Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 817 (1993) un Nr. 845 (1993),

–  ņemot vērā Starptautiskās Tiesas spriedumu par 1995. gada 13. septembra pagaidu nolīguma piemērošanu,

–  ņemot vērā 2003. gada 19.–20. jūnija Saloniku Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt valstij ES kandidātvalsts statusu, kā arī Eiropadomes 20008. gada jūnija secinājumus un Padomes 2015. gada 15. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā šīs valsts un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes 12. sanāksmi, kas notika 2015. gada 20. jūlijā,

–  ņemot vērā Vīnes 2015. gada 27. augusta augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Vīnes 2015. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā augsta līmeņa konferences par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu ceļu, kas notika Luksemburgā 2015. gada 8. oktobrī, deklarāciju, kā arī valstu vadītāju paziņojumu, kas publiskots pēc viņu sanāksmes par bēgļu plūsmām pa Rietumbalkānu ceļu, kura notika Briselē 2015. gada 25. oktobrī,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR vajadzību novērtēšanas misijas 2015. gada 27. novembra ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada jūnija steidzamās reformu prioritātes attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā ieteikumus, kurus izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu grupa sistēmiskajos tiesiskuma jautājumos, kas saistīti ar 2015. gada pavasarī atklāto saziņas pārtveršanu,

–  ņemot vērā augsta līmeņa dialoga pievienošanās jautājumos piekto sanāksmi, kas notika Skopjē 2015. gada 18. septembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. novembra paziņojumu „ES paplašināšanās stratēģija” (COM(2015)0611), kuram pievienots Komisijas dienestu darba dokuments „Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2015. gada ziņojums” (SWD(2015)0212),

–  ņemot vērā politisko vienošanos (tā dēvēto „Pržinas vienošanos”), kura panākta Skopjē 2015. gada 2. jūnijā un 15. jūlijā starp četrām galvenajām politiskajām partijām,

–  ņemot vērā ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Apvienotās parlamentārās komitejas 13. sanāksmi, kas notika 2015. gada 3.–4. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā deputāta Ivo Vajgl veikto darbu, kurš ir Ārlietu komitejas pastāvīgais referents jautājumos attiecībā uz šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā izredzes pievienoties ES ir galvenais stimuls turpmākām reformām, īpaši attiecībā uz tiesiskumu, tiesu varas neatkarību un cīņu pret korupciju, un cerības uz pārtikušu nākotni jaunajām paaudzēm; tā kā sabiedriskās domas aptaujas bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā liecina par ievērojamu sabiedrības atbalstu dalībai ES;

B.  tā kā tiesiskums, plašsaziņas līdzekļu brīvība, reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir ES paplašināšanās procesa galvenie elementi;

C.  tā kā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika desmit gadus ir ES kandidātvalsts un to joprojām uzskata par kandidātvalsti, kura attiecībā uz saskaņošanu ar acquis ir panākusi vislielāko progresu;

D.  tā kā (potenciālās) kandidātvalstis vērtē pēc to nopelniem un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu ātrums un kvalitāte;

E.  tā kā Komisija, kuru atbalsta Parlaments, atkārtoti ir aicinājusi sākt pievienošanās sarunas, uzsverot sarunu svarīgumu, kuras ir galvenais virzītājspēks nepieciešamo reformu īstenošanas procesā;

F.  tā kā Padome bloķē pāreju uz pievienošanās procesa nākamo fāzi, daļēji pamatojoties uz neatrisinātajām domstarpībām ar Grieķiju nosaukuma jautājumā; tā kā divpusējus strīdīgus jautājumus nedrīkstētu izmantot, lai kavētu pievienošanās ES procesu, bet tos tomēr vajadzētu risināt konstruktīvā gaisotnē un pēc iespējas agrā pievienošanās procesa stadijā, ņemot vērā kopējās ANO un ES intereses un vērtības;

G.  tā kā starp Komisiju, Padomi un Parlamentu pastāv vienprātība, ka priekšnoteikums pozitīvā ieteikuma saglabāšana uzsākt pievienošanās sarunas ar valsti ir pilnīga 2015. gada jūnija/jūlija politiskās vienošanās īstenošana un būtiska progresa panākšana steidzamo reformu prioritāšu īstenošanā; tā kā veiksmīga politiskās vienošanās īstenošana radītu vidi, kurā būtu reālas izredzes īstenot sarunās panāktu atrisinājumu nosaukuma jautājumā ar Grieķiju;

H.  tā kā šķeltnieciskā politiskā mentalitāte, kompromisa trūkums un dialoga izjukšana izvērsās politiskā krīzē, kura izraisīja situāciju, ka galvenā opozīcijas partija boikotēja valsts parlamentu un turpināja mazināt uzticēšanos publiskajām iestādēm; tā kā gan šīs valsts valdībai, gan opozīcijai ir jānodrošina ilgtspējīgs politiskais dialogs un sadarbība, kas ir būtiska valsts demokrātiskai attīstībai, Eiropas darba programmas īstenošanai un pilsoņu vispārējam labumam;

I.  tā kā valsts pašlaik saskaras ar nopietnām problēmām, kas saistītas ar saziņas pārtveršanu un kuras vēl vairāk uzsvēra būtiskos trūkumus un bažas; tā kā nesenā politiskā krīze ir parādījusi, ka maķedoniešu iestādēs trūkst efektīva sistēma, kas paredzētu pārbaudes un līdzsvaru, un ka nepieciešams palielināt pārredzamību un publisko pārskatatbildību, tostarp adekvātus galveno dienestu un iekšējo struktūru pārraudzības mehānismus;

J.  tā kā četru galveno politisko partiju līderu panāktās politiskās vienošanās pilnīga īstenošana ir izšķirīga stabilitātes nodrošināšanai valstī; tā kā šī vienošanās cita starpā paredzēja opozīcijas atgriešanos parlamentā, sistēmiskas tiesiskuma reformas, labu kaimiņattiecību stiprināšanu, pašreizējās valdības un ministru prezidenta atkāpšanos 100 dienas pirms parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, īpašu uzdevumu prokurora amata izveidošanu un brīvas un godīgas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas;

K.  tā kā reformu procesa kritiski jautājumi ir plašsaziņas līdzekļu, tiesu sistēmas un valsts pārvaldes politiska ietekmēšana, korupcija un Ohridas nolīguma pārskatīšanas pabeigšana;

L.  tā kā valsts ir tikusi galā ar iepriekš nepieredzēti lielu bēgļu plūsmu tās teritorijā;

M.  tā kā pēc vairāk nekā 10 gadiem šī valsts un Grieķija savstarpēji atjaunoja divpusējās vizītes ārlietu ministru līmenī,

1.  atzinīgi vērtē četru pušu vienošanos 2015. gada 2. jūnijā un 15. jūlijā un to, ka tās panākšanu veicinājis paplašināšanās lietu komisārs, trīs Eiropas Parlamenta deputāti un ES vidutājs uz vietas; mudina politiskās partijas uzņemties attiecīgus pienākumus pret pilsoņiem un nekavējoties nodrošināt, ka tiek pilnībā, konstruktīvi un savlaicīgi īstenotas visas to saistības noturīgā veidā un balstoties uz sarunām arī tamdēļ, tostarp šo partiju saistības stiprināt labas kaimiņattiecības, lai saglabātu pozitīvo ieteikumu uzsākt sarunas par dalību ES; turklāt mudina tās konstruktīvi iesaistīties politiskajā dialogā un turpināt centienus, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos iestādēm nolūkā saglabāt politisko stabilitāti un paātrināt reformu programmas īstenošanu, kas nodrošinātu valsts eiroatlantisko integrāciju un Eiropas perspektīvu;

2.  pieņem zināšanai to, ka vairākas saistības, kas paredzētas jūnija un jūlija vienošanās dokumentā, ir izpildītas saskaņā ar apstiprinātajiem termiņiem un mērķiem, bet pauž nožēlu par to, ka pastāv tendence kavēt dažu saistību izpildi un vērojami daži reakcionāri soļi saistībā ar steidzamo reformu prioritātēm; uzsver tos vienošanās aspektus, kuros ir atsauce uz strukturālajām reformām, un nepieciešamību visām pusēm konstruktīvi, pat arī vēlēšanām paredzētajā laikposmā, iesaistīties darba grupā, kuru par vienošanās īstenošanas jautājumiem pastāvīgi sasauc ES vidutājs; aicina visas puses augstāk vērtēt valsts, nevis politisko partiju intereses un uzstāj, ka joprojām ir būtiski panākt vienošanos visu politisko partiju starpā, lai izpildītu visus 2015. gada jūnija/jūlija vienošanās elementus, kas ļautu valstij atgriezties pie eiroatlantiskās perspektīvas īstenošanas; pauž gandarījumu, ka galvenā opozīcijas partija SDSM 2015. gada 1. septembrī atgriezusies parlamentā; atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 15. septembrī ir iecelta īpašu uzdevumu prokurore, lai vadītu neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu; norāda, ka grozījumi jaunajā vēlēšanu kodeksā, likums, ar ko izveido izmeklēšanas komisiju, likums par valdību un likums par jaunas Valsts vēlēšanu komisijas izveidi tika pieņemti ar novēlošanos;

3.  atzinīgi vērtē galveno politisko partiju līderu saistības saskaņā ar 2015. gada 2. jūnija vienošanos strādāt, lai nostiprinātu labas kaimiņattiecības, kas ir būtisks elements valsts pietuvināšanai Eiropas Savienībai;

4.  norāda, ka saskaņā ar 2015. gada jūnija/jūlija vienošanos jaunajai valdībai 2016. gada 15. janvārī, 100 dienas pirms datuma, par kuru ir panākta vienošanās par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, bija jānodod zvērests; pieņem zināšanai maķedoniešu parlamenta 2016. gada 23. februāra balsojumu, ar kuru noteikts jauns datums parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, proti, 2016. gada 5. jūnijā; tomēr pauž nožēlu, ka netika izmantota iespēja atrast vienprātību starp visām pusēm; atgādina, ka šīs vēlēšanas pašas par sevi būs nopietns pārbaudījums demokrātiskajiem procesiem valstī; uzstāj, ka visām politiskajām partijām jācenšas radīt nosacījumi uzticamu pirmstermiņa vēlēšanu īstenošanai un uzsver, cik milzīga nozīme ir tam, lai vēlēšanas būtu brīvas, godīgas un pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem un OSCE/ODIHR ieteikumiem;

5.  uzsver nepieciešamību sagatavot vēlēšanas atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, tostarp nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanu procedūras un pastiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību; pauž bažas par vēlētāju saraksta pārskatīšanas un plašsaziņas līdzekļu reformas lēno gaitu; uzsver, ka pilnībā jānodrošina Valsts vēlēšanu komisijas veiktspēja tās darba īstenošanai un ka visām pusēm būtu jāvienojas par vēlētāju saraksta revīzijas metodoloģiju, vienojoties arī par to pārbaužu līmeni, kas rīkojamas uz vietas, lai nodrošinātu leģitimitāti; turklāt uzsver, cik svarīgi ir visiem politikā iesaistītajiem respektēt vēlēšanu rezultātus un aktīvi piedalīties parlamentārajās darbībās; norāda, ka atbildība par vēlēšanu sagatavošanas procesu jāuzņemas visiem galvenajiem politiskajiem spēkiem; mudina starptautisko sabiedrību būt klāt vēlēšanu novērošanai;

6.  uzskata, ka ir stratēģiski svarīgi nodrošināt atbalsta nepārtrauktību Maķedonijas virzībai uz pievienošanos ES; norāda, ka par priekšnoteikumu ieteikumam uzsākt pievienošanās sarunas vajadzētu būt ir pilnīgai 2015. gada jūnija/jūlija politiskās vienošanās īstenošanai un būtiska progresa panākšana steidzamo reformu prioritāšu īstenošanā; aicina Padomi risināt šo jautājumu cik vien drīz iespējams pēc parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kā to norādījusi Komisija; uzsver vajadzību radīt priekšnosacījumus par demokrātiskām un godīgām vēlēšanām, cita starpā, sagatavojot uzticamu vēlētāju reģistru un nodrošinot plašsaziņas līdzekļu brīvību; atzinīgi vērtē tiesību aktu kopuma augsto saskaņotības līmeni un to, ka valsts ir guvusi zināmus panākumus iepriekšējā gadā attiecībā uz 25 sadaļām no acquis 33 sadaļām;

7.  uzskata — demokrātijas procesa īstenošanai ir būtiski, ka īpašu uzdevumu prokurorei tiek sniegts pilnīgs atbalsts funkciju īstenošanai, par kurām panākta vienošanās, un saglabāta pilnīga autonomija, kā arī nodrošināti vajadzīgie resursi, lai izmeklētu visus noziegumus, kas izriet no sarunu noklausīšanām; prasa tiesās izbeigt šķēršļu likšanu tai pierādījumu vākšanai, ko veic īpašu uzdevumu prokurore, kā arī atbalstīt grozījumus likumā, lai nodrošinātu šā amata autonomiju liecinieku aizsardzībai attiecībā uz lietām, kas ir viņas amata kompetencē;

8.  uzskata, ka demokrātijas procesā ir būtiski bez kavēšanās īstenot steidzamo reformu prioritātes, kas skar sistēmiskās reformas attiecībā uz tiesiskumu un pamattiesībām; aicina Komisiju pēc valsts parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām ziņot Parlamentam un Padomei par politiskās vienošanās un steidzamo reformu prioritāšu īstenošanu un sniegt novērtējumu par vēlēšanu norisi;

9.  uzsver šīs valsts parlamenta izšķirošo nozīmi valsts demokrātiskajā attīstībā un tā lomu kā politiska dialoga un pārstāvības forumam; aicina uzlabot un nostiprināt tā likumdošanas un pārraudzības funkcijas; prasa regulāri sasaukt to attiecīgo parlamentāro komiteju sanāksmes, kuru kompetencē ir sakaru pārtveršana, drošība un pretizlūkošana, un nodrošināt to raitu norisi; norāda, ka nav ievēroti politiskās vienošanās dokumentā minētie termiņi ziņojumu sagatavošanai, kas jāveic parlamentārajām komitejām; aicina pabeigt izmeklēšanas komisijas ieteikumu sagatavošanu, kura pārbauda notikumus parlamentā 2012. gada 24. decembrī; uzsver, ka nepieciešams nodrošināt šīs komisijas netraucētu piekļuvi nepieciešamajiem datiem, liecībām un tehniskajam atbalstam un nodrošināt uzticamu parlamentāro kontroli pār izlūkošanas dienestu darbu, tostarp izpildvaras pilnvaru nepieciešamās pārbaudes un līdzsvaru;

10.  ir nobažījies par izlūkošanas dienestu ļoti vājo iekšējo un ārējo pārraudzību un kontroli; steidzami prasa attiecīgo iestāžu pārraudzības lomas nostiprināšanu pār šādiem dienestiem un augsta līmeņa ekspertu grupas ieteikumu īstenošanu par tiesiskuma jautājumiem, kas saistīti ar 2015. gada pavasarī atklāto saziņas pārtveršanu;

11.  pauž bažas par to, ka maķedoniešu pārvalde joprojām ir pakļauta politiskai ietekmei; mudina valdību uzlabot profesionalitāti, neitralitāti un neatkarību visos līmeņos un nodrošināt, ka pilnībā tiek īstenoti principi par atbildību, pārredzamību un nopelniem; aicina kompetentās iestādes noturīgā veidā īstenot likumu par ierēdņiem un likumu par publiskā sektora darbiniekiem, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības, meritokrātijas un vienlīdzīgas pārstāvības principiem un pieņemt visaptverošu valsts pārvaldes reformas stratēģiju 2016.–2020. gadam, tostarp rīcības plānu un publisko finanšu pārvaldības reformas programmu;

12.  uzsver nepieciešamību uzlabot pārvaldes veiktspēju, kā arī iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu, lai nodrošinātu politiku un norādījumu par atbildību īstenošanu; aicina izstrādāt valsts pārvaldes darbiniekiem īpaši paredzētu apmācību programmu; mudina Komisiju sniegt atbalstu un apsvērt iespējas šajā sakarībā;

13.  atbalsta valdības plānus palielināt publisko dienestu pieejamību, piešķirot prioritāti e–pakalpojumu izstrādei; ierosina, lai valdība rastu sadraudzības iespējas un iepazītos ar paraugpraksi; norāda, ka e–pakalpojumi samazinātu birokrātisko slogu valstij, pilsoņiem un uzņēmējdarbības veikšanai; turklāt uzskata, ka e–pakalpojumi uzlabotu arī valsts ekonomiskos rādītājus un ļautu palielināt publiskās pārvaldes un dienestu pārredzamību;

14.  pieņem zināšanai to, ka ir labi izveidots tiesiskais regulējums, kā arī iepriekšējos pasākumus attiecībā uz tiesu iestāžu reformu, bet pauž nožēlu par selektīvas tiesas spriešanas gadījumiem, jo īpaši ļaunprātīgi izmantojot Kriminālkodeksa 353. pantu; vēlreiz aicina izrādīt politisko gribu, lai depolitizētu tiesnešu un prokuroru iecelšanu un paaugstināšanu amatā un nodrošinātu Tieslietu padomes profesionalitāti un neatkarību; uzsver, ka nepieciešama administratīvo tiesu efektīva darbība, pietiekams personālsastāvs un neatkarība, kā arī tiesnešu un prokuroru akadēmijas kapacitātes stiprināšana; aicina sagatavot un pienācīgi apspriest ar ieinteresētajām aprindām jaunu 2015.–2020. gadam paredzētu tiesu iestāžu reformas stratēģiju un rīcības plānu;

15.  uzskata, ka pilsoniskā sabiedrībai jābūt labi organizētai, bet joprojām ir nobažījies par sarežģīto vidi, kurā tā darbojas, un par politiķu un plašsaziņas līdzekļu publiskajiem uzbrukumiem pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO); aicina iestādes nekādā gadījumā —, piemēram, ne politiskās piederības, ne reliģisko uzskatu, ne etniskā sastāva dēļ, nediskriminēt PSO; pauž nožēlu par to, ka sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām nav pietiekama gan centrālā, gan vietējā līmenī un gan politikas veidošanā, gan likumdošanā; aicina iestādes veicināt PSO aktīvi piedalīties pārskatā par visu vēlēšanu procesu; mudina valdību atzīt PSO radīto pievienoto vērtību, apspriežoties ar tām tiesību aktu un politikas izstrādes procesā, izstrādāt attiecīgu rīcības plānu 2015.–2017. gadam, izveidot padomi sadarbībai ar PSO, kā arī veicināt nepieciešamo dialogu un regulāri un strukturētā veidā iesaistīt PSO politikas veidošanā; ar bažām norāda uz vardarbīgajām sadursmēm starp protestētājiem un policiju 2015. gada maija demonstrāciju laikā un aicina valdību nodrošināt pulcēšanās brīvības pilnīgu respektēšanu;

16.  atkārtoti uzsver, ka iestādēm un pilsoniskai sabiedrībai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi vēsturiska izlīguma panākšanai, lai pārvarētu plaisu starp dažādām etniskajām un nacionālajām grupām un šo grupu iekšienē, tostarp bulgāru identitātes iedzīvotāju vidū;

17.  mudina valsti izveidot kopīgas ekspertu komitejas vēstures un izglītības jautājumos ar kaimiņvalstīm un atteikties no tādu mācību materiālu izmantošanas, kuri varētu būt sagatavoti agresīvā tonī pret citām valstīm, lai sekmētu objektīvu, uz faktiem balstītu vēstures interpretāciju, stiprinātu akadēmisko sadarbību un stimulētu jauniešu vidū pozitīvu attieksmi pret kaimiņvalstīm;

18.  atzinīgi vērtē līdzšinējos iestāžu centienus atgūt no Serbijas attiecīgos Dienvidslāvijas slepenā dienesta arhīvus, un mudina tās pabeigt šo procesu, kas iezīmētu nozīmīgu soli, lai neatgriezeniski norobežotos no komunistiskās pagātnes un panāktu plašāku demokrātiju, pārskatatbildību un iestāžu stiptināšanu;

19.  joprojām ir nobažījies par plaši izplatīto korupciju, jo īpaši valsts un vietējā pārvaldē, publiskā iepirkuma procedūrās un politisko partiju finansēšanā; mudina valdību apkarot korupciju, nepieļaujot nekādus izņēmumus, izveidot ticamu uzskaiti gan par augsta līmeņa korupcijas novēršanu, gan tās kriminālvajāšanu un nodrošināt, ka visām tiesībaizsardzības un uzraudzības struktūrām tiek piešķirta pietiekama autonomija, lai tās varētu rīkoties neatkarīgi; ņem vērā, ka 2015. gada novembrī pieņemts likums par trauksmes cēlāju aizsardzību un mudina iestādes nodrošināt tā īstenošanu saskaņā ar Eiropas standartiem; mudina neatkarīgas PSO un plašsaziņas līdzekļus informēt par korupcijas gadījumiem un atbalstīt neatkarīgas un objektīvas izmeklēšanas un pārbaudes; uzsver nepieciešamību stiprināt policijas, prokuratūras un Valsts korupcijas novēršanas komisijas neatkarību, kā arī pilnveidot Iekšlietu ministrijas personālu un pastiprināt tehniskās spējas cīņai pret korupciju; prasa rūpīgāk pārbaudīt iespējamos interešu konfliktus un ievēlētajiem un ieceltajiem ierēdņiem piederošos aktīvus, izveidojot šādu publiskā dienesta darbinieku centrālu reģistru;

20.  atzinīgi vērtē policijas un prokuratūras darba pastiprināšanu cīņā pret organizēto noziedzību un to, ka ir veikti pasākumi, tostarp reģionālas un starptautiskas operācijas, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību; atzinīgi vērtē sadarbību ar kaimiņvalstīm, ES dalībvalstīm un Eurojust, apkarojot vairākus organizētās noziedzības tīklus; mudina turpināt sadarbības uzlabošanu starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kaimiņvalstīs, lai stiprinātu tiesu un Konfiscētā īpašuma pārvaldības aģentūras pilnvaras un resursus; aicina padarīt darboties spējīgu Valsts koordinācijas centru cīņai pret organizēto noziedzību un izveidot pareizu uzskaiti par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; atzinīgi vērtē šīs valsts līdzdalību reģionālās iniciatīvās, kuru mērķis ir šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgas tirdzniecības novēršana; mudina Komisiju un maķedoniešu varas iestādes, kā arī citu minētā reģiona valstu valdības, ka būtu jāpastiprina sadarbība šajā jomā;

21.  norāda uz būtisko ieguldījumu centienos apkarot radikālo islāmu reģionā; mudina izstrādāt visaptverošu stratēģiju un rīcības plānu, lai novērstu un apkarotu radikalizāciju, cieši sadarbojoties ar reliģiskajiem līderiem un kopienām, kā arī turpināt centienus, lai identificētu ārvalstu teroristiskos kaujiniekus, kā arī novērstu un pārtrauktu to darbību; stingri atgādina, ka, ņemot vērā pašreizējos starptautiskā terorisma draudus, valdībai ir vajadzīga kopīga proaktīva ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas stratēģija;

22.  mudina pilnībā pabeigt izmeklēšanu par notikumiem pie Kumanovo; atzinīgi vērtē politiķu paziņojumus, ka Kumanovo notikumi nebūtu jāsaista ar dažādu etnisko grupu savstarpējām attiecībām;

23.  atgādina valdībai un politiskajām partijām, ka tās ir atbildīgas par iekļaušanas un iecietības kultūras izveidi; atkārtoti aicina, ka Diskriminācijas nepieļaušanas likums jāsaskaņo ar acquis attiecībā uz diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes dēļ; norāda, ka Diskriminācijas nepieļaušanas komisijas locekļu sastāvā ir tikai viena sieviete un ka jaunos locekļus ievēlēja, pamatojoties uz viņu politisko piederību valdošajai koalīcijai, kas rada šaubas par šīs komisijas neatkarīgu un efektīvu darbību; nosoda jebkāda veida vardarbības izmantošanu pret LGBTI kopienu un atkārto savu prasību saukt pie atbildības vainīgos šajos vardarbības aktos; uzsver, ka nepieciešams cīnīties pret aizspriedumiem un diskrimināciju jebkura iemesla dēļ pret romiem un veicināt viņu integrāciju un piekļuvi izglītības sistēmai un darba tirgum; atzinīgi vērtē jauno likumu par cīņu pret vardarbību ģimenē, bet norāda, ka tajā nav atzīta visu veidu vardarbība; mudina kompetentās iestādes sniegt atbalsta pakalpojumus cietušajiem no vardarbības ģimenē un piešķirt pietiekamus budžeta līdzekļus, lai īstenotu dzimumu līdztiesības stratēģiju un rīcības plānu;

24.  atkārtoti pauž nostāju, ka Diskriminācijas nepieļaušanas būtu jāgroza, lai to saskaņotu ar acquis attiecībā uz visiem diskriminācijas veidiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā; nosoda naidīgus izteikumus pret diskriminētajām grupām un aicina veikt ātru, neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz visiem naida noziegumiem un uzbrukumiem cilvēkiem diskriminējošu iemeslu dēļ;

25.  šajā kontekstā atzinīgi vērtē Prištinas deklarāciju, kurā pausts aicinājums valdībām un starptautiskām, starpvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām pilnībā piemērot nediskriminēšanas un vienlīdzības principus, strādājot un veicot pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt un ievērot romu tiesības un apkarot pret čigāniem vērstos noskaņojumus Rietumbalkānos;

26.  ņem vērā panākumus, kas gūti, uzlabojot bērnu tiesību ievērošanu; uzsver nepieciešamību uzlabot un uzraudzīt jo īpaši visneaizsargātāko bērnu uzņemšanu agrīnās pirmsskolas audzināšanas iestādēs; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot bērnu ar invaliditāti iekļaušanu, izmantojot integrētus pakalpojumus; uzsver, ka ir jāvāc neapkopoti un uzticami dati par romu bērnu stāvokli un jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai novērstu bērnu laulības; uzsver, ka ir vajadzīga labāka attiecīgo profesionāļu savstarpējā koordinācija, lai nepieļautu vardarbību pret bērniem un reaģētu uz to;

27.  ar bažām konstatē, ka minoritāšu līdzāspastāvēšana joprojām ir nestabila; aicina visas politiskās partijas un PSO aktīvi sekmēt iekļaujošas un iecietīgas etniski un reliģiski daudzveidīgas sabiedrības attīstību; uzsver, ka nepieciešama proaktīvāka pieeja, lai stiprinātu līdzāspastāvēšanu un dialogu, kā arī panāktu dažādu etnisko, tautību un reliģisko kopienu sociālo kohēziju; atgādina valdībai, iestādēm un politisko partiju vadītājiem par viņu apņemšanos pilnībā īstenot Ohridas pamatnolīgumu un pabeigt tā pārskatīšanu, tostarp politikas ieteikumu formulēšanu; aicina Komisiju ziņot Parlamentam un Padomei par situāciju attiecībā uz etnisko grupu savstarpējām attiecībām šajā valstī un Ohridas pamatnolīguma īstenošanu; aicina labāk koordinēt stratēģisko decentralizācijas programmu 2015.–2020. gadam un tās rīcības plānu;

28.  atgādina, ka izglītība un kultūras apmācība var palīdzēt tolerances veidošanā un veicināt dažādu etnisko iedzīvotāju grupu samierināšanu; atkārto iepriekšējā rezolūcijā pausto ieteikumu attiecībā uz integrētu izglītību un aicina valdību un kompetentās pašvaldības iestādes attiecīgajām struktūrām attiecībā uz Integrētās izglītības stratēģijas efektīvu īstenošanu nodrošināt atvērtu, pārredzamu un iekļaujošu procesu, piešķirot pietiekamu finansējumu un iesaistot PSO šīs stratēģijas pārskatīšanas un īstenošanas procesā;

29.  aicina iestādes nodrošināt, ka visu valsts struktūru darbībā tiek ievēroti Ombuda biroja un citu konsultatīvu struktūru ieteikumi, pilnībā ievērojot tiesību aktus un pārskatatbildības principu, lai nodrošinātu efektīvas soda sankcijas par neatbilstību neatkarīgu struktūru prasībām un ieteikumiem un nodrošinātu, ka tiek izdarīti grozījumi Likumā par ombudu nolūkā nodrošināt pilnīgu atbilstību ANO definētajiem Parīzes principiem par to valsts iestāžu statusu un darbību, kuras aizsargā cilvēktiesības un sekmē to ievērošanu;

30.  atgādina, cik svarīga ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība, kas ir viena no ES pamatvērtībām un ikvienas demokrātijas stūrakmens; pauž nožēlu par situācijas vēl lielāku pasliktināšanos attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību; šajā sakarībā pauž nožēlu par novērtējuma indeksu, ko valstij piešķīrusi organizācija "Žurnālisti bez robežām", pazeminot to vērtējumā no 34. vietas 2009. gadā līdz 117. vietai 2015. gadā; ir ļoti nobažījies par politisko spiedienu, naidīgajiem izteikumiem, to, ka turpinās plašsaziņas līdzekļu polarizācija, par neatkarības un plurālisma trūkumu plašsaziņas līdzekļos, plaši izplatīto žurnālistu slepenu noklausīšanos, pret žurnālistiem vērstiem vardarbības un draudu gadījumiem, iebiedēšanu un pašcenzūru, sistemātisku politisko iejaukšanos redakciju politikā, par zemiem dažu žurnālistu profesionālajiem un ētikas standartiem, kā arī par analītiskas un objektīvas žurnālistikas trūkumu;

31.  mudina veikt pasākumus, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu brīvību; aicina visas puses vienoties par steidzamu plašsaziņas līdzekļu reformu, kas nodrošinās neatkarīgas regulatīvās iestādes izveidi un objektīvu un profesionālu žurnālistiku; mudina valdību publisko dienestu paziņojumiem piemērot pārredzamus un objektīvus kritērijus un nodrošināt pārredzamu un nepatvaļīgu jaunu tiesību aktu īstenošanu par elektroniskajiem sakariem un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, tostarp neatkarības un plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes spēju stiprināšanu; aicina audiovizuālo pakalpojumu regulatoru padomes locekļiem piešķirt pilnīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras jaunu kandidātu iecelšanai šajā padomē un sabiedriskajās raidorganizācijās, neņemot vērā to politisko piederību un apspriežoties ar žurnālistu apvienībām; aicina nodrošināt sabiedriskās apraides redakcionālo un finansiālo neatkarību, kā arī visu politisko partiju pilnīgu un līdzvērtīgu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem; gaidāmo vēlēšanu kontekstā aicina nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus arī attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem;

32.  atzinīgi vērtē labo sagatavošanās līmeni funkcionējošas tirgus ekonomikas attīstībai, tostarp regulējuma vienkāršošanu, tādējādi vēl vairāk atvieglojot vispārējo uzņēmējdarbības vidi; tomēr norāda, ka trūkumi tiesiskuma īstenošanā, neefektīvā tiesu iestāžu sistēma, plašā ēnu ekonomika un korupcija ir būtiski šķēršļi uzņēmējdarbības veikšanai; uzsver, ka turpmāka juridiskās noteiktības stiprināšana attiecībā uz ārvalstu ieguldītājiem un vietējiem uzņēmumiem, diskrimināciju veicinošu darbību novēršana, administratīvo spēju un regulatīvo un uzraudzības iestāžu stiprināšana un tiesību aktu kvalitātes, tiesiskuma un līgumu izpildes uzlabošana joprojām ir svarīgi uzdevumi; turklāt aicina Kriminālkodeksa 353. pantu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu un oficiālu pilnvaru izmantošanu pārskatīt atbilstīgi ES acquis un tirgus ekonomikas principiem; mudina atcelt ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus; uzsver lielo potenciālu un stratēģiskās priekšrocības lauksaimniecības un tūrisma nozares turpmākai attīstībai valstī;

33.  pauž bažas par augsto valsts parāda līmeni; aicina uzlabot fiskālo disciplīnu un mudina ievērot līdzsvarota budžeta principu; aicina uzlabot budžeta īstenošanu un pārredzamību;

34.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada pirmajā ceturksnī reģistrēts IKP pieaugums par 3,9 % reālā izteiksmē, bet pauž bažas par to, ka bezdarba līmenis joprojām ir augsts, proti, 27,4 %, un ka līdzdalība darba tirgū ir ļoti zema, īpaši jauniešu un sieviešu vidū; atgādina, ka nodarbinātību nevarētu ietekmēt politiskā piederība un to nedrīkstētu izmantot spiediena izdarīšanai uz iedzīvotājiem un viņu iebiedēšanai vēlēšanu kampaņu laikā, kā norādījusi EDSO/ODIHR; mudina valdību izveidot funkcionējošu sociālo dialogu, īstenot politiku, kas vērsta pret ilgtermiņa un strukturālo bezdarbu, veicināt sadarbību ekonomikas politikas jomā, labāk saskaņot izglītību ar darba tirgus prasībām un izstrādāt plānus labākai jauniešu un sieviešu integrēšanai darba tirgū; aicina valdību īpašu uzmanību pievērst jauniešu perspektīvu uzlabošanai;

35.  pauž bažas par pieaugošo intelektuālā darbaspēka, jo īpaši jauniešu, emigrāciju; pieņem zināšanai problēmas, ar kurām saskaras valsts izglītības sistēma, un uzsver, ka šajā sakarībā ir jāveic visaptveroša analīze; iesaka veikt nākotnē veicamo reformu un tiesību aktu grozījumu stratēģisku plānošanu, iesaistot studentu apvienības un organizācijas, lai mazinātu augsti kvalificētu un profesionālu cilvēku aizplūšanu; ņemot vērā Eurostat un citu starptautisko organizāciju datus un analīzi, kas liecina par nopietnām migrācijas tendencēm, jo īpaši jauniešu vidū, iesaka izvērtēt 2013.–2020. gadam paredzēto valsts stratēģiju tīklošanai, sadarbībai un augsti izglītotu un profesionālu cilvēku aizplūšanas mazināšanai, kā arī padarīt publiski pieejamu uzskaiti un statistiku par šīm tendencēm;

36.  ar bažām norāda uz problēmām, ar kurām saskaras valsts izglītības sistēma, un uzsver, ka šajā sakarībā ir jāveic visaptveroša analīze; iesaka veikt turpmāko reformu un tiesību aktu izmaiņu stratēģisku plānošanu, iesaistot attiecīgās studentu apvienības un organizācijas un sniedzot tām iespēju pilnībā izmantot savas tiesības šajā procesā;

37.  aicina Jaunatnes un sporta aģentūru atzīt Valsts Jaunatnes apvienības lomu un atbalstīt tās, kā arī izveidot pastāvīgu sadarbības mehānismu ar to; atzinīgi vērtē procesu valsts jaunatnes stratēģijas 2016.–2025. gadam izveidei un uzsver, ka ir jāpiešķir pienācīgs finansējums tās īstenošanai;

38.  atzinīgi vērtē plānu atjaunināt un modernizēt dzelzceļu tīkla posmus un mudina maķedoniešu iestādes turpināt attīstīt un uzlabot sabiedrisko transportu sadarbībā ar kaimiņvalstīm;

39.  pauž nožēlu par to, ka nav sasniegti enerģētikas jomas mērķi, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, un aicina ātri pieņemt attiecīgos rīcības plānus;

40.  uzsver, ka ir jāturpina iekšējā elektroenerģijas tirgus atvēršana un pilnībā jāievēro Enerģētikas kopienas līgums; uzsver nepieciešamību pieņemt valsts energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas rīcības plānus; pauž bažas par satraucoši augsto gaisa piesārņojuma līmeni un mudina valdību nekavējoties rīkoties, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, jo īpaši pilsētu teritorijās;

41.  atkārtoti pauž bažas par augstu gaisa un ūdens piesārņojuma līmeni valstī; norāda, ka ir vajadzīgi ievērojami centieni vides jomā un jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti;

42.  atzinīgi vērtē to, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir turpinājis atjaunināt dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importa kontroles sistēmas, tādējādi uzlabojot kontroli saistībā ar dzīvnieku identifikāciju, reģistrāciju un apriti; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti papildu tiesību akti par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un zootehniskiem jautājumiem, kā arī jauni tiesību akti par dzīvnieku labturību;

43.  joprojām ir nobažījies par nepietiekamu spēju plānot un izmantot Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta (IPA) līdzekļus; mudina valdību stiprināt administratīvās un finanšu spējas ES līdzekļu pareizai un savlaicīgai piešķiršanai un izmantošanai; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES finansēto projektu īstenošanu, lai novērstu Eiropas publisko līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu politiskiem un citiem neatbilstošiem mērķiem;

44.  norāda, ka šī valsts ir saskārusies ar vēl nebijušu migrācijas plūsmu, jo 2015. gadā tajā tranzītā ir ieceļojušas vairāk nekā 500 000 personas; atzīst, ka šī valsts ir rīkojusies kā atbildīgs partneris, risinot ar migrantu un bēgļu milzīgo pieplūdumu saistītos uzdevumus un veicot efektīvus robežu pārvaldības pasākumus; apzinās, ka pie robežas ar Grieķiju situācija kļūst arvien saspīlētāka, un aicina iestādes turpināt sadarbību un koordināciju ar ES migrācijas jautājumos; mudina izvērst pasākumus, kas saistīti ar robežu pārvaldību, lai cīnītos pret nelegālu migrāciju un cilvēku tirdzniecību; norāda uz ekonomisko slogu, ko rada šis pieplūdums; aicina Komisiju palielināt atbalstu robežu pārvaldības spēju sekmēšanai un dot iespēju izmantot attiecīgos ES instrumentus un programmas; aicina kompetentās iestādes izvairīties un atturēties no jebkādām darbībām, tostarp vardarbības un spēka pielietošanas, kas varētu būt diskriminējošas pret bēgļiem un migrantiem un apdraudēt viņu dzīvību; norāda, ka visām attiecīgajām darbībām jābūt saskaņā ar ES vērtībām un principiem un to īstenošanā jāievēro cilvēka cieņa un cieņa pret cilvēka dzīvību; mudina kompetentās iestādes ar ES atbalstu veicināt uzņemšanas un izmitināšanas centru darbību, reģionālo koordināciju un informācijas apmaiņu un efektīvu robežu pārvaldību, lai palielinātu tiesībsargājošo iestāžu spējas un apkarotu cilvēku tirdzniecību; mudina valsti darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu bēgļu un migrantu izmitināšanas iespējas, uzturētu cilvēkam piemērotus apstākļus, atturētos no vardarbīgas atpakaļsūtīšanas un nodrošinātu, ka tiek stingri ievēroti valsts tiesību akti un starptautiskās tiesības attiecībā uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem; norāda, ka nepamatotu patvēruma pieteikumu vispārējais skaits, kas iesniegti Šengenas dalībvalstīs, ir samazinājies; atgādina, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš to bēgļu un migrantu bērnu un nepavadītu nepilngadīgo neaizsargātībai, kuri pārvietojas valstī, sniedzot viņiem pamatpakalpojumus un ar sociālo darbinieku palīdzību nodrošinot pienācīgu aizsardzību;

45.  uzskata, ka sarunu sākšanai ar ES var būt tikai un vienīgi pozitīva ietekme uz centieniem atrisināt divpusējas domstarpības un vienlaikus tās rosinātu dinamiku un sekmētu turpmāku ļoti vajadzīgo reformu izstrādi, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, tiesu sistēmas neatkarību un cīņu pret korupciju, sekmētu daudzu etnisko grupu kohēziju, kā arī saglabātu ES paplašināšanās politikas ticamību;

46.  atzinīgi vērtē nolīgumu ar Grieķiju par 11 uzticības veicināšanas pasākumiem, galvenokārt tādās jomās kā izglītība, kultūra, enerģētika un iekšlietas; norāda, ka sadarbība ir vislabākais uzticības veicināšanas pasākums; kā pozitīvu zīmi atzinīgi vērtē abu valstu ārlietu ministru augsta līmeņa apspriedes attiecīgajās galvaspilsētās un kopīgas darba grupas izveidi ar mērķi uzraudzīt attiecīgo pasākumu īstenošanu; aicina abas puses, pamatojoties uz šīs sanāksmes rezultātiem, turpināt iesaistīties augsta politiska līmeņa konstruktīvā diskusijā, tostarp par uzticības veicināšanas pasākumu īstenošanu, lai uzlabotu divpusējo sadarbību un stiprinātu savstarpējo uzticēšanos; mudina abu valstu valdības izmantot šo situāciju un veikt konkrētus pasākumus, lai palielinātu savstarpējo uzticēšanos, tostarp attiecībā uz nosaukuma jautājumu; aicina priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi (PV/AP), kā arī Komisiju saskaņā ar Starptautiskās Tiesas 2011. gada 5. decembra nolēmumu atbalstīt sadarbību sekmējošu gaisotni un izstrādāt jaunas iniciatīvas atlikušo nesaskaņu pārvarēšanai, lai strādātu sadarbībā ar abām valstīm un ANO īpašo pārstāvi ar mērķi panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu nosaukuma jautājumā, un ziņot par to Parlamentam;

47.  uzsver reģionālās sadarbības nozīmīgumu un uzskata, ka tā ir svarīgs elements ES pievienošanās procesā, sekmējot stabilitāti un labklājību reģionā; atzinīgi vērtē šīs valsts konstruktīvo lomu reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā un tās vēlmi piedalīties augsta līmeņa vizīšu organizēšanā ar kaimiņvalstīm, jo tas ir līdzeklis reģionālās sadarbības sekmēšanai; norāda, ka ir saglabājušies neatrisināti jautājumi attiecībās ar Bulgāriju, un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pabeigt sarunas par sadraudzības līgumu, labām kaimiņattiecībām un sadarbību; atkārtoti pauž bažas par vēsturiskajiem argumentiem pašreizējā debatē ar kaimiņvalstīm un atzinīgi vērtē jebkurus centienus, kuru mērķis ir kopēju vēsturisku notikumu vienota svinēšana ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; uzskata, ka tas uzlabotu vēstures izpratni un sekmētu labas kaimiņattiecības;

48.  atzinīgi vērtē valsts aktīvo dalību attiecībā uz Rietumbalkānu 6. plānu sakaru jomā, apstiprinot vienošanos par reģionālā transporta pamattīklu un citas saistības, kuras valsts uzņēmusies saskaņā ar Berlīnes procesa daļu; aicina kompetentās iestādes ātri īstenot „nesaistošos pasākumus”, par kuriem vienojās Vīnes 2015. gada augstākā līmeņa sanāksmē par Rietumbalkāniem (piemēram, vienkāršojot/saskaņojot robežšķērsošanas procedūras, dzelzceļa reformas, informācijas sistēmas) pirms nākamās Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmes, kas notiks 2016. gadā Francijā;

49.  aicina valdību uzlabot saskaņotības ar ES ārpolitiku vispārējo līmeni, jo tas joprojām ir zems (68 %); aicina valdību panākt atbilstību ES Kopējai nostājai par Romas statūtu integritāti;

50.  aicina Komisiju un Padomi iekļaut valsti ES makroreģionālajās stratēģijās sadarbības īstenošanai Dienvidaustrumeiropā; pauž atzinību sakarā ar sekmīgu maķedoniešu prezidentūras pabeigšanu Viduseiropas iniciatīvā;

51.  uzskata, ka maķedoniešu dalība NATO varētu sekmēt lielākas drošības un politiskas stabilitātes panākšanu Eiropas dienvidaustrumos; pauž cerību, ka drīz tiks sāktas pievienošanās sarunas; tomēr atgādina, ka pievienošanās procesi ES un NATO norisinās neatkarīgi;

52.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī šīs valsts valdībai un parlamentam.

(1) OV L 84, 20.3.2004., 13. lpp.