Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2233(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0009/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0009/2016

Debates :

PV 01/02/2016 - 10
CRE 01/02/2016 - 10

Balsojumi :

PV 03/02/2016 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0041

Pieņemtie teksti
PDF 498kWORD 177k
Trešdiena, 2016. gada 3. februāris - Strasbūra
Sarunas par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)
P8_TA(2016)0041A8-0009/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) (2015/2233(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS)(1), kas stājās spēkā 1995. gada janvārī PTO sarunu Urugvajas kārtas iznākumā,

–  ņemot vērā 2011. gada 21. aprīļa ziņojumu, ko PTO Pakalpojumu tirdzniecības padomes priekšsēdētājs vēstnieks Fernando de Mateo sagatavojis PTO Tirdzniecības sarunu komitejai attiecībā uz īpašo sarunu sesiju par pakalpojumu tirdzniecību(2),

–  ņemot vērā grupas „Patiesie pakalpojumu draugi” („Really Good Friends of Services” — RGF) 2012. gada 5. jūlijā sniegto paziņojumu(3),

–  ņemot vērā ES direktīvas sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), ko Padome pieņēma 2013. gada 8. martā un deklasificēja un publiskoja 2015. gada 10. martā(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par sarunu sākšanu attiecībā uz daudzpusējo nolīgumu par pakalpojumiem(5),

–  ņemot vērā priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2014. gada 15. jūlija politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Ecorys 2014. gada 17. jūlija galīgo uzsākšanas ziņojumu Komisijai „Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums, atbalstot sarunas par visaptverošu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu” (TiSA)(6),

–  ņemot vērā sarunu dokumentus, ko iesniegušas visas TiSA līgumslēdzējas puses, īpaši tos, kas tika deklasificēti un kurus Komisija publiskoja 2014. gada 22. jūlijā, tostarp ES sākotnējo priekšlikumu(7),

–  ņemot vērā komisāres C. Malmström 2015. gada 5. februāra paziņojumu par pacientu mobilitāti TiSA ietvaros(8),

–  ņemot vērā ES un ASV 2015. gada 20. marta kopīgo paziņojumu(9) par sabiedriskajiem pakalpojumiem saistībā ar TiSA un TTIP sarunām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 39. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu par personas datu aizsardzību, un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu, kas nosaka sieviešu un vīriešu līdztiesību kā vienu no ES pamatvērtībām,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 14. un 106. pantu un tā 26. protokolu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem,

–  ņemot vērā 2003. gada 12. marta rezolūciju par Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) PTO ietvaros, tostarp kultūras daudzveidību(10),

–  ņemot vērā LES 21. pantu,

–  ņemot vērā (LESD) 207. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto saskaņotības principu attiecībā uz attīstību,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA) vietējo un reģionālo dimensiju (CDR 2700/2015)),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0009/2016),

A.  tā kā TiSA sarunu mērķim vajadzētu būt efektīva starptautiskā regulējuma panākšanai, nevis iekšējā regulējuma vājināšanai;

B.  tā kā — lai gan, ņemot vērā TiSA pašreizējo redakciju un sarunu dalībniekus, tas ir plurilaterāls nolīgums, būtu jācenšas noslēgtajam darījumam panākt kritisko masu, lai tas kļūtu par daudzpusēju vienošanos PTO ietvaros;

C.  tā kā jebkurā tirdzniecības nolīgumā jāparedz vairāk tiesību un zemākas cenas Eiropas patērētājiem, vairāk darbvietu un lielāku darba ņēmēju aizsardzību; tā kā tam ir arī jāveicina ilgtspējīga attīstība, uzņēmumu sociālā atbildība starptautiskā līmenī un vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas uzņēmumiem; tā kā tirdzniecības politikai vajadzētu papildināt un būt pilnīgi saskaņotai ar SDO pienācīga darba nodrošināšanas programmu un ANO ilgtspējīgas attīstības plānu līdz 2030. gadam;

D.  tā kā visiem tirdzniecības nolīgumiem jānodrošina mūsu uzņēmumiem piekļuve tirgum ārvalstīs un drošības sistēma mūsu iedzīvotājiem vietējā līmenī; tā kā TiSA būtu jāpalielina piekļuve ārvalstu tirgiem, jāveicina paraugprakse un jāveido globalizācija, lai nodrošinātu, ka tā atspoguļo ES vērtības, principus un intereses, kā arī palīdz uzplaukt ES uzņēmumiem globālo vērtības ķēžu laikmetā; tā kā patērētāju tiesības un sociālie un vides standarti nav tirdzniecības šķēršļi, bet gan neapspriežami stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei pamatelementi; tā kā ES tirdzniecības politikā ir jāievēro LESD 174. pantā noteiktie mērķi attiecībā uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; tā kā pakalpojumu sniegšana ES ir balstīta uz vispārēju pieejamību, kvalitāti, drošību, saprātīgu cenu un vienlīdzīgu attieksmi, kas ir vienmēr jānodrošina visās pilsētās un reģionos; tā kā ES būtu jāveicina dzimumu līdztiesība starptautiskā līmenī;

E.  tā kā, ņemot vērā mūsu tautsaimniecības un starptautiskās tirdzniecības globalizāciju, jaunu pakalpojumu radīšanu un digitalizāciju, ir nepieciešama steidzama politiska rīcība, lai uzlabotu starptautiskos noteikumus; tā kā ES interesēs ir stiprināt starptautiskus tirdzniecības noteikumus, lai pārvaldītu globālās piegādes ķēdes; tā kā daudzpusējā tirdzniecības sistēma joprojām ir efektīvākais regulējums, lai visā pasaulē panāktu atvērtu un godīgu tirdzniecību;

F.  tā kā TiSA sniedz iespēju ES nostiprināt savu pozīciju kā pasaulē lielākajai pakalpojumu eksportētājai, pārstāvot 25 % no pasaules pakalpojumu tirdzniecības un 2013. gadā tirdzniecībā radot EUR 170 miljardu pārpalikumu; tā kā pēdējo 10 gadu laikā ES pakalpojumu eksporta vērtība ir divkāršojusies, 2014. gadā sasniedzot EUR 728 miljardu vērtību; tā kā pakalpojumu nozarē ir nodarbināti gandrīz 70 % no visa ES darbaspēka, un tā pārstāv 40 % no to preču vērtības, kas tiek eksportētas no Eiropas; tā kā 90 % jauno darbavietu, kas ES tiks izveidotas no 2013. līdz 2025. gadam, nodrošinās pakalpojumu nozare; tā kā šim nolīgumam ir potenciāls veicināt darbvietu izveidi ES;

G.  tā kā pakalpojumu tirdzniecība veicina darbvietu radīšanu un izaugsmi ES, ko varētu stiprināt TiSA;

H.  tā kā daudzi nozīmīgi tirgi, turklāt arī jaunietekmes valstīs, joprojām nav pieejami Eiropas uzņēmumiem; tā kā nevajadzīgie pakalpojumu tirdzniecības šķēršļi, kas, pārvēršot tos ekvivalentos tarifos, veido 15 % Kanādā, 16 % Japānā, 25 % Dienvidkorejā, 44 % Turcijā un 68 % Ķīnā, joprojām liedz Eiropas uzņēmumiem pilnībā izmantot savas konkurētspējas priekšrocības; tā kā ES, kurā pakalpojumu ierobežojumu tarifu ekvivalents ir tikai 6 %, ir ievērojami atvērtāka salīdzinājumā ar lielāko daļu tās partneru; tā kā ES būtu jāizmanto sava pozīcija kā svarīgākajai pakalpojumu importētājai un eksportētājai, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paredzot savstarpēju tirgus piekļuvi un godīgu konkurenci;

I.  tā kā ar tarifiem nesaistīti šķēršļi, kas veido vidēji vairāk nekā 50 % no pārrobežu pakalpojumu izmaksām, nesamērīgi ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kuri nodrošina trešdaļu no ES pakalpojumu eksporta un kuriem bieži trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu, kas vajadzīgi šo šķēršļu novēršanai; tā kā nevajadzīgo šķēršļu likvidēšana sekmētu MVU internacionalizāciju, ja vien šos šķēršļus var novērst, neapdraudot to pamatā esošos sabiedriskās politikas principus; tā kā jāturpina īstenot nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu likumīgus sabiedriskās politikas mērķus;

J.  tā kā vērtību ķēžu globalizācija palielina gan iekšzemes ražojumu, gan eksportpreču importa apjomu; tā kā preču un pakalpojumu tirdzniecība ir savstarpēji saistīta un šo piegādes ķēžu pārvaldībai ir nepieciešami starptautiski noteikumi; tā kā attiecībā uz globālām vērtību ķēdēm saistošie starptautiskie pamatstandarti kļūst vēl nepieciešamāki, lai novērstu turpmāku pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu, kā arī sociālo un vides dempingu;

K.  tā kā iedzīvotāju uzticēšanās ES tirdzniecības politikai ir jāveicina, nodrošinot ne tikai izdevīgu iznākumu attiecībā uz nodarbinātību un labklājības radīšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī nodrošinot augstāko pārredzamības līmeni, iesaisti un pārskatatbildību, uzturot pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, vietējām un reģionālajām iestādēm un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām un nosakot precīzas pamatnostādnes sarunu procesā;

L.  tā kā lielākā daļa ES izpildāmo saistību attiecas uz dalībvalstu tiesību aktiem; tā kā saistību pildīšana īpaši ietekmē reģionālās un vietējās pārvaldības iestādes;

M.  tā kā datu aizsardzība ir nevis ekonomikas traucēklis, bet gan ekonomikas izaugsmes avots; tā kā uzticēšanās atgūšana digitālajā pasaulē ir ļoti būtiska; tā kā datu plūsmas ir nepieciešamas pakalpojumu tirdzniecībai, taču tās nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt ES tiesību aktu kopumu par datu aizsardzību un tiesības uz privātumu;

N.  tā kā Parlaments 2013. gada 4. jūlija rezolūcijā par sarunu sākšanu attiecībā uz daudzpusējo nolīgumu par pakalpojumiem pieprasīja, ka „Komisijai jāturpina īstenot savu nodomu sagatavot ilgtspējības ietekmes novērtējumu”;

O.  tā kā TiSA izraisīs fizisku personu pārvietošanos starp valstīm, kuras ir tā puses, un tā kā šajā ziņā visiem Eiropas pilsoņiem jāsaņem vienlīdzīga attieksme attiecībā uz viņu piekļuvi citu nolīguma pušu teritorijai;

P.  tā kā Parlamentam, izmantojot piekrišanas procedūru, ir jāpieņem galīgais lēmums par tirdzniecības nolīgumiem un deputātiem pēc sarunu noslēgšanas ir tikai jāizlemj, vai TiSA apstiprināt vai noraidīt; tā kā noteiktās dalībvalstīs ratificēšana var ietvert ratificēšanu reģionālos parlamentos un/vai parlamenta palātās, kas pārstāv reģionālo līmeni;

Q.  tā kā Parlamentam ir tiesības paust savu atzinumu pēc iepazīšanās ar visiem turpmākajiem TiSA teksta priekšlikumiem un projektiem,

1.  saistībā ar patlaban notiekošajām sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu iesniedz Komisijai šādus ieteikumus:

   a) attiecībā uz kontekstu un darbības jomu:
   i. uzskatīt TiSA sarunas par atspēriena punktu virzībā uz atjauninātajiem mērķiem PTO līmenī, lai atsāktu sarunas par reformētu GATS;
   ii. atkārtoti uzsvērt, ka tas atbalsta vērienīgu, visaptverošu un līdzsvarotu vienošanos, ar kuru būtu jāizmanto integrētāka pasaules līmeņa pakalpojumu tirgus neizmantotās iespējas, vienlaikus novēršot sociālo un ekonomikas dempingu un pilnībā nodrošinot atbilstību ES tiesību aktu kopumam; ietekmēt un reglamentēt globalizāciju un stiprināt starptautiskus standartus, vienlaikus tiesiskā līmenī saglabājot reglamentēšanas tiesības, un sasniegt likumīgus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselību, drošību un vidi; nodrošināt Eiropas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp MVU, lielāku piekļuvi tirgum svarīgākajās nozarēs, vienlaikus piemērojot īpašus atbrīvojumus jutīgām nozarēm, tostarp visiem sabiedriskajiem pakalpojumiem; nodrošināt to, lai ar šīm sarunām taisnīgā un būtiskā veidā tiktu sekmēta darbvietu izveide un iekļaujoša izaugsme, un noteikt vērienīgus pakalpojumu tirdzniecības standartus, kas atbilst 21. gadsimtam; ņemt vērā ES un dalībvalstu politiskos, sociālos un kultūras modeļus, kā arī ES līgumos paredzētos pamatprincipus, tostarp ES Pamattiesību hartā noteiktos principus, piemēram, dzimumu līdztiesību; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu visā pasaulē;
   iii. rosināt virzību uz daudzpusējību un noraidīt jebkādus noteikumus vai pielikumus, kas neļautu to panākt, būtu pretrunā GATS un traucētu turpmāku integrāciju PTO sistēmā; pieņemt jaunas līgumslēdzējas puses, ja tās pieņem jau apstiprinātos noteikumus un noteiktos vērienīgos mērķus; veicināt plašāku līdzdalību sarunās; ņemt vērā, ka lielākie šķēršļi un lielākas izaugsmes iespējas pakalpojumu tirdzniecībā ir BRICS un MINT valstīs; atzīt, ka šīs valstis ir nozīmīgas ES kā eksporta galamērķi ar aizvien pieaugošu vidusslāni, kā starpposma ieguldījumu avoti un kā galvenie centri globālajās vērtības ķēdēs; nodrošināt iespēju apņēmīgu jaunietekmes un dinamisko valstu dalībai un atkārtoti paust atbalstu Ķīnas pieprasījumam pievienoties sarunām; stiprināt visu TiSA dalībnieku apņemšanos panākt, ka sarunu iznākums ir daudzpusējs; nodrošināt, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta jaunattīstības valstīm un ka TiSA tiek iekļauti GATS IV panta noteikumi;
   iv. ņemt vērā, ka saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) datiem pakalpojumu nozare veido aptuveni 51 % no jaunattīstības valstu IKP un ka pieaug pakalpojumu eksports no Āfrikas valstīm; atzīst, ka tirdzniecība, tostarp pakalpojumu tirdzniecība, ievērojot noteiktus nosacījumus, varētu sekmēt integrējošu izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu, kā arī stimulēt inovāciju, veicinot zinātības apmaiņu, tehnoloģiju attīstību un investīcijas pētniecībā un attīstībā, tostarp pateicoties ārvalstu investīcijām; tādēļ uzskatīt, ka jaunattīstības valstu taisnīgas piekļuves pasaules pakalpojumu tirgiem veicināšana varētu uzlabot to ekonomikas integrāciju un pielāgošanos globalizācijai;
   v. atzīt, ka, risinot sarunas, kuru pamatā ir preferenciāls režīms, nolīguma priekšrocības TiSA līgumslēdzējām pusēm tiks ierobežotas, kamēr šis nolīgums nav kļuvis par daudzpusēju nolīgumu; noraidīt lielākās labvēlības režīma klauzulas piemērošanu pusēm, kas nav TiSA dalībnieki, kamēr nolīgums nav kļuvis par daudzpusēju nolīgumu; tāpat kā attiecībā uz GATS noraidīt brīvās tirdzniecības nolīgumu iekļaušanu lielākās labvēlības režīma klauzulā;
   vi. pastiprināt apspriedes par pakalpojumiem Dohas attīstības sarunu kārtā;
   vii. nodrošināt sinerģiju un saskaņotību starp divpusējiem, plurilaterāliem un daudzpusējiem nolīgumiem, par kuriem patlaban notiek sarunas, kā arī ar vienotā tirgus attīstību, jo īpaši attiecībā uz digitālo vienoto tirgu; nodrošināt ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotību un veicināt integrētu pieeju ārlietām; ievērot attīstības politikas saskaņotības principu un veicināt 2015. gada septembrī pieņemto ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;
   viii. ierosināt konkrētus aizsardzības pasākumus tūristiem, lai cita starpā padarītu pārredzamāku starptautiskās viesabonēšanas maksu, tostarp starptautiskiem zvaniem un īsziņām piemēroto maksu, ierobežotu ļaunprātīgu maksas iekasēšanu no patērētājiem, kuri izmanto savas kredītkartes ārpus Eiropas, un saglabātu ES un dalībvalstu tiesības publicēt drošības brīdinājumus par tūristu galamērķiem;
   ix. iekļaut pārskatīšanas klauzulu, ar kuru tiek noteikts mehānisms, kas līgumslēdzēja pusei sniedz iespēju izstāties no nolīguma vai pārtraukt, vai atcelt pakalpojuma liberalizācijas pienākumus, jo īpaši darba un sociālo standartu pārkāpšanas gadījumā;
   x. nekavējoties publiskot ilgtspējas ietekmes novērtējumu un, kad sarunas ir pabeigtas, to attiecīgi atjaunināt, īpaši ņemot vērā TiSA ietekmi uz iedzīvotājiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, jaunattīstības valstīm, kas nepiedalās sarunās, kā arī sociālo un nodarbinātības situāciju ES; veikt sīki izstrādātu un savlaicīgu novērtējumu par GATS ietekmi uz Eiropas ekonomiku kopš tā stāšanās spēkā; ilgtspējas ietekmes novērtējuma pabeigšanā pilnībā iesaistīt sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību; lūgt Parlamenta pētniecības dienestus publiskot visaptverošu un informatīvu pētījumu par TiSA sarunu tvērumu un iespējamo ietekmi, tostarp ietekmi uz dzimumu līdztiesību un nepieciešamību likvidēt tādas parādības kā „stikla griesti” un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība; veikt pamattiesību pārbaudi, lai Parlaments varētu pieņemt informētu lēmumu par TiSA apstiprināšanu vai neapstiprināšanu;
   xi. nodrošināt, ka to ieguldītāju un valstu strīdu izšķiršanas mehānismus nevar „importēt” no citiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem, pamatojoties uz lielākās labvēlības režīma klauzulām;
   b) attiecībā uz piekļuvi tirgum:
   i. izslēgt sabiedriskos pakalpojumus un audiovizuālos pakalpojumus no nolīguma piemērošanas tvēruma un īstenot piesardzīgu pieeju kultūras jomas pakalpojumiem, neskarot GATS noteiktās ES saistības; rast iespēju pusēm, nozarēm un valdības līmeņiem uzņemties vērienīgas saistības, jo īpaši turpmāk atverot ārvalstu tirgus publisko iepirkumu, telesakaru, transporta un finanšu un profesionālo pakalpojumu jomā;
   ii. nodrošināt savstarpīgumu visos līmeņos; atbalstīt uz saistībām attiecināmo horizontālo noteikumu izmantošanu, lai noteiktu kopīgus mērķus, neskarot GATS XVI un XVII pantā noteiktās tiesības un pienākumus, un ņemt vērā, ka šādas obligātas prasības noteiktu konkrētus rādītājus valstīm, kuras ir ieinteresētas līdzdalībā; saskaņā ar GATS IV pantu nodrošināt rīcības brīvību jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm, kad tiek noteikts nolīguma mērķu vērienīgums; lai nodrošinātu, ka, īstenojot nolīgumu, pakalpojumu nozarē tiek radīti vienlīdzīgas konkurences apstākļi un atvērti jauni tirgi ES pakalpojumu sniedzējiem;
   iii. neiekļaut ES saistībās tādu jaunu pakalpojumu sniegšanu, kas nav iekļauti atbilstošajā klasifikācijas sistēmā, vienlaikus saglabājot iespēju tos iekļaut jebkurā laikā;
   iv. noraidīt „atturēšanās no jebkuras darbības” un „sprūdrata” klauzulu piemērošanu visām tirgus piekļuves un valsts režīma saistībām un noraidīt to piemērošanu jutīgām nozarēm, piemēram, sabiedriskajiem un kultūras jomas pakalpojumiem, publiskajiem iepirkumiem, 4. režīmam, transporta un finanšu pakalpojumiem; atļaut pietiekamu rīcības brīvību, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi atkal nonāktu sabiedrības kontrolē; saglabāt ES un dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATS mainīt to grafikā paredzētās saistības;
   v. uzņemties ierobežotas saistības 1. režīmā, jo īpaši digitālo un finanšu pakalpojumu un autotransporta jomā, lai novērstu regulējuma arbitrāžu un sociālo dempingu; tomēr uzņemties vērienīgas saistības un atpazīt aktīvas intereses telesakaru satelītu pakalpojumu, jūras transporta pakalpojumu un pārapdrošināšanas jomā; atzīt, ka šādas saistības var sniegt rezultātus tikai atbilstoši reglamentētā vidē; nodrošināt, ka tiek pilnībā ievēroti ES tiesību akti un ka tie tiek piemēroti ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, ja uzņēmums ES patērētājiem sniedz pakalpojumu no ārvalstīm, kā arī iekļaut noteikumus, kas nodrošinātu patērētājiem viegli pieejamu tiesisko aizsardzību; vienlaikus noteikt izaicinājumus, ar ko patērētāji saskaras, veicot darījumus ar trešās valstīs reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, sniegt patērētājiem informāciju par viņu tiesībām uz tiesisko aizsardzību šādos apstākļos un nepieciešamības gadījumā ierosināt konkrētus pasākumus;
   vi. pieņemt mērķtiecīgu pieeju 3. režīmā, cenšoties novērst trešās valsts ierobežojumus attiecībā uz komerciālo klātbūtni un uzņēmējdarbības vietu, piemēram, ārvalstu kapitāla maksimālo robežvērtību un kopuzņēmuma prasības, kas ir būtiski svarīgas, lai palielinātu 1. un 4. režīmā sniegto pakalpojumu apjomu, vienlaikus saglabājot pašreizējo atrunu līmeni ES mērogā;
   vii. ņemt vērā, ka ES ir aktīvi ieinteresēta augsti kvalificētu speciālistu ārējā mobilitātē; neuzņemties jaunas saistības, kas nav paredzētas GATS, attiecībā uz iekšējo mobilitāti, kamēr pārējās puses nav būtiski uzlabojušas savu piedāvājumu; apstiprināt, ka darba klauzula ietver likumīgu prasību ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem ievērot ES un dalībvalstu tiesību aktus sociālajā un darba jomā, kā arī koplīgumus; uzņemties mērķtiecīgas 4. režīma saistības attiecībā uz tiem gadījumiem, kuri ir 3. režīma saistību pamatā; saglabāt spēju veikt ekonomisko vajadzību un darbaspēka tirgus pārbaudes attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem;
   viii. ievērot dalībvalstu suverēnās tiesības izvēlēties, kuru nozari un kādā apjomā atvērt ārvalstu konkurencei, īstenojot ierobežojumus un izņēmumus; nepieļaut spiediena izdarīšanu uz dalībvalstīm, lai tās pilnībā neizmantotu šīs tiesības;
   ix. saskaņā ar LESD 14. un 106. pantu, kā arī tā 26. protokolu izslēgt no nolīguma piemērošanas tvēruma pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp arī ūdensapgādes, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, sociālā nodrošinājuma sistēmas, izglītību, atkritumu apsaimniekošanu un sabiedrisko transportu); nodrošināt, ka Eiropas, valsts un vietējās pārvaldes iestādes pilnībā saglabā tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atcelt visus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu; piemērot šo izņēmumu neatkarīgi no tā, kā šie sabiedriskie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti; nodrošināt, ka nolīguma piemērošanas tvērumā netiek iekļauts jautājums par sociālā nodrošinājuma sistēmām; noraidīt priekšlikumu attiecībā uz pacientu mobilitātes pielikumu, kam iebilst vairākums TiSA dalībnieku; atzīt lielo Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas ir sociālās un teritoriālās kohēzijas aspekts;
   x. noraidīt ierobežojumus vienas un tās pašas pārvaldes iestādes uzraudzībā esošo uzņēmumu šķērssubsidēšanai, ja tie pārsniedz ES un valsts tiesību aktos paredzētos ierobežojumus;
   xi. neskarot GATS, censties ieviest nepārprotamu „zelta standarta” klauzulu, kuru varētu ietvert visos tirdzniecības nolīgumos un kas nodrošinātu, ka sabiedrisko pakalpojumu klauzulu piemēro visiem pakalpojumu sniegšanas veidiem un visiem pakalpojumiem, kurus Eiropas, valsts vai reģionālās pārvaldes iestādes uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem visās nozarēs un neatkarīgi no pakalpojuma monopolstāvokļa;
   xii. ar horizontāli un juridiski saistošu klauzulu, kas ir piemērojama visam nolīgumam, nodrošināt saskaņā ar LESD 167. panta 4. punktu un 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ka līgumslēdzējām pusēm ir tiesības pieņemt vai saglabāt visus pasākumus saistībā ar kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību vai veicināšanu, neatkarīgi no izmantotās tiešsaistes vai bezsaistes tehnoloģijas vai izplatīšanas platformas;
   c) attiecībā uz noteikumiem par digitālo ekonomiku;
   i. nodrošināt pārrobežu datu plūsmu atbilstīgi vispārējām tiesībām uz privātumu;
   ii. saglabāt piesardzību sarunās par nodaļām attiecībā uz datu un privātās dzīves aizsardzību;
   iii. apstiprināt, ka datu aizsardzība un tiesības uz privātumu ir nevis tirdzniecības šķēršļi, bet pamattiesības, kas ietvertas LES 39. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā, kā arī Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantā; apstiprināt, ka nepieciešams augsts uzticības līmenis, lai izstrādātu uz datu plūsmu balstītu ekonomiku; pilnīgi ievērot šīs pamattiesības, pienācīgi ņemot vērā pašreizējo digitālās ekonomikas attīstību un pilnībā ievērojot Eiropas Tiesas spriedumu „drošības zonas” lietā; iekļaut visaptverošu, viennozīmīgu, horizontālu, autonomu un juridiski saistošu noteikumu, pamatojoties uz GATS XIV pantu, kurā paredzēts šā nolīguma tvērumā neiekļaut spēkā esošo un turpmāko ES tiesisko regulējumu personas datu aizsardzības jomā, neparedzot nosacījumu, ka tam jābūt saskaņotam ar citām TiSA nodaļām; piemērot šādus noteikumus visiem pārējiem TiSA pielikumiem; nekavējoties TiSA e-komercijas pielikumā paust oficiālu atbalstu šādiem priekšlikumiem; atbalstīt priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz lietotāju personas datu aizsardzību tiek piemērots, nepieļaujot diskrimināciju; noteikumus, kas ir paredzēti iepriekš minētajā pielikumā, piemērot visiem pārējiem TiSA pielikumiem, tostarp tiem, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem;
   iv. nodrošināt, ka attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju personas datu plūsmu pasaules līmenī tiek pilnībā ievēroti Eiropā spēkā esošie datu aizsardzības un drošības noteikumi; nodrošināt, ka iedzīvotāji saglabā kontroli pār saviem datiem; tādēļ noraidīt visaptverošus (catch-all) noteikumus attiecībā uz datu plūsmu, kuri nav pietiekami atbilstīgi datu aizsardzības standartiem;
   v. nekavējoties un oficiāli noraidīt e-komercijas pielikumā minētos ASV priekšlikumus par informācijas apriti;
   vi. ņemt vērā, ka skaidri noteikts un savstarpēji apstiprināts tiesiskais regulējums garantē ātru informācijas apmaiņu, kad nepieciešams novērst draudus drošībai; nodrošināt GATS XIVa panta dublēšanu TiSA pamattekstā; nodrošināt, ka valsts drošības klauzulu pamatā ir atbilstīgi nepieciešamības kritēriji; tomēr stingri noraidīt jebkādu GATS XIVa pantā ietverto valsts drošības izņēmumu darbības jomas paplašināšanu, kā arī jebkādas aplinku tehnoloģijas; nekavējoties un oficiāli noraidīt šādu priekšlikumu iekļaušanu TiSA;
   vii. atzīt, ka digitālā inovācija ir ekonomikas izaugsmes un ražīguma virzītājs visā ekonomikā; atzīt, ka datu plūsmas ir būtisks pakalpojumu ekonomikas dzinējspēks un viens no pamatelementiem tradicionālo ražošanas uzņēmumu globālajā vērtības ķēdē un ka tam ir liela nozīme digitālā vienotā tirgus attīstībā; tādēļ censties panākt piespiedu datu lokalizācijas prasību vispārēju aizliegumu un nodrošināt, ka TiSA tiek ietverti ilgtspējīgi noteikumi, kas arī novērš digitālās pasaules sadrumstalotību; ņemt vērā, ka piespiedu lokalizācijas prasības, liekot pakalpojumu sniedzējiem izmantot vietējo infrastruktūru vai reģistrēt vietējo pārstāvniecību kā nosacījumu pakalpojumu sniegšanai, kavē divpusējus ārvalstu tiešos ieguldījumus; tādēļ pielikt pūles, lai šo praksi pēc iespējas plašāk izskaustu Eiropā un ārpus tās, vienlaikus pieļaujot nepieciešamos izņēmumus, pamatojoties uz likumīgiem sabiedriskās politikas mērķiem, piemēram, patērētāju aizsardzību un pamattiesību aizsardzību;
   viii. nodrošināt, ka galīgā nolīguma noteikumi atbilst spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem ES līmenī, tostarp ES reglamentējošajiem noteikumiem par vienoto Eiropas elektronisko sakaru tirgu, Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, E-privātuma direktīvai (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) un paziņojumā par digitālo vienoto tirgu ietvertajiem 16 pasākumiem; nodrošināt neitralitāti un atklātu internetu; nodrošināt, ka personas datus ārpus Savienības var pārsūtīt tikai tad, ja tiek ievēroti ES datu aizsardzības tiesību aktos paredzētie noteikumi par pārsūtīšanu uz trešām valstīm; jo īpaši garantēt, ka ES saglabā spēju apturēt personas datu nosūtīšanu trešām valstīm, kurās trešās personas noteikumi neatbilst ES standartiem atbilstības jomā, kurās uzņēmumi neizmanto alternatīvus līdzekļus, piemēram, saistošus uzņēmuma noteikumus vai standarta līguma noteikumus, un kurās nav spēkā Direktīvas 95/46/EK 26. panta 1. punktā minētie izņēmumi; novērst ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi un uzturēt spēkā interneta brīvas pārvaldības principu; sadarboties ar atbilstošajos formātos iesaistītajām personām, lai nodrošinātu pietiekami stingru datu aizsardzības standartu pieņemšanu;
   ix. telesakaru nozarē veicināt uz noteikumiem balstītu konkurenci, nodrošinot pakalpojumu sniedzēju un patērētāju intereses; novērst pastāvīgo regulējuma nesimetriskumu telesakaru nozarē, liedzot līgumslēdzējām pusēm piemērot ārvalstu kapitāla maksimālo robežvērtību, nosakot konkurenci veicinošus vairumtirdzniecības piekļuves noteikumus tagadējiem operatoru tīkliem, nodrošinot skaidrus un nediskriminējošus noteikumus attiecībā uz licencēšanu, kā arī nodrošinot reālu „pēdējās jūdzes” infrastruktūras pieejamību ES telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, garantējot regulatoru neatkarību un atbalstot telesakaru pakalpojumu paplašinātu definīciju, kas attiecināta uz visu veidu tīkliem; nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem un nodrošināt, ka trešo valstu uzņēmumi no oligopoliem tirgiem negūst priekšrocības, izmantojot ES tirgus sadrumstalotību; garantēt, ka TiSA puses ievēro principu, kas paredz brīvu un nediskriminējošu interneta pieejamību pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem; garantēt, ka ES operatoriem TiSA dalībvalstīs ir taisnīga un simetriska piekļuve telekomunikāciju pakalpojumu tirgum bez jebkādiem beztarifu un pārrobežu šķēršļiem, tostarp regulatīvām prasībām, asimetriskiem standartiem, tehnoloģiskām normām vai ierobežojumiem;
   x. stingri atbalstīt noteikumus par starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanu un piemērot tos arī starptautiskiem zvaniem un īsziņām; paplašināt publiski pieejamo informāciju par īstermiņa mazumtirdzniecības tarifiem un atbalstīt ilgtermiņa robežvērtības, lai samazinātu cenas; nodrošināt, ka TiSA nerada nekādus šķēršļus divpusējiem līgumiem šajā jomā; virzīt tiešsaistes patērētāju aizsardzības jautājumu, jo īpaši saistībā ar nevēlamiem komerciāliem elektroniskajiem paziņojumiem;
   xi. veidot efektīvu sadarbību attiecībā uz nodokļiem digitālajā jomā, balstoties uz Eiropas Komisijas platformas labai nodokļu pārvaldībai veikumu, un jo īpaši — nodrošināt saikni starp nodokļu piemērošanu un nozares uzņēmumu reālo saimniecisko darbību;
   d) attiecībā uz mobilitātes noteikumiem:
   i. nodrošināt, ka nekas neliegs ES un tās dalībvalstīm saglabāt, uzlabot un piemērot savus noteikumus darba un sociālajā jomā, koplīgumus, kā arī tiesību aktus, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos ES vai dalībvalstu teritorijā, tostarp pasākumus, kas ir jāveic, lai nodrošinātu fizisko personu organizētu pārvietošanos pāri to robežām, cita starpā, piemēram, uzņemšanu vai uzņemšanas vai ieceļošanas apstākļu radīšanu; saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pašlaik un turpmāk nodrošināt, ka uzņēmējvalsts minimālie darba nosacījumi un apstākļi ir piemērojami visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas piekļūst ES; nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem, kas ierodas Eiropā, neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts ir tādas pašas darba tiesības kā uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem un ka tiek ievērots princips, saskaņā ar kuru par vienādu darbu ir jāsaņem vienāda samaksa; nodrošināt, ka TiSA puses ratificē un efektīvi īsteno Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) astoņas pamatkonvencijas; aicināt visas puses ratificēt un īstenot galvenos SDO standartus un veicināt citas attiecīgas SDO konvencijas un ANO rezolūcijas; nodrošināt, ka ES teritorijā tiek ievērotas ES un dalībvalstu darba tiesības, kā arī koplīgumi; stiprināt ES uzraudzības un īstenošanas mehānismu, lai novērstu pārkāpumus; mudināt dalībvalstis palielināt darba inspekcijām pieejamos resursus; steidzami apkopot un iesniegt sīki izklāstītu informāciju par to pakalpojumu sniedzēju skaitu un veidu, kuri pašlaik darbojas ES teritorijā saskaņā ar 4. režīmu, tostarp norādot viņu uzturēšanās ilgumu; nodrošināt, ka turpmāk pārrobežu piekļuve datiem ES teritorijā ir daudz efektīvāka; iekļaut drošības klauzulu, saskaņā ar kuru uzņēmumiem būtu aizliegts apiet vai sabotēt tiesības uz kolektīvo rīcību, koplīguma sarunu un strīdu par darba tiesībām laikā izmantojot trešo valstu darba ņēmējus, un saskaņā ar GATS X pantā noteiktajiem ierobežojumiem ļaut TiSA dalībvalstīm piemērot jebkādas vajadzīgās aizsardzības normas, ja uz šo dalībvalstu algām tiek izdarīts spiediens, tiek apdraudētas šo valstu darba ņēmēju tiesības vai tiek pārkāpti standarti, par kuriem panākta vienošanās; mudināt visas līgumslēdzējas puses ievērot galvenos ESAO principus attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem;
   ii. atgādināt, ka 4. režīma saistībām jāattiecas tikai uz augsti kvalificētu speciālistu, piemēram, personu, kurām ir universitātes grāds vai līdzvērtīgs maģistra grāds vai kas ieņem augstākās pārvaldības amatus, pārvietošanos īpašā nolūkā, ierobežotā laikposmā un saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti tās valsts tiesību aktos, kurā pakalpojums tiek sniegts, kā arī līgumā, kurā ir ievēroti šādi valsts tiesību akti; šajā sakarībā prasa ievērot un īstenot Pakalpojumu direktīvas (2006/123/EK) 16. pantu; noraidīt būtiskas izmaiņas 4. režīma noteikumos, kas noteikti GATS, un apsvērt Direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros pārskatīšanu;
   iii. pielikumu, kas attiecas uz 4. režīmu, atzīt par nozīmīgu Eiropas interesēm, ņemot vērā, ka ES speciālisti ir labi izglītoti un mobili un ka ES uzņēmumiem arvien vairāk ir vajadzīgas ārvalstu speciālistu īpašās prasmes Eiropā un savi speciālisti ārpus Eiropas, lai atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības veidu ieviešanu; nodrošināt, ka šī mobilitāte sniedz priekšrocības ne tikai Eiropas uzņēmumiem, bet arī Eiropas darba ņēmējiem;
   iv. noraidīt jebkādus priekšlikumus par vīzām un citām ieceļošanas procedūrām, izņemot tos, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību un administratīvo procedūru racionalizēšanu; nodrošināt, ka TiSA neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi kādas puses darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību; noteikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas nodrošinātu, ka pagaidu pakalpojumu sniedzēji atgriežas izcelsmes valstī;
   v. censties panākt horizontālu aizliegumu prasībai par komerciālas klātbūtnes ieviešanu vai prasībai būt par rezidentu, kas izvirzīta par profesionālu pakalpojumu sniegšanas priekšnosacījumu; ierobežot pielikuma par profesionālajiem pakalpojumiem darbības jomu, attiecinot to uz katras līgumslēdzējas puses saistību sarakstu;
   vi. censties izveidot regulējumu, lai panāktu mācību, akadēmisko grādu un profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, jo īpaši arhitektūras, grāmatvedības un tieslietu nozarēs, vienlaikus nodrošinot piegādātāja kompetenci un tādējādi arī sniegto pakalpojumu kvalitāti saskaņā ar ES profesionālo kvalifikāciju direktīvām, un novēršot automātisku un kvantitatīvu universitātes grādu atzīšanu;
   vii. prasīt, lai pielikumā par 4. režīmu tiktu precīzi definēts darba ņēmēju jēdziens;
   e) attiecībā uz noteikumiem par finanšu pakalpojumiem:
   i. panākt nolīgumu, kurā ir vērienīgs, bet līdzsvarots pielikums, kas aptver noteikumus par visu veidu finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši banku un apdrošināšanas jomā, un kas ir plašāks par GATS finanšu pakalpojumu pielikumu un kas veicina ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem; izvirzīt par mērķi finanšu sistēmas un atsevišķu finanšu iestāžu stabilitāti, garantējot pilnīgu atbilstību pēckrīzes regulatīvajai videi un godīgu konkurenci finanšu pakalpojumu sniedzēju starpā; panākt tāda nolīguma noslēgšanu, kas Eiropas patērētājiem sniedz labumu un aizsardzību, nodrošinot augšupēju finanšu regulējuma konverģenci un plašāku finanšu pakalpojumu izvēli; izvirzīt par mērķi pienācīgu patērētāju aizsardzību, tostarp datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, kā arī saprotamas un pareizas informācijas sniegšanu, kas ir īpaši svarīgi, lai samazinātu informācijas asimetriju;
   ii. noteikt TiSA dalībvalstīm pienākumu īstenot un piemērot standartus finanšu nozares reglamentēšanai un uzraudzībai, līdzīgus G 20, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas, Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzību asociācijas apstiprinātajiem standartiem; rīkoties, lai PTO Saprašanās memoranda par finanšu pakalpojumiem galvenie elementi tiktu pārņemti TiSA, vienlaikus uzlabojot Saprašanās memoranda sagatavošanu, lai to precīzi saskaņotu ar pašreiz spēkā esošajām ES politikas pamatnostādnēm šajās jomās; nodrošināt, ka TiSA palīdz novērst dubultu nodokļu aplikšanu un nekādā gadījumā neveicina vai nerada iespējas krāpšanai nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanai, agresīvai nodokļu plānošanai vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai; panākt, ka padziļinātas saistības (jo īpaši attiecībā uz tirgus piekļuvi) uzņemas valstis, kurām pašlaik nav divpusējās tirdzniecības vienošanos ar ES, — piemēram, Austrālija, Jaunzēlande, Honkonga un Taivāna, — vai ir ļoti ierobežotas saistības PTO līmenī, — piemēram, Čīle un Turcija —, vai ļoti ierobežotas divpusējas saistības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, — piemēram, Meksika;
   iii. iekļaut TiSA īpašo piesardzības izņēmumu, kura pamatā ir ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), saglabājot līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības atkāpties no savām tirdzniecības saistībām un pieņemt jebkādu pasākumu, ko tās uzskata par nepieciešamu, lai regulētu savu finanšu un banku nozari piesardzības un uzraudzības apsvērumu dēļ, tā nodrošinot savu finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti;
   iv. nodrošināt, lai finanšu pakalpojumu jomā netiktu apstiprinātas nekādas jaunas saistības, kas varētu apdraudēt ES finanšu regulējumu, liekot ES novērsties no sava finanšu nozares uzlabotā tiesiskā regulējuma vai neļaujot ES izmantot tiesību aktus nolūkā novērst to, ka finanšu iestādes uzņemas pārāk lielu risku; nodrošināt, ka šis nolīgums nekādā veidā neierobežos ES regulējošo iestāžu spēju saskaņā ar tās tiesisko regulējumu atļaut vai aizliegt jebkurus pašreizējos vai jaunus finanšu produktus;
   v. kaut gan ir jāpalielina finanšu pakalpojumu pieejamība pasaules līmenī, ņemot vērā to nozīmi izaugsmei un ekonomikai, izslēgt pārrobežu finanšu pakalpojumus no ES saistībām, tostarp portfeļa pārvaldības, kamēr nav panākta finanšu noteikumu konverģence augstākajā līmenī, izņemot dažus atsevišķus un pienācīgi pamatotus gadījumus, piemēram, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu starp uzņēmumiem; īpaši apsvērt to, ka ir svarīgi skaidri un saprotami noteikumi un procedūras nolūkā atļaut trešās valstīs reģistrētajiem uzņēmumiem sniegt šādus pakalpojumus ES un attiecīgā gadījumā tas, ka ES nepārprotami atzīst, ka šo uzņēmumu izcelsmes valstij ir īstenojams regulatīvais un uzraudzības regulējums, kas ir līdzvērtīgs ES regulējumam, lai nodrošinātu, ka neuzraudzīts uzņēmums nevar strādāt Savienībā un ka starp Eiropas un ārvalstu uzņēmumiem ir nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi neatkarīgi no to uzņēmējdarbības vietas jurisdikcijas; paralēli TiSA nekavējoties rīkoties, lai satuvinātu atšķirīgos veidus, kādos valstis pašlaik atzīst citu jurisdikciju regulatīvo un uzraudzības režīmu līdzvērtīgumu, kas pašlaik ir cēlonis pasaules finanšu pakalpojumu tirgu sadrumstalotībai, panākot vienošanos, ka lēmumam par līdzvērtīgumu vajadzētu būt pārredzama novērtējuma rezultātam par to, vai katras jurisdikcijas noteikumi sasniedz vienus un tos pašus mērķus, un ka, lai gan šādam lēmumam būtu jāseko pēc savlaicīgiem un regulāriem divpusējiem dialogiem, tas var būt vienpusējs, ja nav iespējama savstarpēja atzīšana;
   vi. pieprasīt padziļināta un neatkarīga ex-ante neatkarīga ietekmes novērtējuma veikšanu, lai novērtētu, kādas ekonomiskās un sociālās sekas radīs turpmāka finanšu jomas liberalizācija, kas tiks īstenota saskaņā ar TiSA;
   vii. atzīt, ka jauna regulējuma noteikšanas process, kas tika sākts pēc finanšu krīzes, vēl nav pabeigts, tostarp attiecībā uz prasībām saistībā ar konkrētām juridiskām formām, dalīšanām (piemēram, banku nošķiršana), uzņēmējdarbības izmaiņām vai apjoma samazināšanu;
   f) attiecībā uz loģistikas noteikumiem:
   i. censties panākt vērienīgu, bet līdzsvarotu regulējumu attiecībā uz transporta nozari, kura ir izšķirīgi svarīga globālo vērtības ķēžu ilgtspējīgā izveidē; palielināt transporta pakalpojumu sniegšanas ātrumu, uzticamību, drošību un savietojamību, radot priekšrocības komercklientiem un individuāliem lietotājiem, kā arī darba ņēmējiem; nodrošināt saskaņotību ar ES klimata politiku; ņemt vērā transporta un piegādes pakalpojumu nozīmi Eiropas ekonomikai un nodarbinātībai, ņemot vērā, ka Eiropas kuģu īpašnieku kontrolē atrodas 40 % no pasaules tirdzniecības flotes, ka aviācijas nozare nodrošina vairāk nekā 5 miljonus darbvietu un ka Eiropas dzelzceļa rūpniecības saražotais dzelzceļa aprīkojums un sniegtie pakalpojumi pārsniedz pusi no visas pasaules apjoma, un ka autotransportam joprojām ir liela nozīme ES loģistikā; tādēļ atzīt transporta pakalpojumu potenciālu bezdarba līmeņa samazināšanā Eiropā; nodrošināt, ka sarunās ņem vērā transporta nozares straujo attīstību un uz sadarbību balstītu ekonomisku transporta veidu pieaugošo nozīmi Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē; pieprasīt, lai ārvalstu uzņēmumi, ES teritorijā sniedzot savus transporta un piegādes pakalpojumus, ievēro spēkā esošos ES reglamentējošos standartus;
   ii. censties uzlabot piekļuvi ārvalstu tirgiem un mazināt pret konkurenci vērstus regulējuma pasākumus, īpaši tos, kuri nodara kaitējumu videi un mazina transporta pakalpojumu efektivitāti, un pasākumus, kurus saistībā ar ārvalstnieku īpašumtiesībām piemēro trešās valstis, vienlaikus likumīgi nodrošinot valsts iestāžu tiesības reglamentēt transportu un garantēt sabiedrisko transportu; novērst ierobežojumus kabotāžas nozarē un nepieļaut situāciju, ka komercpārvadātāji bez kravas atgriežas no uzņemšanas valsts, jo īpaši pielikumos par jūras un gaisa transportu;
   iii. ierosināt noteikumus, kuri vērsti uz to, lai pastiprinātu pasažieru tiesības, jo īpaši pielikumā par gaisa transportu, un arī attiektos uz visiem transporta veidiem, lai nolīgums atbilstu arī patērētāju interesēm;
   iv. saglabāt dalībvalstu tiesības attiecībā uz spēkā esošajiem vai turpmākajiem valsts noteikumiem un divpusējiem vai daudzpusējiem autotransporta nolīgumiem, tostarp tranzīta atļaujas prasībām; izslēgt visus noteikumus, kuri veicina profesionālu autovadītāju ieceļošanu un uzturēšanos, no pielikuma par autotransportu darbības jomas; noraidīt prasības uzņemties jebkādas 4. režīma saistības autotransporta nozarē;
   v. nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem, piemēram, tiem, ko apstiprinājusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, uzskatīt tos par minimālajiem standartiem un iebilst pret šo starptautisko kritēriju pazemināšanu; kā ilgtermiņa mērķi īstenot saistošus starptautiskās tirdzniecības noteikumus jūras un gaisa transporta nozarē; nodrošināt to SDO konvenciju, kas attiecas uz loģistikas un transporta nozari, piemēram, Konvencijas par darbu jūrniecībā, piemērošanu; uzsvērt, ka ES un dalībvalstu tiesību aktos ir paredzētas priekšrocības darba ņēmējiem, tostarp drošība un drošums, kā arī patērētāju un vides aizsardzība; uzsvērt, ka visiem — gan ārvalstu, gan vietējiem — pakalpojumu sniedzējiem ES ir jāievēro šie tiesību akti; atzīt, ka pakalpojumu kvalitāte ir cieši saistīta ar nodarbinātības kvalitāti un pastāvošo tiesisko regulējumu;
   vi. nodrošināt līdzsvaru starp konkurētspējīgas pasta nozares liberalizāciju, kas ir būtisks faktors pakalpojumu un digitālās ekonomikas turpmākas attīstības nodrošināšanai, un vispārējo pasta pakalpojumu aizsardzību, jo tiem ir būtiska nozīme sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā; tādēļ novērst pret konkurenci vērstu šķērssubsidēšanu un palielināt piekļuvi trešo valstu tirgiem, vienlaikus nodrošinot katras līgumslēdzējas puses noteikto vispārējo pakalpojumu sniegšanas saistību izpildīšanu;
   vii. atgādināt par jūras transporta — gan kā nozares, gan starptautiskās tirdzniecības veicinātāja — izšķirošo nozīmi pasaules ekonomikā; atbalstīt skaidru tekstu, kurā iekļautas stingras saistības par ostu pieejamības, kā arī tirgu pieejamības un nacionālo režīmu nodrošināšanu starptautiskajiem jūras transporta pakalpojumiem;
   g) attiecībā uz noteikumiem par iekšzemes regulējumu un pārredzamību:
   i. likumīgi saglabāt Eiropas, valsts un vietējām pārvaldes iestādēm piešķirtās reglamentēšanas tiesības sabiedrības interešu vārdā, lai tās nebūtu stingrāk ierobežotas par GATS noteikumiem un uz tām neattiektos nepieciešamības pārbaudes; nodrošināt, ka pielikumu noteikumi nav stingrāki par GATS VI pantā vai ES tiesību aktos ietvertajiem principiem;
   ii. noteikt, ka sarunās iesaistītajām pusēm ir tiesiskuma struktūras un neatkarīgas tiesas, kas nodrošina tiesiskās aizsardzības iespējas, garantējot ieguldītāju un iedzīvotāju tiesību īstenošanu;
   iii. veicināt labu pārvaldību un pārredzamību un sekmēt labu praksi administratīvajos, reglamentējošos un likumdošanas procesos, mudinot veikt pasākumus plašā mērogā, lai palielinātu lēmumu pieņēmēju neatkarību, lēmumu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību un mazinātu birokrātiju; uzsvērt, ka patērētāju, veselības un vides aizsardzība un drošība, kā arī darba tiesības ir jāizvirza reglamentējošo centienu uzmanības centrā; nodrošināt, ka jebkādas izmaiņas ES regulatīvās aizsardzības līmenī ir tikai augšupejošas, nevis lejupejošas;
   iv. nodrošināt vispārējā pakalpojuma sniegšanu tā, lai, piemēram, attālo reģionu, pierobežas zonu, kalnu reģionu vai salu iedzīvotāji saņemtu identisku standartu pakalpojumu un nemaksātu vairāk kā cilvēki, kuri dzīvo pilsētās;
   v. atzīt, ka saskaņā ar GATS noteikumiem pielikumā par iekšzemes regulējumu vajadzētu nepieļaut, ka līgumslēdzējas puses ievieš tirdzniecības šķēršļus un nevajadzīgus apgrūtinājumus ārvalstu uzņēmumiem, jo īpaši gadījumos, kad šie uzņēmumi iesniedz pieteikumu dažādu atļauju saņemšanai; nodrošināt, ka iekšzemes regulējums turpina pildīt sabiedriskās politikas mērķus;
   vi. nodrošināt, ka pieņemtie noteikumi attiecas tikai uz pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, piemēram, kvalifikācijas un licencēšanas prasībām un procedūrām, bet tikai tajās nozarēs, kurās līgumslēdzēja puse ir uzņēmusies saistības;
   vii. pieprasīt un publiskot juridisku atzinumu pirms Parlamenta balsošanas par galīgo nolīgumu, lai pilnībā novērtētu abus pielikumus par iekšzemes regulējumu un pārredzamību, ņemot vērā ES tiesību aktus, un novērtēt, vai šajās nodaļās noteiktās juridiskās prasības jau tiek ievērotas ES;
   viii. precīzi noteikt likumdošanas pārredzamības un objektivitātes principus, lai nodrošinātu, ka šie priekšlikumi nepārtop par visaptverošiem (catch-all) noteikumiem;
   ix. nodrošināt, ka tiešsaistē ir publiski pieejama informācija par noteikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, un par to pārvaldību, tostarp zemākā valsts pārvaldes līmenī piemērojamajiem noteikumiem; uzsvērt noteikumus, kuri reglamentē licencēšanu un atļauju piešķiršanu; īpaši rosināt vienota tiešsaistes kontaktpunkta izveidi, kurā būtu informēšanas mehānisms MVU, un iekļaut tā koncepcijā MVU;
   x. nodrošināt, ka administratīvās maksas, ko iekasē no ārvalstu uzņēmumiem, ir taisnīgas un nediskriminējošas, ka ir pietiekami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas nodrošina iespēju iesniegt sūdzību valsts tiesās, ir vienādi pieejami gan valsts, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, un ka spriedumi tiek pieņemti saprātīgā laikposmā;
   xi. saglabāt ES praksi par sabiedriskās apspriešanas rīkošanu pirms tiesību aktu priekšlikumu izstrādes; nodrošināt, lai sarunās tiktu rūpīgi ievēroti šīs apspriešanas rezultāti;
   xii. noraidīt visus priekšlikumus, kuros pieprasīts obligāti iesniegt trešām pusēm tiesību aktu priekšlikumus pirms to publicēšanas; ņemt vērā, ka ieinteresētajām personām ir atšķirīga piekļuve resursiem un zināšanām, un nodrošināt, lai brīvprātīga ieinteresēto pušu apspriežu iekļaušana TiSA neradītu nepamatoti labvēlīgu attieksmi pret labāk finansētajām organizācijām;
   h) attiecībā uz noteikumiem, kuri ietverti citās reglamentējošās jomās:
   i. atzīt, ka TiSA ir iespēja nodrošināt konkurenci, izmantojot noteikumus, nevis, lai izvirzītu noteikumus;
   ii. nodrošināt, ka savstarpēji apstiprinātas saistības tiek ievērotas praksē, atļaut piemērot efektīvas sankcijas un īstenot preventīvus pasākumus attiecībā uz saistību pārkāpšanu; tādēļ iekļaut nolīgumā starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāizmanto līdz brīdim, kad tiek īstenots nolīguma daudzpusējais raksturs un kļūst pieejami PTO strīdu izšķiršanas mehānismi; pārskatīt Regulu (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei, lai nodrošinātu, ka ES pakalpojumu nozarē var īstenot sankcijas;
   iii. aizstāvēt regulatīvā pielikuma par valsts iepirkumu iekļaušanu, lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu pēc iespējas lielāku līdzdalību ārvalstu iepirkumos, vienlaikus turpinot ņemt vērā ES kritērijus, tostarp sociālos un vides kritērijus, un procedūras Eiropas iepirkumos, jo īpaši attiecībā uz MVU piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem, atbilstības kritērijiem, kuru pamatā ir labākā cenas un kvalitātes attiecība, un robežvērtībām, kuru nesasniegšanas gadījumā noteikumi nav piemērojami; novērst pārredzamības trūkumu un šķēršļus ienākšanai tirgū attiecībā uz valstu, kuras nav ES dalībvalstis, uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus un visos valdības līmeņos nosodīt savstarpīguma neievērošanu šajā jomā, kā to apliecina preferenciālais režīms, kas tiek nodrošināts vietējiem uzņēmumiem atsevišķās valstīs, vienlaikus ļaujot izvēlēties tirgus piekļuvi un valsts režīma saistības, lai izveidotu daudzpusējību; mudināt līgumslēdzējas puses, kuras vēl nav ratificējušas un īstenojušas PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu un tā 2011. gada pārskatīto redakciju, ratificēt un īstenot šo nolīgumu; aicināt Eiropas Savienību pēc ASV uzņēmējdarbības likuma parauga izstrādāt Eiropas uzņēmējdarbības tiesību aktu, kas sekmētu Eiropas MVU un rūpniecības ekonomisko attīstību;
   iv. nodrošināt ES mazo un vidējo pakalpojumu sniedzēju aizsardzību pret negodīgām tirdzniecības praksēm, ko īsteno pakalpojumu sniedzēji no valstīm, kas nav ES dalībvalstis;
   v. mazināt nevajadzīgus šķēršļus ar enerģētiku un vidi saistīto pakalpojumu tirdzniecībā, jo īpaši tādu pakalpojumu tirdzniecībā, kuri saistīti ar atjaunojamo energoresursu un videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādi un veicināšanu, vienlaikus saglabājot iespēju noteikt atrunas attiecībā uz piekļuvi tirgum un valsts režīmu attiecībā uz visiem piegādes veidiem šajā jomā, ņemot vērā, ka palielinās tādu pakalpojumu skaits kā ierīkošana, pārvaldība un remontdarbi, kas tiek pārdoti kopā ar produktiem šajās divās jomās; apstiprināt, ka tiek skaidri atzīta katras līgumslēdzējas puses suverenitāte attiecībā uz energoresursiem atbilstīgi nolīguma nosacījumiem, un, uzlabojot GATS līdzvērtīgus noteikumus, likumīgi nostiprināt ES reglamentēšanas tiesības, jo īpaši, lai sasniegtu Eiropas mērķus ilgtspējas, klimata politikas, drošības un pieejamības jomā;
   vi. nodrošināt, lai turpmākās saistības iepirkumu jomā neatceltu līgumslēdzēju pušu vietējos vai valsts tiesību aktus;
   i) attiecībā uz informēšanu sabiedrības un politiskā līmenī:
   i. nodrošināt augstāko pārredzamības, dialoga un pārskatatbildības līmeni;
   ii. turpināt visos sarunu posmos nekavējoties un pastāvīgi sniegt Eiropas Parlamentam pilnīgu informāciju; nodrošināt, ka visi Eiropas Parlamenta deputāti saņem visus sarunu dokumentus, kas saistīti ar TiSA, kā arī Eiropas Komisijas iekšējos dokumentus, piemēram, sīkus sarunu kārtu kopsavilkumus un rūpīgus TiSA pušu piedāvājumu novērtējumus, nodrošinot pienācīgas konfidencialitātes ievērošanu; saskaņā ar PTO politiku, Tiesas judikatūru attiecībā uz klasificētiem dokumentiem, kā arī ES tiesību aktu kopumu, jo īpaši Regulā (EK) Nr. 1049/2001 ietvertos ierobežojumus par piekļuvi dokumentiem, darīt zināmus sarunu dokumentus, izņemot tos dokumentus, kuri ir klasificējami, sniedzot skaidru pamatojumu un par katru no tiem lemjot atsevišķi;
   iii. atzinīgi vērtēt kopš 2014. gada vēlēšanām vērojamo būtisko virzību uz pārredzamību attiecībā pret sabiedrību, tostarp ES tirgus piekļuves piedāvājumu un Padomes piešķirto pilnvaru publiskošanu; turpināt šos centienus, nodrošinot faktu lapas, kurās sniegti skaidri un saprotami skaidrojumi par katru nolīguma daļu, un publiskojot uz faktiem pamatotus atgriezeniskās saites ziņojums par katru kārtu Europa tīmekļa vietnē; aicināt sarunu partnerus nodrošināt pilnīgāku pārredzamību, lai sarunas par TiSA būtu tikpat skaidri pārredzamas kā PTO ietvaros organizētās sarunas;
   iv. nodrošināt ES iestāžu nopietnu un nepārtrauktu sadarbību ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot sarunu procesu; aicināt pakāpeniski pastiprināt šo sadarbību turpmākajā sarunu gaitā, lai Eiropas pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu vēlmes tiktu pienācīgi ņemtas vērā, tostarp uzturot pilsoniskās sabiedrības dialogu; uzsvērt, ka šajā kontekstā būtiska nozīme ir dalībvalstīm, kuras izstrādā sarunu norādes;
   v. mudināt dalībvalstis iesaistīt savu valsts parlamentu, kā arī vietējās un reģionālās iestādes, ar tām konsultēties un pienācīgi informēt par sarunu norisi;
   vi. aicināt vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvjus, kuri ES līmenī ir pārstāvēti Reģionu komitejā, piedalīties Komisijas organizētos dialogos katras sarunu kārtas sākumā un beigās;

2.  prasa Komisijai pilnībā ņemt vērā šo rezolūciju un sniegt uz to atbildi sešu mēnešu laikā pēc tās pieņemšanas;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem nosūtīt Komisijai, kā arī informācijai Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un visu TiSA līgumslēdzēju administrācijām un parlamentiem.

(1) https://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/26-gats_01_e.htm
(2) TN/S/36
(3) http://eeas.europa.eu/delegations/wto/press_corner/all_news/news/2012/20120705_advancing_negotiations_services.htm
(4) http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2015/03/150310-trade-services-agreement-negotiating-mandate-made-public/
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0325.
(6) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/july/tradoc_152702.pdf
(7) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/july/tradoc_152702.pdf
(8) http://trade.ec.europa.eu/doclib/press/index.cfm?id=1254
(9) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/march/tradoc_153264.pdf
(10) OV C 61 E, 10.3.2004., 289. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika