Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2731(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0739/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0739/2016

Debates :

PV 07/06/2016 - 17
CRE 07/06/2016 - 17

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0268

Pieņemtie teksti
PDF 420kWORD 105k
Trešdiena, 2016. gada 8. jūnijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Kosmosa tirgus apguve
P8_TA(2016)0268B8-0739/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par kosmosa tirgus apguvi (2016/2731(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību XIX sadaļas 189. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 28. februāra paziņojumu „ES kosmosa rūpniecības politika” (COM(2013)0108),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu „Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 14. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem” (COM(2010)0308),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 512/2014, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma „112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu(6),

–  ņemot vērā attiecīgos Padomes secinājumus un ministru 2016. gada 14. aprīļa Amsterdamas paziņojumu par sadarbību savienotas un automatizētas braukšanas jomā,

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai(7),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par ES kosmosa rūpniecības politiku — kosmosa nozares ekonomiskās izaugsmes potenciāla apgūšanu(8),

–  ņemot vērā 2012. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs(9),

–  ņemot vērā 2011. gada 7. jūnija rezolūciju par globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem transporta jomā — īstermiņa un vidējā termiņa ES politika(10),

–  ņemot vērā 2016. gada janvāra pētījumu „Space Market Uptake in Europe”(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas kosmosa darbībām ir ļoti liela nozīme attiecībā uz zinātnisko un tehnisko progresu, inovāciju, ekonomisko izaugsmi, rūpniecības konkurētspēju, sociālo kohēziju, jaunu darbvietu un uzņēmumu izveidi un jaunu iespēju radīšanu gan augšupējā, gan lejupējā tirgū;

B.  tā kā satelītnavigācijas, Zemes novērošanas (ZN) un satelītsakaru pakalpojumi varētu būtiski palīdzēt daudzu Savienības politikas jomu īstenošanā; tā kā Eiropas iedzīvotāji varētu gūt ievērojamu labumu no satelītnavigācijas un ZN pakalpojumiem;

C.  tā kā kosmosa pamatprogrammu īstenošana apliecina ES līmeņa sadarbības pievienoto vērtību; tā kā ES joprojām nav integrētas un saskaņotas kosmosa politikas;

D.  tā kā autonoma piekļuve kosmosam Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīga; tā kā Eiropas autonomijas nostiprināšanai būtiski svarīga ir ļoti ticama un precīza informācija par atrašanās vietu un laiku un ZN dati un tā kā Eiropas GNSS un Copernicus programmām raksturīga unikāla inovatīva tehnoloģiju ieviešanas pieeja; tā kā līdz 2020. gadam Savienība šo programmu infrastruktūrā ieguldīs vairāk nekā EUR 11 miljardus;

E.  tā kā Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), kas pastiprina GPS signālu, jau darbojas un Galileo drīz sāks sniegt savus sākotnējos pakalpojumus; tā kā Copernicus jau darbojas, tā pamatpakalpojumi jau ir pieejami lietotājiem un tā dati ir brīvi pieejami visā pasaulē;

F.  tā kā kosmosa pētniecībā izstrādātajām tehnoloģijām raksturīga liela savstarpēja bagātināšanās un sekundārā ietekme uz citām politikas jomām;

G.  tā kā Eiropā jāsavieno esošā infrastruktūra datu glabāšanas, tīklu un augstas veiktspējas skaitļošanas jomās, lai pilnveidotu spēju apstrādāt un glabāt lielus satelītdatu apjomus, tāpēc ir svarīgi veicināt spēcīgu un konkurētspējīgu Eiropas lejupējo ZN nozari;

H.  tā kā paredzams, ka nākamajās divās desmitgadēs Eiropas GNSS sniegs ekonomisku un sociālu labumu aptuveni EUR 60–90 miljardu vērtībā; tā kā ir aplēsts, ka ZN lejupējo pakalpojumu tirgus gada apgrozījuma potenciāls, kas sasniedzams līdz 2030. gadam, ir aptuveni EUR 2,8 miljardi un 90 % no tiem avots būtu Copernicus;

I.  tā kā uz kosmosa datiem balstītu lejupējo lietojumu un pakalpojumu iekļūšana tirgū līdz šim nav bijusi tik liela, kā gaidīts; tā kā nolūkā pilnībā izmantot kosmosa datu tirgus potenciālu jāstimulē gan publiskais, gan privātais pieprasījums un ir nepieciešams novērst tirgus sadrumstalotību un visus tehniskos, leģislatīvos un citus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai kosmosa produktu un pakalpojumu jomā;

J.  tā kā Komisija 2016. gada darba programmā paziņoja, ka grasās nākt klajā ar Eiropas kosmosa stratēģiju, un 2016. gada aprīlī sāka sabiedrisko apspriešanu; tā kā šī rezolūcija dos ieguldījumu minētajā stratēģijā,

Kosmosa stratēģija un tirgus apguve

1.  mudina Komisiju nākt klajā ar vispusīgu, vērienīgu un tālredzīgu stratēģiju, kas kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu jomā īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošinātu Eiropai vadošu pozīciju globālajos tirgos, dotu Eiropai neatkarīgu piekļuvi kosmosam un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas kosmosa nozarei;

2.  uzskata, ka vienam no galvenajiem stratēģijas elementiem vajadzētu būt kosmosa datu, pakalpojumu un lietojumu ienākšanai tirgū, lai līdz maksimumam palielinātu ES kosmosa programmu sociālekonomisko izdevīgumu;

3.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par skaidru Eiropas kosmosa nozares politiku, kas būtu gaidāmās stratēģijas daļa;

4.  uzsver, ka ES kosmosa programmu turpmākajai attīstībai vajadzētu būt vērstai uz lietotājiem un balstītai uz publiskā, privātā un zinātnes sektora vajadzībām;

5.  atzīst, ka ES kosmosa politikas īstenošanā iesaistīts plašs ieinteresēto personu klāsts, īpaši Komisija, Eiropas GNSS aģentūra (GSA), Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), Copernicus pakalpojumu sniedzēji (EUMETSAT, Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra, Frontex, Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, Kopīgais pētniecības centrs, Mercator Ocean), dalībvalstis un nozares dalībnieki; mudina tās vēl vairāk attīstīt sadarbību, īpaši starp ES un EKA; aicina Komisiju būtiski iesaistītes Eiropas industrijas spēju attīstībā, lai uzlabotu piekļuvi datiem, tirgus apguvi un konkurētspēju pasaules tirgū;

6.  uzsver, ka nolūkā sekmēt izmantošanu publiskā un privātā sektora lietotāju vidū ir jāvienkāršo ES kosmosa darbību institucionālais fons; prasa, lai Komisija stratēģijā risina šo jautājumu un lai tā ierosina skaidri noteiktas dažādo dalībnieku lomas;

7.  uzsver reģionālās dimensijas nozīmi; atbalsta lielāku reģionālo un vietējo iestāžu iesaisti sekmīgā ES kosmosa politikā; uzstāj, ka valsts līmenī jākoordinē vietējās iniciatīvas, lai nepieļautu Komisijas un dalībvalstu darbību pārklāšanos;

Tehniskie šķēršļi

8.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts attiecībā uz abām kosmosa pamatprogrammām — Galileo un Copernicus; uzskata, ka tās būtu jāuzskata par savstarpēji papildinošām programmām un ka būtu jāveicina papildu sinerģija; mudina Komisiju ievērot grafiku un nodrošināt, ka abu pamatprogrammu kosmosa un zemes infrastruktūra un sniegtie pakalpojumi darbojas ātri un pilnīgi; uzskata, ka, lai saglabātu privātā sektora uzticēšanos, izšķirīgi svarīgi ir nepieļaut nekādu turpmāku kavēšanos; vēlreiz norāda uz globālā tirgus iespējām, ko dod Eiropas GNSS saistībā ar EGNOS pārklājuma paplašināšanu Eiropas dienvidaustrumos un austrumos, Āfrikā un Tuvajos Austrumos;

9.  atbalsta tādu integrētu lietojumu izstrādi, kas izmanto gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus;

10.  uzskata, ka Copernicus datu izplatīšana ir pārāk sadrumstalota un ka būtiski svarīga ir ES līmeņa pieeja, lai Eiropas industrija varētu to izmantot; uzsver, ka uzlabota piekļuve Copernicus ZN datiem ir priekšnosacījums spēcīgas lejupējās nozares attīstībai; īpaši uzsver, ka vajadzīga ātrāka piekļuve lielām ZN datu kopām, piemēram, laikrindām;

11.  mudina Komisiju nodrošināt, ka Copernicus dati ir pieejami neatkarīgām IKT platformām, kas ļautu glabāt, pārvaldīt un apstrādāt lielos datus un tiem viegli piekļūt un kas atvieglotu datu kopu integrēšanu no cik vien daudziem avotiem iespējams un to piedāvāšanu lietotājiem; uzskata, ka šādām platformām vajadzētu:

   konsolidēt pieprasījumu, palīdzot novērst pašreizējo sadrumstalotību un izveidot iekšēju ZN datu tirgu bez vajadzības pieņemt regulatīvus pasākumus;
   garantēt lietotājiem atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi;
   dot iespēju nozarei ar šīm platformām sniegt tādus pakalpojumus, kādus tā uzskata par atbilstošiem;
   papildināt citus dalībvalstu, EKA, nozares un Atvērtās zinātnes mākoņa centienus;

12.  iesaka Komisijai cieši sadarboties ar dalībvalstīm un EKA, lai izveidotu pienācīgi integrētu infrastruktūras sistēmu ar pienācīgu datu drošības līmeni;

13.  uzsver, ka ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju trūkums būtiski kavēs Galileo izmantošanu tirgū; tāpēc atzinīgi vērtē summu, kas to izstrādes nolūkā Eiropas GNSS budžetā atvēlēta GSA pārvaldītajai finansēšanas programmai „Pamatelementi”; mudina Komisiju vidusposma novērtējumā pārbaudīt, vai šo summu nevajadzētu palielināt;

14.  aicina GSA turpināt sadarbību ar mikroshēmu un uztvērēju ražotājiem, lai noskaidrotu to vajadzības un sniegtu tiem nepieciešamo tehnisko informāciju un specifikācijas nolūkā panākt, ka pēc iespējas lielāka daļa lietotāju aprīkojuma ir saderīga ar Galileo; uzskata, ka nozare būtu jāiesaista programmas attīstībā, lai sistēma visu laiku atbilstu tirgus vajadzībām; aicina Komisiju panākt, ka nozare pieņem Galileo par vienu no multikonstelāciju uztvērēju references konstelācijām;

15.  atgādina, ka Galileo būs savi diferencētāji, proti, konkrētas priekšrocības, kādu nav citām GNSS konstelācijām, piemēram, atklāto pakalpojumu autentifikācija un ļoti augsta komerciālo pakalpojumu precizitāte un uzticamība; uzsver, ka ir būtiski šos diferencētājus darīt pieejamus cik drīz vien iespējams, lai palīdzētu nodrošināt, ka Galileo kļūst par references konstelāciju un ka var popularizēt tā priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem;

16.  uzsver, ka ir svarīgi panākt nepieciešamo tehnisko standartu ieviešanu, lai kosmosa datus un pakalpojumus būtu iespējams izmantot; mudina Komisiju šādu standartu izstrādes nolūkā izveidot tematiskas darba grupas, kurās būtu dalībvalstu eksperti;

Tirgus šķēršļi

17.  uzskata, ka publiskā sektora darbībām, tostarp tām, ko veic pilnvarotas Eiropas aģentūras, vajadzētu būt paredzamām, lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus; principā uzskata, ka kosmosa pakalpojumu sniegšana nākotnē lielākoties būtu jāatstāj komercuzņēmumu ziņā, no kuriem tie lielākoties arī būtu jāpērk, ja vien nav pārliecinošu iemeslu, piemēram, īsta drošības apdraudējuma, kas liktu rīkoties citādi; iesaka Copernicus un Galileo regulu vidusposma pārskatīšanu izmantot, lai nodrošinātu lielāku privātā sektora iesaisti pakalpojumu iepirkumā;

18.  mudina Komisiju Copernicus datu sakarā pēc iespējas drīz skaidri noteikt publisko pamatpakalpojumu lomu (kādus produktus tie piedāvā atvērtas un brīvas piekļuves politikas ietvaros, kādas ir jaunu produktu pievienošanas procedūras) un to, kas būtu jāatstāj lejupējai nozarei; aicina Komisiju novērtēt ļoti augstas izšķirtspējas ZN datu vajadzības ES iekšējiem operacionāliem mērķiem; uzskata, ka šādi dati būtu jāpērk no Eiropas komerciālajiem pakalpojumu sniedzējiem, lai nostādītu Eiropas nozari spēcīgā pozīcijā, kas tai pavērtu pārdošanas iespējas pasaules komerctirgos; mudina Komisiju arī īstenot pasākumus, kas sekmētu to, ka publiskās iestādes iepērk kosmosa pakalpojumus, cita starpā — sekmējot publisko iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, it īpaši inovatīvu MVU atbalstīšanas nolūkā;

19.  aicina intensīvāk censties palielināt publiskā un privātā sektora un tiešo lietotāju informētību par Eiropas kosmosa programmu potenciālu un sekmēt kosmosa datu izmantošanu publiskajā sektorā un uzņēmējdarbības aprindās; uzskata, ka uz lietotājiem un problēmu risināšanu orientēta pieeja, kurā politikas vajadzības salāgotas ar attiecīgajiem operacionālajiem satelītpakalpojumiem, var būt efektīva; iesaka Komisijai sekmēt paraugprakses apmaiņu — kā tādas piemērs minama Apvienotās Karalistes programma „Kosmoss labākai valsts pārvaldei”; uzskata, ka Komisijai var būt svarīga loma publiskā sektora vajadzību apkopošanā un lietotāju pieprasījuma radīšanā;

20.  atzinīgi vērtē dažādās informētības palielināšanas darbības, ko veic Komisija, GSA, EKA, Copernicus pakalpojumu sniedzēji, valstu kosmosa aģentūras un citas ieinteresētās personas; kā labus paraugprakses piemērus izceļ ikgadējo konferenci par Eiropas kosmosa politiku, Eiropas kosmosa risinājumu konferences, kosmosa dienas, Eiropas kosmosa izstādi, Galileo zīmējumu konkursu, Eiropas satelītnavigācijas konkursu un Copernicus Masters;

21.  uzskata, ka programmas Copernicus popularizēšanas un mārketinga nolūkā būtu jādara vairāk;

22.  mudina GSA turpināt darbu, ko tā veic Galileo un EGNOS popularizēšanas un mārketinga nolūkā un lai nodrošinātu informāciju par lietotāju vajadzībām un satelītnavigācijas tirgus jaunumiem;

23.  uzskata, ka Komisijai informētības palielināšanā par Copernicus un Galileo kosmosa datu priekšrocībām būtu jāiesaista dalībvalstu reģionālo Europe Direct centru tīkls, kā arī jāpalīdz publiskajām iestādēm noskaidrot to vajadzības;

Kosmoss ES politikā

24.  iesaka Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt, ka attiecīgajās politikas jomās un programmās izmanto Eiropas kosmosa programmu infrastruktūru un pakalpojumus; uzskata, ka Komisijai būtu jānostiprina saiknes starp ES kosmosa resursiem un darbībām tādās politikas jomās kā iekšējais tirgus, rūpnieciskais pamats, darbvietas, izaugsme, investīcijas, enerģētika, klimats, vide, veselība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, transports, tūrisms, digitālais vienotais tirgus, reģionālā politika un vietējā plānošana; uzskata, ka pastāv ļoti liels potenciāls risināt problēmas tādās jomās kā migrācija, robežu pārvaldība un ilgtspējīga attīstība;

25.  tāpēc uzstāj, ka Komisijai jāveic kosmosa aspekta pārbaude visām esošajām un jaunajām politikas iniciatīvām, lai pārliecinātos, ka ES kosmosa resursi tiek izmantoti cik labi iespējams; mudina Komisiju novērtēt pašreizējos ES tiesību aktus, lai noskaidrotu, vai ir nepieciešamas izmaiņas nolūkā sekmēt satelītdatu un satelītpakalpojumu (GNSS, ZN, telesakari) izmantošanu, lai nodrošinātu sociālekonomisko un citu labumu gūšanu, un veikt kosmosa aspekta pārbaudi visiem jaunajiem tiesību aktiem;

26.  mudina Komisiju izskatīt iespējas GNSS un Copernicus izmantot arī Savienības kaimiņvalstīs un attīstības politikā, kā arī sarunās par sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

27.  uzsver, ka Eiropas GNSS dati ir izšķirīgi svarīgi intelektiskā transporta un satiksmes pārvaldības sistēmu drošības palielināšanā; norāda uz eZvana un digitālā tahogrāfa regulām, kas palīdzēs sekmēt Galileo un EGNOS izmantošanu; mudina Komisiju pievērsties arī citām relevantām izmantošanas jomām, kur iespējami ES iedzīvotāju drošības uzlabojumi, piemēram, ārkārtas izsaukuma/ziņas vietas noteikšanai; aicina Komisiju šajā sakarā veikt leģislatīvus pasākumus, lai nodrošinātu GNSS mikroshēmu saderību ar Galileo/EGNOS, it sevišķi civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras jomā;

28.  uzsver, ka kosmosa dati un pakalpojumi var būt ārkārtīgi noderīgi nolūkā izvirzīt Eiropu svarīgāko jauno tehnoloģiju attīstības vadībā, piemēram, lietiskā interneta, viedo pilsētu, lielo datu un savienoto/autonomo transportlīdzekļu jomā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Amsterdamas paziņojumu, kurā uzsvērta Galileo un EGNOS loma;

Finansējuma un zinātības pieejamība

29.  uzsver, ka ir jānostiprina finansējums lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādei un lejupējam tirgum vispār; aicina Komisiju uz nākamās DFS laiku izskatīt, vai būtu vēlams šim nolūkam atvēlēt lielāku daļu ES kosmosa budžeta;

30.  uzsver, ka lejupējās kosmosa nozares atbalstam ES rīcībā ir plašs finansējuma piekļuves iespēju klāsts („Apvārsnis 2020”, ESI fondi, COSME, ESIF utt.); mudina Komisiju izmantot šos instrumentus koordinēti un mērķtiecīgi, turklāt sekmējot konsultatīvos un informatīvos pakalpojumus; mudina Komisiju ieviest arī inovatīvus un elastīgus finansēšanas mehānismus un risināt nepietiekamās riska kapitāla pieejamības problēmu; uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš vienkāršotai finansējuma pieejamībai Eiropas jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši nolūkā palīdzēt tiem sekmīgi darboties agrīnajos komercializācijas posmos;

31.  mudina Komisiju sekmēt kosmosa uzņēmumu, tostarp MVU, internacionalizāciju, nodrošinot labāku piekļuvi finansējumam un pienācīgu atbalstu Eiropas kosmosa nozares konkurētspējai, kā arī ar īpašu ES rīcību nodrošinot Eiropai neatkarīgu piekļuvi kosmosam;

32.  iesaka nostiprināt saikni starp pētniecību un izstrādi un atbalstu uzņēmējdarbības attīstības programmām; īpaši uzskata, ka kosmosa nozarē būtu labāk jāizmanto pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” inovācijas potenciāls; prasa pienācīgu stratēģiju pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ar kosmosu saistītās pētniecības rezultātu izplatīšanai uzņēmējdarbības aprindām un uzskata, ka ir jāveicina ciešāka augstskolu un privātuzņēmumu sadarbība lietojumu un pakalpojumu izstrādes nolūkā;

33.  ir pārliecināts, ka kosmosa nozares kopas, inkubatori un līdzīgas iniciatīvas palīdz balstīt tirgus apguvi, sekmēt inovāciju un veicināt sinerģijas starp kosmosa nozari un IKT un citām ekonomikas nozarēm; atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu centienus šajā jomā, kā arī EKA uzņēmējdarbības inkubācijas centrus; uzskata, ka Komisijai šie centieni izveidot saskaņotu ES stratēģiju būtu jāizmanto, lai atbalstītu kosmosa uzņēmējdarbību un izstrādātu līdzekļus tās sasaistei ar ekonomiku kopumā; aicina Komisiju palīdzēt attiecībā uz šīm darbībām, kurās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis atpaliek, novērst ģeogrāfisko nelīdzsvarotību; uzsver, ka ir jānostiprina sadarbība un informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā arī infrastruktūras spēju dalīšana;

34.  uzskata, ka ES un dalībvalstīm sadarbībā ar privāto sektoru vajadzētu pastiprināt centienus veicināt prasmes un uzņēmējdarbību un palielināt kosmosa nozares pievilcību tehnisko augstskolu studentiem, jaunajiem zinātniekiem un uzņēmējiem; uzskata, ka tas palīdzēs saglabāt vadošas kosmosa zinātnes spējas un novērst augsti izglītotu un kvalificētu ekspertu emigrāciju uz citām pasaules daļām;

o
o   o

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 150, 20.5.2014., 72. lpp.
(2) OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.
(3) OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 123, 19.5.2015., 77. lpp.
(6) OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0267.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0534.
(9) OV C 227E, 6.8.2013., 16. lpp.
(10) OV C 380E, 11.12.2012., 1. lpp.
(11) „Space Market Uptake in Europe”, pētījums ITRE komitejai, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments A, 2016, ISBN 978-92-823-8537-1.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika