Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(6),

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2017. finanšu gada tāmes provizorisko projektu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2016. gada 11. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 96. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavoja saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 96. un 97. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0131/2016),

A.  tā kā šī procedūra ir otrā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un šis ir ceturtais daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam darbības gads;

B.  tā kā 2017. gada budžetu saskaņā ar ģenerālsekretāra ziņojumā ierosināto raksturos tādas iestādes politikas turpināšana un intensificēšana, kas cenšas rast efektivitātes radītus ietaupījumus visās jomās, kur vien tas iespējams, neapdraudot deputātu un darbinieku darba vides kvalitāti;

C.  tā kā ģenerālsekretārs 2017. gada budžetam ir ierosinājis četrus prioritāros mērķus, proti: drošība un kiberdrošība, īru valodai piemērotās atkāpes pakāpeniska likvidēšana, to pasākumu turpināšana, kas sniedz deputātiem lielāku atbalstu viņu pilnvaru īstenošanā, un Parlamenta pievilcības palielināšana sabiedrības un apmeklētāju acīs;

D.  tā kā, ņemot vērā Eiropā veikto teroraktu izraisīto pašreizējo politisko un drošības situāciju, 2017. gada budžeta procedūras noslēgumā Parlamenta drošībai un kiberdrošībai vajadzētu palielināties;

E.  tā kā ģenerālsekretārs 2017. gada Parlamenta provizoriskajā tāmes projektā ir ierosinājis budžetu EUR 1 910 073 000 apmērā, kas 2016. gada budžetu pārsniedz par kopumā 3,9 %, no kuriem 1,7 % tiek uzskatīti par parastiem izdevumiem, un tas atbilstu 19,26 % no DFS 2014.–2020. gadam V izdevumu kategorijas;

F.  tā kā laikā no 2017. līdz 2022. gadam tiks pakāpeniski likvidēta atkāpe, kas ļauj netulkot īru valodā visus oficiālos dokumentus, un tā rezultātā visi oficiālie dokumenti tiks tulkoti arī īru valodā, un tādēļ — lai varētu īstenot šo lingvistisko prasību — tiek ierosināti papildu ārkārtas izdevumi EUR 3,7 miljonu apmērā, kas atbilst 0,2 % no kopējā palielinājuma;

G.  tā kā papildu ārkārtas ieguldījumi EUR 47,6 miljonu apmērā ir nepieciešami, lai stiprinātu drošību un kiberdrošību, un tas atbilst 2,6 % no kopējā palielinājuma;

H.  tā kā inflācijas līmenis kopš 2011. gada pastāvīgi samazinās; tā kā reālās inflācijas līmenis Parlamenta darba vietās 2015. un 2016. gadā bija zemāks nekā faktiskais tā budžeta palielinājuma līmenis;

I.  tā kā gandrīz 60 % budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kas galvenokārt saistīti ar deputātiem un darbiniekiem paredzēto atalgojumu, kurš tiek pielāgots atbilstīgi Civildienesta noteikumiem, un līgumiskajām saistībām, uz kurām attiecas konkrētā nozarē veiktā indeksācija, kas parasti ir lielāka par standarta inflācijas likmi;

J.  tā kā Parlaments 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(7) uzsvēra, ka 2016. gada budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

K.  tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība lielā mērā ir atkarīga no tā spējas kontrolēt pašam savus izdevumus;

L.  tā kā Prezidijs 2015. gada 26. oktobrī pieņēma jaunu noteikumu kopumu parlamentārās palīdzības piemaksu pārvaldībai, pastiprinot prasības kompensācijas saņemšanai par vietējo palīgu līgumiem, konkrētāk, vismaz 25 % no parlamentārās palīdzības piemaksas paredzot tieši izmaksu par reģistrētiem palīgiem segšanai,

Vispārējs satvars

1.  uzsver, ka arī 2017. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvaram nebūtu jāpārsniedz V izdevumu kategorijas 20 % robeža; norāda, ka atbilstīgi Prezidija 2016. gada 9. marta nostājai 2017. gada provizoriskā tāmes projekta līmenis bija 19,26 %, kas ir mazāks nekā 2016. gadā (19,39 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir otrs zemākais pēdējo astoņu gadu laikā; 2017. gadā vēl vairāk samazina līdz 19,17 % savas daļas īpatsvaru V izdevumu kategorijā;

2.  tomēr uzskata, ka, ņemot vērā ekonomikas attīstības palēninājumu dalībvalstīs, 2017. gadam prognozētais inflācijas līmenis nebūtu jāuzskata par galveno rādītāju parasto izdevumu palielināšanai;

3.  apstiprina, ka ir pieprasīti īru valodai ar Padomes 2005. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 920/2005(8) noteikto pagaidu izņēmuma pasākumu pakāpeniskai atcelšanai paredzētie ārkārtas izdevumi, kas veido 0,2 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu;

4.  pieņem zināšanai drošībai un kiberdrošībai prasīto palielinājumu 2,6 % apmērā, kas vairāk nekā dubultotu 2016. gadā piešķirtos līdzekļus; mudina ģenerālsekretāru pārredzamā veidā sniegt Budžeta komitejai sīku informāciju par pašreizējiem un gaidāmajiem pasākumiem drošības un kiberdrošības jomā un to izmaksu sadalījumu;

5.  apstiprina finansējumu ārkārtas izdevumiem, kas paredzēti ieguldījumiem drošības jomā 2017. gadā, ņemot vērā 2016. gada februārī Prezidijam sniegto analīzi, ko papildināja pārbaudes, kas tika veiktas pēc 2016. gada 22. marta notikumiem (EUR 47,6 miljoni), un finansējumu ārkārtas izdevumiem saistībā ar īru valodas lietojumam piemērotās pagaidu atkāpes pakāpenisku atcelšanu (EUR 3,7 miljoni);

6.  savu parasto izdevumu palielinājumu 2017. gadam, neierēķinot ārkārtas finansējumu abiem mērķiem, ierobežo līdz 1,4 %, salīdzinot ar 2016. gada budžeta parastajiem izdevumiem, un 0,6 %, salīdzinot ar 2016. gada budžetu;

7.  savas tāmes vispārējo līmeni 2017. gadam nosaka EUR 1 900 873 000 apmērā, kas atbilst kopējam palielinājumam par 3,4 %, salīdzinot ar 2016. gada budžetu;

8.  uzsver, ka Parlamentam būtu jānodrošina pietiekami resursi, kas vajadzīgi, lai tas īstenotu savu pamatfunkciju kā viens no likumdevējiem un budžeta lēmējiestādēm; uzsver, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šie resursi būtu jāpārvalda stingri, pragmatiski un efektīvi; norāda, ka pienācīga finansējuma līmeņa nodrošināšana Parlamentam ir pamatota, lai īstenotu Eiropas demokrātiju, tomēr būtu ļoti jāveicina ietaupījumu meklēšanas centieni un centieni vēl efektīvāk izlietot publiskos līdzekļus;

9.  uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu un tā ikgadējo indeksāciju nosaka tiesību aktos vai līgumos noteikti pienākumi, kurus Parlaments budžeta procedūrā nevar ietekmēt;

Pārredzamība, pieejamība un uztveramība

10.  aicina ģenerālsekretāru iesniegt priekšlikumu, kā Parlamenta tīmekļa vietnē budžetu sabiedrībai izklāstīt pietiekami sīki un uztveramā un lietotājdraudzīgā veidā, lai dotu iespēju visiem iedzīvotājiem kopumā gūt labāku priekšstatu par Parlamenta pasākumiem, prioritātēm un atbilstīgiem izdevumu modeļiem; uzskata, ka pirmais solis varētu būt patlaban iekštīkla vietnē pieejamās infografikas ievietošana Parlamenta tīmekļa vietnē;

11.  uzskata, ka saistībā ar budžeta procesu visa attiecīgā informācija būtu savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti jāsniedz Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem visos procedūras posmos, lai Prezidijs, Budžeta komiteja un politiskās grupas varētu rīkot pienācīgas apspriedes un pamatot lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības;

12.  uzsver, ka ir vajadzīga precizitāte un pārredzamība saistībā ar budžeta attīstību no gada gadā; uzskata, ka, lai arī zināmi ārkārtas izdevumi, piemēram, drošībai paredzētie izdevumi, 2017. gada budžetā ir pamatoti, aizvien biežākā ikgadējā ārkārtas izdevumu izmantošana rada problēmas budžeta kontroles un stabilitātes ziņā; prasa precīzāk definēt ārkārtas izdevumus; uzskata — lai nodrošinātu pārskatatbildību un datu salīdzināmību, būtu jāizvērtē, vai ārkārtas izdevumi būtu jāņem vērā, aprēķinot procentuālo atšķirību starp dažādu gadu budžetiem;

13.  atkārtoti prasa ieviest vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānošanu, tostarp skaidri nošķirt investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību un tā tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem (tostarp attiecībā uz īri un iegādi), saskaņā ar 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(9) un attiecīgi prasa mainīt izklāstu tā, lai skaidri nošķirtu izdevumus par investīcijām un darbības izdevumus;

14.  uzteic Prezidiju un DG ITEC par deputātu personīgo lapu jauno izskatu Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē, kas nodrošina lielāku pārredzamību attiecībā uz viņu komandas sastāvu un statusu (ir izveidota jauna sadaļa “Palīgs” ar šādām apakškategorijām: palīgi, reģistrēti palīgi, reģistrētie palīgi (grupējumi), vietējie palīgi, pakalpojumu sniedzēji, pilnvarotie maksātāji, praktikanti); aicina ģenerālsekretāru nodrošināt vajadzīgās pārbaudes saistībā ar Prezidija 2015. gada 26. oktobrī pieņemto jauno noteikumu par parlamentārās palīdzības piemaksu īstenošanu;

15.  prasa vismaz reizi piecos gados budžetu sagatavot, par pamatu ņemot atsevišķus posteņus, nevis koeficientu sistēmu;

Drošība un kiberdrošība

16.  prasa ieviest vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānošanu, tostarp skaidru informāciju par izdevumiem, kas saistīti ar drošību un kiberdrošību; turklāt, ņemot vērā nesenos notikumus, aicina Prezidiju atjaunināt vispārējo drošības koncepciju un darīt to zināmu pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2016. gada jūnijam;

17.  uzskata, ka jebkādi pasākumi šajā jomā jāveic, pamatojoties uz Parlamenta vajadzību skaidru novērtējumu un ņemot vērā samērību ar attiecīgiem riskiem; prasa ģenerālsekretāram un Prezidijam savlaicīgi pirms 2017. gada budžeta lasījuma Parlamentā iesniegt Budžeta komitejai vispārējo drošības koncepciju, tostarp saskatāmo risku un plānoto drošības pasākumu vispārēju novērtējumu, kā arī alternatīvas iespējas, kam pievienots to ietekmes uz 2017. gada budžetu un turpmāko gadu budžetiem detalizēts novērtējums, skaidri nošķirot investīcijas un kārtējos izdevumus, kā arī norādīt pasākumus, kas paredzēti Parlamenta drošības stiprināšanai gan tā telpās, gan ārpus tām, un šo pasākumu ietekmi uz 2017. gada budžetu; prasa sniegt informāciju par finansiālajām sekām saistībā ar iestāžu vienošanos par administratīvo sadarbību drošības jomā;

18.  prasa ģenerālsekretāram izvērtēt to, vai nepieciešams pārskatīt pašreizējos (deputātu un darbinieku) apdrošināšanas līgumus, ņemot vērā terorisma draudus, un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus iespējamo trūkumu novēršanai;

19.  uzskata, ka drošības sistēma ārpus Parlamenta telpām arī turpmāk būtu jānodrošina Beļģijas iestādēm;

Lielāks atbalsts deputātiem pilnvaru īstenošanā

20.  pieņem zināšanai pasākumus, kas patlaban tiek veikti, lai sniegtu lielāku atbalstu deputātiem viņu pilnvaru īstenošanā;

21.  atzinīgi vērtē deputātu digitālā portāla (e-Portal) paplašināšanu, tomēr aicina ģenerālsekretāru, ņemot vērā “bezpapīra iniciatīvu”, veikt uzlabojumus pašreizējā sistēmā, kas paredz maksājuma apstiprinājuma papīra izdruku sūtīšanu deputātiem, ar mērķi to eventuāli atcelt līdz 2017. gada beigām; uzskata, ka e-Portal būtu pēc noklusējuma elektroniski jānodrošina šī funkcija visiem deputātiem, kas ļautu ievērojami ietaupīt gan laiku, gan līdzekļus;

22.  atzinīgi vērtē deputātiem un komitejām nodrošināto konsultāciju un pētījumu aizvien augstāko kvalitāti; atgādina, ka bija paredzēts Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) un politikas departamentu sadarbības efektivitātes vidusposma novērtējums, 2013. gadā izveidojot EPRS; tādēļ prasa ģenerālsekretāram veikt šādu novērtējumu un līdz 2016. gada beigām iesniegt Budžeta komitejai tā rezultātus; uzskata, ka šim novērtējumam būtu jāietver priekšlikumi, kā nodrošināt to, lai EPRS sniegtais atbalsts tiktu optimāli saskaņots ar attiecīgo tematisko komiteju aktualitātēm, vienlaicīgi nodrošinot deputātu individuālās vajadzības, un nedublētu politikas departamentu pasākumus, kā arī neveicinātu konkurenci starp dienestiem;

23.  uzskata, ka deputātu vajadzības vēlēšanu apgabalos būtu jāizvērtē, ņemot vērā arī atšķirības starp vēlēšanu apgabaliem, lai labāk atbalstītu deputātus viņu darbā vēlēšanu apgabalos; uzskata, ka deputātiem nodrošināto mobilo darba telpu un vēlēšanu apgabalos sniegtā atbalsta pamatā vajadzētu būt reālām vajadzībām un lietojuma novērtējumam un tam nevajadzētu radīt būtiskas vai atkārtotas papildu izmaksas Parlamentam; uzstāj, ka nebūtu jānodrošina datortehnika, jo piemaksa par vispārējiem izdevumiem nodrošina pietiekami daudz līdzekļu modernu iekārtu iegādei; apšauba nepieciešamību veidot privātas mobilas darba telpas deputātiem, jo nešķiet, ka tas atbilstu veidam, kā deputāti un viņu biroji organizējas;

24.  piekrīt, ka IT rīki ir svarīgi instrumenti, ar kā palīdzību deputātiem pildīt savus pienākumus; tomēr atkārtoti norāda, ka ir jāļauj uzstādīt bezmaksas atklātā koda programmatūru, kas ļautu ievērojami ietaupīt komunikācijas izmaksas un uzlabotu darba plūsmu deputātu birojos, vienlaikus ņemot vērā kiberdrošību un nodrošinot datu aizsardzību;

25.  prasa iekšēju dokumentu, piemēram veidlapu, rakstisku deklarāciju u. c., digitālu parakstīšanu padarīt par vispārpieņemtu praksi visās instancēs, vienlaikus nodrošinot uzticamību un drošību; aicina pārbaudīt iespēju ieviest TAN verifikācijas sistēmu EP deputātu mobilajos telefonos; turklāt uzskata, ka faksa aparātu izmantošana nebūtu jāveicina un būtu pakāpeniski jālikvidē pēc konkrētā deputāta lēmuma;

26.  atzinīgi vērtē jauno reformu attiecībā uz papildu rakstiskajiem jautājumiem, kuru Konstitucionālo jautājumu komiteja pieņēma 2015. gada 3. septembrī pēc Budžeta komitejas pieprasījuma saistībā ar Parlamenta 2016. gada budžeta pieņemšanu; aicina ģenerālsekretāru izveidot vajadzīgos pārbaudes mehānismus jaunās interpretācijas īstenošanai; aicina Priekšsēdētāju konferenci izvērtēt šo jaunu rakstisko jautājumu kārtību papildu jautājumu ziņā, lai analizētu radītos ietaupījumus, un informēt Budžeta komiteju par šo izvērtējumu līdz 2016. gada augustam — pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2016. gada rudenī;

27.  uzskata, ka apropriācijas, kas paredzētas ar parlamentāro palīdzību saistītiem izdevumiem, 2017. gadā ir lietderīgi saglabāt tādā pašā līmenī kā 2016. gadā, piemērojot Civildienestu noteikumos paredzēto juridiski saistošo indeksāciju;

28.  uzskata, ka pašreizējais deputātu parlamentārās darbības attēlojums Parlamenta tīmekļa vietnē nav precīzs un neatspoguļo deputātu faktisko darbību un līdzdalību; ierosina pārtraukt patlaban izmantoto tīmekļa vietņu reitinga sistēmu un Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē uzlabot informāciju par katra deputāta darbību; prasa jo īpaši izvērtēt balsojumu skaidrojumu un vienu minūti ilgu uzstāšanos izklāstu, tostarp paredzēt iespēju tos norādīt atsevišķi no plenārsēdes runām, kā arī izvērtēt balsojumu skaidrojumu pievienoto vērtību un iespējamās alternatīvas; sagaida, ka Prezidija attiecīgā darba grupa, kas atbildīga par minēto jautājumu, iesniegs Budžeta komitejai savu programmu un konstatējumus, tiklīdz tādi būs pieejami;

Deputātu izdevumi

29.  atkārtoti aicina Prezidiju definēt precīzākus noteikumus attiecībā uz atbildību par izdevumiem, ko atļauts segt no piemaksas par vispārējiem izdevumiem, un ierosina, ka šie noteikumi varētu ietvert izmaksu ziņā efektīvus pasākumus, piemēram, deputāti varētu publiskot savu izdevumu uzskaiti, ko jau dara aizvien lielāks skaits deputātu, un tos varētu papildināt vienkāršota sistēma neizlietoto līdzekļu atmaksāšanai; atkārtoti norāda, ka šādiem pasākumiem nevajadzētu radīt vajadzību pēc papildu darbiniekiem Parlamenta administrācijā;

Ēku politika

30.  atgādina, ka pašlaik tiek pārskatīta Prezidija 2010. gadā pieņemtā vidēja termiņa stratēģija ēku politikas jomā; pauž nožēlu par to, ka Prezidijs vēl nav beidzis izskatīt Parlamenta vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā; aicina ģenerālsekretāru pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2016. gada augustam pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2016. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā;

31.  aicina Prezidiju iesniegt ilgtermiņa stratēģiju Parlamenta ēku politikas jomā; atkārtoti norāda, ka tādi ilgtermiņa ieguldījumi kā Parlamenta ēku projekti ir jāīsteno piesardzīgi un pārredzami; prasa veikt stingru izmaksu pārvaldību, projektu plānošanu un uzraudzību; atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 203. pantu; uzskata, ka ilgtermiņa stratēģijā ēku politikas jomā būtu jāiekļauj ziņojums par Eiropas vēstures nama izveides aizkavēšanās un izmaksu pieauguma iemesliem;

32.  prasa atainot budžetā patieso situāciju Parlamenta nekustamo īpašumu jomā; tādēļ prasa, lai Parlamenta galīgajā budžetā tiktu skaidri norādītas KAD ēkas izmaksas, un prasa, lai turpmāk ieguldījumi nekustamajā īpašumā tiktu paredzēti budžetā, tādējādi novēršot vispārēju pārvietojumu nepieciešamību;

33.  uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, iepriekš neapspriežoties ar Budžeta komiteju un bez tās apstiprinājuma, turpmākus Parliamentarium projektus nevajadzētu uzsākt;

34.  tādēļ ierosina, sākot ar 2018. gadu, ieviest īpašu pozīciju investīcijām ēku celtniecībā, kuras finansējuma pamatā 2018. gadā būtu līdzekļi, ko 2017. gadā ierosināts piešķirt ārkārtas izdevumu segšanai;

35.  ņemot vērā ārkārtas apstākļus 2017. gadā, kuri prasa lielas investīcijas drošības infrastruktūrā, ierosina visus līdz 2017. gada beigām neizlietotos līdzekļus izmantot, lai segtu KAD ēkas celtniecības izdevumus, tādējādi izvairoties no maksimāliem procentu maksājumiem bankām par aizdevumiem, par kuriem jāslēdz līgumi celtniecības finansēšanai;

36.  prasa sniegt vairāk informācijas par pašreizējo stāvokli saistībā ar PHS ēkas atjaunošanas projektu; prasa, lai Prezidijs sāktu un izvērtētu pētījumu par atjaunošanu; sagaida, ka Prezidijs, izstrādājot atjaunošanas grafiku, ņems vērā nepieciešamību pēc veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem; prasa Prezidijam pēc iespējas drīzāk informēt Budžeta komiteju par visiem pasākumiem; šajā sakarībā aicina Prezidiju sagatavot augsni tam, lai PHS ēku pārveidotu par modernu paraugēku energoefektivitātes ziņā un nekavējoties sāktu ēkas modernizāciju;

37.  aicina atbildīgos priekšsēdētāja vietniekus iesniegt Budžeta komitejai progresa ziņojumu par KAD ēku;

38.  uzskata, ka, rūpīgi izvērtējot iespējamās sinerģijas un ietaupījumus, būtu jāturpina darbs pie strukturālām un organizatoriskām reformām, kuru mērķis ir panākt lielāku efektivitāti, vides ilgtspēju un lietderību; atgādina, ka ievērojamus ietaupījumus varētu gūt, nosakot Parlamentam tikai vienu, nevis trīs darba vietas (Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā); uzsver, ka šim procesam būtu jānorit tā, lai netiktu apdraudēta Parlamenta likumdošanas darba izcilība, pilnvaras budžeta jomā un pārbaudes pilnvaras vai deputātu, deputātu palīgu un personāla darba apstākļu kvalitāte;

Ar darbiniekiem saistīti jautājumi

39.  atzinīgi vērtē priekšlikumu 2017. gadā samazināt štatu sarakstu par 60 vietām saskaņā ar Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kuru Samierināšanas komiteja apstiprināja 2015. gada 14. novembrī budžeta procedūras laikā;

40.  atgādina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu, 2015. finanšu gadu un 2016. finanšu gadu;

41.  atbalsta papildu štata vietas rakstiskajai un mutiskajai tulkošanai īru valodā; šīm papildu vietām nepiemēro 5 % samazināšanas mērķi, ņemot vērā Komisijas ieteikumus; aicina ģenerālsekretāru apspriesties ar Īrijas deputātiem par iespējām racionalizēt īru valodas izmantošanu, vienlaikus neapdraudot deputātiem garantētās tiesības;

42.  atbalsta to, ka visās plenārsēžu debatēs tiek nodrošināta tulkošana starptautiskajā zīmju valodā, lai vismaz debates padarītu patiešām pieejamas visiem Eiropas iedzīvotājiem;

43.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts rakstiskās un mutiskās tulkošanas efektivitātes jomā; atzīst mutisko tulkošanas pakalpojumu kvalitāti un pievienoto vērtību; prasa panākt ātru un noturīgu ģenerālsekretāra un mutisko tulku pārstāvju vienošanos, apvienojot kvalitatīvus darba apstākļus un efektīvu pārvaldību, lai izvairītos no nelīdzsvarotības nostrādāto stundu un mutisko tulku vispārējās neaizsargātības ziņā, ņemot vērā sociālās tiesības; aicina ģenerālsekretāru iesniegt vēl citus racionalizācijas priekšlikumus, piemēram, priekšlikumu vairāk izmantot rakstisko un mutisko tulkošanu pēc pieprasījuma, jo īpaši saistībā ar Eiropas Parlamenta sadarbības grupu īstenotajiem pasākumiem; uzskata, ka kopš 2014. gada oktobra ieviestā lingvistiskās profilēšanas sistēma, kas tiek piemērota komiteju grozījumiem, ir viens no piemēriem tam, kādus pasākumus lietderības jomā ir iespējams veikt un vēl vairāk pilnveidot; uzskata, ka mutiskā un rakstiskā tulkošana ieņem centrālu vietu Eiropas demokrātijā, kas ir pieejama visiem, un šajā sakarībā aicina nepieļaut nekādas reformas, kas kaitētu Eiropas Parlamenta darbību un dokumentu pēc iespējas plašākai un iekļaujošākai pieejamībai;

44.  aicina Prezidiju izvērtēt un vajadzības gadījumā pārskatīt noteikumus par praktikantiem, tostarp ieviešot minimālo atalgojumu un saskaņojot sabiedriskās ēdināšanas cenu piedāvājumu visiem praktikantiem gan Parlamenta administrācijā, gan deputātu birojos, lai nodrošinātu vienādu izturēšanos un aizsargātu praktikantu sociālās tiesības;

45.  aicina Prezidiju pārskatīt noteikumus par ceļa izdevumu atmaksāšanu reģistrētajiem deputātu palīgiem saistībā ar komandējumiem starp Parlamenta darba vietām, lai pielāgotu tos noteikumiem, kas tiek piemēroti pārējiem darbiniekiem;

46.  uzskata, ka deputāta un palīga līguma pārtraukšanai ir jāievieš trešā veida — savstarpējas piekrišanas — procedūra;

Šoferu pakalpojumi / mobilitāte

47.  pauž iebildumus pret priekšlikumu internalizēt šoferu dienestu, aizstājot ārēju pakalpojumu sniedzēju ar Parlamenta līgumdarbiniekiem, kas uzreiz radītu papildu izdevumus aptuveni EUR 3,7 miljonu apmērā; uzskata, ka par alternatīvu būtu jāuzskata labi organizēts ārējais līgums, kurš noslēgts saskaņā ar attiecīgiem publiskā iepirkuma noteikumiem un saskaņā ar kuru ārējam pakalpojumu sniedzējam ir pienākums uzņemties atbildību par drošību un iepriekšējās darbības pārbaudēm, kā arī par pienācīgiem darba apstākļiem un samaksu; apsvērtu internalizāciju vienīgi tad, ja tās izmaksas nepārsniegtu pašreizējās sistēmas izmaksas un ja ar to tiktu nodrošināti pienācīgi darba apstākļi un samaksa šoferiem, labāks dzimumu līdzsvars un videi nekaitīgāku automašīnu izmantošana; aicina sniegt Budžeta komitejai izsmeļošu informāciju pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas;

48.  aicina ģenerālsekretāru apspriesties ar Beļģijas varasiestādēm, lai nodrošinātu jaunā tiešā dzelzceļa maršruta starp Briseles Luksemburgas staciju un Zaventemas lidostu vieglu pieejamību un kopumā vislabākās izmantošanas iespējas, kas varētu ietvert deputātu caurlaižu izmantošanu pašreizējās laissez passer sistēmas vietā;

49.  uzskata, ka autoparks būtu jāveido izmaksu un degvielas ziņā rentablākām un drošām automašīnām; uzsver to, ka priekšroka būtu dodama mikroautobusu un autobusu izmantošanai ceļā uz lidostu un no tās pēc noteikta grafika; aicina ģenerālsekretāru iesniegt ziņojumu par pilnīgu pāreju uz elektriskajiem automobiļiem desmitgades beigās;

50.  aicina ģenerālsekretāru apspriesties ar Parlamenta ceļojumu aģentūru; mudina ceļojumu aģentūru vairāk salīdzināt cenas; aicina ceļojumu aģentūru, rezervējot biļetes, aktīvi meklēt lētākas cenas un kopumā piedāvāt deputātiem un visām darbinieku kategorijām konkurētspējīgākas cenas, vienlaikus nodrošinot piemērotus biļešu maiņas noteikumus;

Komunikācija

51.  prasa iesniegt 2014. gada informācijas un komunikācijas kampaņas vispārējās stratēģijas un metodikas ex post novērtējuma rezultātus (novērtējuma ziņojums tika plānots 2015. gada otrajā pusē);

52.  atkārtoti aicina ģenerālsekretāru ziņot Budžeta komitejai par 2014. gadā notikušo Parlamenta vēlēšanu kampaņas novērtēšanu, kā arī vispārējai sabiedrībai paredzētu Parlamenta komunikācijas pasākumu efektivitāti;

53.  atzīst Parlamenta informācijas biroju lomu izpratnes veicināšanā par darbībām, ko veic Parlaments un Savienība kopumā; uzskata, ka būtu jāparedz efektivitātes veicināšanas pasākumi attiecībā uz Parlamenta informācijas birojiem; uzskata, ka Parlamenta informācijas biroji pēc iespējas būtu jāizvieto vienās telpās ar Komisijas pārstāvniecībām un administratīvie pakalpojumi tiem būtu jāizmanto kopā ar šīm pārstāvniecībām; prasa novērtēt Parlamenta informācijas biroju mērķus, uzdevumus un sniegumu un uz šī pamata noteikt prioritātes;

54.  prasa izvērtēt iespēju veidot ciešāku sadarbību ar ARTE Strasbūrā, lai izveidotu Eiropas plašsaziņas līdzekļu centru jauno žurnālistu apmācībai;

55.  aicina ģenerālsekretāru iesniegt ziņojumu par uzņēmumiem un organizācijām, kuriem ir nodrošināta piekļuve Parlamentam, lai tie varētu organizēt forumus par tematiem, kas saistīti ar to darbības jomu; prasa ģenerālsekretāram, atļaujot piekļuvi Parlamentam, uzturēt līdzsvaru starp dažādajām nozarēm un dažādajiem organizāciju veidiem;

Citi jautājumi

56.  mudina ģenerālsekretāru nākt klajā ar detalizētu ziņojumu par Parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sadarbības nolīgumu administratīvo sadaļu īstenošanu un, pamatojoties uz to, izstrādāt iespējamus pasākumus turpmākai administratīvai sadarbībai tādās jomās kā loģistika, infrastruktūra vai drošība;

57.  mudina ģenerālsekretāru sniegt skaidrojumu par Parlamenta sporta zāles pašreizējo pārvaldību un Parlamenta personāla pašreizējo izmantošanu šajā sakarībā; turklāt prasa sniegt skaidrojumu par gaidāmo tiesvedību un piedāvātajām iespējām sporta zāles efektīvas un rentablas pārvaldības turpmākai nodrošināšanai;

58.  uzskata, ka papildu ietaupījumus var veikt saistībā ar izdevumiem par mēbelēm, uzskatot, ka palielinājums EUR 3 589 832 apmērā 2016. gadā un līdzvērtīgs palielinājums 2017. gadā, salīdzinot ar EUR 2 415 168 2015. gadā, nepavisam nav samērīgs;

59.  atzinīgi vērtē braucieniem paredzēto lāžu (cantines) ierobežotāku un efektīvāku izmantošanu; mudina kopīgi izmantot šīs lādes, dodoties uz Strasbūru;

60.  aicina ģenerālsekretāru pilnībā īstenot Finanšu regulas burtu un garu attiecībā uz zaļu un ekonomiski efektīvu publisko iepirkumu, nostiprinot Parlamenta iepirkuma stratēģiju šajā jomā;

61.  mudina turpināt meklēt energoietaupījumus, it sevišķi saistībā ar ēku apgaismes un apkures sistēmām, jo diskusijas par 2016. gada budžetu ir apliecinājušas iespējas veikt uzlabojumus;

62.  mudina plašāk popularizēt veselīgu un ekoloģisku pārtiku; tādēļ aicina Prezidiju izvērtēt iespējas nodrošināt veselīgu pārtiku ne tikai tādēļ, lai dažādotu pakalpojumus, bet gan, lai piedāvātu svaigus augļus un dārzeņus par pieņemamākām cenām;

o
o   o

63.  pieņem 2017. finanšu gada tāmi;

64.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0407. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172. (8) OV L 156, 18.6.2005., 3. lpp.. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.