Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(1) atcelšanu un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. gada vispārējo budžetu, kas galīgajā variantā pieņemts 2015. gada 25. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.°1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā(6),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 9. martā (COM(2016)0152),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu, ko Padome pieņēma trešdiena, 2016. gada 16. martā un nosūtīja Eiropas Parlamentam ceturtdiena, 2016. gada 17. martā (07068/2016 – C8-0122/2016),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0130/2016),

A.  tā kā bēgļu un migrantu masveida pieplūdums Eiropā ir radījis ārkārtas situāciju, kurā lielam skaitam cilvēku ir vajadzīga neatliekama humānā palīdzība Savienībā; tā kā ārkārtas situācija pārsniedz visvairāk skarto dalībvalstu reaģēšanas iespējas; tā kā Savienības līmenī nebija pieejama pienācīga instrumenta, lai Savienības teritorijā risinātu katastrofu skarto cilvēku humānās vajadzības;

B.  tā kā Komisija 2016. gada 2. martā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, kas paredzēta, lai papildinātu pieejamo instrumentu klāstu ar mērķi apmierināt humānās vajadzības Savienības teritorijā; tā kā minētās regulas pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 1. punkts, kas neparedz Eiropas Parlamenta iesaistīšanu; tā kā Regulu (ES) 2016/369 Padome pieņēma 2016. gada 15. martā;

C.  tā kā Komisija pēc tam ierosināja budžeta grozījuma projektu ar mērķi izveidot budžeta struktūru jaunajam instrumentam un, izmantojot pārdalīšanu Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 3. izdevumu kategorijā, tūlītēja finansējuma vajadzībām darīt pieejamu summu EUR 100 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 80,2 miljonu apmērā maksājumu apropriācijās;

D.  tā kā pēc Komisijas aplēsēm šim jaunajam instrumentam 2016. gadā būs vajadzīgi EUR 300 miljoni (un pēc tam EUR 200 miljoni 2017. gadā un EUR 200 miljoni 2018. gadā), tomēr visdrīzāk radīsies papildu vajadzības, ja migrantu un bēgļu plūsmas paliks tādas kā līdz šim;

E.  tā kā Komisija arī ierosina palielināt darbinieku skaitu Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centrā un nodrošināt attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas EUR 2 miljonu apmērā, kuras pārvietotu no Iekšējās drošības fonda,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paredzēt iespēju no Savienības budžeta sniegt ārkārtas atbalstu Savienības teritorijā, lai risinātu pašreizējās bēgļu krīzes humanitārās sekas; norāda uz to, ka migrantu un patvēruma meklētāju stāvoklis aizvien pasliktinās, jo īpaši Eiropas valstu nekoordinētu atbildes pasākumu dēļ, kas nozīmē, ka šāds ārkārtas atbalsts ir vēl vairāk un steidzamāk nepieciešams; uzsver, ka ir jāsolidarizējas ar dalībvalstīm, kuru teritorijā šāda ārkārtas situācija ir radusies;

2.  pieņem zināšanai, ka Komisija šo priekšlikumu ir ierosinājusi steidzamā kārtā; norāda, ka pēc tam, kad tika izveidoti divi trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, tika ieviests jauns ad hoc mehānisms, neparedzot visaptverošu bēgļu krīzes risināšanas stratēģiju un nenodrošinot Parlamenta likumdošanas prerogatīvu pilnīgu ievērošanu; norāda, ka jaunais instruments nebalstās uz parastajā likumdošanas procedūrā iesniegtu Komisijas regulas priekšlikumu; uzsver, ka Parlaments vienmēr ir konstruktīvi un ātri reaģējis, lai atbalstītu visas iniciatīvas saistībā ar bēgļu krīzi, un to dara joprojām, arī lai ātri pieņemtu šo grozījuma projektu;

3.  uzskata, ka būtu jāparedz ilgtspējīgāks tiesiskais un budžeta regulējums, lai vajadzības gadījumā Savienībā turpmāk varētu mobilizēt humāno palīdzību; norāda, ka šāds ārkārtas finansējums, kas ir paredzēts, lai reaģētu uz krīzēm un neparedzētām situācijām, pēc būtības būtu jāpiešķir no īpašiem instrumentiem un nebūtu jāiekļauj DFS maksimālajos apjomos;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nenovirzīt apropriācijas no ārējās humānās palīdzības budžeta; norāda, ka Komisija ierosina finansēt pirmo jaunā instrumenta iemaksu, pārvietojot apropriācijas no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) apropriācijām, kas jau bija paredzētas ar bēgļiem saistītā sloga sadalīšanai starp dalībvalstīm; uzskata, ka visu summu nevar finansēt ar pārvietojumiem, neietekmējot AMIF sniegumu, jo tas šogad visdrīzāk saskarsies ar lielāku spiedienu un tam varētu būt nepieciešami papildu līdzekļi, ja pilnībā sāks darboties pārcelšanas mehānisms; tādēļ uzskata, ka attiecīgie EUR 100 miljoni ir apropriācija pārnešana uz agrāku laiku, kas vēlāk būs jākompensē; norāda, ka 3. izdevumu kategorijā vairs nav pieejama rezerve un ka elastības instruments 2016. gadam jau ir pilnībā izlietots; tādēļ atbalsta neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu atlikušajai summai šajā gadā, tiklīdz tas būs nepieciešams, un aicina Komisiju šajā sakarībā iesniegt priekšlikumu; jau iepriekš paredz, ka būs nenovēršami jāpalielina DFS 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms, lai varētu apmierināt visas vajadzības saistībā ar bēgļu un migrācijas krīzi;

5.  atbalsta ierosinājumu palielināt darbinieku skaitu Eiropola Eiropas Terorisma novēršanas centrā, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Eiropas Savienībā; norāda, ka šis darbinieku skaita palielinājums paredzēts papildus tam, par ko jau ir panākta vienošanās nesen veiktajā Eiropola tiesiskā regulējuma pārskatīšanā;

6.  mudina Komisiju nepiemērot mērķi par 5 % darbinieku skaita samazinājumu visām tām aģentūrām, kas risina migrācijas un drošības jautājumus plašākā nozīmē, jo tajās nav pietiekams darbinieku skaits, ņemot vērā ārkārtīgi lielo darba slodzes un uzdevumu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā; aicina Komisiju nodrošināt līdzsvaru starp tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām attiecībā uz to darba slodzi un uzdevumiem;

7.  ņemot vērā situācijas steidzamību, apstiprina gatavību pieņemt budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu tādu, kādu to iesniegusi Komisija;

8.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2016 projektu;

9.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2016 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 48, 24.2.2016. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp. (6) OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.