālismu, vardarbību un neiecietību;

P.  tā kā terorisms ir globāls drauds, bet pasaules kopienas centieni plašāk vērsties pret Boko Haram Nigērijā bija zināmā mērā atkarīgi no vēlēšanu pilnīgas ticamības, pārskatatbildības un pārredzamības;

Q.  tā kā Nigērijā vēl ir jauna un trausla demokrātija, kas pēc 2011. gada vēlēšanām un apsūdzībām par manipulēšanu ar vēlēšanu rezultātiem saskārās ar ārkārtēju vardarbību;

R.  tā kā Neatkarīgā valsts vēlēšanu komisija (INEC) drošības apsvērumu dēļ vēlēšanas atlika no 2015. gada 14. un 28. februāra uz 2015. gada 28. martu un 11. aprīli, lai valdībai dotu iespēju sākt militāras darbības pret Boko Haram, un tā kā reaģēšana reģionālā līmenī sākās 2015. gada martā;

S.  tā kā Čadas armija kopā ar Nigēru un Kamerūnu ir galvenais spēks, kas cīnās pret Boko Haram, un tā kā ir atzīta tās pilnīga iesaistīšanās cīņā pret Boko Haram teroristiem Gamboru Ngalā, Malam Fatori un Kangalamā Nigērijā; tā kā ir atzīts, ka šī armija karā pret terorismu maksā augstu cenu; tā kā Eiropas Parlaments pauž pilnīgu solidaritāti ar ievainotajiem un nogalināto ģimenēm;

T.  tā kā vēlēšanu kampaņa notika saspringtā gaisotnē — tika saņemti ziņojumi par vardarbību, kas visās valsts daļās ir īstenota vēlēšanu sakarībā, jo īpaši dienvidos un dienvidrietumos, Boko Haram uzbrukumiem, kas izdarīti, lai atturētu vēlētājus, noteikumu pārkāpumiem un vēlētāju uzpirkšanu;

U.  tā kā vietējie un starptautiskie novērotāji, tostarp ES novērotāji, norādīja uz sistēmiskiem trūkumiem, jo īpaši datu apkopošanā, kā arī vēlētāju maldināšanu un vardarbību; tā kā tomēr nav konstatētas sistemātiskas manipulācijas;

V.  tā kā ES pēc valdības uzaicinājuma nosūtīja ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misiju, kurā tika iekļauta Eiropas Parlamenta delegācija; tā kā šādas misijas ir nosūtījusi arī Āfrikas Savienība, Nāciju sadraudzība un ECOWAS;

W.  tā kā 2015. gada 31. martā opozīcijas Visu progresīvo kongresa (APC) izvirzītais prezidenta amata kandidāts ģenerālis Muhammadu Buhari tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju un amatā esošais prezidents miermīlīgi atzina savu sakāvi; tā kā opozīcijas APC ieguva vairākumu prezidenta, Senāta un Pārstāvju palātas balsojumos četrās no sešām ģeopolitiskajām zonām;

X.  tā kā tika ievēlēts mazāk sieviešu nekā 2011. gadā, kad jau iezīmējās negatīva tendence;

Y.  tā kā 17 % meiteņu apprecas, pirms viņas ir sasniegušas 15 gadu vecumu, un bērnu laulību rādītājs ziemeļrietumu reģionā sasniedz pat 76 %; tā kā Nigērijā ir pasaulē absolūti vislielākais skaits sieviešu, kas ir tikušas pakļautas dzimumorgānu kropļošanai, un viņas ir viena ceturtā daļā no visiem 115–130 miljoniem cietušajiem pasaulē,

1.  pauž stingru nosodījumu par notiekošo un aizvien vairāk satraucošo vardarbību, tostarp nepārtraukti bruņoti uzbrukumi, spridzināšanas, pašnāvnieku spridzināšanas, seksuāla paverdzināšanu un cita veida seksuāla vardarbība, nolaupīšanas un citi vardarbības akti, ko teroristu sekta Boko Haram veic pret civiliem, valdības un militāriem objektiem Nigērijā, kas novedis pie tā, ka daudzi tūkstoši ir gājuši bojā vai ievainoti un simtiem tūkstošu cilvēku ir pārvietoti un kas ir noziegumi pret cilvēci;

2.  nosoda nevainīgu cilvēku, sieviešu un bērnu nonāvēšanu un cieši atbalsta Nigērijas tautu tās centienos apkarot visu veidu terorismu savā valstī; pauž atzinību par visu žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju darbu, cenšoties pievērst pasaules uzmanību Boko Haram ekstrēmismam un viņu izraisītās vardarbības nevainīgajiem upuriem;

3.  atgādina, ka ir pagājis viens gads kopš 276 meiteņu nolaupīšanas no skolas netālu no Čibokas un ka saskaņā ar cilvēktiesību grupu rīcībā esošo informāciju ir nolaupītas vēl vismaz 2000 meitenes un sievietes; prasa valdību un starptautisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai nolaupītos atrastu un atbrīvotu;

4.  aicina jaunievēlēto prezidentu pildīt savas kampaņas solījumus un iesaistīt visus resursus, lai izbeigtu Boko Haram izraisīto vardarbību, atjaunojot stabilitāti un drošību visā valstī un pievēršoties galvenajiem terorisma cēloņiem, un jo īpaši veikt stingrākus pasākumus cīņā pret korupciju valstī, sliktu pārvaldību un valsts iestāžu un armijas neefektivitāti, jo šīs problēmas neļauj novērst Boko Haram radīto postu valsts ziemeļu daļā, pieņemt pasākumus, kas atņemtu Boko Haram nelegālo ienākumu avotus, izmantojot sadarbību ar kaimiņvalstīm, jo īpaši attiecībā uz kontrabandu un nelegālu tirdzniecību;

5.  prasa Nigērijas reliģiskās organizācijas un reliģiskos līderus aktīvi sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un valsts iestādēm, lai apkarotu ekstrēmismu un radikālismu;

6.  aicina Nigērijas jaunās varas iestādes pieņemt ceļvedi par sociālo un ekonomisko attīstību ziemeļu un dienvidu štatos, lai risinātu jautājumus par nabadzību, nevienlīdzību, izglītības iespējām un piekļuvi veselības aprūpei, veicinot godīgu ienākumu no naftas sadali sakarā ar decentralizāciju, kas izraisa strauji pieaugošo vardarbību; aicina Nigērijas varas iestādes arī veikt nopietnus pasākumus, lai izbeigtu sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, bērnu laulības un bērnu darbu; prasa ES izmantot visus līdzekļus, lai šos pasākumus sekmētu, un efektīvi apkarot nelegālas finanšu plūsmas, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī sekmētu starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos;

7.  atzinīgi vērtē apņēmību, ko Niamejas reģionālajā augstākā līmeņa sanāksmē 2015. gada 20. un 21. janvārī pauda 13 dalībvalstis, jo īpaši Čadas, Kamerūnas, Nigēras un Nigērijas militāro apņemšanos cīnīties pret Boko Haram terorisma draudiem; mudina stiprināt šo reģionālā mēroga reakciju, izmantojot visus pieejamos līdzekļus un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības; īpaši aicina ECOWAS arī turpmāk piemērot tās jauno terorisma apkarošanas stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot ieroču, bruņojuma, kaujinieku un kontrabandas pārrobežu nelikumīgas plūsmas ierobežošanai; turklāt uzstāj, ka bez šādas sadarbības vardarbība, visticamāk, turpināsies, apdraudot mieru un stabilitāti visā reģionā; šajā sakarībā norāda uz Boko Haram pausto uzticību Islāma valstij un nepieciešamību kavēt jebkādu turpmāku koordināciju vai sadarbību starp abām teroristu organizācijām un apdraudējuma palielināšanos;

8.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes iniciatīvas un aicina Āfrikas Savienību nekavējoši iesaistīties praktiskā darbībā kopā ar visām iesaistītajām valstīm, lai koordinētu cīņu pret teroristu grupām Sāhelas reģionā; mudina Eiropas Savienību atbalstīt tādu reģionālu konflikta pārvarēšanas mehānismu izstrādi kā Āfrikas rezerves spēki (ASF), kā arī iespēju izmantot Āfrikas Miera nodrošināšanas instrumentu un ES krīžu pārvaldības instrumentus;

9.  mudina starptautisko sabiedrību darīt vairāk, lai palīdzētu Nigērijas valdībai apkarot Boko Haram, un risināt jautājumus par terorisma galvenajiem cēloņiem, jo tikai visaptverošs risinājums var nodrošināt pilnīgu vardarbības un fundamentālisma izbeigšanu;

10.  aicina ES un tās dalībvalstis pildīt savus solījumus, sniedzot visaptverošu politisko, attīstības un humāno palīdzību Nigērijai un tās tautai, novēršot Boko Haram radīto apdraudējumu un nodrošinot valsts attīstību; mudina ES saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma 8. pantu turpināt politisko dialogu ar Nigēriju un šajā sakarībā risināt jautājumus, kas saistīti ar vispārējām cilvēktiesībām, tostarp domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību, un jebkāda veida nediskriminēšanu, kā noteikts vispārējos, reģionālos un valsts cilvēktiesību instrumentos;

11.  aicina starptautisko sabiedrību arī palīdzēt kaimiņvalstīs esošajiem Nigērijas bēgļiem; mudina ES dalībvalstis nekavējoties izveidot ticamu un vienotu Eiropas sistēmu, lai pārvaldītu migrācijas maršrutus no Subsahāras Āfrikas uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku, piedāvātu ilgtspējīgas attīstības risinājumus tādām izcelsmes valstīm kā Nigērija un izbeigtu cilvēku traģēdijas, kas notiek šajos maršrutos;

12.  mudina ES izmeklēt Boko Haram finansējuma izcelsmi un pievērsties jautājumam par pārredzamību tirdzniecībā ar visiem dabas resursiem, tostarp naftu, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumi veicina konfliktu saasināšanos; aicina Nigērijas varas iestādes un ārzemju uzņēmumus palīdzēt nostiprināt pārvaldību ieguves nozarē, ievērojot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu un publicējot maksājumus, kurus uzņēmumi veic Nigērijas valdībai;

13.  uzskata, ka Nigērijas valdība ir tiesīga aizstāvēt savu tautu no terorisma un ir par to atbildīga, taču prasa, lai šādas darbības tiktu veiktas, ievērojot cilvēktiesības un tiesiskumu;

14.  prasa rūpīgi izmeklēt apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas ietver nogalināšanu bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu, patvaļīgu apcietināšanu un ar izspiešanu saistītus pārkāpumus, un uzskata, ka šādas darbības nav attaisnojamas ar aizbildinājumiem par centieniem apkarot Boko Haram vai citu teroristisko organizāciju radīto apdraudējumu; uzskata, ka steidzami ir jāreformē Nigērijas tieslietu sistēma, lai nodrošinātu efektīvu tiesvedību krimināllietās nolūkā apkarot terorismu, kā arī ir jāreformē Nigērijas valsts drošības spēki;

15.  mudina, lai ievainotie karavīri tiktu pienācīgi ārstēti un lai sievietēm un meitenēm, kas bruņotā konflikta dēļ ir kļuvušas par izvarošanas upuriem, ES finansētās humanitāros punktos tiktu piedāvāts pilns seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu spektrs, ievērojot Ženēvas konvenciju kopīgo 3. pantu, ar kuru tiek garantēta visa ievainotām un slimām personām nepieciešamā medicīniskā aprūpe, nepieļaujot nekādu nelabvēlīgu nošķiršanu;

16.  apsveic ģenerāli Muhammadu Buhari kā veiksmīgu prezidenta amata kandidātu no Visu progresīvo kongresa (APC) un visus tos no visām partijām, kas ir ieguvuši vietas Senātā vai Pārstāvju palātā vai ir ievēlēti par gubernatoriem vai Asamblejas štatu palātu locekļiem; atzinīgi vērtē kandidātus, kuri ir godpilni atzinuši sakāvi, sākot ar bijušo prezidenta amata kandidātu Goodluck Jonathan; atzinīgi vērtē visu politisko partiju un kandidātu nemainīgo apņemšanos noturēt miermīlīgas vēlēšanas un mudina tos arī turpmāk rezultātus pieņemt bez vardarbības;

17.  apsveic Nigērijas tautu par tās entuziasma pilno attieksmi pret demokrātiju un mobilizēšanos visā vēlēšanu procesā un aicina Nigērijas varas iestādes stiprināt labu pārvaldību un veicināt atbildīgākas demokrātiskās iestādes; uzskata, ka varas maiņa, kas ir notikusi ar vēlēšanām, liecina par to, ka demokrātija Nigērijā palielinās, un tas varētu kalpot par paraugu citām Āfrikas valstīm;

18.  atzinīgi vērtē INEC apņēmību, nodrošinot (cik vien iespējams) ticamu, pārskatāmu un taisnīgu vēlēšanu procesu, neraugoties uz iekšējiem un ārējiem ierobežojumiem un spiedienu, ar ko tā saskārās, jo īpaši to, ka tika iekļauti cilvēki ar invaliditāti;

19.  mudina cietušos sūdzības risināt, izmantojot oficiālus strīdu izšķiršanas mehānismus, un aicina Nigērijas varas iestādes atbildēt uz katru no sūdzībām, veicot pilnīgu un ticamu izmeklēšanu un nodrošinot tiesisko aizsardzību saskaņā ar tiesību aktiem; aicina ES atbalstīt šādu mehānismu izstrādi;

20.  aicina Nigērijas valdību veicināt sieviešu līdzdalību sabiedriskajā un politiskajā dzīvē;

21.  atkārtoti aicina atcelt likumu, kas vērsts pret homoseksuālismu, un arī nāvessodu;

22.  prasa, lai Nigērijas varas iestādes Nigēras deltā veic ārkārtas pasākumus, tostarp pasākumus, lai izbeigtu nelikumīgas darbības saistībā ar naftu, un palīdz cilvēkiem, kas pakļauti piesārņojumam; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt tehniskās zināšanas un resursus, lai palīdzētu teritoriju atjaunot; aicina visus uzņēmumus, kuri darbojas reģionā, ievērot augstākos starptautiskos standartus un nedarīt neko tādu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt vidi un vietējos iedzīvotājus;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nigērijas valdībai un parlamentam, kā arī no Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas un Āfrikas Savienības pārstāvjiem.

(1) OV L 160, 29.5.2014., 27. lpp.


Nadiya Savchenko lieta
PDF 322kWORD 73k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par Nadjas Savčenko lietu (2015/2663(RSP))
P8_TA(2015)0186RC-B8-0406/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, jo īpaši 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā(1), un 2015. gada 15.janvāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2015. gada 4. marta paziņojumu par Nadjas Savčenko ilgstošo turēšanu apcietinājumā,

–  ņemot vērā Minskas nolīguma īstenošanas pasākumu kopumu, kas tika pieņemts Minskā 2015. gada 12. februārī un kura pilnu tekstu apstiprināja ar ANO Drošības padomes 2015. gada 17. februāra Rezolūcija Nr. 2202 (2015),

–  ņemot vērā ES 2015. gada 16. aprīļa paziņojumu par Krievijas Federācijas veiktu Ukrainas pilsoņu nolaupīšanu un nelikumīgu aizturēšanu,

–  ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības un jo īpaši 1949. gada 12. augustā pieņemto Trešo Ženēvas Konvenciju par attieksmi pret kara gūstekņiem,

–  ņemot vērā Ukrainas prezidenta, Eiropadomes priekšsēdētāja un Komisijas priekšsēdētāja kopīgo paziņojumu 17. ES-Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmē, kurā tika aicināts nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus un nelikumīgi aizturētās personas, tostarp Nadju Savčenko,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā tā sauktās "Luhanskas Tautas Republikas" prokrieviskie bruņotie grupējumi Ukrainas teritorijas austrumu daļā 2014. gada 18. jūnijā nolaupīja leitnanti Nadju Savčenko, armijas lidotāju un Ukrainas bruņoto spēku bijušo virsnieci, apcietināja viņu un pēc tam nelegāli pārveda uz Krievijas Federāciju;

B.  tā kā 1981. gadā dzimušās Nadjas Savčenko militārā karjera ir izcila — viņa bija vienīgā kareive sieviete Ukrainas miera uzturēšanas spēkos Irākā un pirmā sieviete, kas iestājās Ukrainas Gaisa spēku akadēmijā, bataljona "Aidar" rindās iesaistījās kaujās Ukrainas austrumos kā brīvprātīgā, kur viņa arī tika sagūstīta;

C.  tā kā Krievijas izmeklēšanas komiteja 2015. gada 24. aprīlī ir izvirzījusi galīgās apsūdzības Nadjai Savčenko (līdzdalība divu un vairāku cilvēku nogalināšanā, līdzdalība divu vai vairāku cilvēku slepkavības mēģinājumā un Krievijas Federācijas robežas nelegāla šķērsošana);

D.  tā kā Nadja Savčenko ir Ukrainas Augstākās Radas deputāte un Ukrainas delegācijas locekle Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (PACE); tā kā PACE Reglamenta, imunitātes un institucionālo jautājumu komiteja apstiprināja viņas imunitāti; tā kā Krievijas Federācija noraida diplomātisko imunitāti, kas Nadjai Savčenko piešķirta, kā Augstākās Radas deputātei; tā kā starptautiskā sabiedrība ir vairākkārt centusies panākt Nadjas Savčenko atbrīvošanu, tostarp ar PACE Rezolūciju Nr. 2034(2015), kurā pieprasīts nekavējoties viņu atbrīvot un ievērot viņas, kā Ukrainas delegācijas PACE locekles, imunitāti;

E.  tā kā saskaņā ar Minskas nolīgumiem Krievijas Federācija ir piekritusi veikt visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu apmaiņu, pamatojoties uz principu "visi pret visiem", kas bija jāpabeidz ne vēlāk kā piektajā dienā pēc smago ieroču atvilkšanas; tā kā Nadjai Savčenko vairākkārt ir tikusi piedāvāta amnestija, ar nosacījumu, ka viņai jāatzīst sava vaina;

F.  tā kā Nadja Savčenko vairāk nekā trīs mēnešus ir ievērojusi badastreiku, protestējot pret nelikumīgo apcietinājumu; tā kā viņa tika pakļauta piespiedu psihiatriskai izmeklēšanai un ārstēšanai; tā kā Maskavas tiesas noraidīja Nadjas Savčenko apelācijas attiecībā uz viņas nelikumīgo pirmstiesas apcietinājumu; tā kā viņas veselības stāvoklis ir pasliktinājies; tā kā ES un vairākas dalībvalstis ir paudušas patiesas humanitāras raizes par šo situāciju; tā kā ANO Cilvēktiesību padomei un Starptautiskajam Sarkanajam Krustam ir iesniegtas vairākas apelācijas, lai nodrošinātu Nadjas Savčenko atbrīvošanu;

1.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Nadju Savčenko; izsaka nosodījumu Krievijas Federācijai par nelikumīgo nolaupīšanu, turēšanu apcietinājumā cietumā gandrīz gadu un par Nadjas Savčenko lietas izmeklēšanu; pieprasa Krievijas varas iestādēm ievērot to starptautiskās saistības, kas noteiktas Minskas nolīgumos, un jo īpaši Minskas nolīgumu īstenošanas pasākumu kopumā; uzskata, ka Krievijai nav nekāda juridiska pamata vai jurisdikcijas, lai jebkādi vērstos pret Nadju Savčenko, nedz apcietinot, nedz veicot izmeklēšanu, nedz arī izvirzot apsūdzības;

2.  uzskata, ka Nadjas Savčenko, kā kara gūsteknes, turēšana apcietinājumā cietumā Krievijā ir Ženēvas konvencijas pārkāpums; uzsver, ka par šiem nodarījumiem, pret tiem, kas atbildīgi par viņas nelikumīgo apcietināšanu Krievijā, var tikt vērstas starptautiskas sankcijas vai tiesvedība;

3.  atgādina Krievijas varas iestādēm, ka Nadjas Savčenko veselības stāvoklis ir ļoti bīstams, un ka tās ir tieši atbildīgas par viņas drošību un labklājību; aicina Krievijas varas iestādes atļaut neitrāliem starptautiskiem ārstiem novērtēt Nadjas Savčenko veselības stāvokli, kā arī vienlaikus nodrošināt, ka jebkādas medicīniskas vai psiholoģiskas pārbaudes tiek veiktas vienīgi ar Nadjas Savčenko piekrišanu, un ņemot vērā viņas ļoti ilgā badastreika sekas; aicina Krieviju nodrošināt starptautiskām humanitārām organizācijām pastāvīgu iespēju viņai piekļūt:

4.  prasa nekavējoties atbrīvot visus Ukrainas pilsoņus, tostarp kinorežisoru Oleg Sentsov un Khaizer Dzhemilev, kas nelikumīgi apcietināti Krievijā;

5.  mudina Francijas prezidentu un Vācijas kancleri, kā arī citu valstu attiecīgos ārlietu ministrus, ierosināt jautājumu par Nadjas Savčenko atbrīvošanu nākamajās Minskas nolīgumu īstenošanas kontaktgrupas sanāksmēs Normandijas formātā; aicina PV/AP, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt cieši uzraudzīt Nadjas Savčenko lietu, pieprasot šo jautājumu izskatīt dažādos formātos un sanāksmēs ar Krievijas varas iestādēm, un informēt Parlamentu par šo centienu rezultātiem;

6.  norāda, ka Nadjas Savčenko atbrīvošana ir ne tikai nepieciešams solis ceļā uz Ukrainas un Krievijas attiecību uzlabošanu, bet tas arī liktu saprast, ka Krievijas varas iestādes izrāda cieņu galveno cilvēktiesību ievērošanai;

7.  atgādina, ka Nadja Savčenko ir 2014. gada oktobra Ukrainas vispārējās parlamenta vēlēšanās ievēlēta Ukrainas Parlamenta deputāte un ir Ukrainas delegācijas PACE locekle, kā dēļ viņai ir piešķirta starptautiskā imunitāte; atgādina Krievijai par tās starptautiskajām saistībām ievērot viņas, kā PACE locekles, imunitāti;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam;

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0074.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0011.


Stāvoklis Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā
PDF 410kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par stāvokli Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā (2015/2664(RSP))
P8_TA(2015)0187RC-B8-0373/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā starptautiskās humanitārās tiesības,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un par humāno palīdzību un krīžu pārvarēšanu atbildīgā komisāra 2015. gada 10. aprīļa paziņojumu par stāvokli Jarmukā, Sīrijā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā pieņemto PV/AP 2015. gada 18. aprīļa deklarāciju par stāvokli palestīniešu bēgļu nometnē Jarmukā, Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014) un Nr. 2191 (2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2015. gada 1. aprīlī IS/Da’esh uzbruka palestīniešu bēgļu nometnei Jarmukā; tā kā Asada režīms, reaģējot uz IS izbrukumu, turpināja nometnes apšaudi un bombardēšanu no gaisa un visā nometnes teritorijā notika nemitīgas ielu kaujas starp bruņotiem grupējumiem, kuri pretojās Asada režīmam un kurus vadīja Aknaf Bait al-Makdis, no vienas puses, un IS/Da’esh un Jabhat al-Nusra, no otras puses; tā kā 2015. gada 16. aprīlī palestīniešu militārās vienības ar Sīrijas nemiernieku atbalstu piespieda IS/Da’esh kaujiniekus atkāpties no nometnes; tā kā pēc IS/Da’esh atkāpšanās nometni kontrolēja galvenokārt ar al-Qaeda saistītais grupējums Jabhat al-Nusra;

B.  tā kā lielākā palestīniešu bēgļu nometne Jarmukā, Sīrijā, kas tika izveidota 1957. gadā, lai tajā izvietotu cilvēkus, kas glābās no arābu un izraēliešu konflikta, ir tikusi iesaistīta cīņās starp Sīrijas valdību un tādiem bruņotiem grupējumiem kā Jabhat al-Nusra un Brīvā Sīrijas armija; tā kā pirms Sīrijas konflikta nometnē dzīvoja vairāk nekā 160 000 civiliedzīvotāju, bet pašlaik tur ir palikuši tikai 18 000 cilvēku;

C.  tā kā 480 000 palestīniešu bēgļu joprojām ir uzskatāmi par īpaši neaizsargātu grupu krīzes laikā Sīrijā; tā kā viņi ir izvietoti pa vairāk nekā 60 nometnēm visā reģionā; tā kā 95% palestīniešu bēgļu pašlaik paļaujas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūru Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), cerot, ka tiks apmierinātas viņu ikdienas vajadzības pārtikas, ūdens un veselības aprūpes ziņā;

D.  tā kā kopš 2012. gada decembra civiliedzīvotāji Jarmukas nometnē ir bijuši aplenkumā un viņiem ir nācies pārciest Asada režīma piekritēju veikto neselektīvo bombardēšanu un apšaudi un tā kā viņi joprojām nevar pamest nometni; tā kā saskaņā ar UNRWA sniegto informāciju 18 000 palestīniešu un Sīrijas civiliedzīvotājiem Jarmukā, tostarp 3500 bērniem, ir nepieciešama pati nepieciešamākā humānā palīdzība;

E.  tā kā nometnē bez pārtraukumiem turpinās veselības krīze, 2014. gadā izcēlās tīfa epidēmija un A hepatīts un bieža parādība ir ūdens dēļ izraisītas slimības, kā arī uztura nepietiekamība, kas rada dažādas visiem zināmas sekas;

F.  tā kā ANO Drošības padome ir aicinājusi visas Sīrijas pilsoņu karā iesaistītās puses atļaut humānās palīdzības sniedzējiem piekļūt Jarmukas nometnei un sniegt humāno palīdzību bez jebkādiem šķēršļiem;

G.  tā kā Komisija nekavējoties piešķīra ārkārtas finansējumu EUR 2,5 miljonu apmērā UNRWA operācijām, lai ar skaidras naudas un ārkārtas palīdzības līdzekļiem sniegtu dzīvības glābšanai izšķirīgu palīdzību palestīniešu bēgļiem Sīrijā;

H.  tā kā turklāt šāds atbalsts kā daļa no ES 2015. gada finansējuma Sīrijai paredzētajai humānajai palīdzībai veicinās ātru humānās palīdzības sniegšanu, lai palīdzētu neaizsargātām ģimenēm; tā kā šis finansējums paredzēts visām Sīrijas konflikta skartajām vietām, jo īpaši ņemot vērā neseno vardarbību Jarmukā, Idlibā, Derā un Alepo;

I.  tā kā Sīrijas režīma pārstāvji un citi karojošie grupējumi joprojām liedz Jarmukas nometnē dzīvojošiem bēgļiem saņemt humāno palīdzību un tas uzskatāms par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu; tā kā pastāvīgi nepietiekamais finansējums humānās palīdzības sniegšanai Sīrijā krasi ierobežo UNRWA spējas veikt dzīvības glābšanas ārkārtas intervences pasākumus, kas paredzēti, lai steidzami reaģētu uz notikumiem, kas ietekmē Jarmuku,

1.  pauž dziļas bažas par nepārtraukto drošības un humanitārā stāvokļa pasliktināšanos Sīrijā un jo īpaši palestīniešu bēgļu nometnē Jarmukā un citās palestīniešu nometnēs; atkārtoti pauž stingru apņemšanos atbalstīt Sīrijas konfliktā cietušās personas;

2.  nosoda Jarmukas nometnes pārņemšanu un IS/Da’esh un Jabhat al-Nusra veiktos teroraktus, kā arī nosoda Asada režīmu par Jarmukas nometnes aplenkšanu un bombardēšanu, tostarp ar tvertņveida bumbām, kas izraisa šaušalīgas ciešanas iedzīvotājiem; prasa nekavējoties pārtraukt aplenkumu un izbeigt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem;

3.  pauž bažas par visiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir aizturēti Jarmukas nometnē un kuri pašlaik atrodas Sīrijas drošības spēku apcietinājumā; aicina visus bruņotos grupējumus, kas uzturas Jarmukas nometnē, pārtraukt uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem;

4.  mudina ievērot Jarmukas neitrālo statusu un aizsargāt nometnes civiliedzīvotājus, jo īpaši sievietes un bērnus, kā arī aizsargāt medicīnas iestādes, skolas un patvēruma vietas;

5.  uzsver, ka Sīrijā notiekošā karadarbība un IS/Da’esh nesen radītie draudi nopietni apdraud Sīrijas un visa Tuvo Austrumu reģiona iedzīvotājus; prasa ES apvienot centienus, lai mazinātu humanitāro krīzi, un apņemties palīdzēt kaimiņvalstīm, lai tās varētu nodrošināt patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no konflikta Sīrijā, daudziem zaudējot dzīvību uz kuģiem Vidusjūrā;

6.  prasa visā Sīrijas teritorijā īstenot ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014) un Nr. 2191 (2014); mudina visas konfliktā iesaistītās puses atļaut UNRWA, ICRC un citām starptautiskām palīdzības organizācijām brīvi piekļūt Jarmukas bēgļu nometnei, lai būtu iespējams nekavējoši un bez nosacījumiem sniegt humāno palīdzību, evakuēt ievainotos civiliedzīvotājus un nodrošināt drošu izkļūšanu no nometnes visiem tiem civiliedzīvotājiem, kuri vēlas to atstāt; ņemot vērā nopietnos un nepārtrauktos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, prasa izveidot humanitāros koridorus, kurus nekontrolētu ne Sīrijas režīms, ne IS/Da’esh un Jabhat al-Nusra;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija nekavējoties piešķīra ārkārtas finansējumu EUR 2,5 miljonu apmērā UNRWA operācijām, lai sniegtu dzīvības glābšanai izšķirīgu palīdzību palestīniešu bēgļiem Sīrijā; atzinīgi vērtē nozīmīgo darbu, ko veic UNRWA, un pauž stingru apņēmību turpināt sadarbību ar UNRWA ģenerālkomisāru Pierre Krähenbühl un visiem citiem partneriem, lai palīdzētu mazināt to cilvēku ciešanas, kam steidzami nepieciešama palīdzība; uzsver nepieciešamību ES un dalībvalstīm palielināt atbalstu UNRWA, lai varētu sniegt ārkārtas atbalstu civiliedzīvotājiem Jarmukā un citās Sīrijas daļās, nodrošinot, ka visi palestīniešu bēgļi, uzņēmējkopienas un citi saņem tādu atbalstu, kāds tiem nepieciešams; mudina ES piedalīties UNRWA lūgtās ārkārtas palīdzības USD 30 miljonu apmērā finansēšanā un sniegt UNRWA diplomātisko un politisko atbalstu;

8.  stingri nosoda pārkāpumus pret bērniem, masveida slepkavošanas, spīdzināšanu, nogalināšanu un seksuālo vardarbību, no kā cieš Sīrijas iedzīvotāji; norāda, ka ir svarīgi veikt attiecīgus pasākumu, lai nodrošinātu nevainīgu civiliedzīvotāju, tostarp sieviešu un bērnu drošību; atzīst, ka sievietes un meitenes Sīrijas konflikta laikā bieži cieš no kara laikā veiktas izvarošanas, tostarp valdošā režīma cietumos; uzsver, ka Ženēvas konvenciju kopīgajā 3. pantā ievainotām un slimām personām tiek garantētas visa nepieciešamā medicīniskā aprūpe, nepieļaujot nekādu nelabvēlīgu nošķiršanu; mudina humānās palīdzības sniedzējus nodrošināt pilnu veselības aprūpes pakalpojumu ciklu ES finansētās humānās palīdzības sniegšanas vietās;

9.  pauž pilnīgu atbalstu ANO īpašā sūtņa Sīrijā Staffan de Mistura centieniem panākt vietēju uguns pārtraukšanu un īstenot humanitārus pārtraukumus, kuru laikā visas puses ļautu piegādāt humāno palīdzību; atkārtoti aicina ES sākt jaunus diplomātiskus centienus šā mērķa sasniegšanai;

10.  atkārtoti aicina ar iekļaujoša un Sīrijas vadīta politiska procesa palīdzību panākt Sīrijas konflikta noturīgu risinājumu, pamatojoties uz 2012. gada jūnija Ženēvas komunikē, kā rezultātā būtu iespējama patiesa politiska pāreja, kura atbilstu Sīrijas iedzīvotāju likumīgajām vēlmēm un ļautu viņiem neatkarīgi un demokrātiski pašiem noteikt savu nākotni; atzinīgi vērtē paziņojumu, ka atjaunotās Ženēvas sarunas starp Asada režīmu, opozīciju, ANO DP dalībvalstīm un reģiona ietekmīgākajām valstīm notiks maijā;

11.  joprojām ir pārliecināts, ka noturīgu mieru Sīrijā nevarēs panākt, ja visu pušu pārstāvji netiks saukti pie atbildības par konflikta laikā pastrādātajiem noziegumiem, tostarp arī Jarmukas nometnē; atkārtoti aicina situāciju Sīrijā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai; aicina ES un dalībvalstis nopietni apsvērt ANO izmeklēšanas komisijas neseno ieteikumu izpētīt iespēju izveidot īpašu tribunālu Sīrijā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai;

12.  uzskata, ka Parlamenta pārstāvjiem, tiklīdz to ļaus drošības apstākļi, ir jādodas uz Jarmukas bēgļu nometni, lai neatkarīgi izvērtētu humanitāro situāciju, koordinējot šo braucienu ar ANO, bet neatkarīgi no Asada režīma vai kādas citas šajā konfliktā iesaistītās puses;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO un Arābu valstu līgas īpašajam sūtnim Sīrijā, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam, Palestīniešu likumdošanas padomei un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.


Cilvēktiesību un strādnieku tiesību aktīvistu ieslodzīšana Alžīrijā
PDF 334kWORD 88k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 30. aprīļa rezolūcija par cilvēktiesību un strādnieku tiesību aktīvistu ieslodzīšanu Alžīrijā (2015/2665(RSP))
P8_TA(2015)0188RC-B8-0418/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Alžīriju, jo īpaši 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par preses brīvību Alžīrijā(1) un 2002. gada 10. oktobra rezolūciju par asociācijas līguma noslēgšanu ar Alžīriju(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(3) un 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku, virzību uz spēcīgāku partnerību — EP nostāja attiecībā uz 2012. gada progresa ziņojumiem(4),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2015. gada 20. aprīļa secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. gada 13. maija paziņojumu pēc ES un Alžīrijas Asociācijas padomes astotās sanāksmes,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 15. maija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Īstenojot jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku” (JOIN(2012)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada marta informatīvo paziņojumu par Eiropas Kaimiņattiecību politiku (EKP) 2013. gadā attiecībā uz Alžīriju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada jūnija deklarāciju par dienvidu kaimiņvalstīm,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres paziņojumu vizītes laikā Alžīrijā 2012. gada septembrī par Navi Pillay,

–  ņemot vērā ES un Alžīrijas asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2005. gada 1. septembrī,

–  ņemot vērā minētā asociācijas nolīguma 2. pantu, kurā noteikts, ka demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošana ir jāņem vērā pušu iekšpolitikā un ārpolitikā un tas ir nolīguma būtisks elements,

–  ņemot vērā Alžīrijas konstitūciju, ko pieņēma referendumā 1996. gada 28. novembrī, un jo īpaši tās 34.–36., 39., 41. un 43. pantu,

–  ņemot vērā uz Alžīrijas parlamenta vēlēšanām nosūtītās ES vēlēšanu novērošanas misijas 2012. gada 5. augusta galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā ES vadlīnijas par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kuriem pievienojusies arī Alžīrija,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1948. gada Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un SDO 1949. gada Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties un slēgt darba koplīgumus,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Alžīrijā nesen notika protesti pret bezdarbu; tā kā Alžīrijas varasiestādes atzīst, ka demonstrantu prasības ir likumīgas; tā kā tomēr pēdējos četros gados un kopš 2015. gada sākuma vēl intensīvāk cilvēktiesību aizstāvji, tostarp darba tiesību aktīvisti, it īpaši Alžīrijas dienvidu reģionos tiek iebaidīti, mutiski apvainoti, pakļauti varmācībai un tiesiskai vajāšanai, bet vienlaikus pieaug ekonomiskie, sociālie un vides protesti;

B.  tā kā darba tiesību aktīvists Mohamed Rag no Bezdarbnieku tiesību aizsardzības nacionālās komitejas (Comité National pour la Défense des Droits des Chômeurs, CNDDC) 2015. gada 22. janvārī Laguatas pilsētā tika arestēts un viņam piesprieda 18 mēnešu cietumsodu un naudassodu DZD 20 000 apmērā "par uzbrukumu drošības spēku darbiniekam pienākumu izpildes laikā" un tā kā šis spriedums apelācijas izskatīšanā 2015. gada 18. martā tika atstāts spēkā;

C.  tā kā 2015. gada 28. janvārī Laguatas pilsētā astoņi darba tiesību aktīvisti — CNDDC locekļi Khencha Belkacem, Brahimi Belelmi, Mazouzi Benallal, Azzouzi Boubakeur, Korini Belkacem, Bekouider Faouzi, Bensarkha Tahar un Djaballah Abdelkader — tika arestēti, kad ieradās pilsētas tiesas priekšā prasīt Mohamed Rag atbrīvošanu; tā kā šiem astoņiem aktīvistiem martā tika piespriests viena gada cietumsods ar 6 mēnešus ilgu nosacītu sodu un naudassods DZD 5 000 apmērā "par neatļautu/prettiesisku pulcēšanos" un "par spiediena izdarīšanu uz tiesnešu lēmumiem";

D.  tā kā Laguatā iepriekšminēto CNDDC aktīvistu tiesas sēdes laikā 2015. gada 11. martā tika izvietots neparasti daudz policistu, tādējādi liedzot sabiedrībai un aizstāvības lieciniekiem iekļūt tiesas zālē, un tā kā ārpus tiesas zāles policija apcietināja un vēlāk atbrīvoja gandrīz 50 mierīgos demonstrantus, kas pauda solidaritāti šiem deviņiem ieslodzītajiem;

E.  tā kā, lai gan 2011. gada februārī ārkārtas stāvoklis tika atcelts, reaģējot uz demokrātijas aizstāvju masveida protestu vilni, tomēr miermīlīgas pulcēšanās ierobežojumi tiesību aktos un praksē ir palikuši spēkā, jo īpaši 2001. gada 18. jūnija dekrēts, kas joprojām liedz publiskas demonstrācijas Alžīras pilsētā, un 1991. gada 2. decembra Likums Nr. 91-19 par publisku pulcēšanos un demonstrācijām, kas attiecībā uz visiem sabiedriskiem pasākumiem paredz saņemt iepriekšēju atļauju; tā kā Iekšlietu ministrija reti atļauj publisku pulcēšanos;

F.  tā kā jebkuram neatļautu demonstrāciju dalībniekam saskaņā ar Alžīrijas kriminālkodeksa 99. un 100. pantu var piespriest cietumsodu uz laiku no diviem mēnešiem līdz pieciem gadiem; tā kā 2014. gada janvārī — jaunu apvienību reģistrācijas beigu datumā — visas apvienības, kas netika apstiprinātas, tika padarītas par nelikumīgām; tā kā miermīlīgos protestus policija izdzenā, kas dažkārt tiek darīts vardarbīgi, un miermīlīgos demonstrantus var arestēt pirms demonstrācijas, lai tā nevarētu notikt;

G.  tā kā 2014. gadā Alžīrijas valdība ieviesa demokrātiju atbalstošas konstitucionālas izmaiņas un solīja veikt turpmākas reformas, lai aizsargātu cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā šo reformu īstenošana līdz šim ir bijusi neapmierinoša;

H.  tā kā 2015. gada martā četri citi darba tiesību aktīvisti — CNDDC locekļi Rachid Aouine, Youssef Sultani, Abdelhamid Brahimi un Ferhat Missa — El Vādas pilsētā tika arestēti un viņiem tika izvirzītas apsūdzības par kūdīšanu uz pulcēšanos; tā kā divi no viņiem tika attaisnoti, bet Rachid Aouine tika notiesāts un Youssef Sultani ir brīvībā līdz lietas izskatīšanai tiesā;

I.  tā kā 2012. gada janvārī stājās spēkā jauns likums par apvienībām (12-06), uzliekot nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības grupām ierobežojumus attiecībā uz apvienību izveidi, darbību, reģistrāciju un piekļuvi ārvalstu finansējumam; tā kā tas paredz arī kriminālsodus nereģistrētu, apturētu un likvidētu apvienību locekļiem, kam var piemērot brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem un lielu naudassodu, tādējādi ierobežojot biedrošanās brīvību;

J.  tā kā, lai gan 1990. gada 2. jūnija Likums Nr. 90-14 par arodbiedrību tiesību īstenošanu, paredz, ka darba ņēmēji drīkst veidot arodbiedrības, saņemot no iestādēm rakstisku atļauju, tomēr vairākos gadījumos iestādes atteicās izsniegt šādu atļauju, un līdz ar to arodbiedrība nevar likumīgi pārstāvēt darba ņēmējus;

K.  tā kā Alžīrijā, kurā notiek pārbaudes saistībā ar tās 2014. gada jūnija pieteikumu pievienoties SDO 87. konvencijai, SDO eksperti vairākos ziņojumos ir norādījuši, ka tiek pārkāptas darba ņēmēju tiesības streikot un veidot arodbiedrības pēc viņu pašu izvēles;

L.  tā kā 2012. gadā sākās sarunas par ES un Alžīrijas rīcības plānu saistībā ar EKP; tā kā, atzīstot abu pušu intereses nostiprināt dialogu un sadarbību par drošību un reģionāliem jautājumiem, Komisija 2014. gada martā tomēr pauda bažas par tiesiskās neatkarības trūkumu un situācijas pasliktināšanos attiecībā uz biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvību Alžīrijā;

M.  tā kā Alžīrija ir ANO Cilvēktiesību padomes locekle kopš 2014. gada janvāra,

1.  pauž bažas par miermīlīgo aktīvistu Rachid Aouine, Mohamed Rag, Khencha Belkacem, Brahimi Belelmi, Mazouzi Benallal, Azzouzi Boubakeur, Korini Belkacem, Bekouider Faouzi, Bensarkha Tahar, Djaballah Abdelkader arestu un ieslodzīšanu, jo viņi ir apcietināti, neraugoties uz to, ka viņu darbības ir saskaņā ar Alžīrijas likumiem un atbilst starptautisko cilvēktiesību instrumentiem, kurus Alžīrija ir ratificējusi; prasa viņus atbrīvot un atsaukt visas izvirzītās apsūdzības;

2.  atgādina. ka Alžīrijai ir saistošs Asociācijas nolīguma 2. pants, ar ko nosaka, ka būtisks tā elements ir tādu principu un instrumentu ievērošana kā demokrātija un cilvēka pamattiesības, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību harta un ka Alžīrijai līdz ar to ir jāievēro vispārējās cilvēktiesības, tostarp pulcēšanās un biedrošanās brīvība;

3.  uzskata, ka darba tiesību aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšana un iebiedēšana, tostarp tiesu iestāžu līmenī, ir pretrunā ANO Deklarācijas par cilvēktiesību aizstāvjiem noteikumiem;

4.  uzskata, ka tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesību uz aizstāvību minimuma nodrošināšana visiem ieslodzītajiem, tostarp darba tiesību aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem atbilst Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 14. panta 3. punktam, ko Alžīrija ir ratificējusi;

5.  aicina arī Alžīrijas iestādes nodrošināt un garantēt tiesības uz vārda brīvību, biedrošanos un miermīlīgu pulcēšanos un veikt atbilstīgus pasākumus, ar kuriem nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju drošību un aizsardzību, kā arī garantēt viņiem tiesības īstenot savas leģitīmās un miermīlīgās darbības;

6.  atgādina par ANO īpašā referenta vārda brīvības veicināšanas un aizsardzības jautājumos ieteikumu Alžīrijas valdībai atcelt 2001. gada 18. jūnija dekrētu, ar ko aizliedz miermīlīgus protestus un jebkādas publiskas demonstrācijas Alžīrā, un attiecībā uz publiskām demonstrācijām aicina ieviest vienkāršas paziņošanas sistēmu, nevis iepriekšējas atļaujas saņemšanu;

7.  aicina Alžīrijas iestādes atcelt Likumu Nr. 12-06 par asociācijām un iesaistīties īstenā dialogā ar pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu jaunu likumu, kas atbilst starptautisko cilvēktiesību standartiem un Alžīrijas konstitūcijai;

8.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2012. gada 12 arodbiedrībām ir izsniegtas licences; atgādina par to, ka administratīvos pasākumus nedrīkst veikt tādēļ, lai atsauktu juridisko statusu neatkarīgām apvienībām, kas cenšas darboties ārpus tagadējās arodbiedrību organizācijas; aicina Alžīrijas iestādes atļaut likumīgi reģistrēties jaunā arodbiedrībām un ievērot SDO īstenotās konvencijas, kuras Alžīrija ir ratificējusi, jo īpaši Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties un slēgt darba koplīgumus;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Alžīrija ir ratificējusi gandrīz visus starptautiskos cilvēktiesību līgumus; mudina palielināt Alžīrijas iesaistīšanos ANO darbā un uzlabot sadarbību ar to, jo īpaši attiecībā uz Starptautisko Darba organizāciju un Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju; aicina Alžīrijas iestādes izmantot ANO īpašās procedūras, tostarp uzaicinot īpašos referentus apmeklēt valsti, kā arī aicina ņemt vērā viņu ieteikumus; turklāt aicina Alžīriju izvērst aktīvu sadarbību ar Āfrikas Savienības cilvēktiesību instrumentiem, jo īpaši ar īpašu referentu par cilvēktiesību aizstāvju jautājumiem;

10.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES dalībvalstis nodrošināt, ka ES vis-à-vis Alžīriju ir skaidra un principāla politika, kas ietver cilvēktiesību dialogu atbilstīgi ES stratēģiskajam satvaram par cilvēktiesībām un demokrātiju; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi un dalībvalstis nodrošināt, ka politikas, drošības un cilvēktiesību dialogā ar Alžīriju principiāla uzmanība tiek veltīta visām trim dimensijām un tāpēc aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) noteikt skaidrus kritērijus un rādītājus, ar kuriem uzraudzīt ES mērķus un izvērtēt progresu tādās jomās kā cilvēktiesības, nesodāmība, pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvība, tiesiskums un cilvēktiesību aizstāvju situācija Alžīrijā;

11.  mudina Alžīrijas iestādes, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi un EĀDD nākamajā ES un Alžīrijas rīcības plānā iekļaut principiālu sadaļu par cilvēktiesībām, kurā paustu stingru politisko apņēmību kopīgi panākt, ka cilvēktiesības tiktu atzītas un aizsargātas de jure un de facto saskaņā ar Alžīrijas konstitūciju, starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem un Āfrikas reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem, kuriem Alžīrija ir līgumslēdzēja puse; uzskata, ka ES un Alžīrijas rīcības plānā ir jāietver īpaši cilvēktiesību mērķi, kam papildus noteiktu Alžīrijā veicamo reformu grafiku, konstruktīvi iesaistot neatkarīgu pilsonisko sabiedrību; prasa Alžīrijā par vienu no mērķiem izvirzīt regulāru cilvēktiesību situācijas novērtēšanu;

12.  aicina EĀDD un dalībvalstis cieši uzraudzīt visus tiesāšanas un tiesvedības procesus pret cilvēktiesību aizstāvjiem un darba tiesību aktīvistiem, nodrošinot ES delegācijas un Alžīrijā esošo dalībvalstu vēstniecību pārstāvju klātbūtni, un aicina par šiem jautājumiem ziņot Parlamentam;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES delegācijai Alžīrijā, Alžīrijas valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.

(1) OV C 124 E, 25.5.2006., 567. lpp.
(2) OV C 279 E, 20.11.2003., 115. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0446.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika