Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2140(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0368/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0368/2015

Debates :

PV 18/01/2016 - 14
CRE 18/01/2016 - 14

Balsojumi :

PV 19/01/2016 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0004

Pieņemtie teksti
PDF 470kWORD 168k
Otrdiena, 2016. gada 19. janvāris - Strasbūra
Ikgadējais ziņojums par ES konkurences politiku
P8_TA(2016)0004A8-0368/2015

Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūcija par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku (2015/2140(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 4. jūnija ziņojumu par konkurences politiku 2014. gadā (COM(2015)0247) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kas arī sagatavots minētajā datumā,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 101.–109. pantu, kā arī 147. un 174. pantu,

–  ņemot vērā attiecīgos konkurences noteikumus, pamatnostādnes un Komisijas lēmumus,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. marta rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(1), kā arī 2013. gada 11. decembra rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(2) un tajā iekļautās Parlamenta prasības,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai sniegto Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (A direktorāts (Ekonomikas un zinātnes politika)) pētījumu “Negodīga tirdzniecības prakse uzņēmumu savstarpējās attiecībās pārtikas apgādes ķēdē”(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu “Starptautisko kravu autopārvadājumu iekšējais tirgus: sociālais dempings un kabotāža”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Konkurences tīkla (EKT) 2012. gada maija ziņojumu “Konkurences tiesību aktu piemērošana un tirgus uzraudzības darbības, ko veic Eiropas konkurences iestādes pārtikas nozarē”(5),

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 77/799/EEK un Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā,

–  ņemot vērā ESAO un G20 valstu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekta laikā izdarītos secinājumus un ierosinātās darbības,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija Lēmumu, ar ko sāk izmeklēšanu e-komercijas jomā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu (C(2015)3026),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. novembra Direktīvu 2014/104/ES par noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. jūnija paziņojumu par pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu enerģētikas un vides aizsardzības jomā(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot LESD 108. un 107. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju,

–  ņemot vērā 2014. gada 9. jūlija Balto grāmatu “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu” (COM(2014)0449),

–  ņemot vērā 2009. gada 8. jūlija izmeklēšanu par konkurenci farmācijas nozarē un paveiktā darba pārbaudes ziņojumus, jo īpaši 5. ziņojumu par patentu vienošanās uzraudzību,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) izstrādāto Pārtikas un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējības novērtējuma (SAFA) vispārējo satvaru,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0368/2015),

A.  tā kā ES konkurences politika ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmens un būtisks instruments, kas nodrošina iekšējā tirgus darbību Savienībā;

B.  tā kā konkurences jomā Eiropas Savienības viedoklis tiek uzklausīts un respektēts arī starptautiskā mērogā; tā kā šī ārējā pārstāvība, kas ir vienota, neatkarīga un pamatojas uz skaidri noteiktām pilnvarām, ļauj Savienībai realizēt tās īsteno politisko, demogrāfisko un ekonomisko ietekmi;

C.  tā kā konkurences politika pati par sevi ir Eiropas demokrātijas aizsardzības instruments, jo tā novērš pārmērīgas ekonomiskās un finanšu varas nonākšanu dažu uzņēmumu pārziņā;

D.  tā kā Eiropas Savienība ir veidota kā atvērta sociālā tirgus ekonomika, kurā pastāv brīva un godīga konkurence ar mērķi palielināt patērētāju labklājību un paaugstināt visu Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves līmeni, un tā kā Eiropas Savienība veido iekšējo tirgu, kura mērķis ir panākt ilgtspējīgu attīstību Eiropā, pamatojoties uz līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi un cenu stabilitāti;

E.  tā kā saskaņā ar ES Līgumu stingraskonkurences tiesību principu piemērošanas mērķis ir atbalstīt ES ekonomikas politikas vispārējo mērķu sasniegšanu, kā arī tajā pašā laikā nodrošināt priekšrocības patērētājiem, darba ņēmējiem un uzņēmējiem un veicināt inovāciju un izaugsmi, kontrolējot un ierobežojot negodīgu tirgus praksi, kas izriet no monopoliem un dominējoša stāvokļa tirgū, lai ikvienam būtu vienādas iespējas gūt panākumus;

F.  tā kā valstu konkurences iestāžu neatkarībai ir ļoti liela nozīme;

G.  tā kā katru gadu karteļu pastāvēšanas dēļ radītie zaudējumi sasniedz EUR 181–320 miljardus, t. i., aptuveni 3 % no ES IKP;

H.  tā kā enerģijas izmaksu ziņā Eiropas vienotais tirgus darbojas sliktāk nekā ASV iekšējais tirgus, jo cenu dispersija ES tirgū ir 31 % salīdzinājumā ar 22 % ASV tirgū;

I.  tā kā daudzās dalībvalstīs spēcīgs kredītresursu trūkums joprojām ietekmē MVU, kuri veido 98 % no ES uzņēmumiem un nodarbina 67 % iedzīvotāju;

J.  tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā un nodokļu oāzes neiekasētu ieņēmumu veidā ES nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni EUR 1 triljonu gadā un vienotajā tirgū kropļo konkurenci starp nodokļus maksājošiem un nodokļus nemaksājošiem uzņēmumiem;

K.  tā kā iepriekšējos gados tirgus dalībniekiem jaunas problēmas jo īpaši rada digitālās ekonomikas dinamika un galvenokārt konkurences izkropļojumi, ko rada agresīva nodokļu prakse un dalībvalstu nodokļu politika (kas, iespējams, ievērojami kaitē iekšējam tirgum), un šādā situācijā Komisijai ir jārīkojas nekavējoties un mērķorientētā veidā; tā kā starptautiskā sadarbība konkurences tiesību īstenošanā palīdz izvairīties no nesaskaņotiem koriģējošiem pasākumiem un neatbilstīga tiesībaizsardzības darbību iznākuma, kā arī palīdz uzņēmumiem mazināt izmaksas, ko rada konkurences tiesību ievērošana;

L.  tā kā, ņemot vērā digitālā laikmeta uzdevumus, spēkā esošie konkurences tiesību instrumenti ir fundamentāli jāpārskata;

M.  tā kā nedz starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu par taisnīgu konkurenci, nedz arī valsts uzņēmumu regulējuma darbības jomā nav iekļauti atsevišķi trešo valstu gaisa pārvadātāji, kuri veic lidojumus uz Eiropu un no tās un kuriem ir dominējošs stāvoklis konkrētos maršrutos, un šāda situācija rada ievērojamu kaitējumu Eiropas gaisa pārvadātājiem un negatīvi ietekmē Eiropas galveno lidostu savienojamību, samazinot izvēles iespējas Eiropas patērētājiem;

N.  tā kā konkurencei nav vienādas ietekmes visās dalībvalstīs;

O.  tā kā konkurences politikā īpaši jāņem vērā ilgtspējīgas attīstības un sociālās kohēzijas mērķi;

P.  tā kā sociālais dempings ir faktors, kas kropļo iekšējo tirgu un kaitē gan patērētāju, gan arī darba ņēmēju tiesību īstenošanai;

Q.  tā kā personu brīvas pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites nodrošināšana ir Eiropas izaugsmes pamatā,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu, kurā uzsvērta konkurences politikas nozīme Eiropas Savienībā, un atzīmē, ka tas galvenokārt aptver iepriekšējā Komisijas sastāva pilnvaru laikposmu, kad konkurences komisārs bija J. Almunia;

2.  aicina Komisiju turpmāk kā neatņemamu ziņojuma daļu nosūtīt Parlamentam attiecīgo nozari analizējošo darba dokumentu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka konkurences komisāre M. Vestager vēlas cieši sadarboties ar Parlamentu, lai konkurences politiku izstrādātu kā vienu no galvenajiem Eiropas Savienības instrumentiem virzībā uz kopējā iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, un aicina Komisiju ES iekšējo konkurences politiku īstenot tā, lai tā neierobežotu uzņēmumu tirgus stratēģijas un lai ES uzņēmumi globālajos tirgos varētu konkurēt ar ārpussavienības uzņēmumiem;

4.  uzsver, ka efektīva un uzticama konkurences politika nedrīkst orientēties tikai uz patēriņa cenu samazināšanos, bet tai jāņem vērā arī Eiropas ekonomikas stratēģiskās intereses, tādas kā inovācijas spēja, ieguldījumi, konkurētspēja un ilgtspēja, īpaši konkurences apstākļi MVU, jaunuzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kā arī jāveicina augsti nodarbinātības un vides standarti;

5.  aicina Komisiju izbeigt sociālo dempingu un uzsver, ka konkurences politikas lēmumos īpaši jāņem vērā sociālā ietekme;

6.  uzskata, ka digitālās ekonomikas īpatnības, kam raksturīgas samazinātas papildu izmaksas, kas tuvinās nulles līmenim, kā arī izteikts tīkla efekts, sekmē koncentrācijas līmeņa paaugstināšanos galvenajos tirgos; aicina Komisiju pielāgot savu konkurences politiku šīs nozares īpatnībām;

7.  aicina Komisiju pabeigt iekšējā tirgus izveidi jomās, kurās tirgus joprojām ir sadrumstalots un nepilnīgs, un pēc iespējas drīz novērst nepamatotus tirgus ierobežojumus un konkurences izkropļojumus, ja tādi tiek konstatēti; aicina Komisiju nodrošināt, ka vienlaikus konkurences politika stiprina sociālo kohēziju Savienībā;

8.  uzsver, ka konkurences iestādes darba prioritātes un 2014. gada ziņojumā par konkurenci izklāstītais lielā mērā atbilst kopējām prioritātēm; tomēr uzskata, ka atsevišķās jomās ir jāīsteno izlēmīgāki pasākumi, kas Komisijai jāsāk enerģiski īstenot nākamajā gadā; uzsver, cik būtiska nozīme ir starptautiskai sadarbībai konkurences tiesību īstenošanā; atbalsta Komisijas aktīvu dalību Starptautiskajā konkurences tīklā;

9.  tāpat kā iepriekšējā gada ziņojumā, vēlreiz aicina Komisiju novērst pārmērīgu tirgus koncentrāciju un dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar digitālā vienotā tirgus izveidi, jo tādējādi tiks nodrošināti augstāka līmeņa pakalpojumi patērētājiem, kā arī iespēja noteikt pievilcīgākas cenas;

10.  uzskata, ka ir svarīgi garantēt godīgas konkurences nosacījumus digitālajā tirgū, apkarot dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nodokļu optimizāciju, un norāda, ka šis mērķis ir vienīgi patērētāju labā;

11.  uzskata, ka e-pārvaldes attīstība ir nozīmīgs faktors izaugsmes atbalstā, jo īpaši attiecībā uz MVU līdzdalību; tāpēc aicina dalībvalstis izmantot visus līdzekļus, kuri tām ir pieejami saskaņā ar jaunajiem publiskā iepirkuma tiesību aktiem, lai veicinātu ES izaugsmi, un aicina Komisiju atbalstīt visas ar e-pārvaldes attīstību saistītās iniciatīvas; turklāt uzsver, ka e-pārvaldes sistēmu popularizēšana un īstenošana visās dalībvalstīs ir būtiska, lai efektīvi uzraudzītu pārkāpumus un nodrošinātu pārredzamību gan publiskajā, gan privātajā sektorā;

12.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis laikus īsteno jaunos publiskā iepirkuma tiesību aktus, jo īpaši par e-iepirkumu un e-pārvaldi, un jaunos noteikumus par sociālo un vides kritēriju ņemšanu vērā, kā arī par līgumu sadalījumu daļās, lai stimulētu inovāciju un godīgu konkurenci, atbalstītu MVU publiskā iepirkuma tirgos un nodrošinātu, ka publisko līdzekļu izmantojumā priekšroku dod saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam;

13.  aicina Komisiju darīt vēl vairāk, cenšoties sasniegt vērienīgo mērķi, proti, panākt starptautisko tirgu atvēršanu publiskajam iepirkumam, lai novērstu līdzsvara trūkumu, kas pastāv starp ES un citiem tirdzniecības partneriem attiecībā uz tirgu atvērtības līmeni publiskiem iepirkumiem, un šajā ziņā aicina ņemt vērā Parlamenta ziņojumu par Komisijas priekšlikumu starptautiskam publiskā iepirkuma instrumentam, kā arī gaidāmo priekšlikuma pārskatīšanu;

14.  norāda, ka vienotajā tirgū patērētājiem, saņemot dažādus sūtījumus, tiek pārdoti viena un tā paša tirdzniecības nosaukuma un vienādi iepakoti, tomēr atšķirīgas izejvielas saturoši produkti; aicina Komisiju noteikt, vai ES konkurences politikas kontekstā šāda prakse negatīvi ietekmē vietējo un reģionālo produktu piegādātājus, jo īpaši MVU;

15.  uzskata, ka ir būtiski, lai Komisija turpinātu veicināt labāku konverģenci un sadarbību starp dalībvalstu konkurences iestādēm Eiropas Savienībā;

16.  atzinīgi vērtē spēcīgo mijiedarbību starp konkurences tiesību īstenošanu un digitālā vienotā tirgus stratēģiju, jo īpaši darbības, kas saistītas ar ģeogrupēšanas praksi un licencēšanas nolīgumiem, nolūkā pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi; uzskata, ka līdzīga mijiedarbība ir nepieciešama iekšējā enerģijas tirgū, lai likvidētu šķēršļus brīvai enerģijas pārrobežu apritei un veidotu Enerģētikas savienību;

17.  uzskata, ka konkurence telekomunikāciju nozarē ir būtiska ne tikai nolūkā veicināt inovāciju un ieguldījumus tīklu infrastruktūrā, bet arī nolūkā censties, lai patērētājiem nodrošinātu pieņemamas cenas un pakalpojumu izvēli; tāpēc aicina Komisiju saglabāt konkurenci šajā nozarē, tostarp saistībā ar raidīšanas frekvenču sadalījumu;

18.  aicina Komisiju kontrolēt, lai banku nozares pārstāvji patērētāju līgumos neizmantotu negodīgas un nelikumīgas klauzulas un praksi; aicina Komisiju EKT ietvaros sekmēt apmaiņu ar pārbaudītu praksi; mudina Komisiju samazināt visu veidu birokrātisko slogu, ko radījusi konkurences politikas īstenošana;

19.  uzskata, ka konkurences politikai ir jābūt nozīmīgam instrumentam, ar ko panākt, ka finanšu tirgi patērētājiem kļūst drošāki un pārredzamāki; turklāt atzinīgi vērtē elektronisko maksājumu jomā pieņemtos leģislatīvos pasākumus, jo īpaši to, ka ir ieviesta maksimālā summa, ko var noteikt karšu maksājumu darījumiem piemērotajām starpbanku komisijas maksām;

20.  atgādina Komisijai, ka konkurences politika neatbrīvo no to cenu regulēšanas, attiecībā uz kurām nav viegli noteikt tirgus vērtību, piemēram, bankomātu komisijas maksām;

21.  aicina Komisiju sagatavot pētījumu par bankomātu tīkliem no konkurences politikas perspektīvas, ņemot vērā, ka tā ir tīkla infrastruktūra;

22.  uzskata, ka arī turpmāk ir jāpievērš vērība tam, kā atbalstīt Eiropas uzņēmumus, jo tie starptautiskā līmenī konkurē ar citiem līdzīga lieluma uzņēmumiem dažādās pasaules valstīs, kuriem nav jāievēro konkurences noteikumi, kas ir saistoši Eiropas uzņēmumiem to savstarpējā konkurencē;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Savienības tirdzniecības un konkurences politikas jomas ir saskaņotas ar tās rūpniecības politikas mērķiem; norāda, ka Savienības konkurences politikai nevajadzētu traucēt Eiropas rūpniecības nostiprināšanos ekonomikā; tāpēc prasa, lai ar tirdzniecības un konkurences politiku sekmētu Eiropas rūpniecības attīstību un konkurētspēju pasaules mērogā;

24.  atzīst, ka daudzas energoietilpīgas nozares atrodas smagos ekonomiskos apstākļos un atsevišķas nozares, piemēram, tērauda nozare, piedzīvo krīzi; mudina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt ES valsts atbalsta noteikumus energoietilpīgām nozarēm, garantējot efektīvu oglekļa emisiju pārvirzes aizsardzību un nodrošinot taisnīgas iespējas ES nozarēm, jo īpaši energoietilpīgām nozarēm, kas ir visneaizsargātākās;

Pretmonopola procedūras — dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi

25.  aicina Komisiju pastiprināt izmeklēšanas centienus saistībā ar dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē Eiropas Savienības patērētājiem;

26.  norāda, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta, turklāt tā ir nopietna problēma konkurences jomā;

27.  uzskata, ka Komisija sekmīgi strādā ar gadījumiem, kas ietver noteikumu par karteļiem pārkāpumus, un Komisija spēj uzskatāmi parādīt, ka tā ir sniegusi būtisku ieguldījumu virzībā uz iekšējā tirgus un vienlīdzīgu konkurences noteikumu īstenošanu;

28.  uzsver, ka pret konkurenci vērsta prakse un monopoli var radīt šķēršļus tirdzniecībai, kas kropļo tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas; brīvas un godīgas globālās tirdzniecības interesēs aicina Komisiju ar starptautiskām darbībām vērsties pret karteļiem un pret konkurenci vērstu, oligopolitisku un monopolistisku praksi, kas kaitē konkurencei;

29.  uzskata, ka papildus spēkā esošajiem noteikumiem par naudas sodiem, ko par pārkāpumiem uzliek juridiskām personām, ir arī jānosaka attiecīgas sankcijas šādos pārkāpumos vainīgām fiziskām personām; uzskata, ka naudas sodiem ir jābūt pietiekami lieliem, lai atturētu no pārkāpumiem; uzsver, cik būtiska ir sekmīga ziņošanas politika, kas Komisijai ir palīdzējusi atklāt karteļus;

30.  uzskata, ka izšķirīga nozīme ir juridiskajai noteiktībai, un aicina Komisiju noteikumus par naudas sodiem, tādus kā karteļu procedūrās paredzētie, ietvert likumdošanas instrumentā;

31.  atzīmē, ka sākotnējie konkurences politikas piedāvātie tirgus modeļi var būt nepiemēroti digitālajai ekonomikai un ka uz cenu balstītu rādītāju pielietošana šajā dinamiskajā ekonomikas nozarē bieži vien nenodrošina vēlamo rezultātu; aicina Komisiju, pamatojoties uz jauniem kritērijiem, veikt visaptverošu juridisku un ekonomisku novērtējumu attiecībā uz strauji mainīgajiem tirgiem un nepastāvīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem, lai gūtu skaidru izpratni par tirgus struktūru un tirgus tendencēm, veiktu atbilstīgus patērētāju aizsardzības pasākumus un pienācīgi ņemtu vērā datu un specifisku tirgus struktūru nozīmi digitālajā ekonomikā; uzsver, ka nolūkā definēt attiecīgo tirgu, jo īpaši digitālajā ekonomikā, ir jāpiemēro attiecīgie konkurences politikas novērtēšanas kritēriji;

32.  atkārtoti norāda, cik svarīga godīgai konkurencei ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, un pauž nožēlu, ka starptautiskie uzņēmumi nevēlas iegādāties Eiropas patentu izmantošanai vajadzīgās licences; aicina Komisiju efektīvi aizsargāt standartam atbilstīgos patentus (SEP) un stingri uzraudzīt, lai patentu lietotāji likumīgi iegādātos licences;

33.  aicina Komisiju izmeklēt, vai nepastāv saikne starp politiķu un bijušo ministru lielo pārstāvību enerģētikas uzņēmumu valdēs, kā arī oligopolistisko praksi dažu dalībvalstu enerģētikas nozarē;

34.  iebilst pret to, ka izmeklēšana ASV interneta lieluzņēmuma Google lietā ir tik ilgstoša, un pauž nožēlu, ka jau vairākus gadus notiekošā izmeklēšana ir nepārredzama un bez rezultāta, uzskatāmi parādot to, ka Komisija līdz 2014. gadam vilcinājās publiskot savu nodomu atcelt tirgus ierobežojumus; uzsver, ka jo īpaši saistībā ar dinamiskiem tirgiem tik ilgs process var radīt tirgus de facto optimizāciju un nenoteiktību visām iesaistītajām pusēm;

35.  aicina Komisiju rūpīgi izmeklēt Google praksi un noskaidrot, vai operētājsistēma Android tiek piedāvāta tikai kopā ar citiem Google pakalpojumiem un vai ražotājiem tiek liegts instalēt konkurējošus produktus; turklāt aicina Komisiju sīki pārbaudīt Google dominējošo stāvokli tirgū saistībā ar viesnīcu rezervēšanu tiešsaistē un meklēt pienācīgu risinājumu šai problēmai; atbalsta Komisijas pasākumus nolūkā panākt lielāku sadarbspēju un pārnesamību visās digitālajās nozarēs, tādējādi nepieļaujot, ka tirgu pilnībā pārvalda viens dominējošais uzņēmums; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt Komisijai atbilstīgus instrumentus, ar kuriem gūt atjauninātu priekšstatu par straujajām pārmaiņām digitālajā tirgū;

36.  aicina Komisiju rūpīgi izmeklēt un pabeigt vēl neizmeklētās karteļu lietas un atcelt visus tirgus ierobežojumus; atzinīgi vērtē jaunā komisāra atteikšanos padoties politiskam spiedienam un prasa paātrināt procedūras, lai rezultātus varētu gūt nākamā gada laikā; tādēļ atzinīgi vērtē iebildumu paziņojumu, ko Komisija nosūtīja Google saistībā ar cenu salīdzināšanas pakalpojumu; aicina Komisiju arī turpmāk apņēmīgi izvērtēt visas izmeklēšanu laikā konstatētās problēmas, tostarp citas ar interneta meklētājiem saistītās tendences, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem digitālā tirgus dalībniekiem;

37.  norāda, ka saskaņā ar 8. pantu Pretkarteļu procedūru regulā (EK) Nr. 1/2003 Komisija var noteikt pagaidu pasākumus, ja pastāv nopietna un nelabojama kaitējuma risks konkurencei; aicina Komisiju pārbaudīt, cik lielā mērā šādus pasākumus varētu izmantot ilgstošās konkurences noteikumu pārkāpumu procedūrās, jo īpaši digitālajā tirgū;

38.  atgādina, ka tīkla neitralitāte (princips, saskaņā ar kuru visa interneta datplūsma tiek apstrādāta vienādi, bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās, neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas) ir īpaši svarīga, lai nepastāvētu diskriminācija starp interneta pakalpojumiem un pilnībā tiktu garantēta konkurence;

39.  uzsver, ka konkurences politikas pamatā ir jābūt pierādījumiem, un atzinīgi vērtē Komisijas izmeklēšanu e-komercijas nozarē, galveno uzmanību pievēršot iespējamajiem šķēršļiem, kas kavē preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē tādās nozarēs kā, piemēram, elektronika, apģērbs, apavi un digitālais saturs;

40.  atzīmē, ka Google lieta ir rosinājusi vispārēju diskusiju par ietekmi, kāda ir dominējošajām interneta platformām, tādām kā Ebay, Facebook, Apple, Linkedln, Amazon, Uber, Airbnb u. c., par šo platformu ietekmi uz tirgiem un publisko telpu, kā arī par nepieciešamību regulēt šīs platformas, lai aizsargātu gan tirgus, gan arī publisko telpu; norāda, ka interneta platformu regulējuma mērķim jābūt augstāka lietotāju aizsardzības līmeņa panākšanai, vienlaikus saglabājot stimulus inovācijai;

41.  aicina Komisiju izmeklēt Google dominējošo stāvokli tirgū saistībā ar viesnīcu rezervāciju tiešsaistē; norāda, ka uzņēmums cenšas panākt, lai viesnīcu meklētāji veiktu rezervāciju un samaksu, izmantojot Google pakalpojumus, nevis trešo pušu ceļojumu pakalpojumu vai viesnīcu tīmekļa vietnes; uzsver, ka šāda rīcība, iespējams, ir pretrunīga, jo padara Google par tiešsaistes ceļojumu aģentūru vai tai līdzīgu uzņēmumu, kas iekasē rezervācijas maksas; norāda, ka lielākā daļa viesnīcnieku dotu priekšroku tiešai rezervācijai, nevis ar trešās puses tīmekļa vietnes vai interneta meklētāja starpniecību; uzsver, ka Google varētu nostiprināt savu dominējošo stāvokli un vienlaikus novājināt konkurentus ceļojumu tirgos, tādējādi kaitējot patērētājiem;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas nesen pieņemtos grozījumus Regulā (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu un saistītos paziņojumus, kas izriet no Direktīvas par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām; pauž nožēlu, ka grozījumu izstrādē netika iesaistīts Parlaments;

43.  uzsver konkurences politikas svarīgo nozīmi digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā; piekrīt, ka stabilai konkurences politikai strauji mainīgajos tirgus apstākļos ir vajadzīgas padziļinātas zināšanas par tirgu; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka e-komercijas nozares apsekojums ir veikts, īstenojot digitālā vienotā tirgus stratēģiju;

Valsts atbalsts

44.  aicina Komisiju kā struktūru, kas uzrauga Līgumu izpildi, cieši uzraudzīt minētās direktīvas īstenošanu dalībvalstīs un nodrošināt, lai noteikumi vienādi tiktu piemēroti visā ES; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes aktīvi veicināt ES konkurences politikas ievērošanu un skaidrot tās juridisko pamatu; uzsver, cik būtiski ir vienādā veidā risināt gan horizontālo, gan vertikālo valsts atbalstu; uzskata, ka ir jāveic pasākumi, ar kuriem visās Eiropas Savienības daļās veidotu izpratni par nelikumīga valsts atbalsta kvalifikāciju un piešķiršanu, jo īpaši gadījumos, kad šāda veida lēmumi par atbalstu ir līdzvērtīgi pret konkurenci vērstiem un protekcionistiskiem pasākumiem; tomēr pauž viedokli, ka tālākiem vai nomaļiem reģioniem un salām, piemērojot noteikumus par valsts atbalstu, ir jāpiešķir lielākas atkāpes nekā pašlaik;

45.  uzskata, ka Komisijai jo īpaši saistībā ar valsts atbalsta procedūrām rūpīgāk ir jāpārbauda dalībvalstu sniegtie pierādījumi un jāuzlabo faktu drošība, jo regulāri tiek mēģināts apiet juridisko pamatu un juridiskos ierobežojumus, kā arī tiek meklēti vairāk vai mazāk apšaubāmi kompromisi; turklāt uzskata, ka priekšnoteikums šādām pārbaudēm ir princips, saskaņā ar kuru stratēģiskās un svarīgās nozarēs, tādās kā enerģētika, transports un veselības aprūpe, valstīm ir jānodrošina pilnīga drošība, pakalpojumu nepārtrauktība un sniegšana visiem savas valsts iedzīvotājiem, un valstīm ir jāraugās, lai to tiesību normas nekaitētu citām dalībvalstīm vai Savienībai;

46.  atkārtoti norāda, ka ES struktūrfondus nedrīkst izmantot tādā veidā, ar ko tieši vai netieši tiek mudināta pakalpojumu vai ražošanas pārvietošana uz citu dalībvalsti, piemēram, nosakot nogaidīšanas periodu uzņēmumiem, kas saņem līdzekļus no šādiem fondiem; uzsver, ka valsts atbalsts reizēm ir vajadzīgs, lai garantētu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (SGEI) sniegšanu, tostarp enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē; uzsver, ka valsts intervence bieži vien ir efektīvākais politikas instruments, ar ko garantēt tādu pakalpojumu sniegšanu, kas ir svarīgi, lai Savienībā saglabātu ekonomiskos un sociālos apstākļus izolētos, tālākos vai nomaļos reģionos un salās;

47.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi jaunās 2014. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzības un enerģētikas jomā un tās iekļāvusi Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (GBER);

48.  atzinīgi vērtē to, ka GBER darbības jomā ir iekļauts sociālais atbalsts iedzīvotāju pārvadājumiem tālākos reģionos, kuros tagad ir atzīta savienojamības problēmas esība; uzsver, ka būtiska ir arī nomaļu salu reģionu savienojamība, lai saglabātu un uzlabotu pieņemamu ekonomiskās un sociālās darbības līmeni, uzturot uzņēmējdarbībai svarīgus savienojumus;

49.  atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējo izmeklēšanu par atliktā nodokļa aktīviem un atliktā nodokļa pasīviem (DTA/DTC), kas sniedz priekšrocības atsevišķu dalībvalstu banku nozarei; uzskata, ka DTA/DTC atļaušana ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem būtu pieļaujama vienīgi tad, ja tiek izpildīti skaidri nosacījumi par finansējuma mērķiem reālajā ekonomikā;

50.  atgādina, ka Parlaments prasīja Komisijai pārbaudīt, vai banku nozare kopš krīzes sākuma ir saņēmusi netiešās subsīdijas un valsts atbalstu kā netradicionālu likviditātes palīdzību;

51.  atzinīgi vērtē to, ka ir ieviestas jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu riska finansēšanas jomā, un šo pamatnostādņu galvenais mērķis ir efektīvāk atbalstīt MVU, inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu un jaunuzņēmumus, kas, būdami nelieli, atrodas daudz neizdevīgākā situācijā;

52.  kritizē to, ka konkurenci kropļojoši nodokļu modeļi jo īpaši var radīt būtiskas problēmas vidējiem uzņēmumiem, kā arī vairākām dalībvalstīm, kas šādus nodokļu modeļus nepiemēro;

53.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija valsts atbalsta modernizācijas kontekstā ir sākusi ieviest jaunas pamatnostādnes, ar kurām skaidri norādīs, kas ir valsts atbalsts nodokļu jomā un kāda ir atbilstīga transfertcena;

54.  prasa Komisijai veikt atsevišķu pētījumu, lai izvērtētu, vai ES noteikumi par valsts atbalstu paredz konkurences konsolidāciju un stiprināšanu Eiropas uzņēmumu starpā vis-à-vis to starptautiskajiem konkurentiem, jo īpaši saistībā ar valsts iepirkuma mehānismiem, kā arī ņemot vērā nesen noslēgto Klusā okeāna valstu partnerību (TPP);

Uzņēmumu apvienošanās kontrole

55.  norāda, ka līdz šim apvienošanās un pārņemšanas novērtējumi digitālajā ekonomikā tika veikti, galvenokārt pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu, kas nav atbilstīga prakse; uzsver, ka uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu un ievērojamām darbības sākšanas izmaksām arī var būt plašs klientu loks un līdz ar to ievērojams datu apjoms un būtiska ietekme tirgū, kā to apliecina Facebook īstenotā WhatsApp pārņemšana, kuru Komisija apstiprināja bez jebkādiem nosacījumiem, tādējādi radot precedentu;

56.  uzskata, ka dažās ekonomikas nozarēs, sevišķi digitālajā ekonomikā, papildus uz cenu balstītām pieejām, tirgus daļām un apgrozījumu ir jāpiemēro arī citi kritēriji, jo uzņēmumu apvienošanās bieži vien var būt saistīta ar tirgus ierobežojumiem;

57.  uzskata, ka jo īpaši digitālajā ekonomikā un patērētāju aizsardzības kontekstā ir jāatjaunina vispārējie konkurences noteikumi, lai neatpaliktu no tirgus realitātes, un, novērtējot uzņēmumu apvienošanos, papildus ir jāievieš jauni kritēriji, tādi kā pirkšanas cena, iespējamie šķēršļi ienākšanai tirgū, būtiskā datu un datu pieejamības nozīme, platformas specifikācijas un ar tām saistītā tīkla ietekme, kā arī jāņem vērā tas, vai attiecīgajā nozarē pastāv vai nepastāv globāla konkurence; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst digitālās ekonomikas uzņēmumu uzņēmējdarbības modelim un iespējamajiem šķēršļiem ienākšanai tirgū, tostarp tādiem faktoriem kā pārslēgšanās no vienas platformas uz citu un datu pārnesamība;

58.  aicina Komisiju izvērtēt, vai kopīgus e-komercijas piedāvājumus var sniegt arī neatkarīgi mazumtirgotāji, kas saskaņā ar konkurences tiesībām drīkst kopīgi strādāt nekustamā īpašumā izvietotos veikalos;

59.  uzskata, ka ar pašreizējo tirgus definīciju saistītās ietekmes tirgū nepareizs novērtējums bieži vien kaitē Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši globalizācijas laikmetā un dinamiskā digitālajā tirgū; aicina Komisiju apsvērt iespēju no jauna pielāgot regulējumu, ko paredz Uzņēmumu apvienošanās kontroles regula;

60.  pauž bažas, ka tirgus definēšanas jautājumam pārāk bieži tiek izraudzīta šaura valstiska pieeja, un līdz ar to pietiekami netiek ņemta vērā tirgu internacionalizācija, kā tas, piemēram, bija saistībā ar Uzņēmumu apvienošanās kontroles regulu;

Finansiāls atbalsts un nodokļi

61.  uzsver — kā tas jau piekto reizi norādīts Parlamenta gada ziņojumā par konkurenci —, ka pagaidu valsts atbalsta pasākumi finanšu nozarē bija nepieciešami, lai stabilizētu globālo finanšu sistēmu, bet pēc banku savienības izveides pabeigšanas šis atbalsts nekavējoties būs jāsamazina vai pilnīgi jāpārtrauc, kā arī rūpīgi jākontrolē; uzsver, ka joprojām steidzami ir jāpārtrauc subsīdijas (kas tiek sniegtas kā netiešas garantijas finanšu iestādēm, kuras vēl aizvien ir pārāk lielas, lai pieļauto to bankrotu), lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus finanšu nozarē un aizsargātu nodokļu maksātājus, un šajā ziņā ir jānodrošina, lai netiktu radīta negaidīta peļņa vai priekšrocības privātām juridiskām personām; uzsver, cik būtiski ir valsts atbalstam piemērot ierobežojošu pieeju;

62.  uzsver, ka godīga nodokļu konkurence ir būtiska, lai nodrošinātu iekšējā tirgus integritāti, publisko finanšu ilgtspēju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

63.  uzskata, ka ievērojamās atšķirības, kādas iepriekšējos gados starp dalībvalstīm radušās saistībā ar valsts atbalsta izmantošanu finanšu nozarē, var radīt konkurences izkropļojumus šajā nozarē; aicina Komisiju precizēt noteikumus un procedūras, ar kurām saskaņā var atļaut valsts atbalstu finanšu nozarē; uzskata, ka vēlākais pēc banku savienības izveides pabeigšanas ir jāsamazina valsts atbalsts banku nozarei un jāraugās, lai regulējums nekropļotu konkurenci, no kā priekšrocības gūtu lielās bankas, kā arī jānodrošina pietiekamas iespējas MVU saņemt kredītus;

64.  uzskata, ka Komisijai ir jāapsver iespēja valsts atbalstu bankām piešķirt ar nosacījumu, ka tās kreditēs MVU;

65.  aicina Komisiju izstrādāt plānu par mazāku, bet mērķorientētāku valsts atbalstu, lai samazinātu valsts atbalstu un ļautu pazemināt nodokļus, tādējādi stimulējot jaunu uzņēmumu veidošanu un godīgu konkurenci, nevis atbalstot līdzšinējās struktūras un tirgus dalībniekus;

66.  uzsver, ka, izmantojot valsts atbalstu, lai veicinātu vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamību, šodien izšķiroša nozīme ir ieguvumam, ko gūst iedzīvotāji, nevis atsevišķi uzņēmumi vai publiskas struktūras;

67.  aicina Komisiju cieši sekot līdzi tam, kādus jaunu banku darbības licenču izsniegšanas nosacījumus ierosinās Eiropas Centrālā banka, lai tiktu radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, neveidojot būtiskus šķēršļus iekļūšanai tirgū; ir pārliecināts, ka, ņemot vērā augsto koncentrāciju dažu dalībvalstu banku nozarē, lielāks skaits banku iestāžu nāktu par labu patērētājiem un MVU;

68.  uzsver ES valsts atbalsta būtisko nozīmi cīņā pret daudznacionālu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

69.  atzinīgi vērtē 2014. gadā sākto Komisijas izmeklēšanu saistībā ar nelikumīgu valsts atbalstu, kas pieļāva negodīgu konkurenci nodokļu jomā un no kā priekšrocības guva atsevišķi uzņēmumi, un 2015. gadā šī izmeklēšana tika attiecināta uz visām 28 ES dalībvalstīm; turklāt aicina dalībvalstis turpmāk Komisijai laikus un bez kavēšanās iesniegt visu attiecīgo informāciju par savas valsts nodokļu praksi un, visbeidzot, ievērot savu pienākumu paziņot Komisijai un Parlamentam sīku informāciju par visiem īpašajiem režīmiem, kas var ietekmēt citas dalībvalstis un MVU;

70.  atzīmē, ka iepriekšējos pilnvaru termiņos Komisija ir sākusi tikai dažas izmeklēšanas par iespējamajiem valsts atbalsta piešķiršanas gadījumiem nodokļu jomā, lai gan tai pašā laikā publiskajā telpā izskanējušas ļoti pamatotas aizdomas; aicina Komisiju izmantot pašreizējo izmeklēšanu konstatējumus, uz kuriem pamatojoties izstrādātu precīzākas un efektīvākas pamatnostādnes par valsts atbalstu nodokļu jomā, pilnībā izmantotu savas pilnvaras saskaņā ar ES konkurences noteikumiem nolūkā izskaust kaitniecisku nodokļu praksi, kā arī piemērotu sankcijas dalībvalstīm un uzņēmumiem, kuri pieķerti šādas prakses piekopšanā; aicina Komisiju vienlaikus norādīt, kādi nodokļu pasākumi nav savietojami ar valsts atbalsta politiku;

71.  uzskata — lai nodrošinātu godīgu konkurenci uzņēmumu starpā atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 651/2014, ir jāatbalsta uzņēmumi reģionos, kas uz laiku vai pastāvīgi atrodas nelabvēlīgā situācijā, un jāparedz lielāka rīcības brīvība reģioniem, kas nonākuši smagās ekonomiskās grūtībās, piemēram, reģioniem, kas iekļauti konverģences un konkurētspējas mērķos, kā arī salu reģioniem;

72.  pauž nožēlu, ka kopš 1991. gada ir izmeklēti tikai daži valsts atbalsta piešķiršanas gadījumi saistībā ar negodīgu konkurenci nodokļu jomā, un uzsver, ka ir jānodrošina plaša piekļuve informācijai, lai uzsāktu aizdomīgo gadījumu izmeklēšanu; pauž bažas par ierobežotajiem resursiem, kādi pašlaik ir pieejami Komisijas kompetentajiem dienestiem, un šāda situācija var ierobežot Komisijas spēju izmeklēt ievērojami lielāku skaitu gadījumu;

73.  uzsver, ka vairākās dalībvalstīs ar valsts atbalsta procedūrām vien nevar galīgi izbeigt negodīgu nodokļu konkurenci; gadu pēc LuxLeaks konstatējumiem ir nepieciešami turpmāki konkrēti rezultāti, tādi kā kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes ieviešana, PVN direktīvas pārskatīšana nolūkā novērst krāpšanu, pienākuma noteikšana lieliem starptautiskiem uzņēmumiem publiski ziņot par savu apgrozījumu un peļņu atbilstīgi principam, ar ko paredz sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi, kā arī jāaicina dalībvalstis palielināt savas valsts nodokļu prakses pārredzamību un ieviest savstarpējas ziņošanas prasības;

74.  uzskata, ka atsevišķu dalībvalstu pašreizējā nodokļu prakse nopietni apdraud iekšējo tirgu, ka jo īpaši lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem ir jāsniedz taisnīgs un pienācīgs ieguldījums dalībvalstu publiskajās finansēs un ka ir vajadzīga turpmāka izmeklēšana saistībā ar plaši izplatīto kaitniecisko nodokļu praksi un nodokļu nolēmumiem, kas Eiropā veicina uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes pazemināšanos un agresīvu nodokļu plānošanu; atzinīgi vērtē jaunās TAXE komitejas izveidi;

75.  uzskata, ka godīga nodokļu konkurence ir viens no iekšējā tirgus pamata elementiem, taču, lai gan dalībvalstīm šajā ziņā ir lielākā kompetence, ir jānovērš negodīga nodokļu konkurence, piemēram, saskaņojot nodokļu bāzes, apmainoties ar informāciju starp nodokļu iestādēm un piešķirot skaidras likumīgas tiesības kontrolēt kapitāla plūsmas, ja tas ir būtiski pienācīgai Savienības nodokļu sistēmas darbībai; uzskata, ka kopējās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KUINB) ieviešana veicinātu lielāku sistēmas pārredzamību; uzskata, ka jautājumu par konsolidāciju iespējams noregulēt vēlāk un ka tam nevajadzētu kavēt KUINB drīzu ieviešanu;

76.  uzsver, ka iekšējā tirgū jaunpienācēji un MVU, kuri veic uzņēmējdarbību tikai vienā valstī, atrodas sliktākā situācijā nekā multinacionālie uzņēmumi, kuri var novirzīt peļņu vai īstenot cita veida agresīvu nodokļu plānošanu, izmantojot dažādus vienīgi tiem pieejamus lēmumus un instrumentus; ar bažām norāda, ka no iepriekš minētās situācijas izrietošās mazākās nodokļu saistības vienādos apstākļos ļauj multinacionāliem uzņēmumiem gūt lielāku pēcnodokļu peļņu un vienotajā tirgū rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tiem konkurentiem, kas neizmanto agresīvu nodokļu plānošanu un kas maksā nodokļus vietā vai vietās, kurās peļņa tiek gūta; uzsver, ka nepareiza ir tāda Eiropas Savienības pieeja, ar ko veicina kaitniecisku nodokļu praksi, radot Eiropas viena dalībnieka privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SUP), kuras reglamentējošie noteikumi nepārprotami pieļauj divas dažādas darbības vietas, proti, juridisko adresi vienā vietā un administratīvo mītni citā;

77.  uzsver, ka Komisijai noteikti ir jānodrošina piekļuve konkurences tiesību ziņā būtiskiem datiem, ar kuriem apmainās nodokļu iestādes;

78.  uzskata, ka godīgu konkurenci var apdraudēt nodokļu plānošana; aicina Komisiju koriģēt jēdziena “pastāvīga darījumdarbības vieta” definīciju, lai uzņēmumi nevarētu mākslīgi izvairīties no aplikšanas ar nodokli dalībvalstīs, kurās tie veic saimniecisko darbību; uzsver, ka šajā definīcijā ir jāņem vērā arī digitālās nozares īpašā situācija, lai uzņēmumi, kas iesaistīti darījumos ar nemateriālām vērtībām, tiktu uzskatīti par tādiem, kam pastāvīgā darījumdarbības vieta ir dalībvalstī, kurā tiem ir būtiska ietekme digitālajā ekonomikā;

79.  uzsver, ka Komisijai, izvērtējot nolēmumus konkurences jomā, iekšējais tirgus ir jāuzskata par vienu tirgu, nevis par vairākiem vietējiem vai dalībvalstu tirgiem;

80.  uzskata — ņemot vērā pētījumus, ka krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas gadā veido līdz pat vienam triljonam euro (EUR 1 000 000 000 000), dalībvalstīm beidzot ir jārīkojas un šī prakse jāierobežo; uzskata, ka krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšanai ir būtiska nozīme virzībā uz valstu budžetu konsolidāciju; atzinīgi vērtē to, ka G20 valstu finanšu ministri nesen pieņēma ESAO izstrādātos jaunos noteikumus par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kas uzlabos pārredzamību, novērsīs trūkumus un ierobežos nodokļu oāžu izmantošanu; uzskata, ka, ņemot vērā ES integrācijas pakāpi, tai koordinēšanas un konverģences ziņā nolūkā nepieļaut nekāda veida kaitniecisku nodokļu konkurenci iekšējā tirgū ir jādara vairāk nekā to paredz priekšlikumi, kas ietverti ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projektā; tomēr uzsver, ka ESAO pieeja joprojām balstās uz ieteikuma tiesībām, un, lai reaģētu uz vienotā tirgus vajadzībām, tās darbība ir jāpapildina ar pienācīgu ES līmeņa tiesisko regulējumu, piemēram, pret BEPS vērstas direktīvas veidā, kura jomās, kas nav pietiekami aptvertas, paredzētu ESAO BEPS iniciatīvu papildinošas darbības; prasa izvērtēt ietekmi, ko uz ekonomiku, finansēm un konkurētspēju atstāj izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšana nodokļu jomā;

81.  uzskata, ka, ņemot vērā negodīgo nodokļu praksi dažās dalībvalstīs, iekšējā tirgus politikai ir jābūt cieši saistītai ar konkurences politiku, lai panāktu gūtās peļņas taisnīgu sadali un pārtrauktu tās novirzīšanu uz atsevišķām dalībvalstīm vai pat ārpus Eiropas Savienības ar mērķi līdz minimumam samazināt nodokļu saistības;

82.  uzsver, ka visaptveroša, pārredzama un efektīva nodokļu informācijas apmaiņa ir būtisks priekšnosacījums agresīvas nodokļu plānošanas novēršanai; vienlaikus uzsver, ka nodokļu modeļu vienkāršošana dalībvalstu līmenī būtu svarīgs solis, lai panāktu skaidrību un pārredzamību;

83.  atzinīgi vērtē konkurences komisāres nodomu reorganizēt valsts atbalsta kontroli, lai aplikšana ar nodokļiem būtu taisnīga visiem; turklāt sagaida, ka pirms šīs reorganizācijas tiks veikta beznosacījumu un pilnīga izvērtēšana, un aicina dalībvalstis sniegt Parlamentam visus pieprasītos dokumentus un atteikties no pašreizējās noraidošās attieksmes, kas kavē progresa panākšanu šajā jomā, un šajā saistībā ir jāpatur prātā, ka dažādām dalībvalstīm ir jāreaģē atbilstīgi dažādiem politikas uzdevumiem, ņemot vērā attiecīgo valstu ģeogrāfiskās atrašanās vietu, lielumu, fizikālās un citas īpatnības, kā arī to ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, un prasa pārskatīt valsts atbalsta pamatnostādnes nodokļu jomā, lai izskatītu negodīgas konkurences gadījumus, uz ko neattiecas nodokļu nolēmumi un transfertcenu noteikšana;

84.  aicina Komisiju laikus pieņemt sīki izstrādātas pamatnostādnes par valsts atbalstu nodokļu jomā un transfertcenu noteikšanu; uzsver, ka šādas pamatnostādnes citās jomās ir bijušas ļoti efektīvas, lai izskaustu un novērstu konkrētas prakses piekopšanu dalībvalstīs, kuras neievēro ES noteikumus par valsts atbalstu; norāda, ka šādas pamatnostādnes ir efektīvas tikai tad, ja tajās ir paredzēti ļoti precīzi noteikumi, tostarp skaitliskas robežvērtības;

85.  aicina Komisiju apsvērt iespēju piemērot sankcijas attiecīgajai valstij vai iesaistītajam uzņēmumam par smagiem nelikumīga valsts atbalsta saņemšanas gadījumiem;

86.  aicina Komisiju nekavējoties grozīt spēkā esošos noteikumus, lai summas, kas atgūtas pēc valsts atbalsta noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas saistībā ar ES nodokļiem varētu atgriezt dalībvalstīm, kas cietušas no nodokļu bāzes samazināšanās, vai ieskaitīt ES budžetā, nevis piešķirt dalībvalstīm, kuras sniegušas nelikumīgo ar nodokļiem saistīto valsts atbalstu, kā tas notiek pašlaik, jo šādi noteikumi rada papildu stimulu apiet nodokļus; aicina Komisiju pilnībā izmantot savas pilnvaras konkurences tiesību jomā, lai vērstos pret kaitniecisku nodokļu praksi;

87.  prasa, lai ES tiesiskais regulējums novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada agresīva nodokļu plānošana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas; lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, iesaka ieviest automātisku un obligātu apmaiņu ar nodokļu nolēmumiem un CCCTB, kā arī nodrošināt, lai no ES neizvestu peļņu, kas nav aplikta ar nodokļiem;

Konkurence globalizācijas laikmetā

88.  uzsver — lai globalizācijas laikmetā efektīvi piemērotu konkurences tiesību principus, ir vajadzīga sadarbība starptautiskā mērogā; tāpēc aicina Komisiju veicināt starptautisko sadarbību konkurences tiesību jautājumos; uzsver, ka starptautisko sadarbību konkurences tiesību jautājumos īpaši efektīvi varētu veicināt konkurences tiesību nolīgumi, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp konkurences iestādēm, kuras veic izmeklēšanu;

89.  uzskata, ka transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgumā, kā arī visos pārējos starptautiskajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ir jāietver sadaļa ar stingriem konkurences noteikumiem;

90.  uzsver, ka tirdzniecības partneriem jāgūst priekšrocības no pieaugošās konkurences tirdzniecības jomā, privātā sektora ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerībām, kā arī no patērētāju labklājības pieauguma;

91.  uzsver, ka ES ir jādara vairāk, lai uzraudzītu tirdzniecības nolīgumu īstenošanu un lai cita starpa izvērtētu, vai tiek ievēroti konkurences noteikumi un pilnībā īstenotas un pildītas tirdzniecības partneru nolīgumos iekļautās saistības;

92.  aicina Komisiju izmantot tirdzniecības politiku kā līdzekli virzībā uz globālu konkurences politikas noteikumu ieviešanu nolūkā novērst vēl joprojām pastāvošos daudzos tirdzniecības šķēršļus; uzskata, ka ideāls ilgtermiņa risinājums būtu daudzpusēja nolīguma par konkurences noteikumiem noslēgšana Pasaules Tirdzniecības organizācijā;

93.  atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) un ESAO iniciatīvas konkurences politikas jomā, kā arī to centienus pasaules mērogā uzlabot sadarbību konkurences politikas jomā;

94.  mudina Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādes aktīvi iesaistīties Starptautiskajā Konkurences tīklā;

95.  prasa ieviest pasākumus, ar ko nodrošinātu, ka visi no trešām valstīm importētie produkti atbilst vides, veselības un sociālajiem standartiem, kādus piemēro Savienība un pieprasa pasaules tirgū, lai tādējādi Eiropas rūpnieciskos ražotājus aizsargātu no negodīgas konkurences;

96.  aicina Komisiju atbalstīt jaunattīstības valstu centienus veicināt godīgu konkurenci; aicina Komisiju padziļināt sadarbību, jo īpaši ar jaunietekmes valstu konkurences iestādēm, un nodrošināt, ka tiek ieviesti piemēroti drošības pasākumi;

97.  norāda, ka līdztiesīga piekļuve resursiem, tostarp enerģijas avotiem, ir izšķirīga, lai nodrošinātu godīgu konkurenci globālajā tirgū; šajā ziņā uzsver, cik būtiski ir tirdzniecības nolīgumos iekļaut sadaļu par cenu ziņā pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju un piegādes pasūtījumu drošumu;

Konkurence dažādās nozarēs

98.  aicina Komisiju publiskot konstatējumus, kas gūti pašreizējās izmeklēšanas lietās par konkurences praksi pārtikas apgādes, enerģētikas, transporta un plašsaziņas līdzekļu nozarē;

99.  atzinīgi vērtē jaunās pamatnostādnes par valsts atbalstu gaisa pārvadātājiem un lidostām Eiropas Savienībā, kas ir daļa no Komisijas valsts atbalsta modernizācijas tiesību aktu paketes; aicina Komisiju starptautiskajos nolīgumos steidzami iekļaut līdzīgu noteikumu kopumu subsidētiem gaisa pārvadātājiem, kuri veic lidojumus no trešām valstīm uz ES un atpakaļ, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp ES un trešo valstu gaisa pārvadātājiem;

100.  mudina Komisiju ar Eiropas Konkurences tīkla starpniecību veicināt labas prakses apmaiņu, lai risinātu problēmas saistībā ar izplatītāju apvienībām, saistībā ar kurām daudzas lietas jau ir izmeklējušas attiecīgās dalībvalstu iestādes; prasa šajās diskusijās apsvērt savstarpējo ietekmi starp valsts un Eiropas līmeņa iestādēm;

101.  mudina Eiropas Konkurences tīklu diskutēt par aizvien plašāko mazumtirdzniecības apvienību tīklu valstu un ES līmenī;

102.  aicina Komisiju pakāpeniski izstrādāt ES konkurences regulējumu, ar ko Eiropas pārtikas apgādes ķēdes uzraudzībā iekļautu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Pārtikas ražošanas un lauksaimniecības sistēmu ilgtspējības novērtējuma (SAFA) rādītājus, tostarp rādītājus, kas minēti sadaļās par godīgu cenu noteikšanu un pārredzamiem līgumiem (S.2.1.1), kā arī piegādātāju tiesībām (S.2.2.1);

103.  prasa izveidot Eiropas pārtikas un lauksaimniecības produktu izcelsmes un galamērķa vietas cenu novērošanas centru; vērš uzmanību uz Spānijas izcelsmes un galamērķa vietas cenu indeksu IPOD, ko varētu izmantot kā modeli, uzraugot mazumtirgotāju iespējamo ļaunprātīgo rīcību pret lauksaimniekiem un patērētājiem;

104.  prasa ieviest saistošus pasākumus pārtikas apgādes ķēdē, lai varētu vērsties pret mazumtirgotājiem, kuri kaitē lauksaimniekiem un patērētājiem;

105.  ir ļoti nobažījies par situāciju piena pārstrādes nozarē, jo pēc piena kvotu sistēmas atcelšanas mazumtirgotāji uzspiež iepirkuma cenas, kas ir ievērojami zemākas par izmaksām;

Konkurences politikas demokrātiska stiprināšana

106.  atzinīgi vērtē regulāro dialogu starp konkurences komisāri un Parlamentu, taču uzskata, ka tiesības piedalīties uzklausīšanā par būtiskiem jautājumiem vien nav pietiekamas;

107.  atzīmē, ka konkurences tiesību jomā Parlaments likumdošanas procesā parasti ir iesaistīts, piemērojot konsultāciju procedūru, un līdz ar to Parlamenta ietekme salīdzinājumā ar Komisiju un Padomi ir ierobežota;

108.  atzinīgi vērtē regulāro dialogu, ko Komisija ved ar Parlamentu konkurences jautājumos; atkārtoti prasa, lai likumdošanas pamataktu direktīvas un pamatnostādnes pieņemtu, piemērojot koplēmuma procedūru; uzskata, ka pašreizējais dialogs starp Parlamentu un ES Konkurences iestādi ir jāpadziļina, jo īpaši nolūkā izvērtēt prasības, kādas iepriekšējos gados izvirzījis Parlaments, kā arī veikt pasākumus saistībā ar šīm prasībām; uzskata, ka Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta neatkarība ir ļoti svarīga, lai tas varētu sekmīgi īstenot savus mērķus; aicina Komisiju Konkurences ģenerāldirektorātam atkārtoti piešķirt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus; jo īpaši aicina stingri nošķirt dienestus, kuri izstrādā pamatnostādnes, no tiem dienestiem, kuri attiecīgajos gadījumos ir atbildīgi par šo pamatnostādņu piemērošanu;

109.  uzskata, ka konkurences politikā Parlamentam ir jābūt koplēmuma pilnvarām; pauž nožēlu, ka LESD 103. un 109. pantā paredzēta tikai apspriešanās ar Parlamentu; uzskata šo demokrātijas trūkumu par nepieņemamu; ierosina šo trūkumu pēc iespējas drīz novērst, ieviešot noteikumus par iestāžu sadarbību konkurences politikas jomā, un veikt attiecīgus grozījumus nākamajā Līguma pārskatīšanā;

110.  prasa piešķirt Parlamentam koplēmuma pilnvaras konkurences politikas jomā, jo īpaši attiecībā uz pamatprincipiem un saistošām pamatnostādnēm, un pauž nožēlu, ka, izdarot nesenos grozījumus Līgumā, šajā Savienības politikas jomā demokrātiskā dimensija nav nostiprināta; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus attiecīgu grozījumu izdarīšanai Līgumos, lai paplašinātu parastās likumdošanas procedūras darbības jomu, ietverot tajā arī konkurences tiesības;

111.  aicina Komisiju ciešāk iesaistīt Parlamentu ar konkrēto nozari saistītās izmeklēšanas lietās, vienlaikus saglabājot atsevišķas ieinteresēto personu sniegtās informācijas konfidencialitāti; prasa turpmāk Padomes regulas balstīt uz LESD 114. pantu, kas attiecas uz iekšējā tirgus darbību, lai šīs regulas varētu pieņemt koplēmuma procedūrā, ja vēlamie Līguma grozījumi netiek izdarīti tuvākajā nākotnē; uzsver, ka darbs pie Zaudējumu atlīdzināšanas prasību direktīvas var būt paraugs turpmākai iestāžu sadarbībai konkurences tiesību jautājumos; aicina konkurences komisāri turpināt iesākto dialogu ar Eiropas attiecīgajām Parlamenta komitejām un Ekonomikas un monetārās komitejas darba grupu konkurences jautājumos;

112.  uzskata, ka tuvākajā laikā Komisijai ir arī jāveic atklāta dažādo Parlamenta konkurences politikas izstrādes priekšlikumu novērtēšana, kas būtu orientēta uz rezultātiem un mērķtiecīga, kā arī jāpublicē novērtēšanas rezultāti;

113.  uzsver, ka Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam turpmākajā darbā pienācīgi ir jāņem vērā iepriekšējos konkurences ziņojumos paustā Parlamenta nostāja;

114.  uzskata, ka ir jāsaglabā visas līdz šim praksē pārbaudītās dialoga formas;

o
o   o

115.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0051.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0576.
(3) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2015/563438/IPOL_STU(2015)563438_EN.pdf.
(4) http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.ten-opinions.36372.
(5) http://ec.europa.eu/competition/ecn/food_report_en.pdf.
(6) OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika