(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0026),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0031/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Maltas parlaments un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0189/2016),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1.apsvērums (1)  Pašlaik starptautiskās nodokļu sistēmas politiskās prioritātes aktualizē vajadzību nodrošināt, ka nodokli maksā tajā vietā, kur gūta peļņa vai radīta vērtība. Tādēļ ir ļoti svarīgi atjaunot ticību nodokļu sistēmu godīgumam un ļaut valdībām faktiski īstenot nodokļu suverentitāti. Šie jaunie politiskie mērķi ir pārvērsti ieteikumos par konkrētu rīcību, kas saistīti ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) iniciatīvu, kura vērsta pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS). Reaģējot uz to, ka nepieciešams nodrošināt godīgāku nodokļu uzlikšanu, Komisija 2015. gada 17. jūnija paziņojumā ir izklāstījusi Rīcības plānu par taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu Eiropas Savienībā (rīcības plāns)3. (1)  Pašlaik starptautiskās nodokļu sistēmas politiskās prioritātes aktualizē vajadzību nodrošināt, ka nodokli maksā tajā vietā, kur tiek gūta peļņa vai tiek radīta vērtība. Tādēļ ir ļoti svarīgi atjaunot ticību nodokļu sistēmu godīgumam un ļaut valdībām faktiski īstenot nodokļu suverenitāti. Šie jaunie politiskie mērķi ir pārvērsti ieteikumos par konkrētu rīcību, kas saistīti ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) iniciatīvu, kura vērsta pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS). Reaģējot uz to, ka nepieciešams nodrošināt godīgāku nodokļu uzlikšanu, Komisija 2015. gada 17. jūnija paziņojumā ir izklāstījusi Rīcības plānu par taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu Eiropas Savienībā (rīcības plāns)3 un tajā atzinusi, ka pilnvērtīga kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) ar atbilstošu un taisnīgu sadales koeficientu būtu tieši tas elements, kas patiesi spētu mainīt „spēles noteikumus” cīņā pret mākslīgas nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas stratēģijām. Ņemot to vērā, Komisijai pēc iespējas drīzāk būtu jāpublicē vērienīgs priekšlikums par KKUINB un likumdevējiem pēc iespējas ātrāk būtu jāpabeidz sarunas par šo būtiski svarīgo priekšlikumu. Pienācīgi būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa nostāja par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). 3 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas”, COM (2015)0302 final, 2015. gada 17. jūnijs. 3 Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma Eiropas Savienībā: piecas galvenās rīcības jomas”, COM (2015)0302 final, 2015. gada 17. jūnijs. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)  Savienība uzskata cīņu pret krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas par svarīgākajām politiskajām prioritātēm, jo agresīvas nodokļu plānošanas darbības ir nepieņemamas no iekšējā tirgus integritātes un sociālā taisnīguma viedokļa. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2.apsvērums (2)  Lielākā daļa dalībvalstu kā ESAO dalībnieces ir uzņēmušās saistības īstenot 15 rīcības punktus cīņā pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kas nonāca atklātībā 2015. gada 5. oktobrī. Tādēļ iekšējā tirgus labas darbības nodrošināšanai ir būtiski, lai dalībvalstis kā minimumu īstenotu savas saistības BEPS ietvaros un plašākā kontekstā, rīkotos ar nolūku ierobežot nodokļu apiešanas praksi un nodrošinātu godīgu un faktisku nodokļu uzlikšanu Savienībā pietiekami saskanīgā un koordinētā veidā. Tirgū, kurā ekonomikas ir lielā mērā savstarpēji saistītas, ir nepieciešamas kopīgas stratēģiskas metodes un koordinēta rīcība, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un izmantotu visus maksimāli iespējamos pozitīvos ieguvumus no iniciatīvas, kas vērsta pret BEPS. Turklāt vienīgi ar kopīgiem noteikumiem varētu novērst tirgus sadrumstalotību un darīt galu pastāvošajām neatbilstībām un tirgus kropļojumiem. Visbeidzot, tādi valstu īstenošanas pasākumi, kuriem visā Savienībā ir kopīgs pamats, nodokļu maksātājiem sniegtu juridisko noteiktību par to, ka minētie pasākumi ir savietojami ar Savienības tiesībām. (2)  Lielākā daļa dalībvalstu kā ESAO dalībnieces ir uzņēmušās saistības īstenot 15 rīcības punktus cīņā pret reālu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kas nonāca atklātībā 2015. gada 5. oktobrī. Tādēļ iekšējā tirgus labas darbības nodrošināšanai ir būtiski, lai dalībvalstis kā minimumu īstenotu savas saistības BEPS ietvaros un plašākā kontekstā, rīkotos ar nolūku ierobežot nodokļu apiešanas praksi un nodrošinātu godīgu un faktisku nodokļu uzlikšanu Savienībā pietiekami saskanīgā un koordinētā veidā. Tirgū, kurā ekonomikas ir lielā mērā savstarpēji saistītas, ir nepieciešamas kopīgas stratēģiskas metodes un koordinēta rīcība, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību un izmantotu visus maksimāli iespējamos pozitīvos ieguvumus no iniciatīvas, kas vērsta pret reālām BEPS stratēģijām, tomēr pienācīgi rūpējoties par to, lai uzņēmumi, kuri darbojas iekšējā tirgū, joprojām būtu konkurētspējīgi. Turklāt vienīgi ar kopīgiem noteikumiem varētu novērst tirgus sadrumstalotību un darīt galu pastāvošajām neatbilstībām un tirgus kropļojumiem. Visbeidzot, tādi valstu īstenošanas pasākumi, kuriem visā Savienībā ir kopīgs pamats, nodokļu maksātājiem sniegtu juridisko noteiktību par to, ka minētie pasākumi ir savietojami ar Savienības tiesībām. Savienībā, kurā ir ļoti atšķirīgi valstu tirgi, visaptverošam visu plānoto pasākumu ietekmes novērtējumam ir izšķiroša nozīme, lai šī kopējā nostāja izpelnītos dalībvalstu plašu atbalstu. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) (3a)  Saskaņā ar ESAO klasifikāciju tā dēvētās nodokļu oāzes var būt arī pārredzamas, tāpēc būtu jāizstrādā priekšlikumi par to, kā palielināt trasta fondu un tiem līdzīgu struktūru pārredzamību. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) (4a)  Ir būtiski nodrošināt nodokļu iestādēm attiecīgus līdzekļus, lai tās varētu efektīvi cīnīties pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu un tādējādi panākt, ka lielu starptautisku uzņēmumu darbība kļūst pārredzamāka, jo īpaši attiecībā uz gūto peļņu, samaksātajiem peļņas nodokļiem, saņemtajām subsīdijām, nodokļu atvieglojumiem, darbinieku skaitu un pārvaldītajiem aktīviem. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 4.b apsvērums (jauns) (4b)  Lai pieeja pastāvīgām iestādēm būtu konsekventa, būtiski svarīgi ir panākt, lai dalībvalstis gan attiecīgajos tiesību aktos, gan divpusējos nodokļu nolīgumos izmantotu vienu un to pašu jēdziena „pastāvīga iestāde” definīciju atbilstoši ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 5. pantam. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 4.c apsvērums (jauns) (4c)  Lai nepieļautu, ka peļņa tiek neatbilstīgi attiecināta uz pastāvīgām iestādēm, dalībvalstīm būtu jāievēro ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. pantā iekļautie noteikumi par peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgu iestādi, un šo noteikumu pārskatīšanas gadījumā dalībvalstīm būtu attiecīgi jāpielāgo piemērojamie valsts tiesību akti un divpusējie nolīgumi. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 5.apsvērums (5)  Ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas vērsti pret nodokļu bāzes samazināšanu iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus iekšējā tirgus. Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, ir nepieciešami noteikumi šādās jomās: procentu atskaitīšanas ierobežojumi, izceļošanas nodokļa uzlikšana, pārejas klauzula, vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, noteikumi attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem un sistēma, kas vēršas pret hibrīdneatbilstībām. Gadījumos, kad minēto noteikumu piemērošana izraisa nodokļu dubultu uzlikšanu, nodokļu maksātājiem būtu jāsaņem atvieglojums, kas attiecīgā gadījumā izpaužas kā citā dalībvalstī vai trešā valstī samaksātā nodokļa atskaitīšana. Tādējādi noteikumiem vajadzētu būt ar mērķi ne vien vērsties pret nodokļu apiešanas praksi, bet arī izvairīties no citu iekšējā tirgus šķēršļu radīšanas, piemēram, nodokļu dubultas uzlikšanas. (5)  Ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas vērsti pret nodokļu bāzes samazināšanu iekšējā tirgū un peļņas novirzīšanu ārpus iekšējā tirgus. Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, ir nepieciešami noteikumi šādās jomās: procentu atskaitīšanas ierobežojumi, galvenie pasākumi aizsardzībai pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu ar slepenības vai zemu nodokļu jurisdikciju starpniecību, izceļošanas nodokļa uzlikšana, skaidra jēdziena „pastāvīga iestāde” definīcija, precīzi transfertcenas noteikumi, „patentlodziņa” režīma sistēmu regulējums, pārejas klauzula gadījumā, ja nav stabila nodokļu nolīguma ar trešo valsti, kuram ir līdzvērtīgs spēks, vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, noteikumi attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem un sistēma, kas vēršas pret hibrīdneatbilstībām. Gadījumos, kad minēto noteikumu piemērošana izraisa nodokļu dubultu uzlikšanu, nodokļu maksātājiem būtu jāsaņem atvieglojums, kas attiecīgā gadījumā izpaužas kā citā dalībvalstī vai trešā valstī samaksātā nodokļa atskaitīšana. Tādējādi noteikumiem vajadzētu būt ar mērķi ne vien vērsties pret nodokļu apiešanas praksi, bet arī izvairīties no citu iekšējā tirgus šķēršļu radīšanas, piemēram, nodokļu dubultas uzlikšanas. Lai minētos noteikumus pareizi piemērotu, nodokļu iestādes dalībvalstīs ir jānodrošina ar atbilstošiem resursiem. Taču vienlīdz steidzami ir jāpieņem vienots noteikumu kopums par to, kā Savienībā tiek aprēķināta ar nodokli apliekamā pārrobežu uzņēmumu peļņa, nodokļu vajadzībām uzņēmumu grupas uzskatot par vienu vienību, lai tādējādi veidotu spēcīgāku iekšējo tirgu un lai pašreizējā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmā likvidētu daudzās nepilnības, kuru dēļ ir iespējama agresīva nodokļu plānošana. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 6.apsvērums (6)  Cenšoties samazināt globālās nodokļu saistības, pārrobežu uzņēmumu grupas arvien vairāk mēģina novirzīt peļņu no liela nodokļa jurisdikcijām uz zemāka nodokļa jurisdikcijām, bieži izmantojot paaugstinātus procentu maksājumus. Procentu ierobežošanas noteikums ir nepieciešams, lai šādu praksi novērstu, ierobežojot nodokļu maksātāja iespējas atskaitīt neto finanšu izmaksas (proti, finanšu ieņēmumu un finanšu izdevumu starpību). Tādēļ ir nepieciešams noteikt atskaitāmo izdevumu īpatsvaru, par atsauci ņemot nodokļu maksātāja rezultātu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). No nodokļa atbrīvotus finanšu ieņēmumus nevajadzētu ņemt vērā finanšu izdevumu aprēķinā. Tādēļ nosakot procentus, ko var atskaitīt, būtu jāņem vērā vienīgi apliekamais ienākums. Lai vienkāršotu situāciju tādiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir mazāks risks attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, neto procentiem vienmēr jābūt atskaitāmiem līdz konkrētai maksimālajai summai, kuru piemēro, ja atskaitījums pārsniedz ar EBITDA aprēķināto īpatsvaru. Ja nodokļu maksātājs ir daļa no grupas, kura sniedz obligātos konsolidētos pārskatus, tad, piešķirot nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt lielākas neto finanšu izmaksas, būtu jāņem vērā visas grupas parādsaistības. Procentu ierobežošanas noteikums būtu jāpiemēro attiecībā uz nodokļu maksātāja neto finanšu izmaksām, neatkarīgi no tā, vai izmaksu pamatā esošais parāds radies valstī, pārrobežu situācijā Savienībā vai ar trešām valstīm. Lai gan ir vispārēji atzīts, ka uz finanšu sabiedrībām, proti, finanšu iestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām arī būtu jāattiecina procentu atskaitīšanas ierobežojumi, tāpat ir atzīts arī tas, ka abām minētajām jomām ir īpašas iezīmes, kuru dēļ tām nepieciešama īpaši izstrādāta pieeja. Tā kā šajā jomā diskusijas starptautiskā un Savienības kontekstā vēl nav atrasts galīgs risinājums, pašlaik vēl nav iespējams ietvert konkrētus noteikumus finanšu un apdrošināšanas jomā. (6)  Cenšoties samazināt globālās nodokļu saistības, pārrobežu uzņēmumu grupas arvien vairāk mēģina novirzīt peļņu no liela nodokļa jurisdikcijām uz zemāka nodokļa jurisdikcijām, bieži izmantojot paaugstinātus procentu maksājumus. Procentu ierobežošanas noteikums ir nepieciešams, lai šādu reālu BEPS praksi novērstu, ierobežojot nodokļu maksātāja iespējas atskaitīt neto finanšu izmaksas (proti, finanšu ieņēmumu un finanšu izdevumu starpību). Ar procentu likmēm saistītām izmaksām ir nepieciešams noteikt atskaitāmo izdevumu īpatsvaru, par atsauci ņemot nodokļu maksātāja rezultātu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). No nodokļa atbrīvotus finanšu ieņēmumus nevajadzētu ņemt vērā finanšu izdevumu aprēķinā. Tādēļ nosakot procentus, ko var atskaitīt, būtu jāņem vērā vienīgi apliekamais ienākums. Lai vienkāršotu situāciju tādiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir mazāks risks attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, neto procentiem vienmēr jābūt atskaitāmiem līdz konkrētai maksimālajai summai, kuru piemēro, ja atskaitījums pārsniedz ar EBITDA aprēķināto īpatsvaru. Ja nodokļu maksātājs ir daļa no grupas, kura sniedz obligātos konsolidētos pārskatus, tad, piešķirot nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt lielākas neto finanšu izmaksas, būtu jāņem vērā visas grupas parādsaistības. Procentu ierobežošanas noteikums būtu jāpiemēro attiecībā uz nodokļu maksātāja neto finanšu izmaksām, neatkarīgi no tā, vai izmaksu pamatā esošais parāds radies valstī, pārrobežu situācijā Savienībā vai ar trešām valstīm. Ir vispāratzīts, ka uz finanšu sabiedrībām, proti, finanšu iestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, arī būtu jāattiecina procentu atskaitīšanas ierobežojumi, šajā nolūkā gan, iespējams, īstenojot īpaši izstrādātu pieeju. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) (6a)  Ja ilgtermiņa infrastruktūras projekti, kas ir sabiedrības interesēs, tiek finansēti, emitējot parāda vērtspapīrus trešai personai, un ja attiecīgā parāda apjoms pārsniedz robežvērtību, kura šajā direktīvā noteikta atbrīvojuma piemērošanai, būtu jāļauj dalībvalstīm ar zināmiem nosacījumiem tomēr piemērot atbrīvojumu trešo personu aizdevumiem, ar ko finansē publiskās infrastruktūras projektus, jo ar ierosinātajiem procentu ierobežošanas noteikumiem šādos gadījumos varētu panākt vēlamajam pretēju rezultātu. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 6.b apsvērums (jauns) (6b)  Peļņas novirzīšana uz slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcijām jo īpaši apdraud dalībvalstu nodokļu ieņēmumus un arī iespēju rīkoties vienlīdz taisnīgi pret uzņēmumiem, kuri apiet nodokļus, un uzņēmumiem, kas pilda nodokļu prasības, neatkarīgi no tā vai attiecīgais uzņēmums ir liels vai mazs. Ir būtiski svarīgi ne vien īstenot vispārējos pasākumus, kas šajā direktīvā ierosināti visām jurisdikcijām, bet arī nepieļaut, ka slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcijās uzņēmumu ienākuma nodokļa un normatīvā vide ir veidota, balstoties uz nodokļu apiešanas rezultātā gūtas peļņas slēpšanu un uz to, ka netiek pienācīgi īstenoti labas nodokļu pārvaldības vispārējie standarti, piemēram, automātiska informācijas apmaiņa par nodokļiem, vai noklusējot netiek pildītas šo standartu prasības, jo netiek pienācīgi nodrošināta nodokļu tiesību aktu un starptautisko nolīgumu izpilde, ignorējot politisko apņemšanos tos īstenot. Tāpēc ir ierosināti konkrēti pasākumi, lai ar šo direktīvu panāktu, ka slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcijas, kas jau pastāv, pilda starptautisko prasību nodrošināt nodokļu pārredzamību un taisnīgumu. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži novirza savu peļņu uz nodokļu oāzēm, nemaksājot nekādus nodokļus vai maksājot ļoti zemas likmes nodokļus. Ar jēdzienu „pastāvīga iestāde” būs precīzi un saistoši definēts tas, ar kādiem nosacījumiem starptautiska uzņēmuma darījumdarbība ir uzskatāma par labi iedibinātu attiecīgajā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 7.b apsvērums (jauns) (7b)  Jēdziens „transfertcena” nozīmē to, kādā veidā un ar kādiem nosacījumiem tiek veikti darījumi starptautiskā uzņēmumā, tostarp tā meitasuzņēmumos un pastkastītes uzņēmumos, kuru peļņu atsavina starptautisks mātesuzņēmums. Tās ir cenas, ko nosaka savstarpējiem darījumiem (piemēram, preču un pakalpojumu apmaiņai) saistītu uzņēmumu grupā, kuri atrodas dažādās valstīs. Šīs cenas nosaka starptautiska uzņēmuma dalībnieki, kuri nav neatkarīgi, tādēļ tās varētu neatbilst neatkarīgā tirgus cenai. Savienībai ir jānodrošina, ka ar nodokli apliekamā starptautisku uzņēmumu peļņa netiek mākslīgi novirzīta uz trešo valstu jurisdikcijām un ka nodokļu bāze, ko starptautisks uzņēmums deklarējis savā valstī, ir atbilstoša faktiskajai darījumdarbībai, kuru attiecīgais uzņēmums tajā ir veicis. Nodokļu maksātāju interesēs ir būtiski samazināt nodokļu dubultās neuzlikšanas risku, ko varētu radīt domstarpības starp divām valstīm par to, kā noteikt nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu atlīdzību par starptautiskiem darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem. Šī sistēma nenodrošina, ka nav iespējams izmantot dažus mākslīgus paņēmienus, sevišķi attiecībā uz produktiem, kuriem nav tirgus cenas (piemēram, franšīzes tiesības vai darījumdarbības pakalpojumi). Grozījums Nr. 101/rev Direktīvas priekšlikums 7.c apsvērums (jauns) (7c)  Eiropas Savienībā tiek plaši izmantotas nodokļu shēmas, kas saistītas ar intelektuālo īpašumu, patentiem un pētniecību un izstrādi. Tomēr vairāki Komisijas veiktie pētījumi skaidri apliecina, ka saikne starp patentiem labvēlīgu režīmu un atbalstu pētniecībai un izstrādei daudzos gadījumos ir patvaļīga. ESAO ir izstrādājusi tā dēvēto grozīto saiknes pieeju „patentlodziņa” režīma sistēmas regulējumam. Šī metode garantē, ka „patentlodziņa” režīma sistēmā zemāku nodokļa likmi piemēro tikai tiem ienākumiem, kas ir saistīti ar pētniecības un izstrādes izdevumiem. Taču jau ir redzams, cik grūti dalībvalstīm ir piemērot jēdzienus „saikne” un „ekonomiskā būtība” inovācijai labvēlīgāka nodokļu režīma vajadzībām. Ja līdz 2017. gada janvārim dalībvalstīm joprojām nebūs izdevies vienādi panākt, ka ir pilnībā īstenota grozītā saiknes pieeja, lai izskaustu kaitējošas „patentlodziņa” režīma sistēmas, kas pašlaik pastāv, tad Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu, saistošu likumdošanas priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, lai līdz 2017. gada 30. jūnijam panāktu veco kaitīgo režīmu atcelšanu, saīsinot periodu, kurā tiek piemēroti iepriekš spēkā esošie noteikumi. KKUINB būtu jānodrošina, ka vairs nav aktuāls jautājums par peļņas novirzīšanu ar intelektuālā īpašuma nodokļu plānošanas palīdzību. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 7.d apsvērums (jauns) (7d)  Izceļošanas nodoklis nebūtu jāiekasē, ja ir pārvesti materiālie aktīvi, no kuriem gūst tā dēvētos aktīvos ienākumus. Šādu aktīvu pārvešana ir uzņēmuma resursu efektīva sadalījuma neatņemams elements, un to neveic galvenokārt nodokļu optimizēšanas un nodokļu apiešanas nolūkā, tāpēc šādu aktīvu pārvešanai šādi noteikumi nebūtu jāpiemēro. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 8.apsvērums (8)  Ņemot vērā to, ka pastāv konkrētas grūtības piešķirt atlaides nodokļu kredīta veidā par ārzemēs samaksātiem nodokļiem, valstis arvien biežāk rezidences valstī cenšas atbrīvot no nodokļiem ārvalstīs gūtu ienākumu. Tomēr šādai pieejai ir neparedzēta nelabvēlīga ietekme, proti, tā sekmē situācijas, kurās ienākums, kam nav uzlikts nodoklis vai uzlikts zems nodoklis, pārvietojas uz iekšējo tirgu un apgrozās Savienībā, daudzos gadījumos neaplikts ar nodokli, izmantojot Savienības tiesībās pieejamos instrumentus. Parasti šādas prakses novēršanai izmanto pārejas klauzulas. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt pārejas klauzulu, kura vēršas pret tādiem konkrētiem ārvalstīs gūta ienākuma veidiem, piemēram, peļņas sadale, ienākums no daļu atsavināšanas un pastāvīgās iestādes peļņa, kuri Savienībā ir atbrīvoti no nodokļiem un kuru izcelsme ir trešajās valstīs. Šim ienākumam būtu jāuzliek nodoklis Savienībā, ja tam trešajā valstī uzliktais nodoklis ir zemāks par noteikto līmeni. Ņemot vērā to, ka pārejas klauzulā nav prasīta kontrole pār vienību, kurai uzlikts zems nodoklis, un ka tādēļ var nebūt pieejami vienības obligātie pārskati, faktiskās nodokļa likmes aprēķināšana var būt ļoti sarežģīts pasākums. Tādēļ dalībvalstīm, piemērojot pārejas klauzulu, būtu jāizmanto likumiskā nodokļa likme. Lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, dalībvalstīm, kuras piemēro pārejas klauzulu, būtu jāpiešķir atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli. (8)  Ņemot vērā to, ka pastāv konkrētas grūtības piešķirt atlaides nodokļu kredīta veidā par ārzemēs samaksātiem nodokļiem, valstis arvien biežāk rezidences valstī cenšas atbrīvot no nodokļiem ārvalstīs gūtu ienākumu. Tomēr šādai pieejai ir neparedzēta nelabvēlīga ietekme, proti, tā sekmē situācijas, kurās ienākums, kam nav uzlikts nodoklis vai uzlikts zems nodoklis, pārvietojas uz iekšējo tirgu un apgrozās Savienībā, daudzos gadījumos neaplikts ar nodokli, izmantojot Savienības tiesībās pieejamos instrumentus. Parasti šādas prakses novēršanai izmanto pārejas klauzulas. Tādēļ ir nepieciešams paredzēt pārejas klauzulu, kura vēršas pret tādiem konkrētiem ārvalstīs gūta ienākuma veidiem, piemēram, peļņas sadale, ienākums no daļu atsavināšanas un pastāvīgās iestādes peļņa, kuri Savienībā ir atbrīvoti no nodokļiem. Šim ienākumam būtu jāuzliek nodoklis Savienībā, ja tam izcelsmes valstī uzliktais nodoklis ir zemāks par noteikto līmeni un ja nav stabila nodokļu nolīguma ar trešo valsti, kuram ir līdzvērtīgs spēks. Lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu, dalībvalstīm, kuras piemēro pārejas klauzulu, būtu jāpiešķir atlaide par ārvalstīs samaksāto nodokli. Grozījums Nr. 96 Direktīvas priekšlikums 9.apsvērums (9)  Vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos. Proti, GAAR izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR piemērošana būtu jāattiecina vienīgi uz struktūrām, kuras ir „pilnībā mākslīgas” (neīstas); ja tas tā nav, tad būtu jādod nodokļu maksātājam tiesības saviem tirdzniecības darījumiem izvēlēties visefektīvāko nodokļu struktūru. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu līmenī, Savienības līmenī un ar trešām valstīm piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos valstu līmenī un pārrobežu situācijās. (9)  Vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos. Proti, GAAR izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR piemērošana būtu jāattiecina uz struktūrām, kuru ieviešanas galvenais iemesls vai viens no galvenajiem iemesliem ir gūt nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā citādā gadījumā piemērojamo nodokļu normu priekšmetam vai nolūkam, tomēr neliedzot nodokļu maksātājam saviem tirdzniecības darījumiem izvēlēties visefektīvāko nodokļu struktūru. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu līmenī, Savienības līmenī un ar trešām valstīm piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos valstu līmenī un pārrobežu situācijās. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) (9a)   Struktūru vai struktūru virkni var uzskatīt par neīstu, ja attiecīgajā struktūrā vai struktūru virknē atšķiras noteiktiem ienākumu veidiem (piemēram, no patentiem gūtajiem ienākumiem) uzliktie nodokļi. Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns) (9b)  Dalībvalstīm būtu jāievieš sīki izstrādāti noteikumi, ar kuriem precizē, kas tieši ir neīsta struktūra, un citas darbības nodokļu jomā, par kurām paredzētas sankcijas. Sankcijas būtu skaidri jānosaka, lai neradītu juridisko nenoteiktību un dotu spēcīgu stimulu pilnībā ievērot tiesību aktus nodokļu jomā. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 9.c apsvērums (jauns) (9c)  Dalībvalstīm būtu jāievieš valsts tiesību aktos noteiktu sankciju sistēma un par to attiecīgi jāinformē Komisija. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 9.d apsvērums (jauns) (9d)   Lai nepieļautu, ka veidojas īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (piemēram, "pastkastītes uzņēmumi" vai fiktīvi uzņēmumi) ar labvēlīgāku nodokļu režīmu, uzņēmumiem būtu jāatbilst pastāvīgas iestādes un minimālas ekonomiskās būtības definīcijām, kas noteiktas 2. pantā. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 9.e apsvērums (jauns) (9e)   Būtu jāaizliedz izmantot pastkastītes uzņēmumus tiem nodokļu maksātājiem, kuri darbojas Savienībā. Nodokļu maksātājiem, pildot pienākumu reizi gadā iesniegt pārskatus par katru valsti, būtu nodokļu iestādēm ar pierādījumiem jāapliecina, ka katrai attiecīgā nodokļu maksātāja grupas vienībai ir ekonomiskā būtība. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 9.f apsvērums (jauns) (9f)   Lai pilnveidotu mehānismus, ar ko Savienībā pašlaik tiek šķirti pārrobežu strīdi par nodokļiem, un lai pievērstos ne vien nodokļu dubultās uzlikšanas, bet arī nodokļu dubultās neuzlikšanas gadījumiem, līdz 2017. gada janvārim būtu jāievieš strīdu izšķiršanas mehānisms, kuram būtu skaidrāki noteikumi un stingrāki izpildes termiņi. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 9.g apsvērums (jauns) (9g)  Pienācīga nodokļu maksātāju identificēšana ir būtiski svarīga efektīvai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu nodokļu pārvaldības iestādēm. Šādu identificēšanu vislabāk varētu īstenot, izveidojot saskaņotu vienoto Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (Taxpayer Identification Number — TIN). Tas ļautu ikvienai trešai personai ātri, viegli un pareizi identificēt un reģistrēt TIN pārrobežu attiecībās un nodrošinātu pamatu efektīvai automātiskajai informācijas apmaiņai starp dalībvalstu nodokļu pārvaldības iestādēm. Komisijai būtu arī aktīvi jāstrādā pie tā, lai līdzīgs identifikācijas numurs tiktu izveidots pasaules mērogā, piemēram, tāds kā globālais juridiskās personas identifikators (LEI), ko izveidojusi LEI regulatīvās uzraudzības komiteja. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 10.apsvērums (10)  Kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC) noteikumu rezultātā kontrolēta meitasuzņēmuma ienākumu, kuram uzlikts zems nodoklis, attiecina uz tā mātesuzņēmumu. Tādējādi mātesuzņēmums kļūst par šā attiecinātā ienākuma nodokļa subjektu tajā valstī, kurā ir tā rezidence nodokļu vajadzībām. Atkarībā no konkrētās valsts politiskajām prioritātēm, CFC noteikumu adresāts var būt viss meitasuzņēmums, kam uzlikts zems nodoklis, vai ienākums, kurš ir mākslīgi novirzīts uz meitasuzņēmumu. Vēlams risināt šāda veida situācijas gan trešās valstīs, gan Savienībā. Lai ievērotu pamatbrīvības, minēto noteikumu ietekme Savienībā būtu jāattiecina vienīgi uz tādām struktūrām, kuru rezultātā peļņa tiek mākslīgi novirzīta no mātesuzņēmuma dalībvalsts uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC). Šajā gadījumā ienākumu summas, ko attiecina uz mātesuzņēmumu, būtu jākoriģē, par atsauci izmantojot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu, lai mātesuzņēmuma valsts uzliktu nodokli CFC ienākumam, ciktāl nav ievērots minētais princips. No CFC noteikumu darbības jomas būtu jāizslēdz tādas finanšu sabiedrības, kuru rezidences vieta nodokļu vajadzībām ir Savienībā, tostarp šādu sabiedrību pastāvīgās iestādes, kuras atrodas Savienībā. Tā jārīkojas tādēļ, ka Savienībā CFC tiesību aktu piemērošanas joma būtu jāattiecina tikai uz mākslīgām situācijām, kurās nav ekonomiskās būtības, kas nozīmētu, ka nav domājama finanšu un apdrošināšanas jomas aptveršana, kurās ir daudz regulējuma. (10)  Kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC) noteikumu rezultātā kontrolēta meitasuzņēmuma ienākumu, kuram uzlikts zems nodoklis, attiecina uz tā mātesuzņēmumu. Tādējādi mātesuzņēmums kļūst par šā attiecinātā ienākuma nodokļa subjektu tajā valstī, kurā ir tā rezidence nodokļu vajadzībām. Atkarībā no konkrētās valsts politiskajām prioritātēm, CFC noteikumu adresāts var būt viss meitasuzņēmums, kam uzlikts zems nodoklis, vai ienākums, kurš ir mākslīgi novirzīts uz meitasuzņēmumu. Vēlams risināt šāda veida situācijas gan trešās valstīs, gan Savienībā. Minēto noteikumu ietekme Savienībā būtu jāattiecina uz visām struktūrām, kuru galvenais mērķis cita starpā ir mākslīgi novirzīt peļņu no mātesuzņēmuma dalībvalsts uz kontrolētu ārvalstu uzņēmumu (CFC). Šajā gadījumā ienākumu summas, ko attiecina uz mātesuzņēmumu, būtu jākoriģē, par atsauci izmantojot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu, lai mātesuzņēmuma valsts uzliktu nodokli CFC ienākumam, ciktāl nav ievērots minētais princips. Nedrīkstētu pieļaut CFC noteikumu un pārejas klauzulas pārklāšanos. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 11.apsvērums (11)  Hibrīdneatbilstības rodas maksājumu (finanšu instrumentu) vai vienību atšķirīga juridiskā raksturojuma dēļ, un šīs atšķirības nāk klajā divu jurisdikciju tiesību sistēmu mijiedarbībā. Šādu neatbilstību sekas bieži ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī. Lai izvairītos no šāda iznākuma, ir nepieciešams paredzēt noteikumus, saskaņā ar ko neatbilstības gadījumā vienai no divām jurisdikcijām būtu jānosaka hibrīda instrumenta vai vienības juridiskais raksturojums un otrai jurisdikcijai tas būtu jāatzīst. Lai gan dalībvalstis Rīcības kodeksa jautājumu grupā (uzņēmējdarbības nodokļi) ir vienojušās par hibrīda vienību4 un hibrīda pastāvīgo iestāžu5 nodokļu režīmu Savienībā, kā arī par hibrīda vienību nodokļu režīmu attiecībās ar trešām valstīm, vēl ir nepieciešams pieņemt saistošus noteikumus. Visbeidzot, ir nepieciešams ierobežot minēto noteikumu darbības jomu, tos attiecinot vienīgi uz hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm. Hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm un trešām valstīm vēl jāturpina izvērtēt. (11)  Hibrīdneatbilstības rodas maksājumu (finanšu instrumentu) vai vienību atšķirīga juridiskā raksturojuma dēļ, un šīs atšķirības nāk klajā divu jurisdikciju tiesību sistēmu mijiedarbībā. Šādu neatbilstību sekas bieži ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī. Lai izvairītos no šāda iznākuma, ir nepieciešams paredzēt noteikumus, saskaņā ar ko neatbilstības gadījumā vienai no divām jurisdikcijām būtu jānosaka hibrīda instrumenta vai vienības juridiskais raksturojums un otrai jurisdikcijai tas būtu jāatzīst. Ja šāda neatbilstība rodas starp dalībvalsti un trešo valsti, tiesības aplikt šādu darījumu ar nodokli būtu jāpatur dalībvalstij. Lai gan dalībvalstis Rīcības kodeksa jautājumu grupā (uzņēmējdarbības nodokļi) ir vienojušās par hibrīda vienību4 un hibrīda pastāvīgo iestāžu5 nodokļu režīmu Savienībā, kā arī par hibrīda vienību nodokļu režīmu attiecībās ar trešām valstīm, vēl ir nepieciešams pieņemt saistošus noteikumus. __________________ __________________ 4 Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) – Ziņojums Padomei, 16553/14, FISC 225, 11.12.2014. 4 Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) – Ziņojums Padomei, 16553/14, FISC 225, 11.12.2014. 5 Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) – Ziņojums Padomei, 9620/15, FISC 60, 11.6.2015. 5 Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) – Ziņojums Padomei, 9620/15, FISC 60, 11.6.2015. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns) (11a)  Savienības mērogā būtu jānosaka un jāizveido izsmeļošs „melnais saraksts”, kurā būtu norādītas nodokļu oāzes un valstis, kas ar labvēlīgu nodokļu režīmu kropļo konkurenci, šajā sarakstā iekļaujot arī attiecīgās Savienības dalībvalstis. Šis „melnais saraksts” būtu jāpapildina, norādot, kādas sankcijas ir piemērojamas jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un finanšu iestādēm, kuras darbojas nodokļu oāzēs. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)  Tas, ka savlaicīgi nav pieejama vispusīga un būtiska informācija par starptautisku uzņēmumu grupu nodokļu plānošanas stratēģijām, ir viens no faktoriem, kas rada vislielākās grūtības nodokļu iestādēm. Šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai, lai nodokļu iestādes varētu nevilcinoties reaģēt uz nodokļu risku un tādēļ to veiksmīgāk izvērtēt, kā arī mērķtiecīgi īstenot kontroles pasākumus un norādīt, kādi grozījumi ir jāveic spēkā esošajos tiesību aktos. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 14.apsvērums (14)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus kopējo noturību pret nodokļu apiešanas praksi pārrobežu situācijās, šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi. Valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi neefektivitāte un traucējumi saglabātos atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā. Rezultāts būtu saskaņotības trūkums. Ņemot vērā to, ka liela apmēra neefektivitāte iekšējā tirgū galvenokārt izraisa pārrobežu rakstura problēmas, novēršanas pasākumi būtu jāpieņem Savienības līmenī. Tādēļ ir svarīgi pieņemt risinājumus, kas darbojas visā iekšējā tirgū, un to var labāk panākt Savienības līmenī. Tādējādi Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Nosakot minimālo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, direktīvas mērķis ir panākt vien minimālo saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai. (14)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus kopējo noturību pret nodokļu apiešanas praksi pārrobežu situācijās, šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi. Valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi neefektivitāte un traucējumi saglabātos atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā. Rezultāts būtu saskaņotības trūkums. Ņemot vērā to, ka liela apmēra neefektivitāte iekšējā tirgū galvenokārt izraisa pārrobežu rakstura problēmas, novēršanas pasākumi būtu jāpieņem Savienības līmenī. Tādēļ ir svarīgi pieņemt risinājumus, kas darbojas visā iekšējā tirgū, un to var labāk panākt Savienības līmenī. Tādējādi Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Nosakot minimālo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, direktīvas mērķis ir panākt vien minimālo saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai. Taču tad, ja nodokļu tiesiskā regulējuma pārstrādāšanas rezultātā būtu pieņemta regula, ar ko vēršas pret nodokļu bāzes samazināšanas praksi, būtu bijusi iespēja panākt labāku rezultātu, garantējot vienādus apstākļus visā iekšējā tirgū. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) (14a)  Komisijai būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un jāizvērtē, kā augsts nodokļu līmenis varētu ietekmēt kapitāla aizplūšanu atpakaļ uz trešām valstīm, kurās ir spēkā zemas nodokļu likmes. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 14.b apsvērums (jauns) (14b)  Visos tirdzniecības nolīgumos un ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, kuros Savienība ir viena no līgumslēdzējiem, būtu jāiekļauj noteikumi par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jautājumos, tā cenšoties panākt lielāku pārredzamību un apkarot kaitējošu nodokļu praksi. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 15.apsvērums (15)  Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana pēc trim gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam, (15)  Komisijai būtu jāizveido īpašs uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka šī direktīva tiek pareizi īstenota un ka dalībvalstis vienādi interpretē tajā noteiktos pasākumus. Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana, kad būs pagājuši trīs gadi pēc direktīvas stāšanās spēkā, un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam, Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns) 1a)  „nodokļu maksātājs” ir korporatīva vienība, uz kuru attiecas šīs direktīvas darbības joma; Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 4.a apakšpunkts (jauns) 4a)  „autorhonorāra izmaksas” ir izmaksas, ko rada maksājumi, kurus veic, lai izmantotu autortiesības vai iegūtu to izmantošanas tiesības attiecībā uz literatūras, mākslas vai zinātnes darbu, tostarp kinematogrāfijas filmām un programmatūru, jebkuru patentu, preču zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai ar rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi saistītu informāciju, vai jebkādu citu nemateriālu īpašumu; maksājumus par rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku iekārtu izmantošanu vai izmantošanas tiesībām uzskata par autorhonorāra izmaksām; Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 4.b apakšpunkts (jauns) 4b)  „slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcija” ir jurisdikcija, kas no 2016. gada 31. decembra atbilst kādam no šiem kritērijiem: (a)  nenotiek automātiska informācijas apmaiņa ar visiem daudzpusējā kompetentās iestādes nolīguma parakstītājiem saskaņā ar 2014. gada 21. jūlijā publicēto ESAO standartu "Finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālo standarts"; (b)  nav reģistra, kurā būtu norādīti vismaz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/8491a noteiktajam minimālajam standartam atbilstošo korporatīvo vienību, trastu un tiem līdzīgu juridisko struktūru faktiskie īpašnieki (galīgie labumguvēji); (c)  normatīvie un administratīvie akti vai prakse nodrošina uzņēmumiem labvēlīgu nodokļu režīmu pat tad, ja uzņēmums attiecīgajā valstī neveic nekādu reālu darījumdarbību un tam šajā valstī nav būtiskas ekonomiskās klātbūtnes. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.). Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.a apakšpunkts (jauns) 7a)  „pastāvīga iestāde” ir konkrēta darījumdarbības vieta, kas atrodas dalībvalstī, ar kuras starpniecību citas dalībvalsts uzņēmums pilnībā vai daļēji veic savu darījumdarbību; šo definīciju piemēro arī gadījumos, kad attiecībā uz pilnībā dematerializētās digitālās darbībās iesaistītiem uzņēmumiem tiek uzskatīts, ka tiem ir pastāvīga iestāde kādā no dalībvalstīm, ja šiem uzņēmumiem ir ievērojams darbības īpatsvars attiecīgās dalībvalsts ekonomikā; Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.b apakšpunkts (jauns) 7b)  „nodokļu oāze” ir jurisdikcija ar vienu vai vairākiem šādiem tai raksturīgiem kritērijiem: (a)  nerezidentiem neuzliek nodokļus vai piemēro tikai nominālo nodokļa likmi; (b)  normatīvie akti vai administratīvā prakse neļauj īstenot efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļiem ar citām jurisdikcijām; (c)  normatīvie vai administratīvie akti nepieļauj nodokļu pārredzamību vai arī nav spēkā prasība veikt būtisku darījumdarbību; Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.c apakšpunkts (jauns) 7c)  „minimāla ekonomiskā būtība” ir cita starpā arī ar digitālo ekonomiku saistīto faktoru kopums, pēc kura uzņēmumu var definēt, pamatojoties uz faktiskiem kritērijiem, piemēram, uz to, ka attiecīgai struktūrai ir cilvēkresursi un materiālie resursi, vadības autonomija, reālas juridiskas personas statuss un attiecīgā gadījumā noteikta veida aktīvi; Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.d apakšpunkts (jauns) 7d)  „Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs” jeb „TIN” ir numurs, kas noteikts Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumā, kurā ir ietverts rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu; ; Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.e apakšpunkts (jauns) 7e)  „transfertcena” ir cena, par kuru uzņēmums savu materiālo īpašumu vai nemateriālos aktīvus pārved uz saistītajiem uzņēmumiem vai sniedz tiem pakalpojumus; Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.f apakšpunkts (jauns) 7f)  „„patentlodziņa” režīms” ir sistēma, kurā nodokļu atvieglojumu saņemšanai atbilstošos ienākumus no intelektuālā īpašuma aprēķina, nosakot sakarību starp attiecināmiem intelektuālā īpašuma aktīvu veidošanas izdevumiem (kas izteikti kā procentuāla daļa no kopējiem intelektuālā īpašuma aktīvu veidošanas izdevumiem) un ienākumiem, kuri gūti no attiecīgajiem intelektuālā īpašuma aktīviem; šajā sistēmā par intelektuālā īpašuma aktīviem tiek uzskatīti tikai patenti vai tiem līdzvērtīgas darbības nemateriālais īpašums, un ar tās palīdzību definē jēdzienus „attiecināmie izdevumi”, „kopējie izdevumi” un „ienākumi no intelektuālā īpašuma aktīviem”; Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.g apakšpunkts (jauns) 7g)  „pastkastītes uzņēmums” ir jebkāda juridiska persona, kurai nav ekonomiskās būtības un kura ir izveidota tikai nodokļu vajadzībām; Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.h apakšpunkts (jauns) 7h)  „ar nodokļu maksātāju saistīta persona vai uzņēmums” nozīmē, ka pirmās personas īpašumā ir vairāk nekā 25 % no otrās personas daļām vai ka trešās personas īpašumā ir vairāk nekā 25 % no pirmās un otrās personas daļām; Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – 7.i apakšpunkts (jauns) 7i)  „hibrīdneatbilstība” nozīmē, ka starp nodokļu maksātāju vienā dalībvalstī un saistīto uzņēmumu (kā tas definēts saskaņā ar piemērojamo uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu) citā dalībvalstī vai trešā valstī ir izveidojusies situācija, kurā finanšu instrumenta vai vienības atšķirīga juridiskā raksturojuma dēļ ir iespējams šāds rezultāts: (a)  tas pats maksājums, tie paši izdevumi vai tie paši zaudējumi tiek atskaitīti gan tajā dalībvalstī, kur veikts maksājums vai radušies izdevumi vai zaudējumi, gan arī otrā dalībvalstī vai trešā valstī („dubulta atskaitīšana”); vai (b)  maksājums tiek atskaitīts dalībvalstī vai trešā valstī, kur tas veikts, bet tas pats maksājums netiek attiecīgi iekļauts nodokļu bāzē otrā dalībvalstī vai trešā valstī („atskaitīšana bez iekļaušanas nodokļu bāzē”). Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts 2.  Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas ir atskaitāmas tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās, nepārsniedzot 30 % no nodokļu maksātāja rezultāta pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai EUR 1 000 000, izvēloties lielāko summu. EBITDA aprēķina, ar nodokli apliekamam ienākumam pieskaitot atpakaļ neto procentu izdevumu summas, kuras koriģētas nodokļu aprēķināšanas nolūkiem, un citu izmaksu, kas līdzvērtīgas procentiem, summas, kā arī nolietojuma un amortizācijas summas, kuras koriģētas nodokļu aprēķināšanas nolūkiem. 2.  Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas ir atskaitāmas tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās, nepārsniedzot 20 % no nodokļu maksātāja rezultāta pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai EUR 2 000 000, izvēloties lielāko summu. EBITDA aprēķina, ar nodokli apliekamam ienākumam pieskaitot atpakaļ neto procentu izdevumu summas, kuras koriģētas nodokļu aprēķināšanas nolūkiem, un citu izmaksu, kas līdzvērtīgas procentiem, summas, kā arī nolietojuma un amortizācijas summas, kuras koriģētas nodokļu aprēķināšanas nolūkiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis šā panta 2. punktu var nepiemērot pārsniedzošām aizņēmumu izmaksām, ja tās rodas saistībā ar trešo personu aizdevumiem, ko izmanto tādu publiskās infrastruktūras projektu finansēšanai, kuru īstenošana ilgst vismaz 10 gadus un kurus dalībvalsts vai Savienība uzskata par vispārējas sabiedriskas nozīmes projektiem. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts 4.  Attiecīgā taksācijas gada EBITDA, kas pārsniedz tajā vai iepriekšējos taksācijas gados nodokļu maksātājam radušās aizņēmumu izmaksas, var pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. 4.  Attiecīgā taksācijas gada EBITDA, kas pārsniedz tajā vai iepriekšējos taksācijas gados nodokļu maksātājam radušās aizņēmumu izmaksas, piecus gadus var pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts 5.  Aizņēmumu izmaksas, kuras nevar atskaitīt tekošajā taksācijas gadā saskaņā ar 2. punktu, ir atskaitāmas turpmākajos taksācijas gados, nepārsniedzot 30 procentus no EBITDA, tāpat kā attiecīgo gadu aizņēmumu izmaksas. 5.  Aizņēmumu izmaksas, kuras nevar atskaitīt tekošajā taksācijas gadā saskaņā ar 2. punktu, ir atskaitāmas nākamajos piecos taksācijas gados, nepārsniedzot 20 % no EBITDA, tāpat kā attiecīgo gadu aizņēmumu izmaksas. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 6. punkts 6.  Šā panta 2. līdz 5. punktu nepiemēro finanšu sabiedrībām. 6.  Šā panta 2. līdz 5. punktu nepiemēro finanšu sabiedrībām. Šā panta piemērošanas joma Komisijai nevilcinoties jāpārskata gadījumā, ja tiek panākta vienošanās ESAO līmenī un Komisija konstatē, ka ESAO vienošanos ir iespējams īstenot Savienības līmenī. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 4.a pants (jauns) 4.a pants Pastāvīga iestāde 1.  Konkrēta darījumdarbības vieta, kuru nodokļu maksātājs izmanto vai uztur, ir uzskatāma par pastāvīgu iestādi, ja pats nodokļu maksātājs vai ar to cieši saistīta persona konkrētajā vietā vai kādā citā vietā tajā pašā valstī veic darījumdarbību un ja: (a)  viena vai otra vieta ir nodokļu maksātāja vai ar to cieši saistītas personas pastāvīga iestāde šā panta nozīmē; vai ja (b)  kopējai darbībai, kas veidojas, apvienojot nodokļu maksātāja un ar to cieši saistītās personas darbību vienā vietā vai tā paša nodokļu maksātāja vai ar to cieši saistītu personu darbību abās vietās, nav sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātāja un ar to cieši saistītās personas darbība vienā vietā vai tā paša nodokļu maksātāja vai ar to cieši saistītu personu darbība abās vietās ir savstarpēji papildinoši saskaņotas darījumdarbības elementi. 2.  Ja persona valstī rīkojas nodokļu maksātāja vārdā, un tas nozīmē, ka tā parasti slēdz līgumus vai arī tai parasti ir galvenā loma līgumslēgšanas procesā, kura rezultātā sistemātiski tiek noslēgti līgumi, ko nodokļu maksātājs būtiski negroza, un ja šie līgumi ir noslēgti: (a)  nodokļu maksātāja vārdā; (b)  lai pārdotu īpašumu, kas pieder nodokļu maksātājam vai ko nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot, vai arī lai piešķirtu lietošanas tiesības attiecībā uz šādu īpašumu; vai (c)  lai nodokļu maksātājs sniegtu pakalpojumus, ir uzskatāms, ka nodokļu maksātājam attiecīgajā valstī ir pastāvīga iestāde visām darbībām, ko attiecīgā persona veic nodokļu maksātāja vārdā, ar nosacījumu, ka šādas personas darbība nav palīgdarbība vai sagatavošanas darbība, kuras veikšana vienā konkrētā darījumdarbības vietā nenozīmē, ka attiecīgā darījumdarbības vieta ir pastāvīga iestāde šā punkta nozīmē. 3.  Piemērojamos valsts tiesību aktus un divpusējos nolīgumus par nodokļu dubultu neuzlikšanu dalībvalstis pielāgo šim pantam. 4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus, ar ko nosaka jēdzienus „sagatavošanas darbība” un „palīgdarbība”. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 4.b pants (jauns) 4.b pants Uz pastāvīgu iestādi attiecināmā peļņa 1.  Dalībvalstī gūta peļņa, kas attiecināma uz 4.a pantā minēto pastāvīgo iestādi, ir arī peļņa, ko šāda iestāde varētu gūt, jo īpaši veicot darījumus ar citām uzņēmuma struktūrdaļām, ja tie būtu atsevišķi patstāvīgi uzņēmumi, kuri līdzīgos apstākļos veic to pašu darījumdarbību, un šajā sakarībā ņem vērā arī attiecīgās pastāvīgās iestādes aktīvus un riskus. 2.  Ja dalībvalsts attiecīgi pielāgo šā panta 1. punktā minēto peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo iestādi, un nodokļus, tad atbilstoši būtu jāpielāgo arī peļņa un nodokļi citās dalībvalstīs, tā nepieļaujot nodokļu dubultu uzlikšanu. 3.  Īstenojot 7. darbību saskaņā ar ESAO Rīcības plānu pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, ESAO pašlaik pārskata ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 7. panta noteikumus par peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgām iestādēm, un, tiklīdz šie noteikumi būs atjaunināti, dalībvalstis attiecīgi pielāgos piemērojamos valsts tiesību aktus. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 4.c pants (jauns) 4.c pants Slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcijas 1.  Dalībvalsts var piemērot ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli maksājumiem, ko no vienības attiecīgajā dalībvalstī saņem vienība, kura atrodas slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcijā. 2.  Ja maksājumi netiek veikti tieši vienībai, kura atrodas slepenības vai zemu nodokļu jurisdikcijā, bet var pamatoti pieņemt, ka tie šādai vienībai ir netieši paredzēti (piemēram, tiek tikai izmantoti starpnieki citās jurisdikcijās), tad arī uz šādiem maksājumiem attiecas šā panta 1. punkts. 3.  Nolīgumus par nodokļu dubultu neuzlikšanu, saskaņā ar kuriem ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli šādā līmenī pašlaik piemērot nav iespējams, dalībvalstis laikus atjaunina, lai likvidētu jebkādus juridiskos šķēršļus, kas kavētu šī kolektīvās aizsardzības pasākuma īstenošanu. Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Nodokļu maksātājs maksā nodokli, kura apmērs atbilst pārvesto aktīvu tirgus vērtībai izceļošanas laikā, no kuras atņemta to vērtība nodokļu vajadzībām, jebkurā no šādiem gadījumiem: 1.  Nodokļu maksātājs maksā nodokli, kura apmērs atbilst pārvesto aktīvu tirgus vērtībai aktīvu izceļošanas laikā, no kuras atņemta to vērtība nodokļu vajadzībām, jebkurā no šādiem gadījumiem: Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  nodokļu maksātājs pārved aktīvus no galvenā biroja uz pastāvīgo iestādi citā dalībvalstī vai trešajā valstī; (a)  nodokļu maksātājs pārved aktīvus no galvenā biroja uz pastāvīgo iestādi citā dalībvalstī vai trešā valstī un pārvešanas dēļ galvenā biroja dalībvalstij vairs nav tiesību aplikt pārvestos aktīvus ar nodokli; Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  nodokļu maksātājs pārved aktīvus no savas pastāvīgās iestādes dalībvalstī uz savu galveno biroju vai uz citu pastāvīgo iestādi citā dalībvalstī vai trešā valstī; (b)  nodokļu maksātājs pārved aktīvus no savas pastāvīgās iestādes dalībvalstī uz savu galveno biroju vai uz citu pastāvīgo iestādi citā dalībvalstī vai trešā valstī un pārvešanas dēļ pastāvīgās iestādes dalībvalstij vairs nav tiesību aplikt pārvestos aktīvus ar nodokli; Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d)  nodokļu maksātājs pārceļ pastāvīgo iestādi ārpus kādas dalībvalsts. (d)  nodokļu maksātājs pārceļ pastāvīgo iestādi uz citu dalībvalsti vai uz trešo valsti un pārcelšanas dēļ pastāvīgās iestādes dalībvalstij vairs nav tiesību aplikt pārvestos aktīvus ar nodokli. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 7. punkts 7.  Šo pantu nepiemēro aktīvu pārvešanai pagaidu kārtā, ja paredzēta aktīvu pārvešana atpakaļ uz aktīvu pārvedēja dalībvalsti. 7.  Šo pantu nepiemēro aktīvu pārvešanai pagaidu kārtā, ja paredzēta aktīvu pārvešana atpakaļ uz aktīvu pārvedēja dalībvalsti, un to nepiemēro arī tad, ja tiek pārvesti materiālie aktīvi, lai gūtu ienākumu no aktīvas darījumdarbības. Lai saņemtu atbrīvojumu, nodokļu maksātājam būs jāpierāda savām nodokļu iestādēm, ka ienākums ārvalstīs ir gūts no aktīvas darījumdarbības, piemēram, ar attiecīgu izziņu, kas saņemta no ārvalstu nodokļu iestādēm. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns) 5.a pants Transfertcena 1.  Kā norādīts 2010. gada 18. augustā publicētajās ESAO pamatnostādnēs "Transfertcenu noteikšanas pamatnostādnes starptautiskiem uzņēmumiem un nodokļu iestādēm", uzņēmuma peļņā var iekļaut un līdz ar to aplikt ar nodokļiem jebkuru peļņu, ko uzņēmums būtu varējis gūt, bet nav guvis šādu iemeslu dēļ: (a)  vienas valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras valsts uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē, vai tam pieder daļa no šī otras valsts uzņēmuma kapitāla; vai (b)  vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vienas valsts uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē, vai tām pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras valsts uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē, vai tām pieder daļa no otras valsts uzņēmuma kapitāla; un (c)  gan vienā, gan otrā gadījumā abu uzņēmumu komerciālajās un finanšu attiecībās saistošie noteikumi, par ko tie ir vienojušies vai kas tiem ir noteikti, atšķiras no noteikumiem, par kuriem būtu vienojušies divi neatkarīgi (savstarpēji nesaistīti) uzņēmumi. 2.  Ja viena valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu, attiecībā uz kuru otras valsts uzņēmums ir aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un šī iekļautā peļņa ir peļņa, ko būtu guvis pirmās minētās valsts uzņēmums, ja noteikumi, par kuriem vienojušies abi šie uzņēmumi, būtu bijuši tādi kā divu neatkarīgu uzņēmumu vienošanās rezultātā panāktie, tad otra valsts atbilstoši koriģē nodokļa summu, ko iekasē no šīs peļņas. Nosakot šo korekciju, pienācīgi ņem vērā citus šīs direktīvas noteikumus un valstu nodokļu iestādes vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas. Grozījums Nr. 102 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļa par tādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kurus nodokļu maksātājs ir saņēmis kā sadalīto peļņu no vienības trešajā valstī vai kā ienākumus no daļu atsavināšanas, kas tam piederējušas vienībā trešajā valstī, vai kā ienākumus no pastāvīgās iestādes, kura atrodas trešajā valstī, ja vienības rezidences valstī vai pastāvīgās iestādes atrašanās valstī tās peļņai ir uzliekams nodoklis, kura likumiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir mazāka par 40 procentiem no nodokļu maksātāja dalībvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmā piemērojamās likumiskās nodokļa likmes. Minētajos apstākļos nodokļu maksātājs maksā nodokli par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, atskaitot nodokli, kas samaksāts trešajā valstī kā daļa no tā nodokļu saistībām tā rezidences valstī nodokļu vajadzībām. Atskaitījums nedrīkst pārsniegt nodokļa summu, kura aprēķināta pirms atskaitīšanas, par to ienākumu, kuram var uzlikt nodokli. 1.  Dalībvalstis neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļa par tādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kuri nav radušies aktīvas darījumdarbības rezultātā un kurus nodokļu maksātājs ir saņēmis kā sadalīto peļņu no vienības trešajā valstī vai kā ienākumus no daļu atsavināšanas, kas tam piederējušas vienībā trešajā valstī, vai kā ienākumus no pastāvīgās iestādes, kura atrodas trešajā valstī, ja vienības rezidences valstī vai pastāvīgās iestādes atrašanās valstī tās peļņai ir uzliekams nodoklis, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir mazāka par 15 %. Minētajos apstākļos nodokļu maksātājs maksā nodokli par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, atskaitot nodokli, kas samaksāts trešajā valstī kā daļa no tā nodokļu saistībām tā rezidences valstī nodokļu vajadzībām. Atskaitījums nedrīkst pārsniegt nodokļa summu, kura aprēķināta pirms atskaitīšanas, par to ienākumu, kuram var uzlikt nodokli. Lai saņemtu atbrīvojumu, nodokļu maksātājam būs jāpierāda savām nodokļu iestādēm, ka ienākums ārvalstīs ir gūts no aktīvas darījumdarbības, kuras veikšanai tiek izmantoti atbilstošs personāls, aprīkojums, aktīvi un telpas, kas ir samērīgi ar šai darbībai attiecinātajiem ieņēmumiem. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Neīstas struktūras vai to virknes, kuru pastāvēšanas objektīvais iemesls ir gūt tādas nodokļu priekšrocības, kuras ir pretrunā citādā gadījumā piemērojamo nodokļu normu priekšmetam vai nolūkam, neņem vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistību aprēķināšanas vajadzībām. Struktūra var ietvert vairākus posmus vai daļas. 1.  Neīstas struktūras vai to virknes, kuru izveidošanas galvenais iemesls vai viens no galvenajiem iemesliem ir gūt tādas nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā citādā gadījumā piemērojamo nodokļu normu priekšmetam vai nolūkam, un kuras, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, nav reālas, neņem vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistību aprēķināšanas vajadzībām. Struktūra var ietvert vairākus posmus vai daļas. Grozījums Nr. 103 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3. punkts 3.  Ja saskaņā ar 1. punktu netiek ņemta vērā struktūra vai struktūru virkne, nodokļu saistības aprēķina, par atsauci izmantojot ekonomisko būtību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. 3.  Ja saskaņā ar 1. punktu netiek ņemta vērā struktūra vai struktūru virkne, nodokļu saistības aprēķina, par atsauci izmantojot ekonomisko būtību, kas minēta 2. pantā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Lai panāktu, ka šī direktīva tiek pilnībā īstenota, dalībvalstis nodrošina savas valsts nodokļu pārvaldības un jo īpaši nodokļu revīzijas iestādes ar atbilstošu personālu, kompetenci un budžeta resursiem, kā arī ar resursiem, kas vajadzīgi nodokļu pārvaldības iestāžu personāla apmācībai tādās jomās kā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu vērsta pārrobežu sadarbība un automātiska informācijas apmaiņa. Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b   Komisija savā struktūrā izveido Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas kontroles un uzraudzības nodaļu, kas būs spēcīgs instruments cīņai pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izvērtēs šīs direktīvas īstenošanu un citus gaidāmos tiesību aktus, kas attiecas uz nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jautājumiem, un sniegs konsultācijas; Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas kontroles un uzraudzības nodaļa ziņos Eiropas Parlamentam. Grozījums Nr. 104 Direktīvas priekšlikums 8.pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b)  saskaņā ar vienības valstī piemērojamo vispārējo režīmu peļņai ir uzliekams uzņēmumu ienākuma nodoklis, kura faktiskā likme ir mazāka par 40 % no faktiskās nodokļa likmes, ko piemērotu saskaņā ar nodokļu maksātāja dalībvalstī piemērojamo uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu; (b)  saskaņā ar vienības valstī piemērojamo vispārējo režīmu peļņai ir uzliekams uzņēmumu ienākuma nodoklis, kura likme ir mazāka par 15 %; šo likmi katru gadu pārskata, ņemot vērā ekonomiskās attīstības tendences pasaules tirdzniecībā; Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa (c)  vairāk nekā 50 procenti no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība, ir attiecināmi uz jebkuru no šādām kategorijām: (c)  vairāk nekā 25 procenti no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība, ir attiecināmi uz jebkuru no šādām kategorijām: Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – viia punkts (jauns) (viia) ienākumi ir gūti, pārdodot preces nodokļu maksātājam vai tā saistītajiem uzņēmumiem, ja vien tās nav standarta preces, ar kurām regulāri tirgojas nesaistītas puses un kurām ir vispārzināma cena. Grozījums Nr. 105 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Dalībvalstis nepiemēro šā panta 1. punktu, ja vienības rezidence nodokļu vajadzībām ir dalībvalstī vai trešā valstī, kas ir puse EEZ līgumā, vai nepiemēro attiecībā uz trešās valsts vienības pastāvīgo iestādi, kura atrodas dalībvalstī, ja vien vienības iestāde nav pilnībā mākslīga, vai, ciktāl vienība savas darbības laikā iesaistās neīstās struktūrās, kuru izveidošanas objektīvais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. 2.  Dalībvalstis piemēro šā panta 1. punktu, ja vienības rezidence nodokļu vajadzībām ir dalībvalstī vai trešā valstī, kas ir puse EEZ līgumā, vai nepiemēro attiecībā uz trešās valsts vienības pastāvīgo iestādi, kura atrodas dalībvalstī, ja vien nodokļa maksātājs nevar pierādīt, ka kontrolētā ārvalsts sabiedrība ir izveidota pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un veic saimniecisko darbību, kurai tiek izmantots atbilstošs personāls, aprīkojums, aktīvi un telpas, kas ir samērīgi ar šai darbībai attiecinātajiem ieņēmumiem. Apdrošināšanas sabiedrību gadījumā, ja mātesuzņēmums ar paša meitasuzņēmumu starpniecību pārapdrošina savus riskus, to uzskata par neīstu struktūru. Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 10.pants – virsraksts Hibrīdneatbilstības Hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 2.a daļa (jauna) Dalībvalstis atjaunina nolīgumus par nodokļu dubultu neuzlikšanu, ko tās noslēgušas ar trešām valstīm, vai sarunu procesā kopīgi vienojas par līdzvērtīgiem nolīgumiem, lai nodrošinātu, ka šā panta noteikumi ir piemērojami dalībvalstu pārrobežu attiecībās ar trešām valstīm. Grozījums Nr. 81 Direktīvas priekšlikums 10.a pants (jauns) 10.a pants Hibrīdneatbilstības ar trešām valstīm Ja starp dalībvalsti un trešo valsti ir izveidojusies hibrīdneatbilstība, kuras rezultātā iespējama dubulta atskaitīšana, tad dalībvalsts neļauj atskaitīt attiecīgo maksājumu, ja vien tāpat jau nav rīkojusies trešā valsts. Ja starp dalībvalsti un trešo valsti ir izveidojusies hibrīdneatbilstība, kuras rezultātā iespējama atskaitīšana bez iekļaušanas nodokļu bāzē, tad dalībvalsts neļauj atskaitīt attiecīgo maksājumu vai neiekļaut to nodokļu bāzē, ja vien tāpat jau nav rīkojusies trešā valsts. Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 10.b pants (jauns) 10.b pants Faktiskā nodokļa likme Komisija izstrādā vienotu metodi faktiskās nodokļa likmes aprēķināšanai katrā dalībvalstī, tā nodrošinot iespēju sagatavot dalībvalstīs piemērojamo faktisko nodokļa likmju salīdzinošu tabulu. Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 10.c pants (jauns) 10.c pants Pasākumi pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu 1.  Dalībvalstis groza noslēgtos divpusējos nodokļu nolīgumus, lai tajos iekļautu šādus noteikumus: (a)  klauzulu, ar ko nodrošina, ka abas nolīguma puses apņemas panākt nodokļa samaksāšanu tur, kur notiek saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība; (b)  pielikumu, ar ko precizē, ka divpusēju līgumu mērķis ir ne vien nepieļaut nodokļu dubultu uzlikšanu, bet arī cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu; (c)  klauzulu par ļaunprātīgas izmantošanas vispārēju aizliegumu, pamatojoties uz tā dēvēto galvenā mērķa testu, kā tas definēts Komisijas 2016. gada 28. janvāra ieteikumā (ES) 2016/136 par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu1a; (d)  jēdziena „pastāvīga iestāde” definīciju, kas atbilst ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 5. panta definīcijai. 2.  Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim sagatavo priekšlikumu par Eiropas pieeju nodokļu nolīgumiem, lai izstrādātu vienota Eiropas nodokļu nolīguma paraugu, ar ko galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus dalībvalstis noslēgušas katra atsevišķi; 3.  Dalībvalstis atsakās parakstīt divpusējus nolīgumus ar jurisdikcijām, kuras neievēro Savienībā pieņemto labas nodokļu pārvaldības principu obligātos standartus, vai atturas no nolīgumu parakstīšanas ar šādām jurisdikcijām. 1a OV L 25, 2.2.2016., 67. lpp. Grozījums Nr. 84 Direktīvas priekšlikums 10.d pants (jauns) 10.d pants Laba nodokļu pārvaldība Starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos un ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, kuros Savienība ir viena no līgumslēdzējiem, Komisija iekļauj noteikumus par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jautājumos, tā cenšoties panākt lielāku pārredzamību un apkarot kaitējošu nodokļu praksi. Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 10.e pants (jauns) 10.e pants Sankcijas Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Minētos noteikumus un pasākumus dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un paziņo tai arī jebkādus turpmākus grozījumus, kas skar šos noteikumus un pasākumus. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 11. pants – virsraksts Pārskatīšana Pārskatīšana un uzraudzība Grozījums Nr. 87 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 1. punkts 1.  Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu pēc trim gadiem no tās stāšanās spēkā un par to ziņo Padomei. 1.  Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu, kad ir pagājuši trīs gadi pēc direktīvas stāšanās spēkā, un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 88 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis paziņo Komisijai visu informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas īstenošanas novērtējumam. 2.  Dalībvalstis paziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai visu informāciju, kas nepieciešama šīs direktīvas īstenošanas novērtējumam. Grozījums Nr. 89 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Lai būtu iespējams īstenot koordinētu Eiropas pieeju cīņai pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, Komisija izveido īpašu uzraudzības mehānismu, kas nodrošina, ka šī direktīva tiek pilnībā un atbilstīgi īstenota un ka dalībvalstis pareizi interpretē visas tajā noteiktās definīcijas un pieprasītos pasākumus. Grozījums Nr. 90 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns) 11.a pants Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs Komisija līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz likumdošanas priekšlikumu par saskaņotu, vienotu Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, lai automātiskā informācijas apmaiņa par nodokļiem Savienībā būtu efektīvāka un ticamāka. Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 11.b pants (jauns) 11.b pants Obligāta automātiska informācijas apmaiņa nodokļu jomā Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un šīs direktīvas noteikumu pareizu īstenošanu, īsteno obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2011/16/ES1a. _______________ 1a Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).