Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un divus tās īstenošanas nolīgumus — Īstenošanas nolīguma XI daļu un ANO Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par starptautiska instrumenta izveidi saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā (ABNJ),

–  ņemot vērā Riodežaneiro 2012. gadā notikušās ANO konferences par ilgtspējīgu attīstību ar nosaukumu „Nākotne, kādu vēlamies” noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā ANO adaptīvās ad hoc neoficiālās darba grupas ziņojumus,

–  ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) un Aiči mērķus bioloģiskās daudzveidības jomā, ko pieņēma KBD dalībvalstis, un jo īpaši 6., 10. un 11. mērķi,

–  ņemot vērā 2009. gada Azoru salu zinātniskos kritērijus un vadlīnijas, saskaņā ar kuriem nosaka ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgās jūras teritorijas (EBSA) un iezīmē reprezentatīvus aizsargājamu jūras teritoriju tīklus starptautiskos okeāna ūdeņos, kā arī dziļjūrā sastopamu KBD dzīvotņu tīklus,

–  ņemot vērā KBD procesu EBSA aprakstam, kā rezultātā jau ir aprakstītas 204 kritērijiem atbilstošas teritorijas, no kurām daudzas neatrodas valstu jurisdikcijā,

–  ņemot vērā to, ka, kamēr EBSA aprakstītas Indijas okeāna dienvidu daļā, Klusā okeāna austrumu tropu un mērenās joslas daļā, Klusā okeāna ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Arktikā, Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, Vidusjūrā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, visā Karību jūras reģionā un Vidusatlantijas rietumu daļā, citi reģioni vēl nav aptverti,

–  ņemot vērā Riodežaneiro Deklarāciju par vidi un attīstību, programmu Agenda 21, programmu turpmākai Agenda 21 īstenošanai, īstenošanas plānu, ko pieņēma Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību (Johannesburgas Deklarāciju par ilgtspējīgu attīstību un rīcības plānu),

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, ko FAO konference pieņēma 1995. gada oktobrī, un ar to saistītos instrumentus, jo īpaši 1995. gada nolīgumu par zvejas kuģu atbilstības veicināšanu starptautiskajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem atklātā jūrā,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (UNGA A/RES/70/1, kas pieņemta 2015. gadā), un 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi par okeānu, jūru un jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu ilgtspējīgai attīstībai,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 14. mērķi,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0042/2016),

A.  tā kā jūras aizņem 71 % Zemes virsmas un veido 97 % no planētas ūdens; tā kā jūra ir mājvieta būtiskai daļai no pasaules bioloģiskās daudzveidības, kuras liela daļa joprojām nav izpētīta;

B.  tā kā aptuveni 64 % no jūras, proti, atklātās jūras un dziļjūras, ir apgabali, kas nav valstu jurisdikcijā, un tos regulē starptautiskās tiesības;

C.  tā kā okeānam ir būtiska loma daudzās Zemes sistēmās, tostarp attiecībā uz klimatu un meteoroloģisko laiku, un tas ir vieta, kur veic visdažādākās cilvēku darbības, piemēram, zvejniecību, enerģijas ražošanu, transportu un tirdzniecību;

D.  tā kā mazāk nekā 1 % no teritorijām ārpus valsts jurisdikcijas ir aizsargātas aizsargājamo jūras teritoriju izveides rezultātā un tā kā lielākajā daļā okeānu reģionu trūkst vadības sistēmas, kuras ietvaros būtu noteiktas juridiskas pilnvaras izveidot aizsargātas jūras teritorijas;

E.  tā kā jūras bioloģisko daudzveidības saglabāšana un aizsardzība ir visas cilvēces kopīgas rūpes un pret to būtu atbilstīgi jāattiecas;

F.  tā kā veselīgu jūras ekosistēmu un ilgtspējīgu zivju krājumu saglabāšana ir būtiska zvejniecības noturīgumam ilgtermiņā;

G.  tā kā 2014. gadā 15,2 % no aizsargājamām ekosistēmām pasaulē veidoja zemes teritorijas un tikai 8,4 % — jūras teritorijas;

H.  tā kā klimata pārmaiņas un paskābināšanās pašlaik pastiprina negatīvo ietekmi, ko rada pārmērīga izmantošana, piesārņojums, jūras piesārņojums ar atkritumiem un jūras biotopu un ekosistēmu iznīcināšana;

I.  tā kā ANO konferencē par ilgtspējīgu attīstību (Riodežaneiro 2012. gads) pieņemtajā noslēguma dokumentā ar nosaukumu „Kādu nākotni mēs vēlamies” uzsvērts, ka ekonomiskajai un sociālajai attīstībai pamatā esošo dabas resursu aizsardzība un pārvaldība ir nozīmīgi mērķi un būtisks ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījums;

J.  tā kā jūrām un okeāniem piemītošais potenciāls jūras nozaru izaugsmei joprojām ir gandrīz neizmantots, piemēram, atjaunojamās enerģijas un farmaceitisko produktu jomā, kuras arī varētu uzskatīt par derīgu attīstības iespēju mūsdienu jaunattīstības valstīs; tā kā jūras teritoriju attīstības priekšnoteikums un tās potenciāls jūras nozaru izaugsmei ir zināšanu attīstīšana par jūras sugām un jūras vidi, batimetriskie dati un jutīgu jūras ekosistēmu kartēšana;

K.  tā kā Adrijas jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir tieši saistīta ar ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību un tādējādi tai ir sociālā, ekonomiskā un vides nozīme attiecībā uz visām valstīm un teritorijām;

L.  tā kā tam spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, ko piemēro ārpus valstu jurisdikcijas esošajām teritorijām, ko izstrādāja vairāk nekā pirms 30 gadiem un kura pamatā ir doktrīna par atklāto jūru brīvību, nepieciešama turpmāka izstrāde, lai veiksmīgi sekmētu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā;

M.  tā kā iepriekšējās desmitgadēs palielinājies tādu darbību skaits, ko veic jūras vidē; tā kā mēs atzīstam dinamiku starp dažādām darbībām, kas notiek atklātā jūrā, un to, kā šīs darbības ietekmē jūras bioloģisko daudzveidību;

N.  tā kā mēs atzīstam dažādo darbību, kas notiek atklātā jūrā, mijiedarbību un kopējo ietekmi un tā kā šīs darbības ietekmē jūras bioloģisko daudzveidību;

O.  tā kā 2004. gadā ANO Ģenerālā asambleja izveidoja adaptīvu ad hoc neformālo darba grupu ar mērķi pētīt un analizēt jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā;

P.  tā kā 2011. gadā darba grupa ieteica uzsākt procesu, kas ļautu noteikt trūkumus un iespējas, tostarp iespēju izstrādāt daudzpusēju nolīgumu saskaņā ar UNCLOS, un to, ka procesam kopumā vajadzētu būt vērstam uz jūras ģenētiskajiem resursiem (tostarp jārisina jautājumi par ieguvumu sadali), tādiem pasākumiem kā, piemēram, teritorijai specifiski pārvaldības rīki (tostarp aizsargājamās jūras teritorijas), ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu;

Q.  tā kā 2011. gada darba grupas līdzpriekšsēdētāju izstrādātajā kopsavilkumā tika atzīts, ka pastāv atšķirības starp zinātnisko procesu ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgu teritoriju aprakstīšanai un šo teritoriju faktisko apzināšanu un noteikšanu, jo nevienam pasaules forumam pašlaik nav oficiāla pilnvarojuma, bet esošie reģionālie un nozaru forumi saskaras ar leģitimitātes problēmām, ja mēģina to darīt;

R.  tā kā 2011. gada darba grupas līdzpriekšsēdētāju izstrādātajā kopsavilkumā tika norādīts, ka tiek vispārēji atzīts pašreizējais stāvoklis attiecībā uz ierobežojumiem un trūkumiem;

S.  tā kā 2012. gada jūnija Riodežaneiro +20 noslēguma dokumentā valstu un valdību vadītāji, pamatojoties uz darbu, ko paveikusi darba grupa, apņēmās steidzami un pirms ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijas beigām risināt jautājumu par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kuri nav valstu jurisdikcijā, tostarp pieņemot lēmumu par starptautiska instrumenta izstrādi saskaņā ar Jūras tiesību konvenciju;

T.  tā kā zvejniecībai, gan atsevišķi, gan kopā ar klimata pārmaiņām, jūras piesārņojumu vai citām cilvēka jūrniecības darbībām, ir liela ietekme uz jūras biomasu un bioloģisko daudzveidību, un tādējādi zvejniecības ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, no kuriem daudzi nav valstu jurisdikcijā, būtu visaptveroši jārisina, izmantojot visus jūras saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, lai izvairītos no šādas ietekmes vai mazinātu to; tā kā turklāt zvejniecība nav vienīgais cilvēka darbības izraisītas okeānu resursu bojāejas faktors un tai nevajadzētu būt par vienīgo iemeslu starptautiskiem pasākumiem;

U.  tā kā, cita starpā, mūsdienās izrakteņu un enerģijas ieguve un zemes izmantošana pilsētu platformām arī ir zvejas resursu bojāejas faktori un turpmāka jūras izmantošanas attīstība var izraisīt neparedzētus bojāejas faktorus, attiecībā uz kuriem vajadzīga piesardzība;

V.  tā kā jūras bioloģiskā daudzveidība jau ir ievērojami samazinājies; tā kā pastāv cieša saikne starp zvejas iespēju saglabāšanu nākamajām paaudzēm un jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un jūras ekosistēmu saglabāšanu;

W.  tā kā ilgtspējīgi un selektīvi zvejas paņēmieni ir nozīmīgs instruments zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai un nejaušas nozvejas maksimālai samazināšanai, tādējādi palīdzot saglabāt jūras bioloģisko daudzveidību;

X.  tā kā koordinēšana un apspriešanās starp visām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas darbībās jūrā, ir būtiska jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgu resursu izmantošanai;

Y.  tā kā ES attālākajiem reģioniem atbilstoši to raksturam ir īpaši ģeogrāfiskie un dažkārt arī ģeopolitiskie apstākļi un tie ir iekļauti īpašos reģionālās sadarbības mehānismos;

Z.  tā kā zvejniecība ir ļoti svarīga nodarbe, kas notiek gan valstu jurisdikcijā esošajos apgabalos, gan apgabalos ārpus valstu jurisdikcijas;

AA.  tā kā ES ir liela nozīme pasaules jūru un okeānu pārvaldībā un tai ir liela ietekme starptautiskā mērogā attiecībā uz zvejniecību, arī tāpēc, ka tā ir iesaistījusies 17 reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās (RZPO); tā kā šī vadošā loma nozīmē, ka ES ir atbildīga par to, lai pieņemtu proaktīvāku politiku attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzību visā pasaulē;

AB.  tā kā UNFSA, kas nosaka līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību, ir vispusīgs dokuments ar progresīvi domājošu ievirzi, kas nav jāmaina, jāatceļ vai kura ietekme jāvājina un kura īstenošana jānodrošina, izmantojot ciešākas sadarbības procedūras, kas jāpieņem saskaņā ar jaunu starptautisku instruments;

AC.  tā kā būtu jāmācās no nesenajām ES domstarpībām ar Fēru salām un Islandi, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu visā pasaulē;

AD.  tā kā katrai valstij ir tiesības gūt labumu no savu resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas, kā paredzēts UNCLOS;

AE.  tā kā mēs atzīstam valstu pienākumu aizsargāt un saglabāt jūras vidi, tostarp aizsargāt retas un trauslas ekosistēmas, kā arī neaizsargātu, noplicinātu, apdraudētu un izmirstošu sugu dzīvotnes un citas dzīvības formas jūrā;

AF.  tā kā UNFSA nodrošina pamatu piesardzīgai un uz ekosistēmām balstītai pieejai zvejniecības pārvaldībai, mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, un starptautiskajai sadarbībai, izmantojot reģionālo un apakšreģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) darbību un satvaru; tā kā būtu jāuzlabo tā efektīva īstenošana;

AG.  tā kā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas Nr. 61/105 un 64/72 aicina valstis un RZPO veikt virkni pasākumu, lai nodrošinātu dziļjūras zivju resursu efektīvu saglabāšanu un novērstu to, ka grunts zveja rada būtisku negatīvu ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām (JJE) apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā;

AH.  tā kā mēs atzīstam un atbalstām jaunattīstības valstu tiesības un īpašas prasības saistībā ar spēju veidošanu, lai tās varētu gūt labumu no mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas;

AI.  tā kā pasākumu gaitā saistībā ar tā dēvēto “Kobes procesu” atzīst tos centienus, kurus jau īstenojušas RZPO, kas apsaimnieko tunču krājumus un veikušas neatkarīgas darbības pārbaudes, un aicina šīs RZPO regulāri veikt šādas pārbaudes un to rezultātus padarīt publiski pieejamus, kā arī pilnībā īstenot šo organizāciju ieteikumus; tā kā tādas iestādes kā, piemēram, ANO Ģenerālā asambleja un Zivsaimniecības komiteja (COFI) arī ir aicinājušas pārējās RZPO rīkoties līdzīgi un tā kā minētās pārskatīšanas ir veiktas;

AJ.  tā kā RZPO ir izveidotas un dažas strādā, lai noteiktu aizsargājamas jūras teritorijas nolūkā saglabāt un atjaunot zivju krājumus līdz ilgtspējīgam līmenim;

AK.  tā kā KBD ir organizējusi vairākus darbseminārus, lai aprakstītu ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgās jūras teritorijas, tostarp apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā, un šo darbsemināru rezultāti tagad ir plaši pieejami KBD tīmekļa vietnē nolūkā sniegt ar pārvaldību saistītu informāciju;

AL.  tā kā ir ārkārtīgi nepieciešams apkopot un kopīgi izmantot zinātniskus datus un zināšanas, lai pieņemtu lēmumus godprātīgi un pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu;

AM.  tā kā vides problēma, kas saistīta ar plastmasas atkritumu nonākšanu jūrā rada tiešus draudus jūras daudzveidībai un tā kā šīs problēmas apkarošanas apjoms un līdzekļi joprojām ir nepietiekami izpētītas, un tā kā tās pārvarēšana varētu izrādīties par ekonomikas iespēju;

AN.  tā kā darba grupa savā 2015. gada 23. janvāra dokumentā uzsvēra nepieciešamību izveidot visaptverošu globālu režīmu, lai labāk risinātu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pārvaldību apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā;

AO.  tā kā ES aktīvi izstrādā un veicina labāko praksi, lai panāktu zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, un, izmantojot tādas programmas kā “Apvārsnis 2020” tā veicina un finansē datu vākšanu, pētniecību un ilgtspējīga attīstību;

AP.  tā kā darba grupa 2015. gada 23. janvārī atbalstīja ieteikumu, izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu saskaņā ar Konvenciju;

AQ.  tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 19. jūnijā pieņēma rezolūciju par starptautiska instrumenta izveidi saskaņā ar UNCLOS par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā,

1.  atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto lēmumu izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu saskaņā ar UNCLOS par jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā, lai novērstu pašreizējos trūkumus; uzsver, ka šis process nedrīkst apdraudēt ne spēkā esošos instrumentus un sistēmas, ne arī attiecīgas globālas, reģionālas un nozaru struktūras (piemēram, RZPO); uzsver, cik svarīgi ir panākt ātru, bet piesardzīgu progresu, izstrādājot šo jauno instrumentu, un sasniegt mērķi pabeigt teksta projektu līdz 2017. gada beigām;

2.  uzsver vīziju, iespēju un sekas labām attiecībām starp valstīm un ilgtspējīgai resursu izmantošanai saskaņā ar UNCLOS, vienlaicīgi atzīstot, ka jaunas problēmas un iespējas liek izdarīt pielāgojumus;

3.  uzsver, cik svarīga ir okeānu, jūru un to resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana; aicina ES un starptautisko sabiedrību veicināt jūras daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, citu pasākumu starpā īstenojot modernas un ilgtspējīgas jūras ekosistēmu pārvaldības koncepcijas, okeānu apsaimniekošanas principus, pārvaldot jūras resursu un zvejniecības izmantošanu (izrakteņu izmantošanu, enerģijas ieguvi utt.), šajā procesā iekļaujot zinātniski pamatotu jūras vides pārvaldību, atjaunojot un saglabājot krājumus līmenī, kas spēj garantēt maksimāli ilgtspējīgu ieguves apjomu, īstenojot uz ekosistēmu pamatotu pārvaldību un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, piemērojot spēkā esošos tiesību aktus un īstenojot piesardzīgu pieeju;

4.  norāda — lai novērstu spiedienu uz jūras bioloģisko daudzveidību, dalībvalstīm līdz 2020. gadam būs jāveic pasākumi, lai īstenotu pārvaldības plānus, uzraudzītu attiecīgo noteikumu piemērošanu, padziļinātu savu zināšanu pamatu un stiprinātu pētniecības tīklus un informācijas par jūras bioloģisko daudzveidību koordināciju;

5.  atzīst ES un Komisijas pozitīvo un vadošo lomu, ņemot vērā ievērojamo ietekmi uz ES zvejniecības nozari un tirgu, un to, ka Eiropas zvejniecības politika ir vērsta uz ilgtspējības panākšanu;

6.  atzīst nozīmīgo lomu, ko ES ir uzņēmusies, lai nodrošinātu jūras dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; uzsver, ka nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja pēc savas būtības ir apdraudējums jūras bioloģiskajai daudzveidībai un nopietni grauj jūras ekosistēmu saglabāšanu; norāda, ka ES ir noteikusi nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu par prioritāti un ka starptautiska sadarbība ir ārkārtīgi svarīga, lai šī apkarošana būtu veiksmīga; mudina FAO un RZPO pastiprināt savus centienus, lai uzlabotu daudzpusēju sadarbību;

7.  uzsver pozitīvo nozīmi, kas piemīt vides marķējumam jūras produktu nozarē, kas patērētājiem dod iespēju veicināt resursu ilgtspējību un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaikus izdarot uz informāciju balstītu izvēli;

8.  mudina Komisiju arī turpmāk veicināt, koordinēt un nodrošināt, ka cilvēka darbības, tostarp zvejniecība un visa veida jūras gultnes un okeāna izmantošanas, ietekme uz bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā, tiek iedarbīgi risināta saistībā ar šo jauno starptautisko nolīgumu; tādēļ norāda uz nepieciešamību turpināt attīstīt spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu un izstrādāt nepieciešamos pārvaldības instrumentus, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci;

9.  mudina RZPO nodrošināt pilnīgu to ieteikumu īstenošanu, turpināt regulāri veikt neatkarīgu novērtējumu un nodrošināt šādu novērtējumu pienācīgu īstenošanu;

10.  mudina Komisiju atbalstīt un veicināt holistisku un vispusīgu pieeju attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām (MPA), jo nav iespējama reāla saskaņošana un sadarbība, īstenojot saglabāšanas centienus, ja nepiedalās visplašākais to ieinteresēto personu loks, kas iesaistīti visaptverošās un dažādās cilvēka darbībās jūrniecības darbībās okeānos un jūrās;

11.  aicina un mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt KBD noteikšanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā;

12.  mudina Komisiju sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai turpinātu atbalstīt un sekmēt saistībā ar jauno starptautisko nolīgumu saskaņā ar UNCLOS institucionāla mehānisma izveidi nepieciešamo noteikumu konstatēšanai, pārvaldīšanai un paredzēšanai attiecībā uz saistītiem, saskaņotiem, efektīviem un reprezentatīviem MPA tīkliem kā būtiskiem līdzekļiem, lai nodrošinātu ekoloģisko un bioloģisko savienojamību;

13.  aicina Komisiju apstrādāt virkni vispusīgu datu par jūras vides bioloģisko daudzveidību Eiropas reģiona jūrās; uzskata, ka vākt šādus datus ir obligāts uzdevums, ņemot vērā to, ka 80 % sugu un dzīvotņu, uz ko attiecas Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ir klasificēti kā „nezināmi”;

14.  aicina ES uzņemties vadošo lomu cīņā pret jūru piesārņojošajiem plastmasas atkritumiem un attiecīgajos pētījumos, kas jāfinansē saistībā ar jūras nozaru ekonomiku;

15.  uzsver, ka šim jaunajam starptautiskajam nolīgumam vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ieinteresētajām personām; uzskata, ka jaunajā starptautiskajā nolīgumā būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības, jo īpaši mazajās salu valstīs, attiecībā uz spēju veidošanu, lai cita starpā sasniegtu starptautiskās sabiedrības izvirzītos mērķus attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām;

16.  mudina Komisiju sekmēt ciešāku sadarbību, koordināciju, pārredzamību un pārskatatbildību starp visām ieinteresētajām pusēm, tostarp starp jaunajiem instrumentiem, par kuriem notiek sarunas, pašreiz spēkā esošajiem UNFSA un FAO instrumentiem, RZPO un citām nozaru struktūrām, piemēram, Starptautisko Jūras dzīļu pārvaldi un Starptautisko Jūrniecības organizāciju;

17.  aicina ANO strādāt ar valstīm, lai efektīvāk īstenotu spēkā esošos noteikumus, un vajadzības gadījumā izstrādāt papildu noteikumus, kas varētu netieši veicināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību atklātajās jūrās un uzlabot sociālās, drošības un pārraudzības nosacījumus, piemēram, izveidot pasaules mēroga pārvaldības līdzekļus, t. i., centralizētu instrumentu kuģu reģistrācijai, tādu kā globālais zvejas kuģu reģistrs, ko veidoFAO pakļautībā, bet izvairoties no administratīvā slogu palielināšanas zvejniekiem;

18.  uzsver, ka zvejniecības ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā, būs jāiekļauj RZPO pilnvarās;

19.  mudina Komisiju un dalībvalstis pilnvarojumā attiecībā uz jaunu starptautisku nolīgumu saskaņā ar UNCLOS atbalstīt un veicināt tādu institucionālu mehānismu izveidi, ar kuriem īsteno iepriekšējos ietekmes uz vidi novērtējumus darbībām, kam var būt ievērojama ietekme uz jūras vidi, kā prasīts UNCLOS 206. pantā, tostarp jūras resursu izmantošanai, izmantojot stabilu zinātnisku pamatu, ciktāl tas ir praktiski iespējams, raugoties, lai šīs darbības papildinātu sīki izstrādāta vides un sociālekonomiskā pārraudzība;

20.  aicina Komisiju saistībā ar jauno starptautisko nolīgumu panākt ekoloģiska kaitējuma jūrā atzīšanu un identificēt atbildības ķēdi par šādu kaitējumu;

21.  mudina Komisiju aicināt dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ratificēt vai pievienoties ANO Jūras tiesību konvencijai (UNCLOS);

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejai (ANO ĢA) un sagatavošanas komitejai, kas atbildīga par turpmākā starptautiskā nolīguma teksta projekta sagatavošanu.