Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bahreinu, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Bahreinu, it īpaši Nabeel Rajab lietu(1) un 2016. gada 4. februāra rezolūciju par Bahreinu — Mohammed Ramadan lieta(2),

–  ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 5. jūlija paziņojumu par nesenajiem notikumiem Bahreinā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību un ANO cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Federica Mogherini runaspersonas 2016. gada 31. maija paziņojumu par al-Wefaq ģenerālsekretāra Ali Salman notiesāšanu Bahreinā,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību David Kaye 2016. gada 1. jūnija deklarāciju par opozīcijas vadītāja Sheikh Ali Salman notiesāšanu, ANO ģenerālsekretāra 2016. gada 16. jūnija deklarāciju par Bahreinu un ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2016. gada 21. jūnija deklarāciju par Bahreinu,

–  ņemot vērā ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība un uzraudzīšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu neatņemamu daļu,

–  ņemot vērā 2002. gada februārī pieņemto Bahreinas konstitūciju, jo īpaši tās 3. nodaļu, Bahreinas kriminālkodeksa 364. pantu un 1963. gada likumu „Par Bahreinas pilsonību”,

–  ņemot vērā Bahreinas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) 2011. gada novembra ziņojumu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Arābu Cilvēktiesību hartu, kuriem Bahreina ir pievienojusies,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 15. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Bahreina ir Eiropas Savienības svarīgs partneris Persijas līcī, tostarp politisko un ekonomisko attiecību, enerģētikas un drošības jomās; tā kā abu pušu interesēs ir turpināt padziļināt sadarbību, lai labāk reaģētu uz nākotnes uzdevumiem;

B.  tā kā pēdējā mēneša laikā Bahreinas valdība ir intensificējusi savu represiju un vajāšanas kampaņu pret cilvēktiesību aizstāvjiem un politisko opozīciju; tā kā vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir neatņemami demokrātiskas un plurālistiskas sabiedrības balsti; tā kā 2002. gadā pieņemtajā Bahreinas konstitūcijā ir paredzētas pamatbrīvības, tostarp vārda un pulcēšanās brīvība;

C.  tā kā 2016. gada 13. jūnijā policija atkārtoti arestēja pazīstamo cilvēktiesību aizstāvi Nabeel Rajab saistībā ar sīkziņu publicēšanu sociālajā tīklā Twitter 2015. gadā, apsūdzot viņu „nepatiesu baumu izplatīšanā kara laikā” un „valsts iestāžu apvainošanā”, par ko viņam var piespriest līdz 13 gadus ilgu cietumsodu; tā kā Nabeel Rajab iepriekš 2012.–2014. gadā izcieta divu gadu cietumsodu saistībā ar savu vārda un pulcēšanās brīvības izmantošanu, un tā kā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos 2013. gadā nosprieda, ka viņš ir ticis patvaļīgi aizturēts;

D.  tā kā pēc 15 dienu pavadīšanas vieninieku kamerā sliktos apstākļos N. Rajab veselības stāvoklis pasliktinājās, un 2016. gada 27. jūnijā viņu pārveda uz slimnīcu; tā kā, neraugoties uz veselības problēmu turpināšanos, 2016. gada 29. jūnijā viņu pārveda atpakaļ uz cietumu;

E.  tā kā Bahreinas valdība piespieda Zainab Al-Khawaja doties trimdā, piedraudot viņu atkārtoti arestēt un turēt apcietinājumā uz nenoteiktu laiku, un ir noteikusi ceļošanas aizliegumu tiesību aizstāvības aktīvistu grupai, kura gatavojās doties uz ANO Cilvēktiesību padomi Ženēvā;

F.  tā kā Mohammed Ramadan un Ali Moosa joprojām draud nāvessods;

G.  tā kā Bahreinas iestādes turpina izmantot pilsonības atņemšanu kā politisku represiju līdzekli, kulmināciju sasniedzot ar nesen veikto garīdznieka Ayatollah Sheikh Isa Qassim denaturalizāciju; tā kā Bahreinas iestādes ir atņēmušas pilsonību vairāk nekā 300 personām, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, politiķiem, žurnālistiem un reliģiskajām autoritātēm, padarot vairākumu no viņiem par bezvalstniekiem, pretrunā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. pantam;

H.  tā kā 2016. gada 14. jūnijā Bahreinas iestādes apturēja karalistes lielākās politiskās grupas — Nacionālās Islāmiskās biedrības al-Wefaq — darbību, iesaldēja tās aktīvus, pārņēma savā īpašumā tās galveno mītni un 2016. gada jūlijā iesniedza tiesā prasību steidzamības kārtā likvidēt šo politisko biedrību;

I.  tā kā opozīcijas grupas al-Wefaq vadītājs Sheikh Ali Salman kopš 2015. gada jūlija bez taisnīgas tiesas atrodas apcietinājumā, un pārsūdzības procesā 2016. gada maijā viņam piespriesto cietumsodu pat pagarināja līdz deviņiem gadiem sākotnējo četru gadu vietā; tā kā apsūdzēto personu tiesību aizsardzības trūkums ir tiešs Bahreinas valsts konstitūcijas un starptautisko tiesību aktu pārkāpums; tā kā 2015. gada septembrī ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos secināja, ka viņa aizturēšana bija patvaļīga,

1.  pauž nopietnas bažas par pašreizējo represiju kampaņu pret cilvēktiesību aizstāvjiem, politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī demokrātisko pamattiesību, proti, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvības, politiskā plurālisma un tiesiskuma, ierobežošanu Bahreinā; prasa pārtraukt visu veidu vardarbības aktus, vajāšanu un iebiedēšanu, tostarp tiesu iestāžu līmenī, kā arī cenzūru, ko pret cilvēktiesību aizstāvjiem, politiskajiem oponentiem, miermīlīgiem protestētājiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem vērš valsts iestādes, drošības spēki un dienesti;

2.  ievēro Bahreinas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, un mudina turpināt dialogu starp Bahreinas valdību, Eiropas Savienību un ES dalībvalstīm;

3.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Nabeel Rajab un citus cilvēktiesību aizstāvjus, kas ieslodzīti cietumā saistībā ar viņu izteikumiem par savām tiesībām uz vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, un izbeigt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības; aicina iestādes garantēt Nabeel Rajab fizisko un psiholoģisko neaizskaramību un sniegt viņam nepieciešamo medicīnisko aprūpi;

4.  nosoda ceļošanas aizliegumu noteikšanu cilvēktiesību aizstāvju delegācijai, kura devās uz ANO Cilvēktiesību padomes 32. sesiju Ženēvā, un aicina valdību atcelt šos aizliegumus; uzsver, ka nav pieņemami, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un plašsaziņas līdzekļiem neļauj piedalīties starptautisko struktūru darbā, un uzstāj, ka Bahreinas iestādēm ir jāievēro Bahreinas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju galvenās cilvēktiesības un politiskās tiesības;

5.  atgādina Bahreinas valdībai par tās pienākumu garantēt drošību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu politiskajiem uzskatiem, piederības un konfesijas; uzskata, ka ilgtermiņa stabilitāti un drošību Bahreinā var nodrošināt tikai tādas patiesi plurālistiskas sabiedrības izveide, kurā tiek respektēta daudzveidība, un šajā sakarā aicina atbrīvot Sheikh Ali Salman un pārējos aktīvistus, kas pašlaik ir patvaļīgi ieslodzīti Bahreinas cietumos;

6.  uzskata, ka ir jāatļauj brīvi paust pamatotas un miermīlīgas sūdzības; ar bažām atzīmē to, ka Bahreinas valdība apspiež likumīgu politisko opozīciju, cita starpā pagarinot Sheikh Ali Salman cietumsodu un apturot Nacionālās Islāmiskās biedrības al-Wefaq darbību un iesaldējot tās aktīvus; aicina nodrošināt to, ka vairāk tiek ievērotas visu Bahreinas pilsoņiem pamatbrīvības; prasa nekavējoties pārtraukt atšķirīgu politisko viedokļu apspiešanu valstī un represijas, kas vērstas pret galvenajiem šo viedokļu paudējiem neatkarīgi no viņu politiskās vai reliģiskās piederības;

7.  pauž īpašas bažas par pretterorisma likumu nepamatotu izmantošanu Bahreinā, un, jo īpaši, pilsonības atņemšanas izmantošanu kā politiskā spiediena līdzekli un sodu; stingri aicina Bahreinas iestādes atcelt lēmumu par Ayatollah Sheikh Isa Qassim denaturalizāciju, grozīt valsts pilsonības likumu un atjaunot Bahreinas pilsonību personām, kam tā ir tikusi netaisnīgi atņemta, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem un starptautiskajiem tiesību aktiem šajā jomā;

8.  aicina Bahreinas varas iestādes nodrošināt to, ka tiek pilnībā īstenota 2002. gada konstitūcija, ievērot tajā garantētās cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī starptautiskos cilvēktiesību standartus un Bahreinas ratificētos starptautiskos instrumentus; jo īpaši prasa reāli īstenot ieteikumus, ko sniegusi Bahreinas Neatkarīgā izmeklēšanas komisija, vispārējais regulārais pārskats un valsts cilvēktiesību iestāde, lai panāktu cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanos;

9.  atgādina Bahreinas iestādēm, ka Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu 15. pantā ir aizliegts izmantot jebkādus spīdzināšanas rezultātā reģistrētus izteikumus kā pierādījumus tiesvedības procesos; aicina Bahreinas iestādes ratificēt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu;

10.  atzinīgi vērtē Bahreinas līdzdalību starptautiskajā koalīcijā, kas cīnās pret Da’esh;

11.  pauž bažas par to, ka Bahreina ir atjaunojusi nāvessodu, un prasa no jauna noteikt nāvessoda moratoriju;

12.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuru nolūks ir aizsargāt darba ņēmējus un kas ieviesti ar Bahreinas 2012. gada Darba likumu, un uzskata, ka tos var izmantot kā piemēru citām Persijas līča sadarbības padomes valstīm;

13.  uzteic Bahreinu par to, ka tā kopumā ievēro savu pilsoņu un valstī dzīvojošo ārvalstnieku tiesības piekopt savas reliģijas paradumus; aicina Bahreinas iestādes ievērot valsts konstitūciju, kurā noteikts, ka nav pieļaujama uz reliģisko piederību pamatota diskriminācija attiecībā uz pilsoņu tiesībām un pienākumiem, un izbeigt jebkāda veida diskrimināciju pret valstī dzīvojošajiem šiītiem;

14.  norāda uz Bahreinas valdības pašreizējiem centieniem veikt kriminālkodeksa un tiesisko procedūru reformas un mudina turpināt šo procesu; mudina Bahreinas valdību ievērot starptautiskos standartus attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu; uzsver to, ka ir svarīgi sniegt Bahreinai atbalstu, jo īpaši attiecībā uz tās tiesu sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; prasa stiprināt cilvēktiesību dialogu starp ES un Bahreinu;

15.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis turpināt paust bažas par uzbrukumiem vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvībai Bahreinā un citās Persijas līča sadarbības padomes (PLSP) valstīs, gan divpusējā līmenī, gan izmantojot daudzpusējās platformas, piemēram, gaidāmo ES un PLSP ministru sanāksmi 2016. gada 18. un 19. jūlijā;

16.  nosoda līgumus par tādu ieroču un tehnoloģiju tirdzniecību, kuras izmanto, lai pastrādātu cilvēktiesību pārkāpumus; prasa aizliegt asaru gāzes un ekipējuma masu nekārtību likvidēšanai eksportu līdz brīdim, kad būs veiktas izmeklēšanas par šo līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu, un pārkāpēji būs identificēti un stāsies tiesas priekšā;

17.  stingri mudina izveidot ES-Bahreinas darba grupu cilvēktiesību jautājumos, bet atzīmē, ka ES-Bahreinas cilvēktiesību dialogs nevar aizstāt visaptverošu dialogu starp valdību, opozīciju un pilsonisko sabiedrību pašā Bahreinā;

18.  mudina Bahreinas valdību sadarboties ar ANO īpašajiem referentiem (proti, spīdzināšanas, pulcēšanās brīvības, tiesnešu un juristu neatkarības un cilvēktiesību aizstāvju jautājumos) un nosūtīt viņiem pastāvīgu uzaicinājumu;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, kā arī Persijas līča sadarbības padomes locekļiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0279. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0044.