Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2234(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0143/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0143/2016

Debates :

PV 07/06/2016 - 14
CRE 07/06/2016 - 14

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0263

Pieņemtie teksti
PDF 340kWORD 92k
Trešdiena, 2016. gada 8. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
ES un Filipīnu pamatnolīgums par partnerību un sadarbību (rezolūcija)
P8_TA(2016)0263A8-0143/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses (05431/2015 – C8-0061/2015 – 2013/0041(NLE)2015/2234(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05431/2015),

–  ņemot vērā projektu Pamatnolīgumam par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Filipīnu Republiku, no otras puses (15616/2010),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 209. pantu un saistībā ar šā līguma 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu (C8-0061/2015),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(1),

–  ņemot vērā diplomātiskās attiecības starp Filipīnām un ES (tolaik Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK)), kuras tika izveidotas 1964. gada 12. maijā līdz ar Filipīnu vēstnieka Eiropas Ekonomikas kopienā iecelšanu,

–  ņemot vērā EK un Filipīnu pamatnolīgumu par sadarbību attīstības jomā, kurš stājās spēkā 1985. gada 1. jūnijā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības daudzgadu indikatīvo programmu Filipīnām 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 1980. gada 30. maija Regulu (EEK) Nr. 1440/80 par sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi — Dienvidaustrumu Āzijas valstu savienības dalībvalstīm(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 18. maija kopīgo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu Parlamentam un Padomei „ES un ASEAN — partnerība ar stratēģisku mērķi”,

–  ņemot vērā 10. ASEM samitu, kas notika Milānā 2014. gada 16. un 17. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Filipīnu parlamenta starpparlamentāro sanāksmi 2013. gada februārī,

–  ņemot vērā ASEAN un ES Apvienotās sadarbības komitejas 23. sanāksmi, kas notika Džakartā 2016. gada 4. februārī,

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par Filipīnām, jo īpaši 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par nesodāmības gadījumiem Filipīnās(3), 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par Filipīnām (pēc 2009. gada 23. novembrī Maguindanao notikušā slaktiņa)(4) un 2009. gada 12. marta rezolūciju par Filipīnām (par sadursmēm starp valdības spēkiem un Moro Nacionālās atbrīvošanās fronti (MNLF))(5),

–  ņemot vērā Filipīnu statusu kā vienai no valstīm, kas pēc Bangkokas deklarācijas parakstīšanas 1967. gada 8. augustā izveidoja ASEAN,

–  ņemot vērā 27. ASEAN samitu, kas notika Kualalumpurā (Malaizija) 2015. gada 18.–22. novembrī,

–  ņemot vērā 14. Āzijas augstākā līmeņa sanāksmi drošības jautājumos (Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) organizētais Šangrilas dialogs), kas notika Singapūrā 2015. gada 29.–31. maijā,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par tiesībām uz pārtiku Hilal Elver ziņojumu (2015. gada 29. decembris, A/HRC/31/51/Add.1), ANO īpašās referentes jautājumos par cilvēku tirdzniecību Joy Ngosi Ezeilo ziņojumu (2013. gada 19. aprīlis, A/HRC/23/48/Add.3) un ANO īpašā referenta jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessoda izpildi Philip Alston ziņojumu (2009. gada 29. aprīlis, A/HRC/11/2/Add.8),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012. gada maija otro vispārējo periodisko pārskatu ar 88 ieteikumiem, no kuriem Filipīnas pieņēma 66,

–  ņemot vērā Filipīnu rīcības plānu uztura jomā 2011.–2016. gadam, paātrinātās bada mazināšanas programmu, 1988. gada visaptverošo agrārās reformas plānu un 1998. gada zvejas kodeksu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0143/2016),

A.  tā kā no starptautisko un valsts cilvēktiesību tiesību aktu aspekta Filipīnas ir paraugs citām reģiona valstīm, jo ir ratificējušas astoņas no deviņām galvenajām cilvēktiesību konvencijām, izņemot Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu (CPPED), kā arī 2011. gadā ir ratificējušas Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

B.  tā kā 2014. gada martā Filipīnu valdība ar Moro Islāma atbrīvošanās fronti (MILF) vienojās par miera līgumu Mindanao salai, kurā cita starpā paredzēta Bangsamoro autonomā reģiona izveide salas islāmiskajos dienvidos, taču kurā nav iesaistīti citi paramilitārie grupējumi, kas iebilst pret miera procesu; tā kā Filipīnu Kongress 2016. gada februārī tomēr nepieņēma Bangsamoro pamatlikumu un līdz ar to nepanāca sekmīgu iznākumu miera sarunās;

C.  tā kā ASV armija ir apmācījusi Filipīnas nemieru apspiešanā, terorisma apkarošanā un izlūkošanā saistībā ar cīņu pret paramilitārajiem grupējumiem, kam ir iespējamas saiknes ar reģionālajiem (Dienvidaustrumāzijas) un starptautiskajiem teroristiskajiem grupējumiem, piemēram, al-Qaeda un ISIS;

D.  tā kā Filipīnas un ASV 2015. gada aprīlī parakstīja nolīgumu par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā (EDCA);

E.  tā kā Japāna un Filipīnas 2015. gada janvārī parakstīja memorandu par sadarbību un apmaiņu aizsardzības jomā;

F.  tā kā Ķīnas un Filipīnu attiecības ir pakāpeniski pasliktinājušās kopš 2008. gadā izteiktajām apsūdzībām korupcijā attiecībā uz Ķīnas sniegto palīdzību un, vēl jo svarīgāk, saistībā ar Ķīnas arvien izteiktāko pašpārliecību attiecībā uz tās teritoriālajām pretenzijām Dienvidķīnas jūrā;

G.  tā kā Filipīnas 2013. gada janvārī uzsāka šķīrējtiesas lietu ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) starptautiskajā šķīrējtiesā, pieprasot skaidrojumu par savām tiesībām uz jūras teritoriju saskaņā ar UNCLOS un par Ķīnas pretenziju uz lielu daļu Dienvidķīnas jūras (t. s. 9 svītru līnija) likumīgumu;

H.  tā kā Filipīnas paziņoja, ka atklās jaunas jūras un gaisa spēku bāzes ar plašu pieeju Dienvidķīnas jūrai un darīs šīs bāzes pieejamas ASV, Japānas un Vjetnamas kuģiem;

I.  tā kā ES 2014. gada decembrī Filipīnām piešķīra VPS+ statusu, un tā ir pirmā ASEAN valsts, kam pieejamas šādas tirdzniecības preferences; tā kā tas dod iespēju Filipīnām bez tarifu piemērošanas eksportēt uz ES 66 % no tās kopējās produkcijas, tajā skaitā pārstrādātus augļus, kokosriekstu eļļu, apavus, zivis un tekstilizstrādājumus;

J.  tā kā Filipīnas sastāv no tūkstošiem salu un šāda struktūra rada problēmas iekšējās savienojamības, infrastruktūras un tirdzniecības ziņā;

K.  tā kā ES Filipīnām ir svarīga ārvalstu investore un tirdzniecības partnere;

L.  tā kā ES ir Filipīnu ceturtā lielākā tirdzniecības partnere un ceturtais lielākais eksporta tirgus, kopā uzņemot 11,56 % no visa Filipīnu eksporta;

M.  tā kā Filipīnas nesen izteica vēlmi pievienoties Klusā okeāna valstu partnerībai un patlaban apspriežas ar ASV par pievienošanos attiecīgajam nolīgumam;

N.  tā kā ES ir vairāk nekā divkāršojusi finanšu piešķīrumu sadarbībai ar Filipīnām attīstības jomā 2014.–2020. gadā un ir arī sniegusi nozīmīgu humāno un ārkārtas palīdzību tropisko vētru upuriem;

O.  tā kā Filipīnas ieņem trešo vietu starp tām jaunattīstības valstīm, kas ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, un šis apstāklis negatīvi ietekmēs valsts lauksaimniecības un jūras resursus;

P.  tā kā taifūna „Haijans” (kas atbilstoši aplēsēm 2013. gadā izraisīja 6000 cilvēku bojāeju) postošās sekas joprojām negatīvi ietekmē ekonomiku un ir ievērojami pasliktinājušas nodrošinājumu ar pārtiku, un saskaņā ar ANO aplēsēm ir likušas nonākt nabadzībā vēl vienam miljonam cilvēku,

1.  atzinīgi vērtē Pamatnolīguma par partnerību un sadarbību noslēgšanu ar Filipīnām;

2.  uzskata, ka ES būtu jāturpina sniegt Filipīnām finansiālu atbalstu un palīdzību spēju veidošanā, lai mazinātu nabadzību, veicinātu sociālo iekļautību, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, mieru, izlīgumu, drošību un tiesu reformu, un palīdzēt valstij saistībā ar sagatavotību, ārkārtas palīdzību un atjaunošanu katastrofu gadījumā un efektīvas politikas īstenošanu klimata pārmaiņu novēršanai;

3.  mudina Filipīnu valdību, lai tā turpina sekmēt progresu korupcijas izskaušanā un cilvēktiesību veicināšanā;

4.  uzteic Filipīnas par līdzdalību starptautiskajā pretterorisma koalīcijā kopš 2001. gada; tomēr pauž bažas, ka joprojām tiek ziņots par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veic Filipīnu militāristi, īstenojot nemieru apspiešanas pasākumus, jo īpaši paramilitārās vienības;

5.  atgādina, ka grupējums Abu Sayyaf ir apsūdzēts par visbriesmīgākajiem terorisma aktiem Filipīnās, cita starpā par nāvējošiem bumbu sprādzieniem, piemēram, uzbrukumu prāmim Manilā 2004. gadā, kurā gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēki;

6.  uzsver, ka pieaug bažas par to, ka Dienvidāzijas grupējumi piesliesies ISIS, jo tā izplata propagandu vietējās valodās un daži reģiona ekstrēmisti jau ir apliecinājuši savu lojalitāti;

7.  atzinīgi vērtē saistības, ko uzņēmusies Filipīnu valdība, un uzsver, ka ir svarīgi panākt pēc iespējas iekļaujoša Mindanao miera procesa sekmīgu iznākumu; ņem vērā starptautiskās kontaktgrupas sniegto ieguldījumu Mindanao nolīgumos; pauž dziļu nožēlu par to, ka Filipīnu Kongress nepieņēma Mindanao miera nolīgumu; prasa, lai tiktu turpinātas miera sarunas un lai Kongress pieņemtu Bangsamoro pamatlikumu;

8.  nosoda kristiešu zemnieku slaktiņu, ko 2015. gada 24. decembrī Mindanao salā sarīkoja separātistu nemiernieki; atzinīgi vērtē Filipīnu NVO PeaceTech iniciatīvu veidot kontaktus starp kristiešu un musulmaņu skolēniem, izmantojot Skype, lai veicinātu abu kopienu savstarpējo saziņu;

9.  aicina Filipīnu valdību veidot spējas sistemātiskā datu vākšanā par cilvēku tirdzniecību un prasa ES un dalībvalstīm atbalstīt šīs valsts valdību un jo īpaši Cilvēku tirdzniecības apkarošanas starpiestāžu padomi (IACAT) centienos uzlabot palīdzību un atbalstu cietušajiem, ieviest efektīvus tiesībaizsardzības pasākumus, uzlabot likumīgos darba migrācijas veidus un nodrošināt pienācīgu attieksmi pret filipīniešu migrantiem trešās valstīs;

10.  prasa ES un tās dalībvalstīm iesaistīties sadarbībā ar Filipīnām, lai apmainītos ar izlūkošanas datiem, sadarbotos un sniegtu atbalstu Filipīnu valdības spēju veidošanai starptautiskajā cīņā pret terorismu un ekstrēmismu saistībā ar pamattiesībām un tiesiskumu;

11.  norāda, ka Filipīnas atrodas stratēģiski tuvu galvenajiem starptautiskajiem kuģu un gaisa satiksmes maršrutiem Dienvidķīnas jūrā;

12.  atgādina par savām nopietnajām bažām saistībā ar saspīlējumu Dienvidķīnas jūrā; uzskata par nožēlojamu to, ka pretēji 2002. gada Rīcības deklarācijai vairākas puses pretendē uz teritoriju strīdus ūdeņos; jo īpaši pauž bažas par Ķīnas patlaban veikto darbību milzīgo vērienu, cita starpā militāru iekārtu, ostu un vismaz viena lidlauka būvniecību; mudina visas puses strīdus teritorijā atturēties no vienpusējām un provokatīvām darbībām un miermīlīgi risināt strīdus, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, jo īpaši UNCLOS, un izmantojot objektīvu starptautisko mediāciju un arbitrāžu; mudina visas puses atzīt gan UNCLOS, gan šķīrējtiesas tiesas jurisdikciju un prasa ievērot UNCLOS galīgo lēmumu; atbalsta visus pasākumus, kas Dienvidķīnas jūrai ļautu kļūt par “miera un sadarbības jūru”; arī atbalsta visus centienus nodrošināt to, ka puses vienojas par rīcības kodeksu attiecīgo jūras teritoriju miermīlīgai izmantošanai, cita starpā drošu tirdzniecības ceļu izveidei, un mudina īstenot uzticības veicināšanas pasākumus; uzskata, ka ES būtu jāiesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā, lai efektīvi veicinātu drošību reģionā;

13.  atzinīgi vērtē Filipīnu un Indonēzijas 2014. gada maija vienošanos, ar ko tika precizēts jautājums par jūras robežu pārklāšanos Mindanao un Sulavesi jūrā;

14.  aicina Filipīnas kā vienu no valstīm, kam ES piešķīrusi VPS+ statusu, nodrošināt visu Regulas (ES) Nr. 978/2012 VIII pielikumā iekļauto ar cilvēktiesībām, darba tiesībām, vidi un labu pārvaldību saistīto starptautisko pamatkonvenciju efektīvu īstenošanu; atzīst, ka Filipīnas ir nostiprinājušas savus tiesību aktus cilvēktiesību jomā; aicina Filipīnas turpināt veicināt progresu cilvēktiesību sekmēšanā un cita starpā publicēt valsts rīcības plānu cilvēktiesībām, kā arī izskaust korupciju; pauž īpašas bažas par represijām, ar ko saskaras aktīvisti, kas rīko miermīlīgas kampaņas, lai pasargātu savas senču zemes no izrakteņu ieguves un atmežošanas ietekmes; atgādina, ka saskaņā ar VPS+ saņēmējvalstīm būs jāpierāda, ka tās īsteno savas saistības attiecībā uz cilvēktiesību, darba, vides un pārvaldības standartiem;

15.  ņem vērā VPS+ valsts novērtējumu par Filipīnām, jo īpaši attiecībā uz visu septiņu ANO cilvēktiesību konvenciju ratifikāciju, kuras attiecas uz ES VPS+; uzsver, ka vēl ir jāstrādā pie to īstenošanas; atzīst valdības veiktos pasākumus un līdz šim panākto progresu;

16.  mudina Filipīnas turpināt uzlabot ieguldījumu vidi, arī attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, pastiprinot pārredzamību un labu pārvaldību, īstenojot ANO vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un turpinot attīstīt infrastruktūru, attiecīgā gadījumā izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības; pauž bažas par to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs Filipīnas;

17.  mudina valdību investēt jaunajās tehnoloģijās un internetā, lai veicinātu kultūras sakarus un tirdzniecību starp Filipīnu arhipelāga salām;

18.  atzinīgi vērtē 2015. gada 22. decembra vienošanos sākt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Filipīnām; uzskata, ka Komisijai un Filipīnu iestādēm ir jānodrošina augsti standarti cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā; uzsver, ka šādam brīvās tirdzniecības nolīgumam vajadzētu būt pamatelementam, kas palīdzētu izveidot ES un ASEAN reģionu tirdzniecības un investīciju nolīgumu, par kuru var atsākt paralēlas sarunas;

19.  ņem vērā, ka Eiropas Savienībā dzīvo 800 000 filipīniešu un ka filipīnieši, kas strādā uz ES reģistrētiem kuģiem, ik gadu veic naudas pārvedumus uz Filipīnām, kuri gadā kopā sasniedz EUR 3 miljardus; uzskata, ka ES būtu vairāk jāattīsta cilvēku savstarpējā apmaiņa — studentu, akadēmisko darbinieku un zinātnieku apmaiņa, kā arī kultūras apmaiņa;

20.  ņemot vērā, ka uz daudziem kuģiem, kuri kuģo zem trešo valstu karogiem un ienāk Eiropas ostās, apkalpi veido galvenokārt filipīnieši, kā arī ņemot vērā bargos un necilvēcīgos darba apstākļus, kādos daudzi no šiem jūrniekiem dzīvo, aicina dalībvalstis neļaut šiem kuģiem piestāt Eiropas ostās, ja darba apstākļi uz tiem ir pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajām darba tiesībām un principiem; tāpat mudina kuģus, kuri kuģo zem trešo valstu karogiem, garantēt savām apkalpēm darba apstākļus, kas atbilst starptautiskajiem tiesību aktiem un SDO un SJO noteikumiem;

21.  aicina veikt regulāru informācijas apmaiņu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Parlamentu, lai Parlaments varētu uzraudzīt šā pamatnolīguma īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Filipīnu Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0262.
(2) OV L 144, 10.6.1980., 1. lpp.
(3) OV C 332 E, 15.11.2013., 99. lpp.
(4) OV C 305 E, 11.11.2010., 11. lpp.
(5) OV C 87 E, 1.4.2010., 181. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika