Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūcija par inovāciju sinerģiju — Eiropas strukturālie un investīciju fondi, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un citi Eiropas inovāciju fondi un ES programmas (2016/2695(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 190. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula”),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(6),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(7),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(8),
– ņemot vērā tā Reģionālās attīstības kohēzijas politikas un pārdomātas specializācijas pētniecības un inovāciju komitejas (RIS3) ziņojumu (A8-0159/2016),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai „Eiropa atkal investē — novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. februāra publikāciju “Investīciju plāns Eiropai: jaunas vadlīnijas par Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu kopā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu”,
– ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu MVU(9),
– ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveide: kohēzijas politikas efektivitātei(10),
– ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par attālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp ES struktūrfondiem un citām ES programmām(11),
– ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(12),
– ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(13),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada darba dokumentu vadlīnijas ,,Eiropas strukturālo un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana” (SWD(2014)0205),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē” (COM(2010)0553),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana”,
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi”,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā kohēzijas politikas 2014. — 2020. gada finanšu plānošanas periodā joprojām ir galvenais ES instruments, ar ko ES tuvina tās iedzīvotājiem, aptverot visus reģionus, lai veiktu ieguldījumus reālajā ekonomikā, un tā kā vienlaikus tā ir uzskatāma par Eiropas solidaritātes izpausmi, veicinot izaugsmi un vairojot labklājību un mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras vēl vairāk saasināja ekonomikas un finanšu krīze;
B. tā kā kohēzijas politika būtu pilnībā jāsaskaņo ar stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un tā kā tā tiek veidota, pamatojoties uz tās trim fondiem, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), vienlaicīgi saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru (VSS) šo politiku plašāk saskaņojot ar lauku attīstības fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un jūrlietu un zivsaimniecības nozarē — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);
C. tā kā ar Kopīgo noteikumu regulu tika pieņemti vienoti noteikumi attiecībā uz visiem pieciem šiem fondiem — Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) —, lai gan katram ESI fondam un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim piemērojamie konkrētie noteikumi, ir iekļauti atsevišķos tiesību aktos;
D. tā kā ar neseno kohēzijas politikas reformu ieviesa ierobežotu skaitu mērķu un prioritāšu, izveidojot tematisku ievirzi / tematisku koncentrēšanos, bet vienlaikus atstājot zināmu rīcības brīvību un atļaujot pielāgošanos noteiktām īpatnībām; tā kā turklāt ar to nodrošināja uzlabotas partnerības principu un stingru daudzlīmeņu pārvaldību, skaidri noteiktu pieeju teritoriālai attīstībai, palielināja sinerģiju starp šiem pieciem fondiem, kā arī ar citiem attiecīgajām programmām un iniciatīvām (piemēram, pamatprogramma „Apvārsnis 2020”, EaSI, COSME, LIFE, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Erasmus+ un NER300 iniciatīva), nodrošināja īstenošanas noteikumu turpmāku vienkāršošanu, efektīvu uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, pārredzamu izpildes satvaru, finanšu instrumentu precīzu izmantošanas regulējumu, kā arī saprātīgu vadības un kontroles sistēmu un efektīvu finanšu pārvaldības sistēmu;
E. tā kā Komisija 2015. gada 14. decembrī pieņēma paziņojumu par ESI fondu ieguldījumu ES izaugsmes stratēģijā, investīciju plānā un Komisijas prioritātēs turpmākajos desmit gados, kas faktiski ir ESI fondu Kopīgo noteikumu regulas 16. pantā paredzētais ziņojums par minēto fondu reālo izpildi, uz šajā ziņojumā ir iekļauti arī rezultāti, kas gūti sarunās ar visām dalībvalstīm par partnerības nolīgumiem un darbības programmām un katras valsts galvenajām problēmām;
F. tā kā sinerģijas stiprināšana starp programmu ,,Apvārsnis 2020” un ESI fondiem nozīmē jēgpilnas mijiedarbības veidošanu starp ieguldījumu stratēģijām un intervencēm, lai nodrošinātu būtisku ietekmi uz ekonomiku, apvienojot inovāciju investīcijas pārdomātas specializācijas prioritātēs ar pasaules līmeņa pētniecības un inovācijas iniciatīvām, tādējādi panākot lielāku šo fondu līdzekļu ietekmi,
1. atkārtoti apgalvo, ka kohēzijas politikas saiknes ar citām ES politikas jomām, finansējuma programmām un iniciatīvām (piemēram, programma „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lauku attīstība, enerģētikas savienība, inovācijas savienība un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas) ir nostiprinātas vienotajā stratēģiskajā satvarā, kas ieviests ar Kopīgo noteikumu regulu, un tādējādi, izmantojot visus tās instrumentus un mērķus, tostarp pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, viedas izaugsmes un pārdomātas specializācijas stratēģijas, potenciālo publiskos ieguldījumus inovatīvu risinājumu izmantošanā, cita starpā vides, enerģētikas, veselības, klimata, digitalizācijas, transporta jautājumos, tā būtiski palīdz vienotā tirgus nostiprināšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;
2. uzsver to, ka iepriekš minētās sinerģijas tiek izstrādātas jau stratēģiskās plānošanas posmā, un tādēļ prasa, jau no paša sākuma, veikt stratēģiskas izvēles un plānošanu pa reģioniem un dalībvalstīm, lai rastu un radītu iespējas, piemēram, izcilības veicināšanai pārdomātās specializācijas jomās; norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā tas izpaužas izpratnes palielināšanā, informācijas sniegšanā (īpaši par pētījumu rezultātiem, kas gūti 7. pamatprogrammas un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” īstenošanas rezultātā), iesaistoties saziņas kampaņās, atverot esošos tīklus jaunpienācējiem un pēc iespējas plašāk saistot valstu kontaktpunktus ar valsts un reģionālā līmeņa ESI fondu politikas veidotājiem un pārvaldības iestādēm;
3. uzsver, ka pārdomātu specializācijas stratēģiju izstrāde, iesaistot valsts un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un citas augstākās izglītības mācību iestādes, rūpniecības pārstāvjus un sociālos partnerus uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā, ir obligāta reģioniem un dalībvalstīm, kas vēlas ERAF resursus ieguldīt pētniecībā un inovācijā; atgādina, ka, tā kā pārdomātas specializācijas stratēģijām pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jāaptver augšupējas darbības (spēju veidošana, valsts/reģionālās pētniecības un investīciju sistēmas) un pakārtotas darbības (pētniecības rezultātu ieviešana, inovāciju atbalsts un piekļuve tirgum), kam savukārt būtu jāveicina sadarbība ES līmenī, lai novērstu inovācijas plaisu Eiropā un stiprinātu Savienības konkurētspēju pasaules mērogā, vienlaikus ieguldot arī savienojumos starp līderiem un sekotājiem saistībā ar izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas pasākumiem, pārdomātās specializācijas metodikai joprojām vajadzētu būt saiknei ar kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020 gada;
4. uzskata, ka ir vēl vairāk jāstiprina kohēzijas politikas mērķtiecīgums; uzsver, ka ir neatliekami jāpalielina sinerģija ar citām ES politikas pamatnostādnēm konkurences jomā, jo īpaši pētniecības un attīstības, IKT, atjaunojamo energoresursu un MVU jomā, lai palielinātu ES pētniecības un attīstības rezultātu izmantošanas intensitāti, radot jaunas, kvalitatīvas darbvietas un saglabājot jau esošās, un veicinātu videi draudzīgu ekonomiku;
5. norāda, ka plānošanas periodā 2014.–2020. gads finanšu instrumentiem, pateicoties kohēzijas politikai, var būt svarīga papildinoša loma, un atgādina, ka šiem instrumentiem ir sviras efekts, jo tie papildina dotācijas, kā rezultātā var palielināt finansējuma ietekmi uz tirgū veikto inovāciju uzlabošanu, piemēram, nodrošinot energoefektivitāti, un var sekmēt labākus apguves rādītājus, sniedzot vajadzīgo līdzfinansējumu, jo īpaši dalībvalstīs un reģionos, kuros ir zema nacionālā līdzfinansējuma spēja; uzsver, ka joprojām ir vajadzīgas dotācijas atsevišķiem projektiem, piemēram, pētniecības un inovāciju projektiem, un tiem, kas ir īpaši vērsti uz sabiedrības problēmu risināšanu; atgādina, ka ar dotācijām un finanšu instrumentiem finansē dažāda veida darbības un ka šie atšķirīgie atbalsta veidi ir paredzēti atšķirīgiem līdzekļu saņēmējiem un projektiem; uzsver to, cik svarīga ir dotāciju piešķiršana, īstenojot turpmākās ES programmas; uzsver, ka arī turpmāk ir jāsaglabā pareizais līdzsvars starp dotācijām un finanšu instrumentiem; atgādina, ka jāturpina palielināt finanšu instrumentu pārskatatbildība, pārredzamība un orientācija uz rezultātu;
6. aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi pievērst uzmanību MVU vajadzībām, izstrādājot un īstenojot ESI fondus un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, kā arī pievērst uzmanību sinerģijai starp tiem; prasa Komisijai izstrādāt koordinētus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam no vairākiem fondiem; aicina arī rūpīgi izvērtēt attiecīgās MVU paredzētās programmas, piemēram, COSME, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” MVU instrumentu un MVU komponenti ESIF gan attiecībā uz budžeta līdzekļu piešķīrumu, gan projektu panākumu līmeni, kā arī attiecībā uz administratīvo slogu un īstenošanas atvieglošanu;
7. norāda, ka ir jāturpina uzlabot politikas virzienu un finanšu instrumentu sinerģija, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; šajā sakarībā atgādina par ES budžeta izmēģinājuma projektu „Kāpnes uz izcilību” (S2E), kas turpina atbalstīt 13 dalībvalstu reģionus, attīstot un izmantojot sinerģiju starp ESI fondiem; prasa nodrošināt dalībvalstīm pietiekamu elastību izcilības zīmoga izmantošanā; papildus tam uzsver, cik svarīgi ir arī apzināt ar specializāciju saistītās jomas citos reģionos un dalībvalstīs, lai sadarbotos ar tiem, nodrošinātu labāku sagatavotību daudzvalstu projekta iespējām un panāktu starptautisku savienojamību;
8. atgādina, ka, ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kādi ir noteikti attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, pastāv varbūtība, ka projekti, kas novērtēti kā izcili, finansējumu nesaņem; uzsver, ka ir jāpiesaista alternatīvi finansējuma veidi; ESIF dotācijas, piemēram, varētu piešķirt izciliem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektiem, izmantojot izcilības zīmogu;
9. konstatē, ka ievērojamas daļas no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta īstenošanas tiks deleģētas publiskā un publiskā un publiskā un privātā sektora partnerībām, kas sniegs iespējas izmantot publiskā un privātā sektora partnerību pārvaldības mehānismus, lai optimizētu sinerģijas ar RIS3 un programmām, veidojot gada darba plānus;
10. uzsver, ka ESIF jābūt saskaņotam ar ESI fondiem un jāpapildina tie un citas ES programmas, piemēram, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un Eiropas Investīciju bankas regulārās darbības; norāda, ka tādēļ ESIF ir vērsts uz cita veida projektiem atšķirībā no tiem, kuriem tiktu piešķirti EUR 2,2 miljardi saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; uzsver, ka būtu jānodrošina pilnīga saskaņa un sinerģija starp visiem ES instrumentiem, lai panāktu viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes galvenos stratēģiskos mērķus, izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem, papildinot valstu un reģionālos fondus un programmas; atgādina, ka, pārskatot stratēģiju „Eiropa 2020”, ir jānoskaidro, kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus un sasniegtu cerētos rezultātus attiecībā uz visaptverošajiem stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā, ka pētniecības un inovāciju ieguldījumu kvantitāte, kvalitāte un ietekme būtu jāpalielina, koordinēti izmantojot kohēzijas politikas instrumentus un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”;
11. aicina Komisiju regulāri uzraudzīt šo fondu sinerģiju un sniegt paziņojumu par šo sinerģiju, jo īpaši par pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un RIS3 sinerģiju, lai darītu zināmus paraugprakses piemērus un uzlabotu to ietekmi, pirms tiek pārskatīta stratēģija „Eiropa 2020”; atgādina, ka šādai sistēmai nevajadzētu palielināt administratīvo slogu;
12. norāda uz Komisijas gatavošanos iespējamajai Eiropas Inovācijas padomes izveidei nolūkā Eiropas Savienībā labāk koordinēt inovācijas iniciatīvas; konstatē, ka Eiropas Inovācijas padomes (EIP) galvenajam mērķim vajadzētu būt palīdzībai samazināt šķēršļus tirdzniecībai Eiropā un novērst inovācijas plaisu; uzsver, ka EIP būtu jāiesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, jāievēro pārredzama, ātru apspriežu un lēmumu pieņemšanas procedūra, izvairoties no pārklāšanās; turklāt uzsver, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžets ir jāatjauno līmenī, kāds tas bija pirms ESIF izveidošanas;
13. uzsver pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” saikni ar ESI fondiem attiecībā uz drošību (nepieciešamība izveidot līdzvērtīga līmeņa IKT infrastruktūru visā ES); atbalsta IKT drošības struktūru saskaņošanu; turklāt prasa nodrošināt šo fondu saikni no revīzijas viedokļa un aicina Komisiju noteikt precīzu, vienādotu un koordinētu pieeju laikposmam pēc 2020. gada, īpašu uzmanību pievēršot administratīvajiem un revīzijas procesiem, kā arī proporcionalitātei un pārskatatbildībai;
14. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valsts un reģionālā līmeņa valdībām.