Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2006(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0172/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0172/2016

Debates :

PV 06/06/2016 - 15
CRE 06/06/2016 - 15

Balsojumi :

PV 07/06/2016 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0248

Pieņemtie teksti
PDF 453kWORD 136k
Otrdiena, 2016. gada 7. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) izvērtējums
P8_TA(2016)0248A8-0172/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūnijā rezolūcija par Starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) izvērtējumu un Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda (IFRS fonds), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomes (PIOB) darbībām (2016/2006(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu(1),

–  ņemot vērā 2009. gada 25. februāra ziņojumu, ko sagatavojusi Jacques De Larosière vadītā augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/30/ES par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 258/2014, ar ko izveido Savienības programmu, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 716/2009/EK(4),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 258/2014 par Savienības programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (COM(2016)0202),

–  ņemot vērā Philippe Maystadt 2013. gada oktobra ziņojumu „Vai IFRS standartiem vajadzētu būt eiropeiskākiem?”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu EFRAG reformu īstenošanā atbilstoši Maystadt ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem (COM(2014)0396),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izvērtējums” (COM(2015)0301),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. septembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par SFPS fonda, EFRAG un PIOB darbībām 2014. gadā (COM(2015)0461),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015)0468),

–  ņemot vērā Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) pētījumu („Eiropas Savienības loma starptautiskajos ekonomikas forumos — raksts Nr. 7: IASB” un četrus pētījumus par 9. IFRS („IFRS apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz 9. IFRS ”, „9. IFRS nozīme saistībā ar finanšu stabilitāti un uzraudzības noteikumiem”, „Grieķijas valdības obligāciju vērtības samazināšanās, kas konstatēta, izmantojot 39. IAS un 9. IFRS : konkrētā gadījuma analīze” un „Uz sagaidāmajiem zaudējumiem balstīta grāmatvedība, ko izmanto attiecībā uz finanšu instrumentu vērtības samazināšanos: FASB izmantotā pieeja un IASB izmantotā 9. IFRS pieeja”),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK(5) piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti,

–  ņemot vērā G20 valstu vadītāju 2009. gada 2. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā IASB 2013. gada jūlija Diskusiju dokumentu DP/2013/1 par finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālā satvara pārskatīšanu un IASB 2015. gada jūlija lūgumu paust viedokli par struktūras un efektivitātes pārskatīšanu, ko veic pilnvarotie,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 1. decembra komentāru par struktūras un efektivitātes pārskatīšanu, ko veic IASB pilnvarotie,

–  ņemot vērā IASB 2014. gada 24. jūlijā izdoto devīto starptautisko finanšu pārskatu standartu (9. IFRS ) par finanšu instrumentiem, EFRAG apstiprinājuma ieteikumu par 9. IFRS , EFRAG veikto 9. IFRS izvērtējumu, ņemot vērā patiesa un skaidra priekšstata principu, Grāmatvedību regulējošās komitejas (ARC) sanāksmes dokumentus par 9. IFRS un Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Banku iestādes (EBI) komentāru vēstules par 9. IFRS apstiprināšanu,

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra vēstuli, kas nosūtīta Ekonomikas un monetārās komitejas koordinatoru vārdā ar komentāriem par IASB diskusiju dokumentu „Finanšu pārskatu sagatavošanas konceptuālā satvara pārskatīšana”,

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) 2015. gada 31. marta ziņojumu par grāmatvedības standartu ievērošanas nodrošinātāju darbībām ievērošanas nodrošināšanas un regulēšanas jomā 2014. gadā (ESMA/2015/659),

–  ņemot vērā EVTI 2014. gada 10. jūlija pamatnostādnes par finanšu informācijas sniegšanas prasību izpildes nodrošināšanu (ESMA/2014/807),

–  ņemot vērā EVTI atbilstības tabulu, kurā izvērtēta atbilstība EVTI 2016. gada 19. janvāra pamatnostādnēm par finanšu informācijas sniegšanas prasību izpildes nodrošināšanu (ESMA/2015/203 REV),

–  ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) vadību(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas(8), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/56/ES(9), kas ir piemērojama, sākot no 2016. gada jūnija vidus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A8-0172/2016),

A.  tā kā starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS ) un starptautiskie revīzijas standarti (ISA) ir komponents, kas nepieciešams iekšējā tirgus un kapitāla tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai; tā kā IFRS un ISA var uzskatīt par sabiedrisku labumu, un tāpēc tiem nevajadzētu apdraudēt finanšu stabilitāti vai kavēt Savienības ekonomisko attīstību un tiem būtu jākalpo vispārējām interesēm, nevis tikai investoru, aizdevēju un kreditoru interesēm;

B.  tā kā uzņēmumu grāmatvedības datu falsifikācija ne tikai mazina pilsoņu uzticēšanos sociālās tirgus ekonomikas modelim, bet arī apdraud ekonomikas un finanšu stabilitāti;

C.  tā kā IFRS mērķis ir stiprināt pārskatabildību, mazinot informācijas plaisu starp investoriem un uzņēmumiem, aizsargāt investīcijas, nodrošināt pārredzamību, uzlabojot starptautisko salīdzināmību un finanšu informācijas kvalitāti, sniegt investoriem un citiem tirgus dalībniekiem iespēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un līdz ar to ietekmēt finanšu tirgu dalībnieku rīcību un šo tirgu stabilitāti; tā kā tomēr šis grāmatvedības modelis, kurš balstās uz lēmumu lietderību, nav pilnībā savienojams ar Tiesas judikatūrā un Grāmatvedības direktīvā aprakstīto ar kapitāla pietiekamību saistīto grāmatvedības funkciju, kas liek domāt, ka IFRS satvarā paredzētā grāmatvedības konceptuālā bāze neietver pārskatu mērķi, kāds ir noteikts ES tiesību aktos, kuros par standartu tiek uzskatīts tas, ka konkrētie skaitļi sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, kā izklāstīts komisāra J. Hill 2016. gada 25. februāra rakstiskajā atbildē E-016071/2015; tā kā, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu, ir nepieciešams visaptverošs novērtējums, kurā svarīgi ir skaitļi un skaidrojumi;

D.  tā kā Grāmatvedības direktīvā ir noteikts, ka pārskatiem ir īpaša nozīme akcionāru, dalībnieku un trešo personu aizsardzībā un ka „šādi uzņēmumi nepiedāvā trešām personām nekādas garantijas, kas pārsniegtu to neto aktīvus“; tā kā Grāmatvedības direktīvā ir noteikts arī tas, ka tās mērķis ir „aizsargāt uzņēmumu ar akciju kapitālu intereses“, nodrošinot, ka dividendes netiek izmaksātas no akciju kapitāla; tā kā šo pārskatu vispārējo mērķi iespējams īstenot tikai tad, ja pārskatos uzrādītie skaitļi sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma aktīviem un saistībām, finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumiem; tā kā, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu, noteiktu dividenžu maksājumus un novērtētu uzņēmuma maksātspēju, ir nepieciešama kvalitatīva informācija un plašāks risku novērtējums;

E.  tā kā IASB darbojas IFRS fonda — Londonā (Apvienotajā Karalistē) un Delavērā (ASV) reģistrētas privātas bezpeļņas organizācijas — pārraudzībā un ir standartu noteicēja, kuras procedūrām jābūt pārredzamām, neatkarīgām un pakļautām publiskai pārskatatbildībai; tā kā ES iemaksas veido aptuveni 14 % no IFRS fonda budžeta, un tāpēc tā ir vislielākais finanšu līdzekļu devēja;

F.  tā kā kapitāla apritei pasaules mērogā ir nepieciešama globāla grāmatvedības standartu sistēma; tā kā IFRS dažādos veidos (pilnīga pieņemšana, daļēja pieņemšana, izvēles iespējas vai konverģence) tiek piemēroti 116 jurisdikcijās, taču ne iekšzemes emitentiem ASV;

G.  tā kā 2002. gada oktobra Norvolkas vienošanā starp IASB un ASV Finanšu grāmatvedības standartu padomi (FASB) bija ierosināts konverģēt IASB pieņemtos IFRS un FASB pieņemtos US-GAAP;

H.  tā kā ES apstiprināšanas process pamatojas uz apstiprināšanas kritērijiem, kā tas paredzēts IAS regulā; tā kā IFRS nevajadzētu būt pretrunā Grāmatvedības direktīvā iekļautajam patiesa un skaidra priekšstata principam, saskaņā ar kuru finanšu pārskatiem ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem; tā kā dividendes un papildatlīdzību nevajadzētu izmaksāt no negūtas peļņas, kas galu galā nozīmē — no kapitāla, kā tas paredzēts Kapitāla uzturēšanas direktīvā; tā kā IFRS būtu jāsniedz labums Eiropas sabiedrības interesēm un būtu jāatbilst pamatkritērijiem, kas saistīti ar finanšu pārskatos prasītās informācijas kvalitāti;

I.  tā kā Komisija, Padome un Eiropas Parlaments ir iesaistīti minētajā apstiprināšanas procesā, pamatojoties uz Komisijas privātā tehniskā konsultanta — Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas (EFRAG) ieteikumu un Grāmatvedību regulējošās komitejas (ARC), ko veido pārstāvji no dalībvalstīm, darbu; tā kā Maystadt ziņojumā kā ilgtermiņa risinājums ir apsvērta iespēja izveidot aģentūru, kas aizstātu EFRAG;

J.  tā kā ES dažādas ieinteresētās personas, it īpaši ilgtermiņa investori, ir ierosinājuši izskatīt jautājumu par IFRS atbilstību Grāmatvedības direktīvas juridiskajām prasībām, it īpaši piesardzības un pārvaldības principiem; tā kā ar Parlamenta iesaistīšanu standartu noteikšanas procesā vien nepietiek un tā kā tā nav proporcionāla ES budžeta finansiālajai iemaksai IFRS fondā; tā kā tika uzsvērta arī Eiropas ietekmes stiprināšana, lai nodrošinātu, ka šādi principi tiek pilnībā atzīti un iekļauti visā standartu noteikšanas procesā;

K.  tā kā neseno finanšu krīžu dēļ G20 un ES darba kārtībā ir parādījies jautājums par IFRS lomu finanšu stabilitātes un izaugsmes nodrošināšanā, it īpaši noteikumi par banku sistēmā radušos zaudējumu atzīšanu; tā kā G20 un De Larosière ziņojumā ir izcelti svarīgākie grāmatvedības standartu trūkumi pirms krīzes, tostarp: ārpusbilances grāmatvedība, patiesās vērtības uzskaites principa piemērošanas un peļņas un zaudējumu atzīšanas radītais procikliskums, pārāk zems uzkrāto risku novērtējums cikliskās augšupejas laikā un vienotas un pārredzamas metodikas trūkums nelikvīdo un samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanai;

L.  tā kā IASB, reaģējot uz dažiem krīzes aspektiem un tās ietekmi uz banku nozari, izstrādāja 9. IFRS finanšu instrumentus; tā kā EFRAG atzinums par 9. IFRS bija labvēlīgs, tomēr sniedzot vairākas piezīmes attiecībā uz patiesās vērtības izmantošanu tirgus grūtību gadījumā, konceptuālas bāzes trūkumu attiecībā uz pieeju, kas paredz 12 mēnešu uzkrājumus iespējamiem sliktiem kredītiem un neapmierinošajiem noteikumiem par ilgtermiņa investīcijām; tā kā, ņemot vērā atšķirīgos faktiskos 9. IFRS datumus un gaidāmos apdrošināšanas standartus, atzinumā ir pausti iebildumi par šā standarta piemērojamību apdrošināšanas nozarē; tā kā IASB pati ir atzinusi šādas problēmas esamību; tā kā pastāv bažas par to, ka ierosinātā pašu kapitāla uzskaite var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa investīcijas; tā kā ECB un EBI komentāru vēstulēs par 9. IFRS paustais viedoklis bija labvēlīgs, taču tajās bija minēti arī vairāki konkrēti trūkumi;

M.  tā kā ārpusbilances grāmatvedības jautājums tika risināts, izdarot grozījumus 7. IFRS „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana“ un izdodot trīs jaunus standartus, proti, 10. IFRS „Konsolidētie finanšu pārskati“, 11. IFRS „Kopīgas struktūras“ un 12. IFRS „Līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos“;

N.  tā kā IASB 2015. gada maijā publicēja projektu dokumentam „Konceptuālais satvars”, kurā aprakstīti jēdzieni, kas IASB palīdz izstrādāt IFRS , ļauj finanšu pārskatu sagatavotājiem izstrādāt un izvēlēties grāmatvedības politikas nostādnes un palīdz visām iesaistītajām personām izprast un interpretēt IFRS ;

O.  tā kā IFRS fonda pārvaldības struktūra saskaņā ar tā statūtiem pašlaik tiek pārskatīta; tā kā līdz ar to šis ir īstais laiks, lai pārskatītu organizatorisko struktūru un nepieciešamās izmaiņas IFRS fonda un IASB pārvaldības un uzraudzības struktūrās ar mērķi tās labāk integrēt starptautiskās publiskās institūcijās un nodrošināt plašu dažādu interešu (piemēram, patērētāju pārstāvju apvienību un finanšu ministriju) pārstāvību un publisku pārskatatbildību, kas garantēs augstas kvalitātes grāmatvedības standartus;

P.  tā kā starptautiskos revīzijas standartus (ISA ) izstrādā Starptautiskā revīzijas un apliecinājuma standartu padome (IAASB) — neatkarīga struktūra, kas darbojas Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) paspārnē; tā kā Sabiedrības interešu uzraudzības padome (PIOB) ir starptautiska neatkarīga organizācija, kas pārrauga procesu, kura rezultātā tiek pieņemti ISA, un pārējās IFAC sabiedriskas nozīmes darbības;

Q.  tā kā Savienības programma, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pārskatu un revīzijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, ietver IFRS fondam un PIOB paredzēto finansējumu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, taču EFRAG paredzēto finansējumu tikai laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam,

IFRS piemērošanas Eiropas Savienībā desmit gadu laikposma izvērtējums

1.  ņem vērā Komisijas sagatavoto IAS izvērtēšanas ziņojumu par IFRS piemērošanu ES un tās slēdzienu, ka IAS regulas mērķi ir tikuši sasniegti; pauž nožēlu, ka Komisija vēl nav ierosinājusi nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti tās izvērtējumā; aicina standartu noteicējus nodrošināt, ka IFRS atbilst jau apstiprināto grāmatvedības standartu kopumam un veicina konverģenci starptautiskā līmenī; prasa nodrošināt saskaņotāku pieeju jaunu standartu izstrādē, tostarp noteikt saskaņotākus piemērošanas termiņus, it īpaši attiecībā uz 9. IFRS (finanšu instrumenti) un jaunā 4. IFRS (apdrošināšanas līgumi) īstenošanu; mudina Komisiju nākt klajā ar atbilstīgiem rūpīgi sagatavotiem tiesību aktu priekšlikumiem un nodrošināt, ka jebkāda iespējama aizkavēšanās nerada neatbilstību vai konkurences izkropļojumus apdrošināšanas nozarē; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, vai ir pilnībā īstenoti Larosière ziņojumā iekļautie ieteikumi, it īpaši 4. ieteikums, kurā norādīts, ka ir nepieciešams vairāk apsvērt patiesās vērtības principu;

2.  aicina Komisiju nekavējoties izpildīt Maystadt ieteikumu par sabiedriskā labuma kritērija paplašināšanu, proti, to, ka grāmatvedības standartiem nevajadzētu nedz apdraudēt finanšu stabilitāti ES, nedz kavēt ES ekonomisko attīstību, un nodrošināt šā kritērija pilnīgu ievērošanu apstiprināšanas procesā; mudina Komisiju kopā ar EFRAG, pamatojoties uz Tiesas judikatūru un Grāmatvedības direktīvu, izstrādāt skaidras pamatnostādnes par jēdziena „sabiedriskais labums” un principa „patiess un skaidrs priekšstats” nozīmi, lai panāktu vienotu izpratni par šiem apstiprināšanas kritērijiem; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, lai Maystadt sniegto sabiedriskā labuma kritērija definīciju iekļautu IAS regulā; aicina Komisiju kopā ar EFRAG sistemātiski pārbaudīt, vai saskaņā ar Maystadt sniegto sabiedriskā labuma kritērija definīciju nav nepieciešamas izmaiņas spēkā esošajos grāmatvedības standartos, un, pamatojoties uz to, sadarboties ar IASB un dalībvalstu un trešo valstu standartu noteicējiem, lai iegūtu plašāku atbalstu šīm izmaiņām; bet, ja šāds plašs atbalsts netiek gūts, ieviest ES tiesību aktos īpašus standartus, lai attiecīgā gadījumā šie kritēriji tiktu ievēroti;

3.  norāda, ka Direktīvas 2013/34/ES 4. panta 3. punktā minēto patiesa un skaidra priekšstata kritēriju piemēro pārskatos sniegtajiem skaitļiem kā standartu attiecībā uz pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar minētās direktīvas 3. un 29. apsvērumā minētajiem ES tiesību aktiem; uzsver, ka šī kritērija piemērošanas mērķis ir saistīts ar kapitāla pietiekamības funkciju, ko pilda pārskati, proti, ar to, ka investori — gan kreditori, gan akciju turētāji — gada pārskatos sniegtos skaitļus izmanto par pamatu tam, lai noteiktu, vai uzņēmums ir maksātspējīgs no neto aktīvu viedokļa, un lai noteiktu dividenžu maksājumus;

4.  uzsver — lai panāktu to, ka pārskatos sniegtie skaitļi dod patiesu un skaidru priekšstatu, būtiska nozīme ir piesardzīgai vērtēšanai, kas nozīmē to, ka nedrīkst pieļaut zaudējumu nepietiekamu uzrādīšanu un pārvērtētas peļņas uzrādīšanu, kā noteikts Grāmatvedības direktīvas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) daļā; norāda, ka šī Grāmatvedības direktīvas interpretācija ir apstiprināta vairākos Tiesas nolēmumos;

5.  atzīmē, ka IAS regulas 9. apsvērums pieļauj zināmu elastīgumu lēmuma apstiprināt kādu IFRS pieņemšanā, „nepieprasot stingru atbilstību bez izņēmuma visām šo direktīvu normām“; tomēr iesaka, ka šo elastīgumu nevajadzētu palielināt, attiecībā uz IFRS pieļaujot tik lielu atkāpi no 2013. gada Grāmatvedības direktīvas (2013/34/ES), ar kuru tika aizstāta IAS  regulas 3. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētā Ceturtā uzņēmējdarbības tiesību direktīva (78/660/EEK) un Septītā uzņēmējdarbības tiesību direktīva (83/349/EEK), ka tā rezultātā finanšu pārskatos tiktu uzrādīta pārmērīgi liela peļņa vai nepilns zaudējumu apmērs; šajā sakarā uzskata, ka 39. IAS apstiprināšana, iespējams, bija pretrunā Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas — kuras aizstāja ar 2013. gada Grāmatvedības direktīvu — vispārējam mērķim tā faktisko zaudējumu modeļa dēļ un it īpaši Ceturtās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas 31. panta 1. punkta c) apakšpunkta bb) daļai, kurā noteikts, ka vajadzētu novērtēt un atzīt „(..) visas paredzamās saistības un varbūtējos zaudējumus, kas rodas attiecīgā finanšu gada laikā vai radušies iepriekšējā finanšu gada laikā, pat ja šādas saistības vai zaudējumi atklājas tikai laika posmā starp bilances slēgšanas dienu un bilances sastādīšanas dienu“;

6.  atzinīgi vērtē IASB nodomu jaunajā konceptuālajā satvarā no jauna ieviest piesardzības principu un pastiprināt pārvaldības principu; pauž nožēlu, ka piesardzība IASB interpretācijā nozīmē tikai piesardzīgu attieksmi pret diskrētumu; atzīmē, ka IASB izpratne par piesardzības un pārvaldības principiem neatbilst attiecīgajā Tiesas judikatūrā un Grāmatvedības direktīvā noteiktajam; uzskata, ka piesardzības princips būtu jāpapildina ar uzticamības principu; aicina Komisiju un EFRAG vienoties par Tiesas judikatūrā un Grāmatvedības direktīvā noteikto piesardzības un pārvaldības principu nozīmi un pēc tam, pamatojoties uz šo vienošanos, sadarboties ar IASB un dalībvalstu un trešo valstu standartu noteicējiem, lai iegūtu plašāku atbalstu šiem principiem; aicina IASB sistemātiski pārbaudīt, vai saskaņā ar pārskatīto konceptuālo satvaru nav nepieciešamas izmaiņas spēkā esošajos grāmatvedības standartos, un vajadzības gadījumā izdarīt attiecīgas izmaiņas;

7.  ņem vērā reformu attiecībā uz zaudējumu atzīšanu IFRS satvarā, kurai būtu jāatļauj piesardzīgāka ar sliktajiem kredītiem saistīto izdevumu uzkrāšana, pamatojoties uz turpmāko sagaidāmo zaudējumu jēdzienu, nevis uz faktiskajiem zaudējumiem; uzskata, ka ar ES izmantotās apstiprināšanas procedūras palīdzību ir rūpīgi un piesardzīgi jānosaka veids, kādā precizē sagaidāmo zaudējumu jēdzienu, lai nepieļautu pārāk lielu paļaušanos uz modeli un lai varētu sniegt skaidrus uzraudzības norādījumus attiecībā uz aktīvu vērtības samazināšanos;

8.  uzskata, ka ārpusbilances grāmatvedības jautājums vēl nav pienācīgi un efektīvi atrisināts, jo lēmumu par to, vai konkrētais aktīvs ir jāuzrāda bilancē vai nē, joprojām pieņem, vadoties pēc mehāniska noteikuma, kuru var apiet; aicina IASB novērst šos trūkumus;

9.  atzinīgi vērtē IFRS fonda un IOSCO protokolus par padziļinātu sadarbību, risinot G20 konstatētās galvenās problēmas vērtspapīru uzraudzības jomā; uzskata, ka šāda sadarbība ir vajadzīga, lai apmierinātu vajadzību pēc augstas kvalitātes pasaules mēroga grāmatvedības standartiem un sekmētu saskaņotu standartu piemērošanu, nosakot dažādus valstu pamatnoteikumus;

10.  pauž pārliecību, ka informācijas apmaiņa starp IASB un ISOCO par arvien plašāku IFRS piemērošanu būtu jāuzskata ne vien par situācijas apzināšanas pasākumu, bet arī par iespēju noteikt paraugprakses piemērus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ISOCO ieviesto ikgadējo padziļinātās diskusijas sesiju (enforcer discussion session), kuras mērķis ir informēt IASB par galvenajiem īstenošanas un izpildes jautājumiem;

11.  atzīmē, ka pilnībā ir jāizprot katra konkrētā grāmatvedības standarta ietekme; uzstāj, ka IASB un EFRAG prioritātei vajadzētu būt savu ietekmes novērtējumu stiprināšanai, it īpaši makroekonomikas jomā, un dažādo ieinteresēto personu, tostarp ilgtermiņa investoru un uzņēmumu, kā arī sabiedrības kopumā atšķirīgo vajadzību izvērtēšanai; aicina Komisiju, atgādināt EFRAG, ka tai ir jāstiprina sava spēja izvērtēt jauno grāmatvedības standartu ietekmi uz finanšu stabilitāti, galveno uzmanību nepārprotami veltot Eiropas vajadzībām, kas būtu jāiekļauj IASB standartizācijā agrīna procesa posmā; jo īpaši norāda uz to, ka nav veikts 9. IFRS kvantitatīvais ietekmes novērtējums, kuram nepieciešamie dati būs pieejami tikai 2017. gadā; aicina Komisiju pārliecināties, ka 9. IFRS kalpot ES ilgtermiņa investīciju stratēģijas vajadzībām, it īpaši ierobežojot noteikumus, kas varētu izraisīt pārmērīgas īstermiņa svārstības finanšu pārskatos; norāda, ka Eiropas uzraudzības iestādes — EVTI, EBI un EAAPI —, kuru rīcībā ir nepieciešamās ekspertu zināšanas un spēja sniegt palīdzību minētā uzdevuma veikšanā, atteicās no pilnvērtīga locekļa statusa EFRAG padomē, jo EFRAG esot privāta struktūra; uzskata, ka ECB un Eiropas uzraudzības iestādes kā EFRAG padomes novērotājas, ievērojot pārveidotos pārvaldības noteikumus, sniegtu pozitīvu ieguldījumu, lai labāk ņemtu vērā ietekmi uz finanšu stabilitāti; aicina Komisiju saistībā ar IAS regulas pārskatīšanu izpētīt veidus, kā nodrošināt sistemātisku oficiālu atgriezenisko saikni ar Eiropas uzraudzības iestādēm;

12.  pauž pārliecību, ka tikai vienkāršus noteikumus lietotāji var efektīvi piemērot un uzraudzītāji — kontrolēt; atgādina, ka G20 savā 2009. gada 2. aprīļa paziņojumā aicināja, sadarbojoties ar uzraudzības institūcijām, mazināt grāmatvedības standartu sarežģītību attiecībā uz finanšu instrumentiem un panākt skaidrību un konsekvenci vērtēšanas standartu starptautiskā piemērošanā; pauž bažas par joprojām aktuālo IFRS sarežģītību; prasa, izstrādājot jaunus grāmatvedības standartus, mazināt šo sarežģītību, kur vien tas ir nepieciešams un iespējams; uzskata, ka vienkāršāka grāmatvedības standartu sistēma sekmēs saskaņotāku īstenošanu, lai uzņēmumu finanšu dati būtu salīdzināmi starp dalībvalstīm;

13.  prasa, lai saskaņā ar IFRS tiktu paredzēta obligāta pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi; atkārto Parlamenta viedokli, ka publiskai pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi var būt izšķiroša loma nodokļu apiešanas un krāpšanas apkarošanā;

14.  prasa IASB, Komisijai un EFRAG iesaistīt Parlamentu un Padomi visā finanšu pārskatu standartu izstrādes procesā un it īpaši to apstiprināšanas agrīnā posmā; uzskata, ka kontroles procedūrai attiecībā uz IFRS pieņemšanu ES būtu jāpiešķir oficiāls statuss un tā būtu jāstrukturē pēc analoģijas ar kontroles procedūru, kas piemērojama 2. līmeņa pasākumiem finanšu pakalpojumu jomā; iesaka Eiropas iestādēm uzaicināt ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības atbalstīt to darbības, tostarp EFRAG līmenī; aicina Komisiju izveidot ieinteresētajām personām paredzētu platformu grāmatvedības pamatprincipu apspriešanai Eiropā; aicina Komisiju dot Parlamentam iespēju saņemt īso sarakstu ar EFRAG valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem, lai pirms balsošanas par ierosināto kandidātu varētu rīkot neoficiālas uzklausīšanas;

15.  šajā sakarībā norāda, ka Parlamentam vajadzētu uzņemties IFRS aktīva popularizētāja lomu, ja šajā rezolūcijā iekļautās prasības tiks ņemtas vērā, jo pierādījumi liecina, ka ieguvumi no tiem pārsniedz izmaksas;

16.  pauž pārliecību, ka globalizētai ekonomikai ir nepieciešami starptautiskā līmenī apstiprināti standarti; tomēr atgādina, ka konverģence nav pašmērķis, bet ir vēlama tikai tad, ja tās rezultātā tiek nodrošināti labāki grāmatvedības standarti, kas atspoguļo orientāciju uz sabiedrisko labumu, piesardzību un uzticamību; tādēļ uzskata, ka, neraugoties uz lēno progresu konverģences procesā, būtu jāturpina dialogs starp IASB un valstu grāmatvedības standartu noteicējiem;

17.  norāda, ka lielākā daļa uzņēmumu ir MVU; ņem vērā Komisijas nodomu kopā ar IASB apsvērt iespēju izstrādāt tādus kopējus kvalitatīvus un vienkāršotus grāmatvedības standartus MVU, kurus ES līmenī, ievērojot brīvprātības principu, varētu izmantot daudzpusējās tirdzniecības sistēmās un precīzāk — MVU izaugsmes tirgos — iekļauti MVU; šajā sakarībā pieņem zināšanai iespējas, ko MVU sniedz jau pastāvošie finanšu pārskatu standarti; uzskata — lai turpinātu darbu šajā jomā, IFRS ir jābūt mazāk sarežģītiem, tie nedrīkst veicināt procikliskumu un IASB vajadzētu iekļaut pietiekami daudz MVU pārstāvju; uzskata, ka IASB vajadzētu būt iekļautiem attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvjiem; aicina Komisiju pirms jebkādu turpmāku pasākumu veikšanas pienācīgi izvērtēt IFRS ietekmi uz MVU; aicina rūpīgi sekot līdzi šādai norisei un pilnībā informēt Parlamentu, ņemot vērā labāka regulējuma procesu;

18.  uzsver, ka valstu standartu noteicēji tagad ir cieši integrēti EFRAG; tādēļ atzīmē EFRAG konsultējošo lomu grāmatvedības jautājumos, kas ir saistīti ar biržas sarakstā iekļautiem maziem uzņēmumiem, kā arī ar MVU kopumā;

19.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija mudina dalībvalstis ievērot EVTI pamatnostādnes par finanšu informācijas sniegšanas prasību izpildes nodrošināšanu; pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis neievēro EVTI pamatnostādnes par finanšu informācijas sniegšanas prasību izpildes nodrošināšanu un pat neplāno to darīt; aicina šīs dalībvalstis īstenot centienus, lai nodrošinātu atbilstību; aicina Komisiju izvērtēt, vai EVTI pilnvaras ļauj nodrošināt konsekventu un saskaņotu izpildes nodrošināšanu visā ES, un ja tā nav, izpētīt citus veidus, kā nodrošināt pienācīgu izpildi;

20.  atzīst, ka līdzsvars starp obligāto IAS regulas piemērošanas jomu un dalībvalstīm sniegto izvēles iespēju paplašināt IFRS piemērošanu valsts līmenī nodrošina pienācīgu subsidiaritāti un proporcionalitāti;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izskatīt lietu par ES noteikumu koordinēšanu saistībā ar dividenžu sadali; šajā sakarībā atgādina par Kapitāla uzturēšanas direktīvas 17. panta 1. punktu, kurā ir tieša atsauce uz uzņēmuma gada pārskatiem, kā pamatu lēmumu pieņemšanai par dividenžu sadali un kurā paredzēti konkrēti ierobežojumu attiecībā uz dividenžu sadali; atzīmē, ka Komisijas veiktais IAS regulas izvērtējums atklāja dažus faktus, kas liecina par to, dalībvalstis IFRS ievērošanu nodrošina atšķirīgi; uzsver, ka kapitāla uzturēšanas un dividenžu sadales noteikumi IAS izvērtēšanas ziņojumu ir minēti kā iemesls juridiskām problēmām, kas var rasties atsevišķās jurisdikcijās, kurās dalībvalstis atļauj vai pieprasa IFRS izmantošanu attiecībā uz atsevišķiem gada finanšu pārskatiem, uz kuriem balstās sadalāmā peļņa; norāda, ka katra dalībvalsts pati lemj, kā savos tiesību aktos risināt šādus jautājumus saistībā ar ES kapitāla uzturēšanas prasībām; šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt atbilstību Kapitāla uzturēšanas direktīvai un Grāmatvedības direktīvai;

22.  aicina EFRAG un Komisiju pēc iespējas drīzāk pārbaudīt, vai grāmatvedības standarti pieļauj krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu, un veikt visas nepieciešamās izmaiņas, lai novērstu un nepieļautu iespējamus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus;

23.  ņem vērā nepārtrauktos centienus uzlabot pārredzamību un salīdzināmību, izstrādājot Eiropas publiskā sektora grāmatvedības standartus (EPSAS);

IFRS fonda, EFRAG un PIOB darbības

24.  atbalsta Komisijas ieteikumu, ka IFRS fonda Uzraudzības padomei galvenā uzmanība būtu jāveltī nevis iekšējai organizācijai, bet gan sabiedriskas nozīmes jautājumu apspriešanai, par kuriem varētu ziņot IFRS fondam; tomēr uzskata, ka būtu jāpanāk turpmāks progress attiecībā uz IFRS fonda un IASB pārvaldību, it īpaši pārredzamības, interešu konflikta nepieļaušanas un nolīgto ekspertu dažādības ziņā; norāda — ja Uzraudzības padome turpinās nepiekrist paredzētajiem pienākumiem, vienlaikus esot atkarīgai no lēmumu vienprātīgas pieņemšanas, būs apdraudēta IASB leģitimitāte; īpaši atbalsta Komisijas ierosinājumu standartu izstrādē apsvērt to investoru vajadzības attiecībā uz pārskatu sniegšanu, kuru investīcijām ir atšķirīgi termiņi, un sniegt konkrētus risinājumus, it īpaši ilgtermiņa investoriem; atbalsta labāku IASB integrēšanu starptautisko finanšu iestāžu sistēmā un pasākumus, lai nodrošinātu plašāku interešu pārstāvību (piemēram, patērētāju pārstāvju aģentūru un finanšu ministriju) un publisku pārskatatbildību, kas garantēs augstas kvalitātes grāmatvedības standartus;

25.  norāda, ka IASB dominē privāti dalībnieki; norāda, ka vidēji lieli uzņēmumi tajā vispār nav pārstāvēti; norāda, ka IFRS fonds joprojām ir atkarīgs no brīvprātīgām iemaksām, kuras tas bieži vien saņem no privātā sektora, kas var radīt interešu konflikta risku; aicina Komisiju mudināt IFRS fondu censties dažādot un līdzsvarot savu finansējuma struktūru, tostarp iekļaujot maksas un publiskus avotus;

26.  atzinīgi vērtē IFRS fonda / IASB darbību pārskatu sniegšanā par oglekļa dioksīdu un klimatu; īpaši uzskata, ka tādi svarīgi ilgtermiņa strukturāli jautājumi, kā oglekļa dioksīda aktīvu vērtēšana uzņēmumu bilancē, būtu skaidri jāiekļauj IFRS darba programmā, lai izstrādātu attiecīgus standartus; aicina IFRS struktūras savā darba kārtībā iekļaut pārskatu sniegšanu par oglekļa dioksīdu un ar to saistīto risku;

27.  aicina Komisiju un EFRAG izpētīt iespēju pāriet pensiju aktīvu piešķiršanā no pašu kapitāla uz obligācijām saskaņā ar IFRS ieviestas uz tirgus vērtību balstītas grāmatvedības rezultātā;

28.  atbalsta to, ka Komisija mudina IFRS fondu nodrošināt, lai IFRS izmantošana un pastāvīgs finansiāls ieguldījums kļūtu par priekšnoteikumiem dalībai IFRS fonda un IASB pārvaldības un uzraudzības struktūrās; aicina Komisiju izpētīt veidus, kā reformēt IFRS fondu un IASB, lai atņemtu veto tiesības locekļiem, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem;

29.  aicina IFRS pilnvarotās personas, IFRS Uzraudzības padomi un IASB veicināt atbilstošu dzimumu līdzsvaru attiecīgajos forumos;

30.  atgādina savu Goulard ziņojumā iekļauto prasību veikt pasākumus demokrātiskas leģitimitātes, pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes pastiprināšanai, kuri cita starpā skar dokumentu publisku pieejamību, atklātu dialogu ar dažādām ieinteresētajām personām, obligātu pārredzamības reģistru izveidi un noteikumus par lobiju sanāksmju pārredzamību, kā arī iekšējos noteikumus, jo īpaši interešu konflikta novēršanu;

31.  uzsver, ka EFRAG reformai ir jāuzlabo Eiropas ieguldījums jaunu IFRS izstrādē un ka tā varētu piedalīties IFRS fonda pārvaldības reformā;

32.  pauž nožēlu par to, ka EFRAG jau kādu laiku darbojas bez valdes priekšsēdētāja, ņemot vērā viņa(-as) lomu, panākot vienprātību un nodrošinot skaidru un stingru Eiropas viedokli par grāmatvedības jautājumiem starptautiskajā līmenī; uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas drīzāk iecelt jaunu priekšsēdētāju; tādēļ mudina Komisiju paātrināt darbā pieņemšanas procesu, pilnībā ņemot vērā Parlamenta un tā Ekonomikas un monetārās komitejas lomu;

33.  atzinīgi vērtē EFRAG reformu, kas stājās spēkā 2014. gada 31. oktobrī, un atzīst, ka šajā sakarā ir īstenoti būtiski centieni; pieņem zināšanai to, ka ir uzlabota pārredzamība; pauž nožēlu, ka attiecībā uz EFRAG finansēšanu un it īpaši iespēju izveidot biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu maksātas obligātas nodevas sistēmu Komisija savos centienos galveno uzmanību veltīja to reformas daļu īstenošanai, kuras ir izpildāmas īsā laikposmā; prasa Komisijai saskaņā ar Maystadt ziņojumā ieteikto veikt oficiālus pasākumus, lai mudinātu dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas valsts finansēšanas mehānismu, to izdarīt; ņem vērā Komisijas priekšlikumu pagarināt EFRAG paredzēto Savienības programmu uz laikposmu no 2017. līdz 2020. gadam; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu tās apstiprinātās reformas gada izvērtējumu, kā tas paredzēts Regulas (ES) Nr. 258/2014 9. panta 3. un 6. punktā; aicina Komisiju novērtēt iespējas ilgākā laika posmā EFRAG pārveidot par publisku aģentūru;

34.  pauž nožēlu, ka Maystadt ieteiktā prasība apvienot EFRAG izpilddirektora amatu ar EFRAG Tehniskās ekspertu grupas (TEG) priekšsēdētāja amatu tika pārvērsta par iespēju; atzīmē, ka jaunās valdes sastāvs atšķiras no Maystadt ierosinātā, jo Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Centrālā banka atteicās pieņemt pilnvērtīga valdes locekļa statusu; aicina EFRAG paplašināt lietotāju skaitu valdē — kas pašlaik ir tikai viens — un nodrošināt, ka EFRAG ir pārstāvētas visas attiecīgās ieinteresētās personas;

35.  atzinīgi vērtē to, ka PIOB 2014. gadā dažādoja savu finansējumu; norāda, ka kopējais IFAC piešķirtais finansējums bija 58 %, kas — lai arī ir būtiska PIOB finansējuma daļa — ir krietni zem noteiktās divu trešdaļu robežvērtības un tādēļ Komisijai nebija jāierobežo tās gada iemaksas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 258/2014 9. panta 5. punktā; aicina PIOB pastiprināt centienus, lai nodrošinātu integritāti revidenta profesijā;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.
(3) OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.
(4) OV L 105, 8.4.2014., 1. lpp.
(5) OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.
(6) OV C 259 E, 29.10.2009., 94. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.
(8) OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.
(9) OV L 158, 27.5.2014., 196. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika