Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 298. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kurā noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību ir pamattiesības,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas Savienības administrāciju (O-000079/2016 – B8-0705/2016),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā,(1)

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu, 123. panta 2. punktu un 46. panta 6. punktu,

1.  atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā Parlaments saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu aicināja pieņemt regulu par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību saskaņā ar LESD 298. pantu, taču Komisijas priekšlikums, atbildot uz šo Parlamenta prasību, tā arī nav iesniegts, kaut gan rezolūcija tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu (572 deputātiem balsojot "par", 16 — "pret" un 12 deputātiem atturoties);

2.  aicina Komisiju apsvērt pielikumā pievienoto regulas priekšlikumu;

3.  aicina Komisiju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, kas būtu iekļaujams tās darba programmā 2017. gadam;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

(1) OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 298. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

1)  Attīstoties Eiropas Savienības kompetences jomai, iedzīvotāji arvien biežāk nonāk saskarē ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un ne vienmēr atbilstīgi tiek aizsargātas iedzīvotāju procesuālās tiesības.

2)  Savienībā saskaņā ar tiesiskuma principu ir jānodrošina, lai vienmēr atbilstīgi tiktu noteiktas, izstrādātas un ievērotas procesuālās tiesības un pienākumi. Iedzīvotājiem ir tiesības prasīt no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām augstu pārredzamības līmeni, efektivitāti, ātru izpildi un atsaucību. Iedzīvotājiem ir tiesības saņemt arī atbilstīgu informāciju par iespēju veikt jebkādus turpmākus pasākumus konkrēta jautājuma risināšanā.

3)  Spēkā esošie labas pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti ļoti dažādos avotos: primārajos tiesību aktos, sekundārajos tiesību aktos, Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, ieteikuma tiesībās un Savienības iestāžu vienpusēji uzņemtajās saistībās.

4)  Gadu gaitā Savienība ir izstrādājusi ļoti daudz nozaru administratīvo procedūru gan saistošu noteikumu, gan arī ieteikuma tiesību veidā, taču ne vienmēr ir ņemta vērā sistēmas vispārējā saskaņotība. Šādas sarežģītas procedūru daudzveidības dēļ ir radies šādu procedūru trūkums un neatbilstība.

5)  Iedzīvotājiem ir grūti saprast savas Savienības tiesību aktos noteiktās administratīvās tiesības, jo Savienībai nav saskaņota, visaptveroša un kodificēta administratīvo tiesību noteikumu kopuma.

6)  Eiropas Ombuds 2000. gada aprīlī ierosināja iestādēm Labas administratīvās prakses kodeksu, uzskatot, ka viens kodekss būtu jāpiemēro visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

7)  Parlaments 2001. gada 6. septembra rezolūcijā apstiprināja Eiropas Ombuda ierosināto kodeksa projektu ar grozījumiem un aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu regulai, kurā būtu iekļauts Labas administratīvās prakses kodekss, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 308. pantu.

8)  Spēkā esošajiem iekšējiem rīcības kodeksiem, ko vēlāk pieņēma dažādas iestādes un kas vairumā gadījumu bija balstīti uz minēto Ombuda ierosināto kodeksu, bija ierobežota ietekme, jo tie savstarpēji atšķīrās un nebija juridiski saistoši.

9)  Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nodrošinājusi Savienībai tiesisko pamatu Administratīvā procesa regulas pieņemšanai. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 298. pants paredz iespēju pieņemt noteikumus, lai nodrošinātu, ka, veicot uzdevumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu. Turklāt stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartai („Pamattiesību harta”) tika piešķirts tāds pats juridiskais spēks, kā līgumiem.

10)  Pamattiesību hartas V sadaļas („Pilsoņu tiesības”) 41. pantā paredzētas tiesības uz labu pārvaldību, un šajā pantā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Pamattiesību hartas 41. pantā sniegts arī neizsmeļošs dažu tādu elementu uzskaitījums, kas iekļauti tiesību uz labu pārvaldību definīcijā, piemēram, personas tiesības tikt uzklausītai, ikvienas personas tiesības piekļūt dokumentiem, kas uz to attiecas, tiesības saņemt administrācija lēmumu pamatojumu, tiesības panākt, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi, kurus ir radījušas iestādes vai to darbinieki dienesta pienākumu izpildē, kā arī valodu tiesības.

11)  Savienības efektīvai pārvaldībai ir izšķiroša nozīme sabiedrības interešu aizstāvībā. Pārmērīgi daudz noteikumu un procedūru, kā arī to trūkums var veicināt administratīvas kļūmes, un šādas kļūmes var radīt arī pretrunīgus, neatbilstīgus vai neskaidrus noteikumus un procedūras.

12)  Atbilstīgi strukturētas un saskaņotas administratīvās procedūras sniedz atbalstu gan efektīvai pārvaldībai, gan arī tiesību uz labu pārvaldību pienācīgai izpildei, kas tiek garantēta kā Savienības tiesību vispārējais princips un ko paredz Pamattiesību hartas 41. pants.

13)  Eiropas Parlaments 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā aicināja pieņemt regulu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu tiesības uz labu pārvaldību, īstenojot atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību. Vienota noteikumu par administratīvo procesu kopuma ieviešanai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru līmenī būtu jāveicina juridiskā noteiktība, jānovērš trūkumi Savienības tiesību sistēmā un tādējādi jāsekmē tiesiskuma principa ievērošana.

14)  Šīs regulas mērķis ir ieviest procesuālo noteikumu kopumu, kas Savienības administrācijai būtu jāievēro, veicot savas administratīvās darbības. Šādu procesuālo noteikumu mērķis ir nodrošināt atvērtu, efektīvu un neatkarīgu pārvaldību, kā arī tiesību uz labu pārvaldību atbilstīgu īstenošanu.

15)  Saskaņā ar LESD 298. pantu šo regulu nevajadzētu piemērot dalībvalstu administrācijām. Šo regulu nevajadzētu piemērot arī likumdošanas procedūrām, tiesvedībai un procedūrām, kuru īstenošanas rezultātā tiek pieņemti neleģislatīvi akti, kas tieši balstīti uz Līgumiem, deleģēti akti vai īstenošanas akti.

16)  Šo regulu būtu jāpiemēro Savienības administrācijai, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas paredz īpašus administratīvā procesa noteikumus. Taču konkrētās nozarēs piemērotās administratīvās procedūras nav pilnībā saskaņotas un pilnīgas. Lai nodrošinātu Savienības pārvaldes administratīvo darbību vispārēju saskaņotību, kā arī tiesību uz labu pārvaldību pilnīgu ievērošanu, tiesību akti, kuros paredzēti īpaši administratīvā procesa noteikumi, būtu jāinterpretē saskaņā ar šo regulu, un šādu noteikumu trūkumu būtu jānovērš ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem. Šajā regulā paredzētās tiesības un pienākumi ir standarta noteikumi attiecībā uz visām administratīvajām procedūrām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un tādējādi mazina piemērojamo procesuālo noteikumu sadrumstalotību, kas rodas konkrētās nozarēs piemērojamo tiesību aktu dēļ.

17)  Šajā regulā paredzēto procesuālo administratīvo noteikumu mērķis ir īstenot labas pārvaldības principus, kas noteikti daudz un dažādos tiesību avotos atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Šie principi ir izklāstīti turpmāk šajā regulā, un to redakcijai būtu jārosina šīs regulas noteikumu interpretēšana.

18)  Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā atgādināts, ka tiesiskuma princips ir Savienības vērtību stūrakmens. Saskaņā ar minēto principu ikvienai Savienības darbībai jābūt balstītai uz Līgumiem atbilstīgi kompetences piešķiršanas principam. Turklāt likumības princips kā no tiesiskuma izrietošs princips nosaka, ka Savienības administrācijas darbības tiek veiktas, pilnībā ievērojot tiesību aktus.

19)  Ikvienam Savienības tiesību aktam ir jāatbilst proporcionalitātes principam. Saskaņā ar šo principu ikvienam Savienības administrācijas īstenotam pasākumam jābūt atbilstošam un vajadzīgam, lai sasniegtu attiecīgā pasākuma tiesību aktā noteiktos mērķus, — ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem iespējami piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas mazāk apgrūtinošs pasākums, un pārvaldības radītās izmaksas nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret sasniedzamajiem mērķiem.

20)  Atbilstīgi tiesībām uz labu pārvaldību Savienības administrācija pieņem administratīvus aktus saskaņā ar administratīvajām procedūrām, kas nodrošina objektivitāti, taisnīgumu un savlaicīgumu.

21)  Tiesības uz labu pārvaldību nosaka, ka ikviens lēmums par administratīvā procesa uzsākšanu tiek paziņots pusēm un tiek sniegta nepieciešamā informācija, kas ļauj pusēm īstenot savas tiesības administratīvā procesa laikā. Pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, ja tas vajadzīgs sabiedrības interesēs, Savienības administrācija var aizkavēt paziņojuma sniegšanu vai nesniegt šādu paziņojumu.

22)  Ja administratīvo procesu uzsāk, pamatojoties uz puses pieteikumu, tiesības uz labu pārvaldību uzliek pienākumu Savienības administrācijai rakstiski apstiprināt pieteikuma saņemšanu. Saņemšanas apstiprinājumā būtu jānorāda nepieciešamā informācija, kas ļauj pusei īstenot savas tiesības uz aizstāvību administratīvā procesa laikā. Taču jāparedz tiesības Savienības administrācijai noraidīt nepamatotus vai aizskarošus pieteikumus, jo tie var apdraudēt administratīvā procesa efektivitāti.

23)  Juridiskās noteiktības labad administratīvais process būtu jāuzsāk saprātīgā laikposmā pēc notikuma. Tādēļ šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi par noilguma termiņu.

24)  Tiesības uz labu pārvaldību nosaka, ka Savienības administrācija izpilda rūpības pienākumu, kas uzliek pienākumu administrācijai visos procesa posmos rūpīgi un objektīvi noteikt un pārskatīt visus būtiskos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, ņemot vērā visas saistītās intereses. Šajā saistībā būtu jāpiešķir pilnvaras Savienības administrācijai uzklausīt pušu, liecinieku un ekspertu sniegtās liecības, pieprasīt dokumentus un reģistrus, kā arī veikt vizītes vai pārbaudes. Izvēloties ekspertus, Savienības administrācijai būtu jānodrošina, ka viņi ir tehniski kompetenti un ka viņus neskar interešu konflikts.

25)  Savienības administrācijas veiktās izmeklēšanas laikā būtu jāparedz pienākums pusēm sadarboties, palīdzot administrācijai pārbaudīt faktus un apstākļus lietā. Pieprasot pusēm sadarboties, Savienības administrācijai būtu tām jānodrošina saprātīgs termiņš atbildes sniegšanai, kā arī jāatgādina tām par tiesībām neliecināt pret sevi, ja administratīvā procesa dēļ var tikt piemērots sods.

26)  Tiesības uz Savienības administrācijas objektīvu attieksmi izriet no pamattiesībām uz labu pārvaldību un paredz darbinieku pienākumu atturēties no dalības administratīvajā procesā, kurā skartas darbinieku tiešas vai netiešas personīgās intereses, tostarp jo īpaši jebkādas ar ģimeni saistītas vai finansiālas intereses, kas var negatīvi ietekmēt viņu objektivitāti.

27)  Lai īstenotu tiesības uz labu pārvaldību, konkrētos apstākļos administrācija var veikt pārbaudes, ja tas ir nepieciešams nolūkā izpildīt pienākumu vai sasniegt mērķi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Veicot šādas pārbaudes, būtu jāievēro konkrēti nosacījumi un procedūras, lai aizsargātu pušu tiesības.

28)  Visos pret personu uzsāktos procesos, kuri var noslēgties ar pasākumu, kas attiecīgo personu var nelabvēlīgi ietekmēt, būtu jāievēro personas tiesības tikt uzklausītai. Nevienam tiesību aktos noteiktajam pasākumam nevajadzētu izslēgt vai ierobežot šīs tiesības. Personas tiesības tikt uzklausītai paredz iesaistītajai personai sniegt precīzu un pilnīgu paziņojumu par prasībām vai iebildumiem, kā arī nodrošināt iespēju sniegt apsvērumus par faktu patiesumu un nozīmīgumu, kā arī par izmantotajiem dokumentiem.

29)  Tiesības uz labu pārvaldību ietver administratīvā procesa puses tiesības piekļūt dokumentiem, un tā ir arī būtiska prasība, lai īstenotu tiesības tikt uzklausītam. Ja konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērums liedz pilnīgu piekļuvi dokumentiem, būtu jānodrošina, ka puse var piekļūt vismaz atbilstīgam dokumentu satura kopsavilkumam. Lai veicinātu piekļuvi personas dokumentiem un tādējādi nodrošinātu pārredzamu informācijas pārvaldību, Savienības administrācijai būtu jāreģistrē ienākošā un izejošā sarakste, saņemtie dokumenti un veiktie pasākumi, kā arī jāizveido reģistrēto lietu rādītājs.

30)  Savienības administrācijai administratīvie akti būtu jāpieņem saprātīgā termiņā. Lēna pārvaldība ir slikta pārvaldība. Ikviena kavēšanās administratīvā akta pieņemšanā būtu jāpamato, kā arī par to būtu pienācīgi jāinformē administratīvā procesa puse, norādot paredzamo administratīvā akta pieņemšanas datumu.

31)  Tiesības uz labu pārvaldību uzliek pienākumu Savienības administrācijai skaidri noteikt iemeslus, kas ir tās administratīvo aktu pieņemšanas pamatā. Pamatojumā būtu jānorāda akta juridiskais pamats, vispārīgā situācija, kas rosinājusi akta pieņemšanu, kā arī akta vispārīgie mērķi. Paziņojumā būtu skaidri un nepārprotami jāatklāj kompetentās iestādes, kas pieņēmusi aktu, apsvērumi tā, lai iesaistītās puses varētu pieņemt lēmumu par to, vai tās vēlas aizsargāt savas tiesības, iesniedzot prasību par lietas izskatīšanu tiesā.

32)  Saskaņā ar tiesībām uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli nedz Savienība, nedz arī dalībvalstis nevar rīkoties tā, lai būtu praktiski neiespējami vai pārmērīgi grūti īstenot Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības. Tādējādi Savienības un dalībvalstu pienākums ir nodrošināt reālu un efektīvu tiesisku aizsardzību, un tām aizliegts piemērot jebkādu noteikumu vai procedūru, kas pat uz laiku var liegt pilnībā un pilnvērtīgi piemērot Savienības tiesību aktu.

33)  Lai veicinātu tiesību īstenošanu uz efektīvu tiesību aizsardzību, Savienības pārvaldei tās administratīvajos aktos būtu jānorāda tiesību aizsardzības veidi, kas ir pieejami pusēm, kuru tiesības un intereses tiek skartas ar šādiem aktiem. Papildus iespējai sniegt prasību tiesā vai vērsties ar sūdzību pie Eiropas Ombuda, pusei būtu jāgarantē tiesības pieprasīt pārskatīšanu administratīvā kārtībā un tai būtu jāsaņem informācija par procedūru un termiņiem šāda pieprasījuma iesniegšanai.

34)  Pieprasījums pārskatīšanai administratīvā kārtībā neskar puses tiesības sniegt prasību tiesā. Attiecībā uz termiņu prasības iesniegšanai tiesā, lai pārsūdzētu administratīvu aktu, šāds akts ir jāuzskata par galīgu, ja attiecīgā puse nepieprasa pārskatīšanu administratīvā kārtībā vai, ja attiecīgā puse pieprasa pārskatīšanu administratīvā kārtībā, par galīgo administratīvo aktu uzskata aktu, ar kuru izlemts saistībā ar pārskatīšanu administratīvā kārtībā.

35)  Saskaņā ar pārredzamības un juridiskās noteiktības principu administratīvā procesa pusēm jāspēj skaidri saprast savas tiesības un pienākumus, kas izriet no tām piemērotā administratīvā akta. Šajā saistībā Savienības administrācijai būtu jānodrošina, ka tās administratīvie akti tiek sagatavoti skaidrā, vienkāršā un saprotamā valodā un ka tie stājas spēkā pēc paziņošanas pusēm. Īstenojot šo pienākumu, Savienības administrācijai pienācīgi jāizmanto informācijas un sakaru tehnoloģijas, kā arī jāpielāgojas to attīstībai.

36)  Lai nodrošinātu pārredzamību un administratīvo efektivitāti, Savienības administrācijai būtu jānodrošina, ka pārrakstīšanās, aritmētikas vai līdzīgu kļūdu labojumus savos administratīvajos aktos veic kompetentā iestāde.

37)  Likumības princips kā no tiesiskuma izrietošs princips uzliek pienākumu Savienības administrācijai labot vai atsaukt nelikumīgus administratīvos aktus. Taču, ņemot vērā to, ka ikviena administratīvā akta labojums vai atsaukums var būt pretrunā tiesiskās paļāvības aizsardzības un juridiskās noteiktības principam, Savienības administrācijai būtu rūpīgi un objektīvi jānovērtē akta labojuma vai atsaukuma ietekme uz pārējām pusēm, kā arī šāda novērtējuma laikā izdarītie secinājumi jānorāda akta labojuma vai atsaukuma pamatojumā.

38)  Savienības iedzīvotājiem ir tiesības rakstīt Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, izmantojot kādu no Līgumu valodām, un atbildei ir jābūt tajā pašā valodā. Savienības administrācijai būtu jāievēro pušu valodas tiesības, nodrošinot, ka administratīvais process tiek īstenots kādā no puses izvēlētajām Līgumu valodām. Ja administratīvo procesu uzsāk Savienības administrācija, pirmais paziņojums būtu jāsagatavo kādā no Līgumu valodām atbilstīgi dalībvalstij, kurā atrodas puse.

39)  Pārredzamības principam un tiesībām piekļūt dokumentiem ir īpaša nozīme administratīvajā procesā, neskarot tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu. Ikviens minēto principu ierobežojums būtu šauri interpretējams, lai nodrošinātu atbilstību Pamattiesību hartas 52. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, un tādēļ ikviens šāds ierobežojums ir jāparedz tiesību aktā, ņemot vērā tiesību un brīvību būtību, kā arī piemērojot proporcionalitātes principu.

40)  Tiesības uz personas datu aizsardzību paredz, ka, neskarot tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 16. pantu, datiem, ko izmanto Savienības administrācija, jābūt precīziem, aktuāliem un likumīgi reģistrētiem.

41)  Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips izriet no tiesiskuma un paredz, ka publisko iestāžu darbībām nevajadzētu traucēt īstenot nostiprinātas tiesības un galīgi noteiktu tiesisko stāvokli, izņemot, ja tas noteikti nepieciešams sabiedrības interesēs. Tiesiskā paļāvība būtu pienācīgi jāņem vērā, labojot vai atsaucot administratīvo aktu.

42)  Juridiskās noteiktības princips paredz, ka Savienības noteikumiem jābūt skaidriem un precīziem. Šā principa mērķis ir nodrošināt, ka situācijas un tiesiskās attiecības, ko reglamentē Savienības tiesību akti, ir paredzamas, lai personas varētu skaidri noteikt savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties. Saskaņā ar juridiskās noteiktības principu, izņemot likumīgi pamatotus gadījumus, nevajadzētu veikt pasākumus ar atpakaļejošu spēku.

43)  Lai nodrošinātu Savienības administrācijas darbības vispārēju saskaņotību, vispārīgajiem administratīvajiem aktiem būtu jāatbilst šajā regulā minētajam labas pārvaldības principam.

44)  Interpretējot šo regulu, īpaša vērība būtu jāpievērš vienlīdzīgai attieksmei un diskriminācijas novēršanai, kas attiecas uz administratīvo darbību un kas tieši izriet no tiesiskuma, kā arī efektīvas un neatkarīgas Eiropas pārvaldības principiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un mērķis

1.  Ar šo regulu nosaka procesuālos noteikumus, kas reglamentē Savienības administrācijas administratīvo darbību.

2.  Šīs regulas mērķis ir nodrošināt tiesības uz labu pārvaldību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, īstenojot atklātu, efektīvu un neatkarīgu pārvaldību.

2. pants

Piemērošanas joma

1.  Šo regulu piemēro Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administratīvajai darbībai.

2.  Šo regulu nepiemēro Savienības administrācijas darbībai, īstenojot:

a)  likumdošanas procedūras;

b)  tiesvedību;

c)  procedūras, kuru īstenošanas rezultātā tiek pieņemti neleģislatīvi akti, kas tieši balstīti uz Līgumiem, deleģēti akti vai īstenošanas akti.

3.  Šo regulu nepiemēro dalībvalstu administrācijai.

3. pants

Šīs regulas un citu Savienības tiesību aktu attiecības

Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības tiesību aktus, kas paredz īpašus administratīvā procesa noteikumus. Šī regula papildina šādus Savienības tiesību aktus, un tos interpretē saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem.

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)  „Savienības administrācija” ir Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru administrācija;

b)  „administratīvās darbības” ir darbības, ko veic Savienības administrācija, lai īstenotu Savienības tiesību aktus, izņemot procedūras, kas minētas 2. panta 2. punktā;

c)  „administratīvais process” ir process, kuru īstenojot Savienības administrācija sagatavo, pieņem, īsteno un izpilda administratīvos aktus;

d)  „darbinieks” ir amatpersona Civildienesta noteikumu 1.a panta nozīmē, kā arī ierēdnis saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 1. panta 1. līdz 3. ievilkumu;

e)  „kompetentā iestāde” ir Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra vai Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras struktūra, vai iestāde, kurai ir konkrēta vieta Savienības administrācijā, kas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir atbildīga par administratīvā procesa īstenošanu;

f)  „puse” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras tiesisko situāciju var ietekmēt administratīvā procesa iznākums.

II NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PROCESA UZSĀKŠANA

5. pants

Administratīvā procesa uzsākšana

Administratīvo procesu var uzsākt Savienības administrācija pēc savas iniciatīvas vai, pamatojoties uz puses pieteikumu.

6. pants

Administratīvais process, ko uzsāk Savienības administrācija

1.  Administratīvo procesu var uzsākt Savienības administrācija pēc savas iniciatīvas saskaņā ar kompetentās iestādes lēmumu. Kompetentā iestāde pirms lēmuma par procesa uzsākšanu pieņemšana pārbauda lietas konkrētos apstākļus.

2.  Lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu paziņo pusēm. Lēmumu nepublisko, pirms tas nav paziņots pusēm.

3.  Šāda paziņojuma sniegšanu var aizkavēt vai to var nesniegt, ja tas noteikti vajadzīgs sabiedrības interesēs. Lēmums par paziņojuma aizkavēšanu vai nesniegšanu ir pienācīgi pamatots.

4.  Lēmumā par administratīvā procesa uzsākšanu norāda šādu informāciju:

a)  atsauces numurs un datums;

b)  procesa priekšmets un mērķis;

c)  galveno procesa posmu apraksts;

d)  atbildīgā darbinieka vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

e)  kompetentā iestāde;

f)  administratīvā akta pieņemšanas termiņš, kā arī informācija par sekām, ja noteiktajā termiņā administratīvais akts netiek pieņemts;

g)  pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi;

h)  šīs regulas 28. pantā minētās tīmekļa vietnes adrese, ja šāda tīmekļa vietne ir izveidota.

5.  Lēmumu par administratīvā procesa uzsākšanu sagatavo Līgumu valodās, kas atbilst dalībvalstīm, kurās atrodas puses.

6.  Administratīvo procesu uzsāk saprātīgā termiņā pēc tā notikuma datuma, kas ir procesa pamatā. Administratīvo procesu uzsāk ne vēlāk kā 10 gadu laikā pēc notikuma datuma.

7. pants

Administratīvā procesa uzsākšana, pamatojoties uz pieteikumu

1.  Administratīvo procesu var uzsākt puse.

2.  Pieteikumiem nepiemēro nevajadzīgas formālas prasības. Pieteikumā skaidri norāda puses vārdu, adresi paziņojumu sniegšanai, pieteikuma priekšmetu, būtiskos faktus un iemeslus pieteikuma iesniegšanai, datumu un vietu, kā arī kompetento iestādi, kurai pieteikums adresēts. Pieteikumu iesniedz rakstveidā papīra vai elektroniskā formātā. Pieteikumu sagatavo vienā no Līgumu valodām.

3.  Pieteikuma saņemšanu apstiprina rakstveidā. Saņemšanas apstiprinājumu sniedz pieteikuma valodā, un tajā norāda šādu informāciju:

a)  atsauces numurs un datums;

b)  pieteikuma saņemšanas datums;

c)  galveno procesa posmu apraksts;

d)  atbildīgā darbinieka vārds un uzvārds un kontaktinformācija;

e)  administratīvā akta pieņemšanas termiņš, kā arī informācija par sekām, ja noteiktajā termiņā administratīvais akts netiek pieņemts;

f)  šīs regulas 28. pantā minētās tīmekļa vietnes adrese, ja šāda tīmekļa vietne ir izveidota.

4.  Ja pieteikums neatbilst vienai vai vairākām no prasībām, kas izklāstītas 2. punktā, saņemšanas apstiprinājumā norāda saprātīgu termiņu kļūdas labošanai vai trūkstošā dokumenta iesniegšanai. Nemotivētus vai nepārprotami nepamatotus pieteikumus var noraidīt kā nepieņemamus, sniedzot īsi pamatotu saņemšanas apstiprinājumu. Saņemšanas apstiprinājumu nesūta gadījumos, kad viens pieteikuma iesniedzējs ļaunprātīgi iesniedz vairākus secīgus pieteikumus.

5.  Ja pieteikums adresēts iestādei, kura nav kompetenta to izskatīt, šī iestāde nosūta pieteikumu kompetentajai iestādei un saņemšanas apstiprinājumā norāda kompetento iestādi, kurai pieprasījums nosūtīts, vai norāda, ka attiecīgais jautājums nav Savienības administrācijas kompetences jomā.

6.  Ja kompetentā iestāde turpina administratīvo procesu, attiecīgā gadījumā piemēro 6. panta 2. līdz 4. punktu.

III NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PROCESA VADĪBA

8. pants

Procesuālās tiesības

Pusēm ir šādas tiesības saistībā ar procesa vadību:

a)  skaidrā un saprotamā veidā saņemt visu atbilstošo informāciju saistībā ar procesu;

b)  ja iespējams un vajadzīgs, veikt saziņu un kārtot visas procesuālās formalitātes attālināti un, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

c)  izmantot kādu no Līgumu valodām un tikt uzrunātām kādā no Līgumu valodām pēc to izvēles;

d)  saņemt paziņojumus par visiem procesa posmiem un lēmumiem, kas var uz tām attiekties;

e)  par savu pārstāvi izvēlēties juristu vai kādu citu personu pēc savas izvēles;

f)  segt tikai tādas maksas, kas ir saprātīgi noteiktas un samērīgas attiecībā pret konkrētā procesa izmaksām.

9. pants

Rūpīgas un objektīvas izmeklēšanas pienākums

1.  Kompetentā iestāde izmeklē lietu rūpīgi un objektīvi. Tā ņem vērā visus būtiskos aspektus un vāc visu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai.

2.  Lai vāktu nepieciešamo informāciju, kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var:

a)  uzklausīt pušu, liecinieku un ekspertu liecības;

b)  pieprasīt dokumentus un reģistrus;

c)  organizēt vizītes un pārbaudes.

3.  Puses var sniegt pierādījumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem.

10. pants

Sadarbības pienākums

1.  Puses palīdz kompetentajai iestādei noskaidrot faktus un apstākļus lietā.

2.  Pusēm atvēl saprātīgu termiņu, lai tās varētu sniegt atbildi uz ikvienu sadarbības pieprasījumu, ņemot vērā pieprasījuma apjomu un sarežģītību, kā arī izmeklēšanas prasības.

3.  Ja administratīvā procesa rezultātā var tikt piemērots sods, pusēm atgādina par tiesībām neliecināt pret sevi.

11. pants

Liecinieki un eksperti

Pēc kompetentās iestādes iniciatīvas vai, pamatojoties uz pušu ierosinājumu, var tikt uzklausīti liecinieki un eksperti. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tā izvēlas ekspertus, kas ir tehniski kompetenti un ko neskar interešu konflikts.

12. pants

Pārbaudes

1.  Pārbaudes var veikt, ja Savienības tiesību akts paredz pilnvaras veikt pārbaudes un ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu pienākumu vai sasniegtu Savienības tiesību aktos noteikto mērķi.

2.  Pārbaudes veic saskaņā ar noteiktajiem norādījumiem un, ievērojot tiesību aktā, ar ko pilnvaro vai atļauj veikt pārbaudi, paredzētos ierobežojumus attiecībā uz pasākumiem, ko var veikt, un telpām, ko var pārmeklēt. Pārbaudes veicēji īsteno savas pilnvaras tikai pēc tam, kad ir uzrādījuši rakstveida atļauju un apliecinājuši savu identitāti un ieņemamo amatu.

3.  Par pārbaudi atbildīgā iestāde paziņo pārbaudāmajai pusei pārbaudes sākuma datumu un laiku. Pusei ir tiesības piedalīties pārbaudē, kā arī paust viedokli un uzdot jautājumus saistībā ar pārbaudi. Ja tas noteikti vajadzīgs sabiedrības interesēs, par pārbaudi atbildīgā iestāde pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ var aizkavēt paziņojuma sniegšanu vai nesniegt šādu paziņojumu.

4.  Pārbaudes laikā klātesošās puses, ciktāl tas ir iespējams, informē par pārbaudes priekšmetu un mērķi, par procedūru un noteikumiem, kas reglamentē pārbaudi, kā arī par turpmākajiem pasākumiem un pārbaudes iespējamajām sekām. Pārbaudi veic, neradot nepamatotas neērtības pārbaudes objektam vai personai, kurai tas pieder.

5.  Pārbaudes veicēji nekavējoties sagatavo pārbaudes ziņojumu, kopsavilkuma veidā sniedzot informāciju par pārbaudes sniegto ieguldījumu izmeklēšanas mērķa sasniegšanā, kā arī norādot būtiskākos konstatējumus. Par pārbaudi atbildīgā iestāde nosūta pārbaudes ziņojuma kopiju pusēm, kurām ir tiesības piedalīties pārbaudē.

6.  Par pārbaudi atbildīgā iestāde sagatavo un veic pārbaudi ciešā sadarbībā ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek pārbaude, ja vien dalībvalsts pati nav pārbaudes priekšmets vai šāda sadarbība neapdraud pārbaudes mērķi.

7.  Veicot pārbaudi un sagatavojot pārbaudes ziņojumu, par pārbaudi atbildīgā iestāde ņem vērā visas procesuālās prasības, kas paredzētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, ar ko nosaka pieņemamos pierādījumus administratīvā procesā vai tiesvedībā dalībvalstī, kurā paredzēts izmantot pārbaudes ziņojumu.

13. pants

Interešu konflikts

1.  Darbinieks nepiedalās administratīvā procesā, kurā skartas darbinieka tiešas vai netiešas personīgās intereses, tostarp jo īpaši jebkādas ar ģimeni saistītas vai finansiālas intereses, kas var negatīvi ietekmēt darbinieka objektivitāti.

2.  Par jebkādu interešu konfliktu attiecīgais darbinieks paziņo kompetentajai iestādei, kas, ņemot vērā attiecīgos lietas apstākļus, pieņem lēmumu par konkrētā darbinieka izslēgšanu no administratīvā procesa.

3.  Jebkura puse var pieprasīt izslēgt darbinieku no dalības administratīvajā procesā, pamatojoties uz interešu konfliktu. Šajā saistībā pamatotu pieprasījumu rakstveidā iesniedz kompetentajai iestādei, kas pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas pieņem lēmumu.

14. pants

Tiesības tikt uzklausītam

1.  Pirms ikviena tāda individuāla pasākuma veikšanas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt puses, tām dod iespēju tikt uzklausītām.

2.  Puses saņem pietiekamu informāciju, turklāt tām atvēl pietiekami daudz laika sagatavot savu lietu.

3.  Pusēm dod iespēju rakstiski vai mutiski paust savus uzskatus, ja nepieciešams, vai arī, ja tāda ir šo pušu izvēle, ar viņu izraudzītas personas palīdzību.

15. pants

Tiesības piekļūt lietai

1.  Iesaistītajām pusēm nodrošina pilnu piekļuvi lietai, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgās intereses. Ikvienu šo tiesību ierobežojumu pienācīgi pamato.

2.  Ja nav iespējams nodrošināt pilnīgu piekļuvi visiem lietas dokumentiem, pusēm sniedz atbilstīgu minēto dokumentu satura kopsavilkumu.

16. pants

Pienākums veidot reģistrus

1.  Katrai lietai Savienības administrācija reģistrē ienākošo un izejošo saraksti, saņemtos dokumentus un veiktos pasākumus. Savienības administrācija veido glabāto lietu rādītāju.

2.  Reģistrus glabā, pilnībā ievērojot tiesības uz datu aizsardzību.

17. pants

Termiņi

1.  Administratīvos aktus pieņem un administratīvo procesu pabeidz saprātīgā termiņā un bez nepamatotas kavēšanās. Termiņš administratīvā akta pieņemšanai nepārsniedz trīs mēnešus no datuma, kad:

a)  paziņots lēmums uzsākt administratīvo procesu, ja to uzsākusi Savienības administrācija, vai

b)  apstiprināta pieteikuma saņemšana, ja administratīvais process uzsākts, pamatojoties uz pieteikumu.

2.  Ja attiecīgajā termiņā administratīvo aktu nevar pieņemt, to dara zināmu iesaistītajām pusēm, kā arī tās informē par iemesliem, kas attaisno kavēšanos, turklāt iesaistītajām pusēm paziņo plānoto administratīvā akta pieņemšanas datumu. Pēc pieprasījuma kompetentā iestāde sniedz atbildes uz jautājumiem par lietas izskatīšanas norisi.

3.  Ja Savienības administrācija neapstiprina pieteikuma saņemšanu trīs mēnešu laikā, pieteikums uzskatāms par noraidītu.

4.  Termiņus aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71(1).

IV NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ PROCESA PABEIGŠANA

18. pants

Administratīvo aktu veids

Administratīvie akti ir rakstveidā, un tos paraksta kompetentā iestāde. Tos izstrādā skaidrā, vienkāršā un saprotamā veidā.

19. pants

Pienākums sniegt pamatojumu

1.  Administratīvajos aktos skaidri pamato iemeslus, uz kuriem balstīta to pieņemšana.

2.  Administratīvajos aktos norāda to juridisko pamatu, attiecīgos faktus, kā arī to, kā ņemtas vērā dažādās attiecīgās intereses.

3.  Administratīvajos aktos norāda individuālu pamatojumu, kas attiecas uz pušu situāciju. Ja tas nav iespējams liela iesaistīto personu skaita dēļ, vispārīgs pamatojums ir pietiekams. Tomēr šādā gadījumā sniedz atsevišķu pamatojumu ikvienai pusei, kura to pieprasa.

20. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.  Administratīvajos aktos skaidri norāda, ka ir iespējama administratīva pārskatīšana.

2.  Pusēm ir tiesības pieprasīt tādu administratīvo aktu administratīvu pārskatīšanu, kas nelabvēlīgi ietekmē to tiesības un intereses. Administratīvās pārskatīšanas pieprasījumu iesniedz hierarhijā augstākstāvošai iestādei un, ja tas nav iespējams, iestādei, kas pieņēmusi administratīvo aktu.

3.  Administratīvajos aktos izklāsta procedūru, kas jāievēro, lai iesniegtu administratīvās pārskatīšanas pieprasījumu, kā arī norāda kompetentās iestādes nosaukumu vai atbildīgā darbinieka vārdu un biroja adresi, kur iesniedzams pārskatīšanas pieprasījums. Aktos norāda arī šāda pieprasījuma iesniegšanas termiņu. Ja attiecīgajā termiņā nekāds pieprasījums netiek iesniegts, administratīvo aktu uzskata par galīgu.

4.  Gadījumos, kad to paredz Savienības tiesību akti, administratīvajos aktos skaidri norāda, ka ir iespējams ierosināt tiesvedību vai iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam.

21. pants

Administratīvo aktu paziņošana

Pušu tiesības un intereses ietekmējošus administratīvos aktus rakstveidā paziņo pusēm, tiklīdz tie ir pieņemti. Administratīvais akts stājas spēkā attiecībā uz pusi pēc tā paziņošanas minētajai pusei.

V NODAĻA

AKTU LABOŠANA UN ATSAUKŠANA

22. pants

Kļūdu labošana administratīvos aktos

1.  Pārrakstīšanās, aritmētikas vai līdzīgu kļūdu labojumus veic kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma.

2.  Pirms ikviena labojuma veikšanas tiek informētas puses, un labojumu veic pēc paziņojuma sniegšanas. Ja tas nav iespējams liela iesaistīto personu skaita dēļ, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas puses tiek informētas bez nepamatotas kavēšanās.

23. pants

Tādu administratīvo aktu labošana un atsaukšana, kas nelabvēlīgi ietekmē pusi

1.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma labo vai atsauc nelikumīgu administratīvo aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē pusi. Labojumam vai atsaukumam ir atpakaļejošs spēks.

2.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgās puses pieprasījuma labo vai atsauc likumīgu administratīvo aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē pusi, ja vairs nav minētā konkrētā akta pieņemšanas iemeslu. Labojumam vai atsaukumam nav atpakaļejoša spēka.

3.  Labojums vai atsaukums stājas spēkā pēc paziņošanas pusei.

4.  Ja administratīvais akts nelabvēlīgi ietekmē pusi, taču vienlaikus sniedz labumu citām pusēm, tiek sagatavots novērtējums par akta iespējamo ietekmi uz visām pusēm un secinājumus iekļauj akta labojuma vai atsaukuma pamatojumā.

24. pants

Pusei labvēlīgu administratīvo aktu labošana un atsaukšanai

1.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc citas puses pieprasījuma labo vai atsauc nelikumīgu administratīvo aktu, kas ir pusei labvēlīgs.

2.  Pienācīgi tiek ņemta vērā labojuma vai atsaukuma ietekme uz pusēm, kuras likumīgi varēja paļauties uz to, ka akts būs likumīgs. Ja šādām pusēm rastos zaudējumi saistība ar paļaušanos uz lēmuma likumību, kompetentā iestāde novērtē, vai minētajām pusēm nav tiesības uz kompensāciju.

3.  Labojumam vai atsaukumam ir atpakaļejošs spēks vienīgi tādā gadījumā, jo to veic saprātīgā termiņā. Ja puse varēja likumīgi paļauties uz to, ka akts būs likumīgs, un uzstāj, ka tam jāpaliek spēkā, akta labojumam vai atsaukumam nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz šo pusi.

4.  Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai citas puses pieprasījuma var labot vai atsaukt pusei labvēlīgu likumīgu administratīvo aktu, ja vairs nav konkrētā akta pieņemšanas iemeslu. Pienācīgi tiek ņemta vērā citu pušu tiesiskā paļāvība.

5.  Labojums vai atsaukums stājas spēkā pēc paziņošanas pusei.

25. pants

Kļūdu labošanas, pārskatīšanas un atsaukšanas pārvaldība

Šīs regulas III, IV un VI nodaļas noteikumi attiecas arī uz kļūdu labošanu administratīvajos aktos, kā arī uz to pārskatīšanu un atsaukšanu.

VI NODAĻA

VISPĀRĪGIE ADMINISTRATĪVIE AKTI

26. pants

Procesuālo tiesību ievērošana

Savienības administrācijas pieņemtie vispārīgie administratīvie akti atbilst šajā regulā paredzētajām procesuālajām tiesībām.

27. pants

Juridiskais pamats, pamatojums un publicēšana

1.  Savienības administrācijas pieņemtajos vispārīgajos administratīvajos aktos norāda to juridisko pamatu, kā arī skaidri norāda to pamatojuma iemeslus.

2.  Tie stājas spēkā dienā, kad tos publicē, izmantojot iesaistītajām pusēm tieši pieejamus līdzekļus.

VII NODAĻA

INFORMĀCIJA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Tiešsaistē pieejamā informācija par noteikumiem par administratīvajiem procesiem

1.  Kad vien tas ir iespējams un pamatoti vajadzīgs, Savienības administrācija īpašā tīmekļa vietnē veicina aktuālas tiešsaistes informācijas sniegšanu par īstenotajiem administratīvajiem procesiem. Prioritāti piešķir pieteikuma procedūrām.

2.  Tiešsaistes informācija ietver:

a)  saiti uz piemērojamiem tiesību aktiem;

b)  īsu skaidrojumu par galvenajām juridiskajām prasībām un to administratīvu interpretāciju;

c)  galveno procesa posmu aprakstu;

d)  norādi par iestādi, kura ir kompetenta pieņemt galīgo aktu;

e)  norādi par akta pieņemšanas termiņu;

f)  norādi par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

g)  saisti uz standarta veidlapām, ko puses var izmantot savā saziņā ar Savienības administrāciju procesa laikā.

3.  Šā panta 2. punktā izklāstīto tiešsaistes informāciju sniedz skaidrā un vienkāršā veidā. Piekļuve minētajai informācijai ir bez maksas.

29. pants

Novērtējums

Komisija [xx gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas novērtējuma ziņojumu.

30. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/1971, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).