Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2150(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0208/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0208/2015

Debates :

PV 11/04/2016 - 18
CRE 11/04/2016 - 18

Balsojumi :

PV 12/04/2016 - 5.11
CRE 12/04/2016 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0104

Pieņemtie teksti
PDF 510kWORD 126k
Otrdiena, 2016. gada 12. aprīlis - Strasbūra
Normatīvās atbilstības un izpildes programma
P8_TA(2016)0104A8-0208/2015

Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcija par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējais stāvoklis un perspektīva (2014/2150(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumus par labāku likumdošanas procesu(1),

–  ņemot vērā praktiskos pasākumus, par kuriem Eiropas Parlamenta un Padomes kompetentie dienesti panāca vienošanos 2011. gada 22. jūlijā attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 294. panta 4. punkta īstenošanu pirmajā lasījumā panāktas vienošanās gadījumā,

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par ES tiesību aktu atbilstību un subsidiaritāti un proporcionalitāti — 19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra rezolūcija par pasākumiem, kas veikti saistībā ar likumdošanas pilnvaru deleģēšanu un dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu(4),

–  ņemot vērā 2012. gada 13. septembra rezolūciju par 18. ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi — subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošana (2010. gads)(5),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. septembra rezolūciju par tiesību aktu labāku izstrādi, subsidiaritāti un proporcionalitāti un lietpratīgu regulējumu(6),

–  ņemot vērā 2011. gada 8. jūnija rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu(7),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 4. decembra secinājumus par lietpratīgu regulējumu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) — pašreizējā situācija un perspektīvas (COM(2014)0368),

–  ņemot vērā Komisijas iepriekšējos paziņojumus par ES tiesību aktu normatīvo atbilstību (COM(2012)0746) un (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (19. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2011. gads) (COM(2012)0373),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām” (COM(2013)0122),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par lietpratīga regulējuma attiecībā uz MVU uzraudzību un apspriešanu (SWD(2013)0060),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par lietpratīgu regulējumu Eiropas Savienībā (COM(2010)0543),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada pamatnostādnes par apspriešanos ar ieinteresētajām personām,

–  ņemot vērā augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītos jautājumos 2014. gada 24. jūlija galīgo ziņojumu „Birokrātiskā sloga samazināšana Eiropā — mantojums un perspektīvas“ un jo īpaši tā 12. pielikumu, kurā pausts šīs augsta līmeņa grupas tādu četru locekļu atšķirīgais viedoklis, kuri ir profesionāli darba ņēmēju, sabiedrības veselības, vides un patērētāju aizstāvji,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 10. decembra atzinumu(8),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” (COM(2015)0215),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Priekšlikums iestāžu nolīgumam par labāku regulējumu” (COM(2015)0216),

–  ņemot vērā Komisijas lēmumu, ar ko izveido REFIT platformu (C(2015)3261), un Komisijas paziņojumu „REFIT platforma — struktūra un darbība” (C(2015)3260),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja lēmumu par neatkarīgas Regulējuma kontroles padomes izveidi (C(2015)3263), Komisijas paziņojumu „Regulējuma kontroles padome — funkcija, uzdevumi un darbinieki” (C(2015)3262) un Komisijas paziņojumu „Standarta paskaidrojuma raksts” (C(2015)3264/2),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Labāka regulējuma pamatnostādnes” (SWD(2015)0111),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0208/2015),

A.  tā kā REFIT programma ir jaunās Komisijas stratēģijas labākai tiesību aktu izstrādei svarīga daļa;

B.  tā kā REFIT programmas mērķis ir konsolidēt labākas tiesību aktu izstrādes procedūras, vienkāršot ES tiesību aktus un mazināt administratīvo un/vai regulatīvo slogu, kā arī virzīties uz labu pārvaldību, veidojot uz pierādījumiem balstītu politiku, kurā būtiska nozīme ir ietekmes novērtējumiem un ex post kontroles pasākumiem, neaizstājot politiskus lēmumus;

C.  tā kā Komisija ir izveidojusi jaunu REFIT platformu ar mērķi sekmēt tās darbu REFIT programmas īstenošanā, un to veido divas grupas: „valdības grupa”, kurā darbojas visu dalībvalstu civildienestu augsta līmeņa eksperti, un „ieinteresēto personu grupa”, kurā darbojas ne vairāk kā 20 eksperti, no kuriem divi pārstāv Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, bet pārējie — uzņēmējdarbības jomu, tostarp MVU, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

D.  tā kā ikgadējais REFIT rezultātu pārskats dod iespēju novērtēt visās politikas jomās sasniegto un visas Komisijas noteiktās iniciatīvas, tostarp Parlamenta un Padomes veiktos pasākumus;

E.  tā kā 2003. gada Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu ir novecojis, jo patlaban ir spēkā tiesību sistēma, kas izveidota saskaņā ar Lisabonas līgumu;

F.  tā kā pēdējos gados labāka regulējuma rīcības programma tomēr ir sekmējusi likumdošanas prakses uzlabošanu; tā kā liels skaits dažādu nosaukumu un programmu, kuras Komisija ir ieviesusi šajā jomā, piemēram, „labāks regulējums”, „lietpratīga likumdošana”, „lietpratīgs regulējums”, „normatīva atbilstība”, princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, „atbilstības pārbaudes” un „ABR+”, nenodrošina pietiekamu skaidrību un pārredzamību attiecībā uz veikto pasākumu mērķiem, jo īpaši no iedzīvotāju viedokļa, un tādēļ minētie pasākumi būtu labāk jāsaskaņo;

G.  tā kā Komisija savā 2015. gada 19. maija paziņojumā „Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma” ir ierosinājusi saskaņotu visaptverošu pieeju tiesību aktu labākai izstrādei, kurā ņem vērā visu likumdošanas procesa politikas ciklu un kurā jāīsteno visu iestāžu mērķtiecīga sadarbība, un tā kā šī iemesla dēļ Parlaments īpašu uzmanību pievērsīs saziņas vērtēšanai, lai Savienības iedzīvotāju interesēs panāktu iespējami labākus rezultātus;

H.  tā kā Savienības mērķi, kas ir uzskaitīti LES 3. pantā, ir vienādi svarīgi; tā kā Komisija uzsver, ka REFIT programmā nav nedz apšaubīti pašreizējie politikas mērķi, nedz tā negatīvi ietekmē iedzīvotāju, patērētāju un darba ņēmēju veselību un drošību vai vidi;

I.  tā kā Komisija 2014. gada otrajā pusē rīkoja sabiedrisko apspriešanos par ietekmes novērtējuma pamatnostādņu pārskatīšanu un par apspriešanās ar ieinteresētajām personām pamatnostādnēm;

J.  tā kā Komisija, izveidojot tās darba programmu 2015. gadam, pirmo reizi piemēroja tā saucamo politiskā kursa maiņas principu, lai pamatotu milzīga skaita izskatīšanas procesā esošu likumdošanas priekšlikumu atsaukšanu;

K.  tā kā Komisija savā 2015. gada darba programmā plānoja koncentrēt darbību uz galvenajiem ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem, un tās jaunās struktūras mērķis ir nodrošināt saskaņotāku politikas pieeju, tādējādi palielinot pārredzamību ES un līdz ar to apstiprinājumu no iedzīvotāju puses,

Labāks regulējums

1.  norāda uz Komisijas priekšsēdētāja J.–C. Juncker lēmumu uzticēt Komisijas priekšsēdētāja pirmajam vietniekam labāka regulējuma jautājuma risināšanu, tādējādi atbildot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un apliecinot šī jautājuma svarīgo politisko nozīmi; sagaida, ka šāds pienākumu sadalījums palīdzēs izstrādāt tādus tiesību aktus Eiropā, kuriem ir vislabākā iespējamā kvalitāte, kuri atbilst iedzīvotāju un ieinteresēto personu gaidītajam un kuri nodrošina, ka netiek apdraudēti publiskās politikas mērķi, tostarp patērētāju, vides, sociālo, veselības un drošības standartu jomā;

2.  norāda, ka labākam regulējumam būtu jākļūst par visu Eiropas Savienības līmeņu publiskās administrācijas kultūras sastāvdaļu, paturot prātā milzīgo birokrātijas apjomu visā ES un nepieciešamību vienkāršot tiesību aktus, un būtu jāaptver Savienības aktu īstenošana un piemērošana Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu labu pārvaldību un „Eiropai draudzīgu rīcību” visos līmeņos;

3.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu par prioritāti uzskatīt konkrētu pasākumu izstrādi un lielāko uzmanību pievērst likumdošanas procesa kvalitātei, kā arī spēkā esošo tiesību aktu labākai īstenošanai, nevis tam, cik daudz tiesību aktu tiek izstrādāti; šajā sakarībā uzsver, ka izmaksām nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, jo tiesību aktu kvalitāte ir vienīgais piemērotais kritērijs to novērtēšanai, un ka REFIT programmu nedrīkst izmantot, lai mazinātu ilgtspēju vai pazeminātu sociālos, darba, vides un patērētāju aizsardzības standartus;

4.  ierosina Komisijai laikā ierobežotu likumdošanas iniciatīvu izstrādē apsvērt „turpināmības klauzulas” ieviešanu, ar nosacījumu, ka tas nerada juridisku nenoteiktību, un attiecīgā gadījumā likumdošanas pasākumos iekļaut „pārskatīšanas klauzulas”, lai regulāri no jauna izvērtētu, vai attiecīgie likumdošanas pasākumi joprojām ir svarīgi Eiropas līmenī;

5.  uzsver, ka parasti viena Eiropas norma aizstāj 28 valstu normas, tādējādi stiprinot iekšējo tirgu un samazinot birokrātiju;

6.  atzinīgi vērtē 2015. gada 19. maija pasākumu kopumu, kura mērķis ir regulējuma uzlabošana; atbalsta Komisijas nemainīgo apņemšanos īstenot labākas tiesību aktu izstrādes rīcības programmu; uzsver, ka paziņojumā par REFIT paredzētais darbs būtu jāuzskata par nepārtrauktu procesu, nodrošinot to, ka spēkā esošie Eiropas līmeņa tiesību akti atbilst to nolūkam, sasniedz likumdevēju kopīgo mērķi un attaisno iedzīvotāju, jo īpaši uzņēmēju un citu ieinteresēto personu, cerības;

7.  ņem vērā Komisijas apņemšanos attiecībā uz jauno iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā ņemtas vērā Lisabonas līguma un Parlamenta un Komisijas pamatnolīguma radītās izmaiņas, ar kurām konsolidē labāko praksi tādās jomās kā likumdošanas procesa plānošana, ietekmes novērtējumi, regulāri ES tiesību aktu ex post novērtējumi un deleģēto un īstenošanas aktu īstenošana un piemērošana, un atzīmē sarunu pabeigšanu;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas apliecinājumu, ka tās labāka regulējuma stratēģija nav vērsta uz konkrētu politikas jomu regulējuma atcelšanu vai tādu svarīgu vērtību apšaubīšanu kā, piemēram, sociālā aizsardzība, vides aizsardzība un pamattiesības, tostarp tiesības uz veselību;

9.  atzinīgi vērtē intensīvo darbu, ko veikusi augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa, kura ir iesniegusi priekšlikumus Eiropas Komisijai par administratīvā sloga samazināšanu un identificējusi paraugpraksi ES tiesību aktu īstenošanā dalībvalstīs pēc iespējas nebirokrātiskā veidā; ņem vērā, ka četri augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas locekļi ir iebilduši pret vairākiem grupas galīgajā ziņojumā par administratīvo slogu formulētajiem secinājumiem un ir pauduši atšķirīgu viedokli; cer, ka Komisija ņems vērā visu šajā procesā iesaistīto ieinteresēto personu bažas;

10.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot sociālo dialogu un ievērot sociālo partneru neatkarību; uzsver, ka atbilstīgi LESD 9. pantam sociālie partneri var saskaņā ar LESD 155. pantu noslēgt nolīgumus, kuri pēc nolīguma parakstītāju kopīga pieprasījuma var sekmēt ES tiesību aktu pieņemšanu; sagaida, ka Komisija ievēros pušu autonomiju un to sarunu ceļā noslēgtos nolīgumus un ņems nopietni vērā to bažas, un uzsver, ka labāka regulējuma rīcības programmu nedrīkstētu izmantot kā ieganstu, lai ignorētu vai apietu sociālo partneru noslēgtos nolīgumus, un tādēļ noraida sociālo partneru nolīgumu ietekmes novērtējumus;

11.  norāda, ka Parlamenta iepriekšējā sasaukuma laikā izvēle starp īstenošanas aktiem un deleģētajiem aktiem izraisīja neskaitāmus iestāžu strīdus; uzskata, ka tādēļ ir svarīgi izstrādāt īpašas pamatnostādnes, kā Eiropas Parlaments prasījis savā 2014. gada 25. februārī pieņemtajā rezolūcijā;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā plāno vienkāršot to dotāciju pārvaldību, ko piešķir saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), programmu „Apvārsnis 2020” un no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondu līdzekļiem;

Pārredzamība un ieinteresēto personu apspriešanās

13.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija atzīst apspriešanās procesa lielo nozīmi REFIT programmas īstenošanā; norāda, ka saskaņā ar LES 11. panta 2. punktu visām ES iestādēm ir pienākums uzturēt atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pārstāvības apvienībām un pilsonisko sabiedrību; aicina iestādes īpašu uzmanību pievērst obligātajam un regulārajam dialogam ar pārstāvības apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

14.  konstatē, ka ar lielāku pārredzamību ES darbību var padarīt efektīvāku un stiprināt pilsoniskās sabiedrības uzticību ES;

15.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas apliecinājumu, ka dialogs ar iedzīvotājiem, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām no uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības aprindām palīdz nodrošināt pārredzamus, efektīvus un saskaņotus ES tiesību aktus, un atbalsta Komisijas nodomu precīzāk norādīt, kā tā izstrādā savus priekšlikumus, piemēram, izmantojot leģislatīvus tekstus vai Komisijas paziņojumus;

16.  konstatē, ka Komisija savā stratēģijā labākai tiesību aktu izstrādei ievērojami palielina sabiedriskās apspriešanas nozīmi; atzīmē, ka nākotnē Komisija veiks 12 nedēļu ilgu sabiedrisko apspriešanu: a) pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu izstrādes, b) laikā, kad izvērtēs spēkā esošos tiesību aktus un pārbaudīs to atbilstību, un c) attiecībā uz rīcības programmām un ex ante ietekmes novērtējumiem; turklāt norāda, ka pēc priekšlikuma pieņemšanas Komisija sniegs iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām iespēju astoņu nedēļu laikā izteikt viedokli par Komisijas priekšlikumu un pārsūtīs šos viedokļus Padomei un Parlamentam;

17.  ņemot vērā iepriekš minēto, aicina Komisiju veikt saskaņotu un pārskatāmu novērtējumu par visu apspriešanās procedūras dalībnieku viedokļiem un komentāriem un jo īpaši nodrošināt to, lai labi finansētas un organizētas ieinteresēto personu organizācijas sabiedriskās apspriešanas neizmantotu ļaunprātīgi savām vajadzībām; aicina Komisiju publicēt pēc sabiedriskās apspriešanas izdarītos secinājumus;

18.  konstatē, ka ietekmes novērtējumi būtu jāpublicē tikai tad, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo politisko iniciatīvu; lai nodrošinātu Komisijas lēmumu pārredzamību, uzskata, ka ietekmes novērtējumi ir jāpublicē arī tad, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu neiesniegt likumdošanas priekšlikumu;

19.  norāda, ka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kurai ir padomdevējas funkcijas, ir svarīga nozīme pilsoniskās sabiedrības pārstāvēšanā; norāda, ka Reģionu komitejai, kurai arī ir padomdevējas funkcijas, ir svarīga nozīme ES reģionālo un vietējo iestāžu pārstāvēšanā un ES tiesību aktu īstenošanas novērtēšanā; norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Parlaments, Padome un Komisija var iepriekš apspriesties ar abām padomdevējām iestādēm visos gadījumos, kad Parlaments un Padome uzskata to par lietderīgu; pauž viedokli, ka pienācīga apspriešanās par konkrētiem jautājumiem pietiekami savlaicīgi un abu iestāžu zināšanu par to atbildības jomām izmantošana var sekmēt labāka regulējuma mērķu sasniegšanu;

20.  uzskata, ka ES politikas izstrādē būtu vairāk jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes, jo īpaši tiesību aktu sagatavošanas sākotnējā posmā izmantojot zināšanas un pieredzi, kāda dalībvalstīm ir reģionālā un vietējā līmenī; norāda, ka visām iestādēm likumdošanas darbā jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu padarīt likumdošanas procesu pārredzamāku un vairāk iesaistīt sabiedrības un ieinteresēto personu pārstāvjus visā procesā kopumā;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu turpmāk rīkot arī četru nedēļu ilgas sabiedriskās apspriešanas par deleģēto aktu un svarīgāko īstenošanas aktu projektiem, pirms dalībvalstis balso par savu nostāju atbildīgajā komitejā;

23.  aicina Komisiju pārskatīt izvērtēšanas pamatnostādnes, paātrinot ieinteresēto personu iesaistīšanos un apspriešanos ar tām, kā arī izmantojot vistiešāko metodi, lai ES iedzīvotāji varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā;

24.  atzīmē jauno labāka regulējuma sadaļu „Atvieglo slodzi — izsaki savu viedokli!” Komisijas tīmekļa vietnē un prasa, lai Komisija un jaunā REFIT platforma līdzsvarotāk un pārredzamāk pārbaudītu minētajā platformā sniegtos komentārus; tomēr uzskata, ka REFIT darba grupai savā darbībā un apsvērumos nevajadzētu būt pārāk apgrūtinošai un ka tai vajadzētu būt struktūrai, kas spēj ātri sniegt atbildes, kā arī vairāk iedziļināties Eiropas likumdošanas procesā; uzskata, ka apspriešanās, izmantojot Komisijas tīmekļa vietni, nevar aizstāt sabiedrisku apspriešanos ar ieinteresētajām personām;

Ietekmes novērtējumi un Eiropas pievienotā vērtība

25.  norāda, ka ietekmes novērtējumi ir svarīgs līdzeklis, ar ko atbalsta lēmumu pieņemšanu visās ES iestādēs un kam ir liela nozīme labāka regulējuma nodrošināšanā; šajā saistībā aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk apņemties pildīt saistības un novērtēt turpmāko un spēkā esošo tiesību aktu ietekmi; taču uzsver, ka šādi novērtējumi neaizstāj politiskus novērtējumus un lēmumus un ka nekādā ziņā nedrīkst ierobežot Eiropas Parlamenta deputātu brīvību veikt politiskos pienākumus;

26.  uzskata, ka ietekmes uz konkurētspēju novērtējumam vajadzētu būt nozīmīgai ietekmes novērtējuma procesa sastāvdaļai; uzskata, ka pārskatīto ietekmes novērtējuma pamatnostādņu projektā būtu jāiekļauj norādījums par to, kā galīgajā analīzē jānosaka un jāvērtē ietekme uz konkurētspēju; atbalsta pašreizējo pieņēmumu, ka Komisijai nebūtu jāpieņem priekšlikumi ar negatīvu ietekmi uz konkurētspēju, izņemot gadījumus, kad tiek sniegti pierādījumi, kas apstiprina nozīmīgu, kvantitatīvi neizmērāmu ieguvumu esamību;

27.  uzskata, ka labāka regulējuma principi būtu jāpiemēro lēmumiem gan par sekundārajiem, gan primārajiem tiesību aktiem; aicina Komisiju attiecīgos gadījumos papildināt deleģētos un īstenošanas aktus ar ietekmes novērtējumu, tostarp apspriesties ar iesaistītajām pusēm un ieinteresētajām personām;

28.  uzskata, ka ietekmes novērtējumiem jābūt plašiem un līdzsvaroti jānovērtē sekas, jo īpaši ekonomikas, sociālajā un vides jomā, un ir jānovērtē ietekme uz iedzīvotāju pamattiesībām un sieviešu un vīriešu līdztiesību; uzsver, ka izmaksu un ieguvumu analīze ir tikai viens no daudziem kritērijiem;

29.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs, piemēram, Zviedrijā, Čehijas Republikā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, neatkarīgas iestādes sniedz valdībām konstruktīvus ierosinājumus saistībā ar likumdošanas procesiem nolūkā samazināt birokrātiju, ko izjūt uzņēmumi un iedzīvotāji, un izmērāmi un ticami samazināt izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem sniegt informāciju; norāda, ka varētu ņemt vērā pašreizējo labāka regulējuma iestāžu paraugpraksi un pieredzi; pieņem zināšanai Komisijas Ietekmes novērtējuma padomes (INP) pārveidi par neatkarīgu „Regulējuma kontroles padomi” (RKP) un cer, ka neatkarīgu ekspertu iekļaušana tās sastāvā labvēlīgi ietekmēs ietekmes novērtēšanas procesu, ko īsteno Komisijā; uzstāj, ka Regulējuma kontroles padomei ir jāpilda tikai padomdevējas funkcija un tā nedrīkst sniegt saistošus atzinumus; uzstāj, ka ietekmes novērtējumiem jābūt saskanīgiem un tajos jāņem vērā jebkādas izmaiņas, kas ieviestas dienestu apspriešanās posmā, turklāt tiem, inter alia, būtu jāpamatojas uz aplēsēm par to, kādas papildu izmaksas tiktu radītas dalībvalstīm, ja nebūtu nekāda risinājuma Eiropas līmenī; uzskata, ka RKP atzinums būtu jāpievieno galīgajam tiesību akta priekšlikumam; ierosina gaidāmajās sarunās par iestāžu nolīgumu apspriest domu par to, vai iestāžu kopējās interesēs būtu veidot Regulējuma kontroles padomi par struktūru, kas pilda tikai padomdevējas funkcijas;

30.  atzinīgi vērtē to, ka Padomes darba grupām tagad, proti, debašu par konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem agrīnā stadijā, ir jāapsver attiecīgie Komisijas ietekmes novērtējumi, pamatojoties uz orientējošu sarakstu; tomēr pauž nožēlu, ka Padomes sekretariātam vēl nav pašam savas ietekmes novērtēšanas nodaļas, un uzskata, ka iepriekš minētais risinājums varētu veicināt Padomes pienākumu izpildi attiecībā uz Komisijas priekšlikumos izdarīto būtisko grozījumu novērtēšanu;

31.  norāda, ka Parlaments ir izveidojis iekšēju Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorātu, kas Parlamenta komitejām piedāvā ļoti daudz ex ante un ex post ietekmes novērtēšanas pakalpojumu, novērtē turpmākās vai pašreizējās ES politikas pievienoto vērtību, kā arī zinātniskās un tehnoloģiskās politikas iespējas; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju Parlaments ir veicis aptuveni divdesmit ietekmes novērtējumus saistībā ar izmaiņām Komisijas priekšlikumos; atgādina Parlamenta ekspertu komitejām par to, ka ir konsekventāk jāizmanto jau izveidotais paša Parlamenta ietekmes novērtēšanas instruments, jo īpaši gadījumos, kad Komisijas sākotnējā priekšlikumā ir jāveic nozīmīgi grozījumi; taču norāda, ka tam nevajadzētu ierobežot Eiropas Parlamenta deputātu rīcības brīvību;

32.  uzsver, ka ir jāņem vērā ikviens no Savienības pamatprincipiem, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi; aicina visas ES iestādes vienmēr ņemt vērā tiesību aktu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi;

33.  norāda, ka juridiskajai un ligvistiskajai pārskatīšanai pašreiz paredzēto nogaidīšanas periodu pēc sarunu noslēguma un pirms galīgā balsojuma turpmāk varētu izmantot, lai pabeigtu ietekmes novērtējumu un subsidiaritātes pārbaudi;

34.  uzskata, ka visām ES iestādēm ietekmes novērtējumu jautājumā būtu jāizstrādā vienota metodoloģiskā pieeja,; uzsver, ka Parlamenta un Padomes likumdevēju prerogatīvas grozīt Komisijas priekšlikumu ir jāsaglabā līdzšinējā līmenī;

35.  mudina Komisiju, sagatavojot deleģētos un īstenošanas aktus, vairāk apspriesties gan publiski, gan privāti ar visām ieinteresētajām personām, tostarp patērētājiem, lai apsvērtu, kā pagaidu posmā uzlabot informētību par priekšlikumiem;

MVU un princips „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”

36.  atzīmē Komisijas apņemšanos turpināt MVU pārbaudes uzlabošanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka vairāk nekā 20 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) veido 99 % no visiem uzņēmumiem ES un ka MVU būtībā ir saimnieciskās darbības, izaugsmes un nodarbinātības pamatelements; atbalsta to, ka tiek apsvērts jautājums par pielāgotiem līgumiem un elastīgākiem MVU ietekmes novērtējuma noteikumiem, ja var pierādīt, ka šie elementi nemazina tiesību normu efektivitāti un ka izņēmumi vai elastīgākas tiesību normas neveicina iekšējā tirgus saskaldītību vai netraucē iekļūšanu tajā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos apsvērt jautājumu par elastīgākiem noteikumiem MVU, ietverot tieši mikrouzņēmumiem paredzētu izņēmumu, ja vien tas ir atbilstošs un iespējams un ja netiek mazināta ierosināto tiesību normu mērķu efektīva īstenošana sociālajā, ekoloģiskajā un ekonomiskajā ziņā;

37.  aicina Komisiju neatslābstoši īstenot ieceri radīt augstvērtīgu darbvietu izveides priekšnoteikumus, samazinot MVU uzlikto administratīvo slogu, un mudina nodrošināt, lai netiktu apdraudēti kopīgā labuma mērķi, tostarp patērētājiem labvēlīgi standarti un vides, sociālās, veselības un drošības jomas standarti, kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesības standarti; uzsver, ka administratīvā sloga samazināšana nedrīkst izraisīt nodarbinātības standartu pazemināšanu vai nedrošu darba līgumu skaita palielināšanos un ka attieksmei pret MVU un mikrouzņēmumu darbiniekiem ir jābūt tādai pašai kā pret lielu uzņēmumu darbiniekiem, kā arī viņu aizsardzības standartam ir jābūt tādam pašam;

38.  uzsver, ka, izvērtējot jaunos noteikumus saistībā ar to ietekmi uz MVU, nekādā ziņā nedrīkst ierobežot darba ņēmēju tiesības;

39.  uzsver, ka ir nepieciešami precīzāk formulēti noteikumi, kurus var vienkārši īstenot un kuri var palīdzēt visiem dalībniekiem darboties saskaņā ar tiesību normām; uzsver, ka vienkāršāks un lietpratīgāks regulējums var sekmēt saskaņotu transponēšanu un efektīvāku un vienotāku īstenošanu, ko veic dalībvalstis;

Ex post novērtējumi

40.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ex post analīzi ir padarījusi par labāka regulējuma neatņemamu sastāvdaļu; uzsver, ka nolūkā nodrošināt iedzīvotāju un uzņēmumu juridisko noteiktību šādas analīzes būtu jāveic pietiekamā termiņā, vēlams, vairākus gadus pēc tam, kad ir beidzies transponēšanas valstu tiesībās termiņš; taču atgādina, ka ex post novērtējumi nekad nedrīkst aizstāt Komisijas kā Līgumu izpildes uzraudzītājas pienākumu efektīvi un savlaicīgi uzraudzīt, lai dalībvalstis piemēro Savienības tiesību aktus, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu;

41.  uzsver ex post novērtējuma un politikas īstenošanas rezultātu novērtēšanas nozīmi ES tiesību aktu un ES politikas virzienu īstenošanā un efektivitātes nodrošināšanā, ņemot vērā likumdevējas iestādes plānotos rezultātus;

42.  uzskata, ka jauno tiesību aktu ex post izvērtēšanā būtu jāiesaista dalībvalstu parlamenti, jo tas arī būtu izdevīgi no Komisijas ziņojumu izstrādes viedokļa un ļautu izpētīt valstu dažādās problēmas, ko izraisa atsevišķi likumi un noteikumi;

ES tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs

43.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas datiem vienu trešdaļu ES regulatīvā un administratīvā sloga rada dalībvalstu veiktie transponēšanas pasākumi;

44.  atzīst, ka direktīvu gadījumā tā ir dalībvalstu prerogatīva izlemt, vai valsts līmenī pieņemt augstākus sociālos, vides un patērētāju aizsardzības standartus par tiem minimuma standartiem, kas ir pieņemti ES līmenī, un atzinīgi vērtē visus lēmumus pieņemt augstākus standartus; atkārtoti apstiprina, ka šādi augstāki standarti nebūtu jāuzskata par pārmērīgu reglamentēšanu; tomēr aicina kompetentās dalībvalstu iestādes apzināties tā saucamās ES tiesību aktu „uzlabošanas” prakses iespējamās sekas, jo tā ES tiesību aktiem pievieno nevajadzīgu birokrātisko slogu, kā rezultātā var tikt pārprasta ES likumdošanas darbība, kas savukārt var sekmēt eiroskepticismu; lai uzlabotu lietotājdraudzīgumu, aicina dalībvalstis, īstenojot direktīvas un regulas, atteikties no liekiem administratīviem noteikumiem uz vietas;

45.  mudina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot un piemērojot ES direktīvas, pastiprināt apmaiņu ar labāko praksi; uzskata, ka šāds solis mudinātu ieinteresētās personas un vietējās un reģionālās iestādes piedalīties to grūtību konstatēšanā, ar kurām saskaras ES politikas īstenotāji vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

46.  uzsver, ka Parlaments kā viens no likumdevējiem ir ieinteresēts izprast, kāda ir ES tiesību aktu faktiskā ietekme pēc to īstenošanas; tādēļ šajā saistībā aicina Komisiju piešķirt Parlamentam pilnīgu piekļuvi visiem novērtējumiem, tostarp savākto datu avotiem un sagatavošanas dokumentiem;

47.  aicina Komisiju — ņemot vērā nopietnās un neatrisinātās problēmas, kas radušās, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, tostarp konkurences izkropļošanas problēmas, — pārskatīt šīs regulas zinātnisko pamatu un to, cik tā ir lietderīga un reālistiska, un vajadzības gadījumā likvidēt uzturvielu aprakstu koncepciju; uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķi, piemēram, sniegtās informācijas par pārtikas produktiem patiesuma nodrošināšana un īpašu norāžu sniegšana par tauku, cukura un sāls saturu produktā, nav sasniegti ar Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem;

48.  norāda uz dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem un uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem un aicina Komisiju nodrošināt, ka Parlamentam ir pieejami skaidrojošie dokumenti;

Izskatīšanas procesā esošo tiesību aktu priekšlikumu atsaukšana no Komisijas puses

49.  norāda, ka jaunievēlētā Komisija savā darba programmā 2015. gadam, pirmo reizi pamatojoties uz politiskā kursa maiņas principu, ir nolēmusi pārskatīt visus patlaban izskatīšanas procesā esošos tiesību aktu priekšlikumus;

50.  norāda, ka Tiesa savā 2015. gada 14. aprīļa spriedumā(9) ir apstiprinājusi, ka saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Komisija jebkurā Savienības akta pieņemšanas procedūras brīdī drīkst atsaukt priekšlikumu, ja vien Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu par to; tādēļ atsaukšanas gadījumā un iestāžu līdzsvara saglabāšanas interesēs aicina Komisiju vispirms apspriesties ar Parlamentu, jo īpaši pēc pirmā lasījuma, un pienācīgi ņemt vērā tā nostāju; šajā kontekstā atsaucas konkrēti uz Parlamenta 2015. gada 15. janvāra rezolūcijām;

51.  turklāt norāda, ka Tiesa tajā pašā spriedumā ņem vērā Padomes argumentus par to, ka tiesību akta priekšlikuma atsaukšanas gadījumā Komisijai jāievēro kompetences piešķiršanas princips, iestāžu līdzsvara princips un savstarpējas sadarbības princips, kā noteikts LES 13. panta 2. punktā, un demokrātijas princips, kā noteikts LES 10. panta 1. un 2. punktā;

52.  uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut tiesību aktu pārklāšanos;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp., 2016. gada 9. martā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0081.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0061.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0127.
(5) OV C 353 E, 3.12.2013., 117. lpp.
(6) OV C 51 E, 22.2.2013., 87. lpp.
(7) OV C 380 E, 11.12.2012., 31. lpp.
(8) EESK dokuments INT/750.
(9) Tiesas 2015. gada 14. aprīļa spriedums lietā C-409/13, Komisija/Padome, ECLI:EU:C:2015:217.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika