Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu, 136. pantu un 148. pantu,

–  ņemot vērā LESD 9. pantu (horizontālā sociālā klauzula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta un 2010. gada 17. jūnija secinājumus, kā arī Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 14. jūlija Ieteikumu (ES) 2015/1184 par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Eiropas Savienības ekonomikas politikai(9),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 5. oktobra Lēmumu (ES) 2015/1848 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm 2015. gadam(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā 2015. gada 24. jūnija rezolūciju par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi(12),

–  ņemot vērā ziņojumu „Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” (t. s. piecu priekšsēdētāju ziņojums),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 21. oktobra paziņojumu par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai (COM(2015)0600),

–  ņemot vērā G20 valstu vadītāju paziņojumu Antaljas samitā 2015. gada 15. un 16. novembrī,

–  ņemot vērā atjauninātos Starptautiskā Valūtas fonda personāla sagatavotos ilgtspējas novērtējumus G20 savstarpējas novērtēšanas procesam attiecībā uz nelīdzsvarotībām un izaugsmi (2015. gada oktobris),

–  ņemot vērā COP21 nolīgumu, kas 2015. gada 12. decembrī tika pieņemts Parīzes klimata konferencē,

–  ņemot vērā 2015. gada rudenī Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārajai komitejai sagatavotos pētījumus un padziļinātu analīzi par eurozonas ekonomikas politikas koordināciju Eiropas pusgadā (2015. gada novembris),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojumu „Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu” (COM(2015)0690), 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu (COM(2015)0691) un Vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu (COM(2015)0700),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 un Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (COM(2015)0701),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(13),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu(14),

–  ņemot vērā Padomes ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku,

–  ņemot vērā debates ar dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem par 2016. gada Eiropas pusgada prioritātēm,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra ziņojumu par publiskajām finansēm EMS 2015. gadā (Iestāžu dokuments Nr. 014),

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Parlamenta debates par Eiropas pusgada pasākumu kopumu — 2016. gada izaugsmes pētījumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0030/2016),

A.  tā kā ekonomikas atveseļošanās Eiropas Savienībā notiek, taču tā joprojām ir vāja un nevienmērīga gan starp dalībvalstīm, gan dalībvalstu ietvaros un to daļēji izraisa pagaidu un ārēji faktori, tostarp zemas naftas cenas;

B.  tā kā dažās valstīs joprojām pastāv ļoti zema izaugsmes tempa problēma;

C.  tā kā pasaules ekonomikas izaugsme palēninās, vairākās jaunietekmes valstīs valda ekonomiska un finansiāla nestabilitāte un tā rezultātā parādās jaunas stratēģiskas problēmas, kurām Eiropas Savienībai ir pienācīgi jāpielāgojas;

D.  tā Eiropa joprojām saskaras ar ievērojamu investīciju nepietiekamību, kas ievērojami pavājina ES ilgtermiņa izaugsmes potenciālu, taču vienlaikus palielinās eurozonas tekošā konta pārpalikums; tā kā daudzās valstīs, neraugoties uz to, ka ir samazināti tekošo kontu deficīti, publiskā un privātā parāda līmenis joprojām ir augsts; tā kā vairākām dalībvalstīm vajadzētu aktīvāk rīkoties, īstenojot jēgpilnas strukturālās reformas;

E.  tā kā, neraugoties uz to, ka vairākas dalībvalstis ir pienācīgi samazinājušas sava tekošā konta deficītu un darbaspēka vienības izmaksas, lielākajā daļā dalībvalstu neto ārējā parāda IKP procentuālā daļa nav samazinājusies;

F.  tā kā nodarbinātības līmenis uzlabojas, tomēr joprojām nepietiekami, lai būtiski samazinātu bezdarbu, jo īpaši bezdarbu jauniešu vidū un ilgstošu bezdarbu, un nabadzību;

G.  tā kā Eiropas valstis veido ekonomikas zonu, kas, salīdzinot ar tās konkurentvalstīm, ir ārkārtīgi atkarīga no importētiem resursiem; tā kā tādēļ īstenas aprites ekonomikas izveide Eiropā ir priekšnosacījums turpmākai ekonomikas izaugsmei;

H.  tā kā 2008. gada krīze bija ne tikai cikliska, bet arī strukturāla, kas izskaidro tās ilgstošās sekas;

I.  tā kā personu brīva pārvietošanās un preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite ir Eiropas Savienības vienotā tirgus ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes pamatā;

J.  tā kā vairākās dalībvalstīs izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu nemaksāšana un agresīva nodokļu plānošana ir radījusi miljardiem lielus zaudējumus valsts finanšu potenciālajos ienākumos, bet sniegusi labumu lielām korporācijām, tādējādi iedragājot starpvalstu solidaritātes pamatu un uzņēmumu godīgu konkurenci,

Politikas pasākumu kombinācija

1.  atzinīgi vērtē 2016. gada izaugsmes pētījuma paketi un ierosināto politikas pasākumu kombināciju, kas paredz investīcijas, strukturālu reformu un fiskālu atbildību, lai vēl vairāk veicinātu izaugsmes līmeņa palielināšanos un nostiprinātu Eiropas atgūšanos un augšupēju konverģenci; uzsver, ka, lai panāktu stabilāku ekonomikas atveseļošanos un ilgtspējīgu un plaši izplatītu labklājību, valstīm jāveic būtiski pasākumi strukturālo reformu efektīvai īstenošanai, un ir nepieciešama ciešāka pasākumu koordinēšana Eiropas mērogā;

2.  atzinīgi vērtē publisko finanšu situācijas uzlabošanos, īpaši to, ka pakāpeniski samazinās ES eurozonas parāda/IKP attiecība un nominālais budžeta deficīts; tomēr norāda, ka vairākās dalībvalstīs ar zemu nominālo IKP izaugsmi un zemu inflācijas līmeni turpina paaugstināties publiskā parāda attiecība un ka deviņām dalībvalstīm joprojām tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra; norāda, ka daudzām dalībvalstīm ir ierobežotas fiskālās manevrēšanas iespējas, lai pārvarētu jaunus ekonomiskos satricinājumus, tāpēc jāapsver ciešāka koordinācija Eiropas mērogā, lai atbalstītu fiskālo konsolidāciju, neliekot šķēršļus izaugsmei;

3.  norāda, ka Eiropas konkurētspēja pasaules mērogā joprojām ir svarīgs mērķis, un norāda uz to, ka liela nozīme ir strukturālām reformām, investīcijām pētniecībā un attīstībā, resursefektivitātei, ražošanu veicinošai inovācijai un makroekonomiskās nelīdzsvarotības samazināšanai; tajā pašā laikā uzskata, ka, pasliktinoties pasaules ekonomiskās attīstības perspektīvām, jānostiprina pašmāju pieprasījums, lai Eiropas ekonomika kļūt izturētspējīgāka; jo īpaši pauž bažas par iespējamo globālā pieprasījuma kritumu;

4.  uzskata, ka makroekonomisko nelīdzsvarotību vajadzētu novērst koordinētā veidā, iesaistot visas dalībvalstis un izmantojot attiecīgas reformas un investīcijas; uzsver, ka ikvienai dalībvalstij jāpilda savi individuālie pienākumi šai jomā; norāda, ka lielie tekošo kontu pārpalikumi ļauj prognozēt iespējamu iekšējā pieprasījuma pieaugumu; norāda, ka valsts un privātā parāda augstais līmenis liecina par ievērojamu neaizsargātību un ka atbildīga fiskālā politika un augstāks izaugsmes līmenis veicinātu straujāku parāda samazināšanos;

5.  prasa turpināt centienus atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, veicināt konverģences virzību uz valstīm ar labākajiem rezultātiem un koriģēt makroekonomiskās nelīdzsvarotības, tostarp palielinot ražīgumu un investīcijas;

6.  pauž gandarījumu par to, ka darba tirgus rādītāji ir nedaudz uzlabojušies, vienlaikus atzīstot, ka atšķirības starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojamas un ka bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts; norāda uz nepieciešamību izmantot nesenos uzlabojumus, vienlaikus paaugstinot jauno darbvietu kvalitāti un darba ražīgumu tajās; prasa veltīt lielākus centienus tam, lai veicinātu investēšanu prasmēs, padarītu darba tirgus iekļaujošākus, radītu kvalitatīvas darbvietas un samazinātu nabadzību, sociālo atstumtību un aizvien pieaugošo ienākumu un labklājības nevienlīdzību, vienlaikus ievērojot budžeta disciplīnu; uzsver, ka nodarbinātības rādītājiem būtu jāpiešķir tāds pats statuss kā jau esošajiem rādītājiem, lai būtu iespējams uzsākt padziļinātu analīzi un tādējādi izvairīties no divšķiru pieejas, uzsver, ka nodarbinātības rādītāji būtu pienācīgi jāņem vērā ES politikā un norādēs, ko ES sniedz dalībvalstīm;

7.  atzinīgi vērtē stratēģijas „Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu atjaunināšanu un prasa stiprināt stratēģijas „Eiropa 2020” lomu Eiropas pusgada procesa virzībā atbilstīgi Līguma mērķiem, kā arī valsts parāda krīzes novēršanā; uzsver, ka ir svarīga vērienīga politika un instrumenti, lai nodrošinātu, ka Eiropa izmanto visas iespējas, ko sniedz enerģētikas un digitālās jomas pārkārtošana, tostarp, pateicoties pienācīgām investīcijām R&D&I un prasmēs, samazinot plaisu salīdzinājumā ar Eiropas galvenajiem konkurentiem attiecībā uz kopējo faktoru ražīgumu; uzskata, ka ir būtiski novērst ekonomisko nevienlīdzību, kas kavē ilgstošu ekonomikas izaugsmi; aicina Komisiju valstīm adresētajos ieteikumos pievērsties fiskālās vides reformām, tostarp fiskālās atbildības kontekstā; aicina konsekventi un visaptveroši uzraudzīt, kā notiek virzība uz pielīdzināšanos labākos rezultātos sasniegušajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildītājiem;

Investīcijas

8.  prasa Eiropas Stratēģisko investīciju fondu izmantot pēc iespējas efektīvāk, lai atbalstītu paaugstināta stratēģiskus projektus, kuri citādi finansējumu nesaņemtu, kā to paredz šī fonda mandāts; aicina dalībvalstis un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra un Eiropas Investīciju projektu portāla palīdzību cieši iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības projektu plūsmu un investīciju platformu izstrādē; uzsver, ka ir svarīgi izveidot sinerģijas starp Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” pilnībā izmantot Eiropas strukturālo un investīciju fondu potenciālu, lai stiprinātu kohēziju un mazinātu atšķirības vienotajā tirgū, ļaujot visiem reģioniem izveidot savas konkurētspējas priekšrocības un veicinot papildu privātās investīcijas; uzskata, ka šīs investīcijas ir jāizmanto, lai ieviestu saskaņotu un integrētu rūpniecības attīstības politiku, un, veicot investīcijas, īpaša uzmanība pievēršama kvalitatīvu darbvietu radīšanai, jo īpaši jauniešiem; uzsver, ka ir nepieciešama pienācīga administratīvā kapacitāte, aktīva reģionu iesaistīšana un labāka koordinācija visos valdības līmeņos un starp tiem; aicina apsvērt turpmāko politisko rīcību investīciju nepietiekamības samazināšanai ES;

10.  ir informēts par to, ka privātajā sektorā samazinās aizņemto līdzekļu īpatsvars; uzsver, ka investīciju līmenis Eiropā ir zemāks nekā pirmskrīzes periodā; šajā sakarā norāda, ka liela nozīme ir straujai banku savienības un banku strukturālās reformas īstenošanai, kā arī kapitāla investīciju palielināšanai MVU, izmantojot Kapitāla tirgu savienību; aicina maksimāli izmantot ESFI un COSME, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam; uzskata, ka lielāka regulējuma paredzamība vienotajā tirgū uzlabos investoru uzticību;

11.  uzsver, tostarp darba tirgus reformu kontekstā, nepieciešamību veikt lielākas investīcijas cilvēkkapitālā, proti izglītībā un inovācijā; uzsver, ka ir nepieciešams uzlabot valstu izglītības, arodapmācības un mūžizglītības sistēmas un pielāgot tās ES darba tirgus jaunajām prasībām attiecībā uz zināšanām un prasmēm; uzsver, ka ar to izdosies panākt, ka investīcijas kļūst par galveno izaugsmes, ražīguma un konkurētspējas virzītājspēku; tāpēc aicina dalībvalstis palielināt publisko investīciju produktivitāti;

12.  atzinīgi vērtē konkrētām valstīm adresētus investīciju profilus, kuros ir noteiktas dažas galvenās problēmas saistībā ar investīcijām attiecīgajās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar visu līmeņu valdības iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām identificēt šķēršļus investīcijām, īpaši koncentrējoties uz iekšējo tirgu, necilo iekšzemes pieprasījumu, strukturālām reformām un atbilstošu instrumentu pieejamību, lai sasaistītu publisko un privāto finansējumu; norāda uz nozīmi, kāda ir augsta līmeņa produktīvām investīcijām ilgstošā procesā, kurā dalībvalstis ekonomiski panāk cita citu; norāda, ka katrā valstī ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp pašreizējiem izdevumiem, publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā un investīcijām ekonomiskās izaugsmes potenciālā un ka vienotajam tirgum un tādiem ES instrumentiem kā Eiropas Stratēģisko investīciju fondam un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem ir nozīmīga loma veselīga investīciju līmeņa atbalstīšanā; uzsver, ka zemais investīciju līmenis pētniecībā un izstrādē vairākās valstīs var vēl vairāk iesprostot šīs valstis vidēju ienākumu valstu sprostā;

Strukturālās reformas

13.  uzskata, ka pēc ilga perioda, kurā veikta makroekonomiskā korekcija, uzmanība būtu jāpievērš strukturālām reformām un investīcijām, kuru mērķis ir stiprināt izaugsmes potenciālu, balstoties uz kvalitatīvām darbvietām un ražīgumu, veicināt taisnīgas, stabilas, efektīvas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas un sekmēt dalībvalstu ekonomiku pāreju uz lielāku resursefektivitāti;

14.  prasa veikt ilgtspējīgas preču un pakalpojumu tirgus, darba tirgus un pensiju sistēmu reformas, kā arī uzlabot regulējumu, lai atbalstītu inovāciju, darbvietu radīšanu, labklājību veicinošu, godīgu konkurenci, nemazinot patērētāju aizsardzību;

15.  uzsver, ka ir svarīgi panākt lielāku resursefektivitāti un energoefektivitāti, tostarp attīstot aprites ekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veidot patiesu enerģētikas savienību, kuras pamatā ir solidaritāte, efektivitāte un daudzveidība, vienlaikus neignorējot vietējās izcelsmes energoresursus, tostarp atjaunojamo enerģiju; aicina Komisiju iekļaut šeit paustās bažas atsevišķām valstīm adresētajos ieteikumos, kur tas ir vissvarīgāk konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei;

16.  mudina veikt turpmākus pasākumus kvalitatīvu darbvietu radīšanas stimulēšanai un izturētspējīgu darba tirgu izveidei, kuros ir samazināta segmentācija; uzsver, cik svarīgas ir ilgtspējīgas un efektīvas sociālās drošības sistēmas; atgādina, ka svarīgs faktors pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā ir panākt augstu nodarbinātības līmeni;

17.  uzsver nepieciešamību pēc mūsdienīgas, efektīvas, demokrātiskas un iedzīvotājiem draudzīgas valsts pārvaldes visos valdības līmeņos, kā arī efektīviem un pārredzamiem publiskā iepirkuma noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai dalībvalstīs un starp tām veidotu patiesu e-pārvaldi; prasa Komisijai un dalībvalstīm identificēt un novērst dalībvalstu un Komisijas pārvaldes trūkumus, kas krīzes situācijā var nodarīt īpašu kaitējumu;

18.  aicina aktīvāk pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz citiem nodokļu avotiem, par ko jālemj dalībvalstu līmenī, vienlaikus nodrošinot sociālās aizsardzības sistēmu ilgtspēju,

19.  pieņem zināšanai priekšlikumu par strukturālo reformu atbalsta programmu, kas izstrādāta, lai pastiprinātu izaugsmi veicinošu reformu īstenošanu dalībvalstīs, un ko paredzēts apspriest saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; atgādina, ka par strukturālo reformu īstenošanu atbildīgas ir dalībvalstis;

Fiskālā atbildība

20.  atkārtoti norāda, ka nepieciešama atbildīga un izaugsmei draudzīga fiskālā politika, kas nodrošina parādu atmaksājamību, kurā tiek ņemts vērā ekonomikas cikliskums un investīciju trūkums, vienlaikus ievērojot arī iedzīvotāju sociālās tiesības; pauž bažas, ka atsevišķu valstu lielās parādsaistības rada būtisku risku eurozonas turpmāko iespējamo satricinājumu gadījumā; uzsver, ka centienus palielināt publisko finanšu izturētspēju un palielināt izaugsmi nāksies pastiprināt tajās valstīs, kurās ir augsta parāda/IKP attiecība, lai tās nostātos uz stabila šīs attiecības samazināšanas ceļa;

21.  uzstāj uz Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu, vienlaikus pilnībā izmantojot pastāvošās elastīguma klauzulas un ievērojot Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu (COM(2015)0012), lai cita starpā atbalstītu lielākas investīcijas un strukturālās reformas, kā arī risinātu draudus drošībai un bēgļu pieplūdumu;

22.  uzsver nepieciešamību uzlabot nodokļu iekasēšanu, apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veikt pasākumus pret agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu oāzēm, kā arī uzlabot nodokļu politikas koordināciju; prasa ieviest efektīvas un pārredzamas nodokļu sistēmas, lai palielinātu nodokļu iekasēšanu, novērstu nodokļu apiešanu un apkarotu organizēto noziedzību; tādēļ uzskata, ka nodokļu un muitas iestādēm jābūt nodrošinātām ar pietiekamiem cilvēku, materiālajiem un finanšu resursiem;

23.  atbalsta racionālos un valstu konkrētos centienus uzlabot publisko izdevumu kvalitāti, efektivitāti un izaugsmi veicinošās iezīmes, jo īpaši neproduktīvās izmaksas novirzot izaugsmi veicinošām investīcijām, vienlaikus neapdraudot sabiedrisko un sociālo pamatpakalpojumu sniegšanu;

Īpašas uzmanības pievēršana eurozonai

24.  atzinīgi vērtē ieteikumu, ko Komisija ierosināja sešus mēnešus pirms konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, par to, ka eurozonas ekonomikas politika ir solis virzienā uz politikas koordinēšanas padziļināšanu, ievērojot piecu priekšsēdētāju ziņojumu un Eiropas Parlamenta rezolūcijas;

25.  uzsver, ka, ņemot vērā eurozonas augsto savstarpējās atkarības līmeni un vienoto monetāro politiku, tā ir ekonomiska vienība, kurā ir jāveicina konverģence virzienā uz valstīm, kas sasniegušas labākos rezultātus, un šis process jāatbalsta ar ciešāku valstu politikas koordināciju; uzsver, ka ir svarīgi, lai visu valstu valdības uzlabotu pasākumus, ar kuriem attiecīgajā dalībvalstī tiek īstenotas ekonomikas reformas un investīcijas, kas vajadzīgas, lai mazinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības un nepieļautu valsts politikas plašāku negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm; tādēļ prasa veikt padziļinātu novērtējumu par makroekonomiskajām nelīdzsvarotībām un plašāku ietekmi, lai papildinātu novērtējumu par katras valsts konkrētajām problēmu jomām un makroekonomisko dialogu; uzstāj, ka pilnībā jāsaskaņo eurozonas ieteikums un konkrētām valstīm adresētie ieteikumi;

26.  atzinīgi vērtē pastiprinātas uzmanības pievēršanu eurozonas kopīgajai fiskālajai nostājai, kas nenovērš uzmanību no dalībvalstu individuālajiem pienākumiem; atgādina, ka attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru fiskālo deficītu vienā dalībvalstī nevar kompensēt ar fiskālo pārpalikumu citā dalībvalstī; prasa regulāri uzraudzīt, vai kopējā fiskālā nostāja ir atbilstīga, ņemot vērā pastāvošo investīciju nepietiekamību;

27.  atbalsta priekšlikumu diferencēt fiskālos pasākumus atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā attiecīgās nostājas pret Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un stabilizācijas vajadzības, kā arī domino efektu; norāda, ka daudzām dalībvalstīm tas nozīmē turpināt izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju; no otras puses, norāda, ka dažām valstīm ir arvien lielākas fiskālās iespējas attiecībā pret Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un tās varētu izmantot pašreizējā situācijā, lai palīdzētu atbalstīt iekšzemes ekonomiku;

28.  norāda, ka eurozonas augstais tekošā konta pārpalikums ir atzinīgi vērtējams pierādījums eurozonas ārējai konkurētspējai, tomēr tā pašreizējais līmenis atspoguļo arī iekšējo investīciju trūkumu, kas negatīvi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību; uzskata, ka lielāks iekšzemes pieprasījums būs piemērotāks gan eurozonas ilgtspējīgai izaugsmei, gan arī no globālā skatpunkta; apzinās, ka dažu dalībvalstu tekošā konta pārpalikums ir saistīts ar pozitīvu plašāku ietekmi uz visu vērtības ķēdi, kas var dažādos veidos sniegt labumu dažām citām dalībvalstīm; atzīst arī vienotās valūtas lomu attiecībā uz to, lai palīdzētu konkurētspējīgākām valstīm uzturēt lielu pārpalikumu attiecībā pret pārējo pasauli; atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada ziemas prognozē minēto konstatējumu, ka ekonomikas izaugsme dažās dalībvalstīs 2015. gadā galvenokārt balstījās uz iekšzemes pieprasījumu; uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis, kurās ir lielāki tekošā konta pārpalikumi, turpinātu palielināt iekšzemes pieprasījumu un kopējo ieguvumu; vienlaikus aicina mazāk konkurētspējīgās dalībvalstis efektīvi īstenot strukturālās reformas un augstvērtīgas investīcijas, lai modernizētu savu ekonomiku un izveidotu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības vidi ilgtermiņa investīcijām saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”; uzskata, ka tas ir labākais veids, kā samazināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības dalībvalstīs, nevis veicot iekšējo devalvāciju, kas mazina pieprasījumu un palēnina ekonomisko izaugsmi visā eurozonā;

29.  uzsver nepieciešamību veicināt reālu ekonomisko un sociālo konverģenci, uzlabojot ražīgumu un ārpusizmaksu faktorus; uzsver, ka ir svarīgi visās dalībvalstīs efektīvi īstenot strukturālās reformas, uzlabot publisko izdevumu kvalitāti un nodrošināt pietiekamas investīciju iespējas, panākot līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas ir izšķirīgi svarīga arī parāda attiecības pret IKP mazināšanai; atzīst, ka liels valsts un privātais parāds ievērojami mazina investīciju spēju un tādējādi palēnina izaugsmi;

30.  atgādina, ka algu noteikšana ir autonomu koplīgumu jautājums, un aicina attiecīgos dalībniekus nodrošināt gan atbildīgu, gan izaugsmi veicinošu algu attīstību, kam būtu jāatspoguļo ražīguma pieaugums; jo īpaši aicina attiecīgos dalībniekus valstīs, kurās ir tekošā konta deficīts vai gandrīz līdzsvarots stāvoklis, turpināt centienus stiprināt ražīgumu un uzturēt konkurētspēju; vienlaikus aicina attiecīgos dalībniekus valstīs, kurās ir liels pārpalikums, izmantot pārpaliekošos ietaupījumus, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu un investīcijas;

31.  prasa ieviest pasākumus, lai nepieļautu sacensību ar nodokļu un sociālo standartu pazemināšanu, kas izraisa nevienlīdzības palielināšanos; atgādina par vajadzību saglabāt starptautisko konkurētspēju, balstoties uz ražīgumu un augšupvērstu konverģenci; atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība ir pievērsta trim nodarbinātības rādītājiem makroekonomisko nelīdzsvarotību rezultātu pārskatā, un aicina Komisiju noteikt, ka šie rādītāji ir līdzvērtīgi pārējiem; uzskata arī, ka politikas vadlīnijās būtu pienācīgi jāņem vērā analīze par esošajā rezultātu pārskatā sniegtajiem galvenajiem nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem un attiecīgie resursu izmantojuma efektivitātes rādītāji;

32.  norāda uz Eiropadomes 2015. gada decembra secinājumiem par ekonomikas un monetāro savienību un aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sākt ilgāka termiņa pasākumu izstrādi;

Efektīvāks Eiropas pusgads ar lielāku demokrātisko pārskatatbildību

33.  pauž nožēlu par konkrētām valstīm adresēto ieteikumu vājo īstenošanu un uzskata, ka, lai uzlabotu īstenošanu, ir nepieciešams labāk identificēt skaidri formulētās prioritātes Eiropas līmenī, kā arī pastiprināt patiesas publiskās debates, politisko gribu un apņemšanos valstu līmenī, nodrošinot lielāku atbilstību un valstu līdzdalību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas locekļu vizītes dalībvalstīs ar mērķi apspriest Eiropas pusgada procesu un tā dokumentus;

34.  prasa nodrošināt pareizu līdzsvaru starp to, lai konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos uzmanība būtu pievērsta galvenajām prioritātēm, un to, lai šie ieteikumi risinātu visas galvenās problēmas, tostarp nepieciešamību nepieļaut valsts parāda krīzes atkārtošanos, kā arī nepieciešamību palielināt konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību, ņemot vērā stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus;

35.  atzinīgi vērtē 2015. gada 15. decembra plenārsēdes debates ar Komisijas priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdētāju par eurozonas ieteikuma projektu un prasa noteikt šādas debates par regulāru Eiropas pusgada praksi; uzskata, ka šādas debates stiprina un papildina pašreizējo demokrātisko dialogu, jo īpaši ekonomisko dialogu, palīdzot palielināt izpildvaras pārskatatbildību;

36.  uzsver, ka Eiropadomes pavasara sanāksmei arī turpmāk jābūt galvenajam brīdim, kad tiek noteiktas politikas prioritātes; atzinīgi vērtē plenārsēdes diskusiju ar Komisiju par gada izaugsmes pētījuma prioritātēm gan pirms, gan pēc tā pieņemšanas; atgādina, ka ekonomikas politikas noteikšana saskaņā ar Padomes ieteikumu dalībvalstīm ir izpildakts, uz kuru ir attiecināma Eiropas Parlamenta īstenotā demokrātiskā kontrole un debates; tāpēc aicina Padomi pieņemt eurozonas ieteikumus un secinājumus par gada izaugsmes pētījuma dokumentu paketi pēc tam, kad Parlamentam būs paudis savu viedokli par tiem; apstiprina savu apņemšanos ātri izskatīt šos dokumentus un savlaicīgi pieņemt nostāju pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamentam izteikto uzaicinājumu, lai tā priekšsēdētājs izklāstītu Parlamenta nostāju Eiropadomes pavasara sanāksmē; turklāt uzsver, ka Līgumā noteikts, ka Eiropas Parlamentu informē par Padomes pieņemtajiem ieteikumiem, kā arī par daudzpusējās uzraudzības rezultātiem;

37.  uzsver to, cik liela nozīme ir valstu parlamentu debatēm par valstu ziņojumiem un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem un balsošanai par valsts reformu programmām, kā arī par valsts konverģences vai stabilitātes programmām; aicina dalībvalstis strukturēti iesaistīt sociālos partnerus, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas attiecīgās ieinteresētās personas, izmantojot priekšrocības, ko sniedz valstu ziņojumu savlaicīga publicēšana; uzsver sociālo partneru neaizstājamību darba samaksas noteikšanā un viņu lielo nozīmi plašākās diskusijās ekonomikas jomā, jo īpaši saistībā ar ražīguma veicināšanu; turklāt prasa pastiprināt valstu parlamentu sadarbību ar Eiropas Parlamentu;

38.  mudina Komisiju uzsākt sarunas par iestāžu nolīgumu par ekonomikas pārvaldību; uzstāj, ka ar šo iestāžu nolīgumu saskaņā ar Līgumiem būtu jānodrošina, ka Eiropas pusgada struktūra ļauj īstenot pamatotu un sistemātisku šā procesa parlamentāro pārbaudi, jo īpaši attiecībā uz gada izaugsmes pētījuma prioritātēm un eurozonas ieteikumiem;

Budžeta politika

39.  pauž nožēlu, ka nav pieejams atbilstīgs mehānisms, ņemot vērā ES ierobežoto budžetu, turklāt nav iespējams mainīt pašu resursu sistēmu un ekonomikas prognozes, ekonomikas politikas prioritātes un gada un daudzgadu budžeta veidošanas process nekādi neveicina saskaņotas attiecības;

40.  atzīmē, ka ES budžets tieši palīdz sasniegt divus no trim 2016. gada izaugsmes pētījumā izklāstītajiem mērķiem (investīciju atsākšana, strukturālo reformu īstenošana un atbildīgas un godīgas fiskālās politikas īstenošana, kas atbilst izvirzītajām politiskajām saistībām); atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ES fondus novirzīt tehniskas palīdzības sniegšanai nolūkā atbalstīt strukturālās reformas;

41.  uzskata, ka ES budžetu varētu izmantot, lai mazinātu dalībvalstu budžetiem uzlikto slogu un stiprinātu fiskālās konsolidācijas centienus, piešķirot pašu resursus, kā arī racionalizējot izdevumus; ir pārliecināts, ka ar plašāku publisko līdzekļu pārvaldības rīku klāstu ES līmenī varētu gūt apjomradītus ietaupījumus un līdz ar to samazināt izdevumus, piemēram, diplomātijas un militārajā jomā, vienlaikus neskarot dalītās pārvaldības principu, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondiem;

42.  uzsver, ka ES budžeta deficīts ir uzskatāms par nelikumīgu; norāda, ka dalībvalstis izmanto ES budžetu kā iespēju koriģēt savas valsts budžetu;

43.  uzsver, ka dziļāka integrācija eurozonā ir nepieciešama, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienība (EMS) izveidi, un ka budžeta savienība ir viens no pienācīgas euro darbības stūrakmeņiem;

44.  attiecībā uz Parlamenta nostāju par eurozonu un tās budžetspēju prasa ņemt vērā secinājumus, kas ietverti patstāvīgajā ziņojumā par eurozonas budžetspēju (ziņojums tiks sagatavots 2016. gadā);

45.  aicina Komisiju veikt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu, ko paredz 2013. gada jūnijā noslēgtā politiskā vienošanās starp Parlamentu, Komisiju un Padomi; norāda, ka finanšu un humanitārā krīze, kas ES piemeklēja laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, uzskatāmi parādīja pašreizējās DFS neatbilstību; turklāt uzsver, ka ir jāveic vērienīga ES finanšu plānošanas reforma, kurā pienācīgi ņems vērā pieejamo instrumentu mērķus, finansējumu un darbības ilgumu.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma politika

46.  uzsver — lai atkritumsaimniecības likumdošanas reforma un aprites ekonomikas rīcības plāns sekmētu Eiropas ekonomikas pārkārtošanu, iekļaujoties aprites modelī, ir būtiski Eiropas pusgada procesā integrēt ieteikumus šajā jomā, lai palielinātu konkurētspēju, radītu darbvietas un veidotu ilgtspējīgu izaugsmi; iesaka aprites ekonomikas principus integrēt konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

47.  vēlreiz norāda, ka ir vajadzīga fiskālā sistēma, ar kuru atalgotu par ilgtspējīgas politikas izstrādi un kura atbilstu principam “maksā piesārņotājs”, raidot pareizus signālus ieguldījumiem resursefektivitātē, ražošanas procesu modernizācijā un vieglāk labojamu un ilgāk lietojamu produktu ražošanā; vēlreiz norāda, ka pakāpeniski ir jāatceļ videi kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilajam kurināmajam, un darbaspēkam uzliktie nodokļu maksājumi ir jāpārvirza uz vidi piesārņojošām darbībām;

48.  uzskata, ka ir svarīgi Eiropas pusgada ietvaros izvērtēt veselības aprūpes sistēmu darbību un ilgtspēju, un atbalsta pāreju uz tādu pieeju, kas būtu balstīta uz rezultātiem, kā arī orientēšanos uz slimību profilaksi un veselības veicināšanu; aicina Komisiju kopīgi ar visām ieinteresētajām personām izstrādāt instrumentus, ar ko uzraudzīt veselības aprūpes rezultātus, izmērīt kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību un panākt medicīnas pētījumu izmaksu pārredzamību, lai samazinātu sociālās atšķirības un veselības aprūpes nevienlīdzību dalībvalstīs un starp tām; aicina Komisiju konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ņemt vērā profilakses programmās paredzēto pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz veselības un fiskālo jomu;

49.  uzsver, cik būtiska ir veselības aprūpes nozares ilgtspēja, kam ir liela nozīme visā ekonomikā, jo tajā ir nodarbināti 8 % no kopējā Eiropas darbaspēka un tā rada 10 % no ES IKP, un cik svarīgi ir nodrošināt visiem iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību, jo veselība ir izšķirīgs faktors, kas nosaka dalībvalstu un to ekonomikas stabilitāti, ilgtspēju un turpmāko attīstību;

Reģionālā politika

50.  norāda, cik svarīgas ir ES investīcijas mazāk attīstītajiem reģioniem un cik nozīmīgi ir nodrošināt, ka šīs investīcijas spēj piesaistīt vēl papildu investīcijas, tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

51.  norāda uz saikni starp Eiropas pusgada procesa mērķiem un ESI fondu plānošanu 2014.–2020. gada laikposmam, ko atspoguļo partnerības nolīgumi; tādēļ uzskata, ka pēc 2014.–2020. gada reformas kohēzijas politikas instrumentiem var būt ļoti svarīga loma attiecīgo KVAI īstenošanā, tādējādi atbalstot strukturālās reformas un sekmējot ES stratēģisko mērķu izpildi un partnerības nolīgumu efektīvu īstenošanu; tomēr uzsver ESI fondu programmu un mērķu daudzgadu un ilgtermiņa raksturu — atšķirībā no Eiropas pusgada ikgadējā cikla, kā arī nepieciešamību koordinēt Eiropas Savienības prioritātes, valstu vajadzības, reģionālās vajadzības un vietējās vajadzības;

o
o   o

52.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām, valstu parlamentiem un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp. (2) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp. (3) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp. (4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp. (5) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. (6) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp. (7) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp. (8) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp. (9) OV L 192, 18.7.2015., 27. lpp. (10) OV L 268, 15.10.2015., 28. lpp. (11) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0238. (13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408. (14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0469.