Eiropas Parlaments,

–  Ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februāra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 21. aprīļa Lēmumu par to, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Bosniju un Hercegovinu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu “Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju”,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta, 12. oktobra un 15. decembra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu,

–  ņemot vērā ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) pirmo sanāksmi, kas notika Sarajevā 2015. gada 5. un 6. novembrī, un Stabilizācijas un asociācijas padomes (SAP) un Stabilizācijas un asociācijas komitejas pirmo sanāksmi starp Bosniju un Hercegovinu un ES, kas attiecīgi notika 2015. gada 11. un 17. decembrī,

–  ņemot vērā Vīnes 2015. gada 27. augusta augstākā līmeņa sanāksmes par Rietumbalkāniem priekšsēdētāja noslēguma deklarāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumus Vīnes 2015. gada augstākā līmeņa sanāksmei,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. novembra paziņojumu “ES paplašināšanās stratēģija” (COM(2015)0611), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2015. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu” (SWD(2015)0214),

–  ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas prezidentūras 2015. gada 29. janvārī pieņemto rakstveida apņemšanos integrēties Eiropas Savienībā, ko Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja apstiprināja 2015. gada 23. februārī, kā arī Bosnijas un Hercegovinas reformu programmu 2015.–2018. gadam, ko 2015. gada jūlijā pieņēma visos trijos valdības līmeņos,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti, tostarp 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Srebreņicas atceres dienu(2) un 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Deitonas miera līguma 20. gadadienu(3),

–  ņemot vērā konferenci “Bosnijas un Hercegovinas Eiropas nākotne — 20 gadi pēc Deitonas–Parīzes miera līguma”, kas notika Eiropas Parlamentā 2015. gada 9. decembrī,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas pastāvīgā referenta Bosnijas un Hercegovinas jautājumos Cristian Dan Preda darbu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna integrēt Bosniju un Hercegovinu Eiropā un saglabāt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību;

B.  tā kā pievienošanās ES ir iekļaujošs process, kurā nepieciešama vienprātība par reformu programmu; tā kā institucionālo, ekonomikas un sociālo reformu centrā ir jābūt Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem;

C.  tā kā ES sāka īstenot atjauninātu pieeju Bosnijai un Hercegovinai, lai panāktu valsts virzību uz ES un atrisinātu atlikušos sociālekonomiskos un tiesiskuma uzdevumus, kas ļautu valstij sagatavoties nākotnes dalībai ES; tā kā saskaņā ar šo pieeju SAN stājās spēkā 2015. gada 1. jūnijā;

D.  tā kā obligāti ir jāievieš efektīvs ES lietu koordinācijas mehānisms starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, lai nodrošinātu labāku sadarbību ar ES, veicinātu ES tiesību aktu saskaņošanu, īstenošanu un izpildi, kā arī panāktu sekmīgu Bosnijas un Hercegovinas pieteikuma dalībai ES iznākumu; tā kā Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome 2016. gada 26. janvārī pieņēma lēmumu par Bosnijas un Hercegovinas Eiropas integrācijas procesa koordinācijas sistēmu; tā kā šajā jomā panāktais koordinācijas progress Bosnijai un Hercegovinai pavērs iespējas pilnā mērā izmantot ES finansējumu;

E.  tā kā Bosnijā un Hercegovinā joprojām ir 84 500 iekšzemē pārvietotu personu, kā arī milzīgs skaits bēgļu no Bosnijas un Hercegovinas atrodas kaimiņvalstīs, visā Eiropā un pasaulē;

F.  tā kā, lai valsts institucionālā sistēma kļūtu efektīvāka, ir būtiski sniegt spēcīgu politisko atbalstu,

1.  atzinīgi vērtē pirmo labvēlīgo Komisijas ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu un atkārtoti pauž vienprātīgu atbalstu Bosnijas un Hercegovinas integrācijai Eiropā; aicina iestādes paust apņēmību īstenot institucionālās un sociālekonomiskās reformas, tostarp nodrošināt to efektīvu īstenošanu, un panākt stabilu progresu virzībā uz ES; prasa nodrošināt reformu plānošanas un īstenošanas pārredzamību; atzinīgi vērtē valsts un administratīvo vienību kopīgo rīcības plānu, ar ko īsteno 2015.–2018. gada reformu programmu, un prasa nodrošināt saskaņotu īstenošanu, lai panāktu reālas, taustāmas pārmaiņas visā valstī un uzlabotu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju dzīves apstākļus;

2.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februāra pieteikumu dalībai ES; aicina Padomi pēc iespējas drīz izskatīt šo pieteikumu un to nekavējoties nosūtīt Komisijai, lai sāktu avis sagatavošanu;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome 2016. gada 26. janvārī pieņēma lēmumu, ar ko izveido ES lietu koordinācijas mehānismu, un 2016. gada 9. februārī — sarunu nostāju attiecībā uz Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pielāgošanu pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai; atgādina — lai ES šo pievienošanās pieteikumu uzskatītu par pieņemamu, papildus jēgpilnam progresam reformu programmas īstenošanā būs vajadzīgi arī šie elementi; prasa nekavējoties saskaņot pilnvaroto struktūru nostāju par pieņemto koordinācijas mehānismu un mudina visas ieinteresētās personas sadarboties, lai turpinātu šā mehānisma uzlabošanu; aicina to strauji īstenot un mudina uz konstruktīvu sadarbību ES lietās; uzsver, ka šis mehānisms ir nepieciešams efektīvai lēmumu pieņemšanai ES pievienošanās procesā; atzinīgi vērtē sākotnējās konkrētās apspriedes parlamentārā līmenī, lai pilnībā īstenotu koordinācijas mehānismu, un stingri mudina biežāk rīkot šādas sanāksmes ar iestāžu ieinteresētajām personām; atkārtoti prasa, lai pielāgotu saskaņā ar SAN piešķirtās tirdzniecības koncesijas; uzskata, ka pilnīga SAN īstenošana, tostarp tā pielāgošanu, ir svarīgs elements Bosnijas un Hercegovinas saistībās pret ES un viens no priekšnosacījumiem, lai varētu apstiprināt tās kandidatūru dalībai; iesaka Bosnijai un Hercegovinai virzībā uz pievienošanos ES arī sadarboties ar ES dalībvalstīm;

4.  atkārtoti norāda, ka ir jāturpina arī konstitucionālās, tiesiskās un politiskās reformas, kas Bosniju un Hercegovinu pārveidotu par pilnībā efektīvu, iekļaujošu un funkcionējošu valsti, garantējot visu Bosnijas un Hercegovinas tautu un iedzīvotāju vienlīdzību un demokrātisku pārstāvību un garantējot, ka visi pilsoņi drīkst izvirzīt savu kandidatūru, tikt ievēlēti un kalpot visos politiskajos līmeņos, pamatojoties uz vienādiem noteikumiem un neatkarīgi no etniskās vai reliģiskās piederības saskaņā Parlamenta iepriekšējā rezolūcijā paustajiem principiem, tostarp Kopenhāgenas kritērijiem, ES acquis, Venēcijas komisijas ieteikumiem un atbilstīgi Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECTK) un attiecīgajiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumiem; aicina iestādes aktīvi veicināt likumīgas pārstāvības, federālisma, decentralizācijas un subsidiaritātes principu ievērošanu, kā arī popularizēt Eiropas vērtības un Eiropas perspektīvas būtisko nozīmi; aicina ES iestādes aktīvi iesaistīties centienos rast ilgtspējīgu risinājumu Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālās sistēmas izveidē;

5.  mudina politiskos un reliģiskos līderus atturēties no nacionālistiskas un separātiskas retorikas, kas rada šķelšanos sabiedrībā, un turpināt politisko dialogu un darbības, kas vērstas uz likumīgo politisko pārstāvju savstarpēju cieņu, konsensu un sadarbību, kā arī uz sabiedrības daudzveidības aizsardzību; aicina visus pilsoņus iesaistīties samierināšanas procesā un sadarboties, kas ir galvenie priekšnoteikumi, lai sasniegtu Eiropas mērķi;

6.  uzsver pamatsabiedrības pilsoniskuma svarīgo nozīmi miera un samierināšanas procesā un jo īpaši jauniešu līdzdalību starpkultūru dialogā un apmaiņā, kā arī politikā; norāda uz kultūras aktīvistu, mākslinieku, rakstnieku un akadēmisko aprindu pārstāvju nozīmīgo lomu dažādu sabiedrības grupu dialoga un savstarpējās izpratnes veicināšanā; mudina Bosnijā un Hercegovinā veicināt izglītošanu par demokrātijas, pamattiesību un pilsonības jautājumiem;

7.  atzīmē Serbu Republikas prezidenta paziņojumu atlikt plānoto Serbu Republikas referendumu par Bosnijas un Hercegovinas valsts līmeņa tiesu iestāžu sistēmu; tomēr pauž nožēlu, ka šo lēmumu nav apstiprinājusi Serbu Republikas Nacionālā asambleja; prasa nodomu rīkot referendumu atcelt pavisam, jo tas ir pārbaudījums valsts kohēzijai, suverenitātei un integritātei un var apdraudēt centienus uzlabot visu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju sociālekonomisko stāvokli un sekmēt turpmāko progresu virzībā uz ES integrāciju; uzsver, ka jebkādi trūkumi Bosnijas un Hercegovinas tiesu iestāžu sistēmā ir jārisina, nevis īstenojot vienpusējas iniciatīvas, bet gan sadarbības garā un paplašinātā strukturētā dialogā par tieslietām; atgādina, ka saskaņā ar Deitonas pamatlīgumu Serbu Republikai nav atdalīšanās tiesību;

8.  ir ļoti nobažījies par Serbu Republikas iekšlietu ministra paziņojumiem par Serbu Republikas īpašo policijas vienību turpmāko apmācību Krievijas Federācijā, sadarbības padziļināšanu, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, un nodomu iegādāties Krievijas militāro aprīkojumu; aicina Serbu Republikas iestādes neīstenot neatkarīgu ārpolitiku un drošības politiku, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt valsts līmeņa politiku;

9.  atzinīgi vērtē SAN stāšanos spēkā un to, ka SAPK bija pirmā kopīgā struktūra, kas izveidota, pamatojoties uz SAN; tomēr pauž dziļu nožēlu, ka SAPK nav pieņēmusi savu reglamentu, jo notika mēģinājumi ieviest etnisko bloķēšanu SAPK balsošanas noteikumos; atgādina, ka SAN ir prasīta reglamenta pieņemšana un tā nepieņemšana tiek uzskatīta par tiešu SAN īstenošanas pārkāpumu; mudina Bosnijas delegāciju konstruktīvi strādāt šajā jautājumā, lai bez kavēšanās pieņemt reglamentu nākamajā SAPK sanāksmē; atzinīgi vērtē SAK komitejas pirmās sanāksmes starp Bosniju un Hercegovinu un ES, kas notika 2015. gada 11. decembrī,

10.  pauž nožēlu, ka korupcija, tostarp korupcija augstākajā līmenī, joprojām ir plaši izplatīta un ka politiskajām saistībām nav bijuši konkrēti rezultāti; vēl aizvien ir nobažījies par vājo tiesisko un institucionālo regulējumu korupcijas apkarošanai, kas ļauj nesodīti iesaistīties korupcijas darbībās, un niecīgo notiesājošo spriedumu skaitu korupcijas lietās; prasa uzlabot rezultātus attiecībā uz efektīvu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības plašu rezonansi guvušajās korupcijas lietās, kurās iesaistīti politiķi, augsta līmeņa ierēdņi un pārvaldes iestādēm, un saistībā ar publisko iepirkumu un privatizāciju; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta 2015.–2019. gada pretkorupcijas stratēģija un rīcības plāns, un mudina piešķirt pietiekamus budžeta līdzekļus tā īstenošanai; prasa ievērojami palielināt starpaģentūru sadarbību visā valstī; aicina izveidot īpašas korupcijas novēršanas un uzraudzības struktūras un pieņemt korupcijas novēršanas politikas dokumentus visos pārvaldes līmeņos; mudina nekavējoties pilnībā īstenot GRECO ieteikumus;

11.  uzsver, ka funkcionālas un stabilas tiesu sistēmas izveide ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu valstī tiesiskumu un sekmētu Bosnijas un Hercegovinas turpmāko virzību uz ES; pauž bažas par politisko spēku pieaugošo spiedienu uz tiesu iestādēm; norāda, ka steidzami ir jārīkojas, lai nostiprinātu Bosnijas un Hercegovinas tiesu iestāžu neatkarību; jo īpaši ir nobažījies par gadījumiem, kuros notikusi politiska iejaukšanos tiesvedībā, kā arī par iecelšanas procedūru politizāciju tiesu iestādēs un par to, ka vērojama liela sadrumstalotība un tiesnešu profesionālās kvalifikācijas izvērtēšanai vēl aizvien pastāv četras dažādas tiesību sistēmas; atzinīgi vērtē atjaunināto 2014.–2018. gada tieslietu nozares reformas stratēģiju un prasa pieņemt rīcības plānu tās īstenošanai, kurā īpaši būtu uzsvērti valsts mēroga saskaņošanas centieni; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt profesionālāku, neatkarīgāku un uzticamāku tiesu sistēmu, tostarp sistemātiski piemērot objektīvus kritērijus saistībā ar amatā iecelšanu; atzinīgi vērtē administratīvās vienības un valsts līmeņa tieslietu ministru parakstīto protokolu, kura mērķis ir reformēt valsts līmeņa tiesu iestāžu sistēmu un Augstākās tiesas un prokuratūras padomi; atzinīgi vērtē ombudu iecelšanu amatā, taču pauž bažas par pašreizējām finanšu līdzekļu un cilvēkresursu grūtībām, ar kādām saskaras Ombududa birojs; prasa strauji pieņemt tiesību aktus par Ombuda reformu;

12.  joprojām ir nobažījies, ka bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamība ir ļoti ierobežota; mudina kompetentās iestādes pieņemt likumu par bezmaksas juridisko palīdzību valsts līmenī, kas ir priekšnoteikums, lai garantētu vienlīdzīgu, efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tiesu iestādēm; uzskata, ka šāda tiesību akta īstenošana ir būtiski svarīga, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticību tiesiskumam;

13.  asi nosoda Serbu Republikā joprojām spēkā esošo likumu par sabiedrisko kārtību, kas apdraud svarīgākās demokrātiskās tiesības attiecībā uz pulcēšanās, biedrošanās un plašsaziņas līdzekļu brīvību; mudina pilnībā īstenot Likumu par brīvu piekļuvi informācijai, kas joprojām ir nevienmērīgs un bieži vien ierobežots attiecībā uz tiesībām uz privāto dzīvi un to uzņēmumu komerciālo interešu aizsardzību, kuri strādā ar pārvaldes iestādēm, un liedz iedzīvotājiem efektīvas pārsūdzības iespējas, ja informācija netiek sniegta; atzinīgi vērtē pieņemtos grozījumus Bosnijas un Hercegovinas kriminālkodeksā, ar kuriem noteikumus par spīdzināšanu, piespiedu pazušanu un izvarošanu pielāgo starptautiskajiem standartiem; aicina iestādes kriminālkodeksā iekļaut noziedzīgus nodarījumus, kas uzskaitīti Starptautiskās konvencijas par kibernoziegumiem papildprotokolā;

14.  uzskata, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību starp valsts, administratīvo vienību un Brčko apgabala parlamentiem un rīkot kopīgas sanāksmes to starpā; atzīmē uzņemtās saistības parlamentu sadarbības mehānisma ietvaros un prasa nekavējoties īstenot no tā izrietošos ieteikumus, kā arī ieviest praksē saskaņoto sadarbības satvaru; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts dokuments „Bosnijas un Hercegovinas parlamentu sadarbības mehānisms darbībām, kas ir saistītas ar ES integrācijas procesu”; prasa uzlabot vispārējo koordinācijas darbu ar kantonu asamblejām;

15.  atzīmē lomu, kāda Drošības un aizsardzības apvienotajai parlamentārajai komitejai ir Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku demokrātiskas kontroles nodrošināšanā; pauž bažas par plaši izplatīto ieroču nelikumīgu glabāšanu iedzīvotāju vidū un par to, ka bruņoto spēkā rīcībā joprojām ir lieli munīcijas un ieroču krājumi; atzinīgi vērtē bruņoto spēku paveikto, atbrīvojoties no visnedrošākās munīcijas un veidojot ilgtspējīgu pieeju atlikušo krājumu pārvaldībai; mudina pieņemt visaptverošu pieeju, ar ko novērst atlikušās problēmas, lai līdz 2019. gadam attīrītu valsti no mīnām; aicina Komisiju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi pastiprināt atbalstu šiem pasākumiem;

16.  mudina darba grupas locekļus sagatavot grozījumus Bosnijas un Hercegovinas vēlēšanu likumā, lai nodrošinātu, ka šā tiesību akta grozījumi rada pamatu patiesi demokrātiskām vēlēšanām kā suverenitātes izpausmei; uzsver, ka demokrātiskas vēlēšanas nevar notikt, ja netiek nodrošināta daudzu citu cilvēktiesību un pamatbrīvību pastāvīga ievērošana bez diskriminācijas tautības, reliģijas, dzimuma, politiskās vai cita veida pārliecības, īpašuma, dzimšanas vai cita statusa dēļ un bez patvaļīgiem un nepamatotiem ierobežojumiem;

17.  uzskata, ka valsts pārvaldes sadrumstalotība, tās politizācija un vājā politikas koordinācija kavē institucionālās un tiesiskās reformas un ietekmē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem; aicina visu līmeņu kompetentās iestādes uzlabot vidēja termiņa politikas plānošanu un izstrādāt visaptverošas un valsts mēroga publiskās pārvaldes reformas stratēģisko satvaru un publisko finanšu pārvaldības programmu saskaņā ar Eiropas publiskās pārvaldes principiem, kurus ESAO/SIGMA ir izvirzījušas ES kandidātvalstīm;

18.  atzīst, ka lauksaimniecība ir nozīmīga Bosnijas un Hercegovinas tautsaimniecības nozare, jo aptuveni 20 % no valsts iedzīvotājiem tiešā vai netiešā veidā ir atkarīgi no šīs nozares; tādēļ atzinīgi vērtē pārtikas nekaitīguma un veterinārās politikas jomā sasniegto un Komisijas lēmumu apstiprināt Bosnijas un Hercegovinas piena un piena produktu eksportu uz ES; mudina censties vairāk, lai valsts veterinārās un fitosanitārās kontroles sistēmu pielāgotu Eiropas standartiem un izveidotu vajadzīgās institucionālās struktūras, kas ļautu izmantot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu lauku attīstībai; mudina valdību atbalstīt valsts līmeņa lauksaimniecības ministrijas un atbilstīgas attīstības stratēģijas izveidi;

19.  pauž bažas par nepilnīgajiem mehānismiem sadarbībai starp valdību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), tostarp uz ierobežotajām iespējām piedalīties politikas dialogā par reformu programmu; uzskata, ka ir būtiski sekmēt pilsoniskās sabiedrības nozīmi un iesaistīt pilsoņus ES pievienošanās procesā; atkārtoti aicina izveidot un īstenot pārredzamus un iekļaujošus sabiedriskās apspriešanas mehānismus; aicina kompetentās iestādes visos līmeņos uzlabot attiecīgo tiesisko un finansiālo regulējumu, pieņemt valsts stratēģiju par PSO un nodrošināt pārredzamu publisko finansējumu PSO, lai visā valstī veicinātu līdzdalību un iekļaujošu demokrātiju; aicina PSO un aktīvistus būtiski nostiprināt veiktspēju un struktūras un sadarboties ar Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, ES un starptautisko sabiedrību; prasa minētajām struktūrām palīdzēt PSO to centienos;

20.  norāda, ka 2014.–2016. gada stratēģija par organizētās noziedzības apkarošanu tiek īstenota nesaskaņoti; mudina pieņemt un īstenot jaunu stratēģiju un rīcības plānu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saskaņā ar Moneyval ieteikumiem; uzsver, ka ir vajadzīga uz cietušajiem vērsta pieeja un daudznozaru visaptveroša stratēģija narkotiku un cilvēku tirdzniecības apkarošanai; aicina ES un Bosnijas un Hercegovinas iestādes kopīgi strādāt, lai efektīvi apkarotu cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu cietušo aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts rīcības plāns cīņai pret cilvēku tirdzniecību Bosnijā un Hercegovinā 2016.–2019. gadam, kurā īpaša uzmanība pievērsta problēmām, kas saistītas ar migrējošajiem darba ņēmējiem un bērnu piespiedu ubagošanu, un prasa to efektīvi īstenot; joprojām pauž bažas par nelegālo ieroču lielo skaitu Bosnijā, ko viegli pārved uz ES; aicina kompetentās iestādes pastiprināt centienus, lai sauktu pie atbildības starpniekus un kontrabandistus, un prasa darīt vairāk, lai apkarotu ieroču, jo īpaši vieglo un kājnieku ieroču, nekontrolētu izplatīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, īstenojot arī ciešāku reģionālo sadarbību, kā arī Bosnijas un Hercegovinas un ES sadarbību;

21.  aicina iestādes izstrādāt rīcības plānu, ar ko īstenot 2015.–2020. gada stratēģiju par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu; aicina iestādes pastiprināt centienus, lai cīņā pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu nodrošinātu efektīvāku valsts mēroga sadarbību starp policijas, izlūkošanas un drošības aģentūrām; prasa nostiprināt Bosnijas un Hercegovinas terorisma apkarošanas veiktspēju; mudina kompetentās iestādes darīt vairāk cīņā pret teroristu finansēšanu, tostarp izveidot legālu satvaru, kas ļautu iesaldēt teroristisku grupējumu līdzekļus; uzskata, ka Bosnijā un Hercegovinā ir svarīgi saskaņot drošības operācijas un nodrošināt datu apmaiņu valsts mērogā; uzsver, ka ļoti svarīga ir arī reģionālās drošības dienestu ciešāka sadarbība un mudina turpināt sadarbību šajā jomā;

22.  uzsver, ka Bosnijā un Hercegovinā ir nopietnas problēmas saistībā ar ārvalstu kaujiniekiem un radikalizāciju; pauž bažas par jauniešu radikalizāciju, jo liels jauniešu skaits — salīdzinājumā ar citām šā reģiona valstīm — ir pievienojušies Daesh; prasa turpināt un nostiprināt pasākumus cīņā pret radikalizāciju un terorismu; atzinīgi vērtē centienus stiprināt starpreliģiju dialogu, tostarp politisko un reliģisko līderu kopīgo paziņojumu, kurā nosodīts terorisms un vardarbīgs ekstrēmisms; atzinīgi vērtē pirmos pasludinātos spriedumus par ārvalstu kaujiniekiem, pamatojoties uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar teroristu darbību finansēšanu, publisku kūdīšanu uz teroristu darbībām, kā arī organizēšanu un pievienošanos Daesh; prasa nekavējoties izstrādāt efektīvu deradikalizācijas programmu un veikt steidzamus pasākumus, lai saskaņā ar Pozitīvo darba kārtību jauniešiem Rietumbalkānu valstīs nodrošinātu labāku ekonomisko perspektīvu Bosnijas un Hercegovinas jauniešiem, tādējādi novēršot to saistīšanos ar radikālām un ekstrēmām ideoloģijām; mudina censties iesaistīt plašsaziņas līdzekļus, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību, lai palielinātu izpratni par radikalizācijas riska faktoriem, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma; mudina izstrādāt valstu un reģionālus radikalizācijas izpratnes tīklus, pamatojoties uz labāko praksi un instrumentiem, kas pieejami ES mēroga Radikalizācijas izpratnes tīklā; mudina ciešāk sadarboties ar ES un kaimiņvalstu drošības dienestiem, tostarp apmainīties ar informāciju; mudina visā Bosnijā un Hercegovinā veikt policijas operācijas, lai apcietinātu personas, kas tiek turētas aizdomās par teroristu darbību organizēšanu, atbalstīšanu un finansēšanu;

23.  norāda, ka cilvēktiesību ievērošanas tiesiskajā un institucionālajā satvarā ir vajadzīgi ievērojami uzlabojumi; prasa izstrādāt valsts mēroga pretdiskriminācijas stratēģiju sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atkārtoti mudina pretdiskriminācijas likumā iekļaut skaidru definīciju, kurā aizliegtu diskrimināciju dzimumidentitātes, seksuālās orientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ; prasa efektīvi īstenot un nostiprināt Cilvēktiesību ombuda lomu; pauž bažas par diskrimināciju, kas vērsta pret personām ar invaliditāti, piemēram, nodarbinātības, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu pieejamības jomā; pauž bažas par to, ka palielinās naida izraisīta vardarbība, naida kurināšana un draudi pret LGBTI personām; mudina valdību risināt šo problēmu, inter alia īstenojot tiesu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un plašai sabiedrībai domātus izpratnes veicināšanas pasākumus par LGBTI personu tiesībām; atzīmē ievērojamo progresu, kāds panākts saistībā ar romu civilstāvokļa reģistrācijas procesa pabeigšanu, taču joprojām pauž bažas par ierobežotajiem pasākumiem viņu veselības, izglītības un nodarbinātības iespēju uzlabošanai; mudina iestādes jo īpaši apkarot diskrimināciju dzimuma dēļ; mudina Serbu Republikas konstitūcijā atcelt noteikumus par nāvessodu;

24.  pauž nožēlu, ka nekas nav panākts saistībā ar Sejdić-Finci and Zornić lietu īstenošanu, un atgādina Bosnijai un Hercegovinai, ka šajā ziņā tā joprojām pārkāpj ECT nolēmumus; vēlreiz uzsver, ka nespēja īstenot šos nolēmumus joprojām rada diskrimināciju pret Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem, un līdz ar to var tikt aizkavēta Bosnijas un Hercegovinas virzība uz pievienošanos ES;

25.  mudina daudz iedarbīgāk un atbilstīgāk izmeklēt un saukt pie atbildības lietās saistībā ar naida noziegumiem un naida kurināšanu, tostarp etnisku iemeslu dēļ, un ekstrēmistisku ideoloģiju izplatīšanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos; pauž nožēlu, ka Federācija ir vienīgā teritorija Rietumbalkānos, kurā sankcijas par naida noziegumiem netiek reglamentētas krimināllikumā, un mudina šādu noteikumu iekļaut; tāpat aicina naida kurināšanu iekļaut abu valsts administratīvo vienību krimināltiesībās;

26.  atgādina, ka ar vēlēšanu likumu un vēlēšanu sistēmu ir jānodrošina iespēja visām trim pamattautām un visiem pārējiem iedzīvotājiem brīvi un neatkarīgi ievēlēt savus leģitīmos politiskos pārstāvjus institūcijās un iestādēs;

27.  uzsver, cik būtiska loma valstī ir pilsoniskajai sabiedrībai, kas aizsargā minoritāšu tiesības un veicina to ievērošanu, kā arī sekmē sociālo saskaņu un toleranci un veicina iedzīvotāju izpratni par daudzveidības priekšrocībām; tāpēc prasa plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību to problēmu risināšanā, kas saistītas ar etniskajām atšķirībām, lai palīdzētu valstij virzībā uz ES; prasa arī nodrošināt labāku koordināciju starp kompetentajām iestādēm un PSO, lai labāk tiktu izpildīts likums par mazākumtautībām;

28.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta 2015.–2018. gada stratēģija, lai īstenotu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu; prasa steidzami pieņemt un piemērot pamatstratēģiju Stambulas konvencijas īstenošanai; pauž bažas par to, ka trūkst visaptveroša valsts līmeņa tiesiskā regulējuma attiecībā uz seksuāliem uzbrukumiem ka un nav paredzēts atbilstīgs kompensācijas mehānisms cietušajiem; aicina kompetentās iestādes nodrošināt pienācīgu finansējumu un labāku regulējumu drošiem mājokļiem un izveidot saskaņotu sistēmu datu uzraudzībai un vākšanai pret sievietēm vērstas vardarbības gadījumos; prasa arī darīt visu iespējamo, lai palielinātu sieviešu līdzdalību politikā un nodarbinātībā, uzlabotu viņu sociālo un ekonomisko situāciju, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi tiesībām uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un pabalstiem, kā arī veicināt, aizsargāt un nostiprināt sieviešu tiesības; mudina visu līmeņu pārvaldes iestādes ar pilsoniskās sabiedrības palīdzību palielināt izpratni par šiem jautājumiem, lai sievietes izmantotu tiesību aktos paredzētās aizsardzības iespējas;

29.  uzsver, cik būtiska loma ir izglītībai, lai radītu un veicinātu tolerantu un iekļaujošu sabiedrību, kā arī sekmētu sadarbību un kohēziju kultūras, reliģijas un etniskās izcelsmes jautājumos; pauž nožēlu par lēno progresu problēmas “divas skolas zem viena jumta” risināšanā, kā arī par citu veidu segregāciju un diskrimināciju skolās, un nosoda to, ka joprojām nav izstrādāta vienota mācību pamatprogramma; mudina pieņemt konkrētus pasākumus, ar ko sāktu mazināt segregāciju izglītības sistēmā; uzsver, ka ļoti daudz ir jādara, lai uzlabotu sadrumstalotās izglītības sistēmas efektivitāti, vienlaikus garantējot tiesības uz vienlīdzīgām izglītības iespējām visās Bosnijas un Hercegovinas oficiālajās valodās un tiesības ikvienai kopienai saņemt izglītību savā dzimtajā valodā; mudina iestādes nodrošināt, ka efektīvi tiek īstenoti iekļaujošas izglītības principi attiecībā uz bērniem ar invaliditāti;

30.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas aktīvo līdzdalību Rietumbalkānu izglītības un apmācības platformā, kā arī tās pastāvīgo dalību Erasmus+ un Rietumbalkānu jaunatnes programmā, kas ir ļoti svarīgs instruments cīņā ar ļoti augstu jauniešu bezdarba līmeni; atzinīgi vērtē arī Bosnijas un Hercegovinas apņemšanos piedalīties ESAO 2018. gada PISA pētījumā; uzskata šo pētījumu par lietderīgu instrumentu, lai apspriestu izglītības kvalitāti un vajadzīgās reformas; atzinīgi vērtē visu 13 izglītības ministriju un visu saistīto aģentūru pausto vēlmi piedalīties šajā kopīgajā darbā; aicina Komisiju apsvērt iespēju finansēt Bosnijas un Hercegovinas dalību minētajā pētījumā, izmantojot pirmspievienošanās fondu līdzekļus;

31.  uzsver, ka neatkarīgas un profesionālas plašsaziņas līdzekļu struktūras ir viens no svarīgākajiem plaukstošas demokrātiskas sabiedrības elementiem; tāpēc ir nobažījies par atpakaļrāpulību vārda brīvības jomā, gadījumiem, kad izdarīts politiskais spiediens uz žurnālistiem un viņi iebiedēti, tostarp par nepamatotu finanšu un citu veidu pārbaužu piemērošanu dažiem plašsaziņas līdzekļiem, ko veic vietējās un valsts mēroga iestādes, un pastāvīgo plašsaziņas līdzekļu polarizāciju politiskā un etniskā ziņā; aicina kompetentās iestādes rūpīgi izmeklēt uzbrukumus žurnālistiem un izstrādāt tiesisko regulējumu žurnālistu aizsardzībai; turklāt prasa steidzami rīkoties, lai garantētu Komunikācijas regulatora politisko, institucionālo un finansiālo neatkarību un nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, novēršot visas tiesību aktu nepilnības, kas sistemātiski kavē pilnīgu pārredzamību šajā jomā; atzīmē, ka ir būtiski īstenot šos pasākumus, lai nepieļautu jebkādu neatbilstīgu politisko ietekmi; prasa rīkoties, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un apraidi visās oficiālajās valodās; turklāt prasa palielināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību un finansiālo stabilitāti, ņemot vērā, ka Bosnijas un Hercegovinas vienotībai ir svarīga sabiedriskas raidorganizācijas esība; pauž bažas, ka nav sākta kriminālvajāšana par mērķorientētiem kiberuzbrukumiem ziņu tīmekļa vietnēm;

32.  atzinīgi vērtē progresu, kāds panākts nepabeigto kara noziegumu lietu izskatīšanā; atzīmē ICTY bažas par Valsts prokuratūras nepietiekamo pēcpārbaudi saistībā ar atkārtotiem pieprasījumiem pabeigt kara noziegumu lietu izskatīšanu; prasa pārskatīt valsts kara noziegumu stratēģiju, lai nodrošinātu efektīvāku un labāku kriminālvajāšanu saistībā ar kara laikā pastrādātiem seksuālās vardarbības aktiem un lai uzlabotu cietušo aizsardzību; prasa rīkoties, lai nodrošinātu cietušo tiesības uz efektīvu kompensāciju;

33.  atzīmē panākto un prasa darīt vairāk saistībā ar iekšzemē pārvietotu personu un bēgļu ilgtspējīgu atgriešanu, ietverot nodarbinātību, izglītību un sociālo aizsardzību, īpašuma atdošanu un vietēja mēroga veselības aprūpi; vēlreiz norāda, cik svarīgi ir mudināt šo cilvēku ilgtspējīgu atgriešanos Bosnijā un Hercegovinā, jo īpaši Serbu Republikā; aicina visus pārvaldes līmeņus aizsargāt šos cilvēkus un sekmēt viņu atgriešanos, ieviešot un īstenojot visus nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus; prasa efektīvi īstenot pārskatīto stratēģiju attiecībā uz Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikumu; aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansiālo atbalstu un palīdzību to projektu sagatavošanai, ar kuriem sekmētu šo procesu; atzīmē, ka joprojām ļoti liels ir bezvēsts pazudušo personu skaits, un aicina kompetentās iestādes sākt intensīvu sadarbību un pastiprināt centienus atrast tās 7019 personas, kuras pazudušas kara laikā; uzsver, ka ir jāturpina izstrādāt alternatīvas pieejas tiesiskumam, inter alia izmantojot UNDP stratēģiju par tiesiskumu valsts pārkārtošanas laikā; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes ieguldīt ievērojamus līdzekļus attiecīgajās programmās;

34.  norāda, ka pēckara atjaunošanas un rekonstrukcijas process Bosnijā un Hercegovinā kopumā ir bijis veiksmīgs un ir sekmējis valsts virzību uz ES, taču joprojām pastāv neatrisinātas problēmas saistībā ar samierināšanas procesa ilgtspēju; tādēļ uzsver izglītības nozīmi samierināšanas un savstarpējas sapratnes veicināšanā sabiedrībā;

35.  atzinīgi vērtē reģistrētās nodarbinātības palielināšanos, kā arī pirmos pasākumus, kas veikti, lai nostiprinātu politikas koordināciju un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi; joprojām ir nobažījies par valsts ietekmi uz ekonomiku, publisko finanšu kvalitāti, augsto atkarības pakāpi no finansējuma no starptautisko aizdevumu ieguldījuma, starptautisko ieguldījumu neskaidro izcelsmi un sarežģītajiem darba tirgus apstākļiem; uzsver, ka ir jārisina pastāvīgi augstais ilgtermiņa bezdarbs (27,6%), tostarp ļoti augstais jauniešu bezdarbs (62,7%), lielā ēnu ekonomikas problēma un jāuzlabo darba tirgus funkcionēšana;

36.  atzinīgi vērtē to, ka abas administratīvās vienības ir pieņēmušas jaunos darba tiesību aktus; pauž nožēlu, ka nepastāv vienota ekonomikas telpa, jo tas kaitē uzņēmējdarbības videi; mudina vēl vairāk uzlabot uzņēmējdarbības vidi, nostiprinot tiesiskumu, vienkāršojot līgumu izpildi un cīnoties pret korupciju; pauž nožēlu, ka Bosnija un Hercegovina nav izstrādājusi valsts mēroga MVU stratēģiju;

37.  uzsver, ka ir jāreformē un jāsaskaņo sadrumstalotās sociālās aizsardzības sistēmas, pamatojoties uz iedzīvotāju vajadzībām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem; atzīmē, ka arodbiedrību un darba tiesības, tostarp veselības un drošības tiesību akti, joprojām ir ierobežoti, un uzsver, cik būtiski ir arī turpmāk uzlabot un saskaņot šos tiesību aktus visā valstī;

38.  mudina pieņemt valsts mēroga sektorālo stratēģiju transporta, enerģētikas un vides jomā; uzsver, ka šīs stratēģijas ir vajadzīgas, lai inter alia pilnībā gūtu labumu no ES pirmspievienošanās palīdzības;

39.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas dalību sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā; uzsver divu svarīgu investīciju projektu “Stara Gradiška” un “Svilaj” nozīmi, jo tie atvieglos tirdzniecību, reģionālo integrāciju un ilgtspējīgu izaugsmi; mudina iestādes nodrošināt pilnīgu un ātru to transporta tehnisko standartu un nesaistošo pasākumu īstenošanu, par kuriem tika panākta vienošanās 2015. gada Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē Vīnē (piemēram, robežšķērsošanas procedūru, informācijas sistēmu un uzturēšanas sistēmu saskaņošana/vienkāršošana, atsaiste un trešo pušu piekļuve tīklam), pirms nākamās augstākā līmeņa sanāksmes, kas notiks 2016. gadā Parīzē;

40.  prasa nekavējoties publicēt iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas rezultātus, jo tiem ir izšķirīga nozīme ekonomiskajā un sociālajā plānošanā; turklāt norāda, ka 2013. gada tautas skaitīšanas dati būs vajadzīgi, lai Bosnija un Hercegovina aizpildītu aptaujas anketu, ko tā saņems no Komisijas;

41.  mudina Bosnijas un Hercegovinas statistikas iestādes saskaņot to statistikas darbu ar Eurostat standartiem;

42.  ir nobažījies par atpakaļrāpulību informācijas sabiedrības jomā; prasa nekavējoties īstenot digitālo pārslēgšanos; mudina izveidot valsts līmeņa uzraudzības iestādi, kas akreditētu e-komercijas un e-paraksta tiesību aktus, jo šādi tiesību akti joprojām nav īstenoti šādas iestādes neesības dēļ; aicina atbildīgās iestādes paātrināt 2009. gadā izveidotā Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa 112 sistēmas sekmīgu īstenošanu;

43.  atzīmē, ka ir veikti ierobežoti pasākumi un darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un ir veikti sākotnējie pasākumi Natura 2000 dabas aizsardzības tīkla izveidei; aicina kompetentās iestādes izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu vides aizsardzības un klimata jomā un nostiprināt stratēģisko plānošanu un saskaņu ar acquis šajās jomās; aicina kompetentās iestādes saskaņā ar ES vides standartiem novērst pārmērīgu gaisa piesārņojumu, tostarp piesārņojumu, ko izraisa Bosanskibrodas naftas pārstrādes rūpnīca; uzsver, ka Bosnijai un Hercegovinai pilnībā ir jāīsteno saistības, kas noteiktas Konvencijā par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. g.) un Protokols par stratēģisko vides novērtējumu (Kijeva, 2003. g.);

44.  aicina Bosnijas un Hercegovinas valdību reglamentēt un uzraudzīt hidroelektrostaciju būvniecību ekoloģiski jutīgos apgabalos, kā arī aizsargātās un potenciāli aizsargājamās teritorijās, un saglabāt pašreizējo nacionālo parku, tādu kā Sutjeskas Nacionālais parks un Unas Nacionālais parks, integritāti; iesaka uzlabot ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāti, lai ņemtu vērā ES standartus, kas noteikti ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, kā arī Ūdens pamatdirektīvu; mudina Bosnijas un Hercegovinas valdību uzlabot pārredzamību, iesaistot sabiedrību un par plānotajiem projektiem rīkojot sabiedriskas apspriešanas ar vietējām kopienām, zinātniskajiem ekspertiem un pilsonisko sektoru;

45.  izsaka atzinību Bosnijai un Hercegovinai, ka tā ir apņēmusies būt par Enerģētikas kopienas prezidentvalsti 2016. gadā; tomēr ir nobažījies par Enerģētikas kopienas uzliktajām sankcijām Bosnijai un Hercegovinai; atkārtoti aicina Bosniju un Hercegovinu veikt pasākumus, lai nodrošinātu energoinfrastruktūras savienojumus ar kaimiņvalstīm, un aicina ievērot visas līgumsaistības, kas tai uzliktas saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu;

46.  nosoda Serbu Republikā 2015. gada februārī pieņemto Likumu par sabiedrisko kārtību un mieru, ar ko paredz kriminālatbildību par tādu ziņu publicēšanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kas traucē sabiedrisko kārtību vai satur nepiedienīgu, aizvainojošu vai aizskarošu saturu, jo šis likums nosaka juridiskus ierobežojumus vārda brīvībai tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu brīvībai un var izraisīt sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāju pašcenzūru;

47.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas konstruktīvo un proaktīvo nostāju reģionālās sadarbības veicināšanā; uzskata, ka konkrēta sadarbība savstarpējas ieinteresētības jomās var veicināt stabilitāti Rietumbalkānos; atzinīgi vērtē robežlīgumu ar Melnkalni; prasa turpināt centienus, lai atrisinātu atlikušos divpusējos jautājumus, tostarp vienotos ar Serbiju un Horvātiju robežu demarkācijas lietās, kā arī par jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu vides piesārņojumu; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas Ministru Padomes pirmo kopīgo sesiju ar Serbu Republikas valdību, kas notika 2015. gada 4. novembrī Sarajevā;

48.  atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājies (no 52 % līdz 62 %) ar KĀDP lēmumiem saskaņoto saistību īpatsvars; ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES, uzskata, ka ir svarīgi ārpolitiku lielā mērā koordinēt ar Eiropas Savienības KĀDP;

49.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes saistībā ar gaidāmajām vietējām vēlēšanām īstenot attiecīgos ieteikumus, ko snieguši starptautiskie un vietējie novērotāji un EDSO/ODIHR, lai nodrošinātu vēlēšanu procesa uzticamību un integritāti; mudina iestādes steidzamības kārtā reglamentēt vietējās vēlēšanas Mostarā;

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai, Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdībām un parlamentiem un 10 kantonu valdībām.

(1) OV L 164, 30.6.2015., 2. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0276. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0471.