Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. un 13. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108., 113., 115. un 116. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 2. decembra lēmumu par Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2) izveidi, pilnvarām, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu(1),

–  ņemot vērā Starptautiskā Pētnieciskās žurnālistikas konsorcija (ICIJ) atklājumus par nodokļu nolēmumiem un cita veida kaitējošu praksi Luksemburgā, kuri kļuvuši pazīstami ar nosaukumu LuxLeaks,

–  ņemot vērā Starptautiskā Pētnieciskās žurnālistikas konsorcija (ICIJ) atklājumus par ārzonas uzņēmumu izmantošanu, kuri kļuvuši zināmi kā “Panamas dokumenti”, un jo īpaši 2016. gada 9. maijā publicētos dokumentus,

–  ņemot vērā G7, G8 un G20 samitu par starptautiskajiem nodokļu jautājumiem secinājumus, jo īpaši Ise-Shima samitu, kas notika 2016. gada 26. un 27. maijā, un G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes, kas notika 2016. gada 14. un 15. aprīlī Vašingtonā, secinājumus,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 27. jūlijā pieņemto rezolūciju par Adisabebas rīcības programmu,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2015. gada 30. novembra ziņojumu “G20/ESAO korporatīvās pārvaldības principi”,

–  ņemot vērā ECOFIN 2016. gada 8. marta secinājumus par informācijas apmaiņu nodokļu jomā attiecībā uz starptautisku uzņēmumu darbībām un par Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem, 2015. gada 8. decembra secinājumus par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, 2014. gada 9. decembra secinājumus par uzņēmējdarbības nodokļiem un 1997. gada 1. decembra secinājumus par nodokļu politiku, kā arī piezīmi par ECOFIN 2016. gada 22. aprīļa neoficiālajām apspriedēm par “Panamas dokumentiem”;

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 8. decembra direktīvu(2), ar ko groza Direktīvu par administratīvu sadarbību(3),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai(4),

–  ņemot vērā Padomes 1977. gada 19. decembra Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetentu iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo un netiešo nodokļu jomā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. martā pieņemto paziņojumu par turpmākiem kopīgiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta rezolūcijās ietvertajiem ieteikumiem par uzņēmumu ienākuma nodokļu politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā, kā arī par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles(COM(2016)0198) (CbCR priekšlikums),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai (ATAP), ko veido galvenais paziņojums(7), priekšlikums Padomes Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvai(8), priekšlikums Padomes direktīvai par Administratīvās sadarbības direktīvas(9) pārskatīšanu, ieteikums par nodokļu nolīgumiem(10) un pētījums par agresīvu nodokļu plānošanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2011)0121) un Parlamenta 2012. gada 19. aprīļa nostāju par to(12),

–  ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 1997. gada 1. decembra rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības nodokļu jomā(13) un Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) regulāros ziņojumus Padomei,

–  ņemot vērā nolīgumu par nodokļu pārredzamību, ko ES un Monako Firstiste parafēja 2016. gada 22. februārī,

–  ņemot vērā nolīgumu, ko ES un Andoras Firstiste parakstīja 2016. gada 12. februārī,

–  ņemot vērā nolīgumu par nodokļu uzlikšanu uzkrājumu radītiem ienākumiem, ko ES un Sanmarīno Republika parakstīja 2015. gada 8. decembrī,

–  ņemot vērā nolīgumu par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu, ko ES un Lihtenšteinas Firstiste parakstīja 2015. gada 28. oktobrī,

–  ņemot vērā nolīgumu par nodokļu uzlikšanu nolūkā uzlabot nodokļu saistību izpildi, ko ES un Šveices Konfederācija parakstīja 2015. gada 27. maijā,

–  ņemot vērā 2015. gada 30. novembra atjaunināto nolīgumu starp Džērsiju un Apvienoto Karalisti un tā saukto viedokļa maiņu attiecībā uz Džērsijas un Apvienotās Karalistes vienošanās par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršanu 2. punkta interpretēšanu,

–  ņemot vērā Džērsijas un Apvienotās Karalistes vienošanos par dubultas aplikšanas ar nodokļiem novēršanu, kas grozīta ar 2009. gada vienošanos, kura tika parakstīta 2009. gada 20. janvārī un stājās spēkā 2009. gada 27. novembrī, attiecībā uz informācijas apmaiņu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. jūlija leģislatīvo nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem(14),

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(15),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(16),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs(17),

–  ņemot vērā dalībvalstu parlamentos, jo īpaši Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātā, ASV Senātā, Austrālijas Senātā un Francijas Nacionālajā asamblejā un Senātā rīkotās dažādās parlamentārās uzklausīšanas un tām sekojošos ziņojumus par nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 30. aprīļa Ieteikumu CM/Rec(2014)7 par trauksmes cēlēju aizsardzību,

–  ņemot vērā tiesas procesu Luksemburgā, kurā Antoine Deltour, Raphaël Halet un Édouard Perrin apsūdzēti par līdzdalību tā dēvēto LuxLeaks dokumentu publiskošanā,

–  ņemot vērā Komisijas lēmumus par valsts atbalstu attiecībā uz Fiat(18) un Starbucks(19), kā arī Beļģijas nolēmumus par virspeļņu(20) un lēmumus sākt izmeklēšanu par valsts atbalstu attiecībā uz McDonalds, Apple un Amazon,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2) ziņojumu (A8-0223/2016),

Vispārējie apsvērumi, fakti un skaitļi

A.  tā kā Starptautiskā Pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) publiskotie “Panamas dokumentu” un LuxLeaks atklājumi liecina, ka ES un dalībvalstīm nekavējoties jānovērš izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana un agresīva nodokļu plānošana, kā arī jāveic pasākumi, lai no jauna panāktu taisnīgu nodokļu maksāšanu ne tikai dalībvalstu starpā, bet arī kopumā, padarot nodokļu sistēmas taisnīgākas un nodrošinot, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek samaksāts tur, kur tiek radīta vērtība;

B.  tā kā Komisija lēš, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana rada zaudējumus līdz pat EUR 1 triljonam gadā(21), un saskaņā ar ESAO aplēsēm(22) ieņēmumu zaudējumi pasaules līmenī veido 4 % līdz 10 % no visiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem jeb EUR 75 līdz 180 miljardus gadā, ņemot vērā 2014. gada rādītājus; tā kā tās ir tikai pieticīgas aplēses; tā kā šādas prakses radītā nelabvēlīgā ietekme uz dalībvalstu budžetiem un pilsoņiem ir acīmredzama un varētu mazināt uzticēšanos demokrātijai; tā kā krāpšana nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīva nodokļu plānošana samazina dalībvalstu nodokļu bāzi un tādējādi rada nodokļu ieņēmumu zudumu, nelabvēlīgi ietekmējot ekonomiku, valdību spēju attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem, investīcijām un sociālo nodrošinājumu;

C.  tā kā nav pieņemami, ka savstarpēji kontrolēta budžeta struktūrā resursi, kuriem vajadzētu rasties no nodokļu ieņēmumiem, kas jāmaksā vienā dalībvalstī, faktiski tiek radīti citā dalībvalstī, īstenojot negodīgu un agresīvu nodokļu plānošanu;

D.  tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana nesamērīgi ietekmē jaunattīstības valstis, jo tiek lēsts, ka tādējādi tās ik gadu zaudē nodokļu ieņēmumus USD 100 miljardu apmērā(23), kā rezultātā šīm valstīm tiek atņemti pamatpakalpojumu finansēšanai būtiski nepieciešamie resursi un nodarīts kaitējums ES attīstības sadarbības politikas pasākumiem;

E.  tā kā “Panamas dokumentu” atklājumi mums atgādināja, ka nodokļu apiešana ir problēma, kas nav saistīta tikai ar daudznacionāliem uzņēmumiem, un tā ir cieši saistīta ar noziedzīgām darbībām, turklāt ārzonās uzkrātā bagātība tiek lēsta aptuveni USD 10 triljonu apmērā;

F.  tā kā G20 valstu līderi 2009. gada aprīlī īstenoja konkrētus pasākumus, proti, pieprasīja ārzonu jurisdikcijām parakstīt vismaz 12 informācijas apmaiņas nolīgumus, lai izbeigtu banku darbības slepenības periodu; tā kā ekonomisti nopietni apšaubīja šādu pasākumu efektivitāti, paskaidrojot, ka nolīgumu rezultātā banku noguldījumi ir pārcelti no vienām nodokļu oāzēm uz citām, bet būtiska līdzekļu atdošana dalībvalstīm nav notikusi(24); tā kā nav pierādījumu tam, ka vismaz līdz 2014. gadam portfeļieguldījumi ārzonu jurisdikcijās samazinātos, neraugoties uz nesenajiem starptautiskajiem centieniem palielināt finanšu pārredzamību; tā kā vēl ir par agru novērtēt, vai automātiskās nodokļu informācijas apmaiņas (kopējā ziņošanas standarta) pieņemšana spēs šo tendenci mainīt;

G.  tā kā saskaņā ar Starptautisko norēķinu bankas sniegto informāciju pārrobežu noguldījumu apjoms ārzonu centros laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam ir pieaudzis vidēji par 2,81 % gadā, kamēr pārējā pasaules daļā tas ir vidēji pieaudzis tikai par 1,24 %(25); tā kā visnozīmīgākie finanšu ārzonu centri ārvalstu noguldījumiem ir Kaimanu salas (USD 663 miljardi), Luksemburga (USD 360 miljardi), Šveice (USD 137 miljardi), Honkonga (USD 125 miljardi), Singapūra (USD 95 miljardi), Bermudu salas (USD 77 miljardi), Panama (USD 67 miljardi), Džērsija (USD 58 miljardi) un Bahamu salas (USD 55 miljardi); tā kā pārrobežu noguldījumu apjoms tādās Eiropas nodokļu oāzēs kā Andora, Gibraltārs, Lihtenšteina un Šveice dažu pēdējo gadu laikā ir samazinājies vai saglabājies nemainīgs, kas liek secināt, ka ārzonu darbība tiek pārcelta uz citām jurisdikcijām un ka tiek veikta ārzonu darbības jomas pārstrukturēšana tādēļ, ka ir palielinājies noslēgto divpusējo nodokļu informācijas apmaiņas nolīgumu skaits;

H.  tā kā investīciju plūsmu apjoms uz ārzonas finanšu centriem 2015. gadā tiek lēsts USD 72 miljardu apmērā(26) un pēdējo gadu laikā tas ir palielinājies, ņemot vērā pieaugošo investīciju plūsmu no daudznacionāliem uzņēmumiem, kas atrodas jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīs, kur dažkārt šīs investīcijas īsteno kā aktīvu pārdošanu, tos vēlāk atpērkot vai iegādājoties to vietā līdzīgus aktīvus par tādu pašu cenu (round-tripping); tā kā investīciju plūsmas uz īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām nodrošina lielāko ārzonu investīciju plūsmu daļu; tā kā Luksemburga 2015. gadā bija galvenā saņēmēja no īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību investīciju plūsmām un tā kā īpašam nolūkam dibināto sabiedrību investīciju ienākošo plūsmu līmenis 2015. gadā bija īpaši augsts arī Nīderlandē; tā kā nemainīgi lielais finanšu plūsmu apjoms, kas tiek novirzīts caur ārzonas finanšu mehānismiem, norāda uz nepieciešamību vairāk saskaņot nodokļu un investīciju politikas nostādnes Eiropas un pasaules līmenī;

I.  tā kā 2016. gada aprīlī ESAO atkal tika pilnvarota izveidot tādu jurisdikciju melno sarakstu, kas nesadarbojas; tā kā Komisija pašlaik definē kritērijus nodokļu oāžu identificēšanai un ir atzinusi, ka ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz pārredzamības un sadarbības kritērijiem, bet ņemt vērā arī kaitējošus nodokļu režīmus;

J.  tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir galvenie darbvietu radītāji Eiropā, jo pēdējo piecu gadu laikā tie ir radījuši aptuveni 85 % no visām jaunajām darbvietām Eiropas Savienībā(27); tā kā pētījumi(28) liecina, ka pārrobežu uzņēmums maksā vidēji par 30 % mazāk nodokļu nekā uzņēmums, kas darbojas tikai vienā valstī; tā kā tas rada nopietnus konkurences kropļojumus, samazina darbvietu skaitu un līdztiesību Savienībā un kavē ilgtspējīgu izaugsmi;

K.  tā kā Komisija agresīvu nodokļu plānošanu definē kā labuma gūšanu no nodokļu sistēmas tehniskajām īpatnībām vai no divu vai vairāku nodokļu sistēmu nesaskaņotības nolūkā samazināt nodokļu saistības; tā kā Komisija atzīst, ka agresīva nodokļu plānošana var izpausties daudzos dažādos veidos, kā rezultātā nodokļu jomas tiesību akti netiek piemēroti tā, kā likumdevēji to ir paredzējuši; tā kā galvenie agresīvas nodokļu plānošanas veidi ir parādu novirzīšana, nemateriālo aktīvu un intelektuālā īpašuma izvietošana, stratēģiskā transfertcenu noteikšana, hibrīdneatbilstību un ārzonu aizdevumu struktūru izmantošana; tā kā uzņēmumi, kurus Īpašā komiteja uzklausīja, galvenokārt uzsvēra, ka tie maksā lielus nodokļus un rīkojas likumīgi; tā kā līdz šim tikai procentuāli neliela daļa uzņēmumu ir publiski atzinuši, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana ir prioritārā kārtā risināms jautājums;

L.  tā kā gandrīz viena trešdaļa no pārrobežu uzņēmumu investīcijām tiek novirzīta caur ārzonu finanšu struktūrām; tā kā Komisija norāda, ka 72 % gadījumu, kad Eiropas Savienībā tiek novirzīta peļņa, tiek izmantota transfertcenu noteikšana un nodokļu ziņā izdevīga intelektuālā īpašuma izvietošana un ka pārējās peļņas novirzīšanas shēmas ir saistītas ar parādu novirzīšanu(29);

M.  tā kā divpusējie nodokļu nolīgumi paredz sadalīt tiesības uzlikt nodokļus starp izcelsmes un rezidences valstīm; tā kā izcelsmes valstīm nereti tiek piešķirtas tiesības aplikt ar nodokļiem aktīvās uzņēmējdarbības ienākumus, ja izcelsmes valstī darbojas pastāvīgs uzņēmums, un nodokļu rezidences valsts iegūst tiesības aplikt ar nodokļiem pasīvos ienākumus, piemēram, dividendes, honorāru maksājumus un procentu ieņēmumus; tā kā šāds nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījums ir būtiski nepieciešams, lai izprastu agresīvas nodokļu plānošanas shēmas;

N.  tā kā grāmatvedības prakses būtība ir atspoguļot uzņēmuma finansiālo stāvokli, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus un peļņu un zaudējumus atbilstoši kalendārajam periodam, kurā tie radušies, nevis tajā periodā, kurā notiek faktiskās naudas plūsmas; tā kā gadījumā, ja ar nodokļiem apliekamie ienākumi no vienas jurisdikcijas nonāk citā jurisdikcijā un katra no tām piemēro atšķirīgu pieeju, rodas iespēja izmantot neatbilstības; tā kā honorāru maksājumi var tikt pamatoti ar uzņēmējdarbības nolūkiem, neveicot pienācīgu fiskālo saskaņošanu, un tā kā tiem var tikt piemērots labvēlīgs nodokļu režīms vienā valstī, kas rada nodokļu bāzes samazināšanos citās valstīs;

O.  tā kā 60 % no visas pasaules tirdzniecības notiek uzņēmumu grupu iekšienē un tādēļ tai piemēro transfertcenu noteikšanas metodiku; tā kā 70 % no peļņas novirzīšanas notiek, izmantojot transfertcenu noteikšanu;

P.  tā kā līdztekus nodokļu politikas konverģencei būtu jāveic kaitējošas nodokļu prakses stingrāka kontrole un plašāka izmeklēšana; tā kā Komisija ir sākusi jaunu oficiālu izmeklēšanu par daudznacionālo uzņēmumu nodokļu režīmu; tā kā nodokļu politikas pasākumu izvērtēšana no valsts atbalsta aspekta nesen ir kļuvusi nozīmīgāka; tā kā ir nepieciešami papildu apsvērumi un pasākumi, lai labāk izprastu un risinātu nodokļu un konkurences aspektu savstarpējo mijiedarbību; tā kā Komisijai vajadzētu neselektīvā un objektīvā veidā izmeklēt visus gadījumus, kuros ir radušās aizdomas par nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanu, piemērojot preferenciālus nodokļu režīmus; tā kā ziņojuma A8-0223/2016 pieņemšanas laikā daudzas Komisijas veiktās izmeklēšanas valsts atbalsta jomā vēl nebija pabeigtas; tā kā atsevišķas dalībvalstis ir sākušas nodokļu atgūšanas procedūras pret dažiem starptautiskajiem uzņēmumiem; tā kā tikai dažas dalībvalstis ir veikušas iekšējās nodokļu politikas nostādņu plašākas ietekmes analīzi, lai novērtētu ietekmi uz jaunattīstības valstīm;

Q.  tā kā vislabākais veids, kā apkarot agresīvu nodokļu plānošanu, ir labi izstrādāti tiesību akti, kas tiek īstenoti pienācīgā un saskaņotā veidā;

Īpašo nodokļu jurisdikciju nozīme

R.  tā kā Eiropas Parlaments rīkoja sanāksmes ar Andoras, Lihtenšteinas, Monako, Gērnsijas un Džērsijas valdības pārstāvjiem; tā kā Kaimanu salu pārstāvji ir piedalījušās tikai koordinatoru sanāksmē, bet nav piedalījušies Īpašās komitejas rīkotajā oficiālajā uzklausīšanā; tā kā Menas salas pārstāvji atteicās piedalīties Īpašās komitejas sanāksmēs un iesniedza rakstisku skaidrojumu;

S.  tā kā dažas konkrētas nodokļu jurisdikcijas aktīvi veicina agresīvas nodokļu politikas pasākumu izstrādi daudznacionālo uzņēmumu vārdā, kuri tādējādi apiet nodokļu uzlikšanu; tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme dažās jurisdikcijās ir tuvu 0 % vai precīzi 0 %; tā kā sarežģītās atšķirīgās nodokļu sistēmas rada pārredzamības trūkumu un tādējādi vispārēji nelabvēlīgu ietekmi;

T.  tā kā visas šīs jurisdikcijas ir apņēmušās līdz 2017. gadam ieviest automātisku informācijas apmaiņu, izņemot Andoru un Monako, kurām tas ir jāizdara līdz 2018. gadam; tā kā, lai nodrošinātu efektīvu automātisku informācijas apmaiņu, sākot no 2017. gada, ir svarīgi uzraudzīt, vai jau tagad tiek ieviestas efektīvas tiesību aktu izmaiņas;

U.  tā kā tiesību aktu nepilnības, neefektīva informācijas apmaiņa un vispārīgāk neatbilstība kontroles prasībām, informācijas trūkums par faktiskajiem labuma guvējiem un banku un uzņēmumu darbības slepenība, neskatoties uz to, ka tiek pakāpeniski atcelti tiesību akti par banku darbības slepenību, rada šķēršļus tam, lai varētu novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; tā kā atsevišķi nodokļu aģenti finanšu nozarē izmanto šādas prakses nepārredzamību, lai īstenotu agresīvu nodokļu praksi; tā kā tikai nesen ir ieviestas iniciatīvas par automātisku informācijas apmaiņu starp valstīm papildus divpusējām nodokļu konvencijām, kas bija spēkā jau iepriekš; tā kā, neveicot efektīvus piespiedu izpildes pasākumus, sistēmu nepilnības sekmēs izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

V.  tā kā atsevišķas gan trešo valstu, gan ES teritorijā esošas nodokļu jurisdikcijas nevēlas reformēt savas nodokļu sistēmas, neņemot vērā globālās iniciatīvas, kas pašlaik tiek īstenotas, un to, ka dažas no šīm jurisdikcijām piedalās ESAO darbā;

W.  tā kā uzklausīšanas, kas tika noorganizētas ar Andoras, Gērnsijas, Džērsijas, Lihtenšteinas un Monako pārstāvjiem (sk. 1. pielikumu), liecina, ka katrā jurisdikcijā ir atšķirīgi nosacījumi attiecībā uz ārzonu uzņēmumu reģistrāciju un šajā saistībā sniedzamo informāciju; tā kā oficiālajām nodokļu iestādēm dažās minētajās jurisdikcijās nav zināma vai nav savākta pilnīga informācija par trastu, fondu un uzņēmumu faktiskajiem labuma guvējiem, kā arī šī informācija netiek publiskota; tā kā Andora, Lihtenšteina, Monako, Sanmarīno un Šveice ir parakstījušas nolīgumus ar ES par informācijas apmaiņu; tā kā Normandijas salas ir parakstījušas nolīgumus ar Apvienoto Karalisti un ir apliecinājušas gatavību slēgt līdzīgus nolīgumus ar citām dalībvalstīm;

X.  tā kā dažās jurisdikcijās spēkā esošie tiesību akti nenodrošina labu pārvaldību un negarantē starptautisko standartu ievērošanu attiecībā uz faktiskajiem labuma guvējiem, pārredzamību un sadarbību;

Y.  tā kā dažas no šīm jurisdikcijām ir dalībvalstu atkarīgās vai asociētās teritorijas un tādēļ, neraugoties uz to, ka tajās ir neatkarīga pašpārvalde, tās ir daļēji pakļautas dalībvalstu un Eiropas tiesību aktiem; tā kā šī iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jāapsver tādu tiesību aktu pieņemšana, kas nodrošinātu visaugstāko standartu ievērošanu to asociētajās un atkarīgajās teritorijās;

Z.  tā kā dažas dalībvalstis ir sagatavojušas savus sarakstus ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, un/vai pēc būtības izstrādājušas nodokļu oāžu vai priviliģēto nodokļu jurisdikciju definīcijas; tā kā minētie saraksti ir ļoti atšķirīgi attiecībā uz to, kā tiek definētas vai novērtētas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, vai nodokļu oāzes; tā kā ESAO saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, neatbilst paredzētajam mērķim; tā kā Komisija 2015. gada 17. jūnija nodokļu paketē publicēja sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kurš tika sagatavots, pamatojoties uz kopsaucēja principu un dalībvalstu izstrādātajiem sarakstiem; tā kā joprojām nav izstrādāta vienota Savienības līmeņa definīcija un saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, bet tas ir steidzami nepieciešams; tā kā nevienā no šiem sarakstiem nav paredzēti skaidri noteikti, izmērāmi un visaptveroši kritēriji, lai noteiktu, cik konkrētās jurisdikcijas ir slepenas;

Finanšu iestāžu nozīme daudznacionālu uzņēmumu īstenotā agresīvā nodokļu plānošanā

AA.  tā kā dažas finanšu iestādes, kā arī grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumi kā starpnieki ir iesaistījušies sarežģītu juridisku struktūru izveidē, radot agresīvas nodokļu plānošanas shēmas, ko izmanto daudznacionālie uzņēmumi, kā apliecina LuxLeaks un “Panamas dokumenti”; tā kā juridiskās nepilnības, neatbilstības un koordinācijas, sadarbības un pārredzamības trūkums starp valstīm rada apstākļus, kas veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; tā kā finanšu iestādes joprojām ir nozīmīgi un neaizstājami palīgi cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, ņemot vērā to rīcībā esošo informāciju par finanšu kontiem un faktiskajām īpašumtiesībām, un tā kā tāpēc ir svarīgi, lai tās pilnā mērā un efektīvi sadarbotos šādas informācijas apmaiņā;

AB.  tā kā šīs izmeklēšanas laikā ir publiski atklāti vairāki ar bankām saistīti nodokļu skandāli; tā kā finanšu iestādes var izmantot vairākas agresīvas nodokļu plānošanas shēmas savu klientu atbalstam, lai tie varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas vai apiet nodokļus; tā kā bankas tirgū var rīkoties savu klientu vārdā un apgalvot nodokļu iestādēm, ka tās ir šo darījumu faktiskie veicēji, un tas ļauj klientiem gūt nepienācīgu labumu no nodokļu priekšrocībām, kuras piešķir bankām, pateicoties to bankas vai rezidenta statusam; tā kā banku (jo īpaši to banku, kas veic investīciju operācijas) loma agresīvas nodokļu plānošanas izstrādē un īstenošanā ir divkārša — pirmkārt, tās sniedz agresīvas nodokļu plānošanas pakalpojumus klientiem, bieži vien izmantojot finanšu produktus, piemēram, aizdevumus, atvasinātos finanšu instrumentus, repo darījumus vai jebkādus kapitāla vērtspapīru instrumentus, un, otrkārt, tās arī pašas izmanto agresīvu nodokļu plānošanu, veicot savus bankas iekšējos un īpašumtiesību strukturētos finanšu darījumus;

AC.  tā kā visas bankas, kas piedalījās Īpašās komitejas sanāksmēs, oficiāli noliedza, ka ir konsultējušas klientus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanu jebkādā veidā, kā arī noliedza to, ka tām šādiem mērķiem ir attiecības ar grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem;

AD.  tā kā dažas lielākās finanšu iestādes ir izveidojušas ievērojamu skaitu filiāļu īpašās nodokļu jurisdikcijās vai jurisdikcijās, kurās ir zemas vai ļoti zemas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, lai savu korporatīvo un individuālo klientu vārdā vai savam labumam apietu nodokļus; tā kā vairākas finanšu iestādes nesen ir slēgušas dažas no savām filiālēm, kas atrodas šādās jurisdikcijās; tā kā vairākas finanšu iestādes Amerikas Savienotajās Valstīs ir notiesātas par krāpšanu nodokļu jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un tā rezultātā tām bija jāmaksā ievērojamas soda naudas, bet Eiropas Savienībā tiesvedība ir uzsākta tikai ļoti nedaudzās lietās;

AE.  tā kā bankas darbojas konkurējošā tirgū un ir motivētas veicināt pievilcīgas nodokļu shēmas, lai piesaistītu jaunus klientus un saglabātu esošos; tā kā nereti uz banku darbiniekiem tiek izdarīts milzīgs spiediens, lai viņi apstiprinātu tādus līgumus ar klientiem, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas un apiet nodokļus, un viņi riskē zaudēt darbu, ja viņi to nedarīs; tā kā starp banku un konsultāciju uzņēmumu augstākās vadības pārstāvjiem un nodokļu administrāciju pārstāvjiem pastāv interešu konflikti un „virpuļdurvju efekta” gadījumi; tā kā nodokļu administrācijām ne vienmēr ir pietiekama piekļuve informācijai vai līdzekļi banku darbības izmeklēšanai un tādu gadījumu atklāšanai, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

AF.  tā kā ir svarīgi atzīt, ka ne visu sarežģītu strukturēto finanšu darījumu (CSFT) galvenais iemesls ir nodokļu optimizācija un ka galvenokārt nodokļu motivēti produkti ir tikai neliela daļa no kopējā CSFT apjoma; tā kā agresīvas nodokļu plānošanas darījumos iesaistītās summas tomēr var būt ārkārtīgi lielas un atsevišķi darījumi dažkārt ir saistīti ar līdzekļiem vairāku miljardu euro apmērā un nodokļu priekšrocībām simtiem miljonu euro apmērā(30); tā kā ieņēmumu iestādes ir nobažījušās par pārredzamības trūkumu tajos CSFT, ko izmanto agresīvas nodokļu plānošanas nolūkā, jo īpaši tad, ja atsevišķi šādu darījumu posmi notiek dažādās jurisdikcijās;

AG.  tā kā saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvu (CRD IV) ES kredītiestādēm jau tiek piemērotas prasības sniegt publisku pārskatu par katru valsti; tā kā būtu jāatzīmē, ka šajos pārskatos par katru valsti ir dažas nepilnības un ka šīs nepilnības būtu jānovērš; tā kā neviena finanšu iestāde, kas piedalījās Īpašās komitejas sanāksmēs, neizvirzīja būtiskus iebildumus attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām; tā kā dažas no šīm iestādēm skaidri apstiprināja atbalstu šādai prasībai un apliecināja, ka atbalstītu tās noteikšanu par vispārēju standartu;

AH.  tā kā publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz atsevišķiem finanšu iestāžu dokumentiem ir parādījusi, ka pastāv ievērojamas atšķirības, ņemot vērā šo iestāžu kopējo peļņu, kas gūta ārzemju jurisdikcijās, veikto darbību, samaksāto nodokļu summu un darbinieku skaitu šajās jurisdikcijās; tā kā minētie pārskati ir atklājuši arī to, ka nav saiknes starp teritorijām, kurās šīs iestādes darbojas un nodarbina personālu, un teritorijām, kurās tās gūst peļņu;

AI.  tā kā bankas un daudznacionālie uzņēmumi, kas piedalījās Īpašās komitejas sanāksmēs, nesniedza pilnīgas atbildes uz visiem komitejas locekļu jautājumiem un tādējādi uz dažiem jautājumiem atbildes netika saņemtas vispār vai atbildes bija slikti noformulētas; tā kā dažas no šīm bankām un daudznacionālajiem uzņēmumiem pēc tam nosūtīja rakstiskus skaidrojumus (sk. 2. pielikumu);

Patentiem, zināšanām, kā arī pētniecībai un izstrādei labvēlīgi nodokļu režīmi

AJ.  tā kā Savienībā tiek plaši izmantotas shēmas, kas saistītas ar intelektuālo īpašumu, patentiem, kā arī pētniecību un izstrādi; tā kā daudznacionālie uzņēmumi tās izmanto, lai mākslīgi samazinātu savu kopējo nodokļu iemaksu; tā kā ESAO Rīcības plāna par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) 5. rīcība paredz grozītu saiknes pieeju; tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupai jāveic arī šādas prakses analīze un efektīva uzraudzība dalībvalstīs;

AK.  tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupa ir izanalizējusi patentiem labvēlīgus nodokļu režīmus, bet nav pabeigusi analīzi par konkrētiem režīmiem; tā kā pagaidām ESAO BEPS rīcības plāna 5. rīcība paredz, ka grozītā saiknes pieeja ir jaunais standarts stimulu piešķiršanai pētniecības un izstrādes jomā; tā kā dalībvalstis Rīcības kodeksa jautājumu grupā vienojās grozīto saiknes pieeju ieviest valsts tiesību aktos no 2015. gada; tā kā tās arī vienojās par to, ka esošās patentiem labvēlīga nodokļu režīma shēmas ir pakāpeniski jāatceļ līdz 2021. gadam; tā kā dalībvalstis ir būtiski aizkavējušās ar grozītās saiknes pieejas īstenošanu valsts līmenī;

AL.  tā kā vairāki Komisijas veikti pētījumi skaidri apliecina, ka saikne starp patentiem labvēlīgu nodokļu režīmu un pētniecību un izstrādi ir izveidota patvaļīgi un/vai mākslīgi; tā kā šāda nekonsekvence var radīt pieņēmumu, ka šādas shēmas lielākajā daļā gadījumu ir izveidotas un tiek izmantotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; tā kā nodokļu stimuli ienākumiem, kas gūti no pētniecības un izstrādes, galvenokārt patentiem labvēlīgā nodokļu režīmā, bieži izraisa nodokļu ieņēmumu lielu samazināšanos visām valstīm, tostarp tām, kas iesaistījušās šādas politikas īstenošanā; tā kā būtu labāk jāizanalizē, kā vislabāk stimulēt tik ļoti vajadzīgo pētniecību, izstrādi un inovāciju Eiropas Savienībā, neradot kaitējošu nodokļu praksi; tā kā arī ESAO un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vairākas reizes ir apstiprinājuši, ka tie neuzskata patentiem labvēlīgus nodokļu režīmus par piemērotu instrumentu pētniecības un izstrādes veicināšanai;

AM.  tā kā patentiem labvēlīga režīma izšķirošo nozīmi kaitējošas nodokļu prakses shēmās Parlamenta iepriekšējā Īpašā komiteja (TAXE 1) sākotnēji konstatēja faktu vākšanas misijās Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, un pēc tam tas apstiprinājās arī faktu vākšanas misijā Kiprā; tā kā citās dalībvalstīs ir līdzīgas sistēmas;

AN.  tā kā apstāklis, ka dalībvalstīm nav nekādas saskaņotas pieejas jautājumam par maksājumiem uz ārvalstīm, rada īpaši neatliekamu problēmu; tā kā pašreizējā nesaskaņotajā satvarā nodokļu atcelšana izcelsmes vietā saskaņā ar Procentu un honorāru maksājumu direktīvu un Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu apvienojumā ar nodokļa neieturēšanu par dividendēm, licences un honorāru maksājumiem un procentu pārskaitījumiem uz ārvalstīm atsevišķās dalībvalstīs rada nepilnības, kuru dēļ peļņa no jebkuras dalībvalsts var faktiski izplūst no Savienības, netiekot aplikta ar nodokli pat vienu reizi;

Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi), Augsta līmeņa nodokļu darba grupas un Nodokļu jautājumu darba grupas dokumenti

AO.  tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaras ir noteiktas ECOFIN padomes 1997. gada 1. decembra secinājumos; tā kā Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumenti ir svarīgs informācijas avots Īpašās komitejas darbā (kā jau norādīts Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā);

AP.  tā kā tikai piecus mēnešus pēc Īpašās komitejas pilnvaru termiņa sākuma daži Rīcības kodeksa jautājumu grupas iekšējie dokumenti un protokoli tika darīti pieejami Eiropas Parlamenta deputātiem aiz slēgtām durvīm Parlamenta telpās; tā kā, lai gan papildu dokumenti tika darīti pieejami, daži dokumenti un protokoli joprojām netiek atklāti, nav pieejami vai to trūkst; tā kā Komisija neoficiālā sanāksmē norādīja, ka tā ir padarījusi visus Komisijas un tās rīcībā esošos dokumentus pieejamus Īpašajai komitejai un ka tādējādi visi pārējie attiecīgie sanāksmju dokumenti, ja vien tie vispār kādreiz ir bijuši Komisijas rīcībā, visticamāk, ir pazuduši;

AQ.  tā kā dalībvalstis nav sniegušas apmierinošas atbildes uz Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem pilnībā atklāt attiecīgos dokumentus; tā kā šāda prakse tiek īstenota jau vairākus mēnešus; tā kā šie dokumenti tika nodoti Amsterdamas Universitātes pētniekiem pēc pieprasījuma saņemšanas, kas iesniegts, pamatojoties uz Pārredzamības direktīvu; tā kā šie dokumenti tomēr nesen tika darīti pieejami, bet tikai konfidenciālā veidā, un tos nevar izmantot publiskās debatēs; tā kā pārredzamība un piekļuve informācijai ir būtiski Parlamenta darba elementi;

AR.  tā kā atsevišķu jautājumu izskatīšana Rīcības kodeksa jautājumu grupā nav novedusi pie konkrētām reformām; tā kā, piemēram, diskusijas par nolēmumiem ir notikušas vismaz kopš 1999. gada un joprojām ir vērojamas grūtības saistībā ar apstiprināto ieteikumu īstenošanu — pat pēc LuxLeaks atklājumiem; tā kā patentiem labvēlīgu nodokļu režīmu izskatīšana 2014. gadā netika pilnībā pabeigta un nav sākta neviena cita izskatīšana, neraugoties uz to, ka dalībvalstis kavējas ar jaunās grozītās saiknes pieejas īstenošanu;

Ārējā dimensija: G20, ESAO un ANO; līdzdalība un ietekme uz jaunattīstības valstīm

AS.  tā kā ESAO, Apvienoto Nāciju Organizācija un citas starptautiskās organizācijas ir ieinteresētās puses cīņā pret uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanu; tā kā ir jānodrošina prakses vispārēja saskaņošana un jāīsteno kopējie standarti, piemēram, standarti, ko ESAO ierosinājusi saistībā ar BEPS dokumentu kopumu; tā kā ANO līmenī būtu jāizveido starpvaldību forums, kas aptvertu plašāku locekļu skaitu nekā ESAO vai G20, lai nodrošinātu vienlīdzīgas dalības iespējas visām valstīm, tostarp jaunattīstības valstīm; tā kā G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē, kas notika 2016. gada 14. un 15. aprīlī Vašingtonā, visas valstis un jurisdikcijas tika atkārtoti aicinātas īstenot Finanšu darījumu darba grupas standartus attiecībā uz pārredzamību un juridisko personu un juridisko veidojumu faktiskajām īpašumtiesībām; tā kā dažas G20 valstis ir prasījušas veikt automātisku informācijas apmaiņu par faktiskajām īpašumtiesībām un šajā nolūkā ir lūgušas Finanšu darījumu darba grupu un Pasaules forumu par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā līdz 2016. gada oktobrim iesniegt sākotnējos priekšlikumus;

AT.  tā kā saskaņā ar ASV faktu vākšanas misijas novērojumiem pasaules līmenī trūkst pārredzamības un kopējas faktisko īpašumtiesību definīcijas; tā kā šis pārredzamības trūkums jo īpaši ir vērojams attiecībā uz fiktīviem uzņēmumiem un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem; tā kā ASV pašlaik gatavojas ESAO BEPS rīcības plāna īstenošanai;

AU.  tā kā BEPS process neietver jaunattīstības valstis kā vienlīdzīgus sarunu partnerus un nesniedza efektīvus risinājumus nabadzīgāko valstu nodokļu problēmām, kā to apliecina globālu nodokļu līgumu tīkls, kas jaunattīstības valstīm traucē piemērot nodokļus to teritorijā gūtajai peļņai;

AV.  tā kā starp attiecīgajām ES un ASV iestādēm jau pastāv sadarbība kopējos nodokļu jautājumos, bet trūkst līdzīgas sadarbības politiskajā līmenī, jo īpaši parlamentārās sadarbības jomā;

AW.  tā kā 2016. gada jūlijā ir plānots rīkot simpoziju par nodokļiem, lai panāktu spēcīgu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi; tā kā G20 ir aicinājusi visas starptautiskās organizācijas, tostarp ES, izpildīt risināmos uzdevumus;

AX.  tā kā Īpašās komitejas (TAXE 2) un Attīstības komitejas kopīgā uzklausīšana par tematu „Agresīvu nodokļu prakses radītās sekas jaunattīstības valstīs” ir apliecinājusi, ka jaunattīstības valstis saskaras ar līdzīgām problēmām saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanu, peļņas novirzīšanu, pārredzamības trūkumu, atšķirīgajām nodokļu sistēmām pasaules mērogā, kā arī saskaņota un efektīva starptautiskā tiesiskā regulējuma trūkumu; tā kā agresīva nodokļu plānošana rada kaitējumu jaunattīstības valstīm; tā kā jaunattīstības valstu nodokļu administrācijām trūkst resursu un profesionālo zināšanu, lai efektīvi apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

AY.  tā kā G20 valstis ir atkārtoti apstiprinājušas apņemšanos nodrošināt to, ka tiek veikti centieni spēcināt jaunattīstības valstu ekonomiku, un mudināt attīstītās valstis ievērot Adisabebas nodokļu iniciatīvas principus, kas noteikti ANO 2015. gada 27. jūlija sanāksmē; tā kā jaunattīstības valstu viedoklis un prioritātes ir būtiskas efektīvai koordinācijai pasaules mērogā;

AZ.  tā kā SVF un Pasaules Banka nodrošina tehnisko atbalstu, tostarp instrumentus jaunattīstības valstu nodokļu administrācijām saistībā ar starptautiskajiem nodokļu jautājumiem, lai uzlabotu jaunattīstības valstu spējas apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problēmas, jo īpaši saistībā ar transfertcenu noteikšanu;

BA.  tā kā Austrālijas valdība ir paziņojusi par plāniem, sākot no 2017. gada 1. jūlija, ieviest novirzītās peļņas nodokli (DPT) daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, kā arī izveidot jaunu nodokļu iestādes darba grupu;

Parlamenta Īpašās komitejas (TAXE 2) darbs

BB.  tā kā Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus, tiešā veidā ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 16. decembra un 2015. gada 25. novembra rezolūcijas; tā kā Komisija tagad ir vismaz daļēji nākusi klajā ar minētajās rezolūcijās ietvertajām nozīmīgajām iniciatīvām; tā kā joprojām nav īstenoti citi svarīgi šajās rezolūcijās pieprasītie pasākumi, piemēram, fiskālā valsts atbalsta satvara reforma, efektīvas tiesību normas trauksmes cēlēju aizsardzībai, kā arī pasākumi, ar kuriem tiktu ierobežots atbalsts konsultantu vai finanšu sektora pārstāvju veiktai agresīvai nodokļu plānošanai un šādas plānošanas veicināšanai;

BC.  tā kā analīzi un novērtējumu par ietekmi uz Savienību galvenokārt ir veikusi Parlamenta Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 1), kuras darba rezultātā 2015. gada 25. novembrī ar pārliecinošu balsu vairākumu tika pieņemta rezolūcija; tā kā Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija tika pieņemta ar līdzīgi pārliecinošu balsu pārsvaru; tā kā Komisija sniedza kopīgu atbildi uz 2015. gada 16. decembra rezolūciju un 2015. gada 25. novembra rezolūciju;

BD.  tā kā Parlamenta Īpašā komiteja TAXE 2, kas tika izveidota 2015. gada 2. decembrī, sarīkoja 11 sanāksmes — dažas no tām kopā ar Ekonomikas un monetāro komiteju, Juridisko komiteju un Attīstības komiteju —, kurās uzstājās konkurences komisāre Margrethe Vestager, ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pierre Moscovici, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisārs Jonathan Hill, Nīderlandes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Eric Wiebes (pārstāvot Padomes prezidentvalsti), eksperti nodokļu un attīstības jomā, daudznacionālo uzņēmumu pārstāvji, banku pārstāvji un ES dalībvalstu parlamentu deputāti; tā kā Īpašā komiteja rīkoja sanāksmes arī ar Andoras, Lihtenšteinas, Monako, Gērnsijas un Džērsijas valdības pārstāvjiem, un saņēma rakstisku skaidrojumu no Menas salas valdības (sk. 1. pielikumu); tā kā Īpašā komiteja arī organizēja faktu vākšanas misijas uz ASV (sk. ziņojuma A8-0223/2016 6. pielikumu), lai iedziļinātos tās pilnvaru jomā esošajos trešo valstu dimensijas īpašajos aspektos, un uz Kipru (sk. ziņojuma A8-0223/2016 5. pielikumu); tā kā Īpašās komitejas locekļi tika personīgi uzaicināti iesaistīties ESAO augsta līmeņa parlamentu sadarbības grupas „TAXE” darbā; tā kā Īpašā komiteja rīkoja sanāksmes aiz slēgtām durvīm koordinatoru līmenī, uzklausot Kaimanu salu valdības pārstāvjus, pētnieciskos žurnālistus un Komisijas ierēdņus; tā kā visi minētie pasākumi, kas snieguši daudz ārkārtīgi lietderīgas informācijas par praksi un nodokļu sistēmām gan Savienībā, gan ārpus tās, ir palīdzējuši noskaidrot dažus būtiskus jautājumus, bet uz citiem jautājumiem atbildes nav gūtas;

BE.  tā kā no kopumā septiņiem daudznacionālajiem uzņēmumiem, kuri tika aicināti piedalīties uzklausīšanā, pēc pirmā uzaicinājuma piekrita piedalīties tikai četri uzņēmumi (sk. 2. pielikumu);

BF.  tā kā saistībā ar to, ka Komisija un Padome joprojām atsakās sniegt piekrišanu priekšlikumam attiecībā uz Eiropas Parlamenta regulu par detalizētiem noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu, Parlamenta īpašajām un izmeklēšanas komitejām salīdzinājumā ar līdzīgām komitejām dalībvalstu parlamentos un ASV Kongresā joprojām nav pietiekamas kompetences, piemēram, tiesību izsaukt lieciniekus un nodrošināt piekļuvi dokumentiem;

BG.  tā kā Padome nodokļu jomā pēdējā laikā vairākkārt ir pieņēmusi visaptverošas politiski saistošas nostājas, neņemot vērā vai pat nesagaidot Parlamenta nostājas,

Secinājumi un ieteikumi

1.  atkārtoti vērš uzmanību uz Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā un 2015. gada 16. decembra rezolūcijā iekļautajiem secinājumiem;

Komisijas un dalībvalstu turpmākie pasākumi

2.  pauž nožēlu par to, ka 13 dalībvalstīs nav pieņemts pienācīgs regulējums, lai cīnītos pret agresīvu nodokļu plānošanu, kuras pamatā ir ar nodokli neapliekama dividenžu plūsma; pauž nožēlu arī par to, ka 13 dalībvalstis, pieņemot prasības par ienākumu izcelsmes vietā ieturamā nodokļa samazināšanu vai atbrīvošanu no šāda nodokļa, nepiemēro nekādu faktiskā īpašnieka pārbaudi; turklāt pauž nožēlu par to, ka 14 dalībvalstīs joprojām nav pieņemts regulējums par kontrolētām ārvalstu sabiedrībām, lai nepieļautu agresīvu nodokļu plānošanu, un ka 25 dalībvalstīs nav regulējuma, kas nepieļautu neatbilstīgu nodokļu kvalifikāciju, ko cita dalībvalsts ir piemērojusi vietējam uzņēmumam; pauž nožēlu par to, ka neviena dalībvalsts līdz šim nav pieprasījusi aizliegt agresīvas nodokļu plānošanas shēmas;

3.  aicina dalībvalstis un Komisiju pieņemt papildu tiesību aktu priekšlikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, jo dalībvalstīm ir iespēja noteikt stingrākus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus, lai nepieļautu nodokļu bāzes samazināšanu; pauž lielu nožēlu par to, ka dalībvalstis nevienā Padomes darba grupā nav apspriedušas Parlamenta ieteikumus;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 28. janvārī publicēto pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai (ATAP), kā arī visus pēc tam izstrādātos tiesību aktu priekšlikumus un paziņojumus (sk. ziņojuma A8-0223/2016 4. pielikumu); atzinīgi vērtē Padomes pieņemto direktīvu, ar kuru tiek grozīta direktīva par administratīvu sadarbību, lai ieviestu pārskatu sniegšanu par katru valsti nodokļu iestādēm, vienlaikus paužot nožēlu par to, ka Padome pirms savas nostājas pieņemšanas nesagaidīja un neizskatīja Eiropas Parlamenta nostāju un nenodrošināja Komisijas līdzdalību informācijas apmaiņā; aicina Padomi panākt vienprātīgu un vērienīgu nostāju attiecībā uz ATAP un saglabāt Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu kā vienu direktīvu, lai efektīvi īstenotu ESAO ieteikumus un veiktu papildu darbības, tādējādi sasniedzot ES mērķus un nodrošinātu vienotā tirgus pareizu darbību, nevis vājinātu to; pauž lielu nožēlu par to, ka spēkā esošais Padomes nostājas projekts ir kļuvis vājāks, jo īpaši tādēļ, ka ir ieviesta iegūto tiesību klauzula par procentu atskaitīšanu un šaurāka pieeja noteikumam par kontrolētām ārvalstu sabiedrībām; atzinīgi vērtē iniciatīvu ārējā stratēģijā faktiskai nodokļu uzlikšanai iekļaut vienotu Savienības līmeņa definīciju un sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas; uzsver, ka šā saraksta pamatā jābūt objektīviem, izsmeļošiem un skaitļos izsakāmiem kritērijiem; atkārtoti norāda, ka efektīvai un sistemātiskai cīņai pret BEPS turpmāk būs vajadzīga aktīvāka un saistošāka darbība;

5.  uzskata, ka tagad, kad direktīva par administratīvo sadarbību ir vairākas reizes grozīta attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem un pārskatu sniegšanu par katru valsti, tā būtu jāpārstrādā pilnībā, jo īpaši, lai cita starpā samazinātu un galu galā likvidētu spēkā esošos izņēmumus attiecībā uz informācijas apmaiņas principu;

6.  atkārtoti pauž savu nostāju, ka starptautiskiem uzņēmumiem savās bilancēs ir skaidri un saprotami jāatklāj katrai dalībvalstij un trešai valstij, kurā tie ir reģistrēti, plaša informācija, tostarp peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas, peļņas vai zaudējumu nodoklis, darbinieku skaits, veiktās darbības; uzsver, ka ir svarīgi šo informāciju darīt zināmu sabiedrībai, iespējams, centralizēta ES reģistra veidā;

7.  mudina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), kuram būtu pievienots atbilstīga un taisnīga sadalījuma koeficients, kas sniegtu vispusīgu risinājumu kaitējošas nodokļu prakses novēršanai Savienībā, nodrošinātu skaidrību un vienkāršību uzņēmumiem un veicinātu pārrobežu saimniecisko darbību Savienībā; uzskata, ka būtisks KKUINB elements ir konsolidācija; uzskata, ka konsolidācija būtu jāīsteno pēc iespējas drīzāk un ka jebkura starpposma sistēma, kas ietver tikai nodokļa bāzes saskaņošanu ar zaudējumu kompensācijas mehānismu, var būt tikai pagaidu risinājums; uzskata, ka nepieciešamība pilnībā ieviest obligātu KKUINB kļūst aizvien steidzamāka; aicina dalībvalstis pēc KKUINB priekšlikuma iesniegšanas steidzami panākt par to vienošanos un pēc tam nekavējoties īstenot šo tiesisko regulējumu; atgādina dalībvalstīm, ka nepilnības un neatbilstības starp uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzēm un atšķirīgas administratīvās prakses var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un negodīgu nodokļu konkurenci Eiropas Savienībā;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 12. aprīlī pieņemto priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic uzņēmumi, to meitasuzņēmumi un filiāles, un lielāku pārredzamību attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātā piemērošanas joma, kritēriji un robežlielumi neatbilst Parlamenta iepriekš pieņemtajām nostājām un tāpēc nesniegtu rezultātus;

9.  atzinīgi vērtē 2015. gada 8. decembrī Padomē panākto vienošanos attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka Padome neņēma vērā ieteikumus, ko Parlaments sniedza 2015. gada 20. oktobra ziņojumā par Komisijas sākotnējo priekšlikumu par šādu pasākumu; uzsver, ka ir jāpiešķir Komisijai neierobežota piekļuve jaunajai Savienības nodokļu nolēmumu datubāzei; uzstāj, ka ir jāizveido visaptveroša un efektīva datubāze par visiem nolēmumiem, kuriem var būt pārrobežu ietekme; mudina dalībvalstis ātri ieviest vajadzīgo tiesisko regulējumu, lai varētu sākt automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem;

10.  uzsver, ka automātiska informācijas apmaiņa radīs lielu apstrādājamo datu apjomu, un uzstāj, ka ir jāsaskaņo jautājumi, kas saistīti ar attiecīgo datu datorizētu apstrādi, kā arī jānodrošina datu analīzes veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi; aicina palielināt Komisijas nozīmi šajā darbā; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi pārraudzīt Direktīvas par administratīvu sadarbību īstenošanu valstu līmenī, lai jo īpaši pārbaudītu, cik daudzas dalībvalstis pieprasa nodokļu informāciju, atsaucoties uz divpusējiem nodokļu nolīgumiem, nevis saskaņā ar šo juridisko pamatu, un pilnībā ievērot prasību par minētās direktīvas īstenošanu; aicina dalībvalstis atbalstīt nodokļu administrācijas, paredzot tāmpienācīgu personālu, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu un vēršanos pret kaitējošu nodokļu praksi, ņemot vērā to, ka resursu trūkums un darbinieku skaita samazināšana, kā arī nepietiekama apmācība un tehnisku instrumentu un izmeklēšanas pilnvaru trūkums dažās dalībvalstīs ir radījuši nopietnus šķēršļus nodokļu administrācijām; aicina dalībvalstis apvienot informāciju, kas iegūta ar nodokļu iestādēm veiktajā informācijas apmaiņā, un informāciju, kas iegūta ar finanšu uzraudzības iestādēm un regulatoriem veiktajā informācijas apmaiņā;

11.  atzinīgi vērtē Francijas, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes 2016. gada 12. maija paziņojumu par uzņēmumu faktisko īpašnieku publisku reģistru izveidi; pauž atzinību Francijai par apņemšanos izveidot publisku trastu reģistru; atbalsta Apvienotās Karalistes apņemšanos noteikt, ka uzņēmumiem, kas neatrodas Apvienotajā Karalistē un kas šajā valstī iegādājas īpašumu vai slēdz līgumu ar valsti, jāpaziņo to faktiskais īpašnieks; aicina visas dalībvalstis pieņemt līdzīgas iniciatīvas;

12.  pauž nožēlu par to, ka jaunais ESAO globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu neietver pārejas periodu jaunattīstības valstīm un ka, paredzot, ka šis standarts ir savstarpējs, var tikt faktiski izslēgtas valstis, kurām joprojām ir ierobežotas spējas izveidot vajadzīgo infrastruktūru pieprasītās informācijas vākšanai, pārvaldīšanai un kopīgošanai;

13.  norāda, ka Kopējā transfertcenu noteikšanas foruma darba kārtībā 2014.–2019. gadam ir iekļauta paraugprakses izveide, lai nodrošinātu šajā jautājumā pieņemto ESAO vadlīniju atbilstību dalībvalstu īpašajām vajadzībām; norāda, ka Komisija uzrauga šā darba virzību;

14.  uzsver, ka 70 % no peļņas novirzīšanas notiek ar transfertcenu noteikšanu un ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir pilnas KKUINB pieņemšana; tomēr aicina Komisiju iesniegt konkrētu tiesību akta priekšlikumu par transfertcenām, ņemot vērā ESAO 2010. gada Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām; uzsver arī to, ka, iespējams, ir vajadzīgi papildu centieni, lai ierobežotu starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm pastāvošos transfertcenu satvara radītos BEPS riskus, jo īpaši nemateriālo aktīvu cenu noteikšanu, un ka būtu aktīvi jāizskata un jāpārbauda globāla mēroga alternatīvas spēkā esošajam nesaistītu pušu darījuma principam, lai noteiktu, vai tās varētu nodrošināt taisnīgāku un efektīvāku globālo nodokļu sistēmu;

15.  atzinīgi vērtē to, ka konkurences komisāre Margrethe Vestager norāda, ka transfertcenām jāpievērš īpaša uzmanība valsts atbalsta gadījumos, jo tiek ziņots par to, ka tas ir daudznacionālo uzņēmumu biežāk izmantotais instruments shēmās, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanas, piemēram, uzņēmumu grupas iekšējo aizdevumu izsniegšanā; norāda, ka šobrīd nav vadlīniju par tādu valsts atbalsta noteikšanu un regulēšanu, kas saistīts ar nodokļiem, lai gan ir konstatēts, ka šāda veida valsts atbalsts ir satraucošs nodokļu apiešanas instruments; aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas un noteikt skaidrus kritērijus, lai labāk definētu to, kādi ir transfertcenu ierobežojumi, un labāk izvērtētu valsts atbalsta gadījumus; pauž atbalstu secinājumiem, pie kuriem Komisija nonākusi, izmeklējot Starbucks, Fiat un Amazon lietas; uzsver to, ka Komisijai ir vajadzīga piekļuve visiem attiecīgajiem datiem;

16.  pauž nožēlu par to, ka daudzi daudznacionālie uzņēmumi nav stingri nosodījuši nodokļu apiešanas praksi un agresīvu nodokļu plānošanu; uzsver, ka daudznacionālie uzņēmumi var bez grūtībām piešķirt mākslīgus grupas iekšējos aizdevumus agresīvas nodokļu plānošanas nolūkos; uzsver, ka priekšrokas došana šādai parādsaistību finansēšanai kaitē nodokļu maksātājiem un finansiālajai stabilitātei; tādēļ aicina dalībvalstis savos attiecīgajos nodokļu tiesību aktos novērst tendenci izvēlēties parādu finansējumu, nevis pašu kapitālu;

17.  stingri uzsver to, ka trauksmes cēlēju rīcībai ir izšķiroša nozīme, lai atklātu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas apmērus, un ka tādēļ trauksmes cēlēju aizsardzība ir jānodrošina ar likumu un jānostiprina visā Eiropas Savienībā; norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Padome ir sākušas strādāt pie šī jautājuma risināšanas; uzskata, ka tiesām un dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt likumīgu komercnoslēpumu aizsardzību, vienlaikus nekādā veidā neradot šķēršļus, nemazinot un neierobežojot trauksmes cēlēju un žurnālistu iespējas dokumentēt un atklāt nelikumīgu, neatļautu vai kaitējošu praksi, ja tas acīmredzami un pārliecinoši ir sabiedrības interesēs; pauž nožēlu par to, ka Komisija neplāno veikt steidzamus pasākumus šajā jomā, ņemot vērā pavisam nesenos un nozīmīgos trauksmes cēlēju atklājumus jeb tā dēvētās LuxLeaks un „Panamas dokumentu” lietas;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi publisku apspriešanos par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabošanu; uzsver, ka skaidra laika grafika noteikšana strīdu izšķiršanas procedūrām ir svarīgs aspekts sistēmu efektivitātes stiprināšanai;

19.  atzinīgi vērtē paziņojumu par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai, kurā Eiropas Investīciju banka (EIB) tika aicināta transponēt labas pārvaldības prasības savos līgumos ar visiem atlasītajiem finanšu starpniekiem; aicina EIB ieviest jaunu, atbildīgu nodokļu politiku, sākot ar to, lai 2016. gadā ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību tiktu izvērtēta tās politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas; atkārto, ka EIB būtu jāstiprina klientu uzticamības pārbaudes darbības, lai informācija par faktiskajiem labuma guvējiem būtu kvalitatīvāka un efektīvāk novērstu darījumus ar finanšu starpniekiem, kam ir slikti rezultāti pārredzamības, krāpšanas, korupcijas, organizētās noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un kaitējošas sociālās un vides ietekmes jomā vai kas ir reģistrēti ārzonu finanšu centros vai nodokļu oāzēs, kurās tiek izmantota agresīva nodokļu plānošana;

20.  aicina Komisiju ierosināt skaidrus tiesību aktus par ekonomiskās būtības, vērtības radīšanas un pastāvīgās vietas definīciju, lai jo īpaši risinātu pastkastītes uzņēmumu problēmu;

Melnais saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, pret tām vērstas konkrētas sankcijas un ienākumu izcelsmes vietā ieturētais nodoklis

21.  norāda, ka līdz šim vienīgā konkrētā Komisijas iniciatīva attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tostarp aizjūras teritorijām, ir bijusi ārējā stratēģija faktiskai nodokļu uzlikšanai; norāda, ka līdz šim ESAO kritēriji jurisdikciju, kas nesadarbojas, iekļaušanai sarakstā nav sekmējuši šīs problēmas risināšanu un nav noderējuši kā atturošs pasākums; uzsver, ka joprojām ir trešās valstis, kas aizsargā nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tādējādi liedzot ES iestādēm šos līdzekļus atgūt;

22.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz ierosināt vienotu Savienības līmeņa definīciju un sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas (proti, nodokļu oāžu melno sarakstu), pamatojoties uz saprātīgiem, taisnīgiem un objektīviem kritērijiem, tostarp ESAO ieteikumu īstenošanu, nodokļu pārredzamības pasākumus, BEPS darbības un automātiskās informācijas apmaiņas standartus, aktīvu kaitējošu nodokļu praksi, priekšrocību piešķiršanu nerezidentiem vai juridiskām personām, prasības par ekonomisko būtību trūkumu, juridisko personu (tostarp trastu, labdarības organizāciju, fondu un tamlīdzīgu struktūru) organizatoriskās struktūras vai aktīvu tiesību vai īpašumtiesību neizpaušanu, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu panākt vienošanos par šādu sarakstu turpmāko sešu mēnešu laikā; aicina dalībvalstis apstiprināt šo vienošanos līdz 2016. gada beigām; uzskata, ka, pirms jurisdikcija, kurā konstatētas nepilnības, tiek iekļauta sarakstā, ir jāparedz eskalācijas procedūra, kas sāksies ar konstruktīvu dialogu, lai šis process darbotos arī preventīvi; uzskata, ka būtu jāizstrādā mehānisms jurisdikcijas svītrošanai no saraksta, tiklīdz tajā ir veiksmīgi panākta vai atjaunota atbilstība kritērijiem; uzskata, ka šādi būtu jānovērtē arī ESAO dalībvalstis;

23.  prasa izstrādāt konkrētu Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz sankcijām, ko piemēro melnajā sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tostarp iespēju pārskatīt un — kā galēju līdzekli — apturēt brīvo tirdzniecības nolīgumu darbību, apturēt nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumu darbību un liegt piekļuvi Savienības līdzekļiem; norāda, ka sankciju mērķis ir panākt izmaiņas attiecīgo jurisdikciju tiesību aktos; prasa piemērot sankcijas arī tiem uzņēmumiem, bankām, grāmatvedības un juridisko pakalpojumu uzņēmumiem un nodokļu konsultantiem, par kuriem ir pierādīts, ka tie ir veikuši nelikumīgas, kaitējošas vai neatļautas darbības saistībā ar šīm jurisdikcijām vai ir veicinājuši nelikumīgus, kaitējošus vai neatļautus uzņēmumu ieņēmumu nodokļu pasākumus, izmantojot šajās jurisdikcijās pieejamos juridiskos instrumentus;

24.  aicina Komisiju izstrādāt saistošus tiesību aktus, aizliedzot visām ES iestādēm atvērt kontus vai darboties jurisdikcijās, kuras iekļautas Savienības vienotajā to jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas;

25.  aicina dalībvalstis, izmantojot daudzpusēju instrumentu, pārskatīt savus divpusējos nodokļu līgumus ar trešām valstīm, lai ieviestu pietiekami stingru ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas klauzulu un tādējādi novērstu nodokļu jomā izdevīgākas valsts izvēli, paredzot nodokļu piemērošanas tiesību sadali starp izcelsmes un rezidences valsti, atspoguļojot ekonomisko būtību, un piemērotu pastāvīgās vietas definīciju; turklāt uzsver, ka šis process virzītos ievērojami ātrāk, ja dalībvalstis pilnvarotu Komisiju risināt sarunas par šādiem nodokļu līgumiem Savienības vārdā; aicina dalībvalstis sarunās par šādiem līgumiem nodrošināt taisnīgu attieksmi pret jaunattīstības valstīm;

26.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par ES mēroga ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli, ko pārvalda dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka Savienībā gūtā peļņa tiek aplikta ar nodokli vismaz vienu reizi, pirms tā tiek novirzīta ārpus ES; norāda, ka šādā priekšlikumā vajadzētu ietvert kompensācijas sistēmu, lai novērstu nodokļu dubultu uzlikšanu; uzsver, ka šāda vispārēja ienākumu izcelsmes vietā ieturēta nodokļa sistēma, kuras pamatā ir kredīta metode, spēj novērst nodokļu neuzlikšanu nevienā vietā un BEPS, neradot nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus;

27.  pauž nožēlu par to, ka Andora un Monako ir apņēmušās nodrošināt automātisku informācijas apmaiņu līdz 2018. gadam, nevis 2017. gadam; norāda, ka dažas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, piemēram, Andora, ievēro automātiskas informācijas apmaiņas standartus, taču virzās uz to, lai kļūtu par zemu nodokļu jurisdikcijām; pauž bažas par to, ka dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanas nolīgums starp Andoru un Spāniju pašlaik nenodrošina efektīvu automātisko informācijas apmaiņu; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt to, vai efektīvi tiek piemērota automātiskā informācijas apmaiņa, kas paredzēta dalībvalstu nolīgumos ar bijušajām vai pašreizējām jurisdikcijām, kuras nesadarbojas;

28.  uzskata, ka Eiropas tiesību aktos kā papildinājums Komisijas ATAP priekšlikumiem būtu efektīvi jārisina hibrīdneatbilstība starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm struktūru noteikšanā, tādējādi panākot nodokļu neuzlikšanu nevienā vietā;

Patentiem, zināšanām, kā arī pētniecībai un izstrādei labvēlīgi nodokļu režīmi

29.  norāda, ka līdz šim patentiem, zināšanām, kā arī pētniecībai un izstrādei labvēlīgie nodokļu režīmi nav spējuši veicināt inovāciju Savienībā tik efektīvi, cik vajadzētu; pauž nožēlu, ka tā vietā daudznacionālie uzņēmumi tos izmanto peļņas novirzīšanai agresīvas nodokļu plānošanas shēmās, piemēram, labi zināmajā īru dubultajā un Holandes divslāņu shēmā (double Irish with a Dutch sandwich); uzskata, ka patentiem labvēlīgi nodokļu režīmi ir nepiemērots un neefektīvs instruments ekonomikas mērķu sasniegšanai; uzstāj, ka pētniecību un izstrādi var veicināt, izmantojot plašākus politikas pasākumus, kas veicina ilgtermiņa inovāciju un neatkarīgus pētījumus, kā arī subsīdijas, nevis patentiem labvēlīgus nodokļu režīmus, jo subsīdiju gadījumā ir mazāks risks, ka tās tiks ļaunprātīgi izmantotas, īstenojot nodokļu apiešanas shēmas; norāda, ka saikne starp patentiem labvēlīgiem režīmiem un pētniecības un izstrādes darbībām bieži vien ir izveidota patvaļīgi un ka pašreizējie modeļi ļauj daudznacionālajiem uzņēmumiem veikt aizvien mazākus faktiskos nodokļu maksājumus;

30.  pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar Rīcības kodeksa jautājumu grupas sistēmu, līdz šim nav veltījušas uzmanību šim jautājumam un vēl nav noteikušas atbilstīgu grafiku šā jautājuma risināšanai;

31.  aicina Komisiju iesniegt saistošu Savienības tiesību aktu priekšlikumus par patentiem labvēlīgiem režīmiem, balstoties uz ESAO grozītajā saiknes pieejā novērotajām nepilnībām un risinot tās, lai nepieļautu patentiem labvēlīgu režīmu izmantošanu nodokļu apiešanas nolūkos un nodrošinātu to, ka šo režīmu piemērošanas gadījumos tie ir saistīti ar patiesu saimniecisko darbību; uzsver, ka Komisijas priekšlikums būtu jāpiemēro visiem jauniem patentiem labvēlīgajiem režīmiem, kurus ieviesušas dalībvalstis, un ka visi joprojām spēkā esošie patentiem labvēlīgie režīmi ir attiecīgi jāizmaina;

32.  aicina dalībvalstis iekļaut obligātās faktiskās nodokļu uzlikšanas (MET) klauzulu Procentu un honorāru maksājumu direktīvā, kā arī Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā, un nodrošināt, lai Padome nepiemērotu nekādas atlaides;

Bankas, nodokļu konsultanti un starpnieki

33.  pauž dziļu nožēlu par to, ka dažām bankām, nodokļu konsultantiem, juridisko pakalpojumu un grāmatvedības uzņēmumiem un citiem starpniekiem ir bijusi liela nozīme agresīvu nodokļu plānošanas shēmu izstrādē saviem klientiem un vienlaikus tie ir palīdzējuši valstu valdībām izstrādāt nodokļu kodeksus un likumus, tādējādi nonākot ievērojamā interešu konfliktā;

34.  pauž bažas par to, ka finanšu iestādēs, konsultantu un juridisko pakalpojumu uzņēmumos nav pietiekamas pārredzamības un atbilstošas dokumentācijas attiecībā uz īpašiem uzņēmumu īpašumtiesību un vadības modeļiem, ko iesaka nodokļu, finanšu un juridiskie konsultanti, kā to apstiprināja nesenie „Panamas dokumentu” atklājumi; lai risinātu pastkastīšu uzņēmumu problēmu, iesaka stiprināt pārredzamības prasības privāto uzņēmumu izveidošanai;

35.  pauž bažas par to, ka valstu nodokļu administrācijām trūkst pārredzamības un atbilstīgas dokumentācijas attiecībā uz to, kā transfertcenu lēmumi, patentiem labvēlīgi nodokļu režīmi, nodokļu nolēmumi un citi uzņēmumu diskrecionārās aplikšanas ar nodokļiem elementi ietekmē konkurenci;

36.  aicina stiprināt nodokļu konsultāciju nozarē spēkā esošos rīcības kodeksus, lai jo īpaši ņemtu vērā iespējamos interešu konfliktus tādā veidā, ka tie tiek skaidri un saprotami atklāti; aicina Komisiju ierosināt Savienības Rīcības kodeksu attiecībā uz visiem konsultāciju pakalpojumiem, lai nodrošinātu to, ka iespējamo interešu konflikta situācijas tiktu skaidri atklātas; uzskata, ka tajā būtu jāparedz arī noteikumi par nesavietojamību attiecībā uz nodokļu konsultantiem, lai nepieļautu interešu konfliktus, sniedzot konsultācijas gan publiskajam, gan privātajam sektoram, un lai novērstu citus interešu konfliktus;

37.  vērš uzmanību uz interešu konfliktu riskiem, kas rodas, ja viens un tas pats grāmatvedības uzņēmums sniedz juridisku un nodokļu konsultāciju pakalpojumus un revīzijas pakalpojumus; tādēļ uzsver to, ka ir svarīgi skaidri nodalīt šo pakalpojumu sniegšanu; prasa Komisijai nodrošināt šādu interešu konfliktu novēršanai paredzēto tiesību aktu pienācīgu uzraudzību un īstenošanu un izpētīt nepieciešamību pārskatīt Revīzijas direktīvu, jo īpaši tās 22. panta nosacījumus, un Revīzijas regulu, jo īpaši tās 5. panta nosacījumus un šajā pantā minēto ar revīziju nesaistīto pakalpojumu „būtiskas ietekmes” definīciju;

38.  prasa Komisijai izmeklēt akadēmiskās vides un nodokļu konsultāciju vides savstarpējo saistību, kā minimums koncentrējoties uz interešu konfliktu problēmām;

39.  aicina dalībvalstis pieņemt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, tostarp kriminālsodus tiem uzņēmumu vadītājiem, kas izvairījušies no nodokļu maksāšanas, kā arī iespēju atcelt uzņēmējdarbības licences speciālistiem un uzņēmumiem, ja ir pierādīts, ka viņi ir iesaistījušies nelikumīgas nodokļu plānošanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmu izstrādē, izmantošanā vai konsultāciju sniegšanā par to lietošanu; prasa, lai Komisija izpēta, vai ir iespējams piemērot proporcionālu finansiālu atbildību tiem nodokļu konsultantiem, kas ir iesaistīti nelikumīgā nodokļu praksē;

40.  aicina Komisiju analizēt, vai ir iespējams piemērot proporcionālu finansiālu atbildību bankām un finanšu iestādēm, kuras veic pārskaitījumus uz zināmām nodokļu oāzēm, kas ir noteiktas gaidāmajā vienotajā Savienības nodokļu oāžu un to nodokļu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas;

41.  aicina Komisiju stiprināt prasības, kas paredz bankām ziņot dalībvalstu nodokļu iestādēm par pārskaitījumiem uz jurisdikcijām, kas ir iekļautas vienotajā Savienības nodokļu oāžu un to nodokļu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka bankas un citas finanšu iestādes sniedz līdzīgu informāciju regulējošajām un nodokļu iestādēm; aicina dalībvalstis stiprināt savu nodokļu administrāciju kapacitāti gadījumos, kad tiek izmeklēta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana;

42.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiktu ieviesta obligāta informācijas atklāšanas prasība bankām, nodokļu konsultantiem un citiem starpniekiem par komplicētām struktūrām un speciāliem pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar ES kopīgajā nodokļu oāžu un jurisdikciju, kas nesadarbojas, sarakstā iekļautajām jurisdikcijām, kas izveidotas un ko klienti izmanto, lai veicinātu izvairīšanos no nodokļiem, krāpšanu nodokļu jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;

43.  aicina Komisiju(31) ieviest konkrētus kopējus obligātus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus, lai neļautu gūt labumu no konkrētiem hibrīda aktīvu pārvedumiem(32), kuru rezultātā bieži tiek atskaitīti ienākumi vienā valstī, neiekļaujot tos citas valsts nodokļu bāzē, vai ģenerēti ļaunprātīgi ārvalstī samaksāta nodokļa atlaides darījumi;

Trauksmes cēlēji

44.  atkārto, ka trauksmes cēlējiem ir svarīga nozīme pārkāpumu, tostarp nelikumīgas vai nepareizas prakses, atklāšanā; uzskata, ka šādi atklājumi, kuri pierāda izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas un naudas atmazgāšanas apmēru, nepārprotami ir sabiedrības interesēs, kā to apliecina nesenā LuxLeaks un „Panamas dokumentu” noplūde, kas parādīja aktīvu pārvešanas uz zemu nodokļu jurisdikcijām plašo mērogu; atgādina, ka iespēja konstatēt pārkāpējus nodokļu jomā un saukt tos pie atbildības ir būtiski atkarīga no datu pieejamības un datu kvalitātes;

45.  pauž nožēlu par to, ka Komisija ir ierobežojusi savu darbību un tikai uzrauga attīstības tendences dažādās Savienības kompetences jomās, un neplāno īstenot nekādus konkrētus pasākumus šā jautājuma risināšanā; pauž bažas, ka šis aizsardzības trūkums varētu apdraudēt jaunu atklājumu publiskošanu, kas dalībvalstīm potenciāli varētu radīt likumīgu nodokļu ieņēmumu zaudējumus; pauž dziļu nožēlu par to, ka Komisija nav sniegusi apmierinošu atbildi uz Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijas 144. un 145. punktā iekļautajām prasībām, kā arī uz Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcijas ieteikumiem un jo īpaši uz prasību līdz 2016. gada beigām nākt klajā ar skaidru tiesisko regulējumu par trauksmes cēlēju un viņiem līdzīgu personu aizsardzību;

46.  atkārtoti aicina Komisiju pēc iespējas ātri ierosināt skaidru tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību trauksmes cēlējiem, kā arī žurnālistiem un citām ar presi saistītām personām, kuras trauksmes cēlējiem sniedz palīdzību un atbalstu; aicina dalībvalstis pārskatīt spēkā esošos valsts tiesību aktus par trauksmes cēlēju aizsardzību, paredzot iespēju atturēties no kriminālvajāšanas gadījumos, kad trauksmes cēlēji ir rīkojušies sabiedrības interesēs; aicina to apsvērt iespēju kā modeli izmantot labākos paraugus no trauksmes cēlēju aizsardzības tiesību aktiem, kas jau ir spēkā dažās dalībvalstīs;

Rīcības kodeksa jautājumu grupa un starpiestāžu jautājumi

47.  pauž nožēlu par to, ka pirmā un otrā īpašā komiteja (TAXE 1 un TAXE 2) ir atkārtoti pieprasījusi pilnu piekļuvi Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem un protokoliem, taču tikai ierobežots skaits jauno dokumentu ir darīti pieejami Parlamenta deputātu apspriedēm aiz slēgtām durvīm, un šī piekļuve tika saņemta tikai piecus mēnešus pēc TAXE 2 pilnvaru termiņa sākuma; norāda, ka daži no šiem dokumentiem bija jāpublisko, lai būtu iespējama publiska uzraudzība un varētu sākt politiskas debates par to saturu; turklāt norāda, ka Padomes vēlme apmierināt šo pieprasījumu joprojām nav pietiekama;

48.  nosoda to, ka Komisija nespēja reģistrēt visus izplatītos dokumentus, lai arī daži Rīcības kodeksa jautājuma grupas sanāksmju iekšējie protokoli tika nodrošināti; uzskata, ka Komisijas pienākums ir reģistrēt visu informāciju un dokumentus, kas tiek izplatīti Rīcības kodeksa jautājumu grupas pilnvaru ietvaros, lai novērtētu dalībvalstu īstenoto pasākumu atbilstību Līgumam; aicina Komisiju steidzami rīkoties un atgūt visus dokumentus, lai šo situāciju uzlabotu; aicina Padomi un dalībvalstis šajā jautājumā sadarboties ar Komisiju;

49.  mudina dalībvalstis uzlabot Rīcības kodeksa jautājumu grupas pārredzamību un efektivitāti, jo tas ir viens no faktoriem, kas kavē konkrētus uzlabojumus cīņā pret kaitējošu nodokļu praksi; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlaments no Rīcības kodeksa jautājumu grupas nav saņēmis vairākus Padomē vai dalībvalstīs aiz slēgtām durvīm pieņemtus dokumentus, kuri ir izšķiroši svarīgi Īpašās komitejas pilnvaru labai īstenošanai; prasa regulāri publicēt uzraudzības rezultātus attiecībā uz dalībvalstu atbilstības pakāpi sniegtajiem ieteikumiem; aicina Rīcības kodeksa jautājumu grupu sagatavot publiski pieejamu gada ziņojumu, norādot un aprakstot viskaitējošākās nodokļu prakses, ko dalībvalstis izmantojušas gada laikā; atkārto savu 2015. gada aicinājumu Padomei izveidot nodokļu komiteju politiskā līmenī;

50.  secina no publiski pieejamās informācijas, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa no 1998. gada līdz 2014. gadam ir izskatījusi 421 pasākumu un 111 no tiem atzinusi par kaitējošiem (26 %), taču divas trešdaļas no šiem pasākumiem tika izpētītas 5 pirmajos grupas pastāvēšanas gados; norāda, ka gadu gaitā dalībvalstu veikto pasākumu izvērtēšana ir samazinājusies, 2014. gadā izpētot tikai 5 % no visiem pasākumiem, un pauž nožēlu par to, ka grupa kopš 2012. gada novembra nav konstatējusi nevienu kaitējošu pasākumu nodokļu jomā; secina, ka Rīcības kodeksa jautājumu grupa pēdējos 10 gadus nav pienācīgi strādājusi un tās vadība un pilnvaras ir steidzami jāpārskata;

51.  atkārtoti pauž prasību, kas 2015. gadā izteikta Komisijai, ieplānot atjaunināt „Simmons & Simmons” 1999. gada ziņojumu par administratīvām praksēm, kas minētas Rīcības kodeksa jautājumu grupas 1999. gada ziņojuma 26. punktā (Primarolo ziņojums (SN 4901/99));

52.  uzsver, ka, lai gan rīcības kodekss ir ļāvis panākt nelielus uzlabojumus, tomēr dalībvalstu pašpaziņošana par potenciāli kaitējošiem pasākumiem ir neefektīva, kaitējošu pasākumu konstatēšanas kritēriji ir novecojuši un vienprātības princips lēmumu pieņemšanai par kaitīgumu ir izrādījies nelietderīgs; pauž nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis iebilst pret nepieciešamību reformēt Rīcības kodeksa jautājumu grupu; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk reformētu kaitējošu pasākumu konstatēšanas kritērijus un Rīcības kodeksa jautājumu grupas pārvaldības aspektus (tostarp lēmumu pieņemšanas struktūru un vienošanos par atsaukšanu un atcelšanu uzraudzību, izvairīšanos no iespējamas vilcināšanās, sankcijām neatbilstības gadījumā), lai palielinātu tās publisko pārredzamību un pārskatatbildību un nodrošinātu Parlamentam ciešu iesaistīšanu un piekļuvi informācijai; norāda uz trūkumiem un citu attiecīgo informāciju, kas minēta 3. pielikumā; turklāt norāda, ka, salīdzinot Komisijas sagatavoto visu to nodokļu režīmu sarakstu, kurus Rīcības kodeksa jautājumu grupa oficiāli ir izvērtējusi, ar attiecīgajiem sanāksmju dokumentiem lēmumu pieņemšanas brīdī un vēlāk, pirmkārt, daudzos gadījumos nav skaidrs, kā attiecīgais lēmums ir panākts, piemēram, kāpēc režīmi, par kuriem bija pamats uzskatīt, ka tie varētu būt kaitējoši, lēmumā tika atzīti par nekaitējošiem, kā arī, otrkārt, attiecībā uz tiem gadījumiem, kuros izvērtēšanas rezultāts bija atzīts kaitīgums, nav skaidrs, vai dalībvalstis ir apmierinoši ir veikušas sekojošās atsaukšanas procedūras; uzsver, ka tādējādi dalībvalstis nav pildījušas savus pienākumus, kas noteikti Padomes Direktīvā 77/799/EEK un Direktīvā 2011/16/ES, jo tās — par spīti minētajās direktīvās atstātajai rīcības brīvībai — pēc savas iniciatīvas nav apmainījušās ar nodokļu informāciju pat tajos gadījumos, kad tam bijis skaidrs pamatojums, prognozējot, ka citās dalībvalstīs iespējami nodokļu zaudējumi vai peļņas mākslīgi pārvedumi grupu iekšienē var izraisīt nodokļu nemaksāšanu; uzsver, ka Komisija nav pildījusi savus LES 17. panta 1. punktā noteiktos Līgumu sarga pienākumus, nerīkojoties šajā lietā un neveicot visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savas saistības, jo īpaši tās, kas izklāstītas Padomes Direktīvā 77/799/EEK un Direktīvā 2011/16/ES;

53.  norāda, ka Īpašajai komitejai ir kļuvis skaidrs modelis, kā dažas dalībvalstis sistemātiski liek šķēršļus jebkādu panākumu gūšanai cīņā pret nodokļu nemaksāšanu; norāda, ka diskusijas par administratīvo praksi (lēmumiem) Rīcības kodeksa jautājumu grupā ir turpinājušās jau gandrīz divas desmitgades; nosoda to, ka vairākas dalībvalstis pirms Luxleaks nav vēlējušās vienoties par informācijas apmaiņu attiecībā uz savu lēmumu pieņemšanas praksi un par spīti to saistībām pēc Luxleaks atklājumiem joprojām nevēlas savos valsts tiesību aktos ieviest Rīcības kodeksa jautājumu grupā izstrādātās parauginstrukcijas;

54.  aicina Komisiju piešķirt Parlamentam pastāvīgu, savlaicīgu un pilnu piekļuvi Padomes darba grupu nodokļu jautājumos (tostarp Rīcības kodeksa uzņēmējdarbības nodokļu jomā darba grupas, Augstā līmeņa darba grupas un Nodokļu jautājumu darba grupas) aiz slēgtām durvīm pieņemtajiem dokumentiem un protokoliem; ierosina Komisijai šajā nolūkā par paraugu izmantot vienošanos ar Parlamentu, kas panākta par piekļuvi SSM/ECB protokoliem;

55.  aicina Komisiju gadījumā, ja dalībvalstu atbilde ir neapmierinoša, iesniegt likumdošanas priekšlikumu — vēlams, saskaņā ar LESD 116. pantu vai LESD 352. pantu vai saskaņā ar ciešāku sadarbību —, lai uzlabotu Rīcības kodeksa jautājumu grupas efektivitāti;

56.  aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt steidzamus pasākumus pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzēm un agresīvu nodokļu plānošanu — gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses; pauž nožēlu par to, ka Padome un jo īpaši dažas dalībvalstis vairākus gadus neveic nekādu izlēmīgu rīcību šajos jautājumos, un atgādina dalībvalstīm, ka tām ir iespēja izveidot ciešākas sadarbības sistēmas (starp vismaz deviņām dalībvalstīm), lai paātrinātu rīcību pret kaitējošām un nelikumīgām nodokļu praksēm;

57.  prasa Komisijas struktūrā izveidot Savienības Nodokļu politikas vienotības un koordinācijas centru, lai aizsargātu pareizu un saskaņotu vienotā tirgus darbību un starptautisko standartu īstenošanu; uzskata, ka šim jaunajam centram būtu Savienības līmenī jāuzrauga dalībvalstu nodokļu politika, tā jāizvērtē, jānodrošina, ka dalībvalstis neveic nekādus jaunus kaitējošus nodokļu pasākumus, jāuzrauga, vai dalībvalstis ievēro Savienības kopējo sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, jānodrošina un jāveicina sadarbība starp valstu nodokļu administrācijām (piemēram, apmācība un paraugprakses apmaiņa) un jāizveido akadēmiskas programmas šajā jomā; uzskata, ka tādējādi šis centrs varētu palīdzēt novērst jaunas nepilnības nodokļu jomā, kuras rada nesaskaņotas dalībvalstu politiskās iniciatīvas, un novērst nodokļu praksi un standartus, kas kropļo, kavē vai traucē vienotā tirgus pareizu darbību un pamatprincipus; uzskata, ka šis centrs varētu kalpot arī kā kontaktpunkts trauksmes cēlējiem gadījumos, kad dalībvalstis un valsts nodokļu administrācijas nerīkojas saistībā ar informāciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu vai neveic atbilstīgu lietas izmeklēšanu; uzskata, ka šis centrs varētu gūt labumu no pieredzes apkopošanas Savienības un valstu līmenī, lai samazinātu slogu nodokļu maksātājiem;

Ārējā dimensija

58.  atzinīgi vērtē to, ka G8 un G20 līmenī atkal pievēršas nodokļu jautājumiem, kā rezultātā būtu jāizstrādā jauni ieteikumi; aicina Komisiju Savienības vārdā saglabāt konsekventu nostāju paredzamajās G20 sanāksmēs un ad hoc simpozijos; pieprasa Komisijai regulāri informēt Parlamentu par visiem konstatējumiem un G20 lēmumu iespējamo ietekmi uz cīņu pret uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes samazināšanu, agresīvas nodokļu plānošanas praksēm un jebkādām prettiesiskām finanšu plūsmām;

59.  aicina Savienību, G20, ESAO un ANO turpināt sadarbību, lai izstrādātu starptautiskas vadlīnijas, kas būs izdevīgas arī jaunattīstības valstīm;

60.  atbalsta labi aprīkotas un ar pietiekamiem papildu resursiem apgādātas globālas iestādes izveidi ANO ietvaros, nodrošinot, ka visas valstis uz vienlīdzīgiem pamatiem var piedalīties globālās nodokļu politikas izstrādē un reformēšanā; aicina ES un dalībvalstis sākt darbu, organizējot vērienīgu globālu samitu nodokļu jomā ar mērķi izveidot šādu starpvaldību iestādi;

61.  aicina starptautiskos forumus vienoties par labuma guvēju īpašumtiesību stingrāku un precīzāku definīciju nolūkā nodrošināt lielāku pārredzamību;

62.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgos gadījumos veikt valstu un ES nodokļu politikas vispusīgu analīzi, lai novērtētu ietekmi uz jaunattīstības valstīm;

63.  norāda, ka kapitāla prettiesiska aizplūšana ir viens no galvenajiem izskaidrojumiem jaunattīstības valstu parādam, savukārt agresīva nodokļu plānošana ir pretrunā korporatīvas sociālās atbildības principiem;

64.  aicina Komisiju tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumos iekļaut labas nodokļu pārvaldības klauzulas, kas jo īpaši atsaucas uz atbilstību attiecīgiem ESAO ieteikumiem par nodokļu jomu (piemēram, BEPS iniciatīvu) un nodrošina, ka uzņēmumi vai starpnieki nevar ļaunprātīgi izmantot tirdzniecības un partnerības nolīgumus, lai apietu nodokļus un izvairītos no nodokļu maksāšanas, vai atmazgātu ieņēmumus no nelikumīgām darbībām;

65.  aicina ESAO sākt darbu pie vērienīga BEPS II rīcības plāna, kura pamatā galvenokārt būs minimālie standarti un konkrētu mērķu īstenošana;

66.  uzsver, ka būtu jāuzlabo koordinācija starp Komisiju un dalībvalstīm, kas ir FATF locekles, lai palielinātu ES ietekmi; uzsver, ka nepieciešamas sīki izstrādātas īstenošanas vadlīnijas jo īpaši jaunattīstības valstīm, kā arī jaunu kaitējošu nodokļu uzlikšanas tendenču uzraudzība;

67.  šajā sakarā prasa ESAO līmenī izveidot parlamentāro uzraudzības grupu, kas novērotu un pārbaudītu šīs iniciatīvas izstrādi un īstenošanu;

68.  aicina sākt strukturētu dialogu starp Eiropas Parlamentu un ASV Kongresu par starptautiskajām problēmām nodokļu jomā; iesaka izveidot oficiālus starpparlamentārus forumus šo jautājumu risināšanai un šajā sakarā izmantot pašreizējā transatlantiskā likumdevēju dialoga sistēmu; mudina ES un ASV sadarboties ESAO BEPS projekta īstenošanā; ņem vērā būtisko savstarpīguma trūkumu starp ASV un ES saistībā ar FATCA nolīgumu; mudina paplašināt ASV un ES sadarbību saistībā ar FATCA nolīgumu, lai nodrošinātu savstarpīgumu, un aicina visas iesaistītās puses proaktīvi piedalīties minētā nolīguma īstenošanā;

69.  atzinīgi vērtē izmēģinājuma projektu par faktisko īpašumtiesību informācijas automātisku apmaiņu starp nodokļu iestādēm, ko 2016. gada aprīlī uzsāka piecas lielākās ES dalībvalstis; ņemot vērā, ka tas ir šo valstu paziņotais nolūks, aicina paplašināt šo iniciatīvu un izmantot to par pamatu globālam informācijas apmaiņas standartam līdzīgi esošajam finanšu kontu informācijas apmaiņas standartam;

70.  prasa kā nākamo soli faktisko īpašumtiesību informācijas pieejamības paplašināšanas un šādas informācijas apmaiņas efektivitātes uzlabošanas procesā izveidot publisku Savienības faktisko īpašumtiesību reģistru, paredzot saskaņotus standartus attiecībā uz piekļuvi faktisko īpašumtiesību informācijai un garantējot visus nepieciešamos datu aizsardzības pasākumus, kas šajā sakarā veidotu globālas iniciatīvas pamatu; uzsver, ka šajā sakarā būtiska loma ir tādām institūcijām kā ESAO un ANO;

71.  aicina veikt priekšizpēti par iespēju izveidot starptautisku reģistru, tajā iekļaujot visus finanšu aktīvus, kas pieder fiziskām personām, uzņēmumiem un visa veida struktūrām, piemēram, trastiem un fondiem, un nodrošināt, ka nodokļu iestādēm ir pilna piekļuve šim reģistram, kā arī tajā paredzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus reģistrā iegūtās informācijas konfidencialitātes aizsardzībai;

72.  uzsver, ka ir nepieciešama kopīga un visaptveroša ES un ASV pieeja ESAO standartu īstenošanai un faktiskajām īpašumtiesībām; turklāt uzsver, ka labas nodokļu pārvaldības klauzulas būtu jāiekļauj visos turpmākos tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, radītu lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā un apkarotu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un kļūtu par līderi transatlantiskajās partnerattiecībās labas nodokļu pārvaldības veicināšanā;

Citi ieteikumi

73.  aicina visu valstu parlamentus sadarboties, lai starp dalībvalstīm nodrošinātu pareizu nodokļu sistēmu kontroli un saskaņotību; prasa valstu parlamentiem saglabāt piesardzību attiecībā uz valdību lēmumiem šajā jautājumā un padziļināt savu iesaistīšanos starpparlamentu forumos par nodokļu jautājumiem;

74.  aicina Komisiju izmeklēt visus nelikumīga valsts atbalsta gadījumus, kam pievērsta tās uzmanība, lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzību likuma priekšā; aicina Komisiju pieņemt lēmumu par atgūšanu visos gadījumos, kad iespējamie atvieglojumi nodokļu jomā tiek uzskatīti par nelikumīgu valsts atbalstu; pauž bažas par apgalvojumiem, ka Luksemburga varētu būt pieņēmusi mutiskus nolēmumus, lai apietu savu pienākumu apmainīties ar informāciju saskaņā ar direktīvu par administratīvo sadarbību; prasa Komisijai uzraudzīt situāciju un ziņot, ja dalībvalstis vienu kaitējošu praksi aizstāj ar citu pēc tam, kad Savienībā likumdošanas ziņā ir panākts progress; aicina Komisiju uzraudzīt situāciju un ziņot par visiem tirgus traucēšanas gadījumiem īpašu nodokļu atvieglojumu piešķiršanas dēļ;

75.  uzsver digitālo risinājumu potenciālu nodokļu efektīvā iekasēšanā, apkopojot nodokļu datus tieši no operācijām sadarbīgajā patēriņā un samazinot dalībvalstu nodokļu iestāžu vispārīgo darba slodzi;

76.  ņem vērā atklājumus, ka “Panamas dokumentos” ir dokumentēts, ka uzņēmumi, kā arī privātpersonas sistemātiski izmanto pastkastītes uzņēmumus, lai slēptu ar nodokļiem apliekamus aktīvus un ieņēmumus no korupcijas un organizētās noziedzības; atzinīgi vērtē Parlamenta lēmumu izveidot izmeklēšanas komiteju šajā jautājumā un turpināt darbu, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un naudas atmazgāšanu; uzsver, ka politiskā līmenī ir ārkārtīgi svarīgi analizēt nodokļu iestāžu un minētājā praksē iesaistīto uzņēmumu darbības veidu, lai novērstu tiesību aktu nepilnības;

77.  norāda, ka ir nepieciešams turpināt darbu attiecībā uz piekļuvi dalībvalstu, Komisijas un Rīcības kodeksa jautājumu grupas dokumentiem; atkārto, ka ir nepieciešams turpināt analizēt dokumentus, kas Parlamentam jau ir darīti pieejami, lai pienācīgi novērtētu nepieciešamību pēc turpmākas politiskās rīcības un politikas iniciatīvām; aicina jaunizveidoto izmeklēšanas komiteju turpināt šo darbu un izmantot formātu, kas atšķirtos no Īpašās komitejas darba formāta un būtu tuvāks izjautāšanas komitejai, piemēram, Apvienotās Karalistes Publisko kontu komitejai;

78.  aicina Padomi pilnībā izmantot konsultāciju procedūru ar Parlamentu, jo īpaši sagaidot Parlamenta viedokli pirms politiskas vienošanās panākšanas un cenšoties ņemt vērā Parlamenta nostāju;

79.  apņemas turpināt Īpašās komitejas sākto darbu, risinot šķēršļus, ar kuriem tā saskārās savu pilnvaru īstenošanā, un nodrošināt tās ieteikumu izpildes uzraudzību; uzdod savām kompetentajām struktūrām noteikt labāko institucionālo veidu, kā to sasniegt;

80.  aicina kompetento komiteju ziņot par minēto ieteikumu izpildi nākamajā normatīvajā patstāvīgajā ziņojumā par šo pašu tematu;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, valstu parlamentiem, ANO, G20 un ESAO.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0420. (2) Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.). (3) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību tiešo nodokļu jomā. (4) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. (5) OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp. (6) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp. (7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Pasākumu kopums nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā” (COM(2016)0023). (8) Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību (COM(2016)0026). (9) Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (COM(2016)0025). (10) Komisijas 2016. gada 28. janvāra Ieteikums par pasākumu īstenošanu pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu (C(2016)0271). (11) Pētījums par agresīvas nodokļu politikas plānošanas struktūrām un rādītājiem, Eiropas Savienība, 2016. gads. (12) OV C 258 E, 7.9.2013., 134. lpp. (13) OV C 2, 6.1.1998., 2. lpp. (14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0257. (15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0457. (16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408. (17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0265. (18) SA.38375, valsts atbalsts, ko Luksemburga piešķīrusi Fiat. (19) SA.38374, valsts atbalsts, ko Nīderlande piešķīrusi Starbucks. (20) Eiropas Komisijas Lēmums (ES) 2016/1699 (2016. gada 11. janvāris) par Beļģijas īstenoto virspeļņas nodokļa atlaižu valsts atbalsta shēmu SA.37667 (2015/C) (ex 2015/NN) (C(2015)9837) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 9837) (OV L 260, 27.9.2016., 61. lpp.). (21) http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/tax_fraud_evasion/a_huge_problem/index_en.htm, Eiropas Komisija, 2016. gada 10. maijs. (22) BEPS novērtēšana un uzraudzība, 11. rīcība — 2015. gada galīgais ziņojums, ESAO/G20 Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekts. (23) 2015. gada ziņojums par investīcijām pasaulē: starptautiskās investīciju pārvaldības reformēšana, UNCTAD, 2015. (24) http://gabriel-zucman.eu/files/JohannesenZucman2014. (25) Starptautisko norēķinu bankas (BIS) teritoriālā banku statistika par 2016. gadu. (26) http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/webdiaeia2016d2_en.pdf. (27) http://ec.europa.eu/growth/smes/, Eiropas Komisija, 2016. gada 10. maijs. (28) http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-16-1351_en.htm#_ftnref8 un P. Eggert, W. Eggert un H. Winner (2010), Saving taxes through foreign plant ownership (Ietaupīšana uz nodokļu rēķina, izmantojot īpašumtiesības uz ārvalstu uzņēmumiem), Journal of International Economics 81, 99.–108. lpp. K. Finke (2013), Tax Avoidance of German Multinationals and Implications for Tax Revenue Evidence from a Propensity Score Matching Approach (Vācijas daudznacionālo uzņēmumu īstenotā nodokļu apiešana un ietekme uz nodokļu ieņēmumiem: pierādījumi, kas gūti, piemērojot noslieces rezultātu salīdzināšanas pieeju), mimeo. (29) https://polcms.secure.europarl.europa.eu/cmsdata/upload/a0cf64ee-8e0d-4b5f-b145-6ffbaa940e10/TheRoleFinancialSectorTaxPlanning_Draft_210316.pdf. (30) ESAO, 2008. gads, Study into the role of tax intermediaries (Pētījums par nodokļu starpnieku lomu); http://www.oecd.org/tax/administration/39882938.pdf. (31) Komisijas dienesti patiesi apstiprināja, ka Komisijas 2016. gada 28. janvāra priekšlikuma ATAD direktīvai 10. pants (Hibrīdneatbilstības) „tika pamatots uz savstarpējas atzīšanas pieeju, lai risinātu atšķirības hibrīduzņēmumu un hibrīda finanšu instrumentu juridiskajā kvalifikācijā, taču netika aplūkoti hibrīda aktīvu pārvedumi, kas neattiecas uz juridiskās kvalifikācijas neatbilstībām”. (32) ESAO „hibrīda pārvedumus” definē kā „pasākumus, kas tiek uzskatīti par aktīva īpašumtiesību nodošanu vienas valsts nodokļu nolūkos, taču ne citas valsts nodokļu nolūkos, kura parasti saņem nodrošinātu aizdevumu”. Sk. ESAO, 2012. gada marts, Hybrid Mismatch Arrangements: Tax Policy and Compliance Issues („Hibrīdneatbilstības pasākumi — nodokļu politika un atbilstības jautājumi”), http://www.oecd.org/.

SATIKTO PERSONU SARAKSTS

(KOMITEJAS SANĀKSMES, KOORDINATORI UN KOMANDĒJUMI)

DAUDZNACIONĀLĀS KORPORĀCIJAS UN BANKAS, KAS BIJA UZAICINĀTAS

PIEDALĪTIES KOMITEJAS SANĀKSMĒS

2.1. pielikums. Uzaicināto starptautisko uzņēmumu grupu saraksts

2.2. pielikums. Uzaicināto banku saraksts

RĪCĪBAS KODEKSA DOKUMENTI

(1)  Pamatojoties uz publiski pieejamiem dokumentiem un avotiem