Pieņemtie teksti - Tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēma ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2013/0157(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A8-0023/2016
Iesniegtie teksti : A8-0023/2016		Debates : PV 07/03/2016 - 14 CRE 07/03/2016 - 14 PV 12/12/2016 - 11 CRE 12/12/2016 - 11		Balsojumi : PV 08/03/2016 - 6.3 CRE 08/03/2016 - 6.3 Balsojumu skaidrojumi PV 14/12/2016 - 9.12 CRE 14/12/2016 - 9.12 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P8_TA(2016)0069 P8_TA(2016)0499

Pieņemtie teksti

852k

459k

Otrdiena, 2016. gada 8. marts - Strasbūra

Tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēma ***I

P8_TA(2016)0069

A8-0023/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu (COM(2013)0296 – C7-0144/2013 – 2013/0157(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts		Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums Virsraksts
Priekšlikums		Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,		EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,
ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu		ar ko izveido ostas pakalpojumu organizācijas un ostu finanšu pārredzamības sistēmu
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns)
		(1a) Ostas spēj veicināt Eiropas nozaru ilgtermiņa konkurētspēju pasaules tirgos, vienlaikus radot pievienoto vērtību un darbvietas visos Savienības piekrastes reģionos. Lai risinātu jūras transporta nozarē aktuālās problēmas, piemēram, novērstu ilgtspējīga transporta un loģistikas ķēdes nepilnības, ir būtiski, ka administratīvās vienkāršošanas pasākumus, kas noteikti Komisijas paziņojumā „Ostas — izaugsmes dzinējspēks”, īsteno līdztekus šai regulai. Muitošanas administratīvo procedūru sarežģītība, kas izraisa kavēšanos ostās, ir lielākais šķērslis tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspējai un Savienības ostu efektivitātei.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
		(3a) Muitas procedūru būtiska vienkāršošana ostai var radīt nozīmīgu ekonomisku priekšrocību konkurētspējas ziņā. Lai novērstu ostu negodīgu konkurenci un mazinātu muitas formalitātes, kuras var būtiski kaitēt Savienības finansiālajām interesēm, ostu iestādēm būtu jāpieņem atbilstoša un efektīva, uz risku balstīta politikas pieeja nolūkā izvairīties no konkurences izkropļojumiem. Dalībvalstīm un Komisijai būtu regulāri un efektīvi jāuzrauga šīs procedūras, un Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu negodīgu konkurenci.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Lielākā daļa Savienības jūras satiksmes iet tranzītā caur Eiropas transporta tīkla jūras ostām. Lai sasniegtu šīs regulas mērķi, ievērojot proporcionalitātes principu un neradot nevajadzīgu slogu citām ostām, šī regula būtu jāpiemēro Eiropas transporta tīkla ostām, no kurām katrai ir nozīmīga loma Eiropas transporta sistēmā, jo vai nu tā apkalpo vairāk nekā 0,1 % no kopējā ES kravas apjoma vai pasažieru kopskaita, vai tāpēc, ka tā uzlabo salu vai perifēro apgabalu reģionālo pieejamību, tomēr neskarot iespēju dalībvalstīm izlemt piemērot šo regulu arī citās ostās. Loču pakalpojumi, ko veic atklātā jūrā, tieši neietekmē ostu efektivitāti, jo tos neizmanto tiešai ieiešanai ostā un iziešanai no tās, un tādēļ tie nav jāiekļauj šajā regulā.		(4) Lielākā daļa Savienības jūras satiksmes iet tranzītā caur Eiropas transporta tīkla jūras ostām. Lai sasniegtu šīs regulas mērķi, ievērojot proporcionalitātes principu un neradot nevajadzīgu slogu citām ostām, šī regula būtu jāpiemēro tikai Eiropas transporta tīkla jūras ostām, no kurām katrai ir nozīmīga loma Eiropas transporta sistēmā, jo vai nu tā apkalpo vairāk nekā 0,1 % no kopējā ES kravas apjoma vai pasažieru kopskaita, vai tāpēc, ka tā uzlabo salu vai perifēro apgabalu reģionālo pieejamību. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm pieņemt lēmumu par to, vai piemērot vai nepiemērot šo regulu visaptveroša Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kas atrodas tālākajos reģionos. Dalībvalstīm būtu vajadzīga arī iespēja noteikt izņēmumus, lai novērstu neproporcionālu administratīvu slogu tām visaptveroša Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kuru gada pārvadājumu apjoms nepamato šīs regulas piemērošanu pilnā apmērā. Loču pakalpojumi, ko veic atklātā jūrā, tieši neietekmē ostu efektivitāti, jo tos neizmanto tiešai ieiešanai ostā un iziešanai no tās, un tādēļ tie nav jāiekļauj šajā regulā.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
		(4a) Šī regula neparedz, ka ostu pārvaldes iestādēm jāizmanto konkrēts ostas pārvaldības modelis. Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi par piekļuvi tirgum un finanšu pārredzamību, dalībvalstīs pašreizējos valsts līmenī iedibinātos ostas pārvaldības modeļus var saglabāt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. protokolu.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta mērķis ir novērst pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus Savienībā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 58. pantu tas jāsasniedz saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti sadaļā par transportu, jo īpaši 100. panta 2. punktā.		svītrots
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Pašapkalpošanās, kad kuģošanas sabiedrības vai ostas pakalpojumu sniedzēji paši izvēlas darbiniekus un sniedz sev ostu pakalpojumus, vairākās dalībvalstīs tiek regulēta drošības vai sociālu iemeslu dēļ. Komisijas apspriedes ar ieinteresētajām personām, sagatavojot šo priekšlikumu, atklāja, ka pašapkalpošanās vispārīga atļaušana Savienības līmenī prasītu papildu noteikumus par drošumu un sociālajiem jautājumiem, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi šajās jomās. Tādēļ ir lietderīgi pagaidām neregulēt šo jautājumu Savienības līmenī, kā arī atļaut dalībvalstīm izlemt, vai regulēt pašapkalpošanos ostās vai ne. Tādēļ šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz ostas pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.		svītrots
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
(7) Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un videi nekaitīgu ostu pārvaldību, ostas vadības iestādēm būtu jāvar prasīt ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie pierāda, ka atbilst obligātajām prasībām, lai sniegtu pakalpojumu atbilstīgā veidā. Šīs obligātās prasības būtu jāattiecina tikai uz skaidri noteiktiem nosacījumiem par profesionālo kvalifikāciju, tostarp apmācību, un nepieciešamo aprīkojumu, ciktāl šīs prasības ir pārredzamas, nediskriminējošas, objektīvas un būtiskas, lai nodrošinātu ostas pakalpojumus.		(7) Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un videi nekaitīgu ostu pārvaldību, ostas pārvaldes iestādēm būtu jāvar prasīt ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie pierāda, ka atbilst minimālajām prasībām, lai sniegtu pakalpojumu atbilstīgā veidā. Šīs minimālās prasības būtu jāattiecina tikai uz skaidri noteiktiem nosacījumiem par operatoru profesionālo kvalifikāciju, attiecīgā ostas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo aprīkojumu, pakalpojuma pieejamību un atbilstību kuģošanas drošības prasībām. Šajās minimālajās prasībās būtu jāņem vērā arī vides prasības, kā arī valsts sociālie standarti un ostas pakalpojumu sniedzēja labā reputācija.
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns)
		(7a) Visiem pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiem, kas ir jauni tirgus dalībnieki, būtu jāapliecina sava spēja apkalpot minimālo kuģu skaitu, izmantojot savus darbiniekus un aprīkojumu. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievēro attiecīgie nosacījumi un noteikumi, tostarp piemērojamie darba tiesību akti, piemērojamie koplīgumi un kvalitātes prasības, ko izvirzījusi attiecīgā osta.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns)
		(7b) Nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs ir izpildījis labas reputācijas prasību, dalībvalstij būtu jāapsver, vai ir pārliecinoši iemesli apšaubīt ostas pakalpojumu sniedzēja, tā pārvaldnieka un citu attiecīgo personu, ko var noteikt dalībvalsts, labo reputāciju, piemēram, konstatējot, vai šīm personām ir sodāmība vai tām noteiktas sankcijas kādā no dalībvalstīm par smagiem noziegumiem vai piemērojamo Savienības un valsts tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp šādās jomās: sociālās tiesības, darba tiesības, darba drošības tiesības, kā arī veselības un vides aizsardzības tiesības.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 7.c apsvērums (jauns)
		(7c) Atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr. 3577/921a un Tiesas 2007. gada 11. janvāra spriedumam Lietā C-251/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku1b, saskaņā ar kuriem nevar secināt, ka vilkšanu var pielīdzināt jūras transporta pakalpojumam, kuģošanas drošības un vides aizsardzības nolūkā ir iespējams minimālajās prasībās noteikt, ka kuģiem, ko izmanto vilkšanas vai pietauvošanas darbībām, jābūt reģistrētiem attiecīgās ostas dalībvalstī un tiem jākuģo ar šīs valsts karogu.
		_______________
		1a Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.).
		1b Tiesas 2007. gada 11. janvāra spriedums Lietā C-251/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku, C-251/04, ECLI:EU:C:2007:5
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Tā kā ostas atrodas ierobežotos ģeogrāfiskajos apgabalos, tad noteiktos gadījumos piekļuve tirgum varētu būt ierobežota atbilstoši ierobežotajai zemes platībai vai gadījumā, ja zeme ir rezervēta noteikta veida darbībai saskaņā ar oficiālo attīstības plānu, kurā pārredzami plānota zemes izmantošana, un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, piemēram, pilsētu un lauku plānošanas mērķiem.		svītrots
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
		(10a) Savienības ostu sistēmā ir lielas atšķirības, un tā ietver daudzus atšķirīgus modeļus ostas pakalpojumu organizēšanai. Tas nozīmē, ka vienota sistēma nebūtu piemērota. Ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei vajadzētu spēt ierobežot ostas pakalpojuma sniedzēju skaitu, ja apstākļi to prasa.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 11. apsvērums
(11) Jebkurš nodoms ierobežot ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu kompetentajai iestādei būtu iepriekš jāpublicē, un tam vajadzētu būt pilnībā pamatotam, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm izteikt apsvērumus. Visiem ierobežojumu kritērijiem jābūt objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem.		(11) Jebkurš nodoms ierobežot ostas pakalpojuma sniedzēju skaitu ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei būtu iepriekš jāpublicē. Visiem ierobežojumu kritērijiem jābūt objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Lai ostas pakalpojumu sniedzēju izvēles procedūra būtu atklāta un pārredzama, tās rezultātiem ir jābūt publiski pieejamiem un visa dokumentācija būtu jāpaziņo ieinteresētajām personām.		(12) Ostas pakalpojumu sniedzēju izvēles procedūrai vajadzētu būt atklātai un tās rezultātiem — publiski pieejamiem, tai vajadzētu būt nediskriminējošai, pārredzamai un iespēja tajā piedalīties būtu jādod visām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 13. apsvērums
(13) Ostas pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā gadījumā, ja šo pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots, būtu jāievēro principi un pieeja, kas noteikta Direktīvā../../... [koncesija]7 , tostarp robežvērtības un metode līguma vērtības, kā arī būtisku izmaiņu un elementu, kas saistīti ar līguma darbības ilgumu, noteikšanai.		svītrots
__________________
7 Priekšlikums direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (COM 2011) 0897 galīgā redakcija.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
		(13a) Komisija savā 2006. gada 1. augusta skaidrojošajā paziņojumā par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu1 noteikumi, ir sniegusi skaidru regulējumu par atlases procedūrām, uz kurām publiskā iepirkuma direktīvas neattiecas un kuras netiek piešķirtas koncesiju veidā.
		_______________
		1 OV C 179, 1.8.2006., 2. lpp.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
(14) Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izmantošana, kuru rezultātā ierobežo ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu, ir attaisnojama tikai tad, ja tas skar sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ostas pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, ostas pakalpojumu pieejamību visu gadu vai ostas pakalpojumu pieejamību dažu kategoriju lietotājiem.		(14) Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izmantošana, kuru rezultātā ierobežo ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu, ir attaisnojama tikai tad, ja tas skar sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ostas pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, ostas pakalpojumu pieejamību visu gadu, ostas pakalpojumu pieejamību dažu kategoriju lietotājiem vai drošas, neapdraudētas vai vides ziņā ilgtspējīgas ostas darbības.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 18. apsvērums
(18) Dalībvalsts izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai izvēlēties nolemt sniegt ostas pakalpojumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām vai uzticēt šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējam pakalpojumu sniedzējam. Ja kompetentā iestāde nolemj sniegt pakalpojumu pati, tas var ietvert pakalpojumu sniegšanu, izmantojot aģentus, ko nodarbina kompetentā iestāde, vai pēc kompetentās iestādes pasūtījuma. Ja šādu ierobežojumu piemēro visās TEN-T ostās dalībvalsts teritorijā, par to jāinformē Komisija. Gadījumos, kad dalībvalsts kompetentās iestādes vairumā gadījumu izdara šādu izvēli, iekšējo operatoru sniegtie ostu pakalpojumi būtu jāattiecina tikai uz ostu vai ostām, kurās minētie iekšējie operatori tika izraudzīti. Turklāt šādā gadījumā ostu pakalpojumu maksas, ko iekasē šādi operatori, būtu jāuzrauga neatkarīgai uzraudzības struktūrai.		(18) Ostas pārvaldes iestādei vai dalībvalsts izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu vajadzīga iespēja izvēlēties nolemt sniegt ostas pakalpojumus vai uzticēt šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējam operatoram. Ja kompetentā iestāde nolemj sniegt pakalpojumu pati, tas var ietvert pakalpojumu sniegšanu, izmantojot aģentus, ko nodarbina kompetentā iestāde, vai pēc kompetentās iestādes pasūtījuma. Ja šādu ierobežojumu piemēro visās TEN-T jūras ostās dalībvalsts teritorijā, par to jāinformē Komisija. Gadījumos, kad dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz ostas pakalpojumu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, iekšējo operatoru sniegtie ostu pakalpojumi būtu jāattiecina tikai uz ostu vai ostām, kurās minētie iekšējie operatori tika izraudzīti. Turklāt šādā gadījumā ostas pakalpojuma maksām, ko iekasē šādi operatori, būtu nepieciešama neatkarīga uzraudzība.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 19. apsvērums
(19) Dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības nodrošināt pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni ostu pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma darbiniekiem. Šī regula neskar dalībvalstu sociālo un darba tiesību normas. Gadījumos, kad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots, ja ostas pakalpojumu līguma slēgšana var izraisīt ostas pakalpojumu sniedzēja maiņu, ir jāparedz iespēja kompetentajām iestādēm lūgt izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam, lai tas piemēro Padomes Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā11.		(19) Dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības nodrošināt pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni ostu pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma darbiniekiem. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu sociālo un darba tiesību normu piemērošanu, un tajā būtu jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants. Ja ostas pakalpojumu līguma slēgšana var izraisīt ostas pakalpojumu sniedzēja maiņu, kompetentajai iestādei personāla pārcelšanas gadījumā būtu jāpieprasa izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam, lai tas piemēro Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā11.
__________________		__________________
11 OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.		11 OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns)
		(19a) Tādā ļoti sarežģītā nozarē ar augstu konkurenci kā ostas pakalpojumi jauno darbinieku apmācībai un darbinieku mūžizglītībai ir būtiska nozīme ostas darbinieku veselības un drošības, pakalpojumu kvalitātes un Savienības ostu konkurētspējas nodrošināšanā. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, ar kuriem nodrošināt attiecīgu apmācību ikvienam darba ņēmējam ostu nozarē. ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komitejai vajadzētu spēt sagatavot pamatnostādnes par tādu apmācības prasību izstrādi, ar kurām nodrošināt ostas darbinieku kvalitatīvu profesionālo izglītību un apmācību, samazināt negadījumu risku un ņemt vērā nozares turpmākās vajadzības saistībā ar patērētāju pieprasījumu noteiktajām tehnoloģiju un loģistikas izmaiņām.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 19.b apsvērums (jauns)
		(19b) Eiropas ostu nozare saskaras ar vairākiem problēmjautājumiem, kas var ietekmēt gan tās konkurētspēju, gan tās sociālo dimensiju. Šie problēmjautājumi ir šādi: kuģu lieluma pieaugums, konkurence ar ostām ārpus Savienības, aizvien lielāka tirgus ietekme kuģniecības uzņēmumu apvienību veidošanas rezultātā, nepiecie.šamība laikus vienoties par jauniem darba modeļiem un nodrošināt pienācīgu apmācību saistībā ar tehnoloģisko inovāciju, kā arī samazināt tās sociālo ietekmi, apjomu pieaugums aizvien lielākās kopās, pienācīgu ieguldījumu trūkums iekšzemes infrastruktūrās, administratīvo šķēršļu novēršana piekļuvei iekšējam tirgum, izmaiņas enerģētikas nozarē un pieaugošais sabiedrības un vides spiediens. Dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem būtu jārisina šie problēmjautājumi un jāveic pasākumi, lai saglabātu gan nozares konkurētspēju, gan novērstu nestabilus darba apstākļus ostās, neraugoties uz ostu darbaspēka pieprasījuma svārstībām.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 19.c apsvērums (jauns)
		(19c) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta visi ostas darbaspēka organizācijas modeļi, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas un drošus darba apstākļus. Jebkādi nepieciešamie pielāgojumi būtu jāierosina tikai sociālo partneru sarunās, un Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā šādu sarunu rezultāti.
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 19.d apsvērums (jauns)
		(19d) Automatizācija un tehnoloģiskā inovācija sniedz iespēju uzlabot ostu efektivitāti un drošību. Pirms vērā ņemamu izmaiņu ieviešanas darba devējiem un ostas darbinieku arodbiedrībām būtu jāsadarbojas, lai garantētu nepieciešamo apmācību un pārkvalificēšanos un rastu kopīgus risinājumus, ar kuriem mazināt šādas attīstības negatīvo ietekmi uz arodveselību un darba drošību, un nodarbināmību.
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 20. apsvērums
(20) Daudzās ostās tirgus piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru termināļa pakalpojumu sniedzējiem piešķir, izmantojot valsts koncesijas līgumus. Uz šāda veida līgumiem attieksies Direktīva.../... [koncesijas]. Tādējādi šīs regulas II nodaļu nepiemēro kravu apstrādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, bet dalībvalstis var izvēlēties šīs nodaļas noteikumus tomēr piemērot šiem diviem pakalpojumiem. Attiecībā uz cita veida līgumiem, ko publiskās iestādes izmanto, lai piešķirtu piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru termināļa pakalpojumu tirgum, Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka kompetentajām iestādēm, noslēdzot šos līgumus, ir saistoši pārredzamības un nediskriminācijas principi. Šie principi ir pilnībā piemērojami attiecībā uz jebkuru ostas pakalpojumu.		(20) Šīs regulas II nodaļu nepiemēro kravu apstrādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai. Attiecībā uz līgumu veidiem, kas nav valsts koncesijas līgumi un ko publiskās iestādes izmanto, lai piešķirtu piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru termināļa pakalpojumu tirgum, Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka kompetentajām iestādēm, noslēdzot šos līgumus, ir saistoši pārredzamības un nediskriminācijas principi. Šie principi ir pilnībā piemērojami attiecībā uz jebkuru ostas pakalpojumu.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns)
		(20a) Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) rezolūciju A.960 katrā navigācijas zonā ir jāpanāk, lai ločiem būtu augsti specializēta pieredze un zināšanas par vietējiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka SJO atzīst loču reģionālo vai vietējo administrāciju lietderīgumu, uz loču pakalpojumiem šīs regulas II nodaļa nebūtu jāattiecina.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 21.a apsvērums (jauns)
		(21a) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nodrošina, ka ostas, kas apvienotas Eiropas transporta tīklā, no 2014. līdz 2020. gadam var saņemt Savienības subsīdijas. Turklāt Komisija plāno izveidot pārskatītu regulējumu par valsts atbalstu ostām, un, ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES1a arī ir paredzēts jauns juridisks regulējums koncesijas līgumiem, kurš tāpat ietekmēs ostas pakalpojumus, kas sniegti saskaņā ar koncesijas līgumu, šajā regulā ir jāparedz stingri noteikumi par finanšu plūsmu pārredzamību, lai novērstu negodīgu konkurenci starp Savienības ostām vai dempingu.
		_______________
		1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 22. apsvērums
(22) Ja ostas vadības iestāde, kas saņem publisko finansējumu, darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs, ir nepieciešams noteikt tai pienākumu veikt atsevišķu uzskaiti par darbībām, ko tā veic kā ostas vadības iestāde, un par tām, kas veiktas uz konkurences pamata, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, publiskā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas pārredzamību un izvairītos no tirgus izkropļojumiem. Jebkurā gadījumā jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem.		(22) Ja ostas pārvaldes iestāde, kas saņem publisko finansējumu, darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs, ir nepieciešams noteikt tai pienākumu veikt atsevišķu uzskaiti par darbībām, kas finansētas no publiskiem līdzekļiem un ko tā veic kā ostas pārvaldes iestāde, un par tām, kas veiktas uz konkurences pamata, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, publiskā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas pārredzamību un izvairītos no tirgus izkropļojumiem. Jebkurā gadījumā jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns)
		(22a) Jūras ostām, kuru apgrozījums nepārsniedz Komisijas Direktīvā 2006/111/EK noteikto robežvērtību, samērīgā veidā būtu jāievēro šīs regulas 12. pantā noteiktie pārredzamības pienākumi, neizjūtot nesamērīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 22.b apsvērums (jauns)
		(22b) Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un samazinātu administratīvo slogu, Komisijai būtu rakstiski jāprecizē valsts atbalsta jēdziens attiecībā uz ostas infrastruktūru finansēšanu, ņemot vērā, ka publiskas piekļuves un aizsardzības infrastruktūra gan jūrā, gan uz sauszemes, kura ir pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, un infrastruktūra, kas saistīta ar vispārējas neekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, ir nekomerciālas, jo to darbības mērķi ir galvenokārt publiski; par šādām infrastruktūrām atbildīga ir valsts, lai nodrošinātu sabiedrības vispārējās vajadzības.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 22.c apsvērums (jauns)
		(22c) Turklāt Komisijai, laikus un apspriežoties ar nozari, būtu jānosaka, uz kuriem publiskajiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula)1a.
		_________________
		1a Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 23. apsvērums
(23) Ostas pakalpojumu maksas, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kas nav izraudzīti saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, ir saistītas ar lielāku cenu ļaunprātīgas izmantošanas risku, ņemot vērā to monopola vai oligopola situāciju un faktu, ka to tirgus nevar tikt apstrīdēts. Tas pats attiecas uz maksām, ko iekasē iekšējie operatori šīs regulas nozīmē. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem, pietrūkstot godīga tirgus mehānismiem, būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekasētās maksas atbilst attiecīgā tirgus parastajiem apstākļiem un ir noteiktas pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.		(23) Ostas pakalpojumu maksas, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kas nav izraudzīti saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, un maksas, ko piemēro loča pakalpojumu sniedzēji, kuriem reālas konkurences nav, ir saistītas ar lielāku cenas ļaunprātīgas izmantošanas risku. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem, pietrūkstot godīga tirgus mehānismiem, būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekasētās maksas ir samērīgas ar sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību un ir noteiktas pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 24. apsvērums
(24) Lai ostu infrastruktūras lietošanas maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārskatāmi un autonomi saskaņā ar attiecīgās ostas tirdzniecības un investīciju stratēģiju.		(24) Ostas pārvaldes iestādes uzdevums cita starpā ir atvieglot tirdzniecību un uzņemties starpnieka lomu starp reģionālo nozari un transporta operatoriem. Tāpēc efektivitātes nolūkā ostas infrastruktūras lietošanas maksas katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārskatāmi un autonomi saskaņā ar attiecīgās ostas tirdzniecības un investīciju stratēģiju.
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 25. apsvērums
(25) Ostu infrastruktūras lietošanas maksas izmaiņas būtu jāatļauj, lai veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu un piesaistītu ūdens transportlīdzekļus, kuru transporta operāciju, īpaši transporta operāciju atklātā jūrā vai jūras transporta darbību krastā, vides raksturlielumi vai enerģijas un oglekļa dioksīda efektivitāte pārsniedz vidējo līmeni. Tas palīdzēs veicināt vides un klimata pārmaiņu politiku un ostas un tās apkārtnes ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši samazinot ostā ienākošo un stāvošo ūdens transportlīdzekļu ietekmi uz vidi.		(25) Ostas infrastruktūras lietošanas maksu izmaiņas ir būtisks ostas pārvaldes iestādes instruments, un tās būtu jāatļauj. Ostas infrastruktūras lietošanas maksas var būt atšķirīgas, piemēram, lai veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu un piesaistītu ūdens transportlīdzekļus, kuru transporta operāciju, īpaši transporta operāciju atklātā jūrā vai jūras transporta darbību krastā, vides raksturlielumi vai enerģijas un oglekļa dioksīda efektivitāte pārsniedz vidējo līmeni. Tas palīdzēs veicināt vides un klimata pārmaiņu politiku un ostas un tās apkārtnes ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši samazinot ostā ienākošo un stāvošo ūdens transportlīdzekļu ietekmi uz vidi.
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 26. apsvērums
(26) Jābūt piemērotām iespējām, lai nodrošinātu to, ka ar ostas lietotājiem, kuriem jāmaksā ostas infrastruktūras lietošanas maksa un/vai ostas pakalpojuma maksa, regulāri apspriežas, kad tiek noteikta un mainīta ostas infrastruktūras lietošanas maksa un ostas pakalpojuma maksa. Ostu vadības iestādes regulāri apspriežas arī ar citām ieinteresētajām personām par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu ostas attīstību, darbības rezultātiem un tās spēju piesaistīt un veicināt saimniecisko darbību, piemēram, ostu pakalpojumu koordināciju ostas teritorijā un savienojumu ar iekšzemi un ostas administratīvo procedūru efektivitāti.		(26) Būtu jānodrošina, lai ar ostas lietotājiem, kuriem jāmaksā ostas infrastruktūras lietošanas maksa un/vai ostas pakalpojuma maksa, regulāri apspriežas, kad tiek noteikta un mainīta ostas infrastruktūras lietošanas maksa un ostas pakalpojuma maksa. Ostu pārvaldes iestādēm būtu arī regulāri jāapspriežas ar citām ieinteresētajām personām par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu ostas attīstību, darbības rezultātiem un tās spēju piesaistīt un veicināt saimniecisko darbību, piemēram, ostas pakalpojumu koordināciju ostas teritorijā un savienojumu ar iekšzemi un ostas administratīvo procedūru efektivitāti. Ostas pārvaldes iestādei privātie ieguldītāji, kuri veic lielus nozīmīgus ieguldījumus ostās, būtu jāiesaista ilgtspējīgās konsultācijās par ostas attīstības plāniem.
Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 27. apsvērums
(27) Lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu šīs regulas piemērošanu, katrā dalībvalstī būtu jāizraugās neatkarīga uzraudzības struktūra, kas varētu būt jau eksistējoša struktūra.		(27) Lai nodrošinātu, ka ir izveidots neatkarīgs sūdzību izskatīšanas mehānisms, katrā dalībvalstī būtu jāizraugās viena vai vairākas struktūras, kas veic neatkarīgu uzraudzību. Būtu iespējams šim nolūkam izraudzīties jau esošas, ar ostas pārvaldes iestādi nesaistītas struktūras, piemēram, kompetentās iestādes, tiesas, ministrijas vai ministriju departamentus.
Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 28. apsvērums
(28) Dažādajām neatkarīgajām uzraudzības struktūrām būtu jāapmainās ar informāciju par savu darbu un jāsadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu.		(28) Pārrobežu strīdu vai sūdzību gadījumā dažādajām struktūrām, kas nodrošina neatkarīgu uzraudzību, būtu jāsadarbojas citai ar citu un jāapmainās ar informāciju par savu darbu.
Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 28.a apsvērums (jauns)
		(28a) Darba tiesiskās attiecības ostās lielā mērā ietekmē ostu darbību. Tāpēc ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komiteja nodrošina sociālajiem partneriem sistēmu, ar kuru noteikt rezultātus darba organizācijas un darba apstākļu jomā, piemēram, attiecībā uz veselību un drošību, apmācību un kvalifikāciju, Savienības politiku zema sēra satura degvielu izmantošanā un nozares pievilcību gados jauniem darba ņēmējiem un sievietēm.
Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 29. apsvērums
(29) Lai papildinātu un grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus un jo īpaši lai veicinātu maksas iekasēšanas atkarībā no vides raksturlielumiem vienotu piemērošanu, nostiprinātu maksas iekasēšanas atkarībā no vides raksturlielumiem koherenci Savienības mērogā un nodrošinātu vienotus iekasēšanas principus tuvsatiksmes kuģošanas veicināšanai, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz vispārīgu klasifikāciju kuģiem, degvielām un darbības veidiem, saskaņā ar ko var noteikt dažādu maksu par infrastruktūras izmantošanu, un ostu infrastruktūras lietošanas maksas kopējiem tarifikācijas principiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.		svītrots
Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 30. apsvērums
(30) Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz piemērotu informācijas apmaiņas mehānismu starp neatkarīgām uzraudzības iestādēm, būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu13.		svītrots
__________________
13 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
Grozījums Nr. 41 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns)
		(30a) Komisija tiek aicināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu par loča pakalpojumu atbrīvojuma sertifikātiem (PEC), lai veicinātu to izmantošanu visās dalībvalstīs un tādējādi uzlabotu efektivitāti ostās, un jo īpaši veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu, ja drošības apstākļi to atļauj. Konkrētās prasības, uz kurām pamatojoties šādi sertifikāti jāpiešķir, būtu jānosaka dalībvalstīm pēc riska novērtējuma, un tajās būtu jāņem vērā vietējie apstākļi. Prasībām vajadzētu būt pārredzamām, nediskriminējošām un samērīgām.
Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 31. apsvērums
(31) Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ostu pakalpojumu modernizēšanu un piemērotu sistēmu, lai piesaistītu vajadzīgās investīcijas visās Eiropas transporta tīkla ostās, atsevišķās dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt ostas un ar to saistītās jūrniecības uzņēmējdarbības Eiropas dimensijas, starptautiskā un pārrobežu rakstura dēļ, un tāpēc, ņemot vērā, ka ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas līmenī, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 5. pants. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.		(31) Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ostas pakalpojumu organizācijas sistēmu un piemērotu sistēmu, lai piesaistītu vajadzīgās investīcijas visās Eiropas transporta tīkla ostās, atsevišķās dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt ostas un ar to saistītās jūrniecības uzņēmējdarbības Eiropas dimensijas, starptautiskā un pārrobežu rakstura dēļ, un tāpēc, ņemot vērā, ka ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas līmenī, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 5. pants. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Savienības ostas būtu jāaizsargā pret trešo valstu ostām, uz kurām neattiecas tie paši šajā regulā paredzētie organizācijas un darbības kritēriji.
Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns)
		(31a) Darba tiesiskās attiecības ostās būtiski ietekmē ostu darbības un darbu. Tāpēc ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komitejai vajadzētu spēt nodrošināt Savienības sociālos partnerus ar regulējumu, ko izmantot iespējamai kopīgu rezultātu pieņemšanai attiecībā uz sociālajām problēmām, kuras saistītas ar darba tiesiskajām attiecībām ostās. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveicina un jāatbalsta sarunas, kā arī jāpiedāvā tehniskā palīdzība tajās, vienlaikus respektējot sociālo partneru neatkarību. Savienības sociālajiem partneriem, ja tie vēlas, vajadzētu būt iespējai ziņot par gūtajiem panākumiem, lai Komisija varētu ņemt vērā šo ziņojumu secinājumus, gatavojot ziņojumu par šīs regulas ietekmi.
Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) skaidru sistēmu piekļuvei ostu pakalpojumu tirgum;		(a) skaidru sistēmu ostu pakalpojumu organizēšanai;
Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) kopīgus noteikumus par finanšu pārredzamību un maksājumiem, ko piemēro pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzēji.		(b) kopīgus noteikumus par finanšu pārredzamību un maksājumiem, ko piemēro pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem šī regula attiecas.
Grozījums Nr. 46 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c) bagarēšana;		svītrots
Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
		Turklāt šīs regulas 12. panta 2. punktu piemēro arī bagarēšanai.
Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 1. pants – 3. punkts
3. Šo regulu piemēro visām Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kā noteikts Regulas xxx [regulas par TEN-T pamatnostādnēm] I pielikumā.		3. Šo regulu piemēro visām Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/20131a II pielikumā.
		________________
		1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.a punkts (jauns)
		3.a Šī regula neskar nevienu ostas struktūru, kura ievēro principus, kas noteikti 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 1. pants – 3.b punkts (jauns)
		3.b Dalībvalstis var izlemt šo regulu nepiemērot visaptverošā Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kas atrodas tālākajos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā. Ja dalībvalstis pieņem lēmumu nepiemērot šo regulu šādām jūras ostām, tās savu lēmumu paziņo Komisijai.
Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2. punkts
2. "kravu apstrādes pakalpojumi" ir tādas kravas organizēšana un apstrāde starp to vedošo ūdens transportlīdzekli un krastu, kura var būt importa, eksporta vai tranzīta krava, ietverot kravas pārstrādi, transportēšanu un pagaidu uzglabāšanu attiecīgā kravas apstrādes terminālī, un tieši saistīta ar kravas pārvadāšanu, bet izņemot uzglabāšanu, izsaiņošanu, atkārtotu iesaiņošanu vai jebkurus citus pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar apstrādāto kravu;		2. "kravu apstrādes pakalpojumi" ir tādas kravas organizēšana un apstrāde starp to vedošo ūdens transportlīdzekli un krastu, kura var būt importa, eksporta vai tranzīta krava, ietverot kravas pārstrādi, piestiprināšanu, atsaitēšanu, iekraušanu, transportēšanu un pagaidu uzglabāšanu attiecīgā kravas apstrādes terminālī, un tieši saistīta ar kravas pārvadāšanu, bet, ja vien dalībvalsts nav noteikusi citādi, izņemot uzglabāšanu, izsaiņošanu, atkārtotu iesaiņošanu vai jebkurus citus pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar apstrādāto kravu;
Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
		2.a "kompetentā iestāde" ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas, pārstāvot vietēju, reģionālu vai valsts līmeni, ir tiesīga saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai instrumentiem kopā vai pārmaiņus ar ostas pārvaldes iestādi veikt darbības, kas saistītas ar ostas darbību organizēšanu un pārvaldību;
Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 3. punkts
3. "bagarēšana" ir smilts, nogulšņu vai citu vielu aizvākšana no ūdensceļu dibena pie iebraukšanas ceļa ostā, lai ūdens transportlīdzekļi varētu piekļūt ostai, un ietver gan sākotnējo aizvākšanu (kapitālā bagarēšana), gan kārtējo bagarēšanu, lai saglabātu ūdens pievadceļu pieejamu;		3. "bagarēšana" ir smilts, nogulšņu vai citu vielu aizvākšana no ūdensceļu dibena pie iebraukšanas ceļa ostā, lai ūdens transportlīdzekļi varētu piekļūt ostai, un ietver gan sākotnējo aizvākšanu (kapitālā bagarēšana), gan kārtējo bagarēšanu, lai saglabātu ūdens pievadceļu pieejamu, un tā nav ostas pakalpojums, ko piedāvā lietotājam;
Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 5. punkts
5. "ostas vadības iestāde" ir publiska vai privāta struktūra, kuras mērķis kopā ar citām darbībām vai atsevišķi ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai instrumentiem pārvaldīt un apsaimniekot ostu infrastruktūru, ostas satiksmi, veikt koordināciju un, ja vajadzīgs, kontrolēt attiecīgās ostas operatoru darbību;		5. "ostas pārvaldes iestāde" ir publiska vai privāta struktūra, kuras valsts tiesību aktos vai instrumentos atļautais mērķis kopā ar citām darbībām vai atsevišķi ir pārvaldīt un apsaimniekot ostas infrastruktūru un attiecīgā gadījumā koordinēt, īstenot, organizēt vai kontrolēt attiecīgās ostas operatoru darbības, ostas satiksmes administrēšanu un pārvaldību un ostas teritorijas attīstību;
Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. punkts
6. "pietauvošana" ir pietauvošanas vai attauvošanas pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai ūdens transportlīdzekli noenkurotu vai citādi piesaistītu krastam ostā vai ūdens pievadceļā uz ostu;		6. "pietauvošana" ir droši pietauvošanas, attauvošanas un nostiprināšanas pie krasta pakalpojumi, kas vajadzīgi ūdens transportlīdzeklim;
Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 8. punkts
8. "loča pakalpojumi" ir ūdens transportlīdzekļa pavadoņa pakalpojums, ko veic locis vai loču stacija nolūkā nodrošināt transportlīdzekļa drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās pa ūdens pievadceļu;		8. "loča pakalpojumi" ir ūdens transportlīdzekļa pavadoņa pakalpojums, ko veic locis vai loču stacija nolūkā nodrošināt kuģa drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās pa ūdens pievadceļu vai drošu navigāciju ostā;
Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 9. punkts
9. "ostas infrastruktūras lietošanas maksa" ir maksa, ko iekasē lai dotu tiešu vai netiešu labumu ostas vadības iestādei un ko maksā ūdens transportlīdzekļu operatori vai kravu īpašnieki par tādu objektu un pakalpojumu izmantošanu, kas ļauj transportlīdzekļiem ienākt ostā un iziet no tās, tostarp ostas ūdens pievadceļu izmantošanu, kā arī piekļuvi pasažieru apkalpošanai un kravu apstrādei;		9. "ostas infrastruktūras lietošanas maksa" ir maksa, ko iekasē, lai dotu tiešu vai netiešu labumu ostas pārvaldes iestādei, un ko maksā ūdens transportlīdzekļu operatori vai kravu īpašnieki par tādu infrastruktūru, iekārtu un pakalpojumu izmantošanu, kas ļauj transportlīdzekļiem ienākt ostā un iziet no tās, tostarp ostas ūdens pievadceļu izmantošanu, ja šādi ūdensceļi ir ostas pārvaldes iestādes juridiskajā kompetencē, kā arī piekļuvi pasažieru apkalpošanai un kravu apstrādei, taču neietverot samaksu par zemes nomu un tai līdzvērtīgas maksas;
Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 12. punkts
12. "ostas pakalpojumu līgums" ir oficiāla un juridiski saistoša vienošanās starp ostas pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestādi, ar kuru šī iestāde izraugās ostas pakalpojumu sniedzēju ostas pakalpojumu sniegšanai, ievērojot procedūru par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu;		12. "ostas pakalpojumu līgums" ir oficiāla un juridiski saistoša vienošanās starp ostas pakalpojumu sniedzēju un ostas pārvaldes iestādi vai kompetento iestādi, ar kuru attiecīgā iestāde izraugās ostas pakalpojumu sniedzēju ostas pakalpojumu sniegšanai, ievērojot procedūru par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu;
Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 16. punkts
16. “jūras osta” ir zemes un ūdens teritorija, ko veido tādas būves un iekārtas, lai principā būtu iespējama kuģu pieņemšana, to iekraušana un izkraušana, preču uzglabāšana, šo preču pieņemšana un piegāde, un pasažieru iekāpšana un izkāpšana; un cita infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operācijām ostas teritorijā;		16. "jūras osta" ir norobežota sauszemes un ūdens teritorija, ko pārvalda ostas pārvaldes iestāde un veido infrastruktūras un iekārtas, lai principā būtu iespējama kuģu pieņemšana, to iekraušana un izkraušana, preču uzglabāšana, šo preču pieņemšana un piegāde, un pasažieru un personāla iekāpšana un izkāpšana;
Grozījums Nr. 60 Regulas priekšlikums 2. pants – 17. punkts
17. "vilkšana" ir palīdzība ūdens transportlīdzeklim, izmantojot velkoni, lai nodrošinātu drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, palīdzot tam veikt manevrus;		17. "vilkšana" ir palīdzība ūdens transportlīdzeklim, izmantojot velkoni, lai nodrošinātu drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās vai drošu navigāciju ostā, palīdzot tam veikt manevrus;
Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 18. punkts
18. "ūdens pievadceļi ostām" ir piekļuve ostai pa ūdeni no atklātas jūras, piemēram, ostas pieejas, kuģuceļi, upes, jūras kanāli un fjordi.		18. "ūdens pievadceļi ostai" ir piekļuve ostai pa ūdeni no atklātas jūras, piemēram, ostas pieejas, kuģuceļi, upes, jūras kanāli un fjordi, ja šāds ūdensceļš ir ostas pārvaldes iestādes juridiskajā kompetencē.
Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums II nodaļa – virsraksts
Piekļuve tirgum		Ostas pakalpojumu organizācija
Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 3. pants
3. pants		svītrots
Pakalpojumu sniegšanas brīvība
1. Pakalpojumu sniegšanas brīvība jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula, attiecas uz ostas pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā.
2. Ostas pakalpojumu sniedzējiem ir pieejamas būtiskas ostas iekārtas, ciktāl tas vajadzīgs, lai tie varētu veikt savu darbību. Noteikumi par piekļuvi ir taisnīgi, pamatoti un nediskriminējoši.
Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 3.a pants (jauns)
		3.a pants
		Ostas pakalpojumu organizēšanas brīvība
		1. Saistībā ar šo regulu ostas pakalpojumu organizācija, kas ietverta šajā nodaļā, var attiekties uz:
		(a) minimālām prasībām ostas pakalpojuma sniedzējiem;
		(b) pakalpojuma sniedzēju skaita ierobežojumiem;
		(c) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām;
		(d) iekšējiem operatoriem;
		(e) brīvu piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum.
		2. Organizējot ostas pakalpojumus, kā paredzēts 1. punktā, jāievēro šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi.
Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts
1. Ostas vadības iestāde var pieprasīt, lai ostas pakalpojumu sniedzēji atbilst obligātajām prasībām, lai veiktu attiecīgo ostas pakalpojumu.		1. Neskarot iespēju noteikt 8. pantā paredzētās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ostas pakalpojumu sniedzēji, tostarp apakšuzņēmēji, atbilstu minimālajām prasībām par attiecīgā ostas pakalpojuma veikšanu.
Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Obligātās prasības, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā var attiekties tikai uz:		2. Minimālās prasības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz:
Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) aprīkojumu, kas nodrošina attiecīgo ostas pakalpojumu normālos un drošos apstākļos un kapacitāti šī aprīkojuma uzturēšanai atbilstošā līmenī;		(b) aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgo ostas pakalpojumu parastos un drošos apstākļos un pastāvīgi, kā arī uz tehnisko un finansiālo kapacitāti šā aprīkojuma uzturēšanai vajadzīgajā līmenī;
Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
		(ba) ostas pakalpojuma pieejamību visiem lietotājiem visās piestātnēs un bez pārtraukumiem dienu un nakti visu gadu;
Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c) atbilstību prasībām par kuģošanas drošību un ostas vai piekļuves ostai, ostas iekārtu, aprīkojuma un personu drošību un drošumu;		(c) atbilstību prasībām par kuģošanas drošību un ostas vai piekļuves ostai, ostas iekārtu, aprīkojuma, darbinieku un citu personu drošību un drošumu;
Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
		(da) atbilstību attiecīgās ostas dalībvalsts sociālajiem un darba tiesību aktiem, tostarp koplīgumu nosacījumiem;
Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
		(db) ostas pakalpojuma sniedzēja labo reputāciju, ko noteikusi dalībvalsts.
Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 4. pants – 3.a punkts (jauns)
		3.a Šīs regulas īstenošana nekādā ziņā nav uzskatāma par iemeslu samazināt līmeni ostas pakalpojumu sniegšanas minimālajām prasībām, ko jau ir noteikušas dalībvalstis vai kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 4. pants – 4. punkts
4. Ja obligātās prasības ietver īpašas vietējās zināšanas vai vietējo apstākļu pārzināšanu, ostas vadības iestāde nodrošina pietiekamu piekļuvi attiecīgajai apmācībai ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, ja vien šādu apmācību nenodrošina dalībvalsts.		4. Ja minimālās prasības ietver īpašas vietējās zināšanas vai vietējo apstākļu pārzināšanu, ostas pārvaldes iestāde nodrošina pietiekamu piekļuvi attiecīgajai informācijai ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 4. pants – 5. punkts
5. Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, obligātās prasības, kas minētas 2. punktā, un procedūru, saskaņā ar kuru piešķir tiesības sniegt ostas pakalpojumus atbilstīgi šīm prasībām, ostas vadības iestāde ir publicējusi līdz 2015. gada 1. jūlijam vai, ja obligātās prasības ir piemērojamas pēc minētā datuma, tad vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā sāk piemērot šīs prasības. Ostas pakalpojumu sniedzēji laikus jāinformē par jebkurām kritēriju un procedūru izmaiņām.		5. Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, minimālās prasības, kas minētas 2. punktā, un procedūru, saskaņā ar kuru piešķir tiesības sniegt ostas pakalpojumus atbilstīgi šīm prasībām, ostas pārvaldes iestāde ir publicējusi līdz ...* vai, ja minimālās prasības ir piemērojamas pēc minētā datuma, tad vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā sāk piemērot šīs prasības. Ostas pakalpojumu sniedzēji laikus jāinformē par jebkurām kritēriju un procedūru izmaiņām.
		__________________
		* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 4. pants – 5.a punkts (jauns)
		5.a Lai nodrošinātu kuģošanas drošību un vides aizsardzību, dalībvalsts vai kompetentā iestāde var prasīt, lai kuģi, ko izmanto vilkšanas vai pietauvošanas darbībām, ir reģistrēti attiecīgās ostas dalībvalstī un kuģo ar šīs valsts karogu.
Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. punkts
1. Ostas vadības iestādes attieksme pret ostas pakalpojumu sniedzējiem ir vienlīdzīga, un tā rīkojas pārredzami.		1. Ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde pret ostas pakalpojumu sniedzējiem izturas pārredzami, objektīvi, nediskriminējoši un samērīgi.
Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. punkts
2. Ostas vadības iestāde piešķir vai atsaka piešķirt tiesības sniegt ostas pakalpojumus, pamatojoties uz obligātajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu, viena mēneša laikā no pieprasījuma par šādu tiesību piešķiršanu saņemšanas. Jebkuru atteikumu pienācīgi pamato uz objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu kritēriju pamata.		2. Ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde piešķir vai atsaka piešķirt tiesības sniegt ostas pakalpojumus, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu. Tā to izdara saprātīgā laikposmā un jebkurā gadījumā nepārsniedzot četrus mēnešus pēc pieprasījuma par šādu tiesību piešķiršanu saņemšanas. Jebkuru atteikumu pienācīgi pamato uz objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu kritēriju pamata.
Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 6. pants – -1. punkts (jauns)
		-1. Gadījumos, kas minēti šīs regulas 9. pantā, ja ostas pārvaldes iestāde nav līgumslēdzēja iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES1a izpratnē, šo pantu nepiemēro.
		________________
		1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Atkāpjoties no 3. panta, ostas vadības iestāde var ierobežot konkrēta ostas pakalpojuma ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:		1. Neskarot pašreizējos atšķirīgos ostas pakalpojumu organizācijas modeļus, ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde var ierobežot konkrēta ostas pakalpojuma ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) zemes trūkums vai tās rezervēta izmantošana ar nosacījumu, ka vadības iestāde var pierādīt, ka zeme ir būtiska ostas iekārta ostas pakalpojumu nodrošināšanai un ka ierobežojums ir saskaņā ar ostas oficiālo attīstības plānu, par kuru vienojušās ostas pārvaldības iestādes, un, vajadzības gadījumā, visas citas valsts kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem;		(a) zemes trūkums vai tās rezervēta izmantošana ar nosacījumu, ka pārvaldes iestāde var pierādīt, ka zeme ir ostas iekārta, kas ir būtiska ostas pakalpojumu nodrošināšanai, un ka attiecīgā gadījumā ierobežojums ir saskaņā ar lēmumiem vai plāniem, kuriem ir piekritusi ostas pārvaldes iestāde un, attiecīgā gadījumā, visas citas publiskās kompetentās iestādes atbilstoši valsts tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
		(aa) nepietiekami liela ūdens teritorija, ja tas būtiski ietekmē spēju droši un efektīvi sniegt attiecīgo ostas pakalpojumu;
Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
		(ab) nespēja ostas satiksmes īpatnību dēļ nodrošināt, ka daudzi ostas pakalpojumu sniedzēji var darboties ostā ekonomiski izdevīgos apstākļos;
Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
		(ac) nepieciešamība nodrošināt ostas darbību drošumu, drošību un vides ilgtspēju;
Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 6. pants – 3.a punkts (jauns)
		3.a Ostas pakalpojuma sniedzēju jebkura ierobežošana notiek saskaņā ar pārredzamu atlases procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas un kura ir nediskriminējoša un pārredzama. Ostas pārvaldes iestāde visām ieinteresētajām personām nosūta visu nepieciešamo informāciju par atlases procedūras organizēšanu un pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā arī par visiem piešķiršanas kritērijiem un prasībām. Iesniegšanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai ieinteresētās personas varētu veikt lietderīgu novērtējumu un sagatavot savu pieteikumu; parastos apstākļos minimālais termiņš ir 30 dienas.
Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 6. pants – 4. punkts
4. Ja ostas vadības iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai, izmantojot juridiski patstāvīgu struktūru, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, dalībvalsts var uzticēt lēmuma par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu pieņemšanu struktūrai, kas ir neatkarīga no ostas vadības iestādes. Ja dalībvalsts neuztic lēmuma par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu pieņemšanu šādai struktūrai, tad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.		4. Ja ostas pārvaldes iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai izmantojot juridiski patstāvīgu struktūru, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus. Ja šādu pasākumu nav, pakalpojumu sniedzēju skaits nav mazāks par diviem, ja vien kāds no 1. punktā noteiktajiem iemesliem neattaisno skaita ierobežojumu līdz vienam pakalpojumu sniedzējam.
Grozījums Nr. 86 Regulas priekšlikums 7. pants
7. pants		svītrots
Ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojuma procedūra
1. Jebkuru ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu atbilstīgi 6. pantam veic saskaņā ar pārredzamu atlases procedūru, kurā bez diskriminācijas var piedalīties visas ieinteresētās personas.
2. Ja ostas pakalpojumu paredzamā vērtība pārsniedz 3. punktā minētās robežvērtības, tad tiek piemēroti noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, procesuālās garantijas un koncesiju maksimālais ilgums, kā noteikts Direktīvā…/… [koncesija].
3. Ostas pakalpojumu vērtības robežvērtības un noteikšanas metode ir norādītas Direktīvas.../... [koncesija] piemērojamos noteikumos.
4. Izvēlētais(-ie) pakalpojumu sniedzējs(-i) un ostas vadības iestāde noslēdz ostas pakalpojumu līgumu.
5. Šīs regulas nolūkos ostas pakalpojumu līguma būtiskas izmaiņas Direktīvas…/… [koncesija] nozīmē tā darbības laikā uzskata par jaunu ostas pakalpojumu līgumu un rīko jaunu procedūru, kas minēta 2. punktā.
6. Šā panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro gadījumos, kas minēti 9. pantā.
7. Šī regula neskar Direktīvu.../... [koncesija]15 , Direktīvu.../... [komunālie pakalpojumi]16 un Direktīvu.../... [publiskais iepirkums]17
__________________
15 Priekšlikums direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (COM 2011) 0897 galīgā redakcija).
16 Priekšlikums direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (COM/2011/0895, galīgā redakcija).
17 Priekšlikums direktīvai par publisko iepirkumu (COM /2011/0896, galīgā redakcija).
Grozījums Nr. 87 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu:		1. Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi savā teritorijā, kura var būt ostas pārvaldes iestāde, kam ir tiesības īstenot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu vismaz vienu no šādiem aspektiem:
Grozījums Nr. 88 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem;		(b) pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, attiecīgā gadījumā uz vienlīdzīgiem noteikumiem;
Grozījums Nr. 89 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
		(ca) ostas darbību drošumu, drošību vai vides ilgtspēju;
Grozījums Nr. 90 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
		(cb) pienācīgu transporta pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 91 Regulas priekšlikums 8. pants – 3. punkts
3. Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes savā teritorijā, lai uzliktu šādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Ostas vadības iestāde var būt kompetentā iestāde.		svītrots
Grozījums Nr. 92 Regulas priekšlikums 8. pants – 4. punkts
4. Ja kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 3. punktu, ir atšķirīga no ostas vadības iestādes, šī kompetentā iestāde īsteno pilnvaras, kas minētas 6. un 7. pantā, attiecībā uz ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.		4. Ja kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir atšķirīga no ostas pārvaldes iestādes, šī kompetentā iestāde īsteno pilnvaras, kas minētas 6. pantā, attiecībā uz ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.
Grozījums Nr. 93 Regulas priekšlikums 8. pants – 5. punkts
5. Ja kompetentā iestāde nolemj piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības visās dalībvalsts jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula, tā paziņo šīs saistības Komisijai.		5. Ja dalībvalsts nolemj piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības visās dalībvalsts jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula, tā paziņo šīs saistības Komisijai.
Grozījums Nr. 94 Regulas priekšlikums 8. pants – 6. punkts
6. Gadījumā, ja ostas pakalpojumi, par kuriem ir noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiek pārtraukti vai ja ir tieši draudi, ka tas varētu notikt, kompetentā iestāde var veikt ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumi var izpausties kā tieša piešķiršana, nododot pakalpojumu citam pakalpojumu sniedzējam uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Minētajā termiņā kompetentā iestāde vai nu uzsāk jaunu procedūru, lai izvēlētos ostas pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 7. pantu, vai piemēro 9. pantu.		6. Gadījumā, ja ostas pakalpojumi, par kuriem ir noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiek pārtraukti vai ja ir tieši draudi, ka tas varētu notikt, kompetentā iestāde var veikt ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumi var izpausties kā tieša piešķiršana, nododot pakalpojumu citam pakalpojumu sniedzējam uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Minētajā termiņā kompetentā iestāde vai nu uzsāk jaunu procedūru, lai izvēlētos ostas pakalpojumu sniedzēju, vai piemēro 9. pantu. Kolektīvā protesta rīcība, kas notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un/vai piemērojamiem sociālo partneru līgumiem, nav uzskatāma par ostas pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu, attiecībā uz kuru var veikt ārkārtas pasākumus.
Grozījums Nr. 95 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. punkts
1. Gadījumos, kas paredzēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kompetentā iestāde var nolemt pati sniegt ostas pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām vai tieši noteikt šādus pienākumus juridiski patstāvīgai struktūrai, kuru tā kontrolē līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības. Šādā gadījumā šīs regulas nolūkos ostas pakalpojumu sniedzēju uzskata par iekšējo operatoru.		1. Ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde var nolemt pati sniegt ostas pakalpojumu vai izmantot juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, ar nosacījumu, ka visiem operatoriem, kuri sniedz attiecīgo pakalpojumu, tiek vienādi piemērots minētais 4. pants. Šādā gadījumā šīs regulas nolūkos ostas pakalpojumu sniedzēju uzskata par iekšējo operatoru.
Grozījums Nr. 96 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. punkts
2. Uzskata, ka kompetentā iestāde kontrolē juridiski patstāvīgu struktūru līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, ja tai ir izšķiroša ietekme uz kontrolētās juridiskās struktūras stratēģiskiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem.		2. Uzskata, ka ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde kontrolē juridiski patstāvīgu vienību līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, ja tai ir izšķiroša ietekme uz attiecīgās juridiskās vienības stratēģiskiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem.
Grozījums Nr. 97 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. punkts
3. Iekšējam operatoram ir atļauta tikai ostas pakalpojumu sniegšana tajā(-s) ostā(-s), kurā(-s) tam uzdota ostas pakalpojumu sniegšana.		3. Gadījumos, kas paredzēti 8. pantā, iekšējam operatoram ir atļauta tikai attiecīgā ostas pakalpojuma sniegšana tajā(-s) ostā(-s), kurā(-s) tam uzdota ostas pakalpojuma sniegšana.
Grozījums Nr. 98 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts
2. Neskarot valsts un Savienības tiesību aktus, tostarp koplīgumus starp sociālajiem partneriem, ostas vadības iestādes var prasīt, lai izraudzītais ostas pakalpojumu sniedzējs, kas izraudzīts saskaņā ar procedūru, kas noteikta 7. pantā, gadījumā, ja šis pakalpojumu sniedzējs nav vēsturiskais ostas pakalpojumu sniedzējs, personālam, ko iepriekš darbā pieņēmis vēsturiskais ostas pakalpojumu sniedzējs, nodrošina tādas tiesības, ko personāls būtu tiesīgs saņemt, ja būtu notikusi pārcelšana Direktīvas 2001/23/EK nozīmē.		2. Neskarot dalībvalstu un Savienības tiesību aktus, tostarp sociālo partneru pārstāvības koplīgumus, kompetentā iestāde prasa, lai izraudzītais ostas pakalpojumu sniedzējs personālam nodrošina darba apstākļus, pamatojoties uz saistošiem valsts, reģionāliem vai vietējiem sociālajiem standartiem. Ja personāla pārcelšana notiek tāpēc, ka ir mainījies pakalpojumu sniedzējs, personālam, ko iepriekš darbā pieņēmis vēsturiskais ostas pakalpojumu sniedzējs, nodrošina tādas pašas tiesības, ko personāls būtu tiesīgs saņemt, ja būtu notikusi pārcelšana Direktīvas 2001/23/EK nozīmē.
Grozījums Nr. 99 Regulas priekšlikums 10. pants – 3. punkts
3. Ja ostas vadības iestādes prasa ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbilstu konkrētiem sociāliem standartiem attiecībā uz attiecīgajiem ostu pakalpojumiem, konkursa dokumentos un ostas pakalpojumu līgumos ir iekļauts attiecīgā personāla saraksts un norādīta pārredzama sīki izklāstīta informācija par personāla līgumtiesībām un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzskata, ka darbinieki ir saistīti ar ostas pakalpojumiem.		3. Ostas pārvaldes iestādes vai kompetentā iestāde prasa visiem ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbilstu visiem sociāliem un darba tiesību standartiem, kas noteikti Savienības un/vai dalībvalsts tiesību aktos, kā arī koplīgumiem saskaņā ar valsts paražām un tradīcijām. Ja saistībā ar attiecīgo ostas pakalpojumu sniegšanu notiek personāla pārcelšana, konkursa dokumentos un ostas pakalpojumu līgumos ir iekļauts attiecīgā personāla saraksts un norādīta pārredzama sīki izklāstīta informācija par personāla līgumtiesībām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzskata, ka darbinieki ir saistīti ar ostas pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns)
		10.a pants
		Apmācība un darba aizsardzība
		1. Darba devējs nodrošina, ka tā darba ņēmēji saņem nepieciešamo apmācību, lai iegūtu padziļinātas zināšanas par apstākļiem, kādos notiek viņu darbs, un ka viņi ir pietiekami apmācīti, lai novērstu iespējamos darbā radušos riskus.
		2. Pilnībā respektējot sociālo partneru autonomiju, ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komiteja tiek aicināta sagatavot pamatnostādnes par tādu apmācības prasību izstrādi, ar kurām novērst negadījumus un darbiniekiem nodrošināt augstākā līmeņa drošību un veselību. Šādas apmācības prasības regulāri atjaunina, lai pastāvīgi samazinātu negadījumu rašanos darbavietā.
		3. Sociālie partneri tiek aicināti pilnveidot modeļus, kas nodrošina līdzsvaru starp ostu darbaspēka pieprasījuma svārstībām un ostas darbībās vajadzīgo elastīgumu, no vienas puses, un turpināmību un nodarbinātības aizsardzību, no otras puses.
Grozījums Nr. 101 Regulas priekšlikums 11. pants
Šī nodaļa un 24. panta pārejas noteikumi neattiecas uz kravu apstrādes pakalpojumiem un pasažieriem sniegtajiem pakalpojumiem.		Šī nodaļa, izņemot 10.a pantu, un 24. panta pārejas noteikumi neattiecas uz kravu apstrādes pakalpojumiem, pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un loča pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 102 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2. Ja ostas vadības iestāde, kas saņem publiskā sektora līdzekļus, pati sniedz ostas pakalpojumus, tā ved uzskaiti par katru ostas pakalpojumu darbību atsevišķi no citām savām darbībām tādējādi, ka:		2. Ja ostas pārvaldes iestāde, kas saņem publiskā sektora līdzekļus, pati sniedz ostas pakalpojumus vai veic bagarēšanu, tā uzskaiti par attiecīgo darbību vai ieguldījumu, kam ir publisks finansējums, veic atsevišķi no citām savām darbībām tādējādi, ka:
Grozījums Nr. 103 Regulas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
		Ja ostas pārvaldes iestāde vai ostu asociācija pati veic bagarēšanu un saņem publiskā sektora līdzekļus par šo darbību, tā bagarēšanu neveic citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 104 Regulas priekšlikums 12. pants – 3. punkts
3. Publiskie līdzekļi, kas minēti 1. punktā, ietver pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļus, neatmaksājamas dotācijas, dotācijas, kas atmaksājamas vienīgi atsevišķos gadījumos, piešķirtos aizdevumus, tostarp, pārtēriņa tiesības vai kapitālieguldījumu kreditēšanu, publisko iestāžu ostas vadības iestādei sniegtās garantijas, izmaksātās dividendes un nesadalīto peļņu vai cita veida publisko finansiālo atbalstu.		3. Publiskie līdzekļi, kas minēti 1. punktā, ietver pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļus, neatmaksājamas dotācijas, dotācijas, kas atmaksājamas vienīgi atsevišķos gadījumos, piešķirtos aizdevumus, tostarp, pārtēriņa tiesības vai kapitālieguldījumu kreditēšanu, publisko iestāžu ostas vadības iestādei sniegtās garantijas vai cita veida publisko finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr. 105 Regulas priekšlikums 12. pants – 4. punkts
4. Ostas vadības iestāde piecus gadus, sākot no tā finanšu gada beigām, uz kuru attiecas informācija par finanšu attiecībām, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, glabā minēto informāciju un nodod to Komisijas un kompetentas neatkarīgas uzraudzības struktūras rīcībā, kā minēts 17. pantā.		4. Ostas pārvaldes iestāde piecus gadus, sākot no tā finanšu gada beigām, uz kuru attiecas informācija par finanšu attiecībām, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, glabā minēto informāciju un nodod to Komisijas un tās struktūras rīcībā, kas izraudzīta saskaņā ar 17. pantu.
Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 12. pants – 5. punkts
5. Ostas vadības iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai un kompetentajai neatkarīgajai uzraudzības struktūrai visu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai pienācīgi izvērtētu iesniegtos datus un novērtētu atbilstību šai regulai. Informāciju nosūta ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.		5. Oficiālas sūdzības gadījumā ostas pārvaldes iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai un saskaņā ar 17. pantu izraudzītajai struktūrai visu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai pienācīgi izvērtētu iesniegtos datus un novērtētu atbilstību šai regulai. Informāciju nosūta ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.
Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 12. pants – 7.a punkts (jauns)
		7.a Dalībvalstis var nolemt šā panta 2. punktu nepiemērot savām visaptverošā tīkla ostām, kuras neatbilst Regulas (ES) Nr. 1315/2013 20. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, gadījumos, kad pastāv nesamērīgs administratīvais slogs, ar nosacījumu, ka uzskaites sistēmā arī turpmāk tiek nodrošināta pilnīga pārredzamība attiecībā uz jebkādiem saņemtiem publiskajiem līdzekļiem un to izlietojumu ostas pakalpojumu sniegšanā. Ja dalībvalstis nolemj to darīt, tās par to informē Komisiju, pirms to lēmums stājas spēkā.
Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 13. pants – 1. punkts
1. Maksa par pakalpojumiem, ko sniedz iekšējais pakalpojumu sniedzējs, kas minēts 9. pantā, un ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji gadījumā, ja ir ierobežots ostas pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri nav izraudzīti, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, tiek noteikta pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. Šī maksa atspoguļo attiecīgā tirgus konkurences nosacījumus un tai jābūt samērīgai ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību.		1. Maksa par pakalpojumiem, ko sniedz iekšējais operators saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, maksa par loča pakalpojumiem, kuri nav pakļauti reālai konkurencei, un maksa, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kā arī maksa, kuru iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tiek noteikta pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. Šī maksa pēc iespējas atspoguļo attiecīgā tirgus konkurences nosacījumus, un tai jābūt samērīgai ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību.
Grozījums Nr. 109 Regulas priekšlikums 13. pants – 3. punkts
3. Ostas pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajai neatkarīgajai uzraudzības struktūrai, kas minēta 17. pantā, informāciju par tiem elementiem, kas kalpo kā pamats, lai noteiktu tās ostas pakalpojumu maksu, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, struktūru un apmēru. Šī informācija ietver ostas maksas noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā aprīkojumu un pakalpojumus, par kuriem paredzēta šī ostas pakalpojumu maksa.		3. Oficiālas sūdzības gadījumā vai pēc pieprasījuma ostas pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar 17. pantu izraudzītajai struktūrai dara pieejamu informāciju par tiem elementiem, kas kalpo kā pamats, lai noteiktu to ostas pakalpojuma maksu, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, struktūru un apmēru. Šī informācija ietver ostas maksas noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā iekārtas un pakalpojumus, par kuriem paredzētas šīs ostas pakalpojuma maksas.
Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 14. pants – 3. punkts
3. Lai veicinātu efektīvu infrastruktūras lietošanas maksas sistēmu, tās struktūru un līmeni autonomi nosaka ostas vadības iestāde saskaņā ar savu tirdzniecības stratēģiju un investīciju plānu, kas atspoguļo konkurences apstākļus attiecīgajā tirgū un saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.		3. Lai veicinātu efektīvu infrastruktūras lietošanas maksu sistēmu, tās struktūru un apmēru autonomi nosaka ostas pārvaldes iestāde saskaņā ar savu komercstratēģiju un investīciju plānu atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu un konkurenci.
Grozījums Nr. 111 Regulas priekšlikums 14. pants – 4. punkts
4. Neskarot 3. punktu, ostas infrastruktūras lietošanas maksa var atšķirties saskaņā ar tirdzniecības praksi attiecībā uz regulārajiem lietotājiem, vai lai veicinātu ostu infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, tuvsatiksmes kuģošanu vai uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus, transporta darbību energoefektivitāti un oglekļa dioksīda emisiju efektivitāti. Kritēriji, ko izmanto šādu atšķirību noteikšanai, ir atbilstīgi, objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši, un pienācīgi tiek ievēroti konkurences noteikumi. Rezultātā dažādās maksas jo īpaši ir pieejamas visiem attiecīgajiem ostas pakalpojumu lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.		4. Neskarot 3. punktu, ostas infrastruktūras lietošanas maksas var atšķirties saskaņā ar ostas ekonomikas stratēģiju un ostas telpiskās plānošanas politiku, kas cita starpā ir saistīta ar konkrētām lietotāju kategorijām, vai lai veicinātu ostu infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, tuvsatiksmes kuģošanu vai uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus, transporta darbību energoefektivitāti un oglekļa dioksīda emisiju efektivitāti. Kritēriji, ko izmanto šādu atšķirību noteikšanai, ir godīgi, nediskriminējoši attiecībā uz valstspiederību un atbilst valsts atbalsta un konkurences noteikumiem. Ostas pārvaldes iestāde, nosakot maksas, var ņemt vērā ārējās izmaksas. Ostas pārvaldes iestāde var mainīt ostas infrastruktūras lietošanas maksas saskaņā ar komercpraksi.
Grozījums Nr. 112 Regulas priekšlikums 14. pants – 5. punkts
5. Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantā minēto procedūru par kuģu, degvielas un darbības veidu kopīgu klasifikāciju, saskaņā ar kuru var atšķirties infrastruktūras lietošanas maksas, un kopējiem ostu infrastruktūras lietošanas maksas tarifikācijas principiem.		svītrots
Grozījums Nr. 113 Regulas priekšlikums 14. pants – 6. punkts
6. Ostas vadības iestāde informē ostas lietotājus un to pārstāvjus vai asociācijas par ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu tās apjomu, tostarp par kopējām izmaksām un ieņēmumiem, kas kalpoja par pamatu, lai noteiktu ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un apjomu. Tā vismaz trīs mēnešus iepriekš informē ostas infrastruktūras lietotājus par visām izmaiņām ostas infrastruktūras maksas apjomā vai struktūrā vai kritērijos, ko izmanto šādas maksas noteikšanai.		6. Ostas pārvaldes iestāde pārredzami informē ostas lietotājus un to pārstāvjus vai asociācijas par ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu tās apjomu. Tā vismaz trīs mēnešus iepriekš informē ostas infrastruktūras lietotājus par visām izmaiņām ostas infrastruktūras maksas apjomā vai struktūrā vai kritērijos, ko izmanto šādas maksas noteikšanai. Ostas pārvaldes iestādei neprasa atklāt maksas atšķirības, kas panāktas individuālās sarunās.
Grozījums Nr. 114 Regulas priekšlikums 14. pants – 7. punkts
7. Ostas vadības iestāde neatkarīgajai kompetentajai uzraudzības struktūrai un Komisijai pēc pieprasījuma dara pieejamu informāciju, kas minēta 4. punktā, un sīki izklāsta izmaksas un ieņēmumus, kas kalpoja par pamatu, lai noteiktu ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un apjomu, noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā aprīkojumu un pakalpojumus, par kuriem paredzēta šī ostas pakalpojumu maksa.		7. Oficiālas sūdzības gadījumā un pēc pieprasījuma ostas pārvaldes iestāde saskaņā ar 17. pantu izraudzītajai struktūrai un Komisijai dara pieejamu informāciju, kas minēta šā panta 4. punktā, un ostas infrastruktūras lietošanas maksu apmēra un ostas infrastruktūras lietošanas maksu noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā iekārtas un pakalpojumus, par kuriem paredzētas šīs ostas maksas.
Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 15. pants – 1. punkts
1. Ostas vadības iestāde izveido to ūdens transportlīdzekļu operatoru, kravas īpašnieku vai citu ostas lietotāju pārstāvju komiteju, no kuriem tiek prasīta infrastruktūras lietošanas maksa vai ostas pakalpojumu maksa, vai abas. Šo komiteju dēvē par "ostas lietotāju padomdevēju komiteju".		svītrots
Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts
2. Ostas vadības iestāde katru gadu, pirms noteikt ostu infrastruktūras lietošanas maksu, apspriežas ar ostas lietotāju padomdevēju komiteju par šādas maksas struktūru un apjomu. Ostas pakalpojumu sniedzēji, kā minēts 6. un 9. pantā, katru gadu pirms ostas pakalpojumu maksas noteikšanas apspriežas ar ostas lietotāju padomdevēju komiteju par šādas maksas struktūru un apjomu. Ostas vadības iestāde nodrošina atbilstīgas telpas šādām apspriedēm, kā arī ostas pakalpojumu sniedzēji to informē par apspriešanās rezultātiem.		2. Ostas pārvaldes iestāde nodrošina, ka ir ieviesti piemēroti mehānismi, lai apspriestos ar ostas lietotājiem, tostarp ar savstarpēji savienotu transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tā apspriežas ar ostas lietotājiem, ja ostas infrastruktūras lietošanas maksas tiek mainītas būtiski. Ostas pakalpojumu sniedzēji ostas lietotājiem sniedz atbilstošu informāciju par ostas pakalpojuma maksu struktūru un kritērijiem, ko izmanto to noteikšanai. Iekšējie operatori, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un ostas pakalpojumu sniedzēji, kā minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, katru gadu pirms ostas pakalpojuma maksu noteikšanas apspriežas ar ostas lietotājiem par šādu maksu struktūru un apmēru. Ostas pārvaldes iestāde nodrošina atbilstošus mehānismus šādām apspriedēm un ostas pakalpojumu sniedzēji to informē par apspriešanās rezultātiem.
		Ir iespējams šajā punktā minētos pienākumus uzlikt ostā jau izveidotām struktūrām, tostarp tādām, kuru sastāvs ir atšķirīgs.
Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Ostas vadības iestāde regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumiem, kas ostā veic uzņēmējdarbību, ostas pakalpojumu sniedzējiem, ūdens transportlīdzekļu operatoriem, kravas īpašniekiem, sauszemes transporta operatoriem un valsts pārvaldes iestādēm, kas darbojas ostas teritorijā:		1. Ostas pārvaldes iestāde regulāri apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas ostas teritorijā veic uzņēmējdarbību, kā arī attiecīgā gadījumā ar valsts pārvaldes iestādēm, kuras atbildīgas par transporta infrastruktūras plānošanu:
Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
		(ca) par plānošanas un telpiskās plānošanas lēmumu ietekmi uz vides rādītājiem;
Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
		(cb) par pasākumiem, ar kuriem nodrošināt un uzlabot drošību ostas teritorijā, tostarp ostas darbinieku veselību un drošību un informāciju par apmācības pieejamību ostas darbiniekiem.
Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 17. pants – virsraksts
Neatkarīga uzraudzības struktūra		Neatkarīga uzraudzība
Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 17. pants – 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīga uzraudzības struktūra pārrauga un uzrauga šīs regulas piemērošanu visās jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula katras dalībvalsts teritorijā.		1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviesti efektīvi mehānismi sūdzību izskatīšanai visām jūras ostām, uz kurām attiecas šī regula katras dalībvalsts teritorijā. Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas struktūras.
Grozījums Nr. 122 Regulas priekšlikums 17. pants – 2. punkts
2. Neatkarīgā uzraudzības struktūra ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no jebkuras ostas vadības iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis, kas patur īpašumtiesības vai kontroli pār ostu vai ostas vadības iestādēm nodrošina efektīvu strukturālu nodalījumu starp uzdevumiem, kas saistīti ar šīs regulas uzraudzību un kontroli, un darbībām, kas saistītas ar šīm īpašumtiesībām vai kontroli. Neatkarīgā uzraudzības struktūra īsteno savas pilnvaras objektīvi un pārredzami, kā arī pienācīgi ņemot vērā tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību.		2. Neatkarīgā uzraudzība ir jāveic veidā, kas nepieļauj interešu konfliktus un ir funkcionāli neatkarīgs no jebkuras ostas pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis, kas patur īpašumtiesības vai kontroli pār ostām vai ostas pārvaldes iestādēm, nodrošina efektīvu strukturālu nodalījumu starp uzdevumiem, kas saistīti ar sūdzību izskatīšanu, un darbībām, kuras saistītas ar šīm īpašumtiesībām vai kontroli. Neatkarīgā uzraudzība ir objektīva un pārredzama, un tā pienācīgi ņemt vērā tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 123 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts
3. Neatkarīgā uzraudzības struktūra izskata visas sūdzības, ko iesniedz puses, kurām ir likumīgas intereses, un risina strīdus, kas rodas saistībā ar šīs regulas piemērošanu.		3. Dalībvalstis nodrošina, ka ostas lietotāji un citas attiecīgās ieinteresētās personas tiek informētas par to, kur un kā iesniegt sūdzību, tostarp norādot iestādes, kas atbildīgas par sūdzību izskatīšanu un minētas 12. panta 5. punktā, 13. panta 3. punktā un 14. panta 7. punktā.
Grozījums Nr. 124 Regulas priekšlikums 17. pants – 4. punkts
4. Gadījumā, ja rodas strīds starp pusēm, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, tad tās dalībvalsts ostas, kurā, kā uzskata, radies strīds, neatkarīgā uzraudzības struktūra ir kompetenta izskatīt strīdu.		4. Gadījumā, ja rodas strīds starp pusēm, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, tad dalībvalsts, kuras ostā, kā uzskata, strīds radies, ir kompetenta izskatīt strīdu. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un apmainās ar informāciju, kas saistīta ar tām veicamo darbu.
Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 17. pants – 5. punkts
5. Neatkarīgajai uzraudzības struktūrai ir tiesības pieprasīt, lai ostu vadības iestādes, ostas pakalpojumu sniedzēji un ostas lietotāji sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu uzraudzību un kontroli, piemērojot šo regulu.		5. Ja oficiālu sūdzību ir iesniegusi puse, kurai ir likumīgas intereses, attiecīgajai struktūrai, kas veic neatkarīgu uzraudzību, ir tiesības pieprasīt, lai ostu pārvaldes iestādes, ostas pakalpojumu sniedzēji un ostas lietotāji sniedz nepieciešamo informāciju.
Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 17. pants – 6. punkts
6. Neatkarīgā uzraudzības struktūra pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma var sniegt atzinumus par visiem jautājumiem saistībā ar šīs regulas piemērošanu.		svītrots
Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 17. pants – 7. punkts
7. Neatkarīgā uzraudzības struktūra sūdzību un strīdu gadījumos var apspriesties ar attiecīgās ostas lietotāju padomdevēju komiteju.		svītrots
Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 17. pants – 8. punkts
8. Neatkarīgās uzraudzības struktūras lēmumi ir saistoši, neskarot iespēju tiesu iestādēm pārskatīt lietu.		8. Attiecīgās neatkarīgu uzraudzību veicošās struktūras lēmumi ir saistoši, neskarot iespēju tiesu iestādēm pārskatīt lietu.
Grozījums Nr. 129 Regulas priekšlikums 17. pants – 9. punkts
9. Dalībvalstis paziņo Komisijai neatkarīgās uzraudzības struktūras identitāti vēlākais līdz 2015. gada 1. jūlijam un pēc tam visus grozījumus. Komisija publicē un atjaunina neatkarīgo uzraudzības struktūru sarakstu savā tīmekļa vietnē.		9. Dalībvalstis par mehānismiem un procedūrām, kas ieviestas saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu līdz …*, paziņo Komisijai nekavējoties par visiem turpmākiem to grozījumiem. Komisija publicē un atjaunina attiecīgo struktūru sarakstu savā tīmekļa vietnē.
		__________________
		* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 130 Regulas priekšlikums 18. pants
18. pants		svītrots
Sadarbība neatkarīgo uzraudzības struktūru starpā
1. Neatkarīgās uzraudzības struktūras apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem, kā arī praksi, lai nodrošinātu vienotu šīs regulas īstenošanu. Šajā nolūkā tās piedalās un sadarbojas tīklā, kura sanāksmes notiek regulāri un vismaz reizi gadā. Komisija piedalās, koordinē un atbalsta tīkla darbu.
2. Neatkarīgās uzraudzības struktūras cieši sadarbojas ar mērķi savstarpēji palīdzēt savu uzdevumu veikšanā, tostarp veicot izmeklēšanu par sūdzībām un strīdiem lietās, kas attiecas uz ostām dažādās dalībvalstīs. Šajā nolūkā neatkarīga uzraudzības struktūra pēc pamatota pieprasījuma dara pieejamu citai šādai struktūrai vajadzīgo informāciju, kas ļaus struktūrai izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgas uzraudzības struktūras pēc pamatota lūguma sniedz Komisijai informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus. Komisijas pieprasītā informācija ir proporcionāla minēto uzdevumu izpildei.
4. Ja neatkarīgā uzraudzības struktūra uzskata informāciju par konfidenciālu saskaņā ar Savienības vai attiecīgās valsts noteikumiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti, tad citas valstu uzraudzības struktūras un Komisija nodrošina šādu konfidencialitāti. Šo informāciju var izmantot tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.
5. Pamatojoties uz neatkarīgo uzraudzības struktūru pieredzi un tīkla darbībām, kas minēts 1. punktā, un lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, Komisija var pieņemt kopējus principus par informācijas apmaiņas mehānismiem starp neatkarīgajām uzraudzības struktūrām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 131 Regulas priekšlikums 19. pants – 1. punkts
1. Jebkurai pusei, kurai ir likumīgas intereses, ir tiesības pārsūdzības struktūrā, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm, iesniegt pārsūdzību par kompetentās iestādes, ostas vadības iestādes vai neatkarīgās uzraudzības struktūras lēmumiem vai atsevišķiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Pārsūdzības struktūra var būt arī tiesa.		1. Jebkurai pusei, kurai ir likumīgas intereses, ir tiesības pārsūdzības struktūrā, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm, iesniegt pārsūdzību par kompetentās iestādes, ostas pārvaldes iestādes vai saskaņā ar 17. pantu izraudzītās struktūras lēmumiem vai atsevišķiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Pārsūdzības struktūra var būt arī tiesa.
Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 20. pants – 1. daļa
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais 2015. gada 1. jūlijā un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.		Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz ...* un nekavējoties tai ziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
		__________________
		* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 133 Regulas priekšlikums 21. pants
21. pants		svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5. Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo termiņu pagarina par 2 mēnešiem.
Grozījums Nr. 134 Regulas priekšlikums 22. pants
22. pants		svītrots
Committee procedure
1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījums Nr. 135 Regulas priekšlikums 23. pants
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un ietekmi, kuram, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgus priekšlikumus.		Lai novērtētu šīs regulas darbību un ietekmi, iesniedz regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Līdz ...* Komisija iesniedz pirmo ziņojumu un pēc tam reizi trijos gados iesniedz regulārus ziņojumus, kuriem, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgus priekšlikumus. Komisijas ziņojumos ņem vērā progresu, ko panākusi ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komiteja.
		________________
		* Četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 136 Regulas priekšlikums 25. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.		Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. jūlija.		To piemēro no …*.
		__________________
		* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(1)	Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta 2. punkta otro daļu (A8-0023/2016).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika